Preiļu novada dome izsludina projektu konkursu mazo un vidējo komercsabiedrību un saimnieciskās darbības veicēju projektu līdzfinansēšanai
26.02.2021.
Konkursa mērķis ir sniegt atbalstu projektiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbības (izņemot lauksaimniecības) attīstību un jaunu darba vietu veidošanos Preiļu novadā.
Līdzfinansējums tiek piešķirts projektiem, kas paredz:
nodarbinātības veicināšanu – jaunu darba vietu radīšanu,
tūristu piesaisti no apkārtējām pilsētām un kaimiņvalstīm,
esošo pakalpojumu un produktu ražošanas efektivitātes paaugstināšanu,
līdzfinansējuma nodrošināšanu citiem ES projektiem,
Mainīta vēlēšanu iecirkņa Nr. 708 atrašanās vieta Aizkalnes pagastā
25. februāra domes sēdē deputāti izdarīja grozījumus Preiļu novada domes 2017. gada 26. janvāra lēmumā Nr. 1, 25.§ “Par vēlēšanu iecirkņu vietu noteikšanu Preiļu novadā”.
Saskaņā ar izdarītajām izmaiņām vēlēšanu iecirknim, kurš atrodas Aizkalnes pagasta teritoriālajā vienībā, ir noteikta jauna atrašanās vieta. Turpmāk vēlēšanu iecirknis Nr.708 atradīsies Aizkalnes tautas namā, Raiņa iela 7, Aizkalne, Aizkalnes pagasts, Preiļu novads, LV-5301. Iepriekš vēlēšanu iecirknis Nr. 708 atradās Aizkalnes pagasta pārvaldes telpās Raiņa ielā 5.
Vēlēšanu iecirkņa atrašanās vietu ierosināja mainīt Preiļu novada vēlēšanu komisija, paskaidrojot, ka Aizkalnes Tautas nama ēkā būs iespējams labāk organizēt vēlētāju plūsmu, nodrošinot epidemioloģiskos drošības pasākumus ārkārtējās situācijas laikā. Vēlēšanu iecirknis būs pieejams arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem, ko nevarēja nodrošināt Aizkalnes pagasta pārvaldes telpās, kur iepriekš atradās vēlēšanu iecirknis.
Maija Paegle,
Preiļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste
Noslēdzies Jauniešu centra “ČETRI” rīkotais Valentīndienas konkurss
Laika periodā no 8. februāra līdz 21. februārim iedzīvotāji tika aicināti piedalīties Valentīndienas konkursā, kur galvenais uzdevums bija atsūtīt fotogrāfiju, kurā ir paša veidots un redzams galvenais Valentīndienas simbols – SIRDS!
Tika saņemtas vairāk nekā 20 bildes, tāpēc izvēlēties bija tiešām grūti.
Visaugstāk žūrija novērtēja bildes, kur Valentīndienas simbolu izveidoja un iesūtīja:
Elīna Dūda – Veigule,
Elvis Dančauska,
Agnija Pastare,
Kristīne Zusāne.
Žūriju neatstāja vienaldzīgu vēl 2 iesūtītie darbiņi, kur meitenes bija pacentušās veicot radošos darbus, bet bildes iesūtīja viņu mammas Inese Gribuste-Klibā un Aija Zīmele.
Visi augstāk nosauktie bilžu īpašnieki ir aicināti atnākt uz Jauniešu centru “ČETRI”, lai iegūtu balvu. Iepriekš, lūdzu, sazināties (t. 28291082) par laiku, kad varam Jums šīs balviņas nodot!
Pasaules Dabas Fonds aicina Latvijas iedzīvotājus 27. martā piedalīties Zemes stundā, pulksten 20.30 uz stundu izslēdzot vai iespējami samazinot apgaismojumu. Šogad Zemes stundas galvenā tēma ir dabas daudzveidības izzušana un aicinājums steidzami rīkoties, īstenojot dabas saglabāšanas un atjaunošanas pasākumus un klimata pārmaiņu mazināšanas iniciatīvas. Dalība akcijā apliecina solidaritāti un demonstrē organizāciju, uzņēmumu un iedzīvotāju rūpes un izpratni par dzīvās dabas stāvokli.
Zemes stunda ik gadu apvieno miljoniem cilvēku, uzņēmumus un organizācijas no vairāk nekā 180 valstīm un teritorijām, kas iestājas par vides jautājumu aktualizēšanu. Šogad ierasto pulcēšanās pasākumu un fizisko klātbūtni pilsētu gaismas objektu izslēgšanas brīdī aizstās kopības sajūta un solidarizēšanās digitāli. Virtuālajā fokusā — dabas daudzveidības izzušana un ar to saistītās sekas.
Dabas daudzveidība samazinās un aptuveni miljonam sugu draud izmiršana. Bioloģiskās daudzveidības mērķu īstenošanas novērtējums liecina, ka mēs neesam sasnieguši iepriekšējās desmitgadēs starptautiski izvirzītos mērķus problēmas mazināšanai. Arī Latvijas ziņojumi Eiropas Komisijai par dabas stāvokli neuzrāda apmierinošu situāciju mūsu valstī. Zemes stunda izceļ iedzīvotāju, organizāciju, uzņēmumu, zinātnes un izglītības institūciju, valdību lomu bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanai nākamajā desmitgadē.
“Notikumi pēdējā gada laikā ir iezīmējuši planētas mazo mērogu, un to var attiecināt arī uz dzīvās dabas izzušanas sekām. Labvēlīgs dzīvās dabas stāvoklis ir sabiedrības labklājības priekšnosacījums. Starptautiskā un nacionālā līmenī mūsu rīcība samazina dabas daudzveidību, kas rada draudus cilvēces labklājībai un palielina jaunu pandēmiju attīstības risku. Šis gads ir ļoti nozīmīgs gan cenšoties atgūties no COVID-19 pandēmijas ietekmēm, gan pieņemot starptautiskus lēmumus par nākamo desmitgadi,” norāda Jānis Rozītis, Pasaules Dabas Fonda direktors.
“Latvijā lielu popularitāti ir guvuši bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumi mežos, purvos un pļavās, kad brīvprātīgie ekspertu vadībā piedalās biotopu atjaunošanas darbos. Arī šogad Pasaules Dabas Fonds sadarbībā ar partneriem plāno vēl aktīvāk īstenot “Daru labu dabai” iniciatīvas pasākumus, kā arī izzinošos pārgājienus dabā. Lai arī klātienes pasākumu organizēšana vēl ir ierobežota, mums visiem ir iespēja pievienoties Zemes stundas akcijai, kas ir par ikviena rūpēm un apņemšanos uzlabot dzīvās dabas stāvokli,” aicina Elīna Pekšēna, Pasaules Dabas Fonda pārstāve.
Pasaules Dabas Fonds ar Zemes stundas partneri Latvijā uzņēmumu Tetra Pak akcijas ietvaros rīko konkursu “Klimata vēstnieks”, organizē dažādus izglītības pasākumus, aicina valsts institūcijas, pašvaldības, uzņēmumus iesaistīties akcijā, simboliski samazinot apgaismojumu vides objektiem un atbalstot akciju informatīvi, rosina savus sociālo tīklu sekotājus un viedokļu līderus līdzdarboties vēstījuma par dabas saglabāšanas nepieciešamību un nozīmību nodošanai plašākai sabiedrībai. Neizpaliks arī tradicionālais Zemes stundas koncerts tiešsaistē.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija sāk nodrošināt bezmaksas psihoterapijas pakalpojumu ģimenēm ar bērniem
No 1. marta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Konsultatīvā nodaļa ESF līdzfinansētā projekta 9.2.1.3/16/I/001 “Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē” ietvaros sāk nodrošināt ģimenēm ar bērniem bezmaksas ģimenes psihoterapijas konsultācijas. Ģimenes psihoterapijas konsultācijas notiks Latvijas Sistēmisko un ģimenes psihoterapeitu biedrības psihoterapeitu (psihoterapijas speciālistu) vadībā.
Ģimenes psihoterapijas mērķis ir stiprināt ģimeni kā vienotu veselumu, palīdzot identificēt un mazināt problēmas, kas traucē ģimenes sekmīgai funkcionēšanai. Ģimenes psihoterapija rosina ģimenes locekļus mainīt neprasmīgas, savstarpēji noliedzošas attiecības ģimenē, veicina lielāku savstarpējo sapratni, iecietību un laipnību.
Ģimenes psihoterapijas konsultācijas var notikt gan visai ģimenei vienlaicīgi, gan arī citādi – vecākam ar bērnu, vecākiem bez bērniem, vairākiem ģimenes locekļiem vienlaikus vai arī kā individuālās konsultācijas. Jebkurā gadījumā – konsultācijas mērķis būs stiprināt ģimeni kopumā, atklāt tajā līdz šim slēptos resursus, pilnveidot un attīstīt sadarbības un konfliktu risināšanas prasmes utt.
Projekta ietvaros nodrošinātās psiholoģiskās konsultācijas būs ne īsākas par stundu un garākas par pusotru stundu, tās notiks vidēji reizi nedēļā. Katra ģimene varēs saņemt no vienas līdz desmit konsultācijām (kopējais stundu skaits vienas ģimenes konsultācijām nedrīkstēs pārsniegt desmit stundas), taču izņēmuma gadījumos terapeitisko sesiju skaits varēs tikt palielināts.
Taivo Trams, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Administratīvās nodaļas vadošais eksperts (struktūrvienību sadarbības un stratēģiskās plānošanas nodrošināšanā) mob. 22 007 194 tālr. 67 359 145
Atklās kampaņu “Dara citādi – izdara tāpat!” par iekļaujošo nodarbinātību cilvēkiem ar invaliditāti
Tūkstošiem cilvēku ar invaliditāti veiksmīgi strādā dažādās jomās, un arvien vairāk mazinās aizspriedumi par šo cilvēku nodarbinātības iespējām. Lai arī katru gadu nodarbināto cilvēku ar invaliditāti īpatsvars pieaug, tas tomēr atpaliek no citu grupu nodarbinātības līmeņa, un joprojām cilvēki ar invaliditāti ir viena no bezdarbnieku riska grupām, kam nepieciešams papildu atbalsts, lai veicinātu sekmīgu iekļaušanos darba tirgū.
Lai aktualizētu jautājumu par cilvēku ar invaliditāti iekļaušanu darba tirgū, gan iedrošinot šos cilvēkus kā darba ņēmējus, gan rosinot darba devējus pieņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti, Labklājības ministrija uzsāk kampaņu “Dara citādi – izdara tāpat!”.
Trešdien, 3. martā, plkst. 11.00 tiešsaistē notiks kampaņas atklāšanas pasākums. To būs iespējams vērot Labklājības ministrijas un Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas Facebook kontos, kā arī portālā Delfi. Mediju pārstāvjiem būs iespēja tiešsaistē uzdot jautājumus tā dalībniekiem, reģistrējoties un pieslēdzoties konferencei. Tāpat iespējams pieteikt dalību, rakstot uz e-pastu: Guntis.Kaldovskis@lm.gov.lv.
Preses konferencē informēs par kampaņas mērķiem, galvenajām aktivitātēm un informatīvajiem materiāliem, pēc tam tiks atklāta virtuālā fotoizstāde “Dara citādi – izdara tāpat!”, kura ikvienam interesentam mēnesi būs pieejama digitālajā vidē.
Preses konferencē piedalīsies:
Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krišs Lipšāns;
Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa;
Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis;
Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Regita Zeiļa;
Zvanu centra “Sonido” īpašniece un sociālā projekta “Parunāsim” dibinātāja Inga Muižniece.
Papildu informācija: Edīte Olupe, Labklājības ministrijas Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta projektu vadītāja; tālr. 67782957; 29286136; e-pasts Edite.Olupe@lm.gov.lv
Kampaņa tiek finansēta no Labklājības ministrijas Eiropas Sociālā fonda Tehniskās palīdzības projekta līdzekļiem.
Informāciju sagatavoja: Aiga Ozoliņa, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājas, 67021581, aiga.ozolina@lm.gov.lv
Katru gadu ziemas izskaņā Viduslatgales pārnovadu fonds uzsāk labdarības akciju bērniem ar īpašām vajadzībām “Piepildīt sapni”. Šogad akcija notiks astoto gadu. Akcijas laikā mēs aicinām ikvienu iedzīvotāju palīdzēt piepildīt kāroto sapnīti Preiļu, Līvānu, Riebiņu, Vārkavas un Aglonas bērniem. Akcijas laikā mēs vēlamies pievērst uzmanību tām ģimenēm, kurās aug bērniņi, kam nepieciešama papildu uzmanība, rūpes un arī naudas līdzekļi. Bieži vien vecākiem vai aizbildņiem, gādājot par ikdienas vajadzībām, neatliek nedz laika, nedz līdzekļu, lai izpildītu bērnu vēlmes, kas sniedzas ārpus dienišķās rutīnas. Esam apzinājuši novadu 15 bērnus un viņi dalījās ar savām vēlmēm. Bērni vēlas velosipēdus, telefonus, šūpoles, batutu, baseinu ar bumbām, fērbiju, Hot Wheel mašīnu trasi, savu kokli, nošu statīvu. Diemžēl ir bērniņi, kuri nevar nedz pateikt, dažkārt pat ne apzināt savas vēlmes…lūdzām to darīt mammām, aizbildņiem. Ir ļoti svarīgi, lai veselības un dzīves kvalitātes uzlabošanai mēs visi kopā savāktu līdzekļus silto smilšu terapijas kursam diviem bērniem, pretizgulējuma dinamiskajam matracim ar kompresoru, aktivitāšu mājiņai bērnam.
Akcijas laikā aicinām ikvienu ziedot Viduslatgales pārnovadu fondam ar norādi “Piepildīt sapni”. Ziedot var mūsu fonda mājas lapā https://www.vlpf.lv/ziedot/ziedot izmantojot internetbanku, maksājuma uzdevumā norādot “Piepildīt sapni”, var ziedojumu pārskaitīt uz kontu vai ziedot skaidru naudu Viduslatgales pārnovadu fondā Tirgus laukums 1, Preiļos. Ja vēlaties ziedot konkrētam bērnam, maksājuma uzdevumā norādiet bērna vārdu. Ja vēlaties ziedot konkrētu lietu, nevis naudu, sazinieties ar akcijas rīkotājiem pa tālruni 28370261.
Viduslatgales pārnovadu fondam ir sabiedriskā labuma statuss. Ziedotā nauda tik novirzīta bērniem ar īpašām vajadzībām viņu vēlmju piepildīšanai. No ziedotās naudas netiek segti izdevumi akcijas rīkošanai.
Ziedojumu rekvizīti:
Nodibinājums “Viduslatgales pārnovadu fonds”
Reģ. Nr.: 40008210954 Adrese: Tirgus laukums 1, Preiļi, LV-5301, Latvija
LV35UNLA0050021079970 AS “SEB Banka” LV17PARX0016753060001 AS “Citadele banka” LV72HABA0551046892983 AS “Swedbank” Maksājuma mērķis – “Piepildīt sapni”
1. martā – seminārs kandidātu sarakstu gatavotājiem 2021. gada pašvaldības domes vēlēšanām
No šā gada 17. marta līdz 6. aprīlim norisināsies deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana 5. jūnija pašvaldības domes vēlēšanām.
Atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likumam pašvaldības domes deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt reģistrēta politiskā partija, reģistrētu politisko partiju reģistrēta apvienība, divas vai vairākas reģistrēta politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētu politisko partiju reģistrētā apvienībā. Deputātu kandidātu saraksti iesniedzami rakstveidā un elektroniskā veidā pašvaldības vēlēšanu komisijai un sagatavojami, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas lietojumprogrammu.
Lai palīdzētu labāk sagatavoties deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanai, Centrālā vēlēšanu komisija šā gada 1. martā rīkos semināru deputātu kandidātu sarakstu gatavotājiem un iesniedzējiem 2021. gada pašvaldību vēlēšanās. Seminārs notiks tiešsaistē, Webex platformā, piekļuves saite semināra dalībniekiem tiks nosūtīta semināra dienā uz e-pastu, kas tiks norādīts, piesakot uz semināru.
Semināra darba kārtība
14.00 – 14.05 Semināra atklāšana, Kristīne Bērziņa, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja
14.05 – 14.35 Deputātu kandidātu sarakstu sagatavošanas un iesniegšanas nosacījumi, Ritvars Eglājs, Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs
14.35 – 15.00 Iespēja iesūtīt jautājumus, atbildes uz jautājumiem
15.00. – 15.10 Pārtraukums
15.10 – 15.50 Darbs ar deputātu kandidātu sarakstu gatavošanas sistēmu, uzņēmuma “SOAAR” pārstāvis
15.50 – 16.15 Atbildes uz jautājumiem
Dalībai seminārā aicinām pieteikties līdz š.g. 26. februārim, nosūtot semināra dalībnieka vārdu, uzvārdu, e-pastu, tālruņa numuru, pārstāvētās partijas vai partijas apvienības nosaukumu uz e-pastu seminari@cvk.lv.
Vienlaikus informējam, lai iegūtu kandidātu saraksta gatavotāja piekļuves tiesības Centrālās vēlēšanu komisijas lietojumprogrammai, kurā sagatavojami deputātu kandidātu saraksti, ir jāaizpilda šai vēstulei pielikumā esošā pieteikuma forma, kas jāiesniedz attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai. Pēc tam, kad pašvaldības vēlēšanu komisija būs saraksta gatavotājam piešķīrusi sistēmas lietotāja tiesības, šim pārstāvim būs iespēja uzsākt kandidātu sarakstu sagatavošanu, kā arī pēc nepieciešamības pieslēgt lietojumprogrammai citus saraksta pārstāvjus, kuri būs iesaistīti kandidātu saraksta un tam pievienojamo dokumentu sagatavošanā.
Lūdzam ņemt vērā, ka šā gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanas notiks Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma noteiktās administratīvajās teritorijās, izņemot Rīgas pašvaldību, kur pašvaldības vēlēšanas notika 2020. gadā. Līdz ar to Centrālās vēlēšanu komisijas lietojumprogrammas piekļuves tiesības jāpieprasa un deputātu kandidātu saraksti jāiesniedz jauno pašvaldību vēlēšanu apgabalu vēlēšanu komisijām. 2021. gada pašvaldību vēlēšanu komisiju sarakstu un kontaktinformāciju skat. pielikumā.
Par jaunizveidojamā Preiļu novada plānošanas dokumentu projektu izstrādi
Sakarā ar administratīvi teritoriālo reformu uzsākta jaunizveidojamā Preiļu novada plānošanas dokumentu projektu izstrāde, sadarbojoties ar apvienojamām pašvaldībām – Aglonas (Aglonas pagasts), Riebiņu un Vārkavas novadiem, un noteikti dokumentu izstrādes darba uzdevumi ar Preiļu novada domes 2020.gada 22.decembra sēdes lēmumiem Nr.23, 20.§ un 21.§ (skat. pielikumā):
Preiļu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija no 2022.gada;
Preiļu novada attīstības programma 2022.-2029.gadam.
Ar Preiļu novada domes 2020.gada 29.decembra rīkojumu Nr. 4-6/140 apstiprināta darba (vadības) grupa šādā sastāvā:
Maruta Plivda, Preiļu novada domes priekšsēdētāja, darba grupas vadītāja
Rakstiski priekšlikumi un ieteikumi attīstības plānošanas dokumentu izstrādei adresējami Preiļu novada domei, Raiņa bulvāris 19, Preiļi, Preiļu novads, LV- 5301, juridiskām personām norādot nosaukumu, reģistrācijas datus, adresi, bet fiziskām personām – savu vārdu, uzvārdu, adresi.
Preiļu, Aglonas, Riebiņu un Vārkavas novadu pagastu iedzīvotāji savus priekšlikumus un ieteikumus var iesniegt pagastu pārvaldēs, kā arī elektroniski: dome@preili.lv.
Ģimenes valsts pabalsta saņēmēja maiņu var veikt līdz 1. martam
23.02.2021.
Pēc valdības iniciatīvas Saeima lēmusi izmaksāt 500 eiro lielu vienreizēju atbalstu ģimenēm par katru bērnu. To šī gada 31. martam veiks Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Šāds atbalsts par katru bērnu pienākas tam vecākam, kurš saņem bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam vai ģimenes valsts pabalstu, vai arī piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti.
Minētais lēmums par šāda finansiāla atbalsta piešķiršanu ir radījis daudz dažādu jautājumu, kas skar šī atbalsta saņemšanas nianses. Svarīgākās skaidro Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Zita Mustermane:
“Bāriņtiesu likumā noteikts, ka bāriņtiesa, aizstāvot bērna personiskās intereses attiecībās ar vecākiem, aizbildņiem un citām personām, lemj par valsts sociālo pabalstu izmaksu pārtraukšanu personai, kura bērnu neaudzina, un izmaksāšanu personai, kura faktiski audzina bērnu. Tādējādi, gadījumos, kad vecākiem rodas domstarpības par minēto pabalstu izmaksu otram vecākam, bāriņtiesa pieņem lēmumu par pabalsta izmaksas pārtraukšanu vecākam, kurš bērnu neaudzina.
VSAA neizšķir vecāku strīdus un nav tiesīga pārtraukt jau piešķirtā pabalsta izmaksu, pamatojoties tikai un vienīgi uz otra vecāka iesniegumu. VSAA pārtrauc izmaksāt pabalstu, pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu par izmaksas pārtraukšanu vienam vecākam un izmaksu personai, kas faktiski audzina bērnu vai otra vecāka labprātīga atteikšanās no turpmākās pabalsta saņemšanas.
Ja vecākiem pastāv domstarpības par kāda no minēto pabalstuizmaksu otram vecākam, aicinām personas līdz 2021.gada 1.martam vērsties savas administratīvās teritorijas bāriņtiesā ar iesniegumu par pabalsta izmaksu viņam.
Situācijā, kad bāriņtiesa līdz 2021.gada 1.martam saņems iesniegumu no personas ar lūgumu par kāda no pabalsta izmaksas maiņu un piešķiršanu personai, kura faktiski audzina bērnu, bāriņtiesa nekavējoties par to informēs VSAA un VSAA uz minētā iesnieguma pamata būs tiesīga veikt jau piešķirtā pabalsta, kā arī vienreizēja atbalsta izmaksas apturēšanu līdz brīdim, kamēr bāriņtiesa pieņems lēmumu, kurš no vecākiem ir bērna faktiskais audzinātājs un ir tiesīgs turpmāk saņemt pabalstus par bērnu.
Pēc minētā iesnieguma saņemšanas, bāriņtiesa uzsāks administratīvo lietu un atbilstoši bērna labākajām interesēm, izvērtēs, kuram no vecākiem būs turpmāk tiesības saņemt kādu no iepriekš minētajiem pabalstiem, tostarp vienreizējo atbalstu par bērnu. Ja personas iesniegums par pabalsta izmaksas maiņu tiks saņemts pēc 2021.gada 1.marta, bāriņtiesa ziņas par administratīvās lietas ierosināšanu nesniegs VSAA un vienreizējo atbalstu saņems vecāks, kuram šobrīd ir tiesības uz kādu no minētajiem pabalstiem.”
Informāciju sagatavoja:
Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists, 64331829, egils.zarins@lm.gov.lv
PREIĻU NOVADA DOMES SĒDE 2021. gada 25. februārī plkst. 15.00 attālināti – videokonferences veidā
DARBA KĀRTĪBA
Finanšu komitejas jautājumi
1. Par 2020. gada inventarizācijas rezultātiem 2. Par viena izglītojamā izmaksām mēnesī Preiļu novada pašvaldības izglītības iestādēs 3. Par finansējuma sadalījumu piemaksām pedagogiem, skolotāju palīgiem un auklēm par darbu Covid-19 pandēmijas laikā 4. Par aizdevumu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ) Specifiskā atbalsta mērķa 9.3.1.1. pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanas 2. kārtas projekta Nr.9.3.1.1./18/I/009 “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide un attīstība Preiļu novadā” darbību īstenošanai 5. Par pašvaldības pirmpirkuma tiesību izmantošanu
Sociālo, izglītības un kultūras komitejas jautājumi
6. Par sociālā dzīvokļa īres līguma pagarināšanu 7. Par pašvaldības dzīvokļa īres līguma pārrakstīšanu 8. Par uzņemšanu rindā uz pašvaldības dzīvojamo platību 9. Par sociālā dzīvokļa statusa noņemšanu 10. Par speciālistam izīrējamās dzīvojamās telpas statusa noteikšanu 11. Par pašvaldības dzīvojamās platības piešķiršanu 12. Par sociālā dzīvokļa sadali 13. Par pašvaldības sociālās dzīvojamās platības piešķiršanu 14. Par ziņu par deklarēto dzīvesvietu anulēšanu 15. Par Preiļu novada domes saistošo noteikumu Nr. 2021/2 “Par maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni” apstiprināšanu
Novada attīstības un infrastruktūras komitejas jautājumi
16. Par Preiļu novada domes 2021. gada 28. janvāra sēdes lēmuma, protokols Nr.1, punkts 23.2 “Par adreses piešķiršanu zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 7601 001 0702” precizēšanu 17. Par nekustamā īpašuma sadali 18. Par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu 19. Par pašvaldības dzīvokļu īpašumu reģistrāciju zemesgrāmatā 20. Grozījumi Preiļu novada domes 2017. gada 26. janvāra lēmumā Nr. 1, 25.§ “Par vēlēšanu iecirkņu vietu noteikšanu Preiļu novadā” 21. Par Preiļu novada domes “Mazo un vidējo komercsabiedrību un saimnieciskās darbības veicēju projektu līdzfinansēšanas konkursa” nolikuma apstiprināšanu 22. Par reorganizācijas plāna konstatējošās daļas apstiprināšanu
19. februārī lielie aukstumi un biezā sniega sega netraucēja attālināti satikt Ukrainas un Gruzijas pārstāvjus pasākumā “Kafija ar jaunatni” (Kофе с молодежью). Šādas regulāras tiešsaistes tikšanās pie kafijas tases ierosināja Tamāra Stratilat – Ņižinas pašvaldības uzņēmēju padomes locekle un lietišķo sieviešu sabiedriskās organizācijas–kluba “Lietišķā sieviete” (“Дилова жинка”) vadītāja pēc starptautiskā projekta “Eiropas Vietējās solidaritātes dienas Preiļos” nobeiguma pagājušajā gadā.
Šoreiz Ņižina, Ozurgeti un Preiļi stāstīja par jaunatnes darba jomu, kas ar katru gadu paliek aizvien aktuālāka, aptverot gan izglītību un sportu, gan arī veicinot un attīstot radošumu, iniciatīvu un citas dzīvei noderīgas kompetences. Anžela Timšenko no Ņižinas un Avtandils Sirbilašvili no Ozurgeti prezentēja darbu ar jauniešiem savās pašvaldībās, kas ir daudz lielākas kā Preiļi un tātad arī ar lielāku pasākumu un dalībnieku skaitu. Preiļu novadu pārstāvēja Jauniešu centrs “ČETRI”, un jaunatnes lietu speciāliste Sintija Ančeva draugiem no Gruzijas un Ukrainas stāstīja par dažādiem jaunatnes jomas aspektiem – aktuālāko statistiku, darbu Covid-19 apstākļos, pasākumiem, projektiem un jauniešu līdzdalības iespējām.
Diskusijas nobeigumā tika akcentēts, ka nav būtisks pašvaldības lielums un iesaistīto dalībnieku skaits, bet svarīga ir piedāvāto pakalpojumu kvalitāte. Tāpēc jārod iespējas, lai atbalsts un pasākumi būtu brīvi pieejami jauniešiem gan pilsētās, gan laukos, gan maznodrošinātiem, gan jauniešiem ar īpašām vajadzībām. Ir svarīgi rūpēties, sniegt atbalstu un būt blakus ikvienam jaunietim, kam tas ir nepieciešams.
Preiļu novada Jauniešu centrs “ČETRI” ir atvērts sadarbībai, sniedz konsultācijas un organizē dažādus pasākumus jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanai arī COVID-19 apstākļos, par ko informāciju var iegūt gan pašvaldības mājas lapā: www.preili.lv, gan arī sociālajos tīklos.
Elita Jermolajeva, Preiļu novada domes Attīstības daļas vadītāja
Likumi.lv jaunais videogids: zini un izmanto vietnes iespējas!
Vai zināji, ka tiesību aktu vietnē likumi.lv pieejami divi meklētāja veidi – ātrais un izvērstais meklētājs? Kā pāris soļos nokļūt līdz visiem Latvijā spēkā esošajiem likumiem? Kā atrast Ministru kabineta noteikumus, kas izdoti uz kāda likuma panta pamata? Un vai zini, kā pieteikties paziņojumiem e-pastā par izmaiņām sev interesējošā tiesību aktā? Par šīm un citām likumi.lv iespējām – uzzini videoanimācijā!
No šodienas, 22. februāra, oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis”, kura informatīvās platformas daļa ir vietne likumi.lv, aicina ikvienu interesentu ielūkoties videogidā par tiesību aktu vietnes piedāvātajām iespējām. Tas var kļūt par noderīgu palīgu gan jaunam lietotājam, gan ilggadējam lietpratējam, kas vietni izmanto ikdienas darbā, studijās vai citās dzīves situācijās.
Nepilnu sešu minūšu garumā ir izklāstīts un nodemonstrēts, kā meklēt tiesību aktus, kādas iespējas ir tiesību aktu sarakstos un atvērumos, rīkjoslas opcijas, iespējas pie pantiem un personalizētās iespējas. Šis detalizētais ieskats var atvieglot un padarīt ērtāku turpmāko darbu īpaši tiem lietotājiem, kuriem ir padziļinātas prasības un vajadzības tiesību aktu atlasē vai darbam ar dokumentu.
Videogids ir pieejams gan tā pilnajā versijā, gan atsevišķi pa daļām, lai ikviens interesents rastu atbildes uz sev interesējošajiem jautājumiem pēc iespējas ātrāk. Visi video ir pieejami oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” YouTube kontā atsevišķā atskaņošanas sarakstā:
Par likumi.lv satura jaunumiem un iespējām var operatīvi uzzināt, arī sekojot vietnes kontiem socmedijos: facebook un twitter, kā arī oficiālā izdevēja instagram profilam.
Zini un izmanto!
Par likumi.lv
Likumi.lv ir tiesību aktu vietne, kurā tiek nodrošināta brīva piekļuve Latvijas Republikas tiesību aktiem. Likumi.lv ir daļa no oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformas.
Papildinformācijai:
Kellija Virse Oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” Sabiedrisko attiecību speciāliste T.: +371 67310675 Mob.: +371 22113792 kellija.virse@lv.lv www.lv.lv
Izmaiņas rēķinu apmaksas kārtībā “Maxima” veikalos
SIA “Maxima Latvija” pieņēmusi lēmumu, ka rēķinu apmaksa “Maxima” veikalu kasēs ārkārtējās situācijas laikā iespējama tikai noteiktos laikos, kad veikalos ir mazāka apmeklētāju plūsma.
Rēķinus “Maxima” veikalos iespējams apmaksāt šādos laikos:
no plkst. 8:00 līdz plkst. 10:00
no plkst. 20:00 līdz plkst. 22:00
Izmaiņu mērķis ir ierobežot apmeklētāju plūsmu veikalos, lai varētu nodrošināt valstī noteiktos ierobežojumus attiecībā uz veikalu darbību ārkārtējās situācijas laikā.
SIA “PREIĻU SAIMNIEKS” aicina klientus būt saprotošiem, kā arī savu iespēju robežās norēķinus veikt attālināti!
Inga Krekele, SIA “Preiļu saimnieks” sabiedrisko attiecību speciāliste
Papildinās Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja krājums par Atmodas periodu Preiļos
19.02.2021.
Šogad viss ir savādāk. Pasākumi nenotiek, klātienes tikšanās nav iespējamas, arī muzeji apmeklētājiem ir slēgti. Uz šī gada sākumu Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs ir sagatavojis Atmodas laikam veltītu āra izstādi “Es Atmodā. 1987-1991”. Diemžēl stingro epidemioloģisko drošības prasību dēļ izstādi atklāt Barikāžu atceres gadadienā nebija iespējas, tāpēc tā kļūs pieejama no 25. februāra un tiks izvietota Raiņa bulvārī pretī Kultūras namam. Ar ko zīmīgs tieši šis datums – 25. februāris? Pirms 32 gadiem 1989. gada 25. februārī notika preiliešiem ļoti nozīmīgs un saviļņojošs pasākums – Latvijas sarkanbaltsarkanā karoga pacelšana virs grāmatu nama “Latgale”!
Atmoda Preiļos un muzeja krājumā
Trešā Atmoda jeb Dziesmotā revolūcija. Šie daži gadi 1980. gadu 2. pusē un 1990. gadu sākumā bija notikumiem un iespaidiem pārsātināti – tautas manifestācijas, Baltijas ceļš, Barikādes, Latvijas karoga atdzimšana, demokratizācija. Reti kurš stāvēja malā, jo tā bija Latvijas tautas atmoda, kas rezultējās neatkarīgā valstī.
Atmodas laiks raksturīgs ar daudzām pārmaiņām – gan politiskām, gan kultūras un izglītības, gan sociālajām un arī ekonomiskajām. Arī Preiļos kūsāja notikumi, polemika presē, iedzīvotāju aktivizēšanās un iestāšanās par savu nākotni.
Preiļos, līdzīgi kā visā Latvijā, Atmodas notikumi ir nesaraujami saistīti ar Latvijas Tautas frontes (LTF) Preiļu nodaļas darbību, kuras spilgtākais līderis bija Arkādijs Višņevskis (1939-2001), taču aktīvi darbojās un pašaizliedzīgi šajā darbā iesaistījās arī daudzi citi preilieši un rajona pārstāvji. LTF Preiļu nodaļas atbalsta grupas aktuālākie uzdevumi bija: „ekoloģijas problēmu risināšana rajonā, kultūras un vēstures pieminekļu atjaunošana, iedzīvotāju migrācijas procesa saprātīga regulēšana”. Aktīvi kultūras jautājumu risināšanā iesaistījās Latvijas Kultūras fonda Preiļu kopa (vadītāja Skaidrīte Bērziņa), kas jau toreiz aktualizēja arī Preiļu pils atjaunošanu un parka kanālu attīrīšanu no dūņām, kā arī rīkoja talkas Preiļu vecajos kapos.
1989. gada 25. februārī, notika Latvijas karoga iesvētīšana Preiļu katoļu baznīcā un tā svinīga pacelšana virs grāmatu nama “Latgale”. No kreisās: Preiļu Romas katoļu draudzes dekāns Alberts Budže, LTF Preiļu nodaļas priekšsēdētājs Arkādijs Višņevskis. Foto: Igors Pličs. PVLMM krājums.
Šo notikumu aculiecinieki un iesaistītie vēl ir dzīvi un spilgti to atceras, arī tā laika bērniem ir savas atmiņas, kas vieno šo paaudzi. Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja krājumā par Atmodas notikumiem pamatā liecina fotogrāfijas (to klāsts aizvien papildinās), pierakstītās cilvēku atmiņas, dokumenti un dažādi priekšmeti.
LTF Preiļu rajona aktīvista Jāzepa Anspoka uzrunas fragments Latvijas karoga uzvilkšanas mītiņā Preiļos 1989. gada 25. februārī. PVLMM krājums.
Pateicoties Preiļu fotogrāfiem Igoram Pličam un Gunāram Vilcānam, īpaši smalki fotogrāfijās ir dokumentēta Preiļu rajona Tautu konferences dienā, 1989. gada 25. februārī, Preiļos notikusī sarkanbaltsarkanā karoga iesvētīšana Preiļu katoļu draudzes baznīcā (dekāns Alberts Budže) un tā uzvilkšana virs grāmatu nama “Latgale”. Šis notikums pulcēja ļoti lielu skaitu preiliešu, tajā ar runām uzstājās LTF pārstāvji Arkādijs Višņevskis, Ilgvars Muzikants un citi. Jāzepa Anspoka sarakstītais runas teksts ir saglabājies un šobrīd bagātina muzeja krājumu.
Nozīmīga loma Atmodas procesā bija arī masu medijiem, ne tikai valsts, bet arī reģionālajiem. Jau no 1950. gada Preiļu rajonā iznāca Latvijas Komunistiskās partijas Preiļu rajona komitejas un Preiļu rajona tautas deputātu padomes laikraksts “Ļeņina karogs”, taču Atmodas laikā tajā tika publicēta arī LTF informācija, kā arī aprakstīti svarīgie Atmodas notikumi Preiļos (redaktors Pēteris Pīzelis). No 1990. gada 13. februāra tas kļuva par neatkarīgu Preiļu rajona laikrakstu un no 29. marta mainīja nosaukumu uz “Novadnieks”. Taču šajā laikā Preiļos iznāca arī neoficiāla prese – LTF Preiļu rajona apvienības biļetens „Preiļu Novads”. Tā 1. numurs, ko sagatavoja Silvija Jokste un Skaidrīte Bērziņa, iznāca 1989. gada martā. Teksti tika drukāti ar rakstāmmašīnu un pavairoti ar kserokopijas palīdzību.
Šajā laikā Preiļos darbojās arī vietējā televīzijas studija. Tās spilgtajos un nereti asajos un drosmīgajos sižetos, kas šobrīd glabājas muzeja krājumā, ir iemūžināti dažādi tā laika pasākumi un aktualitātes, tostarp arī ekoloģiskās problēmas Preiļu parkā.
ILTF biļetens “Preiļu Novads”. PVLMM krājums
Vērtīgs muzeja jaunieguvums
2020. gada nogalē krājums papildinājies ar ļoti vērtīgu Valentīnas Brices dāvinājumu – viņa muzejam ir nodevusi virkni priekšmetu un fotogrāfiju, kas saistītas ar pirmo atjaunotās Latvijas Republikas Preiļu pilsētas vadītāju Juri Bricu (23.12.1943. – 26.02.1994) un viņa darbību Atmodas laikā un pirmajos atjaunotās Latvijas Republikas gados.
Juris Brics. 1980. gadu sākums. PVLMM krājums.
Juris Brics bija aktīvi iesaistījies Atmodas procesos Preiļos, viens no LTF atbalsta grupas Preiļu rajonā izveidotājiem 1988. gada 19. augustā un arī vēlākajiem aktīvistiem. 1989. g. vietējo pašvaldību vēlēšanās no LTF saraksta ievēlēts par Preiļu pilsētas padomes deputātu, 1990. g. 18. janvārī ar Preiļu pilsētas Tautas deputātu padomes sēdes lēmumu ievēlēts par Preiļu pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju. Šo amatu ieņēma līdz pat savai pāragrajai aiziešanai mūžībā 1994. gada 26. februārī, līdz ar to J. Brics ir iegājis vēsturē kā pirmais atjaunotās Latvijas Republikas Preiļu pilsētas vadītājs, kam nācās tikt galā ar visiem jaunajiem izaicinājumiem, kas šajā laikā skāra gan Preiļus, gan mūsu atjaunoto valsti kopumā. Apbalvots par LR Ministru kabineta Atzinības rakstu par darbu, kas veicinājis Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanu un pašvaldību demokrātijas nostiprināšanu. Tāpat saņēmis 1991. gada barikāžu dalībnieku Piemiņas zīmi par piedalīšanos Latvijas neatkarības aizstāvēšanā 1991.gada janvārī – augustā.
Preiļu muzejam dāvinātie priekšmeti ne tikai raksturo konkrēto cilvēku, bet vienlaikus arī ir spilgtas sava laikmeta materiālās liecības. Radiouztvērēju “VEF 202” masveidā sāka ražot 1972. gadā un ar tā palīdzību Juris Brics, līdzīgi kā citi šī uztvērēja lietotāji, klausījās ziņas, analītiskos raidījumus, sporta pārraides, mūzikas raidījumus u.c. Un tam bija sava loma arī Atmodas īpašajos notikumos. Kā atceras Valentīna Brice: “Strādājot dārzā, tieši šis radioaparāts divu dienu garumā tika izmantots, klausoties pirmo Latvijas Tautas Frontes kongresu, tas bija līdzi Baltijas ceļā”.
1989. gada 23. augustā notika Baltijas ceļš – vairāk nekā 600 kilometru gara cilvēku ķēde Igaunijā, Latvijā un Lietuvā no Tallinas cauri Rīgai līdz Viļņai sadevās rokās, pieminot Rībentropa – Molotova pakta noslēgšanas piecdesmitgadi. Akciju rīkoja Baltijas valstu nacionālās kustības „Rahvarinne” Igaunijā, Latvijas Tautas fronte Latvijā un „Sajūdis”. Arī Preiļu rajona iedzīvotāji 20 grupās ar 6 autobusiem un vieglajām automašīnām ieradās uz “Baltijas ceļu” un izvietojās 1 km garā ceļa posmā uz Valmieras – Rīgas šosejas netālu no Siguldas.
Piemiņas zīmes politiski represētajiem atklāšanas pasākums pie Preiļu Romas katoļu baznīcas. Runu saka Preiļu katoļu draudzes dekāns Alberts Budže. Labajā malā Juris Brics. 1991. gada 14. jūnijs. PVLMM krājums.
Fotogrāfijās un videosižetos no Baltijas ceļa daudziem tā dalībniekiem var redzēt kaklā iekārtus vai rokās radioaparātus – bija paredzēts, ka akcija tiks koordinēta ar radio palīdzību. Negaidīti 23. augusta rītā Latvijas Komunistiskā partija aizliedza iepriekš saskaņoto Baltijas ceļa koordinēšanu Latvijas radio tiešraidē. Taču tas nepatraucēja – pateicoties radio žurnālistu pašaizliedzībai, LTF priekšsēdētāja uzruna rokās sadošanās minūtēs skanēja nevis tiešraidē, bet ierakstā, kas bija veikts pāris stundas pirms akcijas.
Kopumā dāvinājumā ir 26 priekšmeti, kas saistīti ar Jura Brica dzīvi un darbību. Fotogrāfijas ir vērtīgas ar to, ka ļauj ielūkoties tā laika priekšsēdētāja darba kabinetā Tirgus laukumā 1, vēsturiskajā Preiļu pagasta pārvaldes ēkā, kā arī būt klāt vienā no svarīgiem Atmodas laika notikumiem Preiļos – piemiņas zīmes politiski represētajiem atklāšanas pasākumā pie Preiļu Romas katoļu baznīcas 1991. gada 14. jūnijā, kurā piedalījās politiski represētie, viņu tuvinieki, kultūras un izglītības iestāžu pārstāvji. Uzrunas teica arī J. Bricis un Preiļu katoļu draudzes dekāns Alberts Budže (1930-2017), kam bija liela loma, šajos pārmaiņas gados iedvesmojot preiliešus.
Liels paldies Valentīnai Bricei par vērtīgo dāvinājumu!
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs allaž priecājas par dāvinājumiem, kas saistīti ar Preiļu pagātni – ne tikai senāko, bet arī pavisam nesen piedzīvoto. Atmodas periods ir īpaši nozīmīgs mūsu valsts vēstures posms, par kuru informācija un krājums aizvien tiek aktīvi papildināts, lai mēs varētu daudzpusīgāk par šiem notikumiem stāstīt muzeja apmeklētājiem, sabiedrībai un skolu jaunatnei.
Informāciju sagatavoja: Ilona Vilcāne Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciāliste vēstures jautājumos
Kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma” – iespēja piedzīvot un iegūt “kultūras vakcīnu”
2020./2021.mācību gads ir jau trešais mācību gads, kopš visā Latvijā darbojas kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma”. Programmas īstenošana nav apstājusies arī šajā sarežģītajā pandēmijas laikā. Tās darbības veiksmīgā norisē Preiļu novadā liela loma irskolu koordinatorēm – Ilzei Brokai (Preiļu 1.pamatskola),Ingūnai Patmalniecei (Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzija), Žannai Ļebedevičai (Preiļu 2.vidusskola), Sandrai Stenderei-Šteibergai (Pelēču pamatskola) un Zitai Pastarei (Salas pamatskolai), kuras nodrošina informācijas apriti, izpratni par programmas mērķiun gūtās pieredzes publicitāti, kuras mudina pedagogus un skolēnus iepazīt kultūru kā izziņas avotu, kā emociju rosinātāju, kā iedvesmas avotu, kas palīdz saredzēt iespēju iziet ārpus mācību priekšmeta ietvara un paveikt vairāk.
Programma darbojas Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros un tiek finansēta no simtgades svinībām paredzētajiem līdzekļiem. Tā ir nacionāla mēroga programma, tāpēc svarīgi atskatīties uz paveikto un sasniegtajiem rezultātiem.
Šī mācību gada I pusgadā Preiļu novada vispārizglītojošo izglītības iestāžu 1.-12.klašu skolēni programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros 53 reizes piedalījās 26 dažādās kultūras un mākslas norisēs. Programmas “Latvijas skolas soma” aktivitātes 2020./2021. mācību gada I semestrī Preiļu novadā aplūkojamas šeit: Aktivitātes 2020./2021. mācību gada 1. semestrī (PDF)
Visvairāk tika apmeklētas muzejpedagoģiskās programmas – 12 dažādas programmas 26 reizes:
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja izglītojošās programmas “Preiļu muižas dzīvie dārgumi”, “Augt maizītei tīrumā”, “Ainava platleņķī”, “Ar Silajānu mālu plaukstās” un “Stunda Latvijai”
Raiņa muzeja “Jasmuiža” muzejpedagoģiskā programma „Rainis. Dzimumdiena” un ekspozīcijas “Raiņa ģimnāzijas un studiju gadi” apskate
Varakļānu novada muzeja vides izpētes programma “Pa grāfa Borha noslēpumu takām Varakļānos”,
Muzeja “Andrupenes lauku seta” apskate Rāznas Nacionālajā parkā
Lūznavas muižas kultūrvēsturiskā izziņas programma
Iepazīšanās ar Jaundomes muižas kultūrvēsturiskajiem objektiem un dabas daudzveidību
Piecas dažādas kinofilmastika skatītas 11 reizes(skatīts digitāli):
Dokumentāla kinofilma “Vai viegli būt jaunam?”, Rīgas kinostudija, režisors Juris Podnieks,
Dokumentāla spēlfilma “Zigfrīds Anna Meirovics”, Deep Sea Studios, režisors Tālivaldis Margēvičs,
Animācijas filma “Kaķīša dzirnavas”, studija “Dauka”, režisors, Roze Stiebra,
Kinofilma “Leiputrija”, studija “Vides projekti”, režisore Laila Pakalniņa,
Spēlfilma “Jelgava 94”, Jura Podnieka studija, režisors Jānis Ābele.
Izrādes:
Latvijas Nacionālā operas baleta izrāde “Trīs draugi” (Rīga)
Liepājas teātra izrāde „Polianna” (režisors Dž. Džs. Džilindžers) Latgales Vēstniecībā „Gors”
Izrāde “Ziemas māja”, Rēzeknes teātris “Joriks” (skatīta digitāli)
Kopumā skolēni 10 reizes piedalījās 3 dažādos koncertos:
Koncertlekcija “Deja, balets un mūzika cauri gadsimtiem”, SIA Framest Music
Muzikāla nodarbība “Tautas mūzikas instrumentu pasaule”, māksliniece Iveta Mielava un etnomuzikoloģe Ilga Reizniece
Tiešsaistes koncerts “Ziemassvētki apkārt zemeslodei”, SIA “Dzīvā skaņa” (skatīta digitāli)
Kā arī 3 reizes citās izglītojošās nodarbībās:
Izglītojošas nodarbības “Simbolu valoda, Rīgas kultūrvēsturiskais mantojums” un “Valsts pārvalde un vara Latvija”,nodibinājums “Public Administration Competence Development” (Rīga)
Arhitektūras nodarbība “Inženiera izaicinājums”, Zinātnes centrs ZINNO (Cēsis)
Dalība “Latvijas skolas soma” norisēs ievērojami paplašinājusi skolēnu iespējas iepazīt Latviju caur kultūras un mākslas norisēm. Pirms un pēc katras norises skolēni mācību stundās pārrunā, vērtē, salīdzina, dalās atziņās, ļaujas emocijām.Lūk tikai daži skolēnu vērtējumi:
“Man ļoti patika monētu izstāde, jo es pirmo reizi redzēju tik lielu kolekciju. Es uzdevu ļoti daudz jautājumu par to rašanos. Mums vajadzēja pīt aprocītes un man likās, ka es ar to netikšu galā, bet man tā iepatikās. Es pat ieguvu 2.vietu. (Iļja)
Viss bija ļoti interesanti, un man patika tas, ka visiem uzdāvināja interesantas grāmatas. Es labprāt arī vēl apmeklētu šādu interesantu un izzinošu pasākumu(Jegors).
Man arī viss ļoti patika, bet visvairāk tas, ka mēs visa klase varējām mūsu skolotājām nodziedāt savas skolas himnu.(Marija)
Pils pagrabā bija tik spaigi, bet forši. Es gribētu dzīvot šādā pilī. Man ļoti patika, jo es pirmo reizi biju īstā muižā (Jānis)
Visemocionālākais šķita izrādes sākums, medmāsu uznāciens un izrādes beigu aina. Mūzika bija ļoti aizraujoša un skaista, mums interesanti bija izpētīt arī mūziķu (orķestra) sniegumu izrādes laikā. Patika izbaudīt operas atmosfēru. (12.klase)”.
2020./2021.mācību gada 1.semestrīkultūras un mākslas norišu ieejas biļešu iegādei, transporta izmaksu un maksas par kultūras norises nodrošināšanuun piekļuves maksu digitālajām norisēm segšanai tika izlietoti 5560,33 euro no piešķirtās valsts mērķdotācijas 6552,00 euro jeb 84,86 %.Finanšu līdzekļi programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros tiek piešķirti pašvaldībām katru gadu atbilstoši faktiskajam skolēnu skaitam no 1. līdz 12.klasei (unikālie skolēni).
Paši aktīvākie programmas “Latvijas Skolas soma” dalībnieki Preiļu novadā ir 1.-4.klašu skolēni – vidēji katrs ir piedalījies 2-3 pasākumos bet viskūtrākie ir bijuši 7.-9.klašu skolēni.
Programma “Latvijas Skolas soma”attiecas uz visiem skolēniem un ir daļa no mācību un audzināšanas darba. Tā vērtīgs rīks jaunās pieejas ieviešanā izglītības standartā paredzēto mērķu sasniegšanai.
Programmas norises palīdz īstenot Valsts izglītības satura centra sniegtos ieteikumus digitālo norišu īstenošanai – sekmē skolēnu obligātās izglītības satura apguvi, rūpējas par viņu emocionālo labsajūtu un mentālo veselību, reaģē uz audzēkņiem aktuālo, veicina bērnu interesi un motivāciju, rada pozitīvas emocijas, veicina sadarbību ar vecākiem un kolēģiem.
Kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” mērķis ir nodrošināt katram mūsu valsts skolēnam iespēju vismaz vienu reizi mācību semestra laikā apmeklēt norises, kas dod iespējuiepazīt Latviju mākslas un kultūras norisēs (mūzikā, teātrī, dejā, cirkā, vizuālajā mākslā, kino, arhitektūrā, dizainā, materiālajā un nemateriālajā kultūras mantojumā, literatūrā un grāmatniecībā), sasaistot tās ar mācību un audzināšanas darbu.
Plašāka informācija par kultūrizglītības programmu “Latvijas skolas soma” ir pieejama šeit:
Preiļu Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi gūst panākumus konkursā “Akvarelis. Mākslinieks Jānis Brekte – 100 ”
18.02.2021.
Noslēdzies vizuālās mākslas konkurss “Akvarelis. Mākslinieks Jānis Brekte – 100 ”, kurā iedvesmojāmies no virtuozā akvareļu glezniecības meistara Jāņa Brektes. Par godu novadniekam konkursu tradicionāli organizēja Gulbenes Mākslas skola. Darbus konkursam iesniedzām jau pērnā gada rudenī, taču sakarā ar pandēmijas situāciju valstī konkursa rezultātus uzzinājām tikai šonedēļ.
Konkursā piedalījās 44 Latvijas mākslas skolas, vispārizglītojošās skolas un mākslas studijas. Vērtēšanai tika iesūtīti 263 darbi.
Preiļu Mūzikas un mākslas skola šajā konkursā piedalījās pirmo reizi, tādēļ jo lielāks prieks, ka mūsu skolas audzēkņu darbi tika pamanīti un atzinīgi novērtēti. Kā ierasts, konkursa darbi tika vērtēti pa vecuma grupām un arī pa tēmām: Lauku ainava, Pilsēta, Klusā daba.
Sadaļā “Lauku ainava” vecuma grupā 7–10 gadi 3. vietu ieguva Paula Konstantinova par darbu “Mežs”, skolotājs Kazimirs Anspaks
Sadaļā “Lauku ainava” vecuma grupā 14-16 gadi 2. vieta – Ieviņai Spruktei par darbu “Klusums”, skolotāja Marianna Abricka, 3. vieta – Evitai Marijai Aizpurietei par darbu “Rudens”, skolotājs Kazimirs Anspaks.
Sadaļā “Klusā daba” 14-16 gadu vecuma grupā Atzinība Annijai Akmentiņai par darbu “Klusā daba ar ķirbi”, skolotājs Kazimirs Anspaks.
Paldies audzēkņiem par atsaucību un skolotājiem par ierosināšanu un atbalstu! Veiksmi, darba prieku un neatlaidību arī turpmākajos konkursos!
Marianna Abricka,
Preiļu Mūzikas un mākslas skolas direktora vietniece mākslā
Gaidot pasaulē vērienīgāko vides akciju, Zemes stundu, jau tradicionāli ikviens Latvijas iedzīvotājs var pieteikties konkursam “Klimata vēstnieks 2021”. Konkursu organizē Pasaules Dabas Fonds sadarbībā ar uzņēmumu Tetra Pak. Konkursa organizatoru mērķis ir popularizēt videi draudzīgu dzīvesveidu un godināt cilvēkus, kuri savā ikdienā veic ieguldījumu vides problēmu risinājumos un rosina sabiedrību viņiem sekot.
Šogad izsludinātajam konkursam ir divas nominācijas: videi draudzīga dzīvesveida vēstnieks un videi draudzīga dzīvesveida vēstnieks sabiedrībā. Konkursā var pieteikties vai tikt pieteikts ikviens Latvijas valsts iedzīvotājs, kurš pats piekopj videi draudzīgu dzīvesveidu vai kurš ir guvis būtiskus panākumus ietekmes uz vidi mazināšanas iniciatīvu īstenošanā, iesaistot līdzcilvēkus visā valstī, pašvaldībā, darbavietā, skolā vai citviet.
Pasaules Dabas Fonda pārstāve Elīna Pekšēna: “Konkurss “Klimata vēstnieks” ir kļuvis par tradīciju, kas iedvesmo aizvien vairāk cilvēku un rada īpašu gaisotni visiem, kas gaida Zemes stundu. Konkurss mudina katram paskatīties uz sevi un ieraudzīt tās labās lietas, ko ikdienā darām, lai būtu dabai un klimatam draudzīgāki.”
Pieteikties klimata vēstnieka konkursam varēs līdz 2021. gada 11. martam (ieskaitot) vietnē ej.uz/klimatavestnieks2021. Pieteikuma pielikumi, kas nav obligāta prasība, var tikt iesūtīti elektroniski ar norādi “KONKURSAM „Klimata vēstnieks”” uz e-pasta adresi zemesstunda@pdf.lv tajā pašā dienā, kad tiek aizpildīts elektroniskais pieteikums.
Katras nominācijas uzvarētājs iegūs dāvanu karti 500 eiro vērtībā aktīvās atpūtas inventāra veikalā “Ceļotājs”. Konkursa uzvarētāji tiks godināti Zemes stundai veltītā pasākumā 27. martā.
Pļaviņu novada ģimnāzijas Ekopadome, pagājušā gada konkursa laureāts: “Konkursa laureāta gods mūs motivējis un iedvesmojis turpināt iesākto, plānot un īstenot jaunus pasākumus un aktivitātes vides jautājumu risināšanā. Konkursā iegūto balvu izlietojām, lai iegādātos divdesmit nūjošanas nūju komplektus. Nūjas tagad var lietot skolēni un skolotāji sportiskām aktivitātēm veselīga dzīvesveida uzturēšanai.”
Klimata vēstnieks 2020, Matīss Kārlis Ļitvins (11. klase): “Šogad ir iespēja vairāk laika pavadīt ārā pie dabas. Tas ļauj mums vairāk novērtēt to, kas mums ir līdzās. Šajā laikā vēl vairāk piedomāju pie saviem un savas ģimenes paradumiem – pārtikas, elektrības un ūdens patēriņa, atkritumu samazināšanas, vairāk pastaigu nekā izbraucienu ar mašīnu. Manuprāt, šis ir īstais laiks, lai mēs katrs padomātu par saviem paradumiem un mēģinātu ieviest pārmaiņas, lai būtu videi vēl draudzīgāki.”
Preiļu, Grodņas un Panevēžas muzeju ikmēneša virtuālā izstāde. Februāris. MĀKSLA
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja, Grodņas reliģijas vēstures muzeja (Baltkrievija) un Panevēžas novadpētniecības muzeja (Lietuva) virtuālā izstāde – “MĀKSLA”.
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs
Ievērojamais latviešu mākslinieks Jāzeps Pīgoznis (1934–2014) dzimis Rēzeknes apriņķa Ružinas pagasta Odumanu sādžas Sidrabiņu mājās. Mākslas izglītību ieguvis Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolā (1948–1953) un Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā (1953–1959). Strādājis glezniecības, grafikas, grāmatu ilustrāciju un medaļu mākslas žanros. Jāzeps Pīgoznis bijis aktīvs mākslas plenēru dalībnieks, un kopš 1998. gada piedalījās arī Preiļu mākslas plenēros. Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja mākslas kolekcijai „Preiļi gleznās” mākslinieks ir uzdāvinājis piecus savus darbus. Pēc mākslinieka nāves ģimene pieņēma lēmumu par Jāzepa Pīgožņa personīgo lietu, likteņa lietu, arhīva materiālu un atsevišķu mākslas darbu dāvināšanu Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejam. Tad dzima ideja par Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā iedibināšanu.
Jāzeps Pīgoznis. Pa baltbaltu mežu. 2012. Audekls, eļļa. 100 x 120 cm.
Jāzepa Pīgožņa glezniecībā ainava ieņem ļoti nozīmīgu vietu. Visā savā gleznotāja mūžā viņš nevienu brīdi nav pārtraucis gleznot ainavas – Latvijas mežus un jūru, Latgales pakalnus un ezerus, Rīgas un mazpilsētu skatus. Īpaši dzīva viņa gleznās ir Latvijas gadalaiku poēzija.
Jāzepa Pīgožņa skices Imanta Ziedoņa tautasdziesmu izlasēm “Kas jāzina meitiņām” 1981. g. un “Puisīts augu” 1984. g.
Grafikā Jāzepa Pīgožņa lielākais pienesums un popularitāte saistās ar grāmatu mākslinieciskā ietērpa veidošanu. J. Pīgožņa ilustrētās grāmatas dod viņam daudz atzinību grāmatu grafikas izstādēs un starptautiskos konkursos. Lielākā daļa ilustrēto grāmatu ir bērnu literatūrā, tāpēc var teikt, ka veselas paaudzes ir izaugušas ar viņa sirsnīgajām un labestīgajām ilustrācijām.
Jānis Strupulis. Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā medaļa.
Godinot J. Pīgožņa piemiņu un novērtējot viņa ieguldījumu Latvijas ainavu glezniecībā, 2015. gadā Preiļu novada dome un Rīgas dome iedibināja Jāzepa Pīgožņa balvu Latvijas ainavu glezniecībā. Balvas mērķis ir turpināt attīstīt un popularizēt Latvijas ainavu glezniecību. Katru gadu balvas konkursa laureāts saņem tēlnieka Jāņa Strupuļa veidoto medaļu, kurā izmantotas Jāzepa Pīgožņa ilustrācijas. Tās aversā medaļas centrā Jāzepa Pīgožņa soļojoša figūra ar paceltu roku, virs kuras lidinās putniņš, zem kājām ceļš lentas veidā, kas rotāts ar latvju zīmju motīvu. Figūra ņemta no J. Pīgožņa pašporteta grāmatā “Kovārnis korī”. Apkārt pa loku teksts “JĀZEPA PĪGOŽŅA BALVA PAR LATVIJAS AINAVU”. Reversā fragments no J. Pīgožņa ilustrācijas “Peldētāja”, kas ievietota ainavā no medaļas aversā redzamās gleznas, ko nes pats mākslinieks. Debesu vietā ir gluds lauks, uz kura iegravē laureāta vārdu un uzvārdu.
Grodņas reliģijas vēstures muzejs
Grodņa ir plaši zināms tēlotājmākslas centrs. Šeit ir dzimuši ievērojami mākslinieki Leons Baksts un Osips Ļubičs. Glezniecības tradīcijas Grodņā ir attīstījušās gadsimtiem. Iespējams senākais Grodņā tapušais darbs, kura autors ir zināms, ir katoļu dominikāņu mūka Gilārija Hoetska “Svētā ģimene”. Glezna glabājas Grodņas reliģijas vēstures muzejā.
Šis mākslas darbs ir eļļas gleznojums uz audekla un tā izmērs ir 76,5×55 cm. Gleznā attēlota Svētā ģimene, kurā piedzima Jēzus Kristus – jaunava Marija un viņas vīrs Jāzeps. Hoetska kompozīcijā Svētā ģimene attēlota pie vakariņu galda, taču gleznā attēlotie ikdienišķie priekšmeti sevī ietver dziļu simbolismu. Piemēram, gleznas centrā traukā attēlotais jērs simbolizē Jēzus Kristus upuri. Augļi uz galda arī saistās ar nāvi un atdzimšanu gadalaiku ritējumā. Darba lejas daļā norādīta autora informācija:
JESVS, MARIA, IOZEF, DO COR MEV ET ANIMA MEA VOBIS.
EGO FR [ater] HILARIVS CHOIECKI SACYI Od, Pre ?. [sacri ordinis praedicatorum?]
“Jēzus, Marija, Jāzeps, es sniedzu jums manu sirdi un dvēseli
Es esmu brālis Gilārijs Hoetskis svētā sludinātāju ordeņa”
Hoetska gleznojums ir slavenā franču zīmētāja un graviera Žaka Kallo (Jacques Callot (1592-1635)) darba “Lūgšana pirms maltītes” (“Le bénédicité” jeb “La Sainte Famille á table”, 1628) mākslinieciska interpretācija. Grodņiešu vidū ir populārs viedoklis, ka darbs tika uzgleznots 1630. gados Vissvētākās Jaunavas Marijas pasludināšanas baznīcai Zviedrijas Sv. Brigitas klosterī, kas šobrīd tiek uzskatīta par vienu no sešiem Eiropas debesīgajiem aizbildņiem. Klosteris tika izveidots 1634. gadā ar Kristofera Veselovska, Lietuvas galma maršala un Grodņas ekonomijas administratora, atbalstu. Klostera kompleksa būvniecība tika pabeigta 1640. gados, baznīca tika iesvētīta 1651. gadā. Dominikāņi, kam piederēja arī Hoetskis, apmetās Grodņā nedaudz agrāk 1632. gadā pēc Grodņas stārasta Frederika Sapegas uzaicinājuma.
Šīs gleznas tapšanas versijas piekritēji izmanto neparastu argumentu – Hoecka gleznā attēlotā Jāzepa līdzība ar K. Veselovski, kura portrets tika atrasts pēc 2. Pasaules kara Grodņā Sv. Brigitas klosterī. Taču pastāv arī cita gleznas datējuma versija, pēc kuras glezna tapusi 17. gs. beigās. Tās aizstāvji norāda uz gleznas līdzību ar Studzjanskas Dievmātes ikonu, kas arī tapusi pēc Kallo gravīras 1630. gados. 1671. gadā Studzjanskas ikona tika atzīta par brīnumdari un jau 1684. g. tā tika uzskatīta par vienu 12 vispielūgtākajām Polijas–Lietuvas ūnijā. Svētceļojumu pie šīs ikonas veica arī karalis Jans III Sobeskis. Par labu šai versijai liecina arī latīņu uzraksts “VERA EFFIGIES STVD (Stud.[zjanskas ikonas] īsts attēls). Lai gan tas neizslēdz iespēju, ka uzraksts pievienots vēlāk, pieaugot šī attēla pielūgsmei. Interesanti, ka Jana III Sobeska galma gleznotājs bija Klods Kallo, Žaka brāļadēls. Klods Kallo aktīvi attīstīja arī reliģisko sižetu gleznojumus, balstoties sava tēvoča meistardarbos, un lielā mērā noteica Polijas–Lietuvas ūnijas augstmaņu mākslas gaumi 17. gs. Netiešs norādījums uz to, ka glezna ir tapusi vēlākā laikā, ir fakts, ka Hoetskis ir miris starp 1705 un 1709. gadu.
“Svētā ģimene” ir Grodņas reliģiju vēstures muzeja ekspozīcijas rota un nemainīgi piesaista apmeklētāju uzmanību.
Panevēžas novadpētniecības muzejs
Tēlnieks Jozs Zikars
Panevēžā profesionālā māksla veidojās uz 20. gs. 1. puses ievērojamo šī reģiona mākslinieku liktiem pamatiem. Starp tiem bija Jozs Zikars (1881–1944) – pirmais profesionālais un viens no ievērojamākajiem Lietuvas tēlniekiem, kura daudzi radītie darbi ir kļuvuši par neatkarīgās Lietuvas simboliem: pieminekļi “Brīvība”, “Grāmatu nesējs”, valsts un sabiedrisku darbinieku bistes un reljefi, interjeru un eksterjeru skulptūras, medaļas. J. Zikars ir visu Lietuvas starpkaru perioda litu un centu monētu autors. Mākslinieka bagātīgais radošais mantojums glabājas Lietuvas muzejos (tostarp arī Panevēžas novadpētniecības muzejā), bibliotēkās, baznīcās. Lai atzīmētu tēlnieka 140. dzimšanas dienu, Lietuvas Republikas parlaments 2021. gadu pasludināja par tēlnieka Joza Zikara gadu.
Tēlnieka Joza Zikara portrets. Kauņa. Janinas Tallat-Kelpšienes foto. 20. gs. 30. gadi.
J. Zikars ir dzimis 1881. gada 18. novembrī Panevēžas apriņķī, Paļuku ciemā, Pumpēnu pagastā. 1916. g. pabeidza Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijas Tēlniecības fakultāti. 1918. gadā kopā ar ģimeni atgriezās Lietuvā. Neatkarību atguvušajā Lietuvā tapa paši svarīgākie Lietuvas tautas neatkarības iedvesmotie tēlnieka darbi. J. Zikars bija lielisks pedagogs, kas izskoloja vairākas jauno mākslinieku paaudzes. 1919.–1928. gadā viņš strādāja par skolotāju Panevēžas Valsts ģimnāzijā un Skolotāju seminārā. 1928. gadā pēc izglītības ministra uzaicinājuma ieradās Kauņā, lai pasniegtu Kauņas Mākslas skolā, 1944. gadā viņam tika piešķirts profesora tituls. Padomju vajāšanu un pratināšanu salauzts, traģiski mira 1944. gada 19. novembrī, apbedīts Kauņas Petrašūnu kapsētā.
Piemineklis “Brīvība” Kauņā. Tēlnieks Juozs Zikars, arhitekts Vladimirs Dubeneckis. Gedimina Orenta izdota pastkarte. Ap 1938.–1940. gadu.
Šo par Lietuvas tautas simbolu kļuvušo skulptūru J. Zikars radīja, dzīvodams Panevēžā 1921. gadā. 1928. gada 14. maijā, lai atzīmētu neatkarīgās Lietuvas desmitgadi, skulptūra tika atklāta Lietuvas pagaidu galvaspilsētā – Kauņā, Kara muzeja pagalmā. Padomu laikā monuments tika nojaukts, 1989. gadā atjaunots šajā pat vietā. 2021. gadā piemineklis svinēs 100 gadi.
3. Lietuvas Bankas Panevēžas nodaļa, 1931. gadā dekorēta ar J. Zikara skulptūrām “Atlanti” (fragments). Arūna Baltēna foto. 2006. gads.
1931. gadā Panevēžā uzbūvēta Lietuvas Bankas ēka (arhitekts Mikols Songaila) – viena no skaistākajām un ievērojamākajām modernisma stila būvēm pilsētā. J. Zikars radīja 12 dekoratīvas skulptūras “Atlants” tieši šīs ēkas interjeram, rozeti pieņemšanas zālē un ornamentālus dekorus ar Vīti uz ēkas fasādes.
Šī publikācija ir tapusi ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā ir atbildīgs Preiļu novada dome, Grodņas reliģijas vēstures muzejs un Panevēžas novadpētniecības muzejs un tas nekādā veidā nevar tikt izmantots, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.
Par projektu ENI-LLB-1-244 “Pārrobežu vēstures un kultūras mantojuma veicināšana ar muzeja inovāciju palīdzību”
Projekta mērķis ir izveidot pārrobežu sadarbības platformu un radīt nosacījumus, lai nodrošinātu arvien lielāku tūristu un apmeklētāju interesi par kultūrvēsturisko mantojumu Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pierobežas teritorijā. Vadošais projekta partneris – Preiļu novada dome (LV), Grodņas reliģijas un vēstures valsts muzejs (BY), Panevēžas novadpētniecības muzejs (LT).
Šo projektu finansē Eiropas Savienība. Projekta budžets: 367 864,64 EUR, no tiem ES finansējums: 331 078,17 EUR
Projekta īstenošanas periods: 2020. gada 1. jūnijs – 2022. gada 31. maijs.
Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programma Eiropas kaimiņattiecību instrumenta ietvaros 2014.-2020. gadam.
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Piekrītot sīkdatņu izmantošanai, tiks nodrošināta tīmekļa vietnes optimāla darbība. Turpinot vietnes apskati Jūs piekrītat, ka izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Privātuma politika
