Informējam, ka Preiļu parka peldvietā ir veiktas ūdens analīzes, un ūdens atbilst visiem kritērijiem, lai droši varētu peldēties.
Baudīsim vasaru, ievērojot noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības un drošības noteikumus uz ūdens!
Šī gada jūnijā un jūlijā Preiļos tiks veikta maģistrālā ūdensvada tīklu skalošana. Šos darbus ir plānots veikt:
14.-15. jūnijā – Liepu ielā,
16.-18. jūnijā – Viļānu ielā, Kooperatīva ielā, Celtnieku ielā,
21. jūnijā – Skolas ielā, Liepājas ielā, Daugavpils ielā.
Skalošanas darbu dēļ ir iespējamas ūdens spiediena svārstības, ūdens uzduļķošanās, rūsas klātbūtne ūdenī, kā arī ūdensapgādes pārtraukums. Par ūdensapgādes iespējamiem pārtraukumiem tiks izziņots atsevišķi – informācija tiks ievietota gan SIA “PREIĻU SAIMNIEKS” mājaslapā, gan pie attiecīgo dzīvojamo māju kāpņu telpu durvīm.
Par gaidāmajiem ūdensvada skalošanas darbiem jūlija mēnesī informēsim jūnija beigās.
Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!
Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 9.2.4.2./16/I/078 “Pasākumi Preiļu novada vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei” ietvaros tiek īstenoti pasākumi, stiprinot iespējas iedzīvotājiem rūpēties par savu veselību vēl pirms saslimšanas.
Sākot ar 2020. gada septembri, Preiļu novada iedzīvotājiem tika nodrošināta iespēja uzsākt jogas nodarbības klātienē, tomēr Covid-19 pulcēšanās ierobežojumu dēļ tās uz laiku tika pārtrauktas. Pēc nelielas pauzes, to norise efektīgi tika pārorganizēta uz ZOOM platformu un norisinājās līdz šī gada maijam. Nodarbības vadīja sporta speciāliste, fitnesa un jogas pasniedzēja Lilita Kivleniece. Iedzīvotāju atsaucība bija liela, pirmajām nodarbībām tiešsaistē pieslēdzās apmēram 50 dalībnieces. Sākoties pavasarim, interese samazinājās, nodarbībām pieslēdzās vidēji 20 dalībnieces. Projekta ietvaros jogas nodarbības tiks atsāktas rudenī par to informējot novada iedzīvotājus.
Nodarbību cikla noslēgumā, tika veikta dalībnieku anketēšana elektroniskā veidā, ar mērķi uzzināt viedokli par notikušo, kā arī vēlmēm un ieteikumiem nākotnes pasākumiem. Aptaujā piedalījās 50 respondentes – sievietes. Aptaujas dalībnieces pozitīvi novērtēja jogas nodarbību vadītājas darbu, attieksmi, sagatavotību un zināšanas, kā arī pauda vēlmi šādas nodarbības apmeklēt arī nākotnē.
Rakstu sagatavoja
RSU studente, praktikante Laura Maļina
Līdz šī gada 30. jūnijam gan pieaugušie, gan bērni tiek aicināti piedalīties fotokonkursā “Kas mīt tavā parkā?”. Konkursu rīko Lietuvas NVO “Inovatorių slėnis” un tas norisinās projektā “Vides kvalitātes uzlabošanas pasākumi publiskajās ūdenstilpnēs Latvijā un Lietuvā”.
Fotokonkursa mērķis ir ne tikai popularizēt fotogrāfiju kā pašizpausmes līdzekli, bet arī izceltseno parku īpašo nozīmi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Tāpēc fotoentuziasti aicināti doties uz Preiļu vai kādu citu parku un iemūžināt tā bagātības fotogrāfijās! Konkurss tiek rīkots divās vecumu grupās: bērni un jaunieši līdz 18 gadu vecumam un pieaugušie.
Labāko darbu autori saņems NVO “Inovatorių slėnis” balvas un labākās fotogrāfijas tiks iekļautas ceļojošā izstādē. Labākajiem septiņiem bērnu grupas fotoautoriem vecumā no 12 līdz 14 gadiem būs iespēja no 19. līdz 25. jūlijam piedalīties bezmaksas starptautiskā vasaras nometnē Preiļos.
Darbi jāiesūta uz e-pastu fotografuojuparka@gmail.com līdz 2021. gada 30. jūnijam. Konkursa nolikums (PDF).
