Turpinās VKKF projekta “Vēl tuvāk grāmatai” tikšanās ar grāmatu autoriem

20.05.2022.

23. maijā plkst. 11.30 Preiļu Galvenās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā un plkst. 13.00 Riebiņu bibliotēkā viesosies Signe Viška – jaunākās paaudzes autore un tulkotāja, kultūras un literatūras projektu organizatore un dalībniece. Signe ir Radio NABA literatūras raidījuma “Bron–Hīts” veidotāja un vadītāja, kopš 2021. gada jūlija mēnešraksta “konTEKSTS” galvenā redaktore. Raksta un tulko prozu, tostarp bērnu literatūru. Publicējusies izdevumos “Punctum”, “Satori”, “Kultūrzīmes”, “Ubi Sunt”, “Benji Knewman” un citur. Kā sabiedrisko attiecību speciāliste darbojusies Latvijas Literatūras gada balvā (2020–2021), festivālā “Dzejas dienas 2020” un Starptautiskajā Jāņa Baltvilka balvā 2021. Izdevniecība “Liels un mazs” 2021. gadā laidusi klajā Signes Viškas debiju bērnu literatūrā, bilžu grāmatu “Kate, kas gribēja kļūt par vectēvu” ar Elīnas Brasliņas ilustrācijām.
Pasākumā “Gribu līdzināties tev” runāsim par ģimeniskām vērtībām, par cilvēkiem, kuri ikviena dzīvē atstāj pēdas. Tieši par to, ka dažkārt bērnam pasaule ir tik apaļa kā citrona ledene vectēva kabatā, kā aprakstīts skaistā vēstījumā par cilvēkmīlestību  grāmatā “Kate, kas gribēja kļūt par  vectēvu”.

 

Informāciju sagatavojusi
Preiļu GB BLN vadītāja Solvita Erta

 

Pēdējās izmaiņas: 20.05.2022.

Latvijas iedzīvotājiem, kuri bez maksas izmitina savās mājās Ukrainas civiliedzīvotājus, pieejams valsts atbalsts

19.05.2022.

19. maijā stājas spēkā grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz atlīdzību Latvijas iedzīvotājiem, kuri bez maksas savās mājās izmitina Ukrainas civiliedzīvotājus.

Šobrīd Latvijā pēc palīdzības ir vērsušies vairāk kā 27 tūkst. Ukrainas civiliedzīvotāji, kas ierodas Latvijā patvēruma meklējumos dēļ Krievijas izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā. No šīm personām pašvaldībās izmitinātas ir vairāk kā 10 tūkst. personas. Lai segtu izdevumus par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu un ēdināšanu periodā līdz š.g. aprīļa beigām, pašvaldības ir pieprasījušas finansējumu no valsts budžeta nepilnu 4 miljonu eiro apmērā. Lielākais pieprasījums pēc izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nodrošinājuma Ukrainas civiliedzīvotājiem ir bijis Rīgā un Rīgas reģionā un to segšanai nepieciešams valsts finansējums vairāk kā 1 milj. eiro apmērā, tam seko Vidzemes un Latgales reģions, katrā vairāk kā 800 tūkst. eiro apmērā, Kurzemes reģionā vairāk kā 600 tūkst. eiro un vismazāk – Zemgales reģionā, vairāk kā 400 tūkst. eiro.

Ņemot vērā, ka ir pārsniegts sākotnēji prognozētais Ukrainas civiliedzīvotāju skaits, kā arī līdz šim piedāvātais izmitināšanas modelis ne vienmēr ir ekonomiski efektīvākais, nepieciešams piedāvāt plašāku risinājumu izmitināšanas un ēdināšanas jautājumā.

Latvijas iedzīvotāji ir izrādījuši lielu pretimnākšanu un rūpes, savās mājās uzņemot Ukrainas civiliedzīvotājus, kas bēg no Krievijas izraisītā kara. Vienlaikus šāda palīdzība rada arī papildu izmaksas mājsaimniecībām, tādēļ ir rasts risinājums, lai finansiāli atbalstītu tās mājsaimniecības, kas bez maksas izmitina savās mājās Ukrainas civiliedzīvotājus.

Tādejādi valsts nodrošinās stabilitāti izmitināšanas turpināšanai tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kam vēl nav izdevies atrast savu pastāvīgo mājokli. Vienlaikus paredzēts, ka tiks uzlabota Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas efektivitāte, gan palielinot kopējo Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanas kapacitāti, gan vienlaikus samazinot vidējos izdevumus no valsts budžeta šī pasākuma īstenošanai.

Mājsaimniecības jeb tās pārstāvošās fiziskās personas var saņemt kompensāciju par papildu izmaksām, kas tām radušās, savā mājoklī bez maksas izmitinot Ukrainas civiliedzīvotājus (nodrošinot gan izmitināšanu, gan iespēju robežās arī higiēnas preces un uzturu, kā arī izglītojošus un izklaides vai atpūtas pasākumus, u.c. atbalsta pasākumus), par periodu līdz 90 dienām:

  • 100 eiro/mēnesī par pirmo izmitināto personu;
  • 50 eiro/ mēnesī par katru nākamo izmitināto personu;
  • ne vairāk kā 300 eiro/ mēnesī par vienā mājoklī vai adresē uzņemtām personām.

Ja fiziskajai personai pieder vairāki mājokļi, kuros tiek izmitināti Ukrainas civiliedzīvotāji, atlīdzību var saņemt par katru savā īpašumā esošo mājokli, kurā tiek izmitināti Ukrainas civiliedzīvotāji.

Svarīgiatbalsts attiecas tikai uz tām mājsaimniecībām, kuras brīvprātīgi un nepieprasot samaksu no Ukrainas civiliedzīvotājiem, ir gatavas viņus izmitināt.

Lai saņemtu atlīdzību mājsaimniecībai, fiziskai personai – mājokļa īpašniekam vai tā pilnvarotai personai jāiesniedz pieteikums tajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas mājoklis. Pieteikums jāiesniedz ne vēlāk kā 14 dienu laikā no brīža, kad ir uzsākta Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšana. Pieteikumā jānorāda:

  • Iesniedzēja vārds, uzvārds, personas kods, kredītkartes maksājuma vai pasta norēķinu sistēmas konts, kontaktinformācija;
  • Mājokļa, kurā tiek uzņemti Ukrainas civiliedzīvotāji, adrese, izmitināšanai nodotā platība, paredzētais izmitināšanas periods;
  • Mājokļa piederību apliecinošs dokuments;
  • Katra izmitinātā Ukrainas civiliedzīvotāja vārds, uzvārds, personas kods;
  • Apliecinājums par to, ka mājoklis, kurā tiek izmitināts Ukrainas civiliedzīvotājs ir dzīvošanai derīgs likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 16. panta trešās daļas izpratnē un atrašanās tajā nerada apdraudējumu personu drošībai un veselībai.

Atlīdzība tiks izmaksāta par periodu līdz 90 dienām, skaitot no pieteikumā norādītā datuma, bet ne agrāk kā no 2022. gada 1. maija.

Pašvaldība atlīdzības pieteikumu izskatīs mēneša laikā un piešķirto atlīdzību par izmitināšanu par aktuālo mēnesi pārskaitīs iesniedzējam līdz nākamā mēneša 10.datumam.

Atbalsta mehānismam plānotais  valsts budžeta finansējums ir 937 500 eiro apmērā.

Vienlaikus, valsts nodrošinās primāri sniedzamo atbalstu – izmitināšanu un pārtiku tikai tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kurus nebūs izmitinājusi tāda mājsaimniecība, kura saņem vai ir pieteikusies mājsaimniecību atlīdzības maksājumam.

Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem primārā atbalsta ietvaros tiks nodrošināta pārtika 30 dienām. Izmaiņas par pārtikas nodrošināšanas perioda samazināšanu no 90 dienām līdz 30 dienām stājas spēkā š.g. 23. maijā.

Grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā Saeima steidzamības kārtā pieņēma 2022. gada
12. maijā un tas stājas spēkā 2022. gada 19. maijā.

Kā zināms, 2022. gada 29. aprīlī Ministru kabinets apstiprināja jaunu Pasākumu plānu par atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā (turpmāk – Plāns), kas nosaka valsts institūciju, pašvaldību un komersantu saskaņotu un nekavējošu rīcību, lai spētu uzņemt, izmitināt un nodrošināt sociālo atbalstu pakāpeniski līdz četrdesmit tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju, kuri bēg no kara. Cita starpā, Plānā paredzētas arī izmaiņas Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas un ēdināšanas jautājumu nodrošināšanā, kas ir noteikti Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā un tam pakārtotajos grozījumos Ministru kabineta 2022. gada 12. marta noteikumos Nr.168 “Noteikumi par primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem”, kas  pieņemti MK š.g. 10. maijā un stājās spēkā 13. maijā.

Informāciju sagatavoja
Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa
prese@em.gov.lv

Erasmus+ projekta “Ūdens” partnerības skolu tikšanās Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijā

Jau vairāk nekā 23 gadus Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijā aktīvi tiek īstenoti dažādi starptautiskie projekti. 1999. gadā mūsu ģimnāzijas dibinātājs, direktors Jānis Eglītis, sāka  ģimnāzijas starptautisko sadarbību ar skolām no Norvēģijas, Zviedrijas un Igaunijas. Kopš 2008. gada ģimnāzijas starptautiskos projektus koordinē angļu valodas skolotāja Anna Verza.  Esam īstenojuši vairākus Comenius daudzpusējās skolu partnerības un Erasmus+ projektus, daudzus gadus mums ir ļoti veiksmīgs skolēnu apmaiņas projekts ar Merlet koledžu no Nīderlandes. Esam piedalījušies skolēnu vasaras nometnē Slovākijā, četras reizes uzvarējuši konkursā un piedalījušies Euroscola debatēs Eiropas Parlamentā Strasbūrā un 2017. gadā kļuvām par vienu no pirmajām Eiropas Vēstnieku skolām Latvijā.

