Raidījumu ciklā “Lobs ar lobu sasatyka…” 2. raidījums būs veltīts Varakļāniem. Tā gaitā ielu intervijās tiksimies ar vietējiem iedzīvotājiem un pārrunāsim viņu ieteikumus par vietējām tūrisma pērlēm, kā arī ikdienas mediju lietošanas paradumiem, tāpat arī viedokli par mediju vidi šaipus izteiks biedrības “Varakļuonīts” valdes locekle un avīzes redaktore Aina Jaunzeme. Vērību pievērsīsim arī latgaliešu tradīciju saglabāšanai Stirnienē, par ko plašāk vēstīs ērģelniece un dažādu projektu vadītāja Ieva Zepa, savukārt par jauniešu aktivitātēm informēs Jauniešu centra “Aplis” pārstāves Madara Kļaviņa un Varakļānu vidusskolas 11. klases skolniece Patrīcija Masaļska. Raidījuma noslēgumā par administratīvi teritoriālās reformas priekšrocībām un trūkumiem diskutēsim ar Varakļānu novada domes priekšsēdētāju Māri Justu un Rēzeknes novada domes priekšsēdētāja vietnieci Ēriku Teirumnieku.

Raidījumi televīzijas ekrānos būs vērojami 29. janvārī kanālā TV 24 pl. 18:00 ar atkārtojumu 30. janvārī pl. 11:00, kā arī kanāla Re:TV Virszemes apraidē Latgales reģionālajā televīzijā 31. janvārī pl. 07:00 un 1. februārī pl. 18:30. Pēc katra raidījuma pārraides televīzijā tos varēs atrast un noskatīties LRT mājas lapā www.lrtv.lv un sociālo tīklu vietnēs https://www.facebook.com/LatgalesRegionalaTV/, https://www.youtube.com/user/LatgalesRegionalaTV, gan platformā https://xtv.lv/.

Jau līdz šim ir bijušas vairākas diskusijas, mainīgi lēmumi un iedzīvotāju tikšanās ar novadu vadību par administratīvi teritoriālo reformu, savukārt par mediju lietošanas paradumiem un kritisku to vērtēšanu lielāka vērība pievērsta Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas pierobežai, taču ne mazāk svarīgi ir stiprināt vietējo mediju saturu un par dezinformācijas riskiem runāt ar iedzīvotājiem visā Latvijā. Raidījumu izveide latgaliešu valodā ar titriem latviski, kā arī kultūras, dabas, vēsturisko un citu vērtību izcelšana veicinās lielāku iedzīvotāju izpratni par to, ka teritorijās, kas ir “kā vārti” starp Latgali un pārējo Latviju vienlīdz augstu ir novērtētas gan latviskās, gan  latgaliešiem raksturīgās tradīcijas.

Projekta “Lobs ar lobu sasatyka…” mērķis ir veicināt Latgales reģiona un tās robežteritoriju iedzīvotāju izpratni par administratīvi teritoriālo reformu, attīstīt viņos spēju kritiski vērtēt informāciju, gan arī pieņemt citādo un lepoties ar savām vērtībām, pierādīt un parādīt plašākai sabiedrībai, ka latgaliešu valodā iespējams radīt analītisku mediju saturu.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījumu cikla “Lobs ar lobu sasatyka…” saturu atbild SIA “Latgales reģionālā televīzija”. #SIF_MAF2021

Ausma Sprukte
LRT žurnāliste
e-pasts: a.sprukte@inbox.lv

Preiļu iedzīvotāji un arī viesi noteikti ir pamanījuši, ka šajā vasarā, rudenī un arī ziemas pirmajā pusē Preiļu parkā un Mehanizatoru ielas apkaimē norisinājās Preiļu parka un kanālu pārbūves 1. kārtas būvdarbi. Šobrīd sakarā ar laikapstākļiem ir noteikts būvdarbu tehniskais pārtraukums. Darbi atsāksies, iestājoties labvēlīgiem laikapstākļiem.

Vasarā un rudenī tika iztīrīta apaudze (krūmi un mazvērtīgie pašizsējas koki) joslā no Mehanizatoru ielas līdz Saltupei (pretī pirmsskolas izglītības iestādei), kā arī posmā no Mehanizatoru ielas līdz Lielajam dīķim. Šajos posmos, izmantojot speciālo tehniku, tika veikta arī dūņu un sanesumu izcelšana no kanāla. Savukārt ziemas pirmajā pusē tika daļēji izbūvēta Saltupes caurteka zem Mehanizatoru ielas pie parka robežas. Caurteka ļaus parkā atjaunot ūdens apmaiņu ar Saltupi, kas vēsturiski ir bijusi nozīmīga Preiļu parka dīķu un kanālu sistēmas uzturēšanā, bet ilgus gadus bija nosprostota. Darbus parkā veic būvuzņēmums SIA “Bauskas meliorācija”. Rudenī Lietuvas Mitrāju atjaunošanas un saglabāšanas fonda (Pelkių atkūrimo ir apsaugos fondas) vides eksperti novērtēja arī darbu ietekmi uz abiniekiem un uzsāka veidot mākslīgās abinieku ziemošanas mājiņas, ko plānots pabeigt labvēlīgākos apstākļos pavasarī.

Parka dīķu un kanālu pārbūves un tīrīšanas darbi ir tikai daļa no projekta “Vides kvalitātes uzlabošanas pasākumi publiskajās ūdenstilpnēs Latvijā un Lietuvā” aktivitātēm Latvijā un Lietuvā. Pavasarī un vasarā interesentiem būs iespēja iesaistīties dažādās izglītojošās norisēs. 29. aprīlī – 1. maijā Preiļu parkā norisināsies brīvprātīgo nometne, kuras laikā speciālistu pavadībā gan bērni, gan pieaugušie kopā ar viesiem no Lietuvas veidos kukaiņu mājas, putnu būrīšus un piedalīsies citos darbos, lai kopīgā iesaistē padarītu Preiļu parku vēl pievilcīgāku dažādām dzīvnieku sugām. Tāpat vasarā Preiļu parkā plānots ZeroWaste jeb bezatkritumu festivāls. Savukārt Lietuvā Antalieptē notiks bezmaksas nometne bērniem, kurā būs aicināti piedalīties arī pusaudži no Preiļiem. Izglītojoši pasākumi gaidāmi arī skolotājiem un parku īpašniekiem un apsaimniekotājiem. Šobrīd tiek izstrādāta izziņas taka Preiļu parkā un tā būs pieejamas mobilajā aplikācijā “PureWater”, tāpat notiek darbs pie 5 izglītojošo programmu izstrādes, kas bērnus saistošā un interesantā veidā izglītos par bioloģisko daudzveidību, dažādiem vēsturiskajos parkos sastopamiem dzīvniekiem un augiem.

Lai izstrādātu rekomendācijas parku apsaimniekotājiem vēsturisko parku kopšanā un uzturēšanā no bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas viedokļa, vides eksperti veica bioloģiskās daudzveidības izvērtēšanu projekta partneru parkos, kā arī Lūznavā un Bebrenē. Jau šobrīd eksperti ir atzinuši, ka Preiļu parks tiek ļoti pareizi un pārdomāti apsaimniekots un tajā tiek liela uzmanība pievērsta ne tikai kultūrvēsturiskajam mantojumam, bet arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un sabiedrības izglītošanai.

Projektu “Vides kvalitātes uzlabošanas pasākumi publiskajās ūdenstilpnēs Latvijā un Lietuvā” (SAVE PAST FOR FUTURE) Nr. LLI-476 finansē Eiropas Savienības Interreg V-A Latvijas – Lietuvas programma 2014. – 2020.gadam. Projekta partneri ir Preiļu novada dome, Lietuvas nevalstiskās organizācijas “Innovators valley” un “Lietuvas Mitrāju atjaunošanas un saglabāšanas fonds” (Pelkių atkūrimo ir apsaugos fondas), kā arī Zarasu rajona pašvaldība Lietuvā. Projekta laikā tiek veikti ūdens kvalitātes uzlabošanas darbi, rekonstruējot un iztīrot ūdenstilpju sistēmas 3 parkos – Antalieptes klostera parkā un Kamarišķu muižas parkā Lietuvā un Preiļu muižas parkā. Projekts tiek īstenots no 2020. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. jūlijam. Kopējās projekta izmaksas ir 1 030 848,12 eiro – Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums 876 220,89 eiro un projekta partneru līdzfinansējums 154 627,30 eiro apmērā, tostarp Preiļu novada domes līdzfinansējums – 57 790,31 eiro.

Sīkāka informācija par projektu www.latlit.eu vai www.preili.lv.

Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī raksta saturu pilnībā atbild Preiļu novada dome, un tās nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

Informāciju sagatavoja:
Ilona Vilcāne
Projekta sabiedrisko attiecību speciāliste

Vai esi kādreiz rotaļājies ar dzeju, vārdiem, pantiem? Varbūt vēlies paspēlēties ar Raiņa dzejoļu vārdiem un, izmantojot tos, sacerēt savu dzejoli?

Raiņa muzejs “Jasmuiža” aicina piedalīties ikgadējā radošo darbu konkursā skolēniem “Raiņa dzejas rotaļas”! Šogad aicinām 5.–7. klašu skolēnus radīt pašiem savus dzejoļus, izmantojot vārdus no Raiņa dzejas krājuma „Putniņš uz zara” (tiešsaistē pieejams šeit: http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Rainis/Putnuz/putnuzsat.htm). Skolēniem jāizlasa krājums, jāizvēlas 10–20 neparastāki, svešādi, iespējams, nesaprotami vārdi, kuri jāizmanto savā dzejolī. Uzrakstītais dzejolis arī jāilustrē.

Tātad – lasi, saceri, zīmē un piedalieties konkursā, darbu elektroniskā formātā atsūtot uz dzejnieka jaunu dienu zemes Jasmuižas e-pastu: jasmuiza.rainis@inbox.lv!

Konkursa nolikums (PDF).

Solvita Kleinarte
Raiņa muzeja “Jasmuiža” vadītāja

No 25. janvāra līdz 4. februārim Dzelzceļa muzejā Rīgā ir apskatāma Starptautiskā bērnu mākslas izstāde “Lidice 2022”. Izstādē redzami visas Latvijas skolēnu radīti vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbi, tai skaitā arī darbi no Preiļu novada izglītības iestādēm.

Šogad 50. Starptautiskā bērnu mākslas darbu konkursa – izstādes “Lidice 2022” tēma ir “Muzejs”, jo tās rīkotājs – Lidices Memoriāls (Čehija), sadarbojoties ar UNESCO, nolēma, ka 2022. gadā, atzīmējot Pasaules kultūras un dabas mantojuma konvencijas 50. gadadienu, Čehija kļūs par tikšanās vietu pasaules muzeju profesionāļiem.

Latvijas bērniem visrosinošākie MUZEJA tēmas risinājumi šajā konkursā bija dinozauri, arhitektūra, tradīcijas, ģimenes muzejs, kā arī mākslas darbi, kas radīti iedvesmojoties no ievērojamu mākslinieku darbiem, kā, piemēram, Marko Rotko, Vinsents van Gogs, Pablo Pikaso, Edvards Munks.

Konkursā notika darbu vērtēšana un ar Valsts Izglītības satura centra vērtēšanas komisijas lēmumu, no kopā iesūtītajiem 776 darbiem (no Preiļu novada 22 darbi), laureātu izstādei Rīgā tika izvirzīti 189 mākslas darbi, tai skaitā 7 darbi no Preiļu novada, to autori ir:

• Ilona Kraule (14 gadi) no Preiļu 2.vidusskolas (skolotāja Inna Zenovjeva);
• Anna Čakova (6 gadi) un Ričards Kolosovs (11 gadi) no Preiļu novada bērnu un jauniešu centra (skolotājs Kazimirs Anspaks);
• Justīne Šņepste (8 gadi), Oļesja Romančaka (14 gadi) un Ksenija Luriņa (14 gadi) no Preiļu Mūzikas un mākslas skolas (skolotājs Kazimirs Anspaks);
• Olivia Dalova (14 gadi) no Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas (skolotāja Ruta Vjakse).

Sveicam laureātus un priecājamies par viņu sasniegumiem! Paldies visiem konkursa – izstādes ”Lidice 2022” dalībniekiem, skolotājiem, vecākiem un atbalstītājiem!

Pēc izstādes noslēguma visi laureātu darbi ceļos uz 50. Starptautiskā bērnu mākslas darbu izstādes – konkursa “Lidice-2022” 2. kārtu Čehijā, Lidicē.

Ieskats izstādē pieejams Rīgas Interešu izglītības centra mājas lapā: https://www.intereses.lv/atklata-latvijas-laureatu-makslas-darbu-izstade-lidice-2022/

Anita Kolosova
Preiļu novada bērnu un jauniešu centra direktora vietniece

Aizvadītajā 2021.gadā dzemdību nodaļā ir sagaidīti 444 bērniņi, kas pārsteidzoši, ir tik pat, cik gadu iepriekš – 2020.gadā. Savukārt 2019.gadā Preiļu slimnīcas dzemdību nodaļā pasaulē nāca 363 bērni.

2021.gadā piedzimušas ir 211 meitenītes un 233 zēni, tajā skaitā 3 dvīņu pāri.

Preiļu slimnīcas dzemdību nodaļā bērniņus laist pasaulē izvēlas ne tikai māmiņas no Preiļiem un tuvākās apkārtnes, bet ierodas ģimenes arī no citām tuvākām un tālākām Latgales pilsētām. Par to ir patiess prieks un augsts novērtējums pilsētas Dzemdību nodaļai un speciālistiem!

Novēlam bērniņiem un viņu ģimenēm stipru veselību, neizmērojamu mīlestību un nezūdošu prieku!

Informāciju sagatavojusi SIA “Preiļu slimnīca”
sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Selicka

25. janvārī Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns tiešsaistes sapulcē tikās ar Latvijas Saeimas deputātu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisiju, lai kopīgi pārrunātu skolu tīkla sakārtošanu Preiļu novadā. Sarunu centrā bija jautājums par Salas pamatskolas darbību. Jāatzīmē, ka Preiļu novada pašvaldībā ir izveidota darba grupa, kas vērtē skolas darbību un analizē, kādas ir šīs izglītības iestādes nākotnes perspektīvas.

Salas pamatskolā šobrīd mācās 60 bērni, vairāk nekā trešā daļa no bērniem skolā ierodas no citiem pagastiem un dzīvo internātā. Skolā tiek īstenotas sekojošas izglītības programmas:

• pirmsskolas izglītības programma;
• pamatizglītības programma;
• speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem;
• speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem.

2021. gadā apstiprinātas Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai”. Tās nosaka, ka izglītības iestāžu funkcijām Latvijā ir jātransformējas – izglītības iestādēm kļūstot par “mācīšanās organizācijām”, kas piedāvā daudzveidīgas mācīšanās iespējas, mācību vides un pieejas daudzveidīgām auditorijām – bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem. Izglītības iestādēm jābūt organizācijām ar augstu vadības, pedagogu un akadēmiskā personāla profesionālās kompetences līmeni, stratēģisku darbības redzējumu, atbildību un autonomiju.

Novada domes kompetencē ir veidot izglītības nozares stratēģiju, analizējot datus par skolu kopējo tīklu, ņemot vērā  izglītības programmu pieejamību, iepriekš veiktās investīcijas izglītības iestāžu infrastruktūrā un mācību vidē, izmaksas uz vienu skolēnu, internātu kvalitāti un pieejamību, teritoriālo iedalījumu un demogrāfiskās tendences.

Izglītības iestāžu mērķim jābūt kvalitatīvas un vispusīgas izglītības nodrošināšana. Izglītības un zinātnes ministrija visā Latvijā atzinīgi vērtē skolu tīkla sakārtošanu un runā par kvalitatīvo un kvantitatīvo sasniedzamo rādītāju noteikšanu arī vidējās izglītības iestādēm.

Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns uzsver: “Izglītības sistēmas efektīva pārvaldība, ilgtermiņa domāšana ir mūsu prioritāte. Preiļu novadā iegūtajai izglītībai jāatbilst pasaules standartiem, Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas nostādnēm.”

Darba grupas uzdevums ir objektīvi izvērtēt situāciju un sniegt rekomendācijas turpmākajām darbībām.

Informāciju sagatavojusi
Preiļu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anete Urka

Tuvākās nedēļas laikā (no 26. līdz 1. februārim) notiks vairāk kā 30 izbraukuma vakcinācijas pret Covid-19, realizējot pieeju vakcinācijas pakalpojums pēc iespējas tuvāk cilvēku ikdienas gaitām. Izbraukuma vakcinācija notiks Dienvidkurzemes, Aizkraukles, Jēkabpils, Jelgavas, Limbažu, Līvānu, Preiļu novados, kā arī Valkā un Smiltenē. Lai iedzīvotāji varētu saņemt gan primāro vakcināciju, gan balstvakcināciju, janvārī visā Latvijā notika vairāk nekā 130 izbraukumi visos Latvijas reģionos.

Nacionālais veselības dienests aicina iedzīvotājus savlaicīgi ieplānot vakcinēšanās laiku, īpaši ņemot vērā straujā Covid- 19 vīrusa paveida Omikron izplatību, kā arī noteikto sertifikāta derīguma termiņu turpmākai pakalpojumu saņemšanai.

Izbraukuma vakcinācija Preiļu novadā tiek organizēta:

31. janvārī no plkst.10.00 līdz plkst. 11.30 Saunas pagasta pārvaldē (Brīvības iela 9, Prīkuļi, Saunas pagasts, Preiļu nov.) un  1. februārī no plkst. 10.00 līdz plkst. 11.00 Stabulnieku pagasta pārvaldē (Skolas iela 3, Stabulnieki, Stabulnieku pag., Preiļu nov.).

Izbraukuma vakcinācija notiek bez pieraksta, pēc dzīvās rindas principa. Uz vakcināciju līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments (pase vai ID karte), potēšanas pase (ja tāda ir), uz vakcināciju vēlams ierasties tādā apģērbā, kas ļauj viegli atbrīvot plecu, savukārt pusaudžiem no 12 līdz 13 gadiem vakcinācijas laikā nepieciešama mātes vai tēva (vai cita likumiskā pārstāvja) klātbūtne, kā arī šādi dokumenti: likumiskajam pārstāvim – pase vai personas apliecība, kā arī apliecinošs dokuments par bērnu (ieraksts par bērnu pasē vai dzimšanas apliecība, vai nepieciešamības gadījumā notariāli apstiprināta pilnvara).

Izbraukuma vakcinācijas plāns janvārim dalījumā pa novadiem atrodams šeit.

Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļa
Inga Vasiļjeva, inga.vasiljeva@vmnvd.gov.lv, 29276111

Pašvaldību budžetu mērķis ir noteikt un pamatot, kāds līdzekļu apjoms tām nepieciešams ar likumu noteikto funkciju, uzdevumu un brīvprātīgo iniciatīvu izpildei periodā, kuram šie līdzekļi ir paredzēti.

Pagastu, pilsētu un rajonu budžetu ieņēmumus veido atskaitījumi no valsts nodokļiem un nodevām, pašvaldību nodevas, valsts budžeta dotācijas un mērķdotācijas, dotācijas un mērķdotācijas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, maksājumi no pašvaldību savstarpējās palīdzības fondiem, maksājumi par pakalpojumiem, atskaitījumi no pašvaldību uzņēmumu peļņas, ieņēmumi no pašvaldību īpašuma iznomāšanas (izīrēšanas), īpašuma pārdošanas un citi ar likumu noteikti ieņēmumi.

Pašvaldību domes organizē pašvaldību budžetu izpildi, nodrošina nodokļu iekasēšanu un līdzekļu racionālu izlietošanu, pamatojoties uz spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, Ministru kabineta un Finanšu ministrijas izstrādātajiem vispārējiem noteikumiem.

Pašvaldībām ir tiesības būt patstāvīgām un to neatņemama sastāvdaļa ir atbildība par autonomo funkciju pildīšanu, minēts likuma “Par pašvaldībām” 15. pantā.

Pašvaldības izdevumi veidojas pašvaldībai nodrošinot savu funkciju izpildi. Dažas no svarīgākajām pašvaldības funkcijām ir izglītības iegūšanas pieejamība, sociālās palīdzības nodrošināšana, veselības aprūpes pieejamība, kā arī iedzīvotāju veselīga dzīvesveida veicināšana, komunālo pakalpojumu nodrošināšana, palīdzības sniegšana dzīvokļa jautājumu risināšanā, savas administratīvās teritorijas labiekārtošana un sanitārā tīrība, rūpes par kultūru un tradicionālo kultūras vērtību saglabāšana un tautas jaunrades attīstība, saimnieciskās darbības sekmēšana un bezdarba samazināšana u.c. Tāpat pašvaldībai jānodrošina virkni pakalpojumu, kas skar iedzīvotāju dzīvokļa jautājumu risināšanu, atļauju un licenču komercdarbībai izsniegšanu, zemes izmantošanas un apbūves kārtības noteikšanu, civilstāvokļa aktu reģistrācijas veikšanu u.c. Funkciju izpildes kārtību reglamentē attiecīgās nozares speciālie normatīvie akti, savukārt, attiecīgās nozares vai jomas funkciju izpildi kompetences ietvaros uzrauga atbildīgās valsts pārvaldes iestādes.

Pašvaldību budžetu izdevumi saimnieciskajā gadā nedrīkst pārsniegt līdzekļu daudzumu, kuru veido attiecīgā gada budžetā paredzētie ieņēmumi kopā ar iepriekšējā gada līdzekļu atlikumu. Pašvaldību budžetus sastāda saimnieciskajam gadam, kas sākas katra gada 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.

Informāciju sagatavojusi  Preiļu novada pašvaldības
Sabiedrisko attiecību daļa

Pašvaldība atgādina: līdz 31. janvārim ir iespēja pieteikties nekustamā īpašuma nodokļu maksātājiem, kam ir tiesības uz nodokļa atvieglojumu par īpašumā esošu dzīvojamo māju un tai piekritīgo zemi, ja tur deklarēta nodokļu maksātāja dzīves vieta un nodokļu maksātājs pieder pie kādas no Saistošo noteikumu Nr. 2021/10 Par nekustamā īpašuma nodokli un nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanu Preiļu novadā IV nodaļā minētajām kategorijām, tas ir:

• Maznodrošināta mājsaimniecība.
• (Černobiļas AES) avārijas seku likvidācijas dalībnieks.
• Otrā pasaules kara dalībnieks.
• Afganistānas kara dalībnieks.
• Nestrādājošas, vientuļas personas ar 1. un 2.grupas invaliditāti.
• Bārenis vai bez vecāku apgādības palicis bērns (līdz 24 gadu vecumam).
• Audžuģimene.
• Sociālais uzņēmums.
• Komersanti, kas būvē jaunas vai renovē esošās ēkas uzņēmējdarbības veikšanai.

Informācija par atvieglojumu piešķiršanas kārtību Saistošie noteikumi – Preiļu novads (preili.lv)

2021. gada augustā Viduslatgales pārnovadu fonds veica pētījumu sociāli izolēto cilvēku vajadzību izzināšanai. Plānots, ka, iegūstot informāciju par sociāli izolēto iedzīvotāju vajadzībām viņu pašu skatījumā, nodibinājums varēs precīzāk plānot un adresēt interešu pārstāvības aktivitātes, ziedojumu piesaistes akcijas un ikdienas labdarības darba metodes.

Iepazīties ar pētījuma tekstu šeit:

Pētījums ir sagatavots ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par pētījuma saturu atbild nodibinājums “Viduslatgales pārnovadu fonds”.

Preiļu novada Kultūras un tūrisma pārvalde izsludina konkursu uz Tūrisma attīstības un informācijas centra tūrisma darba organizatora amatu.

Darba vieta: Aglonā

Darba veids: darba līgums uz nenoteiktu laiku, 1 likme.
Vakanto vietu skaits: 1.

Mēnešalga: bruto EUR 900,00.

Galvenie amata pienākumi:

• Nodrošināt kvalitatīvu un izsmeļošu informāciju par Preiļu novada Tūrisma attīstības un informācijas centra pakalpojumiem, tūrisma un atpūtas iespējām Preiļu novadā.
• Veidot jaunus tūrisma produktus, kas saistīti ar Preiļu novada tūrisma un kultūras mantojuma objektiem.
• Apzināt un sistematizēt informāciju par Preiļu novadā esošajiem un perspektīvajiem tūrisma un kultūras mantojuma objektiem un piedāvājumiem, regulāri tos aktualizēt un izplatīt.
• Īstenot Preiļu novada tūrisma mārketinga aktivitātes vietējā un starptautiskā līmenī.
• Izstrādāt un realizēt tūrisma nozares un atsevišķu tūrisma un kultūrvēsturisko objektu attīstības projektus.
• Piedalīties vietējās, starptautiskās tūrisma izstādēs un gadatirgos, reklamējot Preiļu novada un apkārtnes tūrisma piedāvājumu.

Prasības pretendentiem:

• Augstākā izglītība, priekšroka izglītībai tūrisma jomā.
• Vēlama pieredze ar tūrisma jomu saistītā darbā.
• Valsts valodas zināšanas augstākajā līmenī atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām.
• Krievu un angļu vai vācu valodas zināšanas sarunvalodas līmenī.
• Teicamas komunikācijas prasmes, precizitāte, atbildība par uzdoto pienākumu veikšanu.
• Datorprasmes pieredzējuša lietotāja līmenī, prasme darboties sociālajos medijos.
• Ar derīgu Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Piedāvājam:

• Stabilu atalgojumu.
• Sakārtotu darba vidi.
• Interesantu, atbildīgu un dinamisku darbu.
• Profesionālo zināšanu, prasmju un spēju pilnveidi.

Konkursa nolikums. 

Pieteikumu (motivācijas vēstuli) ar dzīves aprakstu (CV) , izglītību apliecinošu  dokumentu kopijas lūdzam sūtīt uz e-pastu: ktp@preili.lv vai pa pastu: Preiļu novada Kultūras un tūrisma pārvaldei, Raiņa bulvāris 28, Preiļi, Preiļu  novads, LV-5301 līdz 2022. gada 11. februārim plkst. 12.00. Tālrunis uzziņām: 28001177. 

Privātuma paziņojums par datu apstrādi pretendentu atlases procesā

Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 13.panta 1.,2.p. informējam:

–          Datu apstrādes pārzinis Preiļu novada pašvaldība, Raiņa bulvāris 19, Preiļi, Preiļu novads, LV-5301, tālrunis: 65322766; e-pasts: dome@preili.lv;
–          pretendentu pieteikumos iekļauto personas datu apstrādes mērķis ir pretendentu atlases veikšana;
–          personas datu apstrādes tiesiskais pamats – pārziņa leģitīmās intereses;
–          personas datu saņēmēji –domes administrācija un speciālisti, kuri iesaistīti personāla atlases un izvērtēšanas procesā (pretendentu atlases komisija);
–          personas dati netiks nodoti uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju; kā arī, netiks veikta automatizēta lēmumu pieņemšana, tostarp profilēšana;
–          pēc atlases pretendentu personas dati tiks uzglabāti līