Preiļu novada domes sēde 2022. gada 26. maijā plkst. 09.00 Preiļu novada domē (Raiņa bulvāris 19, Preiļi).

Sēdes darba kārtība (PDF). 

Šī gada 24. maijā no plkst. 9.00 līdz 16.00 Aizkalnes ciemā un Līču ciemā tiks veikta ūdens sagatavošanas iekārtu un centrālā ūdensvada dezinfekcija!

Lūdzam būt iecietīgiem un atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

SIA “PREIĻU SAIMNIEKS”
sabiedrisko attiecību speciāliste
Inga Krekele
tālr. 22152891

Preiļu novada Bērnu un jauniešu centrs uzsāk grupu komplektāciju 2022./2023. mācību gada interešu izglītības programmās.

Aicinām vecākus aizpildīt iesniegumus par uzņemšanu pulciņos un iesniegt Bērnu un jauniešu centrā Kooperatīva ielā 6, Preiļos.

Ja Namiņa audzēknis ir nolēmis TURPINĀT apmeklēt nodarbības arī nākošajā mācību gadā, IESNIEGUMS JĀRAKSTA NO JAUNA.

Iesnieguma veidlapa pieejama Bērnu un jauniešu centrā un ŠEIT (Docx).

Kontakti tālākai saziņai:  65381397, 29221574, 28641149, preilubjc@preili.lv

No 23. līdz 27. maijam Rēzeknes novada Ozolaines un Lūznavas pagasta teritorijā notiks Zemessardzes 3. Latgales brigādes 36. kaujas atbalsta bataljona profesionālā dienesta karavīru iepriekš plānota “Bombardier MAX 650” vadītāju apmācība.

Karavīru apmācības programma paredz gan uzturēt līdz šim apgūtās prasmes, gan apgūt arvien jaunas iemaņas. Mācībās piedalīsies aptuveni 10 karavīri, kuri uzdevumu izpildei pārvietosies pa koplietošanas un meža ceļiem ar militārajiem transportlīdzekļiem. Mācības galvenokārt notiks diennakts gaišajā laikā, izņemot nakti no 24. uz 25.maiju, kad mācību dalībnieki veiks uzdevumus tumsas apstākļos. Apmācību laikā netiks izmantoti ieroči, kā arī nekāda veida munīcija vai imitācijas līdzekļi. Pēc nodarbībām mācību vietas nepieciešamības gadījumā tiks sakoptas.

Zemessardzes 3. Latgales brigādē zemessargu un karavīru militārās apmācības process tiek organizēts nepārtraukti visa gada garumā, veicot dažādus taktiskos uzdevumus gan vasaras, gan ziemas periodos. Regulāro plānveida mācību laikā zemessargi uzlabo savu gatavību Zemessardzes vienību atbildības teritoriju aizsardzībai, pilnveido savas spējas un iemaņas aizsardzības operāciju veikšanai un to atbalstam.

Par mācību organizēšanu atbildīgā amatpersona sazvanāma pa tālr. 25484582.

Iedzīvotāju ievērībai!

Mācību norises vietās Rēzeknes novadā un tā apkaimē notiks karavīru un tehnikas īslaicīga pārvietošanās pa koplietošanas ceļiem. Nacionālie bruņotie spēki aicina Rēzeknes novada iedzīvotājus ar izpratni izturēties pret Zemessardzes aktivitātēm, kas vērstas uz valsts aizsardzības spēju stiprināšanu.

Nacionālie bruņotie spēki arī atgādina, ka paralēli plānveida kaujas spēju uzturēšanas mācībām, laika posmā no 18. aprīļa līdz 27. maijam Latvijā norisināsies militāro mācību cikla “NAMEJS 2022” pavasara posms ar vairākām tajā apvienotām starptautiskām mācībām: “Defender Europe”, “Knight Legion”, “Swift Response”, “Summer Shield” un Igaunijas Aizsardzības spēku lielākajām militārajām mācībām “Hedgehog”.

Šajā laika posmā visos Latvijas reģionos – Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē un Latgalē notiks Latvijas un sabiedroto valstu karavīru un militārās tehnikas pārvietošanās pa valsts galvenajiem un reģionālajiem ceļiem. Mācību uzdevumu ietvaros periodiski notiks arī dažādu militāro lidaparātu, tostarp kaujas helikopteru “AH-64 Apache” lidojumi Latvijas gaisa telpā, un šie lidojumi notiek atbilstoši Latvijas likumiem un normatīvajiem aktiem gaisa telpas izmantošanas jomā.

Nacionālie bruņotie spēki aicina visu Latvijas novadu iedzīvotājus ar izpratni izturēties pret notiekošajām militārajām mācībām, kas vērstas uz valsts aizsardzības spēju uzlabošanu un reģionālās drošības stiprināšanu.

Lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotāju informētību, turpmākajās nedēļās Nacionālie bruņotie spēki regulāri publiskos aktuālāko informāciju par sabiedroto valstu militārās tehnikas pārvietošanos, uzņemošās valsts atbalsta uzdevumiem un sabiedroto spēku izvietošanu uz mācību laiku, kā arī par mācību lielākajām aktivitātēm dažādos Latvijas novados.

Sekot līdzi Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto aktivitātēm iespējams sociālo tīklu platformās – Twitter profilā https://twitter.com/Latvijas_armija un Facebook lapā https://www.facebook.com/Latvijasarmija.

Par aktuālo aizsardzības nozarē iespējams uzzināt  https://www.sargs.lv

Informāciju sagatavoja:
Zemessardzes 3.Latgales brigādes štāba
Informācijas daļa
Tālrunis: 26192444
e-pasts: evita.kozule@mil.lv

Preiļu novada pašvaldība sadarbībā ar Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru veiksmīgi turpina īstenot Eiropas Sociālā fonda projektu “PROTI un DARI!” Nr. 8.3.3.0/15/l/001.

Projektā var iesaistīties jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu pie amata meistara un nav reģistrēti NVA.

Jaunietis var būt gan no Preiļu novada jebkuras vietas, gan no cita Latvijas novada. Nodarbību vietu saskaņojam ar jaunieša iespējām un vajadzībām.

Viena jaunieša ilgums projektā 2 – 4 mēneši. Pabeidzot projekta individuālo pasākumu programmu jaunietis sasniedz sekmīgu rezultātu – iegūst darbu, sāk savu nelielu uzņēmējdarbību, uzsāk mācības vai sekmīgi iesaistās jauniešu centru darbībā.

Jaunietim tiek sniegts gan individuāls mentora atbalsts, gan programmas vadītāja atbalsts, gan dažādu speciālistu konsultācijas. Jaunietim(-tei) ir iespējas apgūt dažādas jaunas prasmes – jebkurā interesējošā jomā (floristika, skaistumkopšana, automehānika, autovadīšana, sociālā sfēra, radošā joma u.c.). Jaunietim ir iespēja gūt priekšstatu par savu nākotnes profesiju, gan arī iesaistīties brīvprātīgajā darbā.

Projekts “Proti un dari” ir lieliska iespēja lielākās vai mazākās grūtībās nonākušajiem jauniešiem apgūt jaunas profesijas un prasmes, kuras noder gan ikdienā, gan arī atver plašāk durvis uz apkārtējo pasauli, paplašinot redzes loku un palīdzot atkal pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā.