Šonedēļ ģimnāzijā ir ciemiņu nedēļa un uzņemam mūsu Erasmus+ projekta “Ūdens” partnerības skolu audzēkņus un skolotājus no Turcijas, Vācijas un Lietuvas. Diemžēl Covid – 19 pandēmijas radīto problēmu dēļ, no projekta izstājās partnerības skola no Francijas aizjūras reģiona –  Martinikas. Mūsu mobilitātes tēma ir “Globālās sasilšanas ietekme uz ūdens ekosistēmām” un “Ūdens tūrisms Latvijā”. Pirmajā projekta aktivitāšu dienā apmeklējām Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, kur iepazināmies ar Latvijas  un pasaules kuģniecības attīstību, iepazinām dažādus kuģu veidus, to būvi un īpatnības, kā arī apskatījām arheoloģiskos atradumus un varējām izsekot senās upes liktenim, izstaigājot ielas, kuru vietā kādreiz tecējusi Rīdzene. Pēc tam sekoja vējains Rīgas panorāmas reiss pa Daugavu.

Vēl mums bija lieliska iespēja ne tikai apskatīt “Jašas podu” saimnieces, keramiķes Kristīnes radītos fantastiskos “Upes un Jūras” tematikas traukus, bet arī pašiem apgūt jaunas prasmes un izgatavot  dažādus priekšmetus no akmens masas. Pēcpusdienā, sadarbībā ar Latvijas purvu bridējiem, nokļuvām citu acīm neskatītās vietās, izbaudījām īstu piedzīvojumu garšu, staigājot ar sniega kurpēm pa Lielo Pelečāres purvu.

Vizītes noslēgumā plānots viesoties Rāznas nacionālajā parkā, apmeklēt Jaundomes vides izglītības centru un izbaudīt Latgales kulināro mantojumu Andrupenes lauku sētā.  Protams, klausīsimies arī Gaujas plostnieka stāstā un mēģināsim apgūt jaunas baļķu sagatavošanas, plostu siešanas un pludināšanas pa Gauju amata prasmes, izmantojot upes straumi un tās plūduma raksturu pavasarī.

Kvalitatīvs darbs starptautiskajos projektos un  augstvērtīgi projekta rezultāti nav sasniedzami bez  radošas, atbildīgas un strādīgas projekta darba grupas, savstarpējās sadarbības un atbalsta, tāpēc vēlos izteikt pateicību mūsu ģimnāzijas vadībai, projekta darba grupai,  ģimnāzistiem, kuri piedalījās projekta atklāšanas koncertā un aktivitātēs – vokālajam ansamblim, deju kopai “Dancari”, folkloras kopai “Rūtoj”, Preiļu novada pašvaldībai, Preiļu Robotikas klubam, Daugavpils autoskolai “Vikingi” un mūsu ģimnāzistu Ievas Apšinieces, Markusa Martinkus, Justīnes Stašulānes ģimenēm par ārzemju skolēnu uzņemšanu savās mājās.

Informāciju sagatavoja
JEPVĢ projekta koordinatore Anna Verza

Aizvadīta iedzīvotāju un pašvaldības vadības sapulce Vecvārkavā

 

17. maijā Upmalas pagasta pārvaldē notika Preiļu novada pašvaldības vadības, deputātu un speciālistu tikšanās ar vietējiem iedzīvotājiem. Sapulces laikā pašvaldības pārstāvji informēja par aktualitātēm un atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem. Sarunu centrā izvirzījās jautājumi par ceļu remontdarbu nepieciešamību, kultūras jomu, kapsētu un atkritumu apsaimniekošanu, pirmsskolas izglītību, sociālā dienesta pakalpojumiem.

Preiļu novada pašvaldības rīkotās tikšanās mērķis bija informēt vietējos iedzīvotājus par notiekošo novadā un uzklausīt viņu jautājumus, ierosinājumus un vajadzības. Divu stundu ilgo sapulci apmeklēja četrdesmit vietējie iedzīvotāji un pašvaldības darbinieki. Pirmajā sapulces daļā pašvaldības vadība, deputāti un speciālisti īsumā pastāstīja par savām darbības jomām – par paveikto, plānoto un galvenajām izmaiņām pašvaldības darbā, kas tieši skar iedzīvotājus.

Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns akcentēja ekonomiskos un saimnieciskos jautājumus. Priekšsēdētāja pirmais vietnieks Pēteris Rožinskis klātesošos informēja par savu atbildības jomu – novada infrastruktūras un attīstības jautājumiem. Savukārt, domes priekšsēdētāja otrā vietniece Anita Brakovska izklāstīja svarīgākos veiktos darbus izglītības  un nodarbinātības sfērā, Labklājības pārvaldes darba pārstrukturēšanā, iesākto projektu ieviešanā. Klātesošos uzrunāja arī Preiļu novada pašvaldības deputāti Jāzeps Ivanāns, Raimonds Rubins un Oskars Bērziņš. Savukārt, domes izpilddirektors Aigars Zīmelis informēja par lielākajiem attīstības projektiem un darbu pie pašvaldības Attīstības, investīciju un inženiertehniskās  daļas izveidošanas. Tāpat iedzīvotāji tika informēti par pašvaldības kapitālsabiedrībām, atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem.  Labklājības pārvaldes vadītāja Sandra Sprindža informēja klātesošos par sociālās palīdzības pakalpojumu izmaiņām bijušā Vārkavas novada teritorijā, jautājumu gadījumā aicināja vērsties pie savu pagastu sociālajiem darbiniekiem (kontaktinformācija un darbinieku pieņemšanas laiki ŠEIT).

Atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem par turpmāko kultūras dzīvi Rožkalnu, Upmalas un Vārkavas pagastos, Kultūras un tūrisma pārvaldes vadītāja Ilga Pokšāne informēja, ka šajos pagastos  ieplānoti vismaz divi kultūras pasākumi mēnesī. Visā novada teritorijā, līdzīgi kā citos kaimiņu novados, vairākus kultūras namus turpmāk vadīs viens darbinieks. Izskanēja iedzīvotāju ierosinājums vairāk rīkot teātra izrādes, jo tās ir ļoti apmeklētas, vienlaicīgi izvēloties lauku iedzīvotāju darbam piemērotākus pasākumu laikus. Tāpat kultūras un tūrisma pārvalde tika aicināta domāt par pasākumu kvalitāti, nevis kvantitāti.

Iedzīvotāju diskusijas un jautājumus radīja arī atkritumu apsaimniekošanas jautājumi gan privātmājām, gan arī pašvaldības kapsētās. Jūlijā, beidzoties atkritumu apsaimniekošanas līguma termiņam, kas pirms trim gadiem tika noslēgts starp SIA “Clean R” un Vārkavas novada domi, Preiļu novada pašvaldībai būs jāmeklē jauni risinājumi sadzīves atkritumu apsaimniekošanai bijušā Vārkavas novada teritorijā, tādēļ šobrīd ir svarīgi apzināt dažādu iedzīvotāju grupu vajadzības. Sapulces laikā klātesošo izteiktie jautājumi un ierosinājumi tika piefiksēti  un tiks virzīti pašvaldības turpmākajam darbam.

Maijā pašvaldība rīko vēl divas sanāksmes  – 24. maijā plkst. 15.00 Riebiņu Kultūras nama telpās un 30. maijā plkst. 16.00 Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas aktu zālē (Kooperatīvā iela 6). Iedzīvotāju tikšanās ar pašvaldības vadību un speciālistiem pēcāk ir plānotas arī citos pagastos, informācija par sapulču laikiem tiks sniegta. Jautājumu, ierosinājumu gadījumā Preiļu novada pašvaldības iedzīvotāji aicināti ikdienā, iepriekš sazinoties, vērsties pie pagastu pārvalžu vadītājiem, deputātiem vai speciālistiem klātienē, sazināties telefoniski vai rakstiski (kontaktu sadaļa ŠEIT).

Informāciju sagatavojusi Preiļu novada pašvaldības
Sabiedrības iesaistes un mārketinga daļa

Kapusvētki Preiļu novada kapsētās 2022. gadā

Preiļos
6. augustā 15.00 Preiļu Jaunajos kapos
7. augustā 15.00 Preiļu pilsētas kapos
21. augustā 15.00 Preiļu Vecajos kapos

Aglonas pagastā
4. jūnijā 14.00 Leitānu kapos
4. jūnijā 15.00 Gūteņu kapos
19. jūnijā 15.00 Valaiņi kapos
7. augustā 14.00 Aglonas kapos (12.00 Sv. Mise Aglonas Bazilikā par mirušajiem, kas apbedīti Aglonas kapos)

Aizkalnes pagastā
11. jūnijā 12. 00 Jasmuižas kapos (11.00 Sv. Mise Jasmuižas baznīcā)
11. jūnijā 13. 00 Bleidenes kapos
18. jūnijā 15.00 Raipoles kapos
25. jūnijā 15.00 Gāgu kapos
2. jūlijā 12:00 Daugaviešu kapos

Galēnu pagastā
11. jūnijā 12.00 Bukšinu kapos
16. jūlijā 12.00 Maltas Trūpu kapos
20. augustā 14.00 Vidsmuižas kapos (13.00 Sv. Mise baznīcā)

Pelēču pagastā
4. jūnijā 13.00 Džeriņu kapos
5. jūnijā 15.00 Solkas kapos
23. jūlijā 12.00 Pelēču kapos
23. jūlijā 13.00 Gornijašu kapos
23. jūlijā 14.00 Bramaņu kapos
30. jūlijā 12.00 Ārdavas (Vecumu) kapos
30. jūlijā 13.00 Krasnagorkas kapos

Preiļu pagastā
9. jūlijā 15.00 Ivdrīšu kapos
10. jūlijā 15.00 Pupāju kapos
11. jūnijā 15.00 Ribuļu kapos
16. jūlijā 12.00 Seiļu kapos (ar Sv. Misi)
31. jūlijā 15.00 Dzeņu kapos
13. augustā 15.00 Šoldru kapos

