Vakcinācija pret Covid-19 Saunas pagastā

28.10.2021.

Pēdējās izmaiņas: 28.10.2021.

Eiropas paku izdale trūcīgajām un maznodrošinātajām personām novembrī

Pieredzes stāsts un aicinājumu vakcinēties no ”Biedrības “Rūjienas senioru māja” direktora Jāņa Rozes (video)

Pelēču pagasta iedzīvotāji izsaka pateicību Ivetai Stašulānei un Regīnai Bricei

Preiļu novada Pelēču pagasta iedzīvotāji izsaka lielu pateicību pagasta pārvaldes vadītājai Ivetai Stašulānei un pensionāru brīvā laika aktivitāšu koordinētājai Regīnai Bricei par aktīvu iesaisti un atbalstu Covid-19 vakcinēšanas organizēšanā Pelēču pagastā.

26. oktobrī Pelēču pagasta pārvaldē norisināsies izbraukuma vakcinācija pret Covid-19 un ikviens interesents tika aicināts izmantot ērtu iespēju saņemt vakcīnu pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai, lai pasargātu sevi no saslimšanas ar Covid-19 vīrusu. Aktīvas aģitācijas rezultātā vakcinācijas iespēju izmantoja prāvs pagasta iedzīvotāju pulks.

Izbraukuma vakcinācija rudens periodā tiek realizēta galvenokārt apdzīvotās vietās, kurās ir zemi vakcinācijas pret Covid-19 aptveres rādītāji un iedzīvotājiem jāmēro samērā liels attālums līdz ģimenes ārsta praksei vai vakcinācijas punktiem. Izbraukuma vakcinācija notiek bez iepriekšējā pieraksta, tās organizēšanā iesaistās pašvaldības un vakcinācijas pakalpojumu sniedzēji.

Pieaugot saslimstības rādītājiem tiek paplašināts vakcinācijas pakalpojumu pieejamības klāsts, tāpēc aicinām sekot līdzi aktuālākajai informācijai, izmantot iespēju pasargāt sevi un savus līdzcilvēkus no smagas saslimšanas.

Bezmaksas fiziski aktīvas nodarbības tiešsaistē kopā ar treneri Līgu Zvejsalnieci

Tiesībsargs: vakcinācijas pienākuma izpildi nevar uzlikt tieši

Tiesībsargs ik dienu saņem daudzu iedzīvotāju jautājumus saistībā ar obligātās vakcinēšanās pienākumu pret Covid-19 vīrusu, proti, iedzīvotāji lūdz tiesībsargu skaidrot, cik lielā mērā šāds pienākums ir tiesiski pamatots.

Tiesībsargs vērš uzmanību, ka Epidemioloģiskās drošības likums jau šobrīd noteic pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt infekcijas slimības, pret kurām personas vakcinējamas obligāti, kā arī šīs vakcinācijas kārtību un vakcinējamo personu loku. Tas nozīmē, ka Ministru kabinets varētu noteikt vakcinācijas obligātumu un vakcinēšanās kārtību.

Svarīgi atzīmēt, ka vakcinācijas pienākuma izpildi nevar tieši uzlikt, proti, vakcinācija nevar tikt veikta piespiedu kārtā, taču ir iespējams noteikt netiešus mehānismus vakcinācijas pienākuma izpildes nodrošināšanai. Tas var izpausties, piemēram, kā ierobežojumi kādu pakalpojumu sniegšanai. Ierobežojumi varētu tikt saistīti ar objektīviem apsvērumiem, piemēram, to, ka pakalpojums jāsniedz epidemioloģiski drošā vidē.

Vakcinēšanās pienākuma neizpildīšanas gadījumā varētu ierobežot vienīgi tādus pakalpojumus, kas nav uzskatāmi par būtiskiem pamatpakalpojumiem. Tādējādi, piemēram, pensiju izmaksas liegšana vai ierobežošana nebūtu pieļaujama.

Ministru kabinets var izvēlēties paredzēt vakcinēšanās pienākumu noteiktām personu grupām pēc objektīviem kritērijiem, tai skaitā arī varētu paredzēt vakcinēšanās pienākumu personām noteiktā vecuma grupā. Tomēr jāņem vērā, ka šī pienākuma kontrole notiktu netieši, tāpēc varētu būt grūti ieviest efektīvus mehānismus vakcinācijas pienākuma īstenošanai tieši noteiktā vecuma grupā.

Tiesībsargs norāda – saistībā ar vakcinēšanās pienākumu ir jābūt mehānismam, kas ļautu personai izteikt objektīvus iemeslus, kāpēc tai nav pieļaujama vakcinēšanās. Pavisam noteikti par objektīvu iemeslu uzskatāmas kontrindikācijas vakcinācijai veselības dēļ, taču nevar izslēgt citus objektīvus apstākļus.

Jāatzīmē, ka obligātas vakcinācijas kā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis būtu sabiedrības veselības un labklājības nodrošināšana. Vakcinācija ir tas, kā varam aizsargāt sabiedrību no saslimšanas ar Covid-19 un novērst tā izraisīto kaitējumu.

Jāņem vērā, ka valstij ir plaša rīcības brīvība veselības politikas noteikšanā, izvēloties politikas mērķus un līdzekļus, un tas aptver arī valsts vakcinācijas politiku. Obligāta vakcinācija pret Covid- 19 šobrīd būtu atbilde uz neatliekamo sociālo vajadzību aizsargāt indivīdu un sabiedrības veselību pret Covid-19 plašo izplatību un samazināt saslimstības līmeni. Ja brīvprātīga vakcinācijas politika nav pietiekama, lai sasniegtu un saglabātu pūļa imunitāti, ir pamats ieviest obligātu vakcinācijas politiku, lai panāktu atbilstošu aizsardzības līmeni.

Papildu informācijai:

Edgars Lākutis

Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja

Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas konsultants

Preiļu, Grodņas un Panevēžas muzeju ikmēneša virtuālā izstāde. Oktobris. Cilvēku – dzīvnieku mijiedarbība

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja, Grodņas reliģijas vēstures muzeja (Baltkrievija) un Panevēžas novadpētniecības muzeja (Lietuva) virtuālā izstāde – “Cilvēku – dzīvnieku mijiedarbība”.

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs

Lai arī cilvēks ir pašpasludinājis sevi par radības kroni, tomēr šis triumfs diez vai būtu iespējams bez līdzgaitnieku un padoto – dzīvnieku palīdzības. Tieši zirga mugurā mongoļu ciltis izveidoja lielāko impēriju pasaules vēsturē, kamēr sunītis Laika bija pirmā dzīvā radība no planētas Zeme, kas skāra kosmosa robežu, bet uz peļu un žurku upuru pleciem gulstas liela daļa mūsdienu zinātnes atklājumu. Daudzās pasaules pilsētās ir uzstādīti pieminekļi, kas izceļ un novērtē to lielo nastu un palīdzību, ko dzīvnieki ir darījuši (lai arī ne vienmēr labprātīgi) cilvēku labā. Arī Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā ir liecības, kas ir iemūžinājušas cilvēka – dzīvnieku attiecības.

Latgales keramiķu darinātie dzīvnieku formas svilpaunieki:

  1. Stilizēts gailītis. Bronislava Kikere (1932-2016). 2005. gads
  2. Jātnieks govs mugurā. Andrejs Paulāns (1896-1973). 20. gs. vidus
  3. Pīlīte. Polikarps Čerņavskis (1923-1997). 1996. gads
  4. Jātnieks zirdziņa mugurā. Antons Ušpelis (1944-2015). 2004. gads

Preiļu muzeja krājumā ir vairāku Latgales keramiķu, tostarp Antona Ušpeļa, Andreja Paulāna, Polikarpa Čerņavska, Broņislavas Kikeres, no māla darināti sīkplastikas veidojumi – mūzikas instrumenti, ko Latgalē sauc par svilpaunieku, bet pārējā Latvijas teritorijā – par pīlīti. Svilpaunieks ir māla figūra ar dobu vidu, ar 1 vai 2 skaņas caurumiņiem un iepūtiena spraugu ar svilpes caurumu. Svilpaunieki ir izmantoti galvenokārt kā bērnu rotaļlieta un tiem var būt ļoti daudzveidīga forma – pamatā iedvesma ir gūta dzīvnieku pasaulē, un visbiežāk keramiķi ir atveidojuši putniņus un zirdziņus ar jātniekiem – spēlmaņiem, pieguļniekiem, preciniekiem, sievām u. c. Taču sava vieta ir govij, aunam, āzim, cūkai, sunim un kaķim. Formas ziņā tie stāv tālu no naturālisma. Silpavnieki rotā arī traukus – piemēram, iesvilpojot krūzes svilpauniekā, var likt saimniecei manīt, ka trauks ir tukšs. Viens no izcilākajiem svilpaunieku meistariem bija Andrejs Paulāns. Paulāna svilpaunieku vidū goda vieta ierādīta zirdziņam, taču nereti jātnieki jāj uz vērša, brīnumputna, arī uz cūciņas. Ir segloti āži, auni, brieži. Bieži vien šie svilpaunieki veidoti arī kā dzīvnieciņi ar vairākām galvām. Mūsdienās svilpaunieki ir zaudējuši savu rotaļlietas funkciju un biežāk tiek tirgoti un pirkti kā suvenīri.

