Vēl līdz 23. aprīlim NVA aicina darba devējus pieteikt darba vietas skolēniem vasaras brīvlaikā

20.04.2021.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles visā Latvijā no 7. aprīļa līdz 23.aprīlim pieņem darba devēju pieteikumus skolēnu nodarbinātības pasākuma īstenošanai 2021.gada vasarā.

Pieteikties pasākuma īstenošanai darba devēji aicināti tajā NVA filiālē, kuras apkalpošanas teritorijā ir plānota darba vietu izveide skolēniem. Pieteikumu, piedāvāto darba vietu sarakstu un darba pienākumu aprakstu darba devēji var iesniegt NVA filiālē klātienē, nogādāt pa pastu vai nosūtīt  elektroniski uz NVA filiāles e-pasta adresi, ja dokumenti ir parakstīti ar drošu elektronisku parakstu. Visu NVA filiāļu kontaktinformācija atrodama NVA tīmekļvietnes sadaļā “Kontakti”.

Atgādinām, ka skolēnus nedrīkst nodarbināt darbos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai. Darba devēju pienākums skolēnu darba vietās nodrošināt valstī noteikto epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu un individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu Covid-19 infekcijas izplatības riska novēršanai.

Īstenojot NVA skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu, darba devējs saņems dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Ja darba devējs nodarbinās skolēnu ar invaliditāti, NVA dotācija būs valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā. NVA apmaksās veselības pārbaudi skolēnam, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī apdrošinās skolēnu pret nelaimes gadījumiem darba vietā. NVA maksās arī dotāciju skolēna darba vadītāja atalgojumam.

Savukārt darba devējam būs jānodrošina līdzfinansējums darba algai, nodokļu nomaksa un kompensācija skolēnam par neizmantoto atvaļinājumu. Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā – 500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Šovasar “Nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs” NVA plāno nodarbināt  6938 skolēnus vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot).

Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma norise plānota no 1.jūnija līdz 31.augustam, tomēr pasākuma norises laika grafikā var tikt veiktas izmaiņas,  ja epidemioloģiskā situācija valstī būs nelabvēlīga.

Pēdējās izmaiņas: 20.04.2021.

Bezmaksas informatīvs seminārs “Aktualitātes platībmaksājumu saņemšanā un bioloģiskajā lauksaimniecībā”

Bezmaksas informatīvs seminārs 27.04.2021. plkst. 10:00 – 13:00 “Aktualitātes platībmaksājumu saņemšanā un bioloģiskajā lauksaimniecībā 2021. gadā” tiešsaistes platformā ZOOM.

Semināram obligāta iepriekšēja pieteikšanās līdz 23. aprīlim, aizpildot pieteikuma anketu, spiežot uz saites:

https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSezv-YJ3Gpvy1G_cjpB08boCvO2qm1_T5Ne_2wv7XJxuMDCGA/viewform?vc=0&c=0&w=1&flr=0&usp=mail_form_link

Semināra tēmas:

  • – Aktualitātes platībmaksājumu saņemšanai un LAP pasākumu ieviešanā 2021.gadā.
  • – Aktualitātes bioloģiskajā lauksaimniecībā jaunajiem un esošajiem klientiem.
  • – Mēslošanas līdzekļi un augsnes ielabošana bioloģiskajā lauksaimniecībā.

Lektori:

  • LAD pārstāvji;
  • Baiba Tīdemane, sertifikācijas institūcijas “Vides kvalitāte” inspektore;
  • Inese Magdalenoka, LLKC Preiļu konsultāciju biroja augkopības konsultante.

Reģistrētajiem dalībniekiem saite uz semināru tiks nosūtīta iepriekšējā dienā pirms semināra.

Apmeklētāju skaits ierobežots!

Prioritāte: Preiļu biroja un Dienvidlatgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes teritorijas klientiem.

Sociālo mediju kampaņu hakatons jauniešiem – MEDIATHON

Biedrība “New East” un Baltijas Mediju izcilības centrs sadarbībā ar Nīderlandes vēstniecību Latvijā rīko MEDIATHON- sociālo mediju kampaņu hakatonu jauniešiem.

Kā veicināt sabiedrības izpratni par COVID-19 un mazināt ar pandēmiju saistīto dezinformāciju? Aicinām jauniešus no visas Latvijas piedalīties sociālo mediju kampaņu hakatonā un kopa ar mentoriem no Latvijas Radio 5, Re:Baltica un LSM.LV izveidot savas kampaņas koncepciju, lai palīdzētu pārvarēt COVID-19 krīzi, veicinātu iedzīvotāju atbildību, popularizētu vakcināciju un mazinātu dezinformāciju.

Katrai komandai būs jāizvēlas sev aktuālākā tēma un ideja, par ko veidot materiālus un to popularizēt. Divas dienas ar jums strādās mediju profesionāļi Toms Grēviņš (Latvijas Radio 5), Evita Puriņa (Re:Baltica) un Marta Cerava (LSM.lv). Uzvarētāji saņems balvu 1000 eiro vērtībā mediju tehnikas iegādei, kā arī iespēju publicēt savas sociālo mediju kampaņas idejas LR5/Pieci.lv un LSM.LV platformās.

  Kas var piedalīties?

Jaunieši vecumā no 15 līdz 25 gadiem – skolnieki, jauniešu centru aktīvisti, studenti. Jums ir jāizveido 3 cilvēku komanda.

REĢISTRĀCIJA: https://ej.uz/MEDIATHON

  Programma:
Lekcijas un prezentācijas notiks tiešsaistē (ZOOM platformā).

𝟑𝟎.𝟎𝟒.𝟐𝟎𝟐𝟏 / 𝟏𝟒:𝟎𝟎-𝟏𝟕:𝟑𝟎
Evita Puriņa (Re:Baltica faktu pārbaudes un sociālo mediju pētniecības laboratorijas Re:Check vadītāja) – par informācijas verificēšanu, satura analīzi un sabiedrības viedokļa izveidi. Dezinformācija Covid-19 krīzes laikā.  Marta Cerava (ziņu portāla LSM.LV galvenā redaktore) – par interneta žurnālistikas pamatiem.

𝟏.𝟎𝟓.𝟐𝟎𝟐𝟏 / 𝟏𝟎:𝟎𝟎-𝟏𝟐:𝟐𝟎
Toms Grēviņš (LR5/Pieci.lv radošais direktors) – par mediju kampaņu izveidi un auditorijas iesaisti.

𝟏.𝟎𝟓.-𝟎𝟕.𝟎𝟓.𝟐𝟎𝟐𝟏
No 1. līdz 7. maijam komandas izstrādās kampaņu idejas, ar iespēju saņemt mentoru padomu (Toms Grēviņš, Marta Cerava, Evita Puriņa) un attīstīt savas idejas.

𝟴.𝟬𝟱.𝟮𝟬𝟮𝟭 / 𝟭𝟮:𝟬𝟬-𝟭𝟰:𝟯𝟬
8. maijā notiks MEDIATHON fināls, kad katrai komandai būs jāprezentē sava sociālo mediju kampaņas koncepcija. Tiks paziņoti uzvarētāji, ar kuru ideju mentori strādās detalizēti.

  Informācijai: 
-Piedalīties var komandas 3 cilvēku sastāvā.
-Lai pieteiktos, jāaizpilda reģistrācijas anketa līdz 2021. gada 25. aprīlim.

REĢISTRĀCIJA: https://ej.uz/MEDIATHON
-Lekcijas notiks latviski, bet jūsu kampaņas valoda var būt arī krievu vai angļu valodās.
-Uzvarētāju komanda saņems balvu 1000 eiro vērtībā mediju tehnikas iegādei, kā arī iespēju publicēt savas kampaņas ideju, detalizēti attīstot koncepciju ar mentoru palīdzību. Kampaņas saturs tiks publicēts LSM.LV un LR5/Pieci.lv platformās.
-Dalība projektā ir bez maksas.

Projektu atbalsta Nīderlandes vēstniecība Latvijā, LSM.LV, Latvijas Radio 5/Pieci.lv.

FACEBOOK EVENThttps://fb.me/e/55jHmzOu1

Informācijai:
Joren Dobkiewicz,
New East izglītības programma
Tālr.: +371 20133020
e-pasts: thisisneweast@gmail.com
www.facebook.com/thisisneweast

Jaunas partnerorganizācijas pārtikas paku un maltīšu izdalei

Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām ietvaros Sabiedrības integrācijas fonds ir noslēdzis līgumus ar 27 partnerorganizācijām par atbalsta paku un maltīšu izdali visā Latvijā. No aprīļa trūcīgas un maznodrošinātas personas 448 izdales vietās var saņemt pārtikas un pamata materiālās palīdzības komplektus un 27 izdales vietās siltas maltītes.

Partnerorganizāciju atlases rezultātā atbalstu nodrošinās 13 nevaldības organizācijas, 11 pašvaldības vai to iestādes un 3 reliģiskās organizācijas, to starpā darbu turpinās tādas organizācijas kā “Samāriešu fonds”, “Latvijas Samariešu apvienība”, “Latvijas Sarkanais Krusts” un “Pestīšanas armija”. Kopumā saņemts 31 atlases pieteikums.

Nabadzība un sociālā atstumtība vēljoprojām daudzās Eiropas Savienības valstīs ir liels izaicinājums, kam īpaši pakļautas viena vecāka un daudzbērnu ģimenes, pensionāri, cilvēki ar invaliditāti un bezpajumtnieki. Lai mazinātu sociālo nevienlīdzību starp dažādām sabiedrības grupām, Sabiedrības integrācijas fonds 2014.gadā iesaistījās Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām darbības programmas īstenošanā, kuras mērķis ir sniegt pārtikas un pamata materiālo atbalstu, kā arī veicināt sociālo iekļaušanu ar dažādu papildpasākumu palīdzību.

Kā norāda Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce, Covid-19 pandēmijas sekas ir saasinājušas sociālekonomisko nevienlīdzību un likumsakarīgi ietekmējušas visnabadzīgākās un visnelabvēlīgākajā situācijā esošās, diskriminācijai pakļautās un neaizsargātās sociālās grupas Latvijā. Lai mazinātu pandēmijas ietekmi uz mājsaimniecību ienākumu līmeni un spēju sevi nodrošināt, tika paplašināts sniegtā atbalsta apjoms.

“Saistībā ar to, ka janvārī tika palielināts ienākumu slieksnis mājsaimniecībām, no kura iespējams saņemt atbalsta pakas, šogad plašāks iedzīvotāju loks varēs saņemt atbalstu Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām ietvaros. Tāpat, ņemot vērā ilgstoši valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, plānojam programmai piesaistīt papildu finansējumu, lai efektīvi turpinātu cīnīties ar nevienlīdzību un sniegtu palīdzību sabiedrības neaizsargātākajām grupām, ko Covid-19 pandēmija skārusi vissmagāk,” skaidro Zaiga Pūce.

Tāpat kā līdz šim pārtikas, higiēnas un skolas preču komplektus iedzīvotājiem ir iespējams saņemt ar pašvaldības sociālā dienesta izsniegtu izziņu:

– trūcīgas mājsaimniecības ar ienākumiem līdz 272 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, bet katrai nākamajai personai 190 euro;

– maznodrošinātas mājsaimniecības, kurās ienākumi nepārsniedz 327 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, bet katrai nākamajai personai 229 euro. Pašvaldībās, kurās maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu līmenis noteikts mazāks, atbalstu var saņemt visas maznodrošinātās mājsaimniecības;

– mājsaimniecības krīzes situācijā.

Iedzīvotāji ir aicināti pievērst uzmanību vairāku izdales vietu adrešu un darba laiku izmaiņām. Partnerorganizāciju saraksts un izdales vietu adreses ar darba laikiem atrodams tīmekļvietnē www.atbalstapakas.lv.

Atbalsta paku un maltīšu saņemšana (PDF)

29. aprīlī tiešsaistes seminārs “Ilgtspējīga attīstība – dzīvot vai …?”

Viduslatgales pārnovadu fonds aicina uzņēmējus un citus interesentus piedalīties tiešsaistes seminārā “Ilgtspējīga attīstība – dzīvot vai …?”

Tieši tik retorisks un pēc būtības paskarbs ir jautājums par mūsdienīga, pelnoša uzņēmuma nākotnes izredzēm. Jēdzienu “ilgtspēja” plānošanas un projektu īstenošanas kontekstā lietojam jau gadu desmitiem. Tomēr pēdējā gada globālā krīze, kas sākās kā epidemoloģisks fenomens, bet ir radījis ekonomiskās sekas un ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, ir atsedzis dziļākas jēgas slāni visam, kas ir vai var būt ilgtspējīgs. Sākot no lietu ilgtspējīgas ražošanas un izmantošanas, beidzot ar organizāciju, biznesu, valsts un resursu pārvaldības ilgtspējas dimensijai.

Lektore Dace Helmane ir Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja, gadiem strādā, lai popularizētu un palīdzētu organizācijām veikt savas darbības ilgtspējas plānošanu un novērtējumu. Vairāk par institūtu šeit: https://www.incsr.eu/par-mums/

Seminārā aplūkosim šādus jautājumus:

  • Tendences un faktori, kas ietekmē biznesa vidi Latvijā un pasaulē
  • Būtiskākie soļi ceļā uz ilgtspējīgu attīstību
  • Atbildīgas biznesa pieejas ieguvumi un sniegtās priekšrocības

Anete Vabule ir AS MADARA Cosmetics Ilgtspējas projektu vadītāja, kura dalīsies uzņēmuma pieredzes stāstā. Grūti atrast kādu, kurš nezina uzņēmuma izcilo kosmētikas preču piedāvājumu, bet mazāk ir to, kuri zina par MADARA Cosmetics ilgtspējas projektiem un devumu sociālo izaicinājumu mazināšanā.

Seminārs notiks 29. aprīlī no plkst. 11:00 līdz 14:30 ZOOM platformā.

Pieteikties semināram šeithttps://forms.gle/w9sVUSprq2pyhD22A

Semināru finansiāli atbalsta Norvēģija, Islande un Lihtenšteina. Projekta partneri semināru īstenošanā Preiļu novada dome un Līvānu novada dome.

Preiļu, Grodņas un Panevēžas muzeju ikmēneša virtuālā izstāde. Marts. Kultūru daudzveidība

19.04.2021.

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja, Grodņas reliģijas vēstures muzeja (Baltkrievija) un Panevēžas novadpētniecības muzeja (Lietuva) virtuālā izstāde – “Kultūru daudzveidība”.

 Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs

Preiļu vecticībnieku kopiena

Preiļi, līdzīgi kā pārējā Latgales teritorija, ir jau vairākus gadsimtus ir attīstījusies kā multikulturāla un daudzkonfesionāla apdzīvota vieta. Vēsturiski skaitliski lielākās etniskās grupas, kas apmetās uz dzīvi blakus latgaliešiem Preiļu apkaimē, bija krievi (jo īpaši vecticībnieki) un ebreji. Vecticībnieku ienākšanu Latvijas teritorijā noteica 1653. gada baznīcas ceremoniju reformas izraisītā šķelšanās pareizticīgajā baznīcā Krievijā. Tās rezultātā vecticībnieki, kas nepieņēma patriarha Nikona ieviestos jauninājumus, tika pakļauti smagām vajāšanām un tāpēc daudzi bija spiesti bēgt uz Krievijas nomalēm vai pat pamest dzimteni. Daļa no viņiem, sākot no 17. gs. otrās puses, apmetās uz dzīvi Latgalē, kas šajā laikā bija Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. Arī Preiļu apkārtnē izveidojās vecticībnieku apdzīvotas vietas – 1729. gadā tika dibināta vecticībnieku draudze 5 km attālumā no Preiļiem Moskvinā, savukārt pašos Preiļos vecticībnieku draudze tikai nodibināta 1906. gadā. Saglabājot savu senču tradīcijas un stingru kristīgo ticību, vecticībnieki dzīvoja līdzās citiem Latgales iedzīvotājiem saticībā, nodarbojās ar zemkopību, amatniecību, bija strūgu un plostu dzinēji. Pilsētās strādāja celtniecībā, iesaistījās tirdzniecībā.

Līdz pat mūsdienām vecticībniekiem ir izdevies saglabāt savu ticību un kultūras vērtības, tās joprojām tiek koptas un nodotas arī jaunajām paaudzēm. Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā glabājas vecticībnieku kultūrvēsturiskā mantojuma liecības, kas aptver gan sadzīves, gan reliģiskos priekšmetus, fotogrāfijas un atmiņu pierakstus. Sadarbībā ar vecticībnieku kopienu un tās pārstāvjiem tiek rīkotas izstādes un par šo kultūras mantojumu tiek stāstīts plašai sabiedrībai.

Blūze. Darinājusi Jevdokija Semjonova (1902–1997) 1920. gados Rēzeknes apriņķa Vainovas pagastā kā kāzu blūzi.

Šūta no zilas un sarkanas krāsas kokvilnas auduma gabaliem, kas izšūti krustdūrienā un savienoti ar tamborētām joslām no baltas krāsas kokvilnas dzijas. Piedurkņu gali tamborēti. Priekšmetu muzejam dāvinājusi viņas meita Pelageja Hrapunova. Blūze apskatāma Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja ekspozīcijā “Muzeja stāsti Latvijai”.

Lestovka (Лестовка) – vecticībnieku lūgšanu krelles. 20. gs. sākums.

Lietojusi Moskvinas vecticībnieku draudzes locekle Vassa Loginova (1901–1990). Iegūta Preiļu vēstures un lietišķās mākslas rīkotās ekspedīcijas “Vecticībnieku kultūras mantojums” laikā 2009. gadā. Senajā tradīcijā lestovka simbolizē kāpnes no zemes līdz Debesīm, arī katram elementam ir sava dziļi simboliska nozīme. Darinātas no kopā sapītiem brūnas krāsas ādas valnīšiem – pakāpieniem. Piekarus veido četri ar ādu apšūti papīra trijstūri, kas simbolizē evaņģēliju skaitu.

Preiļu vecticībnieku baznīca un baznīcas žoga vārti. 20. gs. vidus.

Preiļu vecticībnieku baznīca bija uzcelta 20. gs. 20. gados, taču tā nodega, un no 1928. līdz 1938. gadam draudze to atjaunoja. Dievnams atradās mūsdienu Preiļu slimnīcas kompleksa teritorijā Raiņa bulvārī. Jaunā slimnīcas korpusa izbūves laikā 1961. gadā Preiļu rajona padome pieņēma lēmumu dievnamu nojaukt, atstājot tikai vārtus bez krusta. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1992. – 1996. gadā Preiļu vecticībnieku draudze uzcēla jaunu dievnamu citviet pilsētā. 2018. gadā vārti vēsturiskajā baznīcas vietā Raiņa bulvārī tika atjaunoti.

Grodņas reliģijas vēstures muzejs

Grodņas reģiona daudznacionālais raksturs veidojies vairāku gadsimtu gaitā. Ģeogrāfiskā atrašanās vieta un vēsturiskie notikumi ir ievērojami ietekmējuši pilsētas un reģiona iedzīvotāju etnisko daudzveidību. Mūsdienās Grodņas reģionā lielākās etniskās grupas ir baltkrievi, poļi, krievi, lietuvieši, tatāri un ebreji. Līdztekus šīm grupām ievērojamu ieguldījumu reģiona ekonomiskajā un kultūras attīstībā ir devuši vācieši, ukraiņi, latvieši, armēņi, francūži un citu tautību pārstāvji. Ir saglabājušies kultūras mantojuma objekti, kas saitīti ar dažādu tautību darbību. Dažu tautību gadījumā viņu etniskās identitātes saglabāšanu ir veicinājusi no vairuma iedzīvotāju atšķirīga reliģija. Grodņas reliģiju vēstures muzejā krājumā ir daudz priekšmetu, kas saistīti ar dažādu pilsētā un reģionā dzīvojošu etnosu  vēsturi un kultūru.

Talīts. Baltkrievija. 20. gs. 2. puse.

Talīts – ticīgo ebreju īpašs reliģiskā tērpa veids, kuru izmantoja lūgšanu laikā. Talītam ir taisnstūra forma, tas savā ziņā atgādina pārvalku un to nēsā īpašā veidā. Ar šī garderobes elementa palīdzību ticīgais iegremdējas lūgšanā un it kā noslēdzas no ārējās pasaules, koncentrējoties uz komunikāciju ar Dievu.

Izstādītais talīts ir izgatavots Baltkrievijā no vilnas auduma 20. gs. 2. pusē. Ir liecības, ka Baltkrievijas teritorijā 18. gs. beigās – 19. gs. 1. pusē parādījās īpašas rūpnīcas talītu un citu ebreju garderobes elementu izgatavošanai. Ebreju kopiena ir saglabājusi spēcīgu etnisko identitāti un savu īpašo dzīvesveidu, pateicoties jūdaismam – vienai no senākajām reliģijām. Ebreju kopienas parādījās Baltkrievijas teritorijā 14. gs. Grodņas un Brestas kopienas bija vienas no pirmajām.

Mugirs. Klecka, 1912. gads.

Uz mūsdienu Baltkrievijas teritoriju tatārus 14. gadsimtā uzaicināja Lietuvas dižkunigaitis Vītauts. Viņi saglabāja savu identitāti, galvenokārt, pateicoties islāmticībai. Laika gaitā tatāri zaudēja savu dzimto valodu un ikdienas saziņā sāka runāt baltkrievu vai kādā citā valodā. Bez tam līdzāspastāvēšana ar citu tautību pārstāvjiem veicināja tradīciju apmaiņu un īpašu kultūras fenomenu, piemēram, rokraksta grāmatu, sadzīves vai reliģijas priekšmetu, rašanos.

To vidū izceļas mugiri – skaisti noformēti fragmenti no Korāna, svētvietu attēlojumi vai musulmaņu lūgšanas. Izstādītā mugira kompozīciju veido teksts un augu ornaments. Vidū ziedu vijas veido divus laukus ar ierakstītu vēršanos pie Allāha un pravieša Muhameda. Malās – divas vāzes ar ziediem. Augšdaļā stilizētu minaretu attēlojums, basmalas formulas (īpaša frāze, ar kuru sākas katra Korāna sūra, izņemot devīto) un šahāda (musulmaņu ticības apliecinājums). Mugirs ir veidots no papīra, koka un izšūts ar vilnas pavedieniem. Noformējumā izmantotie elementi daudzējādā ziņā sasaucas ar baltkrievu tautiskajiem ornamentiem.

Mārtiņa Lutera tulkotā Bībele. 1812. gads

Jau viduslaikos baltkrievu zemēs ienāca vācu tirgotāji, amatnieki, ārsti, garīdzniecības pārstāvji. Šīs tautas klātbūtne ir novērojama pilsētas vēsturiskajā toponīmijā: Grodņā agrāk bija Vācu tirgus un saglabājusies Grodņas Sv. Jāņa Evaņģēliski luteriskā baznīca (šobrīd vienīgā, kas darbojas Baltkrievijā). Vācieši piederēja dažādām kristīgajām konfesijām – katolicismam, kalvinismam, pareizticībai, taču no 16. gs. tieši luterticība veicināja vācu valodas un kultūras īpatnību saglabāšanu.

Bībeles tekstu tulkošana vienkāršam cilvēkam saprotamās valodās un dievkalpojumu vienkāršošana bija vieni no reformācijas postulātiem. Mārtiņa Lutera Bībeles vācu tulkojums ietekmēja ne tikai reliģisko dzīvi un veicināja lasītprasmi, bet arī bija nozīmīgs solis literārās valodas veidošanā.

Izstādē piedāvātā grāmata – pilns Bībeles izdevums M. Lutera tulkojumā – izdota 1821. gadā Sanktpēterburgā izdevniecībā “T. Rutt und Sohn”. Šajā izdevumā iekļauti 39 kanoniskās un 14 nekanoniskās Vecās derības grāmatas un 27 kanoniskās Jaunās derības grāmatas. Bībeli izmantoja Grodņas luterāņu kopiena.

 Panevēžas novadpētniecības muzejs

Nacionālās kopienas: Panevēžas karaīmi

Lietuvas karaīmi ir ienācēji no Krimas. Viņu apmešanās Lietuvā ir leģendām apvīta. Tiek uzskatīs, ka viņus šeit nometināja Lietuvas dižkunigaitis Vītauts. Balstoties valdnieku privilēģijās, Traķu pilsēta bija karaīmu kopienas administratīvais un garīgais centrs Lietuvā.

Pirmās ziņas par karaīmu apmešanos Panevēžā tiek datētas ar 18. gs. 2. pusi. Pēc 1897. g. tautas skaitīšanas datiem Panevēžas apriņķī dzīvoja 208, pilsētā – 68 karaīmi. 1923. g. tautas skaitīšanas dati liecina, ka Panevēžas pilsētā karaīmu skaits pieauga līdz 98, bet tikai 8 karaīmi nu dzīvoja apriņķī. Viņi nodarbojās ar dārzkopību, augļkopību un citām nodarbēm. Panevēžas karaīmiem pilsētā nebija savas kapsētas, mirušos apglabāja Naujamiestē.

Panevēžas karaīmu kopiena oficiāli reģistrēta 1922. g. Tā jo īpaši uzplauka Lietuvas Republikas laikā. Kopiena ar aptuveni 150 biedriem spēja organizēt un izdot literatūras žurnālu „Onarmach“ („Progress“), kurā tika popularizēta karaīmu radošā darbība, literāro darbu tulkojumi tjurku (karaīmu) valodā, ikdienas dzīves hronika. Tika izdoti trīs žurnāla numuri. Laikā, kad Viļņa un Traķi bija Polijas okupēti, 1936. gada jūlijā Panevēžas karaīmu kopiena tika pārveidota par Lietuvas karaīmu biedrību.

No bijušās karaīmu kopienas locekļiem šobrīd tikai 15 karaīmi dzīvo Panevēžā un 3 Naujamiestē. Visi viņi ir ļoti cienījamā vecumā.

Panevēžas karaīmu kenesa 1931. g. un pēc rekonstrukcijas ap 1939. g. L. Greisera foto.

Nav precīzi zināms, kad Panevēžas pilsētā tika uzbūvēts karaīmu lūgšanu nams. Tiek uzskatīts, ka tas sāka darboties 19. gs. 1. pusē. Kenesa atradās Sodu un Ramigalas ielu stūrī. 1938. g. kenesa tika pārbūvēta: koka ēkas vietā tika uzbūvēta jauna eklektikas stila mūra ēka. 1952. g. ar Panevēžas pilsētas Izpildkomitejas lēmumu kenesa tika slēgta, motivējot ar to, ka karaīmiem nav sava mācītāja un tur nenotiek dievkalpojumi. 1970. g., būvējot dzīvojamos namus, ēka tika nojaukta. 1995. g. bijušās karaīmu kenesas vietā tika uzstādīts piemiņas akmens.

Lietuvas karaīmu dzejnieks un sabiedriskais darbinieks Šelumelis Lopato (1904-1923). Atklātne.

Š. Lopato dzimis 1904. gada 14. maijā Traķos. 1911. – 1915. g. mācījās Traķu karaīmu pamatskolā. 1. pasaules kara laikā – Pēterburgas zēnu ģimnāzijā, 1916. – 1920. g. – Aleksandra garīgajā skolā Eipatorijā Krimā. 1920. g. atgriezās Lietuvā. No 1922. g. dzīvoja un strādāja Panevēžā, aktīvi iesaistījās sabiedriskajā darbībā, bija viens no „Onarmach“ biedrības dibinātājiem, bija šīs biedrības sekretārs. Karaīmu kopienā viņš veica arī mācītāja funkcijas, vadīja dievkalpojumus kenesā. 1923. g. beidza Panevēžas Meža tehniķu skolu un bija iecelts par Pasvāles mežsaimniecības vadītāja vietnieku. Pēc pāris mēnešiem viņu nogalināja nelikumīgie meža izcirtēji. Apbedīts Naujamiestes kapsētā.

Š. Lopato bija ievērojams karaīmu dzejnieks. Viņa literārā darbība nebija ražīga, bet ļoti nobriedusi un melodiska. Dzejoļi tika publicēti jau pēc dzejnieka nāves Panevēžā izdotajā žurnālā „Onarmach“ un Luckā iznākošajā žurnālā „Karaj awazy” („Karaīmu balss“). Dzejoļi rakstīti karaīmu valodā, daži tulkoti lietuviski. Īso mūžu nodzīvojušais Š. Lopato bija viens no spilgtākajiem karaīmu pārstāvjiem Lietuvā.

Karaīmu lūgšanu grāmatas atvērums. 1866. g.

226 lappušu rokraksts, rakstīts karaīmu aškenazi valodā. Tas  sastāv no 3 daļām. Pirmajā daļā liturģiskā poēzija un dažādas lūgšanas, tulkotas tjurku valodā. Otrā daļa – lūgšanas un liturģiskā poēzija Sabatam un mēneša sākumam, kā arī lūgšanas dažādiem gadījumiem. Beigās ir pārrakstītāja Zvuluno Roe dzimtā dzimušo un mirušo saraksts no 1820. līdz 1923. gadam. Šo reto un vērtīgo Panevēžas novadpētniecības muzeja eksponātu 2019. g. Izraēlas Nacionālā bibliotēka detalizēti aprakstīja un kataloģizēja.

Šī publikācija ir tapusi ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā ir atbildīgs Preiļu novada dome, Grodņas reliģijas vēstures muzejs un Panevēžas novadpētniecības muzejs un tas nekādā veidā nevar tikt izmantots, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.

 

Par projektu ENI-LLB-1-244 “Pārrobežu vēstures un kultūras mantojuma veicināšana ar muzeja inovāciju palīdzību”

Projekta mērķis ir izveidot pārrobežu sadarbības platformu un radīt nosacījumus, lai nodrošinātu arvien lielāku tūristu un apmeklētāju interesi par kultūrvēsturisko mantojumu Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pierobežas teritorijā. Vadošais projekta partneris – Preiļu novada dome (LV), Grodņas reliģijas un vēstures valsts muzejs (BY), Panevēžas novadpētniecības muzejs (LT).

Šo projektu finansē Eiropas Savienība. Projekta budžets: 367 864,64 EUR, no tiem ES finansējums: 331 078,17 EUR

Projekta īstenošanas periods: 2020. gada 1. jūnijs – 2022. gada 31. maijs.

Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programma Eiropas kaimiņattiecību instrumenta ietvaros 2014.-2020. gadam.

https://europa.eu/
https://www.eni-cbc.eu/llb/en
https://eeas.europa.eu/delegations/ belarus_be

Informāciju sagatavoja:
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs
https://preili.lv/nozares/kultura/muzeji/preilu-vestures-un-lietiskas-makslas-muzejs/
Grodņas reliģijas vēstures muzejs http://muzej.by/
Panevēžas novadpētniecības muzejs http://www.paneveziomuziejus.lt/

Iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana par bibliotēku pakalpojumiem, pieejamību un darbinieku kompetenci

Bibliotēku nedēļā aicinām visus Aglonas, Preiļu, Riebiņu, Vārkavas novada bibliotēku apmeklētājus, atbalstītājus un ikvienu, kurš vēlas izteikt savas domas par bibliotēku pakalpojumu kvalitāti, pieejamību, darbinieku kompetenci. Būsim pateicīgi saņemt ierosinājumus, komentārus, savu redzējumu bibliotēku darbībā, tie palīdzēs mums uzlabot piedāvāto pakalpojumu kvalitāti. Atbildes tiks izmantotas tikai apkopotā veidā.

Atbildes gaidīsim no 19. aprīļa līdz 30. aprīlim. Anketas aizpildīšana prasīs 10-15 min.

Pateicamies par sadarbību!

Anketa pieejama šeit >>>

SIA “Preiļu slimnīca” aicina darbā ekonomistu

SIA “Preiļu slimnīca” aicina darbā ekonomistu uz noteiktu laiku (nepilna slodze)

Prasības pretendentiem/ēm:

  • augstākā izglītība ekonomikā vai uzņēmējdarbības vadībā;
  • darba pieredze ārstniecības uzņēmumā tiks uzskatīta par priekšrocību;
  • teicamas valsts valodas zināšanas, labas angļu valodas zināšanas un krievu valodas zināšanas sarunvalodas līmenī;
  • ļoti labas iemaņas darbā ar datoru un MS Office programmām (MS Word, MS Excel, Power Point);
  • labas sadarbības un organizatora prasmes, analītiskā domāšana, pašiniciatīva, precizitāte un augsta atbildības sajūta;
  • spēja strādāt ātri un operatīvi gan patstāvīgi, gan komandā, prasme racionāli organizēt savu darbu.

Pienākumi:

  • finanšu plānošana, budžeta sagatavošana, ekonomisko aprēķinu un prognožu sagatavošana;
  • sagatavot statistiskās atskaites un finanšu informāciju;
  • izstrādāt un iesniegt priekšlikumus par uzņēmuma attīstību;
  • kontrolēt un iesniegt uzņēmuma vadībai informāciju-analīzi par budžeta izpildes gaitu;
  • sagatavot tirgus izpētes piedāvājumus;
  • izstrādāt projektus finanšu līdzekļu piesaistei;
  • visu ar projektu saistīto dokumentu sagatavošana, saskaņošana, administrēšana;
  • visu ar projektu īstenošanu saistīto atskaišu, ziņojumu sagatavošana.

Piedāvājam:

  • dinamisku un atbildīgu darbu;
  • iespēju strādāt radoši un inovatīvi;
  • draudzīgu, saprotošu kolektīvu;
  • mūsdienu prasībām atbilstošus darba apstākļus;
  • stabilu, konkurētspējīgu atlīdzību un sociālās garantijas;
  • darbinieku veselības apdrošināšanu (pēc pārbaudes laika)

Darba alga –EUR 570,00.

Dokumentus – dzīves aprakstu (CV) un motivācijas vēstuli lūdzam sūtīt uz e-pastu: lietvede@preiluslimnica.lv vai pa pastu uz adresi: Raiņa bulvāris 13, Preiļi, Preiļu novads, LV-5301 līdz 2021. 30.aprīļa plkst.15.00.

Preiļu Mūzikas un mākslas skola tiek īstenots VKKF projekts mūzikas instrumentu iegādei

Preiļu Mūzikas un mākslas skola cenšas nodrošināt audzēkņiem maksimāli plašu mūzikas instrumentu spēles apguves spektru. Taču instrumentu bāzes atjaunošana un papildināšana ir akūts jautājums, kurš jārisina sistemātiski un sistēmiski un saistīts ar lieliem finansiāliem ieguldījumiem.  Lielā mērā šī problēma  attiecināma uz pūšaminstrumentu spēles nodaļu. Atsevišķās instrumentu grupās situāciju uzlabo vecāku atsaucība (piemēram flauta, saksofons). Vecāki iegādājas privātos instrumentus, par ko viņiem milzīgs paldies! Diemžēl sadzīvē mazāk populāro instrumentu iegāde – tuba, trompete, trombons, eifonijs nav audzēkņu vecāku redzeslokā, turklāt šie instrumenti ir arī nesalīdzināmi  dārgāki.

Šogad Valsts kultūras kapitāla fonds (VKKF) ir atbalstījis divus projektus materiāli-tehniskās bāzes pilnveidošanai Preiļu Mūzikas un mākslas skolā. Projekta Preiļu Mūzikas un mākslas skolas materiāli tehniskās bāzes uzlabošana (Nr. 2021-1-MDM-M02027) tika iegādāta trompete (Yamaha YTR3335) un trombons (Yamaha YSL354E).  Kopējais projekta finansējums  sastāda 1200.00 eiro.  Iegādājoties projektā minētos instrumentus skolai pavērās plašākas iespējas uzņemt audzēkņus šajās specialitātēs. Gaidām jaunos trompetistus un trombonistus!

Edgars Znutiņš
projekta vadītājs

Turpinās vakcinācija pret Covid-19: nedēļas nogalē strādās lielie vakcinācijas centri, tostarp Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS

16.04.2021.

Sestdien, 17. aprīlī Rēzeknē būs iespēja vakcinēties ikvienam iedzīvotājam, kurš to vēlas. Vakcinācija tiks veikta ar ražotāja AstraZeneca vakcīnām, un iedzīvotāji vakcīnu varēs saņemt, ierodoties liela mēroga vakcinācijas punktā.

Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS vakcinācija notiks sestdien, 17. aprīlī, no plkst.9:00 līdz 17:00.

Iedzīvotāji, kuri atbilst kādai no jau atvērtajām prioritārajām grupām, tiks aicināti tiem paredzētā īpašā rindā, nekādi papildu apliecinājumi par atbilstību prioritārajai grupai netiks prasīti. Īpaša rinda konkrētajā vietā ļaus operatīvāk saņemt vakcīnu salīdzinājumā ar citiem vakcinēties gribētājiem. Pārējie vakcinēties gribētāji tiks virzīti pa otru rindu. Brīdī, kad vakcīnu apjoms ir izlietots, vakcinācijas centrs konkrētajā dienā beidz savu darbību.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts: “Šajā nedēļas nogalē brīvo rindu princips paredz, ka vakcinēties ar ražotāja AstraZeneca vakcīnu var nākt ikviens Latvijas iedzīvotājs. Piektdien, sestdien un svētdien lielajos vakcinācijas centros iedzīvotājiem būs iespēja vakcinēties arī ārpus ierastā prioritāro grupu principa, lai gan prioritāro grupu iedzīvotājus īpaši virzīsim uz atsevišķu, primāro, rindu. Šajās pilsētās esam aktīvi uzrunājuši prioritāro grupu iedzīvotājus, taču AstraZeneca vakcīnu atlikums ļauj nekavējoties vakcinēties arī citiem iedzīvotājiem. Tas īsā laikā nodrošinātu vakcinācijas iestādēs jau iepriekš nogādāto vakcīnu izmantošanu un imunitātes veidošanu sabiedrībā. Šobrīd esam nodrošinājuši, ka citas vakcinācijas iestādes ir saņēmušas pieprasītās vakcīnas no pēdējām piegādēm tādā apjomā, lai turpinātu prioritāro grupu iedzīvotāju vakcināciju.”

Vakcinācija notiks bez iepriekšēja pieraksta un tiks vakcinēts jebkurš iedzīvotājs, kurš atbilstoši centru darbības dienai un laikam būs ieradies centrā līdz brīdim, kad vakcīnas ir pieejamas. Iedzīvotājiem jāņem līdzi tikai pase vai ID karte.