Riebiņu pagastā
29. maijā 15.00 Petrovsku kapos
4. jūnijā 15.00 Sprindžu kapos
5. jūnijā 15.00 Sila-Ondzuļu kapos
12. jūnijā 15.00 Kokoriešu kapos
18. jūnijā 10.00 Sv. Mise Pieniņu baznīcā par mirušajiem, kas apglabāti Pieniņu (vecajos) kapos
25. jūnijs 12.30 Riebiņu kapos (11:00 Sv. Mise Riebiņu baznīcā)
24. jūlijā ap 15.30 Baibu kopos (pirms tam Sv. Annas un Joahima svētku svinības Pieniņu baznīcā)

Rožkalnu pagastā
3. jūlijā 12.00. Sv. Mise par mirušajiem Kalupes baznīcā
9. jūlijā 13.00 Strodu kapos
16. jūlijā 12.00 Lazdānu kapos
Informācija par kapusvētku laiku Augšmuktu kapos drīzumā tiks precizēta
Informācija par kapusvētku laiku Āpšu kapos drīzumā tiks precizēta

Rušonas pagastā
5. jūnijā 14.00 Rutuļu kapos
19. jūnijā 12.00 Kristapeņu kapos
26. jūnijā 15.00 Žogotu kapos
2. jūlijā 13.00 Eikšas kapos
3. jūlijā 12.00 Rušonas kapos
9. jūlijā 15.00 Antanišku kapos
16.jūlijā 15.00 Rutkovsku – Kažu kapos
23. jūlijs 13.00 Ondzuļu kapos
23. jūlijs 15.00 Eisāgu kapos
24. jūlijā 15.00 Gailīšu (Gaiļmuižas) kapos

Saunas pagastā
10. jūnijā 8.00 Jakušu kapos
25. jūnijā 11.00 Aizupiešu kapos
2. jūlijā 11.00 Betišķu kapos
2. jūlijā 13.00 Lakausku kapos
2. jūlijā 15.00 Pauniņu kapos
3. jūlijā 15.00 Prīkuļu kapos
23. jūlijā 12.00 Skuteļu kapos
30. jūlijā 10.00 Orīšu kapos
30. jūlijā 12.00 Smelteru kapos
6. augustā 11.00 Anspoku kapos

Silajāņu pagastā
23. jūlijā 12.30 Červoniku kapos
6. augustā 13.00 Silajāņu kapos

Sīļukalna pagastā
4. jūnijā 12.00 Kapenieku kapos (ar Sv. Misi kapličā)
11. jūnijā 12.00 Teilānu kapos (ar Sv. Misi kapličā)
9. jūlijā 12.00 Opolūs kapos
9. jūlijā 13.30 Salenieku kapos
16. jūlijā 14:00 Seiļu (Sīļukalna) kapos

Stabulnieku pagastā
4. jūnijā 15.00 Brišku-Balckaru kapos
18. jūnijā 12.00 Saunas Vulānu kapos
2. jūlijā 12.00 Krištobu kapos
30. jūlijā 12.00 Pastaru kapos
6. augustā 12.00 Trūpīšu kapos
27. augustā 12.00 Salīšu kapos

Upmalas pagastā
30. jūlijā 11.30 Vārkavas kapos (10.00 Sv. Mise Vārkavas baznīcā)
Informācija par kapusvētku laiku Vanagu kapos drīzumā tiks precizēta

Vārkavas pagastā
28. maijā 13.00 Borbaļu kapos
23. jūlijā 12.00 Pilišku kapos

 

Kapusvētku saraksts (DOC)

Biedrība “Spēkavots” īsteno projektu Aglonas vidusskolas audzēkņiem “Radi pats”

18.05.2022.

Aglonas pagasta biedrība “Spēkavots” piedalījās Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” jaunatnes iniciatīvu projektu konkursā ar projekta pieteikumu “Radi pats” un guva atbalstu.

Projekta “Radi pats” mērķis – ieinteresēt un iesaistīt PMP riska grupas izglītojamos  projekta “Radi pats” radošajā procesā, tādā veidā palielinot interesi par radošo procesu, kurā viņš pats var darboties.

Galvenās plānotās aktivitātes: interaktīvās darbnīcas “Sāc mākslot!”, plenērs “Radam kopā”, radošās darbnīcas “Viens no mums” un praktiskās nodarbības “Arī paši varam!”.

Projekta norises vieta – Aglonas pagasts, projekta sadarbības partneris- Aglonas vidusskola.

Projektā piedalās izglītojamie no 5. līdz 12. klasei,  t. sk. 50 PMP riska grupas izglītojamie.

Projekta ietvaros jau tika organizētas radošās darbnīcas “Viens no mums”.

Sveicinot pavasari, 27. maijā Aglonas vidusskolā notiks interaktīvās darbnīcas “Sāc mākslot!”, plenērs “Radam kopā” un  praktiskās nodarbības “Arī paši varam!”, kuras vadīs un kopā ar jauniešiem darbosies  mākslas terapeits, mākslinieki un amatnieki. Aglonas vidusskolas apkārtne un telpas tiks papildinātas ar radošiem darbiem.

Projekta aktivitātes ir saistošas jauniešiem, veicina jauniešu uzņēmību, realizē viņu idejas, pilnveido viņu personību un vispusīgu attīstību, palīdz apzināties savas spējas un prasmes, palielina viņu motivāciju turpināt izglītību un veicina aktīvu līdzdalību ikdienas dzīvē.

Projekta “Radi pats” aktivitāšu vadītāja Vija Kovaļkova

Izlaidumu grafiks Preiļu novada izglītības iestādēs

Informējam par šī gada izlaidumu grafiku Preiļu novada izglītības iestādēs:

• 20. maijā pēc Sv. Mises 18.00 Aglonas bazilikas Kora skolas absolventu sveikšana Baltajā zālē
• 28. maijā 14.00 Preiļu mūzikas un mākslas skolas izlaidums Ādama un Ievas saliņā Preiļu parkā (sliktu laikapstākļu gadījumā skolas zālē)
• 10. jūnijā Preiļu 1.pamatskolas izlaidums: 11.00 9.b klase / 13.00 9.a klase / 15.00 9.c klase Ādama un Ievas saliņā Preiļu parkā
• 10. jūnijā 17.00 Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas 9. klases izlaidums skolas aktu zālē
• 11. jūnijā 16.00 Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas 12. klases izlaidums skolas aktu zālē
• 11. jūnijā 18.00 Galēnu pamatskolas 9. klases izlaidums skolas sporta hallē
• 17. jūnijā 17.00 Riebiņu vidusskolas 9. klases izlaidums skolas āra laukumā
• 18. jūnijā Vārkavas vidusskolas izlaidums: 15.00 9. klase/ 19.00 12. klase skolas aktu zālē
• 18. jūnijā 16.00 Salas pamatskolas 9. klases izlaidums skolas zālē
• 18. jūnijā 16.00 Aglonas vidusskolas 9. klases izlaidums Aglonas brīvdabas estrādē (sliktu laikapstākļu gadījumā skolas zālē)
• 18. jūnijā 17.00 Preiļu 2. vidusskolas 9. klases izlaidums skolas aktu zālē
• 18. jūnijā 18.00 Pelēču pamatskolas 9. klases izlaidums Pelēču kultūras namā
• 22. jūnijā 18.00 Aglonas vidusskolas 12. klases izlaidums Aglonas brīvdabas estrādē (sliktu laikapstākļu gadījumā skolas zālē)
• 1. jūlijā 18.00 Riebiņu vidusskolas 12. klases izlaidums Riebiņu KN telpās
• 9. jūlijā 15.00 Preiļu 2. vidusskolas 12. klases izlaidums skolas aktu zālē
• 5. augustā Preiļu novada bērnu un jauniešu sporta skolas izlaidums

Informāciju apkopoja
Preiļu novada pašvaldības Sabiedrības iesaistes un mārketinga daļa

Projekts ”No sēkliņas līdz ražai Preiļu novada Aizkalnes un Pelēču pagastu dārzos”

 

Biedrība “Nīdermuižas draudze” kopā ar biedrību “Aizkalnes sabiedriskais centrs” piedalās Borisa un Ināras Teterevu fonda programmā “Pats savam SAIMES GALDAM” ar projektu “No sēkliņas līdz ražai Preiļu novada Aizkalnes un Pelēču pagastu dārzos”’.

Projekta ietvaros paredzēts iegādāties sēklas, minerālmēslus, agroplēvi, augļu kociņus, tomātu un kāpostu stādus, lai nodrošinātu maznodrošināto un daudzbērnu ģimenes, kuras savos dārzos, no iesētajām sēklām un stādiem, iegūstot ražu, kaut mazliet spēs nodrošināt sevi ar pārtiku.

Projekta laikā būs iespēja apgūt arī konservēšanas prasmes. Brauksim pieredzes braucienā uz bioloģisko saimniecību. Noslēgumā rīkosim ražas svētkus,  dalīsimies ar izaudzēto arī ar citiem.

Projektu finansiāli atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds.

Informāciju sagatavojusi
projekta vadītāja Natālija Rubīne

 

 

 

 

Šogad atputekļošanu plāno veikt 450 km valsts autoceļu ar grants segumu

Šajā vasaras sezonā plānots atputekļot 451,01 km valsts autoceļu ar grants segumu. Ar katru gadu atputekļoto kilometru skaits valsts ceļu tīklā palielinās.

Šogad aprīlī un maijā atputekļošana ar kalcija hlorīdu (CaCl) veikta jau 241 km valsts autoceļu ar grants segumu, izlietojot 310 050 eiro. Tā kā pavasaris ir salīdzinoši sauss, pieprasījums pēc atputekļošanas bija jau martā.

 

Grants segumu atputekļošana veicama posmos ar pastāvīgu satiksmes intensitāti apdzīvotu vietu, māju, skolu un sabiedriski nozīmīgu vietu tuvumā. Uz valsts autoceļiem visplašāk lietotais atputekļošanas reaģents  ir  kalcija hlorīda šķīdums vai pārslas.  Grants segumam pirms atputekļošanas ir jābūt līdzenam, bez bedrēm un citiem  defektiem. Ja nepieciešams, jāparedz  grants seguma planēšana vai profilēšana, ieteicams to veikt tieši pirms atputekļošanas reaģenta iestrādes. Ja mitrums grants segumā ir nepietiekams, tad pirms CaCl₂ pārslu kaisīšanas ceļš tiek arī mitrināts.

Atputekļošanas biežums atkarīgs no:

  • satiksmes intensitātes;
  • laikapstākļiem (nokrišņiem);
  • ceļu uzturēšanas darbiem (piemēram, pēc greiderēšanas atputekļošanas efekts nesaglabājas).

Šo iemeslu dēļ, atputekļošanu var  nākties veikt atkārtoti. Piemēram, 2021. gadā atputekļošanu plānoja uz 438 km autoceļu, bet tā kā daudzviet bija nepieciešamība atputekļot atkārtoti, faktiskais apjoms sasniedza 691 km.

Atputekļošanai paredzēto posmu sarakstu veido, vadoties pēc vienotiem kritērijiem, kas apkopoti LVC izstrādātajās Vadlīnijās autoceļu ar nesaistīta materiāla segumu atputekļošanai.

Latvijas valsts ceļu tīklā ir 20 041 km ceļu, no vairāk nekā puse jeb 10 680 km ir ar grants segumu. Lielākoties tie ir vietējās nozīmes ceļi ar nelielu satiksmes intensitāti.

Informāciju sagatavoja VSIA Latvijas Valsts ceļi Komunikācijas daļa

Trīs Dienvidlatgales biedrības nupat kā atgriezušās no pieredzes apmaiņas brauciena Norvēģijā

Biedrību “Krāslavas rajona partnerība”, “Preiļu rajona partnerība”, “Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerība “Kaimiņi” pārstāvji no 2022. gada 11. maija līdz 13. maijam piedalījās pieredzes apmaiņas braucienā Norvēģijā, Hamēras (Hamar) pašvaldībā. Nevalstisko organizāciju pārstāvji iepazinās ar Hamēras pašvaldību, ar sabiedrības līdzdalību un  iesaistes pieredzi, diskutēja par demokrātijas kultūru un apmeklēja dažādas organizācijas – Dabas skolu (Hamar Naturskole), unikālu kultūrmantojuma baznīcas (Domkirkeodden) centru. Uzzināja, kā darbojas labdarības organizācija “Rotary club”, kā biedrība “Street team HamKam” Hamērā palīdz un iesaista sabiedriskajā dzīvē atkarībās esošus cilvēkus.

Dienvidlatgales vietējo rīcības grupu projekta sadarbības organizācija “Henric Johansson Konsult”  Norvēģijā radīja programmu ar savu sadarbības partneru stāstiem par demokrātijas īstenošanu pašvaldībā, sabiedrības iesaisti un  rīcību ieviešanu ilgtermiņā.

20. gadsimts kļuva par demokrātijas gadsimtu, taču, neraugoties uz šķietamo pašsaprotamību 21. gs., līdzās jēdzieniem brīvība, taisnīgums, otra cilvēka respektēšana utt., cik bieži par to domājot, runājot kolektīvā vai ģimenes, draugu lokā, saprotam, ka šīs indivīda iespējas un demokrātijas kultūra  prasa arī nepārtrauktu darbību un  līdzdalību? Tikšanās un diskusijas Norvēģijā apliecināja, ka ikvienam no mums daudz vairāk jābūt atbildīgiem par savu novadu, reģionu, valsti, aktīvi jāiesaistās, jāpiedalās labvēlīgas, mūsdienīgas vides attīstībā.  Hamēras (Hamar) pašvaldības mēra vietnieks Knuts Fangbergets uzsvēra, ka pilsoniskā aktivitāte pašvaldībā ir augsta. Iedzīvotāji aktīvi piedalās sabiedriskajās apspriedēs,  izsaka priekšlikumus. Piemēram, pašvaldības domes sēdes tiešsaistēm pieslēdzas līdz pat 4000 iedzīvotāju. Norvēģijas pieredze rāda, ka kopienas labā ir jāiegulda milzīgs darbs. Sabiedrības iesaiste, līdzdalības veicināšana un sadarbība ar iedzīvotājiem ir neatsverams ieguldījums nākotnē.

Savukārt biedrības “Street Hamkam” pieredzes stāsts pārsteidza un iedvesmoja. Sadarbībā ar  tuvākajām pašvaldībām, piesaistot sponsorus, biedrības futbola treneris palīdz alkohola vai narkotisko vielu atkarības jūgā esošajiem pašvaldības iedzīvotājiem, palīdz socializēties un integrēties sabiedrībā, uzlabot situāciju. Vienīgais noteikums šīm aktivitātēm, nākot uz treniņiem un spēlēm, cilvēkam jābūt “brīvam” no atkarības vielas. Protams, piedaloties sporta aktivitātēs, apbruņojoties ar pacietību un apzinoties, saprotot, ka šāda iespēja nav brīnumlīdzeklis, bet tikai pašu atkarīgo vēlme uzlabot dzīvi, taču, kā uzsvēra Street HamKam treneris Kai Kristiansen, ja pat vienu cilvēku izdodas atgriezt sabiedriskajā dzīvē, tas ir liels ieguvums. Šajā gadā sporta aktivitātēs piedalās 45 iedzīvotāji.

Demokrātija – tas ir process, ko jāveido nepārtraukti sadarbojoties un kopā radot. Brauciens tika organizēts Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.  gadam Aktīvo iedzīvotāju fonda Latvijā programmas  “Demokrātijas kultūra” projekta “Es Dienvidlatgalē varu” (Nr.AIF/2020/SDK/20) ietvaros.

 

Projekta “Es Dienvidlatgalē varu” koordinatore Zane Ločmele
zane.locmele@kraslavaspartneriba.lv

 

Vārkavas vidusskolas audzēkņi, lasot grāmatas, nopelnījuši ekskursiju

5. maijā Vārkavas vidusskolas skolēni, projekta “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” dalībnieki, devās mācību – izziņas ekskursijā uz Lūznavas muižu un Kroma kalnu.

Lūznavas muiža, kā vienmēr, bija fantastiska, ar jaunām un papildinātām izstāžu ekspozīcijām, kā arī jauniekārtotā interaktīvā ekspozīcija   “Kerbedzs: sekojot inženiertehniskajām idejām”. Jaunie lasītāji apciemoja arī Kroma kalna saimnieku Aleksandru Lubānu, kurš iepazīstināja ar 9.-11. gs. latgaļu cilšu dzīvesveidu un koka pils rekonstrukcijas gaitu. Ļoti interesanta bija iespēja vērot, kā darbojās senā katapulta.  Viens veiksminieks piemērīja seno latgaļu bruņutērpu.

Projektā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” Vārkavas vidusskolas un Upmalas bibliotēkas piedalās jau 20 gadus. Epidemioloģiskā situācija ieviesa savas korekcijas, bet nu jau situācija normalizējas un atgriežamies ikdienā.

 

Vārkavas vidusskolas bibliotekāre
Alda Upeniece

 

Preiļu novada pašvaldībā notika tikšanās jaunatnes politikas veidotājiem

Piektdien, 13. maijā Aglonas bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas centrā (BJBLPC) “Strops” notika Preiļu novada pašvaldības vadības un speciālistu  tikšanās ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Latvijas Jaunatnes padomes (LJP) pārstāvēm, lai kopīgi meklētu risinājumus darba ar jaunatni sistēmas uzlabošanai Preiļu novada pašvaldībā.

Preiļu novada jauniešu centra “ČETRI” vadītāja Santa Ancāne-Novikova un  Riebiņu Multifunkcionālā jaunatnes iniciatīvu centra „Pakāpieni” vadītāja Sintija Ančeva un BJBLPC “Strops”vadītāja Māra Ušacka dalījās ar savu līdzšinējo pieredzi darbā ar jauniešiem.
IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta projektu vadītāja Renāte Mencendorfa informēja par jaunatnes politikas pamatprincipiem/pamatvajadzībām darbam ar jaunatni pašvaldībās, ieskicējot būtiskākos elementus jaunatnes jomas īstenošanā, gan pašvaldības darba ar jaunatni plānošanā, gan iespējas saņemt finanšu resursus un atbalstu darba ar jaunatni attīstīšanai pašvaldībās.  Savukārt, LJP projektu vadītāja Marta Renāte Jērica informēja par NVO nozīmi kā resursu darbam ar jaunatni, tika sniegta informācija par projektu iesniegšanas iespējām. Tikšanās noslēdzās ar sarunām un praktisku risinājumu radīšanu darba ar jaunatni sistēmas uzlabošanai.

“Administratīvi teritoriālā reforma veicinājusi izmaiņas arī jaunatnes jomā, pēc vairāku novadu apvienošanās nepieciešams veidot jaunu darba ar jaunatni struktūru, lai tiktu aizsniegti arī jaunieši pagastos. Tuvākajā laikā plānojam apzināt pašvaldībā jaunatnes jomā esošos resursus (telpas, inventāru, tehniku u.c.) un izveidot vienotu resursu karti, kas palīdzēs gan pašiem, gan jauniešiem labāk orientēties jaunajā situācijā. Tāpat izsvērsim domu arī par mobilā jaunatnes darba īstenošanas iespējām pašvaldībā,” tikšanās laikā stāstīja jauniešu centra “ČETRI” vadītāja Santa Ancāne-Novikova.

Tikšanās laikā tika ieskicēta Preiļu novada pašvaldības vīzija par aktuālajiem ar jaunatnes politiku saistītajiem jautājumiem Preiļu novadā, diskusiju centrā izvirzījās jautājumi par jaunatnes darbā iesaistīto personu skaitu, valsts atbalsta mehānismiem jaunatnes jomai un mobilo darbu. Darbs pie jaunatnes darba organizēšanas Preiļu novadā plāna izstrādes tiks turpināts.