Konkurss tiek organizēts projekta “Vides kvalitātes uzlabošanas pasākumi publiskajāsūdenstilpnēsLatvijā un Lietuvā” (SAVE PAST FOR FUTURE)Nr.LLI-476ietvaros, ko finansē Eiropas Savienības Interreg V-A Latvijas – Lietuvas programma 2014. – 2020.gadam.Projekta partneri ir Preiļu novada dome, Lietuvas nevalstiskās organizācijas “Inovatorių slėnis” un “Foundation for Peatland Restoration and Conservation”, kā arī Zarasu rajona pašvaldība Lietuvā. Projekta laikā tiks veikti ūdens kvalitātes uzlabošanas darbi, rekonstruējot un iztīrot ūdenstilpju sistēmas 3 parkos – Antalieptes klostera parkā un Kamarišķu muižas parkā Lietuvā un Preiļu muižas parkā. Projekts tiek īstenots no 2020. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. jūlijam. Kopējās projekta izmaksas ir 1 030 848,12 eiro – Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums 876 220,89 eiro un projekta partneru līdzfinansējums 154 627,30 eiro apmērā, tostarp Preiļu novada domes līdzfinansējums – 57 790,31 eiro.
Ar konkursa nolikumu var iepazīties šeit
Sīkāka informācija par projektu www.latlit.eu vai www.preili.lv.
Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī raksta saturu pilnībā atbild Preiļu novada dome, un tās nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
Informāciju sagatavoja:
Ilona Vilcāne
Projekta sabiedrisko attiecību speciāliste
25141858
ilona.vilcane@gmail.com
Pūšaminstrumentu spēles programmas audzēkņi 21. 05.2021. piedalījās III Starptautiskajā konkursā- festivālā “Saksofona svētki 2021” Molodečno (Baltkrievija), kur Sabīne Vaivode ieguva 2. vietu un Artis Borovskis 3. vietu (ped. Oļegs Koļesņičenko).
II Starptautiskajā konkursā “Fanfares of Lviv 2021” Ļvovā ( Ukraina), kurš notika laika posmā no 28.03.- 14.05.2021., veiksmīgs sniegums mūsu klarnetistiem Danielam Jānim Pastaram – 1. vieta un Alisei Savickai – 2. vieta (ped. Oļegs Koļesņičenko). Arī trompetists Renārs Koļesņičenko izcīnīja 2. vietu (ped. Jānis Livdāns).
16.-20.05.2021. Starptautiskajā akordeona spēles konkursā “CONCORD OF SOUNDS 2021” Mārupē mūsu skolas audzēknis Jānis Bērzinieks (ped. Artūrs Savickis) ieguva 2.vietu un Maija Lazdāne (ped. Svetlana Stepanova) ieguva 3.vietu. Paldies visiem par aktivitāti, radošumu un uzdrošināšanos darboties, piedalīties konkursos arī šādā attālinātā veidā.
Svetlana Manuilova
Preiļu Mūzikas un mākslas skolas bibliotekāre
Centrālās vēlēšanu komisijas informācija liecina, ka no 14 530 balsstiesīgajiem Preiļu novada iedzīvotājiem pašvaldību vēlēšanās nobalsoja 6 601 – 45,43%.
Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskajiem datiem par vēlēšanu sarakstu Nr. 1 Politiskā partija “KPV LV” nobalsojuši 1,68%, par sarakstu Nr. 2 sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” nobalsojuši 5,74%, par sarakstu Nr. 3 Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”- “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” nobalsojuši 17,02%, par sarakstu nr. 4 APVIENĪBA IEDZĪVOTĀJI, Politiskā partija “Latvijas Reģionu Apvienība”, Jaunā konservatīvā partija – 16,88%, par sarakstu nr. 5 Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija – 11,68%, par sarakstu Nr.6 “Latvijas attistībai” – 15,59%, par sarakstu Nr. 7 Zaļo un Zemnieku savienība – 9,05%, par sarakstu Nr. 8 – LATGALES PARTIJA, Jaunā VIENOTĪBA – 21,56%.
Vairāk informācijas par vēlēšanu rezultātiem Preiļu novadā aicinām skatīt Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā: https://pv2021.cvk.lv/pub/preilu-novads/velesanu-rezultati
Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai valstī, no nākamās pirmdienas, 7. jūnija, apmeklētājiem beidzot tiek atvērtas arī Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja iekštelpu ekspozīcijas, kā arī muižas kapela un vārtsarga namiņš!
Raiņa bulvārī 28 izvietotās Preiļu vēstures un mākslas muzeja ekspozīcijas “Muzeja stāsti Latvijai” sadaļa “Karoga stāsts” pa šo laiku ir papildināta ar jauniem eksponātiem un stāstiem, kas veltīti 2. pasaules kara un abu okupācijas režīmu laiku norisēm Preiļos. Apmeklētājiem būs iespēja tuvāk iepazīt vairākus jaunus priekšmetus – katru ar savu interesantu vēsturi, tādējādi izzinot 2. pasaules kara daudzšķautnaino, postošo ietekmi uz Latvijas cilvēku dzīvēm.
Savukārt izstāžu zālē Raiņa bulvārī 28, 2. stāvā joprojām skatāma izcilā Latvijas mākslinieka Jāņa Strupuļa izstāde «Atskats». Jānis Strupulis ir latviešu tēlnieks un grafikas dizaineris, kurš veidojis vairākas Latvijas monētas ar nominālvērtību latos un ir Latvijas Valsts ģerboņa plastiskā etalona autors. Izstāde koncentrējas uz mākslinieka radošo mantojumu laika posmā no 1970. līdz 2018. gadam un atspoguļo plašo Jāņa Strupuļa devumu medaļu un monētu mākslā, glezniecībā un zīmēšanā.
