5. martā Preiļu novada pašvaldības priekšsēdētāja Maruta Plivda noslēdza līgumu ar SIA “Preiļu putni” valdes locekli Hermani Dovgiju par nekustamā īpašuma Preiļu novadā Rietumu ielā 7 iznomāšanu. Nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības kopējā platībā 5,01 ha un plānotās neapdzīvojamās telpas – tipveida neapkurināma angāra ēkas un divām moduļu tipa sadzīves ēkām, kuru būvniecība notiek pašlaik. Nomas tiesības uz nekustamo īpašumu uzņēmējs ieguva izsoles rezultātā.

Pirmā izsole, kas bija plānota 20. janvārī, nenotika sakarā ar to, ka nebija pieteicies neviens pretendents. Uz otro izsoli, kas notika 22. februārī, pieteicies bija viens pretendents, kurš arī ieguva nomas tiesības.

Nomas līguma nosacījumi paredz to, ka uzņēmējs, attīstot uzņēmējdarbību nekustamajā īpašumā, apņemas radīt ne mazāk kā 10 jaunas darba vietas.

Preiļu novada domes Attīstības daļas vadītājas vietniece Sanita Meļko informēja, ka tipveida angāra ēkas tiek būvētas saskaņā ar projekta ”Preiļu novada uzņēmējdarbības vides infrastruktūras attīstība” otrās darbības – “Industriālās teritorijas izbūve Rietumu ielai piegulošajā teritorijā” plānotajām aktivitātēm. Būvprojekts paredz izbūvēt tipveida neapkurināmo angāra ēku, divu moduļu tipa sadzīves ēkas un funkcionāli saistītu teritoriju. Viena no projekta darbībām paredz to, ka tipveida angāra ēkas publiskās izsoles rezultātā tiek iznomātas komersantam, kurš Preiļu novadā attīstīs savu uzņēmējdarbību un radīs jaunas darba vietas.

Ņemot vērā projekta nosacījumus, izsoli uz tipveida būvēm iespējams veikt jau pie būvprojekta izstrādes vai būvdarbu procesā. Šādi nosacījumi ir svarīgi komersantam, lai objektu pielāgotu konkrētai uzņēmējdarbības specifikai, protams, saskaņojot izmaiņas ar projekta realizētāju.

 Maija Paegle,

Preiļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste

VSIA “Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums” struktūrvienība Preiļi 2021./2022. m. g. aicina apgūt vairākas profesijas.

Pēc 9. klases (mācību ilgums 4 gadi):

• pavārs,
• maizes un miltu produktu ražošanas tehniķis,
• vizuālā tēla stilists,
• viesmīlības pakalpojumu speciālists.

Pēc 9. vai 12. klases (mācību ilgums 1 gads):

• konditora palīgs,
• frizieris.

Kontaktinformācija:
Sporta iela 1, Preiļi
t. 65381291; 65381293, www.rtrit.lv

18. martā plkst. 9:00 Attīstības un infrastruktūras jautājumu komitejas sēde

 18. martā plkst. 15.00 Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēde

 19. martā plkst. 9.00 Finanšu komitejas sēdes

 25. martā plkst. 15:00 Preiļu novada domes sēde

Sēdes notiks attālināti videokonferences veidā.

Šī gada 1. martā sācies Latvijā lielākās jauniešu ielu sporta kustības “Ghetto Games” aktīva dzīvesveida projekts ar nosaukumu “ForFun”. Projekta mērķis ir ar fizisko aktivitāšu palīdzību stiprināt Latvijas pusaudžu un jauniešu mentālo veselību, kā arī iesaistīt aktīva dzīves veida aktivitātēs tos, kuri līdz šim nebija šo procesu tik ļoti izbaudījuši un darījuši to ar prieku. “ForFun” kopumā ietver četras dažādas fiziskās aktivitātes – skriešanu, iešanu, velobraukšanu un fitnesu. Pirmajā posmā dalībnieku galvenais uzdevums ir sev ērtā vietā un laikā, skrienot, ejot vai braucot ar velosipēdu, veikt pēc iespējas garāku distanci.

Pirmais posms norisināsies līdz 31.martam un tā laikā dalībniekiem iespējams sacensties garākās distances veikšanā visā mēnesī kopumā. Skriešanas un iešanas disciplīnas iespējams veikt jau no 1.marta, taču velobraucēji savu dalību var uzsākt no 5. marta. Lai pieteiktos dalībai, nepieciešams izveidot profilu vietnē distantrace.com un to savienot ar sporta aplikāciju, kura tiek izmantota fizisko aktivitāšu veikšanai. Vietnē distantrace.com nepieciešams pieteikties izaicinājumam #runforfun. Pēc konkrētās aktivitātes veikšanas iegūtais rezultāts automātiski parādīsies izveidotajā profilā. Piedalīties projektā iespējams bez maksas. Ikvienam būs iespēja cīnīties par iekļūšanu TOP10 un balvām no “Ghetto Games”.

Kopumā projekts norisināsies deviņu mēnešu garumā, un tas noslēgsies 21. novembrī. Šajā laikā gaidāmi dažādi aktīvi izaicinājumi un sacensības, taču galvenais dalībnieku mērķis – sakrāt pēc iespējas lielāku kilometru skaitu – paliek nemainīgs visa projekta garumā.

Kontaktinformācija:
Antons Semeņaks, Ghetto Games projektu direktors
e-pasts: semenaks@gmail.com
tel.nr.: +371 25233156

Jau vairākus gadus Preiļu novada uzņēmēji – lielākie nodokļu maksātāji un veiksmīgākie lauksaimnieki – kuplā skaitā tikās skaistā pasākumā Preiļu novada Kultūras centrā. Šobrīd pašvaldībai nācās pamainīt pasākuma formātu. Šī gada februāra nogalē Preiļu novada domes un Preiļu novada Uzņēmējdarbības centra vadība sveica 2020. gada lielākos nodokļu maksātājus, katram nogādājot pašvaldības Pateicību un dāvanu.