Preiļu novada tikšanās laikā piedalījās  Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns, Preiļu novada domes priekšsēdētāja 1. vietnieks Pēteris Rožinskis, Preiļu novada domes priekšsēdētāja 2. vietniece Anita Brakovska, Preiļu novada Kultūras un tūrisma pārvaldes vadītāja Ilga Pokšāne, Preiļu novada Kultūras un tūrisma pārvaldes producents Oskars Bērziņš, Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis, JC “Četri” vadītāja Santa Ancāne- Novikova, JC “Pakāpieni” vadītāja Sintija Ančeva, JC “Strops” vadītāja Māra Ušacka, Preiļu novada domes sabiedrības iesaistes un mārketinga daļas sabiedrisko attiecību speciāliste un biedrības “Jaunvide” pārstāve Dagnija Dudarjonoka, biedrības “Jaunie spārni” pārstāve Inese Šuksta, kā arī LJP projektu vadītāja Marta Renāte Jērica, LJP projektu koordinatore Anda Upeniece un IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta projektu vadītāja Renāte Mencendorfa.

 

Informāciju sagatavojusi
Preiļu novada pašvaldības sabiedrības iesaistes un mārketinga daļa

 

Preiļu novada pašvaldības darba aizsardzības speciālists Ivars Anspoks saņēmis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Goda rakstu

Par godu Ugunsdzēsēju un glābēju dienai un Ugunsdzēsības Latvijā 157. gadadienai svinīgā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales reģiona brigādes apbalvošanas pasākumā Goda rakstu (2022. gada 26. aprīļa rīkojums Nr. 22-1.8/1080) par personīgo ieguldījumu epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanā civilās aizsardzības sistēmas ietvaros saņēma Preiļu novada pašvaldības darba aizsardzības speciālists Ivars Anspoks.

Pēdējos pāris gadus epidemioloģiskā situācija pilnībā regulēja dažādu iestāžu, tostarp pašvaldības darba ikdienu. Atsevišķās jomās bija iespējams turpināt strādāt attālināti, taču nemitīgi bija nepieciešams nodrošināt drošus apstākļus tiem, kuru darbu nav iespējams veikt bez tieša kontakta, piemēram, sociālās aprūpes iestādēs, pirmsskolas izglītības iestādēs u.c. Īpaši izaicinoši strukturēt darbus un plānot visu nepieciešamo higiēnas līdzekļu, testu un masku loģistiku un sadali kļuva 2021. gadā, kad pēc administratīvās reformas novads kļuva krietni lielāks, attiecīgi arī pārvaldāmo iestāžu skaits manāmi pieauga.

“Lai arī Goda raksts pasniegts par personīgo ieguldījumu, viens pats es nebūtu ticis galā, tas noteikti bija komandas darbs. Tāpēc gribu teikt paldies grāmatvedēm M. Pastarei, I. Sitnikai, V. Želvei, par to, ka vienmēr palīdzēja tikt galā ar dokumentāciju un rēķiniem; manam kolēģim darba aizsardzības jautājumos Edgaram Urbanovičam par palīdzību visu epidemioloģiskās drošības līdzekļu saņemšanā un šķirošanā, kā arī transporta daļas šoferiem par palīdzību ar transportēšanu un citiem kolēģiem, kuri palīdzēja”, tā par saņemto apbalvojumu piebilst Ivars.

Preiļu novada pašvaldības vārdā sirsnīgi sveicam ar apbalvojumu!

Informāciju sagatavoja
Preiļu novada pašvaldības Sabiedrības iesaistes un mārketinga daļa

Aicinām Preiļu novada radošo nozaru uzņēmējus uz tikšanos Aglonas Radošo industriju centrā

17.05.2022.

Preiļu novada pašvaldība 2022. gada 3. jūnijā aicina uzņēmējus, rokdarbniekus, māksliniekus u.c. uz pasākumu Aglonas Radošo industriju centrā (RIC, Somersētas iela 23, Aglona), lai visas dienas garumā caur dažādām aktivitātēm, stāstiem, diskusijām un praktiskām darbnīcām gūtu pieredzi un veidotu sadarbību, kas ļautu RIC veidot par vietu, kur vienkopus satikties un mijiedarboties radošo nozaru uzņēmējiem.

Radošo industriju centrā plānots apvienot aktivitātes, kas uz individuālā vai kolektīvā radošuma, prasmēm un talantiem, izmantojot intelektuālo īpašumu, rada, attīsta, ražo, izrāda, izplata un saglabā produktus, kam piemīt ekonomiska, kultūras un izklaides vērtība. Komandā labprāt redzēsim dažādu arodu pārstāvjus, t.sk. keramiķus, gleznotājus, audējus, šuvējus, fotogrāfus, sveču liešanas meistarus u.c., lai centru veidotu par vietu, kur brīvdienās, kad tūristu pieplūdums ir visintensīvākais, apmeklētājs varētu iepazīties ar katru no radošajām darbnīcām, lai izveidoto zīmējumu glezniecības darbnīcā vēlāk varētu nofotografēt un uzlikt uz T krekla vai izfrēzēt uz koka; lai varētu iesākumā izliet savu sveci, tad keramikas nodarbībā izveidot turētāju un šūšanas darbnīcā izšūt galda sedziņu utt.

Pirmajā tikšanās reizē, 3. jūnijā, paredzēta plaša programma, lai iepazīstinātu interesentus ar centra vīziju un dotu iespēju uzklausīt un diskutēt ar tādiem jomas speciālistiem kā Raimonds Platacis (“Grāmata par nonullēšanos” autors, 3Client Agency vadītājs, mārketinga specialists un radošais uzņēmējs) un Karine Kalniņu (LIAA Rīgas Radošo industriju inkubatora vadītāja) par to, kā savu radošumu attīstīt par uzņēmējdarbību. Tāpat būs iespēja piedalīties inovatīvā darbnīcā kopā ar zīmola “Jašas podi” veidotāju Kristīni Nicmani. Visu pasākuma norisi foto un video veidā fiksēs Ēriks Upenieks (UpeArtist) – mūziķis ar fotoaparātu, kura radošums ir pašā radīšanas būtībā.

Pilna pasākuma programma skatāma šeit. Dalība ir bez maksas, nepieciešama iepriekšēja reģistrācija šeit.

Jautājumu gadījumos aicinām sazināties ar Ingūnu Bramani, zvanot uz tālruņa numuru 20610484 vai rakstot uz e-pasta adresi inguna.bramane@preili.lv.

Informāciju sagatavoja
Preiļu novada pašvaldības Sabiedrības iesaistes un mārketinga daļa

Aizvadīta daudzveidīga un piepildīta Muzeju nakts Preiļu novadā

Šī gada 14. maijā pēc divu gadu pārtraukuma uz tikšanos klātienē Muzeju naktī aicināja Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs un citas pašvaldības un privātās iestādes. Šogad Preiļos Muzeju nakts aktivitātes vienoja kopīga, plaša tēma Vērtības – gan muzejs kā vērtība, gan kultūras un arī vispārcilvēciskās vērtības. Neskatoties uz mainīgajiem laikapstākļiem, Muzeju nakts pasākumi bija aktīvi apmeklēti – kultūru baudīt devās gan preilieši, gan viesi no tuvākām un tālākām Latvijas pilsētām, gan arī Preiļos uzņemtie Ukrainas kara bēgļi.

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja aktivitātes
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja atklātajā krātuvē A. Paulāna ielā 4 tika atklāta izstāde “Цiнностi. Vērtības”. Pasākumu ar ukraiņu tautasdziesmām bagātināja Daugavpils ukraiņu kultūras centrs “Mrija”, Līvānu novada Kultūras centra slāvu kultūras biedrība “Uzori” un Preiļu Kultūras centra ansambļi “Kaļinuška” un “Rjabinuška”. Šajā izstādē centrālais tēls ir Ukrainas sieviete, tāpēc apmeklētājiem ir iespēja apskatīt ukraiņu izšūtās tekstilijas – kreklus, dvieļus, rotājumus, kā arī Latgalei raksturīgās tekstilijas no Preiļu muzeja krājuma. Izšuvumos vienojošais ir pavasarīgais un košais ziedu motīvs. Izstādē apskatāmos krāšņos ukraiņu dvieļus darinājusi un saglabājusi Olga Vasilišina (1940) no Daugavpils Ukraiņu kultūras centra “Mrija”, vīriešu krekli, sieviešu blūze, galdauts, krelles un vainags no etnogrāfes, Dr. hist, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas departamenta vadītājas Aijas Jansones vākuma. Savukārt tradicionālajos ukraiņu rakstos izšūtās Lieldienu olas darinājusi Ukrainā dzimusī Līvānu novada Rožupes pagasta iedzīvotāja Ļubova Trūpa. Izstāde atklātajā krātuvē ir apskatāma visu vasaras sezonu muzeja darba laikā.

Skvērā blakus Kultūras namam Raiņa bulvārī 28 ar deju kopas “Gaida” priekšnesumu tika atklāta muzeja sagatavotā vides stendizstāde “Trauslās vērtības. Nosargāt”. Izstāde ir veltīta mūsu identitāti veidojošajām kultūras vērtībām un tradīcijām, un Preiļu novada iedzīvotājiem, kuri, neskatoties uz smagajiem Otrā pasaules kara un okupācijas gadiem, šīs vērtības ir kopuši un arī sargājuši. Stendizstāde ir apskatāma līdz novembrim, tumšajā diennakts laikā tā tiek izgaismota.

Savukārt Preiļu kultūras nama izstāžu zālē Preiļu kultūras namā tika atklāta mākslinieka, Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā 2019. gada laureāta Nugzara Paksadzes personālizstāde “Saules iedvesmots”. Mākslinieks dzimis 1953. gada 20. maijā Gruzijā, bet jau no 1982. gada savu dzīvi un jaunrades ceļu saistījis ar Latviju. Latviskajā vidē viņa dienvidnieka temperaments uzšķiļas ar radošu vitalitāti gan glezniecībā, gan attieksmē pret dzīvi. Starptautiskas sadarbības rezultātā Nugzara Paksadzes gleznas atrodas muzeju ekspozīcijās un privātkolekcijās ne tikai Latvijā un Gruzijā, bet arī Austrijā, Vācijā, Zviedrijā, Rumānijā, Ukrainā, Krievijā, Igaunijā, Lietuvā, Baltkrievijā. Izstāde apskatāma līdz 30. jūnijam.