Katrā centrā plānots izmantot no 390 līdz 2500 vakcīnu devu, un vakcīnu apjoms atkarīgs no centra lieluma un vakcinācijas veicējam pieejamā vakcīnu apjoma. Iedzīvotāji aicināti uz vakcināciju nākt pakāpeniski, visas dienas garumā. Iedzīvotāji īpaši tiek lūgti ievērot arī epidemioloģiskās drošības prasības: 2 metru distanci un lietot deguna un mutes aizsegus.

Lai nodrošinātu sekmīgu vakcinācijas procesu visas nākošās nedēļas garumā, iedzīvotāji tiek aicināti nākt tikai tad, ja tuvākās nedēļas laikā nav jau ieplānots vakcinācijas laiks kādā citā vakcinācijas kabinetā.

Jautājumu gadījumā par centru darbību iedzīvotāji aicināti sazināties pa bezmaksas informatīvo vakcinācijas tālruni 8989.

Laura Sondore
SIA “Rēzeknes slimnīca”
sabiedrisko attiecību speciāliste
t.20206963

Sezonas laukstrādniekiem – īpašs nodokļu režīms

Lauksaimnieki, kuri laukstrādniekus sezonas rakstura darbos nodarbina no 1. aprīļa līdz 30. novembrim, iedzīvotāju ienākuma nodokli no šo darbinieku algām var maksāt 15% apmērā, bet ne mazāk kā 0,70 eiro par katru nodarbināšanas dienu.

Sezonas laukstrādnieku reģistrācijai darba devējiem jāizmanto Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskā pieteikšanās sistēma (EPS), kurā jāreģistrē ienākumu gūšanas diena, noslēgto līgumu forma un sezonas laukstrādniekiem par darbu aprēķinātā atlīdzība. Papildus Valsts ieņēmumu dienestā (VID) šie darbinieki nav jāreģistrē.

Tāpat EPS ir nodrošināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) apkopotā veidā iegūt visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, to iesniegšanai VID standartizētā formā vienu reizi mēnesī.

Pilnu rakstu skatīt Finanšu ministrijas mājaslapā: https://www.fm.gov.lv/lv/jaunums/sezonas-laukstradniekiem-ipass-nodoklu-rezims-1.

Aleksis Jarockis
Komunikācijas departamenta direktors
Tālr. 67083850
E-pasts: Aleksis.Jarockis@fm.gov.lv

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija
Mājaslapa: www.fm.gov.lv
E-pasts: pasts@fm.gov.lv

Par putniem piemērotiem putnu būrīšiem

15.04.2021.

Iestājoties pavasarim, gandrīz katrā pašvaldībā tiek organizētas ar putnu būrīšiem saistītas aktivitātes. Diemžēl, katru gadu Latvijas Ornitoloģijas biedrība (turpmāk – LOB) saskaras ar putniem neatbilstošu un pat bīstamu putnu būrīšu izgatavošanu gan pašvaldības un to institūciju rīkotos pasākumos, gan šādu būrīšu izlikšanu pašvaldības teritorijā. Lūdzam pašvaldības administrāciju un pasākumu organizatorus pievērst uzmanību LOB ieteikumiem putniem piemērotu būrīšu izgatavošanā un izlikšanā:

  1. Nedrīkst būt gluda, noēvelēta būra priekšējās sieniņas iekšpuse. Ja būra sieniņa ir pārāk slidena, jaunie putni var nesasniegt skreju, netikt ārā no būra un aiziet tur iekšā bojā.
  2. Sēžampuļķītis pie skrejas ir lieks. Ja būrim ir šāds “puļķītis”, tas apdraud putnu mazuļus, jo ļauj lielākiem putniem piekļūt būra iemītniekiem. Būrīša iemītniekam iekļūšanai būrī šāds puļķītis nav vajadzīgs.
  3. Būra dēļiem jābūt vismaz divu centimetru biezumā. Tas nodrošinās piemērotu mikroklimatu putniem – pasargās no nosalšanas agros pavasara rītos un no pārkaršanas saulē.
  4. Grīda jāpienaglo starp sieniņām. Tas pasargās būri no piesūkšanās ar lietus ūdeni un ātras satrunēšanas, kas var apdraudēt ligzdu arī putnu ligzdošanas laikā, jo grīda var izkrist no būra pat ligzdošanas laikā.
  5. Mazākiem būrīšiem drošībai vēlams šaurs “gaitenis” pirms skrejas. Pasargājot putnus no plēsējiem, mazajiem jeb zīlīšu būrīšiem ieteicams izveidot pirms skrejas šauru, vismaz sešus centimetrus garu “gaiteni”, ko veido jumtiņa pārlaidums kopā ar zem skrejas pienaglotu vajadzīgā garuma dēlīti.
  6. Būrītim jābūt atveramam, lai to varētu iztīrīt. Sīkie dobumperētāji, izņemot mājas strazdus, ligzdu būvē pa virsu iepriekšējai ligzdai un pēc vairākām reizēm būrītī vairs nav vienas jaunai ligzdai.

Papildu informāciju par putniem piemērotu un drošu būrīšu izgatavošanu, kā arī būrīšu rasējumus un instrukcijas iespējams iegūt LOB interneta vietnē: https://www.lob.lv/noderigi/putnu-burisi/

Viesturs Ķerus,

Valdes priekšsēdētājs

Turpina tradīcijas ar 4. maija Brīvības skrējienu un Brīvības gājienu jau otro gadu kopā, bet attālināti

Viens no šī gada attālinātajiem “Ghetto Games” highlight pasākumiem – Brīvības skrējiens un Brīvības gājiens, norisināsies š.g. 4.maijā, katram dalībniekam veicot sev piemērotāko distanci. Labākie dalībnieki tiks pie balvas, pārējiem būs iespēja iegādāties piemiņas balvu. Svarīgākais atcerēties trīs noteikumus – viena aktivitāte dienā bez atpūtas pauzēm, jebkurā vietā pasaulē.

Jau vairāk kā gadu katrs sportojam attālināti un arī šogad, otro gadu pēc kārtas, 4.maija Brīvības skrējiens un pirmo gadu Brīvības gājiens norisināsies kopā, bet attālināti, katram savā apkārtnē. “Ghetto Games” aicina dalībniekus izvēlēties sev ērtāko distanci skriešanā – 3, 5, 10, 21 vai 42km, bet iešanā nav distances ierobežojumu.

Šogad dalībnieki var skrējiena laikā arī pārdomāt par distances garumu un sportiskā gara ietekmē noskriet vairāk. Piemēram, var izvēlēties 3km, bet veikt 5km, pēc skrējiena nomainīt izvēlēto distanci un rezultāts skaitīsies jaunajā reģistrētajā distancē. Pretēji gan tas nestrādās – kādai distancei dalībnieks piesakās, tik arī ir minimālais distances garums, kurš jāveic, citādi rezultāts netiks ieskaitīts.

Gājiena dalībniekiem nav distances ierobežojumu – jāiet sev ērtākā distance, ņemot vērā savas fiziskās spējas vai jāizaicina sevi jauniem mērķiem. Šo sacensību dalībnieki tiks sadalīti četrās vecuma grupās (U16, U30, U50, U50+) un katrā apbalvos sportistu, kurš nogājis garāko distanci.

Svarīgi, ka dalībnieks vislaik ir kustībā un distanci veic bez atpūtas pauzēm, jo tiks ņemts vērā kopējais aktivitātes laiks. Brīvības skrējiens un Brīvības gājiens norisinās visu dienu un katrs var veikt distanci sev ērtākajā laikā. Oficiālais sacensību starts ir plkst. 10:00 no rīta pēc Latvijas laika.  Pozitīvi, ka ir cilvēki, kuriem patīk skriet vairākas reizes dienā, bet šoreiz skriešanas sacensībās tiks ņemta vērā tikai pirmā veiktā aktivitāte. Pārējās aktivitātes var veikt “Ghetto Games” izaicinājumā #ForFun, kuram var reģistrēties distantrace.com/ghetto mājaslapā. Gājēju rezultāts skaitīsies kopā no visām iešanas aktivitātēm, visas dienas garumā.

Dalība arī šajā pasākumā, kā pārējos #ForFun projektos būs bez maksas un reģistrācija jāveic tieši tajā pašā distantrace.com/ghetto mājaslapā. Skriešanā katras distances sportistiskākā sieviete un ātrākais vīrietis tiks apbalvoti, tāpat arī gājienā, katrā vecuma grupā, izturīgākais sportists tiks apbalvots. Tomēr arī pārējiem būs iespēja atcerēties šīs sacensības, iegādājoties piemiņas balvas.

Tā kā šis ir attālinātais pasākums, aicinām pieteikties cilvēkus arī no citām valstīm, jo attālināti varam būt vienoti visā pasaulē, kā tas bija jau 2020.gada Brīvības skrējienā.

Preiļu novada dome paziņo, ka tiek iznomātas pašvaldībai piekritīgās zemes vienības

Preiļu novada dome paziņo, ka tiek iznomātas pašvaldībai piekritīgās zemes vienības ar kadastra apzīmējumiem 7658 003 0035 (apbūvēta, platība 0,86 ha ) Preiļu novada Preiļu pagastā, 7674 006 0171 platībā 2,3 ha Preiļu novada Saunas pagastā, 7656 002 0410 platībā 1,1517 ha Preiļu novada Pelēču pagastā, 7674 001 0064 platībā 3,0 ha Preiļu novada Saunas pagastā, 7656 005 0284 platībā 0,8 ha Preiļu novada Pelēču pagastā uz pieciem gadiem lauksaimniecības vajadzībām.

Pieteikšanās termiņš – līdz 21.04.2021. iesniedzot pieteikumu elektroniski Preiļu novada domes e- pastā dome@preili.lv. iesniegumā norādot kontaktinformāciju.

Papildus informācija – Nekustamā īpašuma daļas vadītāja Vita Biezaite, tel. 65307328.

Preiļu novada dome 2021. gada 21. aprīlī attālinātā veidā ZOOM platformā rīko nomas tiesību izsoli – Preiļu novada pašvaldības nekustamajam īpašumam A.Paulāna iela 1A, Preiļos uz domājamām daļām no zemes vienības un būves – neapdzīvojamās ēkas daļu

14.04.2021.

Preiļu novada dome 2021.gada 21.aprīlī plkst. 10.00 attālinātā veidā ZOOM platformā rīko nomas tiesību izsoli objektam – Preiļu novada pašvaldības nekustamajam īpašumam ar kadastra Nr. 7601 004 0504 A.Paulāna iela 1A, Preiļos, uz 7732/10195 domājamām daļām no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 7601 004 0504, (zemes vienības kopējā platība 0,1600 ha), un būves – neapdzīvojamās ēkas ar kadastra apzīmējumu 7601 004 0504 001 (ēkas kopējā platība 1065,5 m2 ) daļu 773,2 m2 platībā.

Izsoles dalības maksa ir 10.00 EUR (desmit eiro, 00 centi) (izsoles dalības maksa netiek atmaksāta).

Izsoles nodrošinājums 375,00 EUR. Dome rēķinu par Izsoles nodrošinājumu neizraksta.

Izsoles solis ir 25,00 EUR (divdesmit pieci eiro un 00 centi).

Izsoles reģistrācijas maksa un nodrošinājuma nauda jāsamaksā līdz 2021.gada 19. aprīļa plkst.12.00. Preiļu novada domes kontā Nr.LV08UNLA0026000130630, SEB banka.

Izsoles noteikumos minētie dokumenti iesniedzami ne vēlāk kā līdz 2021.gada 19.aprīļa, plkst. 12.00. Pēc norādītā laika dokumenti netiek pieņemti.

Preiļu parkā uzstādīts apmeklētāju plūsmas skaitītājs

Šī publikācija ir sagatavota ar Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Preiļu novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas un Krievijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli. Projekts “Parks without borders” Nr. LV-RU-023.

Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam finansiāli  atbalsta  vienotas  pārrobežu  attīstības  aktivitātes  ar  mērķi uzlabot  reģionu konkurētspēju,  izmantojot  to potenciālu  un  atrašanās priekšrocības krustcelēs starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju. Programmas mājas lapa ir www.latruscbc.eu

Latvijas-Krievijas pārrobežu projekta “Parki bez robežām” (Lv-RU-023) aktivitāšu ietvaros Preiļu parkā tika uzstādīts elektroniskais apmeklētāju plūsmas skaitītājs. Minētā iekārta uzskaitīs parka apmeklētājus un sniegs datus, kurās dienās, stundās parka apmeklētāju plūsma ir visaktīvākā, vismazākā utt. Šādi arī varēs labāk izprast, cik tad ir intensīva parka apmeklētāju plūsma.

Tā kā lielajā 47ha parkā ir vairākas ieejas, tad Apmeklētāju plūsmas skaitītājs ir iegādāts tāds, kurš nav stacionārs, to var periodiski pārvietot uz citām parka ieejām. Līdz ar būs iespējams ik pa laikam veikt apmeklētāju plūsmas uzskaiti no vairākām parka ieejām un analizēt plūsmu dinamiku.

Iegūtie apmeklētāju uzskaites dati tiks izmantoti tūrisma statistikas veidošanai un parka attīstības plānošanai.

  

Projekta vadītāja

S.Čingule-Vinogradova

Nordplus-eTwinning projekta “Wonders of the digital world” noslēgums LV – Preiļu 1. pamatskolā

Iecerētā partnerskolu uzņemšana no Dānijas (Sct.Jacobi Skole), Lietuvas (Siauliai Juventa Progymnasium) un Igaunijas (Peetri Kindergarten-Secondary School) pagājušā gada maijā neizdevās, pandēmijas dēļ. Cerējām, ka projekta noslēgumu realizēsim klātienē šopavasar, bet atkal nekā.

No 6. līdz 9.aprīlim tomēr tikāmies – šoreiz gan neierasti – Zoom platformā ar daudzveidīgu programmu, kura tapa, izmantojot dažādus sadarbības rīkus – Google, Kahoot, Padlet, Tricider. Tika filmēts, montēts, tulkots, meklēta informācija un foto, veidotas prezentācijas un viktorīnas par Preiļiem, Aglonu un Latviju. Informācija par katras dienas notikumiem tika ievietota TwinSpace.

Annija Akmentiņa & skolas pašpārvaldes komanda skolotājas Ilzes Brokas vadībā, nofilmēja lielisku videoekskursiju par Preiļu 1. pamatskolu, kuru projekta vajadzībām samontēja un titrus angļu valodā pievienoja Katrīne Vasiļevska.

Annija Akmentiņa un Juris Mičulis iejutās vadītāju lomā.

Atraktīvi ar ikrīta laika apstākļiem iepazīstināja Undīne Stalidzāne, Rainers Baumanis, Markuss Lukjanskis, Arnita Eglīte, Envija Skumbina. Aizraujošus inženierzinātņu eksperimentus bija sagatavojuši, nofilmējuši un prezentēja Andīna Anspoka, Undīne Stalidzāne, Juris Mičulis, Kārlis Bērzinieks, Daniels Kudrjašovs, Paula Butāne (Paulas eksperiments projekta dalībnieku balsojumā tika atzīts par interesantāko).

Rīta vingrošanu ar latviešu tautas deju elementiem bija sagatavojušas Annija Akmentiņa un Katrīne Vasiļevska. Starpbrīžus ar mūziku piepildīja Kārlis Berzinieks.

Paula Butāne, Undīne Stalidzāne, Daniels Kudrjašovs, Andīna Anspoka iejutās gidu lomā, iepazīstinot viesus ar mūsu skolu. Savukārt, projekta dalībniekus ekskursijā pa Preiļu pilsētu veda – Annija Akmentiņa, Markuss Lukjanskis, Envija Skumbina, Ieva Zukule, Daniels Kudrjašovs, Arnita Eglīte, Rūta Mičule, Rainers Baumanis, Katrīne Vasiļevska.

Paula Butāne un Ieva Zukule prezentēja pašu sagatavoto prezentāciju “Kā mums gājis pa šo gadu” (pandēmijas gads)

Lai gan attālinātās sapulces rada mulsumu un nogurdina, mūsu skolēni lieliski tika galā ar uzticētajiem pienākumiem. Annija, Undīne, Katrīne, Markuss bija īpaši aktīvi, viņi spēja iekustināt mūsu viesus – tika uzdoti jautājumi, spēlētas spēles, teiktas uzslavas un apspriesti eksperimenti. Projekta pēdējā dienā katram projektā iesaistītajam skolēnam bija iespēja izteikt savas domas par projektu. Gandrīz visi 54 projekta dalībnieki to arī izdarīja. Īpaši jāuzslavē mūsējie – “Jums izdevās lieliski stāstīt par savām sajūtām šo divu gadu laikā.”

Mūsu ciemiņiem noslēgumā bijām sagatavojuši koncertu, kuru vadīja Rūta, Undīne, Envija, Annija, Kārlis, Ieva, Andīna, Arnita, Katrīne.

Projekta gala produkta e-grāmatas veidošana tika uzticēta Latvijas komandai – ar to mēs lieliski tikām galā.

Paldies Preiļu 1. pamatskolas kolektīvam un skolēnu ģimenēm par sapratni, atbalstu, līdzi jušanu un atsaucību.

Tāpat lielu paldies vēlamies teikt Nordplus-eTwinning un mūsu partneskolām no Lietuvas, Dānijas un Igaunijas par lielisko uzņemšanu savā skolā, pilsētā un valstī un piedalīšanos mūsu organizētajās aktivitātēs.

Skolēnu atziņas:

  • Papildināju savas aktiermākslas iemaņas un projektā gūtā pieredze palīdzēs neuztraukties publikas priekšā. 
  • Iepazinu citas kultūras un to tradīcijas. Būtu nedaudzvairāk jāpiestrādā pie prasmēm komunicēt. 
  • Iemācījos labāk runāt Zoom platformā, komunicēt angļu valodā. Vislabāk, man šķiet, izdevās ieinteresēt ārzemniekus ar latviešu kultūru, dziesmām un dejām. 
  • Man patika Kahoot (viktorīnas) ļoti. Un salīdzinot ar 2019. gada beigām kā es runāju tad, un kā tagad…mana angļu valoda ir uzlabojusies par 100%.
  • Man vislabāk patika tas, ka mēs visu par Latviju un Preiļiem rādījām zoom.
  • Manuprāt, vislabāk izdevās parādīt video un pastāstīt par tiem. Arī mūsu gatavotās Kahoot viktorīnas bija ļoti jautras un interesantas, jo tās visiem dalībniekiem patika vislabāk!!
  • Iemācījos labāk strādāt zoom platformā labāk iemācījos vairāk komunicēt un saprast angļu valodu. Patika stāstīt un sagatavot eksperimentu, kā arī stāstīt par pilsētu. Izdevās ļoti labi strādāt zoom platformā.
  • Ko darītu citādāk? – Nedarīt lietas pēdejā minūtē, un neslinkot.
  • Man vislabāk patika skatīties citu eksperimentus un pašam gatavot eksperimentu. Izdevās stāstīt par Preiļiem un skolu. Man vajadzētu piestrādāt pie uzstāšanās svešu cilvēku vidē un būt mierīgam uzstāšanās laikā, es biju ļoti uztraucies.
  • Kaut arī attālināti, bet tomēr iemācījos uzstāties un nebaidīties publikas priekšā, kā arī uzlaboju savas angļu valodas zināšanas.
  • Iemācījos labāk sarunāties ar cilvēkiem angļu valodā un strādāt grupās.
  • Bija interesanti dzīvot vienā ģimenā ar Villadu un redzēt kā mācās dāņi. Man vislabāk patika Dānijā piedalīties Helovīna svinēšanā. Man būtu jāpiestrādā pie pašpārliecinātības un nebaidīties runāt tik ļoti.
  • Es iemācijos būt patstāvīga un uzlaboju savas angļu valodas zināšanas. Kā arī es iemācijos veidot un filmēt dažādus eksperimentus. Vēl es uzlaboju savas video montēšanas spējas. Man bija iespēja ieraudzīt un izbaudīt kā cilvēki, citās valstīs mācās,dzīvo un strādā.
  • Lai kā mēs centāmies ar ārzemniekiem runāt, tā komunikācija īsti neizdevās, mēs nezinām, kā būtu, ja mēs būtu viņu vietā. Visi padarīja lielisku darbu, tāpēc es to ļoti novērtēju. Galu galā, visi bija atsaucīgi.

Projekta īstenotājas Preiļu 1. pamatskolā
Laila Vibornā, Ieva Babre

Preiļu novada dome aicina izteikt viedokli par pilsētas centra pārbūvi un Kārsavas ielas laukuma labiekārtošanu

13.04.2021.

Ikviens iedzīvotājs un interesents tiek aicināts izteikt viedokli par divu sabiedriski nozīmīgu publisko teritoriju attīstību Preiļu pilsētā:

  • Preiļu pilsētas centra pārbūvi,
  • Kārsavas ielas laukuma labiekārtošanu.

Iedzīvotājiem ik dienas arvien aktuālāks kļūst jautājums  par Preiļu pilsētas centra labiekārtošanu un Preiļu autoostas izskatu un izvietojumu. Pilsētas centram ir izstrādāts detālplānojums, ar ko jau ir iepazīstināti iedzīvotāji, interesenti to var apskatīt šeit: https://preili.lv/attistiba/pasvaldibas-attistibas-dokumenti/teritorijas-planojums/detalplanojums-preilu-pilsetas-centram/

Tikpat svarīgi ir sakārtot Kārsavas ielas laukumu, to izveidojot par pievilcīgu telpu gājējiem un tīkamu vietu iedzīvotājiem atpūtas brīžos.

Preiļu pilsētas centra pārbūves skiču projektu izstrādātāja – Sintija Erte, arhitekte.

Kārsavas ielas laukuma  labiekārtošanas skiču projektu izstrādātājs – Viesturs Dzenis, arhitekts.

Ar abu teritoriju pārbūves skiču variantiem ir iepazinušies Preiļu novada domes deputāti. Lai tālāk virzītu abu publisko teritoriju pārbūves un labiekārtošanas būvprojektu izstrādi, piedāvājam iedzīvotājiem un interesentiem izteikt savu viedokli un priekšlikumus.

Ierosinājumus aicinām sūtīt uz e-pastu: sanita.melko@preili.lv

Preiļu pilsētas centra pārbūves skice
Kārsavas ielas laukuma labiekārtošanas skice

 

Maija Paegle,
Preiļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste

Preiļu novada uzņēmēju tikšanās tiešsaistē

Preiļu novada uzņēmēji tiek aicināti uz tikšanos tiešsaistē 27. aprīlī plkst. 14.00.

Runāsim par Preiļu novada pašvaldībā plānotajiem investīciju projektiem.

Aicināsim uz diskusiju par jaunizveidojamā Preiļu novada attīstības vīziju

Pieteikšanās saite:

https://docs.google.com/forms/d/1ua-070006oM7wz4wHDVJyFNtRYYasCVyn7qArQ22ErU/edit

16. aprīlī LTRK Latgales Biznesa kluba pasākums

 

Ar pasākuma programmu varat iepazīties šeit: Pasākuma programma (PDF)