Lielākie nodokļu maksātāji, lielākie darba devēji un straujāk augošie uzņēmumi 2020. gadā Preiļu novadā:

•  A/S “Preiļu siers” (valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts) – lielākais nodokļu maksātājs un lielākais darba devējs,
• SIA “Agrolatgale Plus” (valdes priekšsēdētājs Jānis Jaundzems) – lielākais nodokļu maksātājs un straujāk augošais uzņēmums,
• SIA “VS Teks” (valdes loceklis Valdis Skujiņš) – lielākais nodokļu maksātājs,
• SIA “Firma Jata” (valdes loceklis Viļgeļms Veleckis) – lielākais nodokļu maksātājs,
• SIA “Zolva” (valdes locekle Anna Šņepste) – lielākais nodokļu maksātājs,
• SIA “Preiļu Siltums” (valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Reisons) – lielākais nodokļu maksātājs,
• SIA “TRANS SN” (valdes loceklis Sergejs Nečajevs) – lielākais nodokļu maksātājs,
• SIA “TU Lauki” (valdes priekšsēdētāja Inese Šustova) – lielākais nodokļu maksātājs un straujāk augošais uzņēmums,
• SIA “SAL PLUS” (valdes priekšsēdētājs Sandis Puzaks) – lielākais nodokļu maksātājs,
• SIA “Vega P” (valdes priekšsēdētājs Viktors Solovjovs) – lielākais nodokļu maksātājs,
• SIA ”Himalayan International” (valdes priekšsēdētājs Ramiss Aļijevs) – straujāk augošais uzņēmums,
• SIA “Agrofirma Turība” (valdes priekšsēdētājs Māris Bekešs) – lielākais nodokļu maksātājs,
• SIA “Agro Zvaigznītes” (valdes loceklis Vilis Gribusts) – lielākais nodokļu maksātājs,
• SIA “Dija P” (valdes priekšsēdētāja Ņina Poplavska) – lielākais nodokļu maksātājs,
• SIA “ARKA PREIĻI” (valdes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns) – lielākais nodokļu maksātājs.

Nominācijas lauksaimniekiem:

• z/s “Ramanīši” (Tekla Broņislava Romanovska) – par neatlaidīgu darbu zemnieku saimniecībā un ieguldījumu Preiļu novada attīstībā,
• IK “Līdumnieki 86” (Artis Prikulis) – par graudkopības nozares attīstību novadā un veiksmīgu ES projektu apguvi,
• z/s “Vecvanagi” (Normunds Seilis) – par graudkopības nozares attīstību un veiksmīgu ES projektu apguvi,
• Jānis un Inga Vosorovi – par putnkopības nozares attīstību un pieredzes apmaiņas atbalstu,
• z/s “Jūzupeņi” (Zigmunds Skutels) – par graudkopības nozares attīstību un veiksmīgu ES projektu apguvi,
• Ineta Matisāne – par ieguldīto darbu lopkopības nozares attīstībā,
• z/s “Dēļupīte” (Mārtiņš Bogdanovs) – par gaļas liellopu nozares attīstību,
• z/s “Mazie Gavari” (Jānis Gavars) – bioloģiskās lauksaimniecības nozares attīstība un par dalīšanos pieredzē dārzeņu audzēšanā,
• z/s “Pumpuri” (Inta Pīzele) – par neatlaidīgu darbu zemnieku saimniecībā lopkopības nozarē,
• z/s “Sila pļavas” (Agris Pastars) – par graudkopības nozares attīstību novadā un veiksmīgu ES projektu apguvi.

Pasākuma otrā daļa – uzņēmēju, lauksaimnieku un sadarbības partneru tikšanās – norisinājās 4. martā tiešsaistē. Pasākumu vadīja Preiļu novada vecākā komercdarbības speciāliste Ineta Liepniece. Uzņēmējus uzrunāja domes priekšsēdētāja Maruta Plivda un Latvijas Republikas 13. Saeimas deputāts Aldis Adamovičs.

Aktuālo informāciju sniedza sadarbības partneri: Lauku atbalsta dienesta Dienvidlatgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja Ināra Lukaševiča, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilga Maļina un SEB bankas pārstāvji – korporatīvo darījumu analītiķis Kārlis Obuks naudas pārvaldības produktu darījumu vadītāja Jūlija Grantiņa. Par investīcijas projektu izstrādi un īstenošanu Preiļu novadā informēja Preiļu novada domes Attīstības daļas vadītāja Elita Jermolajeva.

Saskaņā ar Inetas Liepnieces sniegto informāciju šobrīd Preiļu novadā reģistrēti 698 uzņēmumi, no kuriem 40 % ir lauksaimniecības uzņēmumi. Jauktā lauksaimniecība ir izvirzījusies kā visplašāk pārstāvētā  nozare novadā, tai seko graudaugu audzēšanas nozare, tālāk ierindojusies mazumtirdzniecība, kravu pārvadājumi un kokapstrāde.

Pēdējo desmit gadu laikā Preiļu novadā reģistrēts 261 jauns uzņēmums, bet likvidēti 226, kas nozīmē, ka laika periodā kopš 2011. gada līdz šodienai kopējais uzņēmumu skaits novadā audzis par 35 komersantiem.

Analizējot datus par nozaru kopējo apgrozījumu, līderos izvirzījusies piena pārstrāde, ko nodrošina AS “Preiļu siers”. Arī lielākie darba devēji pēc darbinieku skaita Preiļu novadā ir nemainīgi jau daudzus gadus: AS “Preiļu siers” – 319 darbinieki, SIA “Preiļu slimnīca” – 182 darbinieki, SIA “Preiļu saimnieks” – 132 darbinieki, SIA “Firma Jata” – 108 darbinieki un SIA “VS Teks” – 107 darbinieki.

Tikšanās noslēgumā izskanēja atziņa, ka šī brīža situācija visā pasaulē iezīmējusies kā apstāšanās un piebremzēšanas laiks, liekot uz lietām un procesiem paskatīties citādāk. Jaunās tehnoloģijas, mainīgās klientu prasības un sabiedrības pārmaiņas, mainīgā darba vide un tajā pieņemtās normas – tas viss kopumā maina uzņēmējdarbības vidi, tomēr tas neizslēdz iespēju jaunām un iepriekš pat neapjaustām iespējām. Novēlam uzņēmējiem, lai šis laiks ir arī jaunu iespēju laiks ar cerību, ka nākamajā gadā tomēr būs iespēja tikties klātienē.

Maija Paegle,
Preiļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste

Potenciālajām audžuģimenēm un adoptētājiem, lai iegūtu audžuģimenes vai adoptētāja statusu, nepieciešams apgūt mācību programmu, kas sastāv no teorētiskajām zināšanām (ārkārtējās situācijas laikā tās iespējams apgūt attālināti/neklātienē) un 16 stundu prakses daļas. Taču šo prakses daļu valstī noteikto ierobežojumu dēļ potenciālās audžuģimenes un adoptētāji nevar apgūt, jo tā tiek organizēta vismaz divu mājsaimniecību ietvaros klātienē.

Pirms valstī noteiktās ārkārtas situācijas un tās laikā vairāk nekā 20 potenciālās (aptuveni 40 personas) audžuģimenes un adoptētāji ir apguvuši mācību programmas teorētiskās zināšanas, taču valstī noteikto ierobežojumu dēļ nevar apgūt individuālo prakses daļu, kas kavē ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu nonākšanu ģimeniskā vidē.

Tāpēc, lai veicinātu adoptētāju un audžuģimeņu kustības turpmāku attīstību un ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu nonākšanu ģimeniskā vidē, gadījumos, ja nav iespējams nodrošināt individuālo praksi klātienē valstī noteikto epidemioloģisko ierobežojumu dēļ, ir pieļaujams organizēt prakses daļu attālināti. Šādas – attālinātas – prakses ietvaros pieredzējušas audžuģimenes dalītos savā pieredzē par ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu aprūpi. Individuālās prakses daļas var tikt aizstāta ar papildu 16 teorētiskajām stundām, kas ļautu nostiprināt audžuģimeņu vai adoptētāju sagatavotību uzņemt savā aprūpē bērnus, kuri atrodas ārpusģimenes aprūpē.

Minētie grozījumi iekļauti Ministru kabineta rīkojumā “Grozījums Ministru kabineta 2020.gada 6.novembra rīkojumā Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””, kas ceturtdien, 4. martā, pieņemti valdības sēdē.

Informāciju sagatavoja:

Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists, 64331829, egils.zarins@lm.gov.lv

Vienreizējs 200 eiro pabalsts saistībā ar Covid-19 izplatības dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju tiks piešķirts tiem, kuri no 2021. gada 1.marta līdz ārkārtējās situācijas beigām ir Latvijā piešķirtās vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji. Tiesības uz šo pabalstu būs arī tiem, kuri saņem atlīdzību par darbspēju zaudējumu, atlīdzību par apgādnieka zaudējumu vai arī ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji.

Labklājības ministre Ramona Petraviča: “Esam pieņēmuši lēmumu, ka valsts iedzīvotājus nešķiros un 200 eiro vienreizēju atbalstu saņems visi seniori, personas ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušie un īpašās kopšanas pabalsta saņēmēji neatkarīgi no ienākumu apmēra. Krīze ir skārusi pilnīgi visus Latvijas iedzīvotājus. Šajā saspringtajā laikā, kad vīrusa pandēmija turpina izplatīties un prognozes par tās drīzām beigām nav optimistiskas, valstij ir jāatrod iespējas cilvēkiem palīdzēt. Arī seniorus un cilvēkus ar īpašām vajadzībām ietekmē valstī noteiktie ierobežojumi – ir apgrūtināta pakalpojumu saņemšana un rodas papildu izdevumi ikdienas pamatvajadzību nodrošināšanai.”

Papildu 200 eiro vienreizējs pabalsts tiks izmaksāts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta vai pabalsta personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana, saņēmējiem. Īpašās kopšanas pabalsta saņēmēji ir cilvēki, kurām pabalsts piešķirts, balstoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.

Šādu vienreizējo pabalstu izmaksu paredz plānotie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas ceturtdien, 4. martā, pieņemti valdības sēdē. Grozījumi vēl jāizskata un par tiem jābalso Saeimā.

Vienreizējā pabalsta izmaksai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem īpašās kopšanas pabalsta saņēmējiem tiks novirzīti 3,8 miljoni eiro, savukārt pensiju, atlīdzību un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem – 108,7 miljoni eiro. Plānots, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) vienreizējo pabalstu visām likumprojektā noteiktajām mērķa grupām bez papildu personas iesnieguma izmaksās 2021. gada aprīlī un piegādās pabalsta saņēmēja norādītajā dzīvesvietā vai pārskaitīs uz kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontu.

Tiem, kuri vienlaikus saņem vairākus pakalpojumus, piemēram, vecuma pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu, piešķirs vienu 200 eiro vienreizējo pabalstu. Īpašās kopšanas pabalsta saņēmējiem papildu vienreizējais pabalsts 200 eiro apmērā tiks izmaksāts neatkarīgi no tā, ka par bērnu piešķirts vienreizējais atbalsts 500 eiro apmērā vai personai kā valsts pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam piešķirts 200 eiro vienreizējais pabalsts.

Gadījumos, kad pensija, atlīdzība vai pabalsts piešķirts laikā no 2021. gada 1. marta līdz ārkārtējās situācijas beigām, VSAA bez papildu iesnieguma saņemšanas vienreizējo pabalstu izmaksās 30 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par pakalpojuma piešķiršanu.

No vienreizējā pabalsta netiks veikta parādu piedziņa un ieturējumi, kā arī to neņems vērā, novērtējot mājsaimniecības materiālos resursus sociālās palīdzības piešķiršanai.

 Informāciju sagatavoja:

Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists, 64331829, egils.zarins@lm.gov.lv

Latgales reģionālās pensionāru apvienības valde izsludina Latgales senioru literārās jaunrades prozas konkursu “Sargā sevi, un Dievs Tevi sargās”. Latgales senioru literārās jaunrades prozas konkursā “Sargā sevi, un Dievs Tevi sargās” tiek aicināti piedalīties Latgales RPA biedrību biedri, līdz 31. martam iesūtot īsās prozas darbu.

 Konkursa nolikums

Konkursa dalībnieki

Latgales RPA biedrību biedri. Dalību konkursā nosaka katras biedrības valde. Konkursā nepiedalās profesionāli žurnālisti, rakstnieki, LRPA valdes locekļi un žūrija. Informācija par konkursu tiek publicēta “Vietējā Avīzē”, LPF avīzē “Latvijas Pensionārs”, novadu reģionālajos laikrakstos. Konkursam iesūtītie darbi netiek publicēti bez autoru piekrišanas un atļaujas.

Mērķis

Atbalstīt un aktivizēt senioru sociālās integrācijas procesu. Iepazīstināt ar senioru radošajiem darbiem un dot iespēju Latgales senioriem izteikt sevi.

Norises laiks

Jaunrades darbi jāiesniedz līdz 31.03.2021. elektroniski LRPA valdes locekļiem: Aina Jaunzeme, t. 26763085, e-pasts: ainajaunzeme@inbox.lv un Ženija Pauniņa, t. 26437716, e-pasts: zenijap@inbox.lv

Apraksts

Latgales senioru literārās jaunrades konkursa tēma – “Sargi sevi, un Dievs tevi sargās”. Darbu forma – īsā proza (īsais stāsts, novele, eseja, miniatūra, humoreska, dienasgrāmatas fragments u.t.t.).

Darba apjoms

Ne lielāks par 1 lapu datorrakstā Times New Roman, fonts 12, iesniedzot darbu, jānorāda autora dzīvesvieta, novads, dzimšanas dati, saziņas iespējas.

Vērtēšana

Konkursam iesniegtos darbus vērtē LRPA valde un pieaicinātie neatkarīgie eksperti. Visi dalībnieki saņem pateicības, pirmo triju vietu ieguvēji – balvas. Konkursa vērtējumi tiks paziņoti pēc LRPA valdes sēdes aprīlī.

Konkursa nolikums pieņemts LRPA valdes attālinātajā sēdē 17.02.2021.

Marija Briška,
biedrības LRPA priekšsēdētājas vietniece

Ievērojot Covid-19 izplatības radītās sociāli ekonomiskās sekas, lai mazinātu vīrusa izplatību sabiedrībā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) turpinās slimības palīdzības pabalsta izmaksu arī par pavasara brīvlaika periodu no šā gada 15. līdz 19. martam.

Vienlaikus atgādinām, ka darba devējs izsniedz apliecinājumu par to, ka darbinieks nevar strādāt,  tikai tādos gadījumos, ja darbinieks nevar strādāt attālināti vai nevar attālināti veikt darbu pienācīgā kvalitātē. Apliecinājums nav izsniedzams tiem darbiniekiem, kurš saņem dīkstāves atbalstu.

Slimības palīdzības pabalsta saņemšanai no 2021. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam kalendāro dienu un reižu skaits netiek ierobežots. Pabalstu piešķir par periodu, par kuru ir izglītības iestādes izziņa un darba devēja apliecinājums vai aprūpes centra izziņa.

Pabalstu var saņemt viens no bērna vecākiem vai aizbildnis, adoptētājs, audžuvecāks, kurš ir darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet nevar strādāt attālināti. Ja nepieciešams pieskatīt divus vai vairākus bērnus, vienam pieprasītājam piešķir tikai vienu pabalstu.

Pabalstu piešķir par bērnu vecumā līdz 10 gadiem (ieskaitot) vai par bērnu ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, ja bērns nedrīkst apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi vai, ja mācības vispārējās izglītības programmā notiek attālināti.

Informāciju sagatavoja: Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists, 64331829, egils.zarins@lm.gov.lv

Jauniešu sadarbība un solidaritāte krīzes laikā, izmantojot radošumu un mākslu jeb SOLIDART (Network for the youth debate about the solidarity in crisis times through creativity and art) – tā saucas Eiropas Savienības programmas “Eiropa pilsoņiem” atbalstītais projekts, kurā piedalīsies arī Preiļu novada pašvaldība. Projekta mērķis ir sadarbība starp dažādu valstu jauniešiem, dodot iespēju viņiem komunicēt, debatēt, attīstīt radošumu un inovatīvas idejas, vienlaikus izzinot Eiropas kopējās vērtības un aktīvāk iesaistoties vietējo pašvaldību sabiedriskajā dzīvē.

Programma “Eiropa pilsoņiem” darbojas jau vairākus gadus, dodot iespēju sadarboties dažādu valstu institūcijām – pašvaldībām, biedrībām u.c. No 2018.gada arī Preiļu novada pašvaldības Attīstības daļas speciālisti meklēja starptautiskos kontaktus, gan izvietojot informāciju par Preiļu novadu partneru meklēšanas datu bāzē, gan komunicējot ar dažādu valstu pārstāvjiem un strādājot pie iespējamo projektu idejām.

SOLIDART projektā piedalās 8 valstis, un vadošais partneris ir Grosupljes pašvaldība Slovēnijā, bet pārējie partneri ir no Polijas, Bulgārijas, Grieķijas, Portugāles, Latvijas, Francijas un Spānijas. Projektā paredzēts iesaistīt Preiļu novada Jauniešu centru “ČETRI” gan informācijas izplatīšanai, gan arī konkrētās aktivitātēs. Projektu finansē Eiropas Savienība, un iespējams līdzfinansējums no Latvijas Republikas Kultūras ministrijas.

3.martā notika partneru pirmā attālinātā tikšanās, kurā tika apspriesti veicamie uzdevumi, kas saistīti ar projekta formalitāšu kārtošanu un iespējamo aktivitāšu realizēšanas plānu, ko pagaidām apgrūtina COVID-19 radītie ierobežojumi.

Elita Jermolajeva,
Preiļu novada domes Attīstības daļas vadītāja

9. martā plkst. 11:00 LIAA Daugavpils biznesa inkubatros organizē uzņēmēju pieredzes un iedvesmas pasākumu “BRUNCH AR UZNĒMĒJIEM”.

Pasākums notiks jau otro gadu pēc kārtas. Šogad tika mainīts pasākuma formāts un tas notiks tiešsaistē (LIAA Daugavpils biznesa inkubatora facebook mājaslapā). Jaunais formāts pavēra plašākas iespējas uzaicināt uz pasākumu ne tikai Latgales uzņēmējus, bet arī uzņēmējus no citiem novadiem. Pasākums būs skatāms tikai tiešsaistē un nebūs pieejams pasākuma ieraksts.

Pasākuma viesi būs no trīs fantastiski uzņēmēji no LIAA biznesa inkubatoriem, kur katrs uzņēmums darbojas savā nozarē un ir guvis lielus panākumus savā darbības sfērā.

LIAA Daugavpils biznesa inkubatoru pārstēvēs Anastasija Hotuļova, uzņēmums SIA Wigiwama. Wigiwama nodarbojas ar dekora preču ražošanu bērnu istabām. Uzņēmuma produkcija ražota no OEKO-Tex sertificētiem materiāliem, kolekcijas taisītas no velveta vai no audumiem ar pašu izveidotiem rakstiem. Tagad produktu klāstā ir pupiņu maisiņi, rotaļu paklāji un nojumes – viss, ko var iedomāties, lai izveidotu rotaļīgu interjeru bērnu istabā. Uzņēmuma ražotne atrodas Daugavpilī un uzņēmums eksportē savu produkciju vairāk kā uz 30 valstīm.

Māris Lagzdiņš, uzņēmums SIA fon Films ir LIAA Radošo industriju inkubatora dalībnieks.

fon Films radošā komanda veido kino, televīzijas un interneta saturu. Uzņēmums producē, raksta scenārijus, nodrošina nepieciešamos tehniskos risinājumus un veic pēcapstrādi. fon Films par savu virsuzdevumu un mērķi ir izvirzījuši radīt un izplatīt tādu saturu, kas vienlaicīgi izglīto un izklaidē. fon Films rada saturu, kas ir saistošs ne tikai lokāli, bet arī adaptējams un prezentājams ārpus Latvijas.

LIAA Jelgavas biznesa inkubatora pārstāvēs Elīna Romašova, uzņēmums SIA RichBerry.

RichBerry ražo ķirbju sēklu miltus, no kuriem gatavo bezglutēna miltu produktus. Uzņēmums piedāvā gatavus sausos miltu maisījumus dažāda veida mafinu un maizes mīklu pagatavošanai. Maisījumi ļauj īsā laikā pēc jau gatavas receptes viegli pagatavot uzturvērtībām bagātu produktu mājas apstākļos. Ķirbju sēklu milti ir dabīgs daudzu minerālvielu (dzelzs, cinka, magnija, kālija) un B grupas vitamīnu avots, tie ir olbaltumvielu un šķiedrvielu avots. Produkti ir pārbaudīti un testēti sertificētās laboratorijās Latvijā un Polijā. Uzņēmums gada laikā ir iekļuvis 4 lielveikalu ķēdēs Latvijā un ir izstrādājis 8 jaunus produktus.

 LIAA Daugavpils biznesa inkubators aicina ikvienu interesentu piedalīties uzņēmēju pieredzes un iedvesmas pasākumā!

Vairāk par pasākumu un aktuālākā informācija: https://www.facebook.com/LIAADaugavpils

Informāciju sagatavoja:
Santa Dzalbe-Sologuba
LIAA Daugavpils biznesa inkubatora
vecākā projektu vadītāja
daugavpils@liaa.gov.lv
+371 62401094

Tuvojoties pavasarim, Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina bērnus un jauniešus izzināt putnu skaņas, to balsis un saucienus un mēģināt arī tās atdarināt pašiem, piedaloties ikmēneša aktivitātē “Putna stunda”.

 Marta mēneša uzdevums ir iepazīt ūdeņu putnu skaņas. Bērni vecumā līdz 6. klasei ir aicināti tās atdarināt paši, iesūtot audio vai video ierakstus, savukārt jauniešiem vecumā no 13 līdz 20 gadiem uzdevums ir sagatavot krustvārdu mīklu par ūdeņu putniem, to izskatu un raksturu, un ligzdošanas īpatnībām, kā arī vienu no ūdeņu putnu balsīm ieskaņot ierakstā, izmantojot pašu balsi, sadzīves priekšmetus vai dabā sastopamās skaņas, kas atgādina putnu balsis. No labākajiem pašdarinātajiem ierakstiem Latvijas Ornitoloģijas biedrība sagatavos “Putna stunda” dalībnieku pašieskaņotu putnu balsu un saucienu īsfilmu.

Putnu skaņas ir atrodamas zem QR koda materiālā “Mans pirmais ūdeņu putnu noteicējs”, kurš ir pieejams šeit: https://www.lob.lv/noderigi/materiali/.

Videostāsts “Ūdeņu putnu skaņas” pieejams šeit: https://www.youtube.com/watch?v=wj4vKh_QimI&feature=youtu.be .

Par paveikto līdz 31. martam jāpastāsta citiem sociālo tīklu ierakstā ar tēmturi #PutnaStunda vai kā citādi. Kad darbs veikts, jāziņo Latvijas Ornitoloģijas biedrībai, rakstot uz e-pastu putni@lob.lv, pastāstot par paveikto un norādot uzdevuma veicējus un to vecumu, kā arī kontaktinformāciju.

Lai piedalītos aktivitātē “Putna stunda”, bērniem un jauniešiem laika posmā no 2020. gada oktobra līdz 2021. gada aprīlim ik mēnesi jāizpilda tematiskais uzdevums par ūdensputniem. Lai palīdzētu iepazīt ūdensputnus, kopā ar uzdevumiem skolēniem būs iespēja izmantot izglītojošus materiālus, tematiskus video, kā arī būs iespēja ielūkoties lielo gauru ligzdošanas sekmju uzlabošanas projektā Ikšķilē. Noslēdzoties uzdevumu ciklam, tiks sumināti gan individuālie, gan klašu veikumi dažādās vecuma grupās.

Projekts “Putna stunda” tiek īstenots Latvijas Ornitoloģijas biedrības izglītības programmas “Putni un mēs” ietvaros ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu un Ikšķiles novada pašvaldības līdzfinansējumu.

Par Latvijas Ornitoloģijas biedrību
Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) ir lielākā dabas organizācija Latvijā, kura pateicoties aptuveni 600 biedriem, veic savvaļas putnu izpēti un tiecas saglabāt to dzīvotnes Latvijā, rūpējoties par dabas daudzveidību cilvēku un putnu labklājības vārdā. Par putnu daudzveidību iestājas kopš 1985. gada. Izdod vienīgo žurnālu par putniem latviešu valodā “Putni dabā”.  Ir starptautiskās putnu aizsardzības organizācijas “BirdLife International” pārstāvis Latvijā. Plašāk: www.lob.lv un Facebook.com/LOB.LV.

Informāciju sagatavoja:
Kitija Balcare, Latvijas Ornitoloģijas biedrības komunikācijas speciāliste
Mob. tālr. (+371) 29683396 | E-pasts: kitija@lob.lv

24. februārī Preiļu Galvenās bibliotēkas (PGB) Bērnu nodaļas vadītājai Vilhelmīnei Jakimovai, pārtraucot darba gaitas, kolektīvi tiešsaistē teicām paldies par kopābūšanu, par ieguldījumu un sirdsdegsmi bibliotēkas darbā, vēlot turpmākās dzīves dienas tikpat radošas, dzirkstoša dzīvesspara pilnas. Vilhelmīnes nesavtīgo darba mūža veikumu apliecina Kultūras ministrijas Atzinības raksts par nozīmīgu un ilggadēju ieguldījumu Preiļu Galvenās bibliotēkas attīstībā, lasītprasmes veicināšanā bērniem un jauniešiem, stāstniecības tradīciju popularizēšanā Latvijā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un Preiļu novada domes Pateicība par iniciatīvas bagātu un ilggadēju darbu Preiļu Galvenajā bibliotēkā, personīgu, radošu ieguldījumu kultūrvides uzlabošanā un pedagoģiskajā darbā. Nozīmīgos apbalvojumus pasniedza Preiļu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Želvis.

Austrumu gudrība vēsta: ”Tu esi tāds, kādas ir tavas dziļākās vēlmes; kādas tavas vēlmes, tāda arī tava griba; kāda tava griba, tādi tavi darbi; kādi tavi darbi, tāds arī tavs liktenis”. Ilggadējās PGB Bērnu literatūras nodaļas vadītājas Vilhelmīnes Jakimovas likteņa rakstos ir ieausts — nav svarīgi, ko cilvēks dara, svarīgi tikai, lai viss, kam viņš pieskaras, kļūtu citāds, lai tajā paliktu daļa viņa paša. Tad tas ir pa īstam un no sirds. Tieši šajā aspektā redzam vienkārša mauriņa pļāvēja atšķirību no īsta dārznieka. Vilhelmīne ir cilvēks, kurš neko nedara vienkārši tāpat. Katrai darbībai, katram solim ir mērķis, kas virzīts uz pilnveidošanu, attīstību, izaugsmi, jēgu. Tāpēc viņas “dārzs”, vienmēr zeļ, pumpuro, zied un dod augļus.

Cilvēka vērtība izpaužas domās, darbos, spējā dot un dalīties. To nemitīgi skar pārbaudījumi, un tas, kā cilvēks to izdzīvo, rada viņa vērtību. Vilhelmīne ir nemitīgs ideju ģenerators, kas nesavtīgi dalās savās zināšanās un prasmēs. Sirdij iedegoties par darbu, ko veic, Vilhelmīne savā jomā zinoši un profesionāli pielieto viņai atvēlētās sviras, ļaujot citiem brīvi izpausties, izmantojot savas radošās spējas. Kā motivācija kalpo izaicinājums — augsts, bet sasniedzams.  Uzņemoties atbildību, viņa parasti ātri orientējas sarežģītās situācijās, uzņemas riskus un atbildību par savu rīcību, risina problēmas, saredz un rada iespējas īstenot tās cilvēku labā.

Ar kreatīvu un elastīgu domāšanu apveltītā Vilhelmīne iedvesmo citus, liek noticēt tam, ko dari, — gan sākotnēji strādājot par pedagogu, gan velāk arī bibliotekārajā darbā.  Pateicoties Vilhelmīnei, jau vairākus gadus PGB ir aktīva UNESCO LNK tīkla “Stāstu bibliotēkas” līdzdalībniece, ir aizsāktas un pilnveidotas lasīšanas veicināšanas programmas: Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija, “Krauklis iesaka izlasīt”, “Pūcītes skola”, īstenoti vairāki projekti ar lielu mīlestību un patiesu vēlmi cilvēkos iedēstīt labo, dziļi vērtīgo un paliekošo. Ar viņas iniciatīvu bibliotēkā aizsākta ģimenes modeļa ieviešana.

Solvita Erta,
Preiļu Galvenās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vadītāja

Jau vairākus gadus, izvērtējot gūtos panākumus un sasniegto, tiek sveikti labākie sportisti un treneri. Nominācijas ir mainījušās, tomēr nemainīgi ir palikuši pamatprincipi: noskaidrot gada labākos sportistus Preiļu novadā, novērtēt ieguldījumu sportā un atzīmēt perspektīvākos jaunos sportistus.

Pasākuma ”Preiļu novada Sporta laureāts” mērķis ir apbalvot sportistus, sporta spēļu komandas un trenerus par augstvērtīgu rezultātu sasniegšanu jaunatnes un pieaugušo sportā, informēt sabiedrību par sportiskajiem sasniegumiem attiecīgajā gadā, kā arī stimulēt sportistus startiem sacensībās un rezultātu izaugsmei. Ar pasākumu vēlamies pateikt ‘paldies’ aktīvajiem senioriem, bērniem, sporta entuziastiem un tautas sporta aktīvistiem – visiem, kas nesuši Preiļu novada vārdu Latvijā un Pasaulē.

Lai mēs kopīgi varētu izcelt pagājušā gada spilgtākos brīžus un augstākos sasniegumus, aicinām ikvienu – gan trenerus, gan klubu vadītājus, gan sportistus līdz 15. martam iesniegt pieteikuma anketu par 2020. gadu, kurā ir atspoguļotas nozīmīgākās sacensības un sasniegumi Latvijā, Baltijā, Eiropā un Pasaulē. Anketas, lūdzu, sūtīt uz e-pastu preilubjss@preili.lv.

Nolikums “Preiļu novada Sporta lauraāts 2020” (PDF)

Pieteikuma anketa (PDF)

Preiļu novada Bērnu un jauniešu sporta skolas direktors

Edgars Vaivods

Trīs dienas – 8., 10. un 12. martā, attālināti notiks Finanšu ministrijas (FM) rīkotas atkārtotas tematiskās diskusijas, lai ar sociālajiem un sadarbības partneriem pārrunātu Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) ietvaros plānotos ieguldījumus klimata un transporta, digitalizācijas, ekonomikas attīstības, veselības, nevienlīdzības mazināšanas un likuma varas jomās no 2021. līdz 2027. gadam.

“Nākamo septiņu gadu laikā Latvija no Eiropas Savienības saņems vairāk nekā 10 miljardus eiro grantu formā jeb atbalstā, kas mums nav jāatmaksā. Lai šie ieguldījumi būtu veiksmīgi, pēc iespējas atbilstot gan Latvijas vajadzībām, gan Eiropas Komisijas uzstādījumiem, celtu produktivitāti, turpinot Latvijas ekonomikas pārveidi uz zināšanām balstītu ekonomiku, mums ir būtiski turpināt uzsāktās diskusijas ar sociālajiem un sadarbības partneriem,” uzsver Armands Eberhards, Finanšu ministrijas Valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos.

Lai arī šogad un nākamgad vēl turpināsies intensīva esošā ES fondu plānošanas perioda projektu īstenošana, lai līdz 2023. gadam Latvija saņemtu visu ES finansējuma piešķīrumu 4,4 miljardu eiro apmērā, 2021. gads iezīmē arī ES nākamā daudzgadu budžeta termiņa sākumu. ES investīcijas paver plašas iespējas mūsu valsts attīstībai un izaugsmei, kas ļaus pilnvērtīgāk īstenot Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam paredzēto. Lielāko daļu, jeb 4,24 miljardus eiro no Latvijai pieejamā ES finansējuma, veidos Kohēzijas politikas fondu piešķīrums, kuru galvenais mērķis ir izlīdzināt ekonomiskās atšķirības starp ES dalībvalstīm. Savukārt, ANM ietvaros Latvijai iespējams saņemt finansējumu līdz diviem miljardiem eiro strukturālo reformu īstenošanai ES Padomes rekomendāciju ieviešanā, kā arī investīcijām primāri zaļajā un digitālajā ekonomikā.

ES fondu Darbības programmas apstiprināšana un tālākais ieviešanas grafiks lielā mērā ir atkarīgs no saistošā ES regulējuma apstiprināšanas. FM jau šobrīd ir uzsākusi darbu pie nepieciešamo nacionālo horizontālo tiesību aktu projektiem, tomēr to saskaņošana ar nozaru ministrijām, tai skaitā publiskā apspriede, būs iespējama tikai pēc attiecīgā Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma (Regulu) pieņemšanas.

Savukārt, ANM, kā jau iepriekš vēstīts, ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Mehānisma mērķis – atbalstīt reformas, uz kuru nepieciešamību norādīts ikgadējās Eiropas semestra rekomendācijās dalībvalstīm, kā arī investīcijas, īpaši, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. Latvijas ANM plāna projektu, kā arī uzsāka plāna projekta sabiedrisko apspriešanu. Pēc viedokļa saņemšanas no EK un sabiedriskās apspriedes rezultātiem plāna projekts sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem tiks pilnveidots. ANM līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē.

Lai nodrošinātu pārskatāmu un savstarpēji papildinošu investīciju loģiku, šoreiz tematiskās diskusijas tiek organizētas kopā par abiem plānošanas dokumentiem, tās tematiski sadalot pa ieguldījumu jomām Ar ANM plāna projektu ikviens interesents var iepazīties FM mājaslapā un ES fondu mājaslapā. Ar Darbības programmas projektu Latvijai 2021. – 2027. gadam var iepazīties ES fondu mājaslapā. Pieteikšanās tematiskajām diskusijām – ES fondu mājaslapā.

Pagājušā gada rudenī, pirms ziemas iestāšanās, kādā no Preiļu pils telpu apsekošanām tika atklāti sikspārņi, kuri, ielidojuši pils telpās, meklēja ziemošanas vietu. Diemžēl daži no sikspārņiem bija ielidojuši starp dubulto logu vērtnēm un savas dzīvnieku specifikas dēļ nespēja tikt laukā. Tādējādi Preiļu parkā tika oficiāli konstatēti sikspārņi, kas iepriekš parka teritorijā netika apzināti.

Preiļu muižas kompleksa un parka vadītāja Sanda Čingule-Vinogradova sazinājās ar Sikspārņu Pētniecības biedrības valdes priekšsēdētāju, LLU asociēto profesoru, sertificēto sikspārņu ekspertu Dr. biol. Gunāru Pētersonu, kurš pēc sarunas un apskatītajām pilī atrasto sikspārņu fotogrāfijām norādīja, ka tie esot Brūnie Garausu sikspārņi (Plecotus auritus).

26. februārī minētais sikspārņu pētnieks Preiļu parku apciemoja klātienē un kopā ar vadītāju izpētīja vecās Borhu pils pagrabus, vēsturisko “Kalpu māju” un pili – vietas, kur varētu mitināties vai ziemot sikspārņi. Ziemā vai arī stipri pazeminoties temperatūrai tie ieslīgst letarģiskā miegā. Parasti sikspārņi ziemo pagrabos un alās, kur samērā liels gaisa mitrums. Ziemošana iespējama arī malkas grēdās, koku dobumos, tuneļos un ēkās. Pēc konstatētajiem sikspārņiem pilī, secināms, ka tie iepriekš, pirms pils rekonstrukcijas darbiem, ir ziemojuši un mitinājušies pils telpās, vecajās dūmvadu šahtās. Un kā ierasts, iepriekšējā rudenī salidojuši pilī, lai pārziemotu.

Sikspārņi parasti mīt vecos parkos, kur ir vēsturiskas ēkas un saglabājušies vecie muižu pagrabi, līdz ar to tas nebija brīnums, ka tika atrasti arī Preiļu parkā.

Sikspārņi ir vienīgie zīdītāju kārtas dzīvnieki, kuri pielāgojušies aktīvai lidošanai. Sikspārņi ir izmēros nelieli dzīvnieki, kuriem kopīga īpašība ir spēja izmantot orientācijai pašu radīto ultraskaņas saucienu atbalsis.

Latvijā līdz šim ir konstatētas 16 sikspārņu sugas. Visi Latvijas sikspārņi ir nelieli vai sīki dzīvnieki, lielākais sasniedz vien prāvas peles izmērus. Visi Latvijas sikspārņi ir aktīvi krēslas stundās un naktī. Tie pārtiek no kukaiņiem, kurus ķer gaisā, vien dažu sugu sikspārņi spēj nolasīt kukaiņus, to kāpurus, kā arī zirnekļus no koku lapām, zariem vai augsnes. Sikspārņi ir ļoti noderīgi dzīvnieki dabā, tie palīdz kontrolēt kukaiņu daudzumu.

Lai gan sikspārņu naksnīgā lidināšanās dažkārt šķiet biedējoša, sikspārņi nekad neuzbrūk. Tie var iekost tikai aizstāvoties. Tāpēc ir jāļauj neparastajam dzīvniekam dzīvot savu dzīvi un to apbrīnot no attāluma.

Sarunās ar sikspārņu pētnieku Gunāru Pētersonu radās ideja vasarā Preiļu parkā noorganizēt sikspārņu iepazīšanās pasākumu, kura laikā varētu uzzināt, kādi ir šie lidojošie zvēriņi, kāpēc tie guļ augšpēdus, kā tos sadzirdēt un saskatīt parkā un citas interesantas lietas par sikspārņiem. Vakara stundās pēc saulrieta kopā ar pētniekiem varētu iziet kopīgā sikspārņu meklēšanā parkā.

Aicinām jūnijā un jūlijā sekot līdzi informācijai Preiļu novada pašvaldības mājas lapā www.preili.lv un sociālā tīkla Facebook Preiļu muižas kompleksa un parka platformā.

Sanda Čingule-Vinogradova
Preiļu muižas kompleksa un parka vadītāja

25. februāra domes sēdē deputāti apstiprināja Preiļu novada domes saistošos noteikumus nr.2021/2 “Par maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni” un noteikumu paskaidrojuma rakstu. Saistošie noteikumi izstrādāti saskaņā ar grozījumiem vairākos Labklājības ministrijas normatīvajos aktos, kas stājušies spēkā šī gada sākumā.

Labklājības pārvaldes direktora vietniece administratīvi saimnieciskajā darbā Anita Gāga informēja, ka Labklājības ministrijas normatīvajos aktos ir grozīts trūcīgas personas/mājsaimniecības ienākumu slieksnis un doti norādījumi, kādam ienākumu slieksnim jābūt, piešķirot maznodrošinātas mājsaimniecības statusu. Plānots, ka maznodrošinātās personas ienākumu slieksnis Preiļu novadā būs 327 eiro pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā un 229 eiro otrajai un nākamajām personām mājsaimniecībā.

Ņemot vērā Labklājības ministrijas norādījumus, pašvaldība saistošajos noteikumos ir tiesīga maznodrošinātai mājsaimniecībai noteikt ienākumu slieksni ne augstāku par 436 eiro pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Ienākumu slieksnis nedrīkst būt zemāks par likumā noteikto trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni, kas šogad noteikts 272 eiro pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Personas, kuras atbilst maznodrošinātas personas statusam, nevar pretendēt uz pabalstiem, bet viņām ir iespēja saņemt Eiropas komisijas pārtikas pakas, kas arī ir liels ieguvums. Pakas saturs sastāv no higiēnas precēm, pārtikas produktiem, un, ja ģimenē ir skolēni, tad pakas papildus ir nokomplektētas arī ar kancelejas precēm. Maznodrošinātā persona var pretendēt arī uz sociālo vai pašvaldības dzīvojamo platību.

Saistošie noteikumi stāsies spēkā pēc atzinuma saņemšanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un publicēšanas Preiļu novada pašvaldības bezmaksas informatīvajā izdevumā „Preiļu Novada Vēstis”.

Saskaņā ar apstiprinātajiem saistošajiem noteikumiem tiek atcelti 2016. gada 30. jūnijā pieņemtie Preiļu novada domes saistošies noteikumi “Noteikumi par maznodrošinātas personas (ģimenes) statusa piešķiršanu Preiļu novadā”.

Maija Paegle,

Preiļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste

Katru gadu 3. martā tiek atzīmēta Pasaules dzirdes diena, ar mērķi veicināt sabiedrības izpratni par novēršamiem dzirdes traucējumiem vai zudumu. Viens no šī gada dzirdes dienas mērķiem ir veicināt izpratni par to, ka dzirdes zudums un ar to saistītās ausu slimības var tikt novērstas ar profilaksi. Svarīgi ir profilaktiski novērst iespējamos dzīves laikā iegūtos dzirdes zudumus, jo lielākā daļa no tiem ir neatgriezeniski un būtiski ietekmē kopējo dzīves kvalitāti.

Valsts kanceleja sadarbībā ar nozaru ministrijām ir sagatavojusi vizuālu apkopojumu par aktuālajiem drošības pasākumiem Covid-19 ierobežošanai.

Būsim atbildīgi un ievērosim noteiktos epidemioloģiskos drošības pasākumus!

2021. gada 1. martā – Ja ir nepieciešama darba vai prakses vieta, tad Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) aicina jauniešus un citus interesentus piedalīties tradicionālajā Karjeras dienā, kas notiks ceturtdien, 4. martā, plkst. 11.00–16.00 tiešsaistes platformā pasakumi.rtu.lv. Karjeras dienai jau pieteikušies vairāk nekā 70 uzņēmumu, un potenciālie apmeklētāji pasākumam bez maksas var reģistrēties jau tagad, veidojot platformā savus profilus un gatavojoties satikt nākamos darba devējus.

RTU Karjeras diena ir Latvijā lielākais jauniešu profesionālās orientācijas pasākums, kura laikā virtuālajā vidē studenti varēs iepazīties ar uzņēmumu darba un prakses piedāvājumiem, kā arī iegūt vērtīgu informāciju, kā sevi pozicionēt darba tirgū, lai veidotu veiksmīgu karjeru. Uzņēmumiem, savukārt, šī ir iespēja iepazīties ar potenciālajiem darbiniekiem un informēt viņus par darba iespējām uzņēmumā.

Virtuālajā izstāžu platformā uzņēmumiem līdzīgi kā klātienes pasākumā būs savi stendi, kur iepazīties ar informāciju par uzņēmumu. Tiks piedāvātas trīs saziņas iespējas – sarakste jeb čats, audio un video zvans. Students ar uzņēmumu varēs uzsākt saraksti, un uzņēmuma pārstāvis varēs piedāvāt audio vai video iespēju. Studenti varēs arī pieteikties vakancēm un sarunāt intervijas laiku.

Tā kā uzņēmumu klāsts ir plašs, apmeklētāji platformā tos varēs meklēt pēc publicētajām vakancēm, aktīvajiem čatiem, pēc alfabēta, kā arī pēc citiem kritērijiem – nozares, izglītības, atrašanās vietas. Patlaban izstādē jau ir pārstāvētas 30 industrijas nozares un visvairāk – informācijas tehnoloģijas joma.

Lai veiksmīgāk izdotos darba intervijas, arī šogad Karjeras dienā no plkst. 11.00 līdz 15.00 tiks piedāvāti dažādi vebināri un darbnīcas, kurās varēs uzzināt, kā veidot karjeru, kā sevi labāk pozicionēt un kā iekļauties darba tirgū.

Pasākumu atbalsta «Infotrust», «Skonto Group», «Tenachem», «Printful», «Accenture», Valsts nekustamie īpašumi, «AST». Informatīvi atbalsta «Prakse.lv» un «CV online».

RTU virtuālās Karjeras dienas informācijai var sekot līdzi arī Facebook un mājaslapā karjerasdiena.rtu.lv.

Informāciju sagatavoja:
Dita Arāja,
RTU Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja
Tālr.: 29478244
E-pasts: Dita.Araja@rtu.lv