Rokasgrāmata. Karadienestam derīgo zirgu rekvizēšanai. Izdota 1906. gadā.

Vēsturiski tikai nedaudzās un bagātākajās pasaules valstīs bija atsevišķi “valsts zirgi”, proti, valsts uzturēti staļļi, kuros zirgi tika audzēti valstij svarīgo funkciju veikšanai. Savukārt armijai nepieciešamo uzdevumu izpildei tika izmantoti zemnieku zirgi, kas gluži kā cilvēki bija pakļauti karaklausībai. Konkrēto rokasgrāmatu izdeva Krievijas impērijas armijas Galvenais štābs un tā atsaucas uz 1876. gada cara “zirgu karaklausības” likumu. Saskaņā ar to Krievijas impērijas militārpersonām bija tiesības visas valsts teritorijā atsavināt (rekvizēt) līdz pat 40% no muižu vai zemnieku saimniecību īpašumā esošajiem zirgiem armijas funkciju vajadzībām. Šo darba veica arī Donas kazaku pulkā dienējošais Geraņimovas (mūsdienās Krāslavas novads) muižas rakstvedis Ignātijs Kubeckis.

Atsavināto zirgu pienākumos bija fiziski smagu darbu veikšana – armijas un tās daļu transportēšana, munīcijas un artilērijas vilkšana, kā arī dienests kavalērijā. Atbildīgajām armijas personām bija nepieciešamas zināmas iemaņas pietiekami spēcīgu un darbam noderīgu zirgu atlasei, to lietderīgumu nosakot pēc tādiem zirga fiziskajiem parametriem kā nagu, zobu un muskuļu stāvoklis.

Fotogrāfija. 1949. gada 25. martā deportētā Lūcija Preise un viņas govs Margo. Amūras apg. Zejas raj. Umļekāna ciems. 20. gs 50. gadi.

Dzīves apstākļi, kas sagaidīja 1949. gada 25. martā izsūtītos latviešus bija ļoti smagi un katra Sibīriju pārdzīvojušā latvieša stāstā ir rodamas atmiņas par lielu trūkumu, viscaur pavadošo izsalkuma sajūtu, sūru darbu un kādu brīdi, šķiet, pat paša likteņa piespēlēto palīdzību, kas ļāva izdzīvot šo laiku.

Kopā ar bērniem izsūtītā Lūcija Preise Amūras apgabala Zejas rajona Umļekāna ciema kolhozā strādāja par slaucēju. Uz darbu nācās celties krietnu laiku pirms saullēkta, kājām mērojot dažreiz pat vairākus kilometrus, lai izslauktu, pabarotu vai pārvestu lopus no ganībām uz fermu un otrādi. Lai arī darbs bija ļoti smags, L. Preise pret savām govīm izturējās ar lielu mīlestību, kā to bija radusi darīt savā saimniecībā Latvijā, Madonas apr. Andrēnos.

Sibīrijā īpaši mīļa bija viņas lolotā gotiņa Margo, kas bija ne vien ļoti rāma, bet arī, kā atceras L. Preise, gudra, jo zināja savu slaukšanas laiku, zināja ceļu mājup no ganībām, pat prata atvērt mājas žoga vārtus, sveicinot savu slaucēju. Ar sūru un neatlaidīgu darbu fermā L. Preise spēja ne vien pārvarēt Sibīrijas dzīves nastu un atgriezties Latvijā, bet arī īstenot savas dzīves lielāko uzdevumu – izskolot bērnus.

 

Grodņas reliģijas vēstures muzejs

No seniem laikiem dzīvnieki ir gan cilvēka sāncenši, gan līdzgaitnieki. Cilvēks allaž ir izjutis visciešāko saikni ar dzīvnieku pasauli. Šī sajūta ir radusi izpausmes visdažādākajās darbības jomās – gan saistītās ar ikdienas saimnieciskajām vajadzībām, gan arī ar reliģiskiem priekšstatiem un mākslu.

Pirmie dzīvnieku attēlojumi, kas atrasti Baltkrievijas teritorijā, attiecas uz neolīta periodu – tās ir nelielas savvaļas dzīvnieku un putnu figūriņas, kam, kā tiek uzskatīts, piemita maģiska funkcija un tās tika izmantotas mednieku rituālos. Līdz ar pāreju uz zemkopību un lopkopību, aizvien vairāk parādās zirgu attēlojumi, kam ir arī sakrāla nozīme. Zirgs tiek saistīts ar sauli, bet putns, kas paceļas debesīs un uz saviem spārniem atnes saules siltumu, kļūst par mājas laimes un labklājības simbolu.

Putns. M. S. Ržeutskis. Baltkrievija. 1987. gads. Koks, grebums.

Putns – viens no viscildenākajiem tautas tēliem, kas sevī ietver siltuma un gaismas simbolu, saikni starp zemi un debesīm, starp dzīvo un mirušo pasauli. Māksla izgatavot putnus no koka ir attīstījusies simtiem gadu, taču bija gandrīz zaudēta. Tās atdzimšana saistāma ar tautas meistaru Mihailu Ržeutski (dzim. 1947. g.), kas savu radošo darbību uzsāka 1970. gados. Putni kļuva par mākslinieka, kurš strādāja ne tikai ar koku, bet arī mālu un stiklu, iecienītu tēlu. M. Ržeutskis bija dažādu starptautisku konkursu laureāts, grāmatas “Baltkrievu māla rotaļlieta” autors.

Zirgs. N. A. Ržeutska. Baltkrievija. 1991. gads. Salmi, pinums.

Zirgs acīmredzami ir vēlāks tēls par putnu. Dažkārt arī to apveltīja ar vēstneša funkciju starp pasaulēm.  Nav pārsteidzoši, ka izrakumu laikā senajās apmetņu vietās Baltkrievijas teritorijā atrod tēlus, kuros apvienotas putna un zirga iezīmes. Austrumslāvu tradīcijā zirgs bija arī ar auglību saistītas pavasara dievības Jarilo atribūts. Tautas priekšstatos pavasaris sākas ar mirkli, kad Jarilo baltā zirgā nolaižas no debesīm uz zemes. Pēc kristietības pieņemšanas un Jarilo sasaistīšanas ar svēto Juri, kurš arī tika attēlots uz balta zirga, par pavasara sākumu sāka uzskatīt šī svētā piemiņas dienu – 6. maiju.

Vēl viens Jarilo atribūts bija rudzu vārpas. Pastāv priekšstats, ka pirmie mākslinieciskie veidojumi no rudzu salmiem varēja būt veltīti tieši Jarilo. Šādi veidojumi ir ļoti izplatīti Baltkrievijā. Viens no zināmākajiem meistariem, kas strādā ar salmiem, ir Natālija Ržeutska, Mihaila Ržeutska sieva. No viņu darbnīcas Nemancas ciemā Borisovskas rajonā ir nākuši simtiem darinājumu visdažādākajās tehnikās, kas liecina par to, ka senā tautas māksla nav aizmirsta.

Zvārguļi. Baltkrievija. 19. gs. beigas – 20. gs. sākums. Metāls, āda. Lējums, šuvums.

Zvārguļi (Шархуны, бубенцы) – bronzas vai varas dobu lodīšu komplekts ar mēlīti iekšā, ko piestiprina pie ādas jostas. Tie parādījās jau Senajā Ķīnā un tiem bija dažādas funkcijas. Baltkrievijā, tāpat kā citās reģiona valstīs, tos visbiežāk izmantoja zirgu iejūga rotāšanai.

