Šī gada jūlijā uzsākti Preiļu parka dīķu un kanālu pārbūves 1. kārtas būvdarbi. Par darbu veikšanu Preiļu novada dome ir noslēgusi līgumu ar būvuzņēmumu SIA “Bauskas meliorācija”.

Šobrīd jau iztīrīta apaudze (krūmi un mazvērtīgie pašizsējas koki) joslā no Mehanizatoru ielas līdz Saltupei (pretī pirmsskolas izglītības iestādei), kā arī posmā no Mehanizatoru ielas līdz pils caurtekai (pretī Preiļu pilij upītes otrā krastā). Darbi turpinās posmā no Mehanizatoru ielas līdz Saltupei. Parka teritorijā kanālu tīrīšanas darbus paredzēts uzsākt septembrī, lai neradītu neērtības atpūtniekiem Preiļu parka pludmalē, jo to laikā būs nepieciešams samazināt attiecīgajā posmā ūdens līmeni.

Vēsturiski ūdens līmenis Preiļu parka dīķos un kanālos bija zemāks, savukārt paši dīķi un kanāli – dziļāki. Šobrīd ūdens līmenis ilgstošu laika posmu ir bijis paaugstināts, ir notikusi organisko vielu uzkrāšanās un dīķu un kanālu aizaugšana, kas negatīvi ietekmē arī parka ūdeņu ekosistēmu. Tāpēc darbu gaitā paredzēts sakārtot posmu gar Preiļu pili līdz Rietumu dīķim, izbūvējot 5 caurtekas, iztīrot kanālu ~100 m posmā un padziļinot upes gultni pie ieteces dīķī. Būtiskākais – šo darbu rezultātā tiks atjaunota ūdens apmaiņa ar Saltupi, kas vēsturiski ir bijusi nozīmīga Preiļu parka dīķu un kanālu sistēmas uzturēšanā, bet šobrīd ir nosprostota. Lai to izdarītu, darbu gaitā paredzēts izveidot arī caurteku uz Mehanizatoru ielas.

Darbu rezultātā, veicinot ūdensteci caur Preiļu parka dīķiem un atjaunojot ūdensapmaiņu starp Preiļupi un Saltupi, parka ūdeņi tiks padarīti pievilcīgāki tūristiem un parka apmeklētājiem, kā arī tiks nodrošināti labvēlīgāki apstākļi dažādām augu un dzīvnieku sugām.

Darbu laikā iespējami īslaicīgi satiksmes un gājēju kustības ierobežojumi posmā pie pils un uz Mehanizatoru ielas. Iedzīvotājus aicinām būt saprotošiem un atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

Parka dīķu un kanālu pārbūves un tīrīšanas darbi tiks veikti projekta “Vides kvalitātes uzlabošanas pasākumi publiskajās ūdenstilpnēs Latvijā un Lietuvā” (SAVE PAST FOR FUTURE) Nr. LLI-476 ietvaros, ko finansē Eiropas Savienības Interreg V-A Latvijas – Lietuvas programma 2014. – 2020.gadam. Projekta partneri ir Preiļu novada dome, Lietuvas nevalstiskās organizācijas “Innovators valley” un “Foundation for Peatland Restoration and Conservation”, kā arī Zarasu rajona pašvaldība Lietuvā. Projekta laikā tiks veikti ūdens kvalitātes uzlabošanas darbi, rekonstruējot un iztīrot ūdenstilpju sistēmas 3 parkos – Antalieptes klostera parkā un Kamarišķu muižas parkā Lietuvā un Preiļu muižas parkā. Projekts tiek īstenots no 2020. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. jūlijam. Kopējās projekta izmaksas ir 1 030 848,12 eiro – Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums 876 220,89 eiro un projekta partneru līdzfinansējums 154 627,30 eiro apmērā, tostarp Preiļu novada domes līdzfinansējums – 57 790,31 eiro.

Sīkāka informācija par projektu www.latlit.eu vai www.preili.lv.

Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī raksta saturu pilnībā atbild Preiļu novada dome, un tās nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

Informāciju sagatavoja:
Ilona Vilcāne
Projekta sabiedrisko attiecību speciāliste

28. jūlijā Preiļu novadu darba vizītē apmeklēja Krievija Federācijas ģenerālais konsuls Daugavpilī Jevģēnijs Koļesņikovs. Vizītē piedalījās arī Krievijas Federācijas konsule, konsula palīdze Daugavpilī Natālija Pustovalova. Šoreiz oficiālā tikšanās un sarunas ar novada viesiem notika Aglonas pagastā.

Preiļu novadu ģenerālā konsula vizītes laikā pārstāvēja Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns, domes deputāte Nadežda Hļebņikova, Aglonas pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rivars, Preiļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Paegle un Aglonas pagasta sabiedrisko attiecību speciāliste Tatjana Komare.

Vizītes dienas kārtība bija izsmeļoša, lai varētu pārrunāt sadarbības jautājumus un iepazīt Aglonas pagastu, kuru iebraucēji un tūristi pazīst kā Latvijas svētvietu un dabas pērli – zilo ezeru zemi.

Sarunas tēmas bija saistītas ar administratīvi teritoriālās reformas ietekmi uz pašvaldības darbu, izglītību, iespējamo sadarbību kultūras, uzņēmējdarbības un tūrisma jomā. Tika aktualizēts arī jautājums par Preiļu novadā esošo vēstures liecību – Brāļu kapu – labiekārtošanu. Izsmeļoši par Aglonas pagastu, tā dabas vērtībām un iedzīvotāju padarīto pastāstīja Tatjana Komare.

Ģenerālais konsuls atzina, ka aktivitātes sadarbības veicināšanai starp valstīm ir ietekmējuši arī epidemioloģiskie ierobežojumi. Tomēr konsulāts ir pozitīvi noskaņots, ka situācija mainīsies  un sadraudzības saites tiks uzturētas. Pēc tikšanās konsulāta vadība un pašvaldības pārstāvji nolika ziedus Aglonas pagasta Brāļu kapos.

Ar lielu interesi novada viesi apmeklēja Aglonas baziliku, kur klausījās Aglonas bazilikas draudzes priestera Daumanta Abricka stāstījumu un skanīgo Aglonas Bazilikas kora skolas audzēkņu dziedājumu. Ar Aglonas katoļu ģimnāzijas darbu un vēsturiskajiem faktiem ciemiņus iepazīstināja izglītības iestādes direktore Anita Placinska.

Vizītes noslēgumā ģenerālais konsuls apmeklēja tūristu iecienīto Maizes muzeju un iepazinās ar interesanto un apjomīgo Pasta muzeja ekspozīciju.

Fotogalerija

Maija Paegle,
Preiļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste

Ik dienas mēs savās gaitās izmantojam durvis. Diennakts laikā vairākas reizes atveram un aizveram dažāda veida durvis– iekšdurvis, ārdurvis, metāla, koka, stikla, plastmasas. Vissenākās cilvēcei atklātās durvis no koka ir datētas 4. gadsimtā pirms mūsu ēras. Vajadzība pēc durvīm iet roku rokā ar brīdi, kad cilvēki sev radīja mājokli. Tā joprojām ir aktuālas un svarīgas mūsdienās.

Rekonstruējot vēsturiskas ēkas, kāda ir arī Preiļu pils, tiek paredzēts atjaunot iekšdurvis atbilstoši vēsturiskajām dizaina līnijām. Ārdurvis jau ir tapušas – koka, ieturētā pils veidola tēlā. Parādes durvis gan ir īsts mākslas darbs – ozolkoka ar to vēsturiskā izskata atainošanu. Pateicoties iedzīvotāju iniciatīvām un atsaucībai, Preiļu pašvaldībai ir vairākas vēsturiskās fotogrāfijas ar pils daļu atainojumu. Tādējādi, atjaunojot pils parādes durvis, tās tika veidotas ar koka izgriezumiem, maksimāli pietuvināti pagātnes izskatam (pēc fotogrāfijās redzamā durvju raksta).

Šoreiz, pateicoties Preiļu iedzīvotāja Igora Pliča iniciatīvai, Preiļu pašvaldībai tika dāvinātas divviru dubultās koka durvis. Durvis ir apmēram 130-150 gadus vecas, savulaik tās atradās vienā no vecākajām pilsētas mājām Raiņa bulvārī 9 (Zināma kā viesu māja “Pie Pliča”). Līdzīga izskata restaurētas durvis atrodas arī minētajā mājā, tomēr, veicot mājas atjaunošanu, ne visas durvis tika izmantotas. Līdz ar to I.Pličš izteica piedāvājumu par viena durvju komplekta dāvinājumu Preiļu pilij. Izpētot pils rekonstrukcijas tehnisko projektu, ir redzams, ka līdzīga izskata durvis ir paredzēts uzstādīt pils iekšpusē.

Atdāvinātajām durvīm, protams, ir nepieciešama to restaurācija, ko pašvaldība plāno iekļaut kādā no projektiem, kur šāda aktivitāte būs iespējama. Dāvinātajām durvīm būtu nepieciešama rūpīga un saudzīga atjaunošana, kā rezultātā tās var kļūt par lielisku pils iekštelpu rotu. Vēsturisko durvju restaurācija un uzstādīšana kādā no pils iekštelpām sniegs papildus vērtību pils atjaunošanā, tāpat kā tas šobrīd ir veikts ar vecajām logu ailām, kas jau uzstādītas pilī logu rekonstrukcijas darbu laikā.

Sanda Čingule-Vinogradova,

Preiļu muižas kompleksa un parka vadītāja

19. jūlijā # DziediUnDejo2021 norise “Saulesvija” ievijās Preiļu novadā. Noskaties reportāžu un palūko, cik skanīgi, koši un dejiski mums gāja!

Paldies Preiļu novadam par nepagurstošo darbu, neatlaidību un mīlestību pret visu radošo!

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja, Grodņas reliģijas vēstures muzeja (Baltkrievija) un Panevēžas novadpētniecības muzeja (Lietuva) virtuālā izstāde – “Apavi”.

 Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs

Vai maz uz zemes ir nostūris, kur nekad nebūtu spērusi cilvēka kāja? Tūkstoš gadu laikā ir pievarētas gan visaugstākās virsotnes, gan visdziļākie kanjoni un zemienes. Nez vai cilvēce to spētu bez pareizajiem apaviem kājās – sākot ar visparastākajiem ādas mokasīniem un pastaliņām līdz ikoniskajiem “Air Jordan”. Lai kur vien ietu un būtu cilvēks, tam vienmēr būs kājās apavi – ar savu nospiedumu un savu stāstu.

Apavu kolekcija Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja krājumā ir salīdzinoši neliela, taču esošie eksemplāri veido visaptverošu priekštatu, kādus apavus 20. gs. laikā nēsājuši preilieši gan pilsētas ielās, gan arī uz putekļainajiem lauku ceļiem.

Jeļikamidai Ivanovai piederējušās ādas kurpes ir vienas no vissmalkākajām kurpēm muzeja krājumā. Gar kurpes pamatni visapkārt ir nošūtas vertikālas, gareniskas šuves ar nelieliem, dekoratīviem vienādmalu trīsstūru izgriezumiem. Kurpei ir augsts papēdis un dekoratīvs šņorējums virspusē. Ik detaļā ir redzams Rīgā strādājošā “D.Mogiļnikova apavu fabrikas” darbinieku smalkais roku darbs, ko bez šaubām ir veicinājusi arī paša fabrikas īpašnieka – Dāvida Moģiļņikova augstā darba kvalitātes latiņa, 1927.gadā Parīzē iegūstot zelta medaļu par savas produkcijas kvalitāti.

J. Ivanova dzīvoja Preiļos, visu mūžu nostrādājot Preiļu pastā, bet brīvajos brīžos aktīvi piedalījās pilsētas sabiedriskajā dzīvē. Skaidri nav zināms, kā šīs kurpes nonāca pie J. Ivanovas, iespējams, tās māsai dāvināja Rīgā strādājošais brālis – komponists Jānis Ivanovs. Taču 1940. gadu beigās J. Ivanova kurpes atdāvināja savai istabasbiedrenei Matrjonai Kotļerovai, kura gan nav varējusi turpināt nēsāt dāvanā saņemtās kurpes, jo tās bijušas nedaudz par mazu, taču augsti novērtējusi dāvanas kvalitāti, kurpes saglabājot.

Tupeles, jeb apavi ar koka zoli, tautā sauktas par klikatiņām (domājams to specifiskās skaņas dēļ ejot). Izgatavotas 2. pasaules kara laikā, piederējušas Preiļu pagasta Dzeņos dzīvojošajai Valentīnai Dzenei.

Apavu trūkuma dēļ par sieviešu kara laiku realitāti kļuva “klikatiņas”, tautā dēvētas arī par “taupītas apaviem”. Šādus apavus vācu okupācijas laikā plaši popularizēja presē. Piemēram, laikrakstā “Darbs un Zeme” 1942. gada 15. martā publicēts gan skaidrojums par nepieciešamību pēc šādiem apaviem, gan arī sniegti Lielvācijā izmantoto taupības apavu paraugi ar zīmējumiem un izgatavošanas pamācībām. Klikatiņas tika veidotas no koka zoles un ādas saitēm. Lai zole locītos, to purngalā pārzāģēja, daļas savienojot kopā ar ādas sloksnīti. Ādas vietā varēja izmantot arī audeklu vai prievītes.

2018. gada 2.-16. novembrī blakus Preiļu ebreju pilsoņu kapsētai tika veikti vairāki kontrolrakumi vietā, kur 1941.gada vasarā tika nogalināti Preiļu un tuvējās apkārtnes ebreju tautības iedzīvotāji. Kontrolrakumu mērķis bija noskaidrot masu kapa robežas vēlākai teritorijas labiekārtošanai. Darbu laikā izdevās ne vien noskaidrot precīzu masu kapa vietu un tā robežas, bet arī iegūt ļoti vērtīgus priekšmetus – holokaustā nogalināto preiliešu apavus.

1944. gada vasarā visā Latvijas teritorijā vācu karaspēka daļas atkāpjoties centās savus noziegumus slēpt, nogalināto līķus sadedzinot, tas pats noticis arī Preiļos. 20 atrastie apavi atradās masu kapa malā uguns neskarti.

Šī sieviešu sandale sarkanā krāsā, ar augstu papēdi un dekoratīvu “lapiņu” purngala daļas virspusē, ir ne tikai liecība par to, kādi apavi lietoti Preiļos 20. gs .40. gadu sākumā līdz vācu okupācijai, bet arī ir unikāla liecība par holokaustu Preiļos un visā Latvijā.

 Grodņas reliģijas vēstures muzejs

 Apavi ir nozīmīga garderobes sastāvdaļa un aizsargā pēdas no aukstuma, dubļiem, mitruma un mehāniskiem bojājumiem, ko var izraisīt akmeņi, dzeloņi, koku saknes, kas izvirzās virs augsnes.

Senākais apavu veids Baltkrievijas teritorijā ir lūku vai mizas vīzes, ko no seniem laikiem pazina gan slāvi, gan balti. Vismaz no 16. gs. beigām par vīzēm varēja dēvēt arī ādas apavus, kas vairāk pazīstami kā pastalas (постóлы). Bez lūku vai mizas vīzēm un pastalām par tradicionālajiem apaviem Grodņas apkaimē tiek uzskatīti arī apavi no ādas vai auduma uz koka pamatnes ar auduma vai lina aukliņām. Interesanti, ka vīzes, kad tās beidza izmantot ikdienā, varēja saglabāt rituālu nozīmi. Atsevišķos ciematos tika uzskatīts – ja mirušo apbedīs ādas apavos, tad dzīvnieks, no kura ādas tie darināti, viņsaulē traucēs aizgājēju, pieprasot atpakaļ savu ādu. Kāzās līgavainim un līgavai dāvināja vīzes kā uzticības simbolu, lai jaunlaulātie vienmēr būtu pāris.

Atšķirībā no lauku iedzīvotājiem, pilsētnieki nēsāja galvenokārt ādas apavus. Pastalas, kuras plaši tika izmantotas 9.-13. gs., pakāpeniski papildināja zābaki, puszābaki un kurpes uz zema ādas papēža. Tas nav pārsteidzoši, jo Grodņa bija plaši zināms ādas apstrādes centrs, kas atspoguļots arī slavenajā Zindta gravīrā (Matthias Zündt, 1568). Arheologu uzietie Grodņas viduslaiku apavi, atšķirībā no Minskas, Brestas un Polockas apaviem, izceļas ar savu lakonisko formu un dekoru neesamību.

Pastalas, kuras izmantoja Grodņas reģionā vēl 20. gs. sākumā, no mūsdienu apaviem atšķiras ar stingro detaļu (zole, papēža daļa, papēdis) neesamību. Sākotnēji tos izgatavoja no viena ādas gabala, kura malas tika aizliektas, neizmantojot speciālus instrumentus vai apavu liestes. Lai nostiprinātu pastalas uz kājas, sagatavē tika veidoti iegriezumi, caur kuriem izvēra siksniņas. Sarežģītāks pastalu variants tika veidots no diviem ādas gabaliem, no tiem ārējam izdarīja iegriezumus, kuros ievēra ādas aukliņas vai šņorītes, veidojot ažūra rotājumu.

Kurpnieka lieste. Meistars Ivans Pētera dēls Mikanovičs. Miņutevkas ciems, Ščučinskas rajons. 1925-1927.

Kurpnieka lieste (baltkr. капыл) – koka veidojums pēdas formā, uz kura kurpnieks tradicionāli izgatavoja apavus. Lai gan kurpnieka liestes arheoloģisko izrakumu laikā tika atrastas senajā Polockā, Minskā un Brestā 11.-13. gs. slāņos, tās ilgu laiku turpināja būt Grodņas amatnieku atribūts un gandrīz nemaz netika izmantotas laukos. Tomēr pakāpeniski lauku meistaru profesionālais līmenis auga, un viņi sāka izmantot aizvien attīstītākus līdzekļus. Tāpēc, pat izgatavojot primitīvus apavus no lūkiem vai kaņepju auklām 20. gs. sākumā jau plaši tika izmantotas liestes, kas pamatā bija gatavotas no bērza vai alkšņa.

Sākotnēji liestes tika gatavotas rokām speciāli katram apavu pārim. Dažādu meistaru liestes atšķiras viena no otras, tāpēc baltkrievu valodā ir saglabājies frazeoloģisms “рабіць на свой капыл”, kas nozīmē “kaut ko darīt pa savam”.

Līdz 19. gs. vidum par apaviem pašiem mazākajiem neviens īpaši neaizdomājās. Zīdaiņus cieši ietina autiņos, un nebija nepieciešams viņiem darināt apavus. Miniatūri zābaciņi sāka izplatīties pēc 1860. gada, kad franču meistars Fransua Pinje (François Pinet) sāka bērnu apavu izgatavošanu. Pinje uz to laiku bija jau Parīzē labi pazīstams moderno sieviešu kurpju meistars, viņa popularitāte strauji auga, un viņš kļuva par vienu no pirmajiem, kas uzspieda autora zīmogu uz saviem darinājumiem. Pinje kopā ar Čārlzu Vortu uzskata par vienu haute couture fenomena attīstītājiem, un viņa apavi tika uzskatīti par elitāriem. Tie atrada cienītājus arī ārpus robežas, tostarp Krievijas impērijā. Uz turieni aktīvi eksportēja Pinje bērnu apavus, tāpēc arī citu meistaru darinājumus, kas līdzinās šiem, sāka dēvēt par пинетки.

Pirmie Pinje bērnu zābaciņi bija mīkstie apavi bez cietas zoles, un tie pie kājas nostiprinājās ar pogu palīdzību. Piedāvātais apavu pāris ir nedaudz vēlāka slēgtā variācija ar trim pogām, ko bija paredzēts nēsāt vēsā laikā.

 Panevēžas novadpētniecības muzejs

Apavu pamatfunkcija – pasargāt pēdas no ārējām ietekmēm. Vienlaikus tie ir dažādu vēstures periodu muzeju priekšmeti, kas atspoguļo laikmeta modi, kultūras tradīcijas, ekonomisko situāciju. Pēc apaviem var noteikt cilvēka turības līmeni, dzīvesvietu, sociālo stāvokli un pat profesiju. Lietuviešu sakāmvārdi un parunas liecina, ka pēc apaviem var spriest par cilvēku.

Panevēžas novadpētniecības muzeja krājumā glabājas dažādu laiku apavu paraugi: sieviešu, vīriešu, bērnu kurpes, mājās darināti, kurpnieku šūti un rūpnieciski ražoti. Ir daudz zemnieku apavu: vīzes, pastalas, koka tupeles, apavi ar koka zoli, adītas čības. Senākie apavi datēti ar 19. gs. beigām. Specifiski ir Panevēžas Drāmas teātra aktieru skatuves apavi.

Vīzes – tradicionālie rokām darinātie apavi, pīti no koku (biežāk liepas, kārkla, vītola) mizas sloksnēm, ko dēvē par lūkiem. Šīs vīzes pītas diagonāli no 2 m gariem un 2 cm platiem linu lūkiem. Sānos piestiprinātas cilpas auklām (nav saglabājušās). Lina, kaņepju vai ādas aukliņas tika apvītas ap kāju un ar tām noturēja kājautus. Pirms vīžu uzģērbšanas vīri kājas notina ar kājautiem, sievietes nēsāja zeķes. Zoles tika darinātas biezākas, dažkārt tās nošuva ar ādu. Vīzes nēsāja cauru gadu.  Ziemas vīzes darināja garākas, platākas, iekšpusi siltināja ar vadmalu vai ādu. Parasti vīzes pina vīrieši ziemas vakaros. Visilgāk tās nēsāja Aukštaitijā un Dzūkijā – līdz pat 20. gs. vidum.

Garie vīriešu ādas zābaki. 20. gs. vidus. G. Kartana attēls. Šie zābaki ir kurpnieka roku darinājums. Zole sastiprināta ar koka naglām. Starpkaru periodā šādus zābakus nēsāja zemnieki, amatnieki, pēckara periodā tos izmantoja lietuviešu partizāni. Šis zābaku pāris eksponēts Panevēžas novadpētniecības muzeja ekspozīcijā, kas veltīta Pretošanās kustībai padomju okupācijai un Sajūdim.

Panevēžas Drāmas teātra izrādes „Par tiem, kas mīl“ personāža Asgalvja apavi. Izrādi 1955. gadā uzveda režisors Jonas Alekna pēc Aleksandra Antokolska lugas. Asgalvja lomu atveidoja Broņus Babkauskas.

Šī publikācija ir tapusi ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā ir atbildīgs Preiļu novada dome, Grodņas reliģijas vēstures muzejs un Panevēžas novadpētniecības muzejs un tas nekādā veidā nevar tikt izmantots, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.

 Par projektu ENI-LLB-1-244 “Pārrobežu vēstures un kultūras mantojuma veicināšana ar muzeja inovāciju palīdzību” / Museum 2020

Projekta mērķis ir izveidot pārrobežu sadarbības platformu un radīt nosacījumus, lai nodrošinātu arvien lielāku tūristu un apmeklētāju interesi par kultūrvēsturisko mantojumu Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pierobežas teritorijā. Vadošais projekta partneris – Preiļu novada dome (LV), Grodņas reliģijas un vēstures valsts muzejs (BY), Panevēžas novadpētniecības muzejs (LT).

Šo projektu finansē Eiropas Savienība. Projekta budžets: 367 864,64 EUR, no tiem ES finansējums: 331 078,17 EUR

Projekta īstenošanas periods: 2020. gada 1. jūnijs – 2022. gada 31. maijs.

Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programma Eiropas kaimiņattiecību instrumenta ietvaros 2014.-2020. gadam.

http://europa.eu/;

http://www.eni-cbc.eu/llb

https://eeas.europa.eu/delegations/ belarus_be

Informāciju sagatavoja:

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs

https://preili.lv/nozares/kultura/muzeji/preilu-vestures-un-lietiskas-makslas-muzejs/

Grodņas reliģijas vēstures muzejs http://muzej.by/

Panevēžas novadpētniecības muzejs  http://www.paneveziomuziejus.lt/

Latgales plānošanas reģiona projekta LLI-539 “Amatu prasmes tūrisma telpā” (Tour de Crafts), ietvaros projekta partneri Dobeles Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centrs sadarbībā ar Preiļu novada un Balvu novada pašvaldībām augusta sākumā organizē bezmaksas apmācības esošiem un topošiem amatniekiem.   Apmācības ir divas dienas ilgas un tiek organizētas divās grupās.

Pirmā grupa- 2021. gada 3. un 4. augustā.  Apmācību darba kārtība pievienota pielikumā.

Informējam, ka Preiļu novada pašvaldība nodrošinās transportu un Latgales plānošanas reģions nodrošinās naktsmītni. Dalībai seminārā pieteikties pie Preiļu novada pašvaldības Tour de Crafts projekta atbildīgās personas par amatniecības pasākumiem Anitas Vjakses, anita.vjakse@inbox.lv, tālr. 29193839, sīkāka informācija pie projekta koordinatores Elitas Jermolajevas, tālr. 29444989.

Otrā grupa- 2021.gada 5. un 6. augustā. Apmācību darba kārtība pievienota pielikumā.

Informējam, ka Balvu novada pašvaldība nodrošinās transportu un Latgales plānošanas reģions nodrošinās naktsmītni. Dalībai seminārā pieteikties pie Balvu novada pašvaldības Tour de Crafts projekta koordinatores Arvitas Voicišas, arvita.voicisa@balvi.lv, tālr. 29164755.

Aicinām savu dalību apmācībās pieteikt līdz 27. jūlijam, jo vietu skaits ir ierobežots.

Tiks ievērotas visas valstī noteiktās epidemioloģiskās prasības!

Ar sīkāku informāciju par projektu var iepazīties šeit: https://lpr.gov.lv/lv/regionalie_projekti/tour-de-crafts/#.YO1LYOgzZPY vai  https://latlit.eu/lli-539-tour-de-crafts/ .

Projekts LLI-539 “Amatu prasmes tūrisma telpā” (Tour de Crafts) tiek īstenots Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020.gadam ietvaros. Šo projektu finansē Eiropas Savienība. Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī raksta saturu pilnībā atbild Latgales Plānošanas reģions, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

Apmācību programma (PDF)

Informāciju sagatavoja
LPR projekta vadītāja
Kristīne Smagare

PREIĻU  NOVADA  DOMES SĒDE

2021. gada 29. jūlijā plkst. 15.00 Raiņa bulvāris 19, Preiļos, 2. stāva zālē

DARBA KĀRTĪBA

Finanšu komitejas jautājumi

1. Par Preiļu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā iekļauto bijušo vietējo pašvaldību Preiļu novada pašvaldības, Aglonas novada pašvaldības, Riebiņu novada pašvaldības, Vārkavas novada pašvaldības budžetu apvienošanu
2. Par Saistošo noteikumu Nr.2021/6 “ Par Preiļu novada pašvaldības apvienoto 2021. gada pamatbudžetu” apstiprināšanu
3. Par savstarpējiem norēķiniem ar pašvaldībām par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem no 01.07.2021. – 31.08.2021.
4. Par grozījumiem Preiļu novada domes 2009.gada 28.septembra saistošajos noteikumos Nr.2009/04 “Par pašvaldības nodevām Preiļu novadā”
5. Par saistošo noteikumu publicēšanas vietu
6. Par aizņēmumu objektam “Ražošanai pielāgotas teritorijas ar tipveida angāra ēku, 2 moduļu mājām, laukumu un inženierkomunikācijām Preiļos, Meža ielā izbūve”
7. Par izsoles rezultātiem

Sociālo, izglītības un kultūras komitejas jautājumi

8. Par ziņu par deklarēto dzīvesvietu anulēšanu
9. Par sociālo dzīvokļu īres līgumu pagarināšanu
10. Par uzņemšanu rindā uz pašvaldības dzīvojamo platību
11. Par reģistrēšanu sociālo dzīvokļu rindā un sociālā dzīvokļa īres tiesību piešķiršanu

Attīstības un infrastruktūras komitejas jautājumi

12. Par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu
13. Par nekustamā īpašuma atsavināšanu
14. Par nekustamā īpašuma sadali
15. Par zemes piekritību pašvaldībai
16. Par zemes nomu
17. Par adreses maiņu
18. Par pašvaldības telpas daļas nodošanu apakšnomā
19. Par izmaiņām pašvaldības autoceļu (iela) fonda padomes sastāvā
20. Par pilnvarojumu
21. Par pašvaldības dzīvokļu īpašumu reģistrāciju zemesgrāmatā

Domes priekšsēdētājs                                                                                                Ā. Vucāns

Preiļu novada domes finansētajā un nodibinājuma “Viduslatgales pārnovadu fonds” organizētajā Mazo grantu projektu konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi – 2021” Latgales Pareizticīgo biedrības projekts “Draudzes dārzs saules pusē” ieguva finansējumu 550,00 eiro apmērā. Ar Mazo grantu projekta palīdzību biedrības biedri un brīvprātīgie  paplašināja apstādījumu teritoriju un papildināja to ar vērtīgiem ilggadīgajiem  dekoratīvajiem augiem, kokiem un košumkrūmiem.

Katru gadu biedrība un Aizkalnes pareizticīgo draudzes locekļi ziedo ne tikai baznīcas uzturēšanai, bet cenšas sakopt arī  kādu dievnama apkārtnes  stūrīti. Baznīca kalpo kā patvēruma un saliedētības, labo nodomu mājvieta, tāpēc pašas celtnes un tās apkaimes izskats biedrības biedriem un draudzes locekļiem nav vienaldzīgs. 2020. gada pavasarī puķu dobju iekopšanas talkas daudziem palīdzēja psiholoģiski atgūties pēc Covid-19 ierobežojumiem, laikā, kad tika noteikti distancēšanās ierobežojumi, sakopts dievnams un tā apkaime ļāva cilvēkiem stiprināt garu un gūt iedvesmu.

Pareizticīgo baznīca ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, ko apmeklē ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet  arī dievlūdzēji no tuvākām un tālākām apkaimēm. Lai gan pareizticīgo dievnams nav iekļauts novada  tūrisma maršrutos, šeit bieži iegriežas arī tūristi. Tāpēc ir svarīgi, ka apkārtējā teritorija ir apzaļumota, sakopta un kalpo kā Aizkalnes pagasta un visa Preiļu novada vizītkarte. Blakus dievnamam atrodas sakopta kapsēta, kurā izgriezti vecie koki, pie ieejas vārtiem sakuplojušas puķu dobes  un uzsākta apkārtnes labiekārtošana. Projekta rezultātā ciema centrā pie Aizkalnes pareizticīgo baznīcas tapusi skaista un pievilcīga atpūtas vieta ar puķu un košumkrūmu daudzveidību.

Projekta vadītāja Zoja Matvejeva

Latvijas Pasts atgādina par iespējām saņemt pasta pakalpojumus klienta dzīvesvietā vairākās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidotā Preiļu novada teritorijās. Jaunā novada Aizkalnes, Alksnienas, Grāveru, Kapiņu, Prikuļu, Rimicānu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas iedzīvotāji var pieteikties pasta pakalpojumiem savā dzīvesvietā un ērti sev izdevīgā laikā tos saņemt, iepriekš sazinoties ar Latvijas Pasta Klientu centru pa tālruni: 27008001 vai 67008001. Saņemot aicinājumu par sūtījuma saņemšanu, šajās teritorijās dzīvojošie adresāti var pieteikt sūtījuma bezmaksas piegādi savā dzīvesvietā.

 Latvijā patlaban darbojas dažādas pasta pakalpojumu sniegšanas formas – atkarībā no konkrētās teritorijas iedzīvotāju skaita, pasta pakalpojumu izmantošanas apjoma un patērētāju paradumiem pasta pakalpojumi tiek sniegti pilna spektra tradicionālā pasta nodaļā, pasta pakalpojumu sniegšanas vietā vai ar pastnieka starpniecību klienta dzīvesvietā atbilstoši tam, cik pasta pakalpojumi attiecīgajā vietā ir pieprasīti.

Ārkārtējās situācijas laikā Latvijas Pastam nācās atteikties no klātienes pasta pakalpojumu sniegšanas vairākās lauku teritoriju pasta pakalpojumu sniegšanas vietās, kur bija zems pakalpojumu pieprasījums un kas strādāja tikai stundu dienā arī pirms Covid-19 krīzes, – šāds lēmums tika pieņemts, gan īstenojot drošības pasākumus Covid-19 ierobežošanai, gan tāpēc, ka vietējo pašvaldību telpas, kur šīs pasta pakalpojumu sniegšanas vietas atradās, nebija pieejamas apmeklētājiem.

Turpinot epidemioloģiskās drošības rekomendāciju ievērošanu, Latvijas Pasts atsevišķās lauku teritorijās ir saglabājis ārkārtējās situācijas periodā ieviesto pasta pakalpojumu sniegšanas darbības modeli, jo vietās ar mazu iedzīvotāju skaitu šāds modelis ir dzīvotspējīgāks un izdevīgāks. Klienti labprāt izmanto pastnieka nodrošinātos pasta pakalpojumus savā dzīvesvietā – tie ir izdevīgi, droši un pieejami ne tikai noteiktā darbalaikā, bet tad, kad tas klientam nepieciešams.

Šāds pasta pakalpojumu sniegšanas modelis jaunizveidotajā Preiļu novadā ir pieejams Aizkalnes, Alksnienas, Grāveru, Kapiņu, Prikuļu, Rimicānu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas iedzīvotājiem – minēto teritoriju klientiem pasta pakalpojumi tiek nodrošināti dzīvesvietā pēc pieprasījuma, iepriekš sazinoties ar Latvijas Pasta Klientu centru pa tālruni 27008001 vai 67008001.

Universālā pasta pakalpojumu sniegšana – vēstuļu korespondences (vēstules, pastkartes, bandroles, sīkpakas) un pasta paku sūtījumu saņemšana un nodošana nosūtīšanai – klientu dzīvesvietā tiek nodrošināta ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pasta pakalpojumu sniegšanas vietās bez papildu komisijas maksas.

Pie pastnieka klienta dzīvesvietā ir pieejami šādi pakalpojumi:

 iekšzemes un pārrobežu vienkāršu, izsekojamu, ierakstītu un apdrošinātu

vēstuļu korespondences (vēstules, pastkartes, bandroles, sīkpakas) un pasta paku sūtījumu pieņemšana un nosūtīšana;

• pastmarku, aplokšņu, pastkaršu iegāde;
• preses izdevumu abonēšana;
• iemaksas un izmaksas Pasta norēķinu sistēmā;
• naudas pārvedumu izmaksa;
• komunālo maksājumu un citu rēķinu apmaksa;
• komercpreču iegāde u.c.

Klientam teritorijās, kur pasta pakalpojumi tiek nodrošināti dzīvesvietā pēc pieprasījuma, ir divas iespējas kā rīkoties, ja saņemts aicinājums par sūtījuma saņemšanu:

• Pieteikt sūtījuma bezmaksas piegādi savā dzīvesvietā, iepriekš piesakot to pa tālruni 27008001 vai 67008001.
• Bez iepriekšēja pieteikuma sūtījumu iespējams saņemt adresāta teritoriju apkalpojošajā pasta nodaļā, kuras atrašanās vieta, adrese un darbalaiks norādīts uz aicinājuma.

Preiļu novada Aizkalnes, Alksnienas, Grāveru, Kapiņu, Prikuļu, Rimicānu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas iedzīvotāji par pasta pakalpojumu saņemšanas iespējām  ir atkārtoti informēti arī ar īpašiem paziņojumiem savās pastkastītēs.

Jebkuru jautājumu gadījumā par Latvijas Pasta sniegtajiem pakalpojumiem klienti tiek aicināti sazināties ar Latvijas Pasta Klientu centru –  tālrunis 67008001 vai 27008001; e-pasta adrese: info@pasts.lv; sociālie tīkli: twitter.com/latvijas_pasts, facebook.com/latvijas.pasts.

 Par VAS Latvijas Pasts

Latvijas Pasts nodrošina plašāko pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, uzturot vairāk nekā 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietu. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. Latvijas Pasts ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā ap 3200 darbinieku. Uzņēmuma iekšzemes sūtījumu piegādes kvalitātes mērījumus veic viena no Latvijas vadošajām tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūrām Kantar TNS, savukārt pārrobežu sūtījumu piegādes kvalitātes kontroles mērījumi tiek nodrošināti Starptautiskās pasta korporācijas (International Post Corporation) ietvaros ar izpētes kompāniju Kantar TNS, Ipsos un Quotas starpniecību.

Sīkākai informācijai:
Vineta Danielsone | Vecākā sabiedrisko attiecību projektu vadītāja
Tālr.: +371 67608504 | Mob.: +371 26722585
E-pasts: pr@pasts.lv; vineta.danielsone@pasts.lv
twitter.com/latvijas_pasts | facebook.com/latvijas.pasts | instagram.com/latvijas_pasts

Pieminot pirms 80 gadiem 1941. gada jūlijā un augustā holokaustā nogalinātos ebreju tautības preiliešus, 6. augustā plkst. 14.00 ar Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja vides stendizstādes “Ebreji Preiļos” atklāšanu pretī Kultūras namam Raiņa bulvārī 28 sāksies tradicionālais holokausta upuru piemiņas pasākums.

Vides stendizstāde “Ebreji Preiļos” veltīta nu jau zaudētajai Preiļu ebreju kopienai, kas līdz Otrajam pasaules karam bija neatņemama mūsu pilsētas daļa – tie bija mūsu vecvecāku paziņas, kaimiņi un draugi, rotaļu biedri un kolēģi, kuru darbs un ieguldījums ir noteicis arī to, kādi Preiļi izskatās mūsdienās. Izstāde būs skatāma līdz rudenim un, sākoties mācību gadam, muzejs to izmantos arī izglītojošajā darbā ar skolu jaunatni.

Pasākuma turpinājumā plkst. 14.30 novadnieks, pētnieks, zinātņu doktors Didzis Bērziņš piedāvā doties izzinošā pastaigā “Preiļi, 1941, holokausts” pa ebreju Preiļiem: brīnišķīgu, skaistu, bagātīgu pasauli, kas pastāv vairs tikai mūsu atmiņās. Runāsim par laikiem, notikumiem, vietām un cilvēkiem: viņu un mūsu izvēlēm, pieredzi, atmiņu, dzīvi. Pastaiga tiek organizēta Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta “Holokausta diskursi un infrastruktūra Latvijā”, Nr.1.1.1.2/VIAA/4/20/744 ietvaros.

Pasākums noslēgsies plkst. 15.30 ar piemiņas brīdi Holokausta upuru memoriālā Cēsu ielā.

Pasākums tiks organizēts, ievērojot valstī noteiktos pulcēšanās ierobežojumus.

Ilona Vilcāne
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciāliste

Preiļu parks spēj pārsteigt savas ainavas daudzveidībā, dabas krāšņuma izpausmēs – dižkoku koncentrācijā, augu un dabisko pļavu skaistumā, īpaši retu sūnu, ķērpju klātesamībā, dzīvnieku, putnu, kukaiņu un abinieku daudzveidībā. Tā ir dabas meka pilsētā.

Viena no parka vērtībām ir retā un īpaši aizsargājamā vabolīte – Lapkoku praulgrauzis (Osmoderma eremita). Minētā suga ir konstatēta trijās parka vietās.

Lapkoku praulgrauzis – vidēji liela, tumši brūna skarabeju dzimtas vabole – īpaši aizsargājamā suga, kurai var veidot mikroliegumus,  iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā, Eiropā kā aizsargājama suga tā ir definēta kopš 1979. gada.

Tā kā Preiļu parks ir sākts veidot jau vairāk kā pirms 200 gadiem, tad tā ir bijusi labvēlīga vide minētā kukaiņa izplatībai šajā teritorijā. Lapkoku praulgrauzis ir saproksilofāga suga, kas cieši saistīta ar īpašu mikrobiotopu – veco lapu koku dobumiem. Suga apdzīvo kokus ar dažādu stumbra diametru, un noteicošais faktors koka izvēlē ir atbilstoša dobuma esamība, nevis stumbra diametrs. Līdzīgi ir ar apdzīvoto koku vecumu. Sākot no 70 gadus veciem kokiem, kad dobums jau ir pietiekami liels, lai tajā būtu ap 5 l praulu, līdz nenoteikti lieliem, t.i. vairākus simtus gadu veciem kokiem. Katrs koks (mikrobiotops) agri vai vēlu sasniedz vecumu, kad tas sāk atmirt, tādejādi lēnam izzūd arī lapkoku praulgrauža populācija tajā.

Šogad, veidojot dažādas dabas izziņas aktivitātes parkā, pētot vidi un dabas daudzveidību, kādā no aktivitātēm kopā ar aktīvu parka dabas fotogrāfi, pedagoģi Ievu Babri, varējām iepazīties klātienē ar vienu Lapkoku praulgrauža vaboli. Stāstot un rādot minētās vaboles “dzīvesvietu”, Ieva pamanīja, ka dobumā saulītē izlīdis pats Lapkoku praulgrauzis! Parasti šīs vaboles ir ļoti grūti pamanīt, jo tikai neliela daļa no visām Lapkoku praulgrauža vabolēm savas dzīves laikā iziet ārpus dzimtā dobuma, kas nozīmē, ka tikai retajam laimējas to ieraudzīt. Kāpuru ekskrementi ir raksturīgākā zīme, kas ļauj atklāt, ka konkrētā koka dobumā mitinās retais kukainis.

Eiropā tā ir aizsargātākā kukaiņu suga, un, pateicoties Ievai Babrei, Preiļu parks var lepoties ar to, ka ir fotofiksēts pierādījums, ka Lapkoku praulgrauzis joprojām dzīvo un mitinās parka teritorijā.

Lapkoku praulgrauža nosaukums jau norāda, ka minētā vabolīte dzīvo lapu kokos un to praulos, kokam gan ir jābūt vecam un dzīvam. Lielāko daļu savas dzīves tā pavada koka dobumā. Lai kļūtu par vaboli, trīs gadi kāpuram ir jābarojas no koka prauliem un tikai tad tas veido praulu kokonu, iekūņojas un lēnām pārtop par kukaini. Šie kukaiņi izmēros ir diezgan lieli – 35 – 38 mm. Visvairāk vabolītes iecienījušas ozolus un liepas (arī Preiļu parkā), taču var dzīvot arī citos lapu kokos. Priekšroku tās dod resnākiem kokiem, kurus labi apspīd saule. Tādi vēsturiski ir galvenokārt parkveida pļavās, kur izklaidus aug platlapu koki, visbiežāk ozoli. Lai saglabātu retā kukaiņa izplatību un esamību, ir nepieciešams izkopt aizlaistos parkus, lai vecie lapu koki netiktu noēnoti.

Preiļu muižas kompleksa un parka vadītāja S.Čingule-Vinogradova

“Preiļu novada invalīdu biedrība” realizējusi projektu “Vienota vizuālā tēla nodrošināšana Preiļu novada sportistiem ar īpašām vajadzībām, motivācijas paaugstināšanai individuāli augstvērtīgāku rezultātu sasniegšanai, komandas vienotības stiprināšanai un Preiļu vārda plašākai izskanēšanai ārpus novada robežām”. Projekta mērķis nodrošināt Preiļu novada sportistiem ar īpašām vajadzībām vienotu vizuālo tēlu, lai celtu sportistu pašapziņu Preiļu vārda nešanai ārpus novada robežām, kā arī veicinātu komandas vienotības stiprināšanu un paaugstinātu motivāciju individuāli augstvērtīgāku rezultātu sasniegšanai.

Projektā iegādātas 10 sporta jakas un 10 polo krekli ar Preiļu novada logo un uzrakstu “Preiļu novads”, kurus izmantos novada aktīvākie sportisti. Vienotu vizuālo tēlu, dizainu izstrādi, sporta jaku un polo kreklu apdruku nodrošināja Preiļu novada uzņēmums  SIA “NESTER CUSTOM”.

Projekts guva atbalstu nodibinājuma “Viduslatgales pārnovadu fonds” organizētajā Mazo grantu projektu konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi – 2021”. Projektu konkursam finansējumu nodrošināja Preiļu novada dome. Projekta budžets – EUR 425,00, līdzfinansējums – 10%.

Artis Utināns
Projekta vadītājs

No pirmdienas, 19. jūlija, Preiļos rosās nometnes “Dabas pasaule ir mums visapkārt” dalībnieki – bērni un pusaudži no Latvijas, galvenokārt Preiļiem, un Lietuvas. Nometnē akcents tiek likts uz labākas izpratnes veicināšanu par dažādiem vides jautājumiem, tāpēc lielākā daļa aktivitāšu norisinās brīvā dabā Preiļu parkā. Bērni jau ir iepazinuši Preiļu parka senākos un ievērojamākos kokus, izejot Dižkoku taku, praktiski darbojušies kopā ar Daugavpils Universitātes speciālistiem mācību bāzē “Ilgas”, radoši darbojušies ar dažādiem materiāliem un arī atpūtušies. Līdz pat 25. jūlijam viņus gaida vēl daudz aizraujošu nodarbību gan Preiļos, gan Teirumnīku purva takā, gan arī Aglonā.

Nometne notiek projekta “Vides kvalitātes uzlabošanas pasākumi publiskajās ūdenstilpnēs Latvijā un Lietuvā” (SAVE PAST FOR FUTURE) Nr. LLI-476 ietvaros. Nākamā redzamākā šī projekta aktivitāte šovasar būs  Preiļu parka dīķu un kanālu pārbūves 1. kārtas būvdarbi, kuru laikā paredzēts sakārtot posmu gar Preiļu pili līdz Rietumu dīķim, kā arī atjaunot ūdens apmaiņu ar Saltupi.

Projekta partneri ir Preiļu novada dome, Lietuvas nevalstiskās organizācijas “Innovators valley” un “Foundation for Peatland Restoration and Conservation”, kā arī Zarasu rajona pašvaldība Lietuvā. Kopējās projekta izmaksas ir 1 030 848,12 eiro – Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums 876 220,89 eiro un projekta partneru līdzfinansējums 154 627,30 eiro apmērā, tostarp Preiļu novada domes līdzfinansējums – 57 790,31 eiro.

Sīkāka informācija par projektu www.latlit.eu vai www.preili.lv.

Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī raksta saturu pilnībā atbild Preiļu novada dome, un tās nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

Foto: Ieva Babre, Ilona Vilcāne

Informāciju sagatavoja:
Ilona Vilcāne
Projekta sabiedrisko attiecību speciāliste
ilona.vilcane@gmail.com

Publiskai apspriešanai līdz 2021. gada 5. augustam tiek nodots Latgales plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021.-2027. gadam 2. redakcijas projekts un Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskats

Lēmums par 2.redakciju

Programma

Rīcības plāns

Esošās situācijas analīze

Pielikumi: 1.pielikums Reģionālo projektu idejas; 2.pielikums LPR projektu idejas; 3.pielikums Ceļi; 4.pielikums Pilsētu funkcionālās teritorijas; 5.pielikums Ieviešanas uzraudzība; 6.pielikums Priekšlikumi 06.2021.; 7.pielikums LPR AP Vides pārskats 2021; 8.pielikums LPR AP Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskata KOPSAVILKUMS

Priekšlikumus Latgales plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021.-2027.gadam projektam un Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskatam lūdzam sūtīt elektroniski uz e-pastu pasts@lpr.gov.lv , aizpildot priekšlikumu veidlapu.

PRIEKŠLIKUMU VEIDLAPA

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 2021.gada 30.jūlijā plkst.10.00 tiešsaistē, pieslēgšanās saite:

zoom.us/j/96193611162?pwd=T1lPcWNGS3RIQWM0MzBHcFBWek0wQT09

Meeting ID: 961 9361 1162

Passcode: 002121

Informācijas avots: https://lpr.gov.lv/lv/padome-l2f3/planosana/#.YPgdMOgzZPY

Sākot ar 21. jūliju, Aizsardzības ministrija aicina Latvijas iedzīvotājus piedalīties Zemessardzes 30. gadadienai veltītā konkursā “Mans sveiciens Zemessardzei”, iesūtot savus radošos sveicienus Zemessardzei un zemessargiem.

“Šogad, Varoņu gadā, atzīmējam Zemessardzes 30. gadadienu, un zemessargi ir mūsu ikdienas varoņi, kuri padara sabiedrību labāku un valsti – drošāku. Aicinu Latvijas iedzīvotājus, bērnus, jauniešus un pieaugušos, svinēt šos nozīmīgos svētkus kopā ar Zemessardzi un piedalīties konkursā, iesūtot savus zīmējumus, fotogrāfijas, video, esejas, dzejoļus vai jebkuru citu radošu sveicienu Zemessardzei jubilejā,” aicina aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Lai piedalītos konkursā, no 21. jūlija līdz 27. augustam uz e-pasta adresi konkursi@mod.gov.lv jāiesūta savs radošais sveiciens – oriģināldarbs, kas ir tematiski saistīts ar Zemessardzes 30. gadadienu, kā arī jānorāda savs vārds, uzvārds un tālruņa numurs.

Fotogrāfijas un video vēlams publicēt arī konkursa dalībnieka Facebook vai Instagram kontos, kā arī citās sociālo mediju platformās kā atsevišķu ierakstu, kurā atzīmēti tēmturi #Zemessardzei30, #ZS30, #MansSveiciensZemessardzei.

Balvā paredzēts brauciens ar militāro transportu, kā arī citas ekskluzīvas balvas no Aizsardzības ministrijas.

Konkursā “Mans sveiciens Zemessardzei” var piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs bez vecuma ierobežojuma. Vērtējot iesūtītos darbus, dalībnieki tiks iedalīti divās vecuma grupās – līdz un virs 18 gadiem. Katrā vecuma grupā tiks izvēlēti trīs uzvarētāji, kuri būs ieguvuši visvairāk punktu. Konkursa organizatoriem būs tiesības piešķirt arī vienu vai vairākas simpātiju balvas.

Darbus izvērtēs aizsardzības ministrs, Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors, Zemessardzes komandieris un Zemessardzes brigāžu pārstāvji.

Konkursa rezultāti tiks paziņoti līdz šī gada 10. septembrim Aizsardzības ministrijas un Zemessardzes Facebook kontos un tīmekļvietnē www.mod.gov.lv.

Ar konkursa “Mans sveiciens Zemessardzei” noteikumiem var iepazīties šeit.

Aizsardzības ministrija 2021. gadu ir nominējusi kā Varoņu gadu, kura ietvaros arī tiek atzīmēta Zemessardzes 30. gadadiena. Pārliecība par tautas pašaizsardzības organizācijas nepieciešamību radās 1991. gada barikāžu dienās. Šo gadu laikā Zemessardze ir izveidojusies par skaitliski lielāko Nacionālo bruņoto spēku struktūru un valsts aizsardzības pamatu. Zemessardze dod iespēju Latvijas Republikas pilsoņiem brīvprātīgi kalpot savai valstij, rūpējoties par tās drošību.

Informāciju sagatavoja:
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļas vecākā referente
Vita Briže
Tālrunis: 67335045
E-pasts: vita.brize@mod.gov.lv