Muzeju naktī apmeklētāji īpašā atmosfērā varēja apskatīt arī muzeja pamatekspozīciju “Muzeja stāsti Latvijai” un Preiļu muižas kapelu, kas nu ir atvērta uz vasaras sezonu.

Muzeju nakts noslēdzās A. Paulāna ielā 4 ar tikšanos pie ugunskura, kur skanēja nacionālo partizānu stāsti no muzeja krājuma un karavīru dziesmas folkloras kopas “Rūžupis veiri” izpildījumā. Bija iespēja noskatīties nacionālajai pretošanās kustībai Latgalē un katoļu priesterim Antonam Juhnevičam (1905–1947) veltīto N. Puča filmu “Segvārds Vientulis”. Neizpalika arī tradicionālā Muzeju nakts zupa – šogad tas bija sātīgais borščs.
Muzeju nakts pasākumi Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā tika rīkoti sadarbībā ar Preiļu novada Kultūras centru un Kultūras un tūrisma pārvaldi. Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja darba laiks vasaras sezonā: pirmdiena – piektdiena plkst. 11.00–18.00 un sestdiena, svētdiena plkst. 12.00–18.00.

Citas Muzeju nakts aktivitātes novadā

Muzeju nakts ietvaros ikvienam interesentam bija iespēja piedalīties divu Preiļu novadā nozīmīgu personu privāto kolekciju atklāšanā. Plkst. 18.00 viesu mājā “Pie Pliča” tika atklāta Latgales fotogrāfu biedrības vadītāja un sabiedriski aktīva novadnieka Igora Pliča veidotā Jāņa Gleizda piemiņas istaba. J. Gleizds bija ievērojams foto mākslinieks, kurš ar saviem darbiem guvis vērienīgus panākumus pasaulē. Viņš pārsvarā strādāja melnbaltajā fotogrāfijā, perfekti pārvaldot sarežģīto, smalko un darbietilpīgo izohēlijas tehniku. Īpašu apbrīnu viņš izpelnījās ar to, ka spēja radīt tādu mākslu, neskatoties uz to, ka traumas dēļ viņam tika amputētas abas rokas. Tagad spilgtākās Gleizda dzīves liecības, apbalvojumi un darbi apskatāmi vienuviet, pateicoties Igora Pliča ieguldījumam. Savukārt plkst. 21.00 Aizkalnes pagasta Raipoles muižas telpās bija iespēja aplūkot Preiļu novada Goda pilsoņa, A/S “Preiļu siers” valdes priekšsēdētāja Jāzepa Šņepsta veidoto privātkolekciju “Keramika. Medību trofejas”. Šī kolekcija izraisīja neviltotu prieku un pārsteigumu kā bērnu, tā pieaugušo acīs. Jāzeps arī apmeklētājiem aizrautīgi stāstīja par eksponātiem un piedzīvoto, kas viņam saistās ar šo kolekciju. Var tikai apbrīnot, cik dedzīgi un pašaizliedzīgi Jāzeps darbojies, lai šo kolekciju izveidotu. Par turpmāko darbību un kolekcijas apskates laikiem informācija sekos.

Dažādas aktivitātes notika arī Vecvārkavas un Vārkavas pusē. Interesentiem bija iespēja piedalīties akcijas “Apceļo Latvijas pilis un muižas 2022” un izstādes “Senie priekšmeti gaismas spēlē” atklāšanā Vārkavas muižas pils pagrabā. Vārkavas novadpētniecības muzejā varēja apskatīt klēts ekspozīciju un piedalīties viktorīnās un risināt dažādus uzdevumus: vajadzēja atpazīt graudus, uz tausti atpazīt produkciju, kas tiek ražota no graudiem. Tika stāstītas teikas, pasakas par maizi. Neizpalika arī ticējumi, kas saistās ar maizes cepšanu un ēšanu.  Vārkavas tautas nama zālē tika atklāta Vārkavas mājsaimnieču gleznu, kas darinātas gan no maziem stikla gabaliņiem, gan no papīra, izstāde.  Pasākumu kuplināja vietējie pašdarbības kolektīvi: senioru deju kolektīvs „Odziņas”, vokālais ansamblis „Melodīvas” un „Večerinkas muzikanti”. Pasākuma apmeklētāji cienājās ar Muzeju nakts zupu un baudīja Andra Daņiļenko un Valda Zilvera koncertu.  Bet Roberta Mūka muzejs Galēnos aicināja iedzīvotājus iesaistīties kopgleznas radīšanā un muzeja teritorijā stādīt saulespuķes.

Jāatzīmē, ka arī citi privātie muzeji un galerijas novadā vēra durvis saviem apmeklētājiem un piedāvāja dažādas aktivitātes. Paldies ikvienam, kurš veidoja Muzeju nakts norises, un visiem, kuri nenobijās no mainīgajiem laikapstākļiem un piedalījās. Aicinām sekot līdzi muzeju aktivitātēm arī ikdienā un iepazīties kā ar vēsturisko, tā arī mūsdienu kultūras daļu.

Informāciju sagatavoja
Ilona Vilcāne
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja
speciāliste vēstures jautājumos
un Preiļu novada pašvaldības Sabiedrības iesaistes un mārketinga daļa

Preiļu novada dome 14. jūnijā rīko trešo mutisko izsoli par Preiļu novada pašvaldības nekustamā īpašuma “Skolas” Silajāņu pagastā atsavināšanu

Preiļu novada dome 2022. gada 14. jūnijā plkst. 09.00 attālinātā veidā ZOOM platformā rīko trešo mutisko izsoli par Preiļu novada pašvaldības nekustamā īpašuma ar kadastra Nr. 7676 004 0455 –“Skolas”, Silajāņu pagasts, Preiļu novads, kas sastāv no vienas zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 7676 004 0455, Skolas ielā 4, Silajāņos, Silajāņu pagastā, Preiļu novadā 4,5282 ha platībā,  un būvēm – bijušās divu stāvu Silajāņu  pamatskolas ēkas ar kadastra apzīmējumu 7676 004 0455 001 (ēkas kopējā platība 860,50 m2 ), otras divu stāvu skolas ēkas ar kadastra apzīmējumu 7676 004 0455 002 (ēkas kopējā platība 446,80 m2) un  saimniecības ēkas ar kadastra apzīmējumu 7676 004 0455 004 platībā 16,7 m2 atsavināšanu.

Ar izsoles noteikumiem var iepazīties ŠEIT.

Pieteikumi izsolei tiek pieņemti no sludinājuma publicēšanas dienas “Latvijas Vēstnesī” un novada domes mājas lapā www.preili.lv līdz 10.06.2022. plkst. 12.00 iesniedzot dokumentus Raiņa bulvārī -19, Preiļos.

Izsoles objekta sākumcena – EUR 24 583,50 EUR. Dalības maksa EUR 10,00 un nodrošinājums – EUR 2458,00 maksājams  novada domes kontā Nr. LV08UNLA 0026000130630, SEB banka.

Izsoles veids – mutiska izsole ar augšupejošu soli (izsoles solis EUR 100,00).

Nekustamā īpašuma daļas vadītāja
Vita Biezaite
Tālrunis: 65307328, e-pasts: vita.biezaite@preili.lv

Skolēni no Latgales pārstrādei nogādā nepilnas 2,5 tonnas izlietotu bateriju

Ir noslēgusies “Zaļā josta” rīkotā izlietoto bateriju vākšanas konkursa “Tīrai Latvijai” 2021./2022. mācību gada sezona, kuras ietvaros sadarbībā ar AS “BAO” pārstrādei nogādātas nepilnas 25 tonnas šo videi kaitīgo atkritumu – tas ir par 6 tonnām vairāk, nekā pērn. Konkursa laikā teju 75 tūkstoši Latvijas bērnu un jauniešu no 314 mācību iestādēm čakli iesaistīja savas ģimenes un draugus izlietoto bateriju vākšanā, kas tagad ir pārstrādātas vērtīgās otrreizējās izejvielās. Latgales reģionu konkursā pārstāvēja 52 izglītības iestādes, savācot 2467,5 kg izlietotu bateriju.

“Latgales reģiona mācību iestāžu audzēkņi ik gadu aktīvi iesaistās dažādās “Zaļā josta” rīkotās vides izglītības un ar atkritumu šķirošanu saistītās aktivitātēs, uzskatāmi parādot, ka rūpes par dabu latgaliešiem ir ļoti svarīgas,” stāsta “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa, uzsverot, ka Vislatvijas izlietoto bateriju vākšanas kampaņa “Tīrai Latvijai” nav izņēmums. Latgales reģionu izlietoto bateriju vākšanā šogad pārstāvēja 52 izglītības iestādes, kas ir par 10 dalībskolām vairāk, nekā pērn. Kopumā izdevies ne tikai savākt un pārstrādei nodot 2 tonnas 467,5 kg bateriju, bet arī izglītot bērnus, kādēļ izlietotās baterijas ir jāšķiro. “Zaļā josta” atgādina, ka izlietotas baterijas ir videi kaitīgi atkritumi, kuri, nepareizi apsaimniekoti, spēj ne tikai piesārņot augsni un gruntsūdeņus ar ķīmiskiem savienojumiem un smagajiem metāliem, bet arī radīt nopietnus veselības traucējumus. Tāpēc to pareiza apsaimniekošana ir īpaši būtiska. Dalība konkursā “Tīrai Latvijai” sniedz ne tikai acīmredzamu ieguldījumu vides stāvokļa uzlabošanai, bet arī māca ilgtermiņā bērniem un jauniešiem pareizas atkritumu apsaimniekošanas pamatprasmes.

Šajā mācību gadā aktīvākās izglītības iestādes bateriju vākšanā Latgales reģionā ir Preiļu 2. vidusskola, kuras audzēkņi savākuši 357 kg bateriju, J. Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzija, kuras audzēkņi savākuši pārstrādei 218 kg izlietotu bateriju, kā arī Vārkavas vidusskola, kuras audzēkņi pārstrādei nogādāja 105 kg bateriju.

No pirmsskolas izglītības iestādēm Latgalē labākos rezultātus uzrādīja Viļānu pilsētas un Bērzkalnes pirmsskolas izglītības iestādes, attiecīgi savācot 101,7 un 101 kg bateriju.

Savukārt, rēķinot, cik daudz izlietotu bateriju savācis vidēji katrs mācību iestādes audzēknis,  savu čaklumu Latgales reģionā visvairāk apliecināja Bērzkalnes pirmsskolas izglītības iestādes audzēkņi, katrs pārstrādei nogādājot vidēji 5,05 kg bateriju. Arī citas Latgales reģiona pirmsskolas izglītības iestādes šogad naski iesaistīja audzēkņu ģimenes vides attīrīšanā no potenciālā bateriju radītā piesārņojuma. Rezultātā Audriņu pirmsskolas izglītības iestādes audzēkņi katrs vidēji pārstrādei nodevis 1,88 kg bateriju. Turpretī Balvu pirmsskolas izglītības iestādes “Pīlādzītis” audzēkņi katrs vidēji savācis 1,84 kg izlietotu bateriju.

Aktīvākais Latgales reģiona novads pēc savāktā bateriju apjoma arī šogad nemainīgi kā pērn ir Daugavpils pilsēta un novads. Izlietoto bateriju vākšanā iesaistoties 18 izglītības iestādēm, savākti 681,5 kg bateriju. Aktīvākās novada skolas šogad ir J. Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzija (savākti 218 kg bateriju), Daugavpils pilsētas 3. pirmsskolas izglītības iestāde (savākti 97 kg bateriju) un Daugavpils 15. pirmsskolas izglītības iestāde (savākti 75 kg bateriju).

No Rēzeknes pilsētas un novada, konkursā “Tīrai Latvijai” aktīvi iesaistoties 13 izglītības iestādēm, savākti 627,2 kg bateriju, kas ir teju divreiz vairāk, nekā pērn. Aktīvākie bateriju vācēji novada mācību iestādēs šogad ir pirmsskolas vecuma bērni ar ģimenēm – Rēzeknes pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde “Vinnijs Pūks”, kuras audzēkņi savāca 299 kg bateriju, Rēzeknes pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde “Bitīte”, kuras skolēni pārstrādei nogādāja 93,5 kg bateriju, un Grišānu pirmsskolas izglītības iestāde, savācot 91,5 kg bateriju.

Preiļu pilsētu un novadu bateriju vākšanā pārstāvēja 3 izglītības iestādes, savācot 441 kg bateriju. Lielākais pienesums bateriju vākšanā bija Preiļu 2. vidusskolai, kuras skolēni savāca 357 kg bateriju. Salas pamatskolas audzēkņi pārstrādei nogādāja 51 kg bateriju, savukārt Pelēču pamatskolas audzēkņi savāca 33 kg bateriju.

Izlietoto bateriju vākšanas konkursu “Tīrai Latvijai” organizēja “Zaļā josta” sadarbībā ar AS “BAO” un Valsts izglītības satura centru. Plašāka informācija par kampaņu “Tīrai Latvijai” atrodama vietnē www.tirailatvijai.lv.

Papildu informācija:

Laima Kubliņa, 26710793, laima.kublina@zalajosta.lv, www.zalajosta.lv

Informāciju sagatavoja
Laima Kubliņa
SIA “Zaļā josta” mārketinga vadītāja

Preiļu novada pašvaldība īstenos divus projektus Aglonā

Preiļu novada pašvaldība saņēmusi Lauku atbalsta dienesta apstiprinājumu par divu jaunu projektu realizēšanu Preiļu novada Aglonā. Viens no projektiem paredz kāpšanas sienas un ODMI bloku iegādi Aglonas pagasta iedzīvotāju sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai,  otra projekta ietvaros tiks ierīkots apgaismojums Aglonas nūjošanas – slēpošanas trasē.

“Kāpšanas sienas un ODMI bloku iegāde Preiļu novada pašvaldības Aglonas pagasta iedzīvotāju sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai” – šī projekta ietvaros tiks iegādāta kāpšļu siena un ODMI bloki, kas tiks izvietoti Aglonas bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas centrā “Strops”. ODMI bloki ir viegli, mīksti, liela izmēra, ūdensizturīgi būvbloki bērniem ar neskaitāmām konstrukciju iespējām un tas ir lielisks rotaļu elements tā neierasti lielā un vieglā izmēra dēļ. Kopā ar kāpšļu sienu šis būs jauns un saistošs veids, kā bērniem un jauniešiem atpūsties “Stropā”. Projekta attiecināmās izmaksas ir 6292.94 EUR, t.sk. publiskais finansējums 5663.65 EUR.

“Aglonas nūjošanas – slēpošanas trases apgaismojuma ierīkošana” – projekta laikā paredzēts izbūvēt apgaismojumu trasē,  kas 1,45 km garumā ved gar Aglonas vidusskolu, gar Cirīša ezera krastu, blakus estrādei un pie pludmales. Rezultātā iedzīvotājiem tiks paplašinātas trases izmantošanas iespējas, īpaši rudens/ziemas sezonā, kad dienas ātri satumst. Attiecināmās projekta izmaksas ir 27327.85 EUR, t.sk. publiskais finansējums 24595.06 EUR.

Informāciju sagatavoja
Preiļu novada pašvaldības Attīstības, investīciju un inženiertehniskās daļas
projektu vadītāja Ingūna Barkeviča

Preiļu novada Labklājības pārvalde izsludina atklātu konkursu uz SAC “Vārkava” ārsta palīga amatu

16.05.2022.

Preiļu novada Labklājības pārvalde (Reģ.Nr.90010825446) izsludina atklātu konkursu uz SAC “Vārkava” ārsta palīga (profesijas kods 2240 01) amatu (1 vakance uz pilnu slodzi, uz nenoteiktu laiku).

Galvenie amata pienākumi un uzdevumi:

  • Vadīt medicīniskās aprūpes darbu un nodrošināt medicīnisko pakalpojumu pieejamību Iestādes klientiem.
  • Pārzināt Iestādes klientus, viņu vajadzības, sniegt palīdzību klientiem, uzraudzīt tos, konsultēt, sniegt medicīnisko palīdzību vecuma pensionāriem un invalīdiem savu pienākumu robežās, veikt Klienta medicīniskās aprūpes dokumentācijas kārtošanu.
  • Veikt pirmo palīdzību 1.līmenī klientam viņa dzīvībai kritiskās situācijās, sniegt konsultācijas.
  • Pēc nepieciešamības klientu pavadīšana uz pieņemšanu pie ģimenes ārstiem, uz konsultācijām pie medicīnas speciālistiem (uz slimnīcām) un informācijas sniegšana par klientu veselības stāvokli.
  • Rakstīt pieprasījumu zāļu iegādei un nodrošināt medikamentu izrakstīšanu pie ģimenes ārstiem klientu ārstēšanai.
  • Nodrošināt precīzu un drošu medikamentu saņemšanu Iestādes klientiem: zāļu un aprūpes līdzekļu iegāde / piegāde no aptiekām , zāļu izplatītājiem, u.c.
  • Saskaņot ēdiena ēdienkartes un būt atbildīgam par ēdienu apjoma un sastāvdaļu atbilstību normatīvo aktu prasībām.
  • Sekot Iestādes iemītnieku personīgās higiēnas prasību ievērošanai, klientu istabu un sanitāro mezglu tīrībai dežūras laikā.

 

Prasības pretendentiem (-ēm):

  • 1. līmeņa profesionālā augstākā izglītība (4.profesionālais kvalifikācijas līmenis), ārsta palīga kvalifikācija.
  • Valsts valodas zināšanas atbilstoši 2009. gada 7. jūlija MK noteikumu Nr. 733 prasībām C1 (ja izglītība nav iegūta latviešu valodā), teicama latviešu gramatikas prasmes.
  • Vēlams sertifikāts specialitātē.
  • Reģistrācija Ārstniecības personu reģistrā.
  • Praktiska darba pieredze un atbilstošas prasmes atbilstošā amatā vismaz viens gads.
  • Pārzināt ar nozari saistītos tiesību aktus un standartus.
  • Pārzināt darbā izmantojamo tehnisko līdzekļu darbības principus un lietošanas noteikumus.
  • Prasme lietot E-veselības sistēmu.
  • Datora lietotāja prasme augstā līmenī (MS Word, Excel, Interneta pārlūkprogrammas), iemaņas darbā ar biroja tehniku.
  • Atbildīga attieksme pret darbu un precizitāte pienākumu izpildē.

Piedāvājam:

  • Pilnu darba slodzi (summētais darba laiks).
  • Atsaucīgu kolektīvu.
  • Labus darba apstākļus.
  • Atalgojumu 1090,00 EUR (pirms nodokļu nomaksas).
  • Noteiktas Iestādes darbinieku sociālās garantijas.

Iesniedzamie dokumenti:

  • Motivācijas vēstule (aprakstot savu līdzšinējo pieredzi, kas palīdzēs vadīt medicīniskās aprūpes darbu un nodrošināt medicīnisko pakalpojumu pieejamību SAC “Vārkava” klientiem).
  • Dzīves gājuma apraksts (CV).
  • Izglītību un kvalifikāciju apliecinošu dokumentu kopijas.

Konkursa nolikums (ŠEIT).

Plānotais darba attiecību uzsākšanas laiks  2022. gada 06. jūnijs.

Amata pretendentu pieteikšanās un nepieciešamo dokumentu iesniegšanas termiņš –  līdz 2022. gada 30. maija plkst. 16.00.

Nepieciešamos dokumentus, kas ievietoti slēgtā aploksnē ar norādi “Konkursam uz Labklājības pārvaldes SAC “Vārkava” ārsta palīga amatu”, var iesniegt:

  • personīgi Labklājības pārvaldes lietvedei (2.stāvs, 6.kab.) Aglonas ielā 1a, Preiļos;
  • sūtot tos pa pastu (tiks izskatīti līdz 30.05.2022. plkst.16.00 pa pastu saņemtie iesniegumi) uz adresi: Preiļu novada Labklājības pārvalde, Aglonas iela 1a, Preiļi, LV-5301;
  • sūtot uz e-pastu parvalde@preili.lv, ar norādi “Konkursam uz Labklājības pārvaldes SAC “Vārkava” ārsta palīga amatu”.

Papildu informāciju iespējams iegūt, zvanot SAC “Vārkava” vadītājai Lidijai Krasnais pa tālruni 28440356.

Konkursa komisija sazināsies tikai ar tiem pretendentiem, kuri tiks uzaicināti uz darba interviju.

 

Pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi atbilstoši normatīvajiem aktiem nodarbinātības jomā. Iesniedzot pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, pretendents apliecina, ka piekritis konkursa noteikumiem un fiziskas personas datu apstrādei. Atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas 13. panta 1. punktam, sniedzam informāciju par iesniegto personas datu apstrādes tālākajām darbībām Preiļu novada pašvaldībā: personas datu apstrādes pārzinis ir Preiļu novada pašvaldība, Raiņa bulvāris 19, Preiļi, Preiļu novads, LV-5301, tālr.65322766; datu apstrādes juridiskais pamats – Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta b) apakšpunkts un c) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta b) apakšpunkts un Darba likums.

Preiļu novada pašvaldības un tās iestāžu komandām pievienojas jauni speciālisti

Preiļu novada pašvaldībai, atbilstoši likumu normām, ar savu ikdienas darbu jānodrošina noteiktas funkcijas un uzdevumi, lai virzītu novadu uz attīstību dažādās jomās. Lai veiksmīgi realizētu ieceres un izpildītu saistošās funkcijas, svarīgi piesaistīt zinošus speciālistus un veidot spēcīgu komandu. Maija mēnesī vakantajās amatu vietās konkursu rezultātā piesaistīti vairāki jauni darbinieki.

Saunas pagasta pārvaldes vadītāja turpmāk būs Māra Pudnika.
Preiļu novada dome 28. aprīļa sēdē nobalsoja par Māras Pudnikas apstiprināšanu amatā. Līdz šim Māra bija pagasta pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja un aprīlī atklātā konkursā pieteica savu kandidatūru, lai arī turpmāk rūpētos par Saunas pagasta attīstību. Māras profesionālā izglītība, kā arī ilggadēja pieredze saistīta ar kultūru un mākslu. Viņa ieguvusi augstāko izglītību mākslas projektu vadībā un daudzus gadus vadījusi Aizkalnes tautas namu. Pirms administratīvās reformas bijusi arī Preiļu novada domes deputāte un sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas vadītāja. Māra jau paspējusi iepazīties ar Saunas pagasta cilvēkiem, redzējusi reālo situāciju un zina, kas ir svarīgākie risināmie jautājumi turpmākajam darbam.

Attīstības, investīciju un inženiertehnisko daļu vadīs Iveta Piziča.
16. maijā darba tiesiskās attiecības Preiļu novada pašvaldībā uzsāk Iveta Piziča. Pirms tam Iveta strādājusi Rēzeknes novada un Viļānu novada attīstības daļās. Viņa ir ieguvusi augstāko izglītību ekonomikā, saņēmusi Vācijas ekonomikas un pārvaldes Akadēmijas sertifikātu projektu vadībā, šobrīd mācās arī Rīgas Tehniskajā universitātē. Iveta uzsver: “Attīstības, investīciju un inženiertehniskās daļas pamatuzdevums ir nodrošināt pašvaldības stabilu izaugsmi, un būtisks priekšnoteikums ir zinoša, radoša un saliedēta komanda. Šobrīd piedzīvojam globālas un vietējas pārmaiņas – ģeopolitiskā situācija, klimata izmaiņas, energoresursu un izejvielu izmaksu pieaugums, reformas.  Svarīgi, grūtības un izaicinājumus izmantot kā virzītājspēku, iespēju augt un attīstīties. Novēlu mums visiem būt atvērtiem un elastīgiem, jo pasaule mainās un arvien aktuāls ir Raiņa teiciens, ka “pastāvēs, kas pārvērtīsies””.

Vecākā komercdarbības speciālista darbu pašvaldībā veiks Ingūna Bramane.
Ingūnas līdzšinējā darba pieredze saistīta ar finanšu jomu un projektu vadību. Viņa guvusi pieredzi darbā ar bankām, investoriem, ES struktūrfondiem, realizējot dažādus investīciju projektus, kā arī veiksmīgi darbojusies ar finanšu analizēšanu un komandas vadību. Ingūna ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu vadībzinībās, studējusi arī tiesību zinības un regulāri papildina zināšanas dažādos kursos, kas noteikti ļaus ar jaunu skatījumu paraudzīties uz uzņēmējdarbības procesiem novadā un virzīt jomas attīstību.

Kultūras un tūrisma pārvaldes komandai pievienojas vairāki darbinieki:

Pelēču kultūras namu vadīs Diāna Laizāne.
Diānas saknes meklējamas Stabulnieku pagastā, kur viņa absolvējusi Dravnieku pamatskolu. Pēc pamatizglītības iegūšanas, viņas tālākais ceļš cieši saistījies ar mūziku un kultūru. Diāna ir dziedātāja, mūzikas pedagoģe un vokālo ansambļu vadītāja. Mācījusies Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolā, vēlāk Daugavpils Universitātē, kur joprojām turpina maģistrantūras studijas. Diāna aktīvi darbojusies kā skatuves māksliniece un tagad savu pieredzi liks lietā, lai attīstītu Pelēču pagasta kultūras dzīvi.

Saunas tautas nama vadītāja amatam izraudzīts Agris Pastars.
Saunas TN vadītājs Agris Pastars ir aktīvs jaunietis, kurš pašlaik studē pedagoģiju Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā. Par izaicinājumiem kultūras jomā Agris saka : “Runājot par kultūras attīstības vīziju, Saunas pagastu es redzu kā vietu, kas aizvien skaidrāk apzinās sevi kā unikālu Preiļu novada kultūras dzīves sastāvdaļu, kā vietu, kas spēj apburt ar savām tradīcijām, unikālajiem apskates objektiem un aktīvajiem pagasta iedzīvotājiem!”

Tūrisma attīstības un informācijas centra tūrisma darba organizatora pienākumus veic Maira Šuksta.
Šajā amatā Maira darbojas aptuveni mēnesi un pati atzīst, ka ir gandarīta par iespēju sevi attīstīt, pilnveidot un realizēt tūrisma jomā dzimtajā novadā. Maira ieguvusi bakalaura grādu uzņēmējdarbībā kā ārējo sakaru struktūrvienības vadītāja, vēlāk studējusi ekotūrismu, kas bijis viens no labākajiem lēmumiem viņas pilnveidošanās ceļā. Līdzšinējā darba pieredze bijusi plaša un vērtīga.  Vairākus gadus Maira darbojusies kā klientu apkalpošanas speciālists dažādos uzņēmumos, kā arī strādājusi viesnīcu tīklā Grecotel Grieķijā, kas devis vērtīgu pieredzi tieši darbā ar klientiem. Tāpat Maira savus spēkus izmēģinājusi uzņēmējdarbībā un atzīst, ka, lai arī agrāk ir domājusi doties uz kādu lielāku pilsētu, kur iespēju būtu vairāk, veidojot ģimeni, sapratusi, ka Preiļi ir pievilcīga vieta ģimenēm un ka vēlas palikt šeit un ieguldīt savu darbu un laiku, lai sniegtu pienesumu tagad jau TAIC komandā.

Aglonas tūrisma informācijas centrā darbu uzsākusi Vita Vanaga.
Darbu Aglonā kā Preiļu novada Tūrisma attīstības un informācijas centra tūrisma darba organizatore ir uzsākusi Vita Vanaga, kuras saknes meklējamas Aglonā. Viņa ieguvusi mākslas projektu vadītāja kvalifikāciju Daugavpils Universitātē, papildinājusi zināšanas mediju, komunikācijas un vizuālās reklāmas jomā. Līdz šim Vita strādāja par Višķu pagasta Sabiedriskā centra vadītāju. Viņai ļoti rūp apkārtējā vide un Latgales ilgtspējīga attīstība, un šajā neilgajā laika posmā TAIC kolēģi novērtējuši Vitu kā iejūtīgu personu ar ļoti plašu interešu klāstu.

Sīļukalna kultūras nama vadītāja turpmāk būs Agnese Solozemniece.
Agnese dzimusi un augusi muzikālā ģimenē, kur visos svētkos un sanākšanās skanējusi mūzika, tādēļ likumsakarīgi, ka savu profesionālo izglītību viņa ieguvusi tieši mūzikas jomā. Agnesei vienmēr paticis organizēt dažādus pasākumus, veidot scenārijus un uzstāties, ko viņa dara jau 27 gadus, strādājot mūzikas skolā. Līdz šim Agnese vadījusi vairākus vokālos ansambļus Sīļukalna kultūras namā, bet brīdī, kad ilggadējā KN vadītāja pieņēma jaunus profesionālos izaicinājumus, arī Agnese nolēma uzsākt jaunu ceļu. Kā pati atzīst, amatiermākslas kolektīviem līdz šim vienmēr bijis liels atbalsts no KN vadības, tāpēc Agnese ir apņēmības pilna enerģiski strādāt, lai turpinātu pagastā iedibinātās labās tradīcijas, pulcējot skatītājus un klausītājus uz dažādām kultūras norisēm.

Informāciju sagatavoja
Preiļu novada pašvaldības Sabiedrības iesaistes un mārketinga daļa
un Kultūras un tūrisma pārvalde