Izstāžu zālē tikko uzstādīta arī Ārlietu ministrijas ceļojošā izstāde “Latvijas diplomātijai un ārlietu dienestam 100”. Tā sniedz ieskatu Latvijas vēstures nozīmīgākajos notikumos un stāsta par ārlietu dienesta diplomātu ieguldījumu valsts izveidē, pastāvēšanā un starptautiskajā atzīšanā.
Pa ceļam no muzeja līdz Preiļu parkam – namiņā pie Kultūras centra Raiņa bulvārī – kā allaž apskatāma ekspozīcija “Gadskārtu ozols”, kas stāsta Preiļu stāstu caur 170 gadus senā parka Ozola gadskārtām.
Ienākot Preiļu parkā, vārtsarga namiņā no 7. jūnija apmeklētājiem būs pieejama daudzveidīgā Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja etnogrāfijas priekšmetu, tekstiliju, keramikas un mēbeļu krātuve, savukārt pagalmā – iespēja uzspēlēt lielformāta šahu.
Līdzīgi kā citus gadus, apmeklētājiem būs atvērta arī 1817. gadā celtā Preiļu muižas kapela, kurā apskatāmas renesanses laikmeta gleznotāju darbu reprodukcijas un tēlnieces Ēvī Upenieces skulptūras. Tāpat ir iespēja ielūkoties grāfu Borhu kapenēs, kas izvietotas kapelas pagrabstāvā.
Savukārt no 14. jūnija Raiņa bulvārī pretī Kultūras namam būs aplūkojama 1941. gada deportācijām veltītā vides izstāde “Tūkstoš atmiņu sirdī dzeļ”.
Muzeja iekštelpu izstādes un ekspozīcijas apskatāmas individuāli vai vienas mājsaimniecības lokā. Muzeja darba laiks: pirmdiena–piektdiena plkst. 11.00–18.00, sestdiena, svētdiena plkst. 12.00–18.00. Aicinām ievērot epidemioloģiskos drošības pasākumus! Informācija par Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeju – https://preili.lv/nozares/kultura/muzeji/preilu-vestures-un-lietiskas-makslas-muzejs/.
Informāciju sagatavoja:
Ilona Vilcāne
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciāliste vēstures jautājumos
Šodien tika parakstīts dāvinājums Preiļu pilij ar Andu Vītolu par 1885. gada baltas glazētaspodiņu krāsns ar medaljonu nodošanu Preiļu novada domes īpašumā. Savulaik Preiļu pilī ir bijusi līdzīga podiņu krāsns, kuras dekoratīvās lauskas pils rekonstrukcijas laikā jau ir atrastas pie pils.
2020. gadā, pateicoties Preiļu muižas kompleksa un parka vadītājas Sanda Čingules-Vinogradovas degsmei parka un pils atjaunošanā, ir īstenojies šis dāvinājums. Kādā braucienā uz Gulbeni, tiekoties ar tūrisma un muižu izpētes interesentiem, Sanda iepazinās ar ļoti jauku un inteliģentu sievieti Andu Vītolu, kurai Jūrmalā pieder vēsturisks īpašums. Uzsākot īpašuma rekonstrukciju, tika nolemts tajā neatjaunot un neatstāt interjerā vēsturiski esošās podiņu krāsnis. Līdz ar to radās iespēja vienu no krāsnīm, kura vizuāli vistuvāk atbilda savulaik Preiļu pilī esošai podiņu krāsnij, dāvināt Preiļu pilij. Tā kā Preiļu pils iekštelpas ir atjaunošanas stadijā, tad šobrīd ir piemērots laiks, lai šādu podiņu krāsni iekļautu interjerā un paredzētu tai vietu.
Arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas rezultātā (arhitekte-restauratore I. Heinrihsone un arhitekte B.Šmite) tika izpētīts, ka podiņu krāsns ir 19./20. gadsimta mijai raksturīgie glazētie podiņi, kas arī irhistorisma stilam raksturīgas krāsniņas. Apsekošanas laikā tika konstatēts, ka krāsns nav kurināta vismaz 10 gadus. Tā kā Preiļu pilī pēc tehniskās dokumentācijas nav paredzēta krāsns vai kamīnu apkure, tad dāvinātā podiņu krāsns būs ar dekoratīvu nozīmi, šādi veidojot pils kopējo vēsturisko veidolu un noskaņu. Protams, daļa no dāvinātās krāsns podiņiem ir ieplīsuši, vai bojāti, tomēr tos var atrestaurēt atbilstoši oriģinālajiem parametriem.Kā informē Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejakrājumu glabātājs Rihards Sisojevs, vēsturiski, pēc muzejā esošajām fotogrāfijām, ir saprotams, ka līdzīgas baltas, glazēto podiņu krāsnis ir bijušas pils vairākās telpās. Ir fotogrāfijas, kur fonā ir redzamas daļas no pils telpās esošajām podiņu krāsnīm, tomēr pilnā apjomā podiņu krāsns fotogrāfijās neesot. Līdz ar to ir sarežģīti pateikt konkrēti cik un kurās Preiļu pils telpās ir bijušas šāda veida podiņu krāsnis.