Ko projekts var sniegt jaunietim?

Katru mēnesi Tev tiek nodrošinātas:

24 stundas dažādu kursu un nodarbību,
20 stundas mentora atbalsts un
4 stundas programmu vadītāja atbalsts.

Un tas viss – bez maksas!

Kā iesaistīties?  Sazinies ar mums!

Santa Ancāne-Novikova, tālr. 29327010, e-pasts: santa.ancane@preili.lv

Sintija Ančeva, tālr.28291082, e-pasts: sintija.anceva@preili.lv

Vai Facebook un Instagram – Jauniešu centra “ČETRI” soc.tīklos

Sagatavoja:
Preiļu novada Jauniešu centrs “ČETRI”
vadītāja Santa Ancāne-Novikova
29327010

Preiļu novada pašvaldībā notiek darbs pie investīciju projekta “Brīvdabas un aktīvās atpūtas parka “Vecvītoli” teritorijas labiekārtošana” Upmalas pagastā realizācijas, kā rezultātā plānots izveidot parku, nodrošinot drošu vides pieejamību, atpūtas iespējas un veselīgu, fiziski aktīvu dzīvesveidu novada iedzīvotājiem un viesiem.

Ideja par nepieciešamību labiekārtot muižas pils apkārtnes teritoriju un radīt pieejamu atpūtas vietu kādreizējai Vārkavas novada domei radās pirms vairākiem gadiem. Laika gaitā tika veikti dažādi saskaņošanas un plānošanas darbi, lai varētu gūt finansiālu atbalstu projekta realizācijai. 2021. gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pieņēma lēmumu piešķirt Vārkavas novadam prioritāro investīciju projekta aizņēmumu. Projektu toreiz neizdevās īstenot, jo būvnieks Covid ierobežojumu dēļ lauza līgumu. Preiļu novada pašvaldība, kuras sastāvā pēc Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ietilpst arī bijušais Vārkavas novads, izvērtējot projekta nozīmību vietējās teritorijas un kopienas attīstībā, nolēma projektu realizēt.

Upmalas pagasts ir teritorija ar dziļām kultūrvēsturiskajām tradīcijām, kur pēdējo gadu laikā sāk atgriezties jaunas ģimenes. Tur atrodas Vārkavas (Vecvārkavas) muižas pils, skola, pagasta pārvalde, kultūras nams, sabiedriskais kopienu centrs u.c. Šāda projekta realizācija ilgtermiņā būs ārkārtīgi vērtīgs ieguvums ne tikai pašiem Upmalas un tuvāko pagastu iedzīvotājiem, bet arī ļaus paplašināt tūristu piesaistes iespējas.

Projekta gaitā tiks labiekārtota dabas taka, piedāvājot objekta izmantošanu arī ziemas sezonā (slēpošanas trase), paredzētas piekļuves iespējas cilvēkiem ar kustību traucējumiem, velonovietnes riteņbraucējiem un autostāvvieta apmeklētājiem, rotaļu laukuma ar gumijas segumu izbūve, aprīkojuma montāža, uzstādīšana. Būvniecības gaitā tiks izbūvēts stāvlaukums, ierīkotas taciņas un tiltiņi, uzstādīti soli un atkritumu urnas, ierīkota elektroapgāde, kā arī stādīti koki un puķes, veikta apzaļumošana. Tāpat paredzēts izbūvēt lapeni, ierīkot trenažieru un bērnu rotaļu laukumus.

Šādas atpūtas vietas pieejamība ļaus ikvienam interesentam dažādot savas fiziskās aktivitātes, kas pie mūsdienu dzīves ritma ir svarīgi ikviena vecuma cilvēkam. Labiekārtotais parks būs ciematā nozīmīga vieta arī jaunajām ģimenēm, kur ērti piekļūt mammām ar ratiem, lai bērni varētu rotaļāties vai izmantot āra trenažierus. Ņemot vērā šī brīža cenu sadārdzinājumu, ne mazāk svarīgi ir tas, ka šādi rekreācijas pakalpojumi vietējiem iedzīvotājiem atpūtas parkā būs pieejami tuvu dzīves vietai un bez maksas.

Brīvdabas un aktīvās atpūtas parka izveide ir būtisks ieguldījums ilgtermiņā. Šī brīža ģeopolitiskie un dažādi citi ārējie apstākļi nedrīkst apstādināt nedz pašvaldības, nedz arī valsts attīstību dažādās jomās, tādēļ jo svarīgāk tieši šajā brīdī resursus investēt lietās un projektos, kas iedzīvotājiem būs vajadzīgi arī raugoties tālejošāk. Faktori, kas ietekmēs ekonomiskos procesus šajā un tuvākajos gados, nav prognozējami, tostarp arī dažādu izmaksu pieaugums, tāpēc iespēju atlikšana šobrīd varētu ilgtermiņā negatīvi atsaukties uz sabiedrības dzīves līmeni un mūsu visu kopējās dzīves telpas attīstību.

*Projekta kopējās plānotās izmaksas sastāda 426226 EUR. Būvdarbus īsteno SIA “Austrumu būvnieks”, būvuzraudzību veic SIA “Warss”, autoruzraudzību SIA “ARG”. Paredzētais būvdarbu ilgums – 7 mēneši.

Informāciju sagatavoja
Preiļu novada pašvaldības Attīstības, investīciju un inženiertehniskā daļa
un Sabiedrības iesaistes un mārketinga daļa

14. maija rīts atnāca ar saulīti un nelielu patīkamu satraukumu. Viss bija sagatavots tam lai radošo aktivitāšu diena bērniem “Nāc uz manām trepēm spēlēties” Aizkalnē izdotos. Lai gan turpmākā dienas daļa mūs ar saulainiem laika apstākļiem nelutināja, ciemiņu un pasākuma dalībnieku ieradās arvien vairāk. Pirmais prieks un pārsteigums bērnu sejās parādījās, kad ciemos ieradās mikipele Minnija, jautrā panda, gudrā pūce un draiskais zaķis lai uzjautrinātu un vedinātu rotaļās visu pasākuma laiku. Bērnus un arī vecākus piesaistīja gan smalkā sapņu ķērāju darināšana Gunas Egles vadībā, gan topošās mākslinieces Alitas Pavasares  akmeņu apgleznošanas prasmes. Darbojoties ar augiem un krāsainajām smiltīm pie dabas vides estētikas galdiņa tapa burvīgas glezniņas, keramikas darbnīcā Kristīne Nicmane mācīja bērniem pašiem veidot skaistus dekorus. Visus darinājumus bērni varēja ņemt līdzi lai priecētu sevi un mājiniekus. Īpašu gandarījumu  mazajiem apmeklētājiem sagādāja lielo burbuļu prieki un lauku sētas “Gailguri” mīļdzīvnieciņi, trusīši un lielais varenais gailis. Lauku sētas jaunākie pārstāvji lieliski iejutās gan sētas saimnieku lomā, gan atrada laiku arī izpriecāties kopā ar citiem bērniem. Dalībnieku nedalītu uzmanību piesaistīja valsts policijas ekipāžas ierašanās kopā ar runci Rūdi un bebru Bruno. Visiem gribējās fotografēties policijas automašīnas fonā, izmēģināt speciāli aprīkoto motociklu. Lielākos dalībniekus visvairāk interesēja speciālais policijas aprīkojums un tā pielietojums, darbinieki stāstīja un uzdeva jautājumus par drošību uz ceļa. Mazākie saņēma dāvanā balonus ar policijas atribūtiku. Neskatoties uz uznākošo lietus mākoni, izturīgākos apmeklētājus priecēja Preiļu bērnu un jauniešu instrumentāli vokālais ansamblis “Lāsītes 5”.

Paldies visiem pasākuma dalībniekiem par izturību un labo noskaņojumu, pasākuma vadītājai Mārai Pudnikai un foršajiem pasaku tēliem Beātei, Ramonai un Ievai par atraktivitāti un prieka dāvāšanu bērniem, Jānim Zieds-Ziediņam par muzikālo noformējumu.

Projekta vadītāja Janīna Beča

23. maijā plkst. 11.30 Preiļu Galvenās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā un plkst. 13.00 Riebiņu bibliotēkā viesosies Signe Viška – jaunākās paaudzes autore un tulkotāja, kultūras un literatūras projektu organizatore un dalībniece. Signe ir Radio NABA literatūras raidījuma “Bron–Hīts” veidotāja un vadītāja, kopš 2021. gada jūlija mēnešraksta “konTEKSTS” galvenā redaktore. Raksta un tulko prozu, tostarp bērnu literatūru. Publicējusies izdevumos “Punctum”, “Satori”, “Kultūrzīmes”, “Ubi Sunt”, “Benji Knewman” un citur. Kā sabiedrisko attiecību speciāliste darbojusies Latvijas Literatūras gada balvā (2020–2021), festivālā “Dzejas dienas 2020” un Starptautiskajā Jāņa Baltvilka balvā 2021. Izdevniecība “Liels un mazs” 2021. gadā laidusi klajā Signes Viškas debiju bērnu literatūrā, bilžu grāmatu “Kate, kas gribēja kļūt par vectēvu” ar Elīnas Brasliņas ilustrācijām.
Pasākumā “Gribu līdzināties tev” runāsim par ģimeniskām vērtībām, par cilvēkiem, kuri ikviena dzīvē atstāj pēdas. Tieši par to, ka dažkārt bērnam pasaule ir tik apaļa kā citrona ledene vectēva kabatā, kā aprakstīts skaistā vēstījumā par cilvēkmīlestību  grāmatā “Kate, kas gribēja kļūt par  vectēvu”.

Informāciju sagatavojusi
Preiļu GB BLN vadītāja Solvita Erta

19. maijā stājas spēkā grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz atlīdzību Latvijas iedzīvotājiem, kuri bez maksas savās mājās izmitina Ukrainas civiliedzīvotājus.

Šobrīd Latvijā pēc palīdzības ir vērsušies vairāk kā 27 tūkst. Ukrainas civiliedzīvotāji, kas ierodas Latvijā patvēruma meklējumos dēļ Krievijas izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā. No šīm personām pašvaldībās izmitinātas ir vairāk kā 10 tūkst. personas. Lai segtu izdevumus par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu un ēdināšanu periodā līdz š.g. aprīļa beigām, pašvaldības ir pieprasījušas finansējumu no valsts budžeta nepilnu 4 miljonu eiro apmērā. Lielākais pieprasījums pēc izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nodrošinājuma Ukrainas civiliedzīvotājiem ir bijis Rīgā un Rīgas reģionā un to segšanai nepieciešams valsts finansējums vairāk kā 1 milj. eiro apmērā, tam seko Vidzemes un Latgales reģions, katrā vairāk kā 800 tūkst. eiro apmērā, Kurzemes reģionā vairāk kā 600 tūkst. eiro un vismazāk – Zemgales reģionā, vairāk kā 400 tūkst. eiro.

Ņemot vērā, ka ir pārsniegts sākotnēji prognozētais Ukrainas civiliedzīvotāju skaits, kā arī līdz šim piedāvātais izmitināšanas modelis ne vienmēr ir ekonomiski efektīvākais, nepieciešams piedāvāt plašāku risinājumu izmitināšanas un ēdināšanas jautājumā.

Latvijas iedzīvotāji ir izrādījuši lielu pretimnākšanu un rūpes, savās mājās uzņemot Ukrainas civiliedzīvotājus, kas bēg no Krievijas izraisītā kara. Vienlaikus šāda palīdzība rada arī papildu izmaksas mājsaimniecībām, tādēļ ir rasts risinājums, lai finansiāli atbalstītu tās mājsaimniecības, kas bez maksas izmitina savās mājās Ukrainas civiliedzīvotājus.

Tādejādi valsts nodrošinās stabilitāti izmitināšanas turpināšanai tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kam vēl nav izdevies atrast savu pastāvīgo mājokli. Vienlaikus paredzēts, ka tiks uzlabota Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas efektivitāte, gan palielinot kopējo Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanas kapacitāti, gan vienlaikus samazinot vidējos izdevumus no valsts budžeta šī pasākuma īstenošanai.

Mājsaimniecības jeb tās pārstāvošās fiziskās personas var saņemt kompensāciju par papildu izmaksām, kas tām radušās, savā mājoklī bez maksas izmitinot Ukrainas civiliedzīvotājus (nodrošinot gan izmitināšanu, gan iespēju robežās arī higiēnas preces un uzturu, kā arī izglītojošus un izklaides vai atpūtas pasākumus, u.c. atbalsta pasākumus), par periodu līdz 90 dienām:

• 100 eiro/mēnesī par pirmo izmitināto personu;
• 50 eiro/ mēnesī par katru nākamo izmitināto personu;
• ne vairāk kā 300 eiro/ mēnesī par vienā mājoklī vai adresē uzņemtām personām.

Ja fiziskajai personai pieder vairāki mājokļi, kuros tiek izmitināti Ukrainas civiliedzīvotāji, atlīdzību var saņemt par katru savā īpašumā esošo mājokli, kurā tiek izmitināti Ukrainas civiliedzīvotāji.

Svarīgi – atbalsts attiecas tikai uz tām mājsaimniecībām, kuras brīvprātīgi un nepieprasot samaksu no Ukrainas civiliedzīvotājiem, ir gatavas viņus izmitināt.

Lai saņemtu atlīdzību mājsaimniecībai, fiziskai personai – mājokļa īpašniekam vai tā pilnvarotai personai jāiesniedz pieteikums tajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas mājoklis. Pieteikums jāiesniedz ne vēlāk kā 14 dienu laikā no brīža, kad ir uzsākta Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšana. Pieteikumā jānorāda:

• Iesniedzēja vārds, uzvārds, personas kods, kredītkartes maksājuma vai pasta norēķinu sistēmas konts, kontaktinformācija;
• Mājokļa, kurā tiek uzņemti Ukrainas civiliedzīvotāji, adrese, izmitināšanai nodotā platība, paredzētais izmitināšanas periods;
• Mājokļa piederību apliecinošs dokuments;
• Katra izmitinātā Ukrainas civiliedzīvotāja vārds, uzvārds, personas kods;
• Apliecinājums par to, ka mājoklis, kurā tiek izmitināts Ukrainas civiliedzīvotājs ir dzīvošanai derīgs likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 16. panta trešās daļas izpratnē un atrašanās tajā nerada apdraudējumu personu drošībai un veselībai.

Atlīdzība tiks izmaksāta par periodu līdz 90 dienām, skaitot no pieteikumā norādītā datuma, bet ne agrāk kā no 2022. gada 1. maija.

Pašvaldība atlīdzības pieteikumu izskatīs mēneša laikā un piešķirto atlīdzību par izmitināšanu par aktuālo mēnesi pārskaitīs iesniedzējam līdz nākamā mēneša 10.datumam.

Atbalsta mehānismam plānotais  valsts budžeta finansējums ir 937 500 eiro apmērā.

Vienlaikus, valsts nodrošinās primāri sniedzamo atbalstu – izmitināšanu un pārtiku tikai tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kurus nebūs izmitinājusi tāda mājsaimniecība, kura saņem vai ir pieteikusies mājsaimniecību atlīdzības maksājumam.

Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem primārā atbalsta ietvaros tiks nodrošināta pārtika 30 dienām. Izmaiņas par pārtikas nodrošināšanas perioda samazināšanu no 90 dienām līdz 30 dienām stājas spēkā š.g. 23. maijā.

Grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā Saeima steidzamības kārtā pieņēma 2022. gada
12. maijā un tas stājas spēkā 2022. gada 19. maijā.

Kā zināms, 2022. gada 29. aprīlī Ministru kabinets apstiprināja jaunu Pasākumu plānu par atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā (turpmāk – Plāns), kas nosaka valsts institūciju, pašvaldību un komersantu saskaņotu un nekavējošu rīcību, lai spētu uzņemt, izmitināt un nodrošināt sociālo atbalstu pakāpeniski līdz četrdesmit tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju, kuri bēg no kara. Cita starpā, Plānā paredzētas arī izmaiņas Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas un ēdināšanas jautājumu nodrošināšanā, kas ir noteikti Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā un tam pakārtotajos grozījumos Ministru kabineta 2022. gada 12. marta noteikumos Nr.168 “Noteikumi par primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem”, kas  pieņemti MK š.g. 10. maijā un stājās spēkā 13. maijā.

Informāciju sagatavoja
Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa
prese@em.gov.lv

Jau vairāk nekā 23 gadus Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijā aktīvi tiek īstenoti dažādi starptautiskie projekti. 1999. gadā mūsu ģimnāzijas dibinātājs, direktors Jānis Eglītis, sāka  ģimnāzijas starptautisko sadarbību ar skolām no Norvēģijas, Zviedrijas un Igaunijas. Kopš 2008. gada ģimnāzijas starptautiskos projektus koordinē angļu valodas skolotāja Anna Verza.  Esam īstenojuši vairākus Comenius daudzpusējās skolu partnerības un Erasmus+ projektus, daudzus gadus mums ir ļoti veiksmīgs skolēnu apmaiņas projekts ar Merlet koledžu no Nīderlandes. Esam piedalījušies skolēnu vasaras nometnē Slovākijā, četras reizes uzvarējuši konkursā un piedalījušies Euroscola debatēs Eiropas Parlamentā Strasbūrā un 2017. gadā kļuvām par vienu no pirmajām Eiropas Vēstnieku skolām Latvijā.

Šonedēļ ģimnāzijā ir ciemiņu nedēļa un uzņemam mūsu Erasmus+ projekta “Ūdens” partnerības skolu audzēkņus un skolotājus no Turcijas, Vācijas un Lietuvas. Diemžēl Covid – 19 pandēmijas radīto problēmu dēļ, no projekta izstājās partnerības skola no Francijas aizjūras reģiona –  Martinikas. Mūsu mobilitātes tēma ir “Globālās sasilšanas ietekme uz ūdens ekosistēmām” un “Ūdens tūrisms Latvijā”. Pirmajā projekta aktivitāšu dienā apmeklējām Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, kur iepazināmies ar Latvijas  un pasaules kuģniecības attīstību, iepazinām dažādus kuģu veidus, to būvi un īpatnības, kā arī apskatījām arheoloģiskos atradumus un varējām izsekot senās upes liktenim, izstaigājot ielas, kuru vietā kādreiz tecējusi Rīdzene. Pēc tam sekoja vējains Rīgas panorāmas reiss pa Daugavu.

Vēl mums bija lieliska iespēja ne tikai apskatīt “Jašas podu” saimnieces, keramiķes Kristīnes radītos fantastiskos “Upes un Jūras” tematikas traukus, bet arī pašiem apgūt jaunas prasmes un izgatavot  dažādus priekšmetus no akmens masas. Pēcpusdienā, sadarbībā ar Latvijas purvu bridējiem, nokļuvām citu acīm neskatītās vietās, izbaudījām īstu piedzīvojumu garšu, staigājot ar sniega kurpēm pa Lielo Pelečāres purvu.

Vizītes noslēgumā plānots viesoties Rāznas nacionālajā parkā, apmeklēt Jaundomes vides izglītības centru un izbaudīt Latgales kulināro mantojumu Andrupenes lauku sētā.  Protams, klausīsimies arī Gaujas plostnieka stāstā un mēģināsim apgūt jaunas baļķu sagatavošanas, plostu siešanas un pludināšanas pa Gauju amata prasmes, izmantojot upes straumi un tās plūduma raksturu pavasarī.

Kvalitatīvs darbs starptautiskajos projektos un  augstvērtīgi projekta rezultāti nav sasniedzami bez  radošas, atbildīgas un strādīgas projekta darba grupas, savstarpējās sadarbības un atbalsta, tāpēc vēlos izteikt pateicību mūsu ģimnāzijas vadībai, projekta darba grupai,  ģimnāzistiem, kuri piedalījās projekta atklāšanas koncertā un aktivitātēs – vokālajam ansamblim, deju kopai “Dancari”, folkloras kopai “Rūtoj”, Preiļu novada pašvaldībai, Preiļu Robotikas klubam, Daugavpils autoskolai “Vikingi” un mūsu ģimnāzistu Ievas Apšinieces, Markusa Martinkus, Justīnes Stašulānes ģimenēm par ārzemju skolēnu uzņemšanu savās mājās.

Informāciju sagatavoja
JEPVĢ projekta koordinatore Anna Verza

17. maijā Upmalas pagasta pārvaldē notika Preiļu novada pašvaldības vadības, deputātu un speciālistu tikšanās ar vietējiem iedzīvotājiem. Sapulces laikā pašvaldības pārstāvji informēja par aktualitātēm un atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem. Sarunu centrā izvirzījās jautājumi par ceļu remontdarbu nepieciešamību, kultūras jomu, kapsētu un atkritumu apsaimniekošanu, pirmsskolas izglītību, sociālā dienesta pakalpojumiem.

Preiļu novada pašvaldības rīkotās tikšanās mērķis bija informēt vietējos iedzīvotājus par notiekošo novadā un uzklausīt viņu jautājumus, ierosinājumus un vajadzības. Divu stundu ilgo sapulci apmeklēja četrdesmit vietējie iedzīvotāji un pašvaldības darbinieki. Pirmajā sapulces daļā pašvaldības vadība, deputāti un speciālisti īsumā pastāstīja par savām darbības jomām – par paveikto, plānoto un galvenajām izmaiņām pašvaldības darbā, kas tieši skar iedzīvotājus.

Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns akcentēja ekonomiskos un saimnieciskos jautājumus. Priekšsēdētāja pirmais vietnieks Pēteris Rožinskis klātesošos informēja par savu atbildības jomu – novada infrastruktūras un attīstības jautājumiem. Savukārt, domes priekšsēdētāja otrā vietniece Anita Brakovska izklāstīja svarīgākos veiktos darbus izglītības  un nodarbinātības sfērā, Labklājības pārvaldes darba pārstrukturēšanā, iesākto projektu ieviešanā. Klātesošos uzrunāja arī Preiļu novada pašvaldības deputāti Jāzeps Ivanāns, Raimonds Rubins un Oskars Bērziņš. Savukārt, domes izpilddirektors Aigars Zīmelis informēja par lielākajiem attīstības projektiem un darbu pie pašvaldības Attīstības, investīciju un inženiertehniskās  daļas izveidošanas. Tāpat iedzīvotāji tika informēti par pašvaldības kapitālsabiedrībām, atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem.  Labklājības pārvaldes vadītāja Sandra Sprindža informēja klātesošos par sociālās palīdzības pakalpojumu izmaiņām bijušā Vārkavas novada teritorijā, jautājumu gadījumā aicināja vērsties pie savu pagastu sociālajiem darbiniekiem (kontaktinformācija un darbinieku pieņemšanas laiki ŠEIT).

Atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem par turpmāko kultūras dzīvi Rožkalnu, Upmalas un Vārkavas pagastos, Kultūras un tūrisma pārvaldes vadītāja Ilga Pokšāne informēja, ka šajos pagastos  ieplānoti vismaz divi kultūras pasākumi mēnesī. Visā novada teritorijā, līdzīgi kā citos kaimiņu novados, vairākus kultūras namus turpmāk vadīs viens darbinieks. Izskanēja iedzīvotāju ierosinājums vairāk rīkot teātra izrādes, jo tās ir ļoti apmeklētas, vienlaicīgi izvēloties lauku iedzīvotāju darbam piemērotākus pasākumu laikus. Tāpat kultūras un tūrisma pārvalde tika aicināta domāt par pasākumu kvalitāti, nevis kvantitāti.

Iedzīvotāju diskusijas un jautājumus radīja arī atkritumu apsaimniekošanas jautājumi gan privātmājām, gan arī pašvaldības kapsētās. Jūlijā, beidzoties atkritumu apsaimniekošanas līguma termiņam, kas pirms trim gadiem tika noslēgts starp SIA “Clean R” un Vārkavas novada domi, Preiļu novada pašvaldībai būs jāmeklē jauni risinājumi sadzīves atkritumu apsaimniekošanai bijušā Vārkavas novada teritorijā, tādēļ šobrīd ir svarīgi apzināt dažādu iedzīvotāju grupu vajadzības. Sapulces laikā klātesošo izteiktie jautājumi un ierosinājumi tika piefiksēti  un tiks virzīti pašvaldības turpmākajam darbam.

Maijā pašvaldība rīko vēl divas sanāksmes  – 24. maijā plkst. 15.00 Riebiņu Kultūras nama telpās un 30. maijā plkst. 16.00 Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas aktu zālē (Kooperatīvā iela 6). Iedzīvotāju tikšanās ar pašvaldības vadību un speciālistiem pēcāk ir plānotas arī citos pagastos, informācija par sapulču laikiem tiks sniegta. Jautājumu, ierosinājumu gadījumā Preiļu novada pašvaldības iedzīvotāji aicināti ikdienā, iepriekš sazinoties, vērsties pie pagastu pārvalžu vadītājiem, deputātiem vai speciālistiem klātienē, sazināties telefoniski vai rakstiski (kontaktu sadaļa ŠEIT).

Informāciju sagatavojusi Preiļu novada pašvaldības
Sabiedrības iesaistes un mārketinga daļa

Preiļos
6. augustā 15.00 Preiļu Jaunajos kapos
7. augustā 15.00 Preiļu pilsētas kapos
21. augustā 15.00 Preiļu Vecajos kapos

Aglonas pagastā
4. jūnijā 14.00 Leitānu kapos
4. jūnijā 15.00 Gūteņu kapos
19. jūnijā 15.00 Valaiņi kapos
3. jūlijā 14.00 Madelānu kapos
16. jūlijā 13.00 Ezera Ukinu kapos
17. jūlijā 13.00 Bērzgales kapos
7. augustā 14.00 Aglonas kapos (12.00 Sv. Mise Aglonas Bazilikā par mirušajiem, kas apbedīti Aglonas kapos)

Aizkalnes pagastā
11. jūnijā 12. 00 Jasmuižas kapos (11.00 Sv. Mise Jasmuižas baznīcā)
11. jūnijā 13. 00 Bleidenes kapos
18. jūnijā 15.00 Raipoles kapos
25. jūnijā 15.00 Gāgu kapos
2. jūlijā 12:00 Daugaviešu kapos

Galēnu pagastā
11. jūnijā 12.00 Bukšinu kapos
16. jūlijā 12.00 Maltas Trūpu kapos
20. augustā 14.00 Vidsmuižas kapos (13.00 Sv. Mise baznīcā)

Pelēču pagastā
4. jūnijā 13.00 Džeriņu kapos
5. jūnijā 15.00 Solkas kapos
23. jūlijā 12.00 Pelēču kapos
23. jūlijā 13.00 Gornijašu kapos
23. jūlijā 14.00 Bramaņu kapos
30. jūlijā 12.00 Ārdavas (Vecumu) kapos
30. jūlijā 13.00 Krasnagorkas kapos

Preiļu pagastā
9. jūlijā 15.00 Ivdrīšu kapos
10. jūlijā 15.00 Pupāju kapos
11. jūnijā 15.00 Ribuļu kapos
16. jūlijā 12.00 Seiļu kapos (ar Sv. Misi)
31. jūlijā 15.00 Dzeņu kapos
13. augustā 15.00 Šoldru kapos

Riebiņu pagastā
29. maijā 15.00 Petrovsku kapos
4. jūnijā 15.00 Sprindžu kapos
5. jūnijā 15.00 Sila-Ondzuļu kapos
12. jūnijā 15.00 Kokoriešu kapos
18. jūnijā 10.00 Sv. Mise Pieniņu baznīcā par mirušajiem, kas apglabāti Pieniņu (vecajos) kapos
25. jūnijs 12.30 Riebiņu kapos (11:00 Sv. Mise Riebiņu baznīcā)
24. jūlijā ap 15.30 Baibu kopos (pirms tam Sv. Annas un Joahima svētku svinības Pieniņu baznīcā)

Rožkalnu pagastā
3. jūlijā 12.00. Sv. Mise par mirušajiem Kalupes baznīcā
9. jūlijā 13.00 Strodu kapos
16. jūlijā 12.00 Lazdānu kapos
Informācija par kapusvētku laiku Augšmuktu kapos drīzumā tiks precizēta
Informācija par kapusvētku laiku Āpšu kapos drīzumā tiks precizēta

Rušonas pagastā
5. jūnijā 14.00 Rutuļu kapos
19. jūnijā 12.00 Kristapeņu kapos
26. jūnijā 15.00 Žogotu kapos
2. jūlijā 13.00 Eikšas kapos
3. jūlijā 12.00 Rušonas kapos
9. jūlijā 15.00 Antanišku kapos
16.jūlijā 15.00 Rutkovsku – Kažu kapos
23. jūlijs 13.00 Ondzuļu kapos
23. jūlijs 15.00 Eisāgu kapos
24. jūlijā 15.00 Gailīšu (Gaiļmuižas) kapos

Saunas pagastā
10. jūnijā 8.00 Jakušu kapos
25. jūnijā 11.00 Aizupiešu kapos
2. jūlijā 11.00 Betišķu kapos
2. jūlijā 13.00 Lakausku kapos
2. jūlijā 15.00 Pauniņu kapos
3. jūlijā 15.00 Prīkuļu kapos
23. jūlijā 12.00 Skuteļu kapos
30. jūlijā 10.00 Orīšu kapos
30. jūlijā 12.00 Smelteru kapos
6. augustā 11.00 Anspoku kapos

Silajāņu pagastā
23. jūlijā 12.30 Červoniku kapos
6. augustā 13.00 Silajāņu kapos

Sīļukalna pagastā
4. jūnijā 12.00 Kapenieku kapos (ar Sv. Misi kapličā)
11. jūnijā 12.00 Teilānu kapos (ar Sv. Misi kapličā)
9. jūlijā 12.00 Opolūs kapos
9. jūlijā 13.30 Salenieku kapos
16. jūlijā 14:00 Seiļu (Sīļukalna) kapos

Stabulnieku pagastā
4. jūnijā 15.00 Brišku-Balckaru kapos
18. jūnijā 12.00 Saunas Vulānu kapos
2. jūlijā 12.00 Krištobu kapos
30. jūlijā 12.00 Pastaru kapos
6. augustā 12.00 Trūpīšu kapos
27. augustā 12.00 Salīšu kapos

Upmalas pagastā
30. jūlijā 11.30 Vārkavas kapos (10.00 Sv. Mise Vārkavas baznīcā)
Informācija par kapusvētku laiku Vanagu kapos drīzumā tiks precizēta

Vārkavas pagastā
28. maijā 13.00 Borbaļu kapos
23. jūlijā 12.00 Pilišku kapos

Kapusvētku saraksts (DOC)

Aglonas pagasta biedrība “Spēkavots” piedalījās Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” jaunatnes iniciatīvu projektu konkursā ar projekta pieteikumu “Radi pats” un guva atbalstu.

Projekta “Radi pats” mērķis – ieinteresēt un iesaistīt PMP riska grupas izglītojamos  projekta “Radi pats” radošajā procesā, tādā veidā palielinot interesi par radošo procesu, kurā viņš pats var darboties.

Galvenās plānotās aktivitātes: interaktīvās darbnīcas “Sāc mākslot!”, plenērs “Radam kopā”, radošās darbnīcas “Viens no mums” un praktiskās nodarbības “Arī paši varam!”.

Projekta norises vieta – Aglonas pagasts, projekta sadarbības partneris- Aglonas vidusskola.

Projektā piedalās izglītojamie no 5. līdz 12. klasei,  t. sk. 50 PMP riska grupas izglītojamie.

Projekta ietvaros jau tika organizētas radošās darbnīcas “Viens no mums”.

Sveicinot pavasari, 27. maijā Aglonas vidusskolā notiks interaktīvās darbnīcas “Sāc mākslot!”, plenērs “Radam kopā” un  praktiskās nodarbības “Arī paši varam!”, kuras vadīs un kopā ar jauniešiem darbosies  mākslas terapeits, mākslinieki un amatnieki. Aglonas vidusskolas apkārtne un telpas tiks papildinātas ar radošiem darbiem.

Projekta aktivitātes ir saistošas jauniešiem, veicina jauniešu uzņēmību, realizē viņu idejas, pilnveido viņu personību un vispusīgu attīstību, palīdz apzināties savas spējas un prasmes, palielina viņu motivāciju turpināt izglītību un veicina aktīvu līdzdalību ikdienas dzīvē.

Projekta “Radi pats” aktivitāšu vadītāja Vija Kovaļkova

Informējam par šī gada izlaidumu grafiku Preiļu novada izglītības iestādēs:

• 20. maijā pēc Sv. Mises 18.00 Aglonas bazilikas Kora skolas absolventu sveikšana Baltajā zālē
• 28. maijā 14.00 Preiļu mūzikas un mākslas skolas izlaidums Ādama un Ievas saliņā Preiļu parkā (sliktu laikapstākļu gadījumā skolas zālē)
• 10. jūnijā Preiļu 1.pamatskolas izlaidums: 11.00 9.b klase / 13.00 9.a klase / 15.00 9.c klase Ādama un Ievas saliņā Preiļu parkā
• 10. jūnijā 17.00 Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas 9. klases izlaidums skolas aktu zālē
• 11. jūnijā 16.00 Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas 12. klases izlaidums skolas aktu zālē
• 11. jūnijā 18.00 Galēnu pamatskolas 9. klases izlaidums skolas sporta hallē
• 17. jūnijā 17.00 Riebiņu vidusskolas 9. klases izlaidums skolas āra laukumā
• 18. jūnijā Vārkavas vidusskolas izlaidums: 15.00 9. klase/ 19.00 12. klase skolas aktu zālē
• 18. jūnijā 16.00 Salas pamatskolas 9. klases izlaidums skolas zālē
• 18. jūnijā 16.00 Aglonas vidusskolas 9. klases izlaidums Aglonas brīvdabas estrādē (sliktu laikapstākļu gadījumā skolas zālē)
• 18. jūnijā 17.00 Preiļu 2. vidusskolas 9. klases izlaidums skolas aktu zālē
• 18. jūnijā 18.00 Pelēču pamatskolas 9. klases izlaidums Pelēču kultūras namā
• 22. jūnijā 18.00 Aglonas vidusskolas 12. klases izlaidums Aglonas brīvdabas estrādē (sliktu laikapstākļu gadījumā skolas zālē)
• 1. jūlijā 18.00 Riebiņu vidusskolas 12. klases izlaidums Riebiņu KN telpās
• 9. jūlijā 15.00 Preiļu 2. vidusskolas 12. klases izlaidums skolas aktu zālē
• 5. augustā Preiļu novada bērnu un jauniešu sporta skolas izlaidums

Informāciju apkopoja
Preiļu novada pašvaldības Sabiedrības iesaistes un mārketinga daļa

Biedrība “Nīdermuižas draudze” kopā ar biedrību “Aizkalnes sabiedriskais centrs” piedalās Borisa un Ināras Teterevu fonda programmā “Pats savam SAIMES GALDAM” ar projektu “No sēkliņas līdz ražai Preiļu novada Aizkalnes un Pelēču pagastu dārzos”’.

Projekta ietvaros paredzēts iegādāties sēklas, minerālmēslus, agroplēvi, augļu kociņus, tomātu un kāpostu stādus, lai nodrošinātu maznodrošināto un daudzbērnu ģimenes, kuras savos dārzos, no iesētajām sēklām un stādiem, iegūstot ražu, kaut mazliet spēs nodrošināt sevi ar pārtiku.

Projekta laikā būs iespēja apgūt arī konservēšanas prasmes. Brauksim pieredzes braucienā uz bioloģisko saimniecību. Noslēgumā rīkosim ražas svētkus,  dalīsimies ar izaudzēto arī ar citiem.

Projektu finansiāli atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds.

Informāciju sagatavojusi
projekta vadītāja Natālija Rubīne

Šajā vasaras sezonā plānots atputekļot 451,01 km valsts autoceļu ar grants segumu. Ar katru gadu atputekļoto kilometru skaits valsts ceļu tīklā palielinās.

Šogad aprīlī un maijā atputekļošana ar kalcija hlorīdu (CaCl_₂) veikta jau 241 km valsts autoceļu ar grants segumu, izlietojot 310 050 eiro. Tā kā pavasaris ir salīdzinoši sauss, pieprasījums pēc atputekļošanas bija jau martā.

Grants segumu atputekļošana veicama posmos ar pastāvīgu satiksmes intensitāti apdzīvotu vietu, māju, skolu un sabiedriski nozīmīgu vietu tuvumā. Uz valsts autoceļiem visplašāk lietotais atputekļošanas reaģents  ir  kalcija hlorīda šķīdums vai pārslas.  Grants segumam pirms atputekļošanas ir jābūt līdzenam, bez bedrēm un citiem  defektiem. Ja nepieciešams, jāparedz  grants seguma planēšana vai profilēšana, ieteicams to veikt tieši pirms atputekļošanas reaģenta iestrādes. Ja mitrums grants segumā ir nepietiekams, tad pirms CaCl₂ pārslu kaisīšanas ceļš tiek arī mitrināts.

Atputekļošanas biežums atkarīgs no:

• satiksmes intensitātes;
• laikapstākļiem (nokrišņiem);
• ceļu uzturēšanas darbiem (piemēram, pēc greiderēšanas atputekļošanas efekts nesaglabājas).

Šo iemeslu dēļ, atputekļošanu var  nākties veikt atkārtoti. Piemēram, 2021. gadā atputekļošanu plānoja uz 438 km autoceļu, bet tā kā daudzviet bija nepieciešamība atputekļot atkārtoti, faktiskais apjoms sasniedza 691 km.

Atputekļošanai paredzēto posmu sarakstu veido, vadoties pēc vienotiem kritērijiem, kas apkopoti LVC izstrādātajās Vadlīnijās autoceļu ar nesaistīta materiāla segumu atputekļošanai.

Latvijas valsts ceļu tīklā ir 20 041 km ceļu, no vairāk nekā puse jeb 10 680 km ir ar grants segumu. Lielākoties tie ir vietējās nozīmes ceļi ar nelielu satiksmes intensitāti.

Informāciju sagatavoja VSIA Latvijas Valsts ceļi Komunikācijas daļa

Biedrību “Krāslavas rajona partnerība”, “Preiļu rajona partnerība”, “Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerība “Kaimiņi” pārstāvji no 2022. gada 11. maija līdz 13. maijam piedalījās pieredzes apmaiņas braucienā Norvēģijā, Hamēras (Hamar) pašvaldībā. Nevalstisko organizāciju pārstāvji iepazinās ar Hamēras pašvaldību, ar sabiedrības līdzdalību un  iesaistes pieredzi, diskutēja par demokrātijas kultūru un apmeklēja dažādas organizācijas – Dabas skolu (Hamar Naturskole), unikālu kultūrmantojuma baznīcas (Domkirkeodden) centru. Uzzināja, kā darbojas labdarības organizācija “Rotary club”, kā biedrība “Street team HamKam” Hamērā palīdz un iesaista sabiedriskajā dzīvē atkarībās esošus cilvēkus.

Dienvidlatgales vietējo rīcības grupu projekta sadarbības organizācija “Henric Johansson Konsult”  Norvēģijā radīja programmu ar savu sadarbības partneru stāstiem par demokrātijas īstenošanu pašvaldībā, sabiedrības iesaisti un  rīcību ieviešanu ilgtermiņā.

20. gadsimts kļuva par demokrātijas gadsimtu, taču, neraugoties uz šķietamo pašsaprotamību 21. gs., līdzās jēdzieniem brīvība, taisnīgums, otra cilvēka respektēšana utt., cik bieži par to domājot, runājot kolektīvā vai ģimenes, draugu lokā, saprotam, ka šīs indivīda iespējas un demokrātijas kultūra  prasa arī nepārtrauktu darbību un  līdzdalību? Tikšanās un diskusijas Norvēģijā apliecināja, ka ikvienam no mums daudz vairāk jābūt atbildīgiem par savu novadu, reģionu, valsti, aktīvi jāiesaistās, jāpiedalās labvēlīgas, mūsdienīgas vides attīstībā.  Hamēras (Hamar) pašvaldības mēra vietnieks Knuts Fangbergets uzsvēra, ka pilsoniskā aktivitāte pašvaldībā ir augsta. Iedzīvotāji aktīvi piedalās sabiedriskajās apspriedēs,  izsaka priekšlikumus. Piemēram, pašvaldības domes sēdes tiešsaistēm pieslēdzas līdz pat 4000 iedzīvotāju. Norvēģijas pieredze rāda, ka kopienas labā ir jāiegulda milzīgs darbs. Sabiedrības iesaiste, līdzdalības veicināšana un sadarbība ar iedzīvotājiem ir neatsverams ieguldījums nākotnē.

Savukārt biedrības “Street Hamkam” pieredzes stāsts pārsteidza un iedvesmoja. Sadarbībā ar  tuvākajām pašvaldībām, piesaistot sponsorus, biedrības futbola treneris palīdz alkohola vai narkotisko vielu atkarības jūgā esošajiem pašvaldības iedzīvotājiem, palīdz socializēties un integrēties sabiedrībā, uzlabot situāciju. Vienīgais noteikums šīm aktivitātēm, nākot uz treniņiem un spēlēm, cilvēkam jābūt “brīvam” no atkarības vielas. Protams, piedaloties sporta aktivitātēs, apbruņojoties ar pacietību un apzinoties, saprotot, ka šāda iespēja nav brīnumlīdzeklis, bet tikai pašu atkarīgo vēlme uzlabot dzīvi, taču, kā uzsvēra Street HamKam treneris Kai Kristiansen, ja pat vienu cilvēku izdodas atgriezt sabiedriskajā dzīvē, tas ir liels ieguvums. Šajā gadā sporta aktivitātēs piedalās 45 iedzīvotāji.

Demokrātija – tas ir process, ko jāveido nepārtraukti sadarbojoties un kopā radot. Brauciens tika organizēts Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.  gadam Aktīvo iedzīvotāju fonda Latvijā programmas  “Demokrātijas kultūra” projekta “Es Dienvidlatgalē varu” (Nr.AIF/2020/SDK/20) ietvaros.

Projekta “Es Dienvidlatgalē varu” koordinatore Zane Ločmele
zane.locmele@kraslavaspartneriba.lv

5. maijā Vārkavas vidusskolas skolēni, projekta “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” dalībnieki, devās mācību – izziņas ekskursijā uz Lūznavas muižu un Kroma kalnu.

Lūznavas muiža, kā vienmēr, bija fantastiska, ar jaunām un papildinātām izstāžu ekspozīcijām, kā arī jauniekārtotā interaktīvā ekspozīcija   “Kerbedzs: sekojot inženiertehniskajām idejām”. Jaunie lasītāji apciemoja arī Kroma kalna saimnieku Aleksandru Lubānu, kurš iepazīstināja ar 9.-11. gs. latgaļu cilšu dzīvesveidu un koka pils rekonstrukcijas gaitu. Ļoti interesanta bija iespēja vērot, kā darbojās senā katapulta.  Viens veiksminieks piemērīja seno latgaļu bruņutērpu.

Projektā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” Vārkavas vidusskolas un Upmalas bibliotēkas piedalās jau 20 gadus. Epidemioloģiskā situācija ieviesa savas korekcijas, bet nu jau situācija normalizējas un atgriežamies ikdienā.

Vārkavas vidusskolas bibliotekāre
Alda Upeniece

Piektdien, 13. maijā Aglonas bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas centrā (BJBLPC) “Strops” notika Preiļu novada pašvaldības vadības un speciālistu  tikšanās ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Latvijas Jaunatnes padomes (LJP) pārstāvēm, lai kopīgi meklētu risinājumus darba ar jaunatni sistēmas uzlabošanai Preiļu novada pašvaldībā.

Preiļu novada jauniešu centra “ČETRI” vadītāja Santa Ancāne-Novikova un  Riebiņu Multifunkcionālā jaunatnes iniciatīvu centra „Pakāpieni” vadītāja Sintija Ančeva un BJBLPC “Strops”vadītāja Māra Ušacka dalījās ar savu līdzšinējo pieredzi darbā ar jauniešiem.
IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta projektu vadītāja Renāte Mencendorfa informēja par jaunatnes politikas pamatprincipiem/pamatvajadzībām darbam ar jaunatni pašvaldībās, ieskicējot būtiskākos elementus jaunatnes jomas īstenošanā, gan pašvaldības darba ar jaunatni plānošanā, gan iespējas saņemt finanšu resursus un atbalstu darba ar jaunatni attīstīšanai pašvaldībās.  Savukārt, LJP projektu vadītāja Marta Renāte Jērica informēja par NVO nozīmi kā resursu darbam ar jaunatni, tika sniegta informācija par projektu iesniegšanas iespējām. Tikšanās noslēdzās ar sarunām un praktisku risinājumu radīšanu darba ar jaunatni sistēmas uzlabošanai.

“Administratīvi teritoriālā reforma veicinājusi izmaiņas arī jaunatnes jomā, pēc vairāku novadu apvienošanās nepieciešams veidot jaunu darba ar jaunatni struktūru, lai tiktu aizsniegti arī jaunieši pagastos. Tuvākajā laikā plānojam apzināt pašvaldībā jaunatnes jomā esošos resursus (telpas, inventāru, tehniku u.c.) un izveidot vienotu resursu karti, kas palīdzēs gan pašiem, gan jauniešiem labāk orientēties jaunajā situācijā. Tāpat izsvērsim domu arī par mobilā jaunatnes darba īstenošanas iespējām pašvaldībā,” tikšanās laikā stāstīja jauniešu centra “ČETRI” vadītāja Santa Ancāne-Novikova.

Tikšanās laikā tika ieskicēta Preiļu novada pašvaldības vīzija par aktuālajiem ar jaunatnes politiku saistītajiem jautājumiem Preiļu novadā, diskusiju centrā izvirzījās jautājumi par jaunatnes darbā iesaistīto personu skaitu, valsts atbalsta mehānismiem jaunatnes jomai un mobilo darbu. Darbs pie jaunatnes darba organizēšanas Preiļu novadā plāna izstrādes tiks turpināts.

Preiļu novada tikšanās laikā piedalījās  Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns, Preiļu novada domes priekšsēdētāja 1. vietnieks Pēteris Rožinskis, Preiļu novada domes priekšsēdētāja 2. vietniece Anita Brakovska, Preiļu novada Kultūras un tūrisma pārvaldes vadītāja Ilga Pokšāne, Preiļu novada Kultūras un tūrisma pārvaldes producents Oskars Bērziņš, Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis, JC “Četri” vadītāja Santa Ancāne- Novikova, JC “Pakāpieni” vadītāja Sintija Ančeva, JC “Strops” vadītāja Māra Ušacka, Preiļu novada domes sabiedrības iesaistes un mārketinga daļas sabiedrisko attiecību speciāliste un biedrības “Jaunvide” pārstāve Dagnija Dudarjonoka, biedrības “Jaunie spārni” pārstāve Inese Šuksta, kā arī LJP projektu vadītāja Marta Renāte Jērica, LJP projektu koordinatore Anda Upeniece un IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta projektu vadītāja Renāte Mencendorfa.

Informāciju sagatavojusi
Preiļu novada pašvaldības sabiedrības iesaistes un mārketinga daļa

Par godu Ugunsdzēsēju un glābēju dienai un Ugunsdzēsības Latvijā 157. gadadienai svinīgā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales reģiona brigādes apbalvošanas pasākumā Goda rakstu (2022. gada 26. aprīļa rīkojums Nr. 22-1.8/1080) par personīgo ieguldījumu epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanā civilās aizsardzības sistēmas ietvaros saņēma Preiļu novada pašvaldības darba aizsardzības speciālists Ivars Anspoks.

Pēdējos pāris gadus epidemioloģiskā situācija pilnībā regulēja dažādu iestāžu, tostarp pašvaldības darba ikdienu. Atsevišķās jomās bija iespējams turpināt strādāt attālināti, taču nemitīgi bija nepieciešams nodrošināt drošus apstākļus tiem, kuru darbu nav iespējams veikt bez tieša kontakta, piemēram, sociālās aprūpes iestādēs, pirmsskolas izglītības iestādēs u.c. Īpaši izaicinoši strukturēt darbus un plānot visu nepieciešamo higiēnas līdzekļu, testu un masku loģistiku un sadali kļuva 2021. gadā, kad pēc administratīvās reformas novads kļuva krietni lielāks, attiecīgi arī pārvaldāmo iestāžu skaits manāmi pieauga.

“Lai arī Goda raksts pasniegts par personīgo ieguldījumu, viens pats es nebūtu ticis galā, tas noteikti bija komandas darbs. Tāpēc gribu teikt paldies grāmatvedēm M. Pastarei, I. Sitnikai, V. Želvei, par to, ka vienmēr palīdzēja tikt galā ar dokumentāciju un rēķiniem; manam kolēģim darba aizsardzības jautājumos Edgaram Urbanovičam par palīdzību visu epidemioloģiskās drošības līdzekļu saņemšanā un šķirošanā, kā arī transporta daļas šoferiem par palīdzību ar transportēšanu un citiem kolēģiem, kuri palīdzēja”, tā par saņemto apbalvojumu piebilst Ivars.

Preiļu novada pašvaldības vārdā sirsnīgi sveicam ar apbalvojumu!

Informāciju sagatavoja
Preiļu novada pašvaldības Sabiedrības iesaistes un mārketinga daļa