Kaklasiksna, uz kuras tika piestiprināti zvārguļi, tika piesieta pie iejūga ar siksniņām. Parasti bija septiņi, deviņi vai vienpadsmit zvārgulīši. Zvārguļi atšķīrās pēc metāla, no kura bija darināti, biezuma, tāpēc tie radīja atšķirīgas tonalitātes skaņu. Ar skanējuma īpatnībām arī bija saistīta zvārguļu izplatība – tie kļuva par aizvietotāju skanīgākajiem zvaniņiem, kurus 19. gs. bija ļauts izmantot tikai feldjēgeriem un kurjeriem. Bez acīmredzamām praktiskām priekšrocībām: piemēram, pie pēdējām ragavām piestiprināti zvārguļi ļāva saprast, vai tās nav atpalikušas; tiem bija arī rituāla nozīme. Šie priekšmeti, rotāti ar ziediem un lentām, bija būtiska kāzu brauciena sastāvdaļa. Tika uzskatīts, ka to skanējums atbrīvoja no ļaunas acs, jaunajai ģimenei attīrīja ceļu no tumšajiem spēkiem, kas varētu traucēt viņu laimei.

 

Panevēžas novadpētniecības muzejs

Valerijona Straševiča pasaules kukaiņu kolekcija

Panevēžas Novadpētniecības muzejs lepojas ar Valerijona Straševiča savākto kukaiņu kolekciju. To veido vairāk nekā 5 tūkstoši taureņu un kukaiņu no visas pasaules un tajā atrodams liels daudzums eksotisku, retu, aizsargājamu un izmirušu kukaiņu sugu no Eiropas, Āfrikas, Āzijas, Amerikas un Okeānijas.

Straševičs sāka veidot savu kolekciju 1915. gadā, taču daži iegūtie kukaiņi tiek datēti pat ar 1870. gadu. Interesantākos kukaiņus un atlantus viņš ieguva sadarbībā ar pasaules kukaiņu tirdzniecības uzņēmumiem. Straševičs sistematizēja un zīmēja savas kolekcijas eksponātus, un pats ievāca paraugus Centrāleiropā.

1940. gada vasarā Naujadvaris īpašums tika nacionalizēts, Straševiča ģimene izlikta un 1941. gada 14. jūnijā deportēta uz Sibīriju.

Vairāk nekā 6 tūkstošu vienību lielā kolekcija, ko Straševičs bija ievācis līdz savai izsūtīšanai, 1942. gadā tika pārvesta uz Panevēžas novadpētniecības muzeju, pateicoties dabas pētnieka Jurģa Elisona un tā laika muzeja vadītāja Dominika Urbas pūlēm

Valerijons Straševičs (1885-1968). Panevēža, 1931. gads. J. Paura foto.

Valerijons Straševičs ir dzimis 1885. gada 20. jūnijā Augustavas muižā, netālu no Upītes ciema, Panevēžas apriņķī. Nākamais dabaspētnieks uzauga Rīgā. 1905. gadā viņš absolvēja Nikolaja I ģimnāziju Rīgā, un vēlāk studēja Čehijā, Beļģijā un no 1910. gada rudens – Dabas zinātņu un ķīmijas fakultātē Krakovas universitātē. 1919. gadā Straševiču uzaicināja par skolotāju tikko dibinātajā Panevēžas Poļu ģimnāzijā. Te viņš pasniedza ķīmiju, fiziku, astronomiju, botāniku, zooloģiju un kaligrāfiju līdz 1933. gadam. Izdzīvojis izsūtījumā, Straševičs ar sievu saņēma atļauju pārcelties uz Poliju pie sava dēla, kur gāja bojā traģiskā ceļu satiksmes negadījumā.

Valerijona Straševiča zīmējumi.

1960. gadā Penevēžas Novadpētniecības muzejs ieguva Valerijona Straševiča zīmējumu albumu. Pēc došanās pensijā 1933. gadā Straševičs ieguva jaunu kaislību – viņš ar ūdenskrāsām zīmēja savas kolekcijas taureņus un vaboles. Zīmējumi ir ārkārtīgi detalizēti un reālistiski, ar ļoti precīzi atspoguļotām formām, krāsām un rakstiem.

Valerijona Straševiča pasaules kukaiņu kolekcijas paraugi.

No kreisās:

  • Atlasa pāvacis (Attacus atlas)  ir viens no pasaulē lielākajiem naktstauriņiem. Tā spārnu platums ir 30 cm. Tas mīt galvenokārt Indijā un Dienvidaustrumāzijā. Atlasa pāvača spārnu gali atgādina kobras galvu, tādējādi palīdzot tam aizbiedēt plēsējus.
  • Zilais morfīds (Morpho Menelaus) ir eksotisks zils tauriņš ar 12 cm platiem spārniem un tas mīt tropiskajā klimata zonā. Zilie morfīdi ir izplatīti Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
  • Herkulesvabole (Dynastes Hercules) ir viena no pasaulē lielākajām vabolēm. Lielākā šīs 17 cm garās vaboles daļa ir rags. Tā mīt Centrālās un Dienvidamerikas tropiskajos mežos.

 

Šī publikācija ir tapusi ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā ir atbildīgs Preiļu novada dome, Grodņas reliģijas vēstures muzejs un Panevēžas novadpētniecības muzejs un tas nekādā veidā nevar tikt izmantots, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.

Par projektu ENI-LLB-1-244 “Pārrobežu vēstures un kultūras mantojuma veicināšana ar muzeja inovāciju palīdzību” / Museum 2020

Projekta mērķis ir izveidot pārrobežu sadarbības platformu un radīt nosacījumus, lai nodrošinātu arvien lielāku tūristu un apmeklētāju interesi par kultūrvēsturisko mantojumu Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pierobežas teritorijā. Vadošais projekta partneris – Preiļu novada dome (LV), Grodņas reliģijas un vēstures valsts muzejs (BY), Panevēžas novadpētniecības muzejs (LT).

Šo projektu finansē Eiropas Savienība. Projekta budžets: 367 864,64 EUR, no tiem ES finansējums: 331 078,17 EUR

Projekta īstenošanas periods: 2020. gada 1. jūnijs – 2022. gada 31. maijs.

Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programma Eiropas kaimiņattiecību instrumenta ietvaros 2014.-2020. gadam.

http://europa.eu/;

http://www.eni-cbc.eu/llb

https://eeas.europa.eu/delegations/ belarus_be

 

Informāciju sagatavoja:

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs

https://preili.lv/nozares/kultura/muzeji/preilu-vestures-un-lietiskas-makslas-muzejs/

Grodņas reliģijas vēstures muzejs http://muzej.by/

Panevēžas novadpētniecības muzejs  http://www.paneveziomuziejus.lt/

Strādājot attālināti, atceries par ugunsdrošību mājoklī

Līdz ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju vairums iedzīvotāju strādā un mācās attālināti un daudz laika pavada mājoklī. Lai darbs un mācības mājas apstākļos nepārvērstos ugunsnelaimē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un rūpēties par ugunsdrošību mājoklī!

Ēdiens uz ieslēgtas plīts vienmēr ir jāuzmana!

Gatavojot ēdienu uz plīts, nereti mēdzam apsēsties pie datora, turpināt iesāktos darbus, ātri aizskriet līdz veikalam vai atgulties blakus istabā, nepamanot, kā piedeg ēdiens. Labākajā gadījumā šādas rīcības sekas būs tikai piededzis katliņš un pēc deguma smakojošas telpas, bet sliktākajā – mājokļa iemītnieki cietīs no sadūmojuma. Karstuma ietekmē var aizdegties arī sadzīves priekšmeti un virtuves mēbeles.

Ja pannā vai katlā deg ēdiens, neizmanto dzēšanai ūdeni, jo veidosies karsti tvaiki, kas var applaucēt. Izslēdz plīti un uzliec degošajam traukam vāku, lai novērstu skābekļa piekļuvi degšanas vietai! Izvēdini telpas!

Kas jāzina par elektrodrošību mājās?

Veicot ikdienas darbus mājas apstākļos, pastiprināti izmantojam dažādas elektroierīces, piemēram, datorus, planšetdatorus un viedtālruņus. Diemžēl izsaukumi, kuri saistīti ar nepareizu elektroierīču ekspluatāciju, ir ļoti izplatīti, tādēļ VUGD aicina sekot ierīču lietošanas instrukcijām, tai skaitā:

  • nedarbināt bojātas elektroierīces, pat tad, ja ir redzams nenozīmīgs bojājums,
  • regulāri notīrīt putekļus no visām elektroierīcēm,
  • neatstāt ieslēgtas siltumu izstarojošās ierīces, piemēram, gludekli vai tosteri,
  • dodoties ārpus mājām, neatstāt rozetē ieslēgtas elektroierīces,
  • viegli uzliesmojošas vielas glabāt atstatus no elektroierīcēm.

Gadījumā, ja aizdegusies elektroierīce, nekādā gadījumā nedzēs liesmas ar ūdeni! Vispirms, atvieno ierīci no elektriskās strāvas, tad apsedz to ar biezu, nesintētisku audumu vai ugunsdzēsības pārklāju! Ja iespējams, iznes elektroierīci no telpām.

Kurinot krāsni, ievēro piesardzību!

Rūpējoties par siltumu mājoklī, pārliecinies, lai apkures iekārtas ir darba kārtībā! Šo iekārtu nepareiza izmantošana ir viens no izplatītākajiem ugunsgrēku iemesliem, tāpēc neaizmirsti ievērot ugunsdrošības noteikumus:

  • neizmanto bojātas apkures iekārtas vai dūmvadus,
  • regulāri iztīri sodrējus no dūmvada,
  • kurināmo un citus degtspējīgus materiālus novieto ne tuvāk par 1,2 metriem no apkures iekārtas durtiņām,
  • nekurini apkures iekārtas ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves izmērus,
  • nenovieto apkures ierīču tuvumā degtspējīgus priekšmetus, piemēram, uz krāsns vai kamīna nežāvē drēbes un apavus.

Dūmu detektors var glābt dzīvību!

Lai savlaicīgi pamanītu izcēlušos ugunsnelaimi, uzstādi mājoklī dūmu detektoru! Visbiežāk cilvēki ugunsgrēkos cieš vai iet bojā nevis no liesmām, bet saelpojoties dūmus, jo laikus nepamana ugunsgrēka izcelšanos. Dūmu detektors, kas ar skaļu skaņas signālu brīdina par izveidojušos sadūmojumu, dod iespēju pamanīt apdraudējumu un izglābties no bīstamās vides.

VUGD atgādina, ka visos mājokļos – gan dzīvokļos, gan privātmājās obligāti ir jābūt uzstādītiem dūmu detektoriem, bet privātmājas papildus jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātu!

Ja tomēr notikusi nelaime un vajadzīga operatīvo dienestu palīdzība, nekavējoties zvani uz tālruņa numuru 112!

Plašākai informācijai:

Agrita Vītola

VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa

Par ūdens patēriņa skaitītāju verificēšanu un rādījumu nolasīšanu ārkārtējās situācijas laikā

Lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību laikā no 2021. gada 21. oktobra līdz 14. novembrim valstī ieviesti īpaši stingri epidemioloģiskās drošības pasākumi. Līdz ar to šobrīd atliekama arī tādu iepriekš pieņemtu lēmumu izpilde, kuri paredzēja šajā laikā veikt kādus apsekošanas vai citus darbus dzīvokļos, tai skaitā, neplānot dzīvokļos esošo ūdens patēriņa skaitītāju un citu skaitītāju, kas nav komercskaitītāji, nomaiņu vai atkārtoto vai pirmstermiņa verificēšanu.

Tas nozīmē, ka to skaitītāju, kuru atkārtoto verificēšanu būtu jāveic ārkārtējās situācijas laikā (īpaši no 2021. gada 21. oktobra līdz 14. novembrim), varēs veikt tikai tad, kad valstī noteiktie ierobežojumi to ļaus, piemēram, ja no 15. novembra stingrie ierobežojumi tiks atcelti. Pienākums nodrošināt šādu skaitītāju atkārtoto verificēšanu būs pēc ārkārtējās situācijas beigām, kas saskaņā ar valstī noteikto ārkārtējo situāciju, plānots pēc 2022. gada 12. janvāra.

Vienlaikus, ja skaitītāja verificēšanas termiņš beidzas nepilnu triju mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas beigām, tiek dots papildu laiks, proti, tik liels termiņa pagarinājums, lai kopējais laiks, kad ir iespējams veikt atkārtoto verificēšanu, ir trīs mēneši.

Lai samazinātu iedzīvotāju inficēšanās risku ar Covid-19, arī to ūdens patēriņa skaitītāju, kuru verificēšanas termiņš ir beidzies pirms ārkārtējās situācijas, bet to atkārtoto verificēšanu kādu iemeslu dēļ nav izdevies veikt, tas jānodrošina triju mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Vēršam uzmanību, ka ūdens patēriņa skaitītāja verificēšanas pienākums netiek atcelts, bet ir tiesības atlikt (vai stingru drošības pasākumu gadījumā – pienākums atlikt) tā veikšanu, ņemot vērā uz ārkārtējās situācijas laiku noteiktos drošības pasākumus. 

Tāpat, nosakot maksājamo daļu, tiks ņemti vērā šo neverificēto skaitītāju rādījumi, proti, uz kuriem attiecas pārejas noteikumi sakarā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju.

Valstī noteiktās ārkārtējās situācijas laikā atkārtoti atcelta arī ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu nodošana papīra formātā. Gadījumā, ja kāda iemesla dēļ dzīvokļa īpašnieks nevar nodot ūdens patēriņa skaitītāja rādījumus elektroniski vai telefoniski, viņam ūdens patēriņu aprēķinās, ņemot vērā konkrētā dzīvokļa vidējo ūdens patēriņu par pēdējiem trim mēnešiem (izņemot tos, kuros piemērota ūdens patēriņa starpības sadale starp atsevišķiem dzīvokļu īpašniekiem).

Šī kārtība attieksies arī uz situācijām, kad ūdens patēriņa skaitītāja radījumus nav iespējams nolasīt skaitītāja darbības traucējumu dēļ. Attiecīgi ūdens patēriņš tiks aprēķināts pēc konkrētā dzīvokļa vidējā ūdens patēriņa par pēdējiem trim mēnešiem.

Iepriekš norādītais noteikts Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumos Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” un Ministru kabineta 2015. gada 15. septembra noteikumos Nr. 524 „Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem”.

Kā zināms, ar Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumu Nr. 720 visā valsts teritorijā ir izsludināta ārkārtējā situācija uz trim mēnešiem, proti, no 2021. gada 11. oktobra līdz 2022. gada 11. janvārim. Savukārt no 2021. gada 21. oktobra līdz 14. novembrim valstī ieviesti īpaši stingri epidemioloģiskās drošības pasākumi, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību.

Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

Aglonieši labiekārto vidi

27.10.2021.

Iniciatīvas grupa “Darām kopā” iesniedza  savu projektu  “Atpūtas laukuma labiekārtošana”  Mazo grantu  konkursam “Sabiedrība ar dvēseli-2021” un  saņēma atbalstu.
Par projektam piešķirto finansējumu Cirīšu ielas 2 un 2a māju iekšpagalmā tika veikti dažādi darbi bērnu atpūtas laukumā: atjaunotas smiltis smilšu kastē, nokrāsoti soli, koka puķupodi, šūpoles, bērnu rotaļu namiņš, kā arī iegādāti 3 jauni parka soli.
Šo atpūtas laukumu aktīvi izmanto gan vietējie iedzīvotāji ar bērniem, gan tūristi, baudot gandarījumu par sakopto vidi un atpūtas iespējām.

Informāciju iesniedza:

Iniciatīvas grupa ”Darām kopā”

Aicinājums senioriem vakcinēties pret Covid-19 slimību

Senior, vai Jūs esat vakcinējies pret Covid-19 slimību?

Tā kā valdība no 21. oktobra līdz 15. novembrim ir noteikusi mājsēdi, visiem jāievēro ikdienas dzīves ierobežojumi. No plkst. 20.00 līdz plkst. 5.00 ir jāatrodas mājās. Tomēr, dienas laikā visi var apmeklēt pārtikas veikalus un iegādāties pirmās nepieciešamības preces, saņemt medicīniskos pakalpojumus un tamlīdzīgi.

Ņemot vērā savu personīgo pieredzi, kad man nevakcinēto tuvo cilvēku dzīves pagājušajā gadā izbeidza šī Covid-19 slimība, lai pasargātu sevi no saslimstības ar Covid-19, savus tuviniekus un apkārtējos cilvēkus, rekomendēju tuvākajā laikā vakcinēties. Šobrīd ir īpaši pieaudzis Covid-19 izplatības ātrums un saslimošu cilvēku skaits, tāpēc uzklausiet vakcinētos cilvēkus, savus labvēļus un izdariet pareizo, zinātniekiem aprobēto izvēli.

Plašāku informāciju par vakcināciju pret Covid-19 var saņemt gan Preiļu slimnīcas mājas lapā, gan TV pārraidēs, radio, laikrakstos un citos medijos. Pēc vakcīnas saņemšanas būs plašākas iespējas piedalīties sabiedriskos pasākumos, ceļot, apmeklēt sabiedriskas vietas.

Senior, es esmu pārliecināta, ka Jums vēl ir iespēja aktīvi dzīvot, tāpēc vakcinējies! Tas pasargās ne tikai no smagas saslimšanas, bet arī dos drošu iespēju tikties ar bērniem, mazbērniem, aiziet vai aizbraukt pie viņiem. Valdība ir pieņēmusi likumu, ka vakcinētos seniorus atbalstīs arī finansiāli. Lūdzu, izmantojiet visas iespējas, kuras tiek piedāvātas vakcinētiem senioriem!

Marija Briška,

Latvijas reģiona Pensionāru apvienības priekšsēdētājas vietniece,

Preiļu novada Pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja

Notiks vērienīgs tiešraides pasākums “Latgales diena”

2021. gada 10. novembrī Latgales plānošanas reģions no plkst. 15.00 līdz 18.00 rīko iedvesmojošu tiešraides pasākumu “Latgales diena”, kas norisināsies no Latgales vēstniecības “Gors” ar retranslāciju DELFI Live un Latgales plānošanas reģiona Facebook lapā.

“Latgales diena” ir pasākums, kas veltīts Latgales reģiona uzņēmējdarbības aktivizēšanai un attīstībai, Latgales pārstāvniecības darbības popularizēšanai, kā arī vietējo uzņēmēju piedāvāto iespēju un Latgales kā tūrisma galamērķa prezentēšanai.

10. novembrī “Latgales dienas” apmeklētājus virtuālā ceļojumā ar humora piedevu vedīs pazīstamais latgaliešu influenceris Lauris Zalāns un šarmantā pasākuma vadītāja Diāna Zirniņa, ar video prezentāciju palīdzību izstāstot stāstus par vairāk nekā 40 vietējiem uzņēmējiem, mājražotājiem un amatniekiem, veidojot interesantas reportāžas no tūrisma un uzņēmējdarbības vietām Latgalē, kā arī atklājot uzņēmēju veiksmes stāstu formulas. Tiešraides pasākuma laikā skatītājus priecēs populāru mākslinieku uzstāšanās, uzņēmēju paraugdemonstrējumi un saistošas meistarklases. Pasākums noslēgsies ar Latgales uzņēmējdarbības centra rīkotā konkursa “Latgales reģiona uzņēmēju gada balva 2021” uzvarētāju godināšanu.

Apciemo Latgali virtuāli – atklāj unikālas atpūtas vietas, īpašus lauku labumus un labsajūtas piedāvājumus, saskati izaugsmes iespējas biznesam un plāno neaizmirstamus piedzīvojumus Latgalē kopā ar ģimeni!

Pasākums tiek rīkots Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” atbalstītā projekta ”Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Latgales plānošanas reģionā” ietvaros.

Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai par “Latgales dienas” norisi Latgales plānošanas reģiona interneta vietnē www.lpr.gov.lv un projekta Facebook lapā www.facebook.com/UAPLatgale. Pasākums tiks organizēts atbilstoši aktuālajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Informācijai:

EEZ granti ir Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas ieguldījumu zaļā, konkurētspējīgā un iekļaujošā Eiropā. Ir divi galvenie mērķi: samazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropā un stiprināt divpusējās attiecības starp donorvalstīm un 15 ES valstīm Centrālajā Eiropā, Dienvideiropā un Baltijā.

Trīs donorvalstis cieši sadarbojas ar ES, pamatojoties uz Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ). Donorvalstis no 1994. līdz 2014. gadam ir piešķīrušas atbalstu 3,3 miljardu eiro apmērā. Laikposmā no 2014. līdz 2021. gadam EEZ grantu atbalsts sasniegs 1,55 miljardus eiro.

Plašāka informācija par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” atbalstīto projekta ”Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Latgales plānošanas reģionā” pieejama: https://lpr.gov.lv/lv/regionalie_projekti/uap-latgale/

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!

 

Papildus informācija:

uap.latgale@lpr.gov.lv

Tālr. +371  29957750

Preiļu novada Riebiņu pagastā pasta pakalpojumus turpmāk sniegs atbilstoši reālajam pieprasījumam

Zemā pasta pakalpojumu pieprasījuma dēļ Preiļu novada Riebiņu pagastā no 2021.gada 25.novembra tiek mainīts Riebiņu pasta nodaļas darbības modelis, atrašanās vieta un darbalaiks, pielāgojot to iedzīvotāju reālajām vajadzībām. Turpmāk Riebiņos visi pasta pakalpojumi katru darbdienu no plkst. 10:30 līdz 11:30 tiks nodrošināti Viļānu ielā 2a vai arī iedzīvotāji varēs izvēlēties tos saņemt pie pastnieka savā dzīvesvietā.  

Ņemot vērā niecīgo pasta pakalpojumu pieprasījumu Riebiņu pasta nodaļā, kas rada Latvijas Pastam ikgadējos zaudējumus vairāk nekā 7300 eiro apmērā, tiek mainīts pasta nodaļas darbības modelis, atrašanās vieta un darbalaiks, bet iedzīvotājiem arī turpmāk būs ērti pieejami visi nepieciešamie pasta pakalpojumi.

Tāpat kā līdz šim, Riebiņu pasta pakalpojumu sniegšanas vietā iedzīvotājiem būs pieejami visi pasta pakalpojumi un arī citi pakalpojumi, kurus nodrošina Latvijas Pasts: vienkāršu un ierakstītu iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences saņemšana un nosūtīšana, iekšzemes un pārrobežu pasta paku saņemšana un nosūtīšana, pastmarku un aplokšņu iegāde, preses izdevumu abonēšana, iemaksas Pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā, naudas pārvedumu izmaksa, komunālo maksājumu un citu rēķinu apmaksa un komercpreču iegāde.

Jebkuram reģionu iedzīvotājam jau patlaban ir plašas iespējas saņemt nepieciešamos pasta pakalpojumus arī pie pastnieka tieši savā dzīvesvietā. Pastnieks klienta dzīvesvietā nodrošina tos pašus pakalpojumus, kas pieejami pasta pakalpojumu sniegšanas vietā: vēstuļu korespondences un pasta paku sūtījumu piegādi, pieņemšanu un nosūtīšanu, pastmarku un aplokšņu iegādi, preses izdevumu abonēšanu, naudas pārvedumu un pensijas saņemšanu, komunālo un citu rēķinu apmaksu, iemaksas PNS kontā, komercpreču iegādi u.c.

Ar pastnieka starpniecību Riebiņu iedzīvotājiem iespējams saņemt arī skaidras naudas izmaksu no PNS konta. Šo un pārējos pastnieka pakalpojumus dzīvesvietā iespējams saņemt, iepriekš sazinoties ar Latvijas Pasta Klientu centru pa tālruni: 27008001 vai 67008001.

Saņemot aicinājumu par reģistrēta sūtījuma izņemšanu, iedzīvotājiem ir iespēja pieteikt sūtījuma bezmaksas saņemšanu Riebiņu pasta pakalpojumu sniegšanas vietā, iepriekš zvanot pa tālruni 67008001, 27008001 un norādot datumu, kurā klients vēlas saņemt sūtījumu. Savukārt, apmeklējot Preiļu 1.pasta nodaļu Raiņa bulvārī 21, sūtījumu saņemšana bez iepriekšēja pieteikuma iespējama pirmdienās–piektdienās no plkst. 8:00 līdz 17:00.

Pasta pakalpojumu sniegšanas vietu skaitu un izvietojumu nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Par universālā pasta pakalpojuma saistībām, kas paredz, ka Latvijas Pastam katra novada teritoriālajā vienībā ir vismaz viena pasta pakalpojumu sniegšanas vieta.

Riebiņu iedzīvotāji par pasta pakalpojumu saņemšanas iespējām no 2021.gada 25.novembra tiks informēti ar īpašiem paziņojumiem savās pastkastītēs, sākot ar 28.oktobri.

 

Par VAS Latvijas Pasts

Latvijas Pasts nodrošina plašāko pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, uzturot vairāk nekā 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietu. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. Latvijas Pasts ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā ap 3200 darbinieku. Uzņēmuma iekšzemes sūtījumu piegādes kvalitātes mērījumus veic viena no Latvijas vadošajām tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūrām Kantar TNS, savukārt pārrobežu sūtījumu piegādes kvalitātes kontroles mērījumi tiek nodrošināti Starptautiskās pasta korporācijas (International Post Corporation) ietvaros ar izpētes kompāniju Kantar TNS, Ipsos un Quotas starpniecību.

 

Sīkākai informācijai:

Vineta Danielsone, Vecākā sabiedrisko attiecību projektu vadītāja

 

Preiļu novada pašvaldība izsludina atkārtotu atklātu konkursu uz Bāriņtiesas locekļa amata vietu

Prasības pretendentiem/ -ēm:

  • persona, kura ir Latvijas Republikas pilsonis vai nepilsonis,
  • persona, kura ir sasniegusi 30 gadu vecumu,
  • persona, kura ir ieguvusi vismaz akadēmisko bakalaura grādu vai profesionālo bakalaura grādu un 5. līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai citu Latvijas Izglītības klasifikācijā noteiktajam Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras 6. līmenim atbilstošu kvalifikāciju pedagoģijā, psiholoģijā, medicīnā, sociālajā darbā vai tiesību zinātnē, izglītības vadībā vai sabiedrības vadībā ,
  • persona,  kurai ir ne mazāk kā triju gadu darba stāžs attiecīgi iegūtās izglītības tematiskajā jomā vai Bāriņtiesas priekšsēdētāja, Bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai Bāriņtiesas locekļa amata pienākumu pildīšanā,
  • Bāriņtiesu likuma 11. pantā norādīto šķēršļu, ieņemt Bāriņtiesas locekļa amatu neesamība,
  • persona, kura prot valsts valodu augstākajā līmenī,
  • persona, kurai ir nevainojama reputācija ,
  • atbilstošas datorprasmes, prasmes strādāt ar biroja tehniku un informāciju tehnoloģijām, dokumentu sagatavošanas prasmes, normatīvo aktu pārzināšana amatam noteikto uzdevumu īstenošanai,
  • labas saskarsmes un komunikācijas prasmes, augsta stresa noturība un atbildības sajūta, stratēģiskā un analītiskā domāšana, spēja pieņemt lēmumus,
  • vēlamas svešvalodu zināšanas,
  • priekšroka tiks dota pretendentiem, kam apgūta Bāriņtiesas priekšsēdētāja, Bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un Bāriņtiesas locekļu apmācību programma un profesionālās pilnveides mācību programma 24 stundu apjomā pēdējo 5 gadu laikā.

Pretendenti/ -es var iesniegt:

  • papildus apmācību apliecinošu dokumentu kopiju par speciālo zināšanu apguvi Ministru kabineta 05.12.2006 noteikumu Nr.984 noteiktajā apjomā un kārtībā,
  • amata pienākumu izpildei atbilstošu pēdējos piecos gados apgūtu papildus apmācību apliecinošu dokumentu kopijas.

Galvenie pienākumi:

  • piedalīties bāriņtiesas darbā, pieņemt apmeklētājus, izskatīt iesniegumus un sūdzības, to skaitā iesniegumus un sūdzības par vecāka rīcību, sniegt konsultācijas,
  • piedalīties lietas pareizā izlemšanā, iepazīstoties ar Bāriņtiesā saņemtajiem dokumentiem, sagatavot un sniegt atbildes lietā iesaistītajām personām,
  • piedalīties Bāriņtiesas sēdēs ,nodrošinot koleģiālu lēmumu pieņemšanu, kā arī veikt darbības lēmuma izpildes nodrošināšanā,
  • pārstāvēt Bāriņtiesu citās iestādēs, tai skaitā tiesā, prokuratūrā, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā, tiesībsargājošās iestādēs un citās institūcijās, sniegt atzinumu atbilstoši pilnvarojuma apjomam,
  • piedalīties savas kvalifikācijas paaugstināšanā,
  • nodrošināt Bāriņtiesu likumā un iestādes nolikumā noteikto uzdevumu izpildi,
  • veikt ģimenes dzīves apstākļu pārbaudes, sastādīt un parakstīt pārbaudes aktus un sarunu protokolus,
  • strādāt ar bērnu ģimenes lietām un/vai personu ar ierobežotu rīcībspēju lietām,
  • sagatavot lietas uzskatīšanai tiesā, prasības pieteikumu, pieteikumu sevišķā kārtībā, apelācijas sūdzību, u.c. dokumentu projektus,
  • sagatavot lēmumprojektus,
  • ievadīt informāciju NPAIS sistēmā atbilstoši normatīvo aktu prasībām,
  • veikt notariālās darbības,
  • veikt citus amata pienākumus atbilstoši normatīvo aktu prasībām un Bāriņtiesas priekšsēdētāja uzdevumā.

Lai pieteiktos konkursam, pretendentiem/-ēm jāiesniedz šādi dokumenti:

  • motivēta pieteikuma vēstule,
  • dzīvesgājuma apraksts (CV),
  • izglītību un tālākizglītību apliecinošu dokumentu kopijas,
  • valsts valodas prasmes dokumentu (ja nepieciešams).

Mēs piedāvājam :

  • stabilu atalgojumu,
  • sociālās garantijas,
  • atbildīgu un interesantu darbu dinamiskā darba vidē,
  • profesionālo zināšanu, prasmju un spēju pilnveidi,
  • darba vietu labiekārtotās telpās,
  • iespēju sniegt savu ieguldījumu bērnu tiesību aizsardzības jomā,
  • darba algu bruto EUR 889,00 .

Darbā stāšanās laiks: 15.11.2021.

Dokumentus iesniedz personīgi Preiļu novada domes Apmeklētāju pieņemšanas un informācijas centrā (1. stāvā) Raiņa bulvārī 19, Preiļos, vai nosūtot elektroniski (parakstītu ar drošu elektronisko parakstu) uz e-pasta adresi dome@preili.lv ar norādi “Pieteikums uz Preiļu novada pašvaldības Bāriņtiesas locekļa amatu” līdz 2021. gada 5. novembra plkst. 12.00.

Ja pretendents norādītajā termiņā neiesniedz visus nepieciešamos dokumentus, attiecīgais pretendenta pieteikums netiek izskatīts.

Pretendenta personas datu apstrādes pārzinis ir Preiļu novada dome, reģistrācijas Nr. 90000065720, kontaktinformācija: Raiņa bulvāris 19, Preiļi,  Preiļu  novads, LV-5301. Pretendentu personas datu apstrādes mērķis: nodrošināt vakantā amata pretendentu atlases procesu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un izvērtēt attiecīgo pretendentu atbilstību amata prasībām.
Pretendentu datu apstrādes tiesiskais pamats: pretendenta informācijas un datu iesniegšana uzskatāma par pretendenta piekrišanas apliecinājumu iesniegto personas datu apstrādei nolūkā, kādā tie tika iesniegti. Pretendents ir atbildīgs par informācijas un personas datu saturu un apjomu, ko viņš norāda un iesniedz atlases procesā. Pretendents ar personas datu apstrādes politiku (Privātuma politika) var iepazīties  Preiļu novada pašvaldības interneta vietnē http://www.preili.lv/pasvaldiba/privatuma-politika/.

KONKURSA NOLIKUMS

Notiks Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju norišu #dziedundejo2021 konference “Pieredze un mācībstundas nākotnei”

28. oktobrī no plkst. 11:00 līdz 15:15 notiks Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju norišu #dziedundejo2021 konference “Pieredze un mācībstundas nākotnei”, kuras uzmanības lokā būs XIIi Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku metamorfozes Covid-19 pandēmijas ietekmē. Konference notiks attālināti, tās ieraksts būs pieejams Svētku sociālo tīklu platformās un mājaslapā nacgvilet.lv.

Gatavojoties XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem (turpmāk – Svētki), tika nodefinētas  trīs Svētku vērtības – RADOŠUMS, ATBILDĪBA, SADARBĪBA. Covid-19 pandēmijas izaicinājumi gan bērniem un jauniešiem, Svētku veidotājiem un pašvaldībām, gan visai Svētku tradīcijai bija smagi, bet pārvarami. Dažreiz par spīti, bet dažreiz pateicoties tai, lai taptu šī laika citādo Svētku notikumi. Šo Svētku pieredze ir unikāla 2021.gada Latvijas laiktelpā, īpaši katram notikumos tieši iesaistītajam. Kas notika? Kā notika? Kā Svētkos īstenojās vērtības RADOŠUMS, ATBILDĪBA, SADARBĪBA? Kas paliek pēc Svētkiem? Par ko esam pateicīgi? Ko paņemam līdzi? Atbildes konferences laikā tiks meklētas pieredzes stāstos un savstarpējās sarunās.

Konferences pamatā ir trīs sadaļas: organizatoru, pašvaldību un dalībnieku – bērnu un jauniešu – pieredze. Organizatoru pieredzes daļā piedalīsies Svētku projektu māksliniecisko grupu pārstāvji, atbalstītāji, dokumentētāji un kolektīvu vadītāji, tās centrā būs nemateriālā kultūras mantojuma ekspertes, folkloras programmas “Rotā saule, rotā bite” projekta vadītājas Māras Mellēnas priekšlasījums “Tradīcijas pārradīšana”. Pašvaldības daļā būs Latvijas pašvaldību savienības priekšsēža padomnieces izglītības un kultūras jautājumos Ināras Dundures referāts “Pašvaldību izaicinājumi svētku organizēšanā”, savukārt ar pieredzes stāstiem piedalīsies Kurzemes, Zemgales, Sēlijas, Latgales, Vidzemes, Pierīgas pašvaldību pārstāvji, vada dziesmu un deju ceļa “Saulesvija” projekta vadītāja Inga Krišāne. Noslēdzošajā daļā, kuras centrā ir bērnu un jauniešu pieredze, kuru ievadīs Dr.psych, izglītības un skolu psiholoģes Ilzes Dambergas priekšlasījums “Bērnu un pusaudžu iesaistes nozīme pandēmijas laikā”, tajā piedalīsies bērni, jaunieši un vecāki, sarunu vadīs Māra Sleja.

Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kas apliecina, ka senās latviešu dziedāšanas, dejošanas un muzicēšanas tradīcijas tiek turpinātas un turētas godā. Ar dziesmu un deju svētkiem saistītā bērnu un jauniešu mākslinieciskā jaunrade noris kultūrizglītības pulciņos un kolektīvos – koros, deju kolektīvos, pūtēju orķestros, mazajos mūzikas kolektīvos, tautas mūzikas ansambļos, vizuālās un lietišķās mākslas, kā arī teātra mākslas kolektīvos un bērnu un jauniešu folkloras kopās. XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkotājs – Valsts izglītības un satura centrs. Svētku lieldraugs – Swedbank.

Inga Vasiļjeva,

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju norišu #diedundeji2021

Sabiedrisko attiecību vadītāja

Uzņēmums interesējas par iespējām Preiļu novadā veidot Recirkulācijas sistēmas zivju audzētavu

Latvijas/Norvēģijas uzņēmums interesējas par iespējām Preiļu novadā veidot Recirkulācijas sistēmas zivju audzētavu.

Saldūdens akvakultūra Recirkulācijas sistēmas zivju audzētavas izveide NACE kods: A 03.22

Vēlamā atrašanās vieta: Maltas apkārtne, Aglonas apkārtne.

Zemes kopējā platība 10 ha +. Apbūves blīvumam jānodrošina “tīrā veidā” vismaz 1.2 ha platībā.

Zemi varam iegādāties īpašumā vai arī to īrēt (no pašvaldības), pērkot no privātpersonas īres tiesības ierakstāmas zemesgrāmatā.

Kontaktpersona: Marika Zeimule, t. 29482064

Darba devējus, kuri meklē darbiniekus, aicinām pieteikties dalībai NVA un EURES tiešsaistes darba dienā “Darbs un karjera Latvijā”

26.10.2021.

Aicinām darba devējus reģistrēties dalībai Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla EURES rīkotajā tiešsaistes (online) darba dienā „Darbs un karjera Latvijā”, kas norisināsies šī gada 1. decembrī no plkst. 14.00 līdz 16.00 Eiropas darba dienu platformā (www.europeanjobdays.eu). Dalība pasākumā ir bez maksas!

Piedaloties darba dienā “Darbs un karjera Latvijā”, darba devēji, izmantojot vien datoru vai mobilo ierīci ar interneta pieslēgumu, varēs tiešsaistē satikties ar darba meklētājiem un veikt darba intervijas. Darba devējiem tā ir iespēja ne vien atrast uzņēmumam vajadzīgos speciālistus, bet arī popularizēt savu biznesu, veicināt tā starptautisku atpazīstamību, demonstrējot videomateriālus par savu uzņēmumu. Tiešsaistes darba diena ir lieliska iespēja darba devējiem piesaistīt savam uzņēmumam arī tos Latvijas valstspiederīgos speciālistus, kuri šobrīd dzīvo un strādā ārvalstīs, bet vēlas atgriezties Latvijā.

Lai piedalītos  tiešsaistes darba dienā, ir jāizveido savs profils Eiropas darba dienu platformā (www.europeanjobdays.eu), jāreģistrējas dalībai tiešsaistes pasākumā „Darbs un karjera Latvijā”  (https://saite.lv/bJlUj), jāpublicē vakances un jāievieto sava uzņēmuma prezentācija. Uzreiz pēc reģistrēšanās darba devēja publicētā informācija būs redzama vietnes apmeklētājiem gan Latvijā, gan ārvalstīs, un darba devējs varēs sākt saņemt pretendentu pieteikumus.

Detalizētāku informāciju var uzzināt, sazinoties ar tiešsaistes darba dienas „Darbs un karjera Latvijā” Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla EURES koordinatoriem Latvijā Agiju Mickeviču (e-pasts: Agija.Mickevica@nva.gov.lv , tālr. 26645566) vai Andri Segliņu (e-pasts: Andris.Seglins@nva.gov.lv, tālr. 26591666).

Lai sniegtu atbalstu Latvijas darba devējiem vajadzīgo darbinieku piesaistē, NVA regulāri rīko tiešsaistes darba dienas un citus darba devēju un darba meklētāju satikšanās pasākumus. Iepriekšējā NVA un EURES tiešsaistes darba diena “Darbs un karjera Latvijā” norisinājās 2021. gada 25. maijā.

Labklājības pārvalde aicina darbā medicīnas māsu pansionātā “Preiļi”

Preiļu novada Labklājības pārvalde (Reģ.Nr.90010825446) izsludina atklātu konkursu uz PANSIONĀTA “PREIĻI” MEDICĪNAS MĀSAS (profesijas kods 3221 01) amatu (1 vakance uz pilnu slodzi, uz nenoteiktu laiku).

Amata pienākumi un uzdevumi:

  • Pārzināt iestādes klientus, viņu vajadzības, sniegt palīdzību klientiem, uzraudzīt tos, konsultēt, sniegt medicīnisko palīdzību vecuma pensionāriem un invalīdiem savu pienākumu robežās;
  • Nodrošināt klientam veselības aprūpes pakalpojumus, pēc ārsta norādījuma (veikt injekcijas, ādas un brūču aprūpi).
  • Veikt pirmo palīdzību 1.līmenī klientam viņa dzīvībai kritiskās situācijās.
  • Organizēt medikamentu un medicīnas preču iegādi, medikamentu izlietojuma uzskaiti un kontroli.
  • Savlaicīgi un kvalitatīvi aizpildīt medicīnisko dokumentāciju saskaņā ar apstiprināto iestādes lietu nomenklatūru.
  • Saskaņot ēdiena piegādātāja iesniegtās ēdienkartes.
  • Sekot pansionāta iemītnieku personīgās higiēnas prasību ievērošanai, klientu istabu un sanitāro mezglu tīrībai.

Prasības pretendentiem (-ēm):

  • Profesionālā vidējā izglītība vai augstākā izglītība veselības aprūpē vai māsszinībās ar kvalifikāciju “medicīnas māsa” (ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis).
  • Reģistrācija Latvijas Republikas Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā ar tiesībām praktizēt kā medicīnas māsa.
  • Praktiskā darba pieredze veselības aprūpes jomā.
  • Zināšanas medikamentu uzskaitē, gerontoloģijā.
  • Zināšanas par sanitārajām un higiēnas prasībām.
  • Zināšanas par dezinfekcijas, higiēnas līdzekļiem.
  • Pamatzināšanas ar sociālo sfēru saistītajā likumdošanā.
  • Valsts valodas zināšanas C līmeņa 1.pakāpē.
  • Labas krievu valodas (mutvārdos) zināšanas.
  • Labas informācijas tehnoloģiju izmantošanas un dokumentu sagatavošanas prasmes.
  • Atbildīga attieksme pret darbu un precizitāte pienākumu izpildē.
  • Labas komunikācijas spējas un teicama saskarsmes kultūra.
  • Prasme noteikt prioritātes, spēja ātri reaģēt un darboties neatliekamās situācijās.
  • Spēja rezultatīvi strādāt patstāvīgi un komandā;
  • Covid-19 sadarbspējīgs pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāts.

Piedāvājam:

  • pilnu darba slodzi saskaņā ar darba grafiku,
  • atsaucīgu kolektīvu,
  • labus darba apstākļus,
  • atalgojumu 740,00 EUR (pirms nodokļu nomaksas)
  • noteiktas iestādes darbinieku sociālās garantijas.

Iesniedzamie dokumenti:

  • motivācijas vēstule,
  • dzīves gājuma apraksts (CV),
  • izglītību un kvalifikāciju apliecinošu dokumentu kopijas.

Plānotais darba attiecību uzsākšanas laiks  – 2021. gada 26. novembris.

Amata pretendentu pieteikšanās un nepieciešamo dokumentu iesniegšanas termiņš –  līdz 2021. gada 9. novembra plkst. 16.00.

Nepieciešamos dokumentus, kas ievietoti slēgtā aploksnē ar norādi “Konkursam uz Labklājības pārvaldes pansionāta “Preiļi” medicīnas māsas amatu”, var iesniegt:

  • personīgi Labklājības pārvaldes lietvedei (2.stāvs, 6.kab.) Aglonas ielā 1a, Preiļos;
  • sūtot tos pa pastu (tiks izskatīti līdz 09.novembra plkst.16.00 pa pastu saņemtie iesniegumi) uz adresi: Preiļu novada Labklājības pārvalde, Aglonas iela 1a, Preiļi, LV-5301;
  • sūtot uz e-pastu labklajibas.parvalde@preili.lv, ar norādi “Konkursam uz Labklājības pārvaldes pansionāta “Preiļi” medicīnas māsas amatu”.

Papildu informāciju iespējams iegūt, zvanot pansionāta vadītājai Ingai Vilcānei pa tālruni 26645487.

Konkursa komisija sazināsies tikai ar tiem pretendentiem, kuri tiks uzaicināti uz darba interviju.

Pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi atbilstoši normatīvajiem aktiem nodarbinātības jomā. Iesniedzot pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, pretendents apliecina, ka piekritis konkursa noteikumiem un fiziskas personas datu apstrādei. Atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas 13. panta 1. punktam, sniedzam informāciju par iesniegto personas datu apstrādes tālākajām darbībām Preiļu novada pašvaldībā: personas datu apstrādes pārzinis ir Preiļu novada dome, Raiņa bulvāris 19, Preiļi, Preiļu novads, LV-5301, tālr.65322766; datu apstrādes juridiskais pamats – Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta b) apakšpunkts un c) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta b) apakšpunkts un Darba likums.

KONKURSA NOLIKUMS

Labklājības pārvalde aicina darbā sociālo aprūpētāju pansionātā “Preiļi”

Preiļu novada Labklājības pārvalde izsludina atklātu konkursu uz PANSIONĀTA “PREIĻI”  SOCIĀLĀ APRŪPĒTĀJA (profesijas kods 3412 01) amatu (1 vakance uz pilnu slodzi) uz nenoteiktu laiku.

Amata pienākumi un uzdevumi:

  • Veikt klientu sociālās aprūpes pārraudzību.
  • Nodrošināt sociālās aprūpes plānu izstrādi, realizāciju un dokumentu aizpildīšanu.
  • Nodrošināt klientu aprūpes vai rehabilitācijas programmu īstenošanu atbilstoši
    plānam.
  • Īstenot klientu individuālos sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas
    plānus, mainīt un papildināt tos atbilstoši pārmaiņām klienta dzīves situācijā.
  • Palīdzēt klientam uzlabot esošās un apgūt jaunas sociālās prasmes.

Prasības pretendentiem (-ēm):

  • Pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība sociālajā aprūpē.
  • Darba pieredze sociālajā aprūpē tiks uzskatīta par priekšrocību.
  • Zināšanas ar sociālās aprūpes sfēru saistītajos normatīvajos aktos.
  • Valsts valodas zināšanas atbilstoši C līmeņa 1. pakāpei.
  • Labas krievu valodas (mutvārdos) zināšanas.
  • Datora lietotāja prasmes (MS Office), iemaņas darbā ar biroja tehniku.
  • Labas runas un komunikāciju prasmes, spēja argumentēt viedokli.
  • Labas saskarsmes spējas ar gados veciem cilvēkiem.
  • Covid-19 sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Piedāvājam:

  • pilnu darba slodzi,
  • atsaucīgu kolektīvu,
  • labus darba apstākļus,
  • atalgojumu 740,00 EUR (pirms nodokļu nomaksas),
  • noteiktas iestādes darbinieku sociālās garantijas.

Iesniedzamie dokumenti:

  • motivācijas vēstule,
  • dzīves gājuma apraksts (CV),
  • izglītību un kvalifikāciju apliecinošu dokumentu kopijas.

Plānotais darba attiecību uzsākšanas laiks  – 2021. gada 15. novembris.

Amata pretendentu pieteikšanās un nepieciešamo dokumentu iesniegšanas termiņš ir līdz 2021. gada 9. novembra plkst. 16.00.

Nepieciešamos dokumentus, kas ievietoti slēgtā aploksnē ar norādi “Konkursam uz Labklājības pārvaldes pansionāta “Preiļi” sociālā aprūpētāja amatu”, var iesniegt:

  • personīgi Labklājības pārvaldes lietvedei (2.stāvs, 6.kab.) Aglonas ielā 1a, Preiļos;
  • sūtot tos pa pastu (tiks izskatīti līdz 09.novembra plkst.16.00 pa pastu saņemtie iesniegumi) uz adresi: Preiļu novada Labklājības pārvalde, Aglonas iela 1a, Preiļi, LV-5301;
  • sūtot uz e-pastu labklajibas.parvalde@preili.lv, ar norādi “Konkursam uz Labklājības pārvaldes pansionāta “Preiļi” sociālā aprūpētāja amatu”.

Papildu informāciju iespējams iegūt, zvanot pansionāta vadītājai Ingai Vilcānei pa tālruni 26645487.

KONKURSA NOLIKUMS

Sīļukalnā īstenots projekts ”Priecīgai dzīvei skaistā vidē!”

Biedrība “Sīļukalna Gundegas” īstenojusi mazo grantu projektu “Priecīgai dzīvei skaistā vidē!”. Projekta finansētājs ir Riebiņu novada pašvaldība, izmaksas – 700,00 EUR. Projektā tika piesaistīti sadarbības partneri: Sīļukalna pagasta pārvalde – projekta īstenošanā tika iesaistīti algoto pagaidu sabiedrisko darbu strādnieki, kuri nogrieza un izraka vecos krūmus un sagatavoja teritoriju zāliena iesēšanai. Otrs sadarbības partneris bija vietējais uzņēmums “Alberts GS”, kas piegādāja melnzemi. Projektā tika iesaistīts brīvprātīgais darbs – biedrības “Sīļukalna Gundegas” dalībnieces izveidoja puķu dobes un iestādīja košumkrūmus un daudz gadīgās puķes.

Projekta mērķi un uzdevumi ir īstenoti: labiekārtota teritorija pie kultūras nama, izrakti vecie krūmi, ierīkots jauns zāliens, iestādīti košumkrūmi un daudzgadīgās puķes, uzstādītas koka šūpoles un 2 koka soliņi.

Realizējot projektu, Sīļukalna pagasta centrs, kultūras nama apkārtne ir kļuvusi pievilcīgāka un sakoptāka. Pirms Covid-19 izraisītās ārkārtas situācijas Sīļukalna kultūras namā notika daudzi pasākumi, kurus apmeklēja liels cilvēku skaits, un kultūras nama, tāpat kā citu sabiedrisko ēku, apkārtnes pievilcība un sakoptība ir viens no faktoriem, kas atstāj iespaidu par Sīļukalna pagastu. Jau otro gadu vasarā pagasta svētki notika brīvā dabā – laukumā pie pagasta ēkas. Šādi brīvdabas pasākumi tiek plānoti arī turpmāk, jo epidemioloģiskā situācija nav paredzama un līdz ar to iekštelpu pasākumi ir grūti plānojami. Ir svarīgi, lai brīvdabas pasākumi varētu notikt skaistā un sakoptā vidē un pasākumu apmeklētāji varētu priecāties par labiekārtotu apkārtni, tāpēc projekta mērķis ir sasniegts – padarīt pievilcīgāku Sīļukalna kultūras nama apkārtni un līdz ar to arī pagasta centru. Uzstādītās šūpoles varēs izmantot arī pasākumu organizēšanā, piemēram, Bērnības svētku pasākumā, Lieldienu pasākumā, Līgo un citos svētkos.

Rezultātā ieguvēji ir gan Sīļukalna pagasta iedzīvotāji, gan ciemiņi, pasākumu apmeklētāji un cilvēki, kas apciemo savus radus un draugus vai vienkārši brauc garām pagasta centram.