Patreiz podiņu krāsns atrodas tās bijušās īpašnieces Andas Vītolas dzīvesvietā, bet Preiļu muižas kompleksa un parka vadītāja norāda, ka drīzumā tā tiks transportēta uz Preiļiem. Krāsns ir izjauktā veidā, to veicis sertificēts un pieredzējis veco krāšņu restaurācijas meistars Māris Kupčs, kas krāsni ir rūpīgi sapakojis vairākās fiksētās un atzīmētās kastēs, kas palīdzēs to veiksmīgi uzstādīt pils telpās.
Unikālais dāvinājums ir vēl viens pierādījums tam, ka Preiļu pils var tikt rekonstruēta un tajā var atjaunot vēsturisko sajūtu šarmu, kāds vēsturiski tajā ir bijis.
Rakstam klāt ir pievienotas Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja krājumos esošās vēsturiskās fotogrāfijas un A.Vītolas dāvinātās krāsns fotogrāfijas.
21. jūnijā plkst. 10.00 apvienoto komiteju sēde
30. jūnijā plkst. 10.00 novada domes sēde
Sēdes notiks attālināti videokonferences veidā.
Pagājušajā gadā Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta Biosistemātikas departaments veica pētījumu par sūnu un ķērpju daudzveidību, ekoloģiju un aizsardzība Latvijas muižu parkos. Kā viena no izpētes vietām bija arī Preiļu parks.
Pēc paveiktajiem izpētes darbiem pētnieces A.mežaka un D.Stepanova pastāstīja, ka muižu parkiem ir ne tikai liela kultūrvēsturiska, bet arī dabas vērtība, ko pierāda pagājušajā gadā uzsāktais Daugavpils Universitātes atbalstītais pētniecības projekts “Epifītisko sūnu un ķērpju daudzveidība, ekoloģija un aizsardzība Latvijas muižu parkos”. Projekta izpilde norisinājās Daugavpils Universitātes vadošās pētnieces Annas Mežakas vadībā kopā ar laboranti Daci Stepanovu, pētnieku Rolandu Moisejevu un docentu Pēteri Evartu – Bunderu. Projekta rezultātā nejauši izvēlētos 20 Latvijas muižu parkos kopumā tika atrastas 42 sūnu un 69 ķērpju sugas. Sūnas iekļāva piecas Latvijas Republikas Sarkanās grāmatas sugas, trīs īpaši aizsargājamas sugas un septiņas dabisko meža biotopu indikatorsugas. Ķērpju sugu daudzveidību bagātināja divas Latvijas Republikas Sarkanās grāmatas sugas, četras īpaši aizsargājamas sugas, četras mikrolieguma sugas un astoņas dabisko meža biotopu indikatorsugas. Ķērpju sugu noteikšanas gaitā tika atkāta arī jauna suga Latvijai. No iegūtajiem datiem varam secināt, ka Latvijas muižu parki ir nozīmīgi biotopi epifītisko sūnu un ķērpju saglabāšanā. Palielinoties mežsaimnieciskajai ietekmei mežu masīvos, urbānās vides biotopiem, kā muižu parkiem, ir būtiska loma bioloģiskās daudzvedības saglabāšanā fragmentētā ainavā. Darbs pie iegūto datu apkopošanas turpinās.
Preiļu muižas parkā tika konstatētas 17 epifītisko sūnu un 23 epifītisko ķērpju sugas; divas sūnu sugas (tievā gludlape un īssetasnekera) un divas ķērpju sugas (rakstu ķērpis un iesarkanā bacīdija) ir dabisko meža biotopu indikatorsugas. Īssetasnekera ir sūnu suga, kura ir iekļauta arī Latvijas Republikas Sarkanajā grāmatā. Kopumā parkā konstatēti 15 krevu ķērpji, divi krūmu ķērpji, pieci lapu ķērpji un viens kalicioīdais ķērpis (atgādina mazas “nagliņas”). Dabisko meža biotopu indikatorsugas tika atrastas uz četru sugu kokiem: parastās kļavas, parastās liepas, parastās gobas un parastās vīksnas, kas norāda uz šo koku sugu nozīmību reto epifītu saglabāšanā. Preiļu parkā atrastās dabisko meža biotopu indikatorsugas, kā arī ķērpju sugas: vienādgalotņuramalīna un rūgtā pertusārija liecina par labu gaisa kvalitāti, norāda minētā projekta pētnieces.
Izpētes darbus 2020. gadā Preiļu parka Dienvidaustrumu daļā veica DU Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta Biosistemātikas departamenta vadošā pētniece Dr.biol. Anna Mežaka, kopā ar pētnieku MSc. Rolandu Moisejevu un dabaszinātņu laboranti, BSc. Daci Stepanovu.Daļa no pētījuma datiem ir nopublicēti Starptautiskā zinātniskā brioloģijas žurnālā Arctoa: http://arctoa.ru/ru/Archive-ru/29_2/Arctoa29_195_200www.pdf
Mūsdienu Latvijas teritorijā ir maz vietu, kur sastopami veci un seni koki, parki ir tā vide, kur tādi ir saglabāti.Sūnas un ķērpji ir nozīmīga bioloģiskās daudzveidības daļa, tā pilda neaizvietojamas ekoloģiskās funkcijas dažādās ekosistēmās.Tā ir dabas vērtība, kuras evolūcija ir senāka pat par ziedaugiem, tātad – vairāk kā 400 miljonu gadu senā pagātnē.
Zināšanas par sūnu un ķērpju daudzveidību Preiļu parkā palīdzēs gan plānojot dabas aizsardzības, gan apsaimniekošanas pasākumus. Latvijas fragmentētā mežu un lauksaimniecības zemju ainavā, kas mijas ar urbāno vidi, muižu parki iespējams veido dzīvības saliņas daudziem organismiem.
Preiļu muižas kompleksa un parka vadītāja S.Čingule-Vinogradova
4. jūnijā ikviens interesents un sociālie uzņēmēji aicināti uz vēl nebijušu pasākumu – starptautisko “Baltijas – Lielbritānijas sociālās uzņēmējdarbības forumu”, kas veltīts tēmai SADARBĪBA. Partnerību veidošana biznesā ir aktuāla kā jauniem un nelieliem, tā pieredzējušiem un lieliem sociālajiem uzņēmumiem, lai veicinātu to attīstību plašākā mērogā, un jo īpaši šobrīd, kad globālā pandēmija daudziem uzņēmumiem liedz pilnvērtīgi darboties. Forums būs lieliska iespēja smelties zināšanas, pieredzi un arī praktiskas iemaņas sadarbību veidošanā.
Pasākumu veido trīs daļas: plkst.10:00 līdz 13:00 (EEST) Forums, plkst.14:00 līdz 15:30 (EEST) darba grupas un plkst.15:30 līdz 16:00 (EEST) brīvas gaisotnes “mājas ballītes” pie sešiem Baltijas sociālajiem uzņēmumiem.
Vairāk informācijas par pasākuma programmu ŠEIT.
Vairāk informācijas par neformālās daļas programmu ŠEIT.
| Reģistrējies forumam šeit |
Aizkalnes pagasts
12. jūnijā plkst. 11.00 Sv. Mise un kapusvētki Jasmuižas kapos
12. jūnijā plkst. 13.00 Bleidenes kapos
20. jūnijā plkst. 15.00 Raipoles kapos
26. jūnijā plkst. 15.00 Gāgu kapos
3. jūlijā plkst. 12.00 Sv. Mise un kapusvētki Daugaviešu kapos
Preiļu pagasts
12. jūnijā plkst. 15.00 Ribuļu kapos
10. jūlijā plkst. 15.00 Ivdrīšu kapos
11. jūlijā plkst. 15.00 Pupāju kapos
17. jūlijā plkst. 12.00 Seiļu kapos
7. augustā plkst. 15.00 Šoldru kapos
8. augustā plkst. 15.00 Dzeņu kapos
Saunas pagasts
3. jūlijā plkst. 15.00 Pauniņu kapos
4. jūlijā plkst. 15.00 Priekuļu kapos
Tiklīdz saņemsim informāciju par kapusvētkiem pārējās pagasta kapsētās, tā tiks ievietota.
Pelēču pagasts
5. jūnijā plkst. 13.00 Džeriņu kapos
6. jūnijā plkst. 15.00 Solkas kapos
3. jūlijā plkst. 12.00 Sv. Mise Kalupes baznīcā
17. jūlijā plkst. 12.00 Ārdavas kapos
17. jūlijā plkst. 13.00 Krasnagorkas kapos
24. jūlijā plkst. 12.00 Pelēču kapos
24. jūlijā plkst. 13.00 Gornijašu kapos
24. jūlijā plkst. 14.00 Bramaņu kapos
Preiļu pilsēta
31. jūlijā plkst. 15.00 Preiļu jaunajos kapos
1. augustā plkst. 15.00 Preiļu pilsētas kapos
22. augustā plkst. 15.00 Preiļu vecajos kapos
Sveiks, jaunieti!
Pavisam drīz Preiļu, Aglonas, Riebiņu un Vārkavas novadi apvienosies un visi būsim jaunā Preiļu novada iedzīvotāji!
Lai sekmīgāk un veiksmīgāk organizētu darbu ar jaunatni jaunajā Preiļu novadā, mums, jaunatnes lietu speciālistiem, nepieciešama tieši Tava palīdzība!
Ja Tu esi jaunietis vecumā no 13 līdz 25 gadi, dzīvo Preiļu, Aglonas, Riebiņu un Vārkavas novados, tad lūdzu aizpildi aptauju!
Aptauja anonīma un aizņems līdz 5 minūtēm laika.
Sintija Ančeva
Jaunatnes lietu speciāliste
Preiļu novada dome
t. 28291082
27. maija Preiļu novada domes sēdē apstiprināts Preiļu novada domes 2020. gada publiskais pārskats ar diviem pielikumiem.
Publiskajā pārskatā iekļauts Preiļu novada attīstības pamatrādītāju izvērtējums par 2020. gadu un Neatkarīgu revidentu ziņojums.
Ar publisko pārskatu un tā pielikumiem varat iepazīties šeit: https://preili.lv/pasvaldiba/budzets/publiskie-parskati/
27. maija domes sēdē deputāti pieņēma lēmumu piešķirt līdzekļus elektrības pieslēgumam Preiļu pilij 8675,73 euro apmērā, tai skaitā PVN. Naudas līdzekļi 3675,73 euro tika paredzēti no Preiļu novada 2021. gada pamatbudžeta sadaļas “Ēku un ielu apgaismošanas izdevumi”, līdzekļi 5000 euro iedalīti no 2021. gada pamatbudžeta sadaļas “Teritoriju un mājokļu apsaimniekošanas izdevumi”.
Kopš 2015. gada Preiļu novada dome veic mērķtiecīgus Preiļu pils un parka atjaunošanas darbus. Šogad paredzēts uzsākt Preiļu pils pārbūves 3. kārtas būvdarbus Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr.3.3.1.0/20/I/011 “Preiļu pils 1. stāva atjaunošana komercdarbības attīstības nodrošināšanai” un Interreg V-A pārrobežu sadarbības programmas Latvija-Lietuva projekta Nr. LLI-539 „Amatniecība kā tūrisma produkts bez robežām” ietvaros.
Plānoto darbu veikšanai 2021. gada sākumā tika noslēgts līgums starp Preiļu novada domi un AS “Sadales tīkls” par pils pieslēgumu elektrotīkliem. Līgumā paredzēta pieslēguma maksas daļa – 8675,73 euro, kas jāmaksā lietotājam, tas ir, pašvaldībai. Izmaksas pieslēguma izveidei sākotnēji nav paredzētas ne pils atjaunošanas projektos, ne domes budžetā.
Šodien, 31. maijā, atklāta jaunā pieteikšanās kārta Eiropas Savienības (ES) fondu pieaugušo izglītības projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”, kuru īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). Atšķirībā no iepriekšējām pieteikšanās kārtām šajā var apgūt digitālās prasmes. Ikviens strādājošais vecumā no 25 gadiem var izvēlēties kādu no piedāvātajām 412 izglītības programmām, kas aptver gan digitālās pamatprasmes, gan padziļinātu augstākā zināšanu līmeņa digitālo prasmju mācības pieaugušajiem. Pieteikšanās ilgs līdz 30. jūnijam tiešsaistē www.macibaspieaugusajiem.lv.
Izglītības programmas piedāvā 47 izglītības iestādes visā Latvijā. Programmas kopumā aptver 12 digitālās kompetences: informācijas apstrāde/informācijas un datu pratība; komunikācija un sadarbība; digitālā satura veidošana; IT drošība; problēmu risināšana; programmēšana, tīmekļa vietņu un lietotņu izstrāde un uzturēšana; digitālā biznesa analīze; multimediju dizains; digitālā projektu vadība; digitālā produktu vadība un izstrāde; digitālais mārketings; datu zinātne, datu analīze un datu vizualizācija.
Izglītības programmas ir izstrādātas, lai uzlabotu strādājošo un pašnodarbināto iedzīvotāju vispārīgās un profesionālās digitālās prasmes efektīvākam darbam un konkurētspējas uzlabošanai darba tirgū. Veidojot šīs kārtas mācību piedāvājumu sadarbībā ar profesionālās izglītības iestādēm un darba devējiem, vērā tika ņemti gan esošie darba tirgus izaicinājumi, gan pandēmijas radītais iespaids uz digitālo prasmju pilnveides nepieciešamību attālinātā darba veikšanai un izglītības programmu apguvei, kā arī interese apgūt dažādas digitālās prasmes līdzšinējās pieteikšanās kārtās.
“Gan iepriekšējo pieteikšanās kārtu rezultāti, gan darba devēju pieprasījumi apliecina iedzīvotāju pieaugošo vēlmi un nepieciešamību apgūt tieši digitālās prasmes. To pastiprinājušas arī vīrusa pandēmijas radītās pārmaiņas, kurās dominējošu un nereti pat izšķirošu lomu ieņem tieši digitālo prasmju pārvaldība. Šajā pieteikšanās kārtā piedāvātās zināšanas un prasmes palīdzēs stiprināt digitālās pozīcijas katram pieaugušajam gan viņa profesionālajās gaitās, gan viņa biznesa digitālo risinājumu attīstībā, ļaujot mums visiem kopā iziet no Covid-19 krīzes ar spēcīgāku digitālo pratību”, uzsver Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās.
Apgūt digitālās prasmes līdz šim izvēlējušies vairāk nekā 18 tūkstoši
Kopš projekta uzsākšanas 2017. gadā mācības kopumā uzsākuši vairāk nekā 48 tūkstoši strādājošo, no kuriem 38% izvēlējušies apgūt dažādas digitālās prasmes. Turklāt lielākā atsaucība bijusi tieši iepriekšējā pieteikšanās kārtā, kur kopējais dalībnieku skaits digitālo prasmju izglītības programmās pārsniedza 5 tūkstošus, tā apliecinot nepieciešamību pēc digitālo zināšanu pilnveides Latvijas iedzīvotāju vidū.
Starp pieprasītākajām digitālo prasmju izglītības programmām ierindojusies projektu vadība ar Agile, Scrum un citiem rīkiem, digitālais mārketings, Google Adwords kampaņu organizēšana, programmēšana un mājaslapu veidošana, datu analīze un darbs ar MS Excel, kā arī personas datu aizsardzība un IT drošība.
Līdzmaksājums par mācībām 5-10% apmērā
Lai motivētu Latvijas iedzīvotājus piedalīties izglītības programmās, projektā lielāko daļu izmaksu sedz ES fondi un valsts. Piesakoties kādā no profesionālās tālākizglītības programmām, strādājošā līdzmaksājums ir 5%, bet ES fondi un valsts finansējums sedz atlikušos 95%, savukārt izvēloties mācīties profesionālās pilnveides izglītības programmā, profesionālās izglītības programmas modulī vai studiju kursā, strādājošā līdzmaksājums ir 10%, bet ES fondi un valsts finansējums – 90%. Maznodrošinātajiem un trūcīgajiem mācības ir bez maksas.
Mācībām var pieteikties strādājoši un pašnodarbināti Latvijas iedzīvotāji vecumā no 25 gadiem līdz neierobežotam vecumam, tostarp jaunie vecāki bērna kopšanas atvaļinājumā, saglabājot darba attiecības, un strādājoši pensionāri. Katrs strādājošais projekta laikā var mācīties divas reizes. Pieteikties iespējams mācībām 3 izglītības programmās, taču vienlaicīgi varēs mācīties tikai vienā izglītības programmā. Šajā kārtā mācības notiks tikai attālināti, tāpēc, izvēloties izglītības programmu, rūpīgi jāiepazīstās ar tās saturu un jāpievērš uzmanība materiāltehniskajam nodrošinājumam (tehnoloģiskie rīki, ierīces un programmatūra), kas būs nepieciešams izglītības programmas apguvei.
Pieteikšanās 6. mācību kārtā ilgs līdz 30. jūnijam un plānots, ka mācību grupu komplektēšana un mācības sāksies augustā, septembrī. Plašāka informācija par uzņemšanas nosacījumiem, mācību un atbalsta iespējām, kā arī izglītības programmu saraksts ir publicēts projekta tīmekļa vietnē www.macibaspieaugusajiem.lv .
Par projektu:
ES fondu projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” jeb mācības pieaugušajiem mērķis ir pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci, lai laikus novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu. To finansē Eiropas Sociālais fonds un Latvijas valsts, septiņu gadu laikā līdz 2023. gada 31. decembrim ieguldot vairāk nekā 46 miljonus eiro. Projekta īstenotājs ir Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām, izglītības iestādēm un Nodarbinātības valsts aģentūru.
Vairāk: www.macibaspieaugusajiem.lv
Papildu informācija:
Alise Bērziņa,
VIAA Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas
vecākā informācijas speciāliste
Tālr.: 67785462; 26490590
E-pasts: alise.berzina@viaa.gov.lv
Lai vasara būtu piedzīvojumiem bagāta un tiktu aizvadīta bez liekām rūpēm un raizēm, un sagaidot 1. jūniju, kad visā pasaulē tiks atzīmēta Starptautiskā bērnu aizsardzības diena, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina vecākus pārrunāt ar bērniem piecus jautājumus par drošību.
1. Kā uzvesties, atpūšoties pie ūdens?
Peldēties ieteicams tikai oficiālajās peldvietās (par to liecina zīme “Peldēties atļauts”). Ja tuvumā nav šādu peldvietu, tad tādās peldvietās, kuru krasts ir lēzens, ar cietu pamatu, bez lielas straumes un atvariem. Bērniem var ļaut rotaļāties ar piepūšamiem peldlīdzekļiem (riņķi, matracīši, bumbas u.c.), peldēties tik tālu, cik pieaugušais var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā var ātri piesteigties palīgā. Visdrošāk būs, ja pieaugušais atradīsies ūdenī starp krastu un dziļumu. Nodarbojoties ar kādu no ūdens sporta veidiem vai vizinoties ar laivu, kuteri vai kādu citu peldlīdzekli, bērniem obligāti jāvelk glābšanas vestes.
VUGD atgādina, ka pie ūdenstilpēm uz mirkli nepieskatīts bērns var pakļūt zem ūdens un noslīkt. Piemēram, piemājas dīķi bieži kļūst par traģēdijas iemeslu, tāpēc bērnu nedrīkst atstāt pagalmā bez pieskatīšanas, ja tajā ir izveidots dīķis vai piepūšamais baseins. VUGD aicina vecākus apzināties, ka atrašanās ar bērnu pie ūdens nav atpūta, bet gan divkāršs darbs, jo bērni bez pārtraukuma ir jāuzmana visu laiku – pat uz minūti novēršot uzmanību no bērna, var notikt liela nelaime un viņš var iekrist ūdenī.
2. Kā rīkoties, ja notikusi nelaime, un kādos gadījumos jāzvana uz tālruni 112!
Nereti brīžos, kad notikusi nelaime, ne tikai bērni, bet arī pieaugušie apjūk un nezina, kā pareizi rīkoties un kur ir zvanīt, lai saņemtu palīdzību. Pieaugušajiem ir jāpārrunā ar bērniem rīcība situācijās, kad ir notikusi nelaime – jāpārrunā tas, kuros gadījumos ir jāzvana ugunsdzēsējiem glābējiem uz tālruni 112 un kāda informācija jāsniedz piezvanot, kā arī jāpārrunā iespējamā rīcība situācijās, kad ir notikusi nelaime, bet nav pieejams telefons – tad ir jāmeklē tuvākais pieaugušais un jāizstāsta par notikušo.
Ir svarīgi, lai bērniem tiktu izstāstīts un viņi apzinātos, ka par katru nelaimi ir nekavējoties jāziņo, jo tad vēl ir iespējams glābt gan cilvēkus, gan īpašumus. Bērnam ir jāizskaidro, ka viņam par nelaimes izraisīšanu nedraudēs sods, citādāk kritiskā brīdī bērns domās nevis par to, kā izglābties pašam, bet gan par to, kā izvairīties no gaidāmā soda.
3. Kā droši lietot plītis un elektroierīces, paliekot mājās bez pieaugušo klātbūtnes?
Vasarā noteikti būs arī dienas, kas jāpavada mājās bez pieaugušo klātbūtnes. Atstājot vienatnē bērnus, aicinām vecākus parūpēties, lai bērniem pašiem nav jāgatavo vai jāsilda ēdiens uz plīts, jo, nepareizi darbojoties ar plīti vai aizmirstot ēdienu uz tās un aizskrienot ar draugiem spēlēties, var izcelties ugunsgrēks.
Ne vienmēr bērnu izraisīto ugunsgrēku iemesls ir pārgalvība, jo ugunsgrēki nereti izceļas tieši no bērnu nezināšanas vai neprasmes veikt saimnieciskos darbus. Pirms uzticēt bērniem patstāvīgi darboties ap plīti vai kādu citu sadzīves tehniku, VUGD ierosina vecākiem kopā ar bērniem to izmēģināt, piemēram, gatavot ēdienu un tikai pēc tam ļaut bērnam rīkoties virtuvē patstāvīgi.
4. Kāpēc jāinformē pieaugušais par to, kur plāno doties un cik ilgi?
Vasaras brīvlaikā daudzi bērni mājās paliks vieni, tādēļ vecākiem būtu jāiemāca bērnus regulāri pavēstīt, kurp viņi nolēmuši doties un ar ko kopā, un cik ilgu laiku būs prom.
Ikvienam vecākam būtu jābūt spējīgam atbildēt uz jautājumu, kur pašlaik atrodas un, ar ko nodarbojas viņa nepilngadīgais bērns. Tas ir nepieciešams tādēļ, lai gadījumos, ja ar bērnu ir noticis kāds nelaimes gadījums, vecāki varētu palīdzēt un informēt par bērna atrašanās vietu.
5. Kāpēc nedrīkst atrasties un staigāt pa pamestām ēkām un būvlaukumiem?
Ja bērni vasaras brīvlaiku pavada pilsētā, aiciniet viņus neizvēlēties pamestas jaunceltnes un ēkas kā pastaigu un rotaļu vietu. Tas var būt ļoti bīstami, jo ir iespējams nokrist no liela augstuma, iekrist bedrē ar būvgružiem, tādējādi gūstot nopietnas veselības problēmas un pat apdraudot savu dzīvību.
VUGD aicina vecākus pārrunāt ar bērniem viņu drošības jautājumus, lai bērni nekāptu uz ēku jumtiem un nestaigātu pa pamestām ēkām.
VUGD novēl saulainu un drošu vasaru!
Plašākai informācijai:
Agrita Vītola
VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa
Tel.: 67075871, 27899657, agrita.vitola@vugd.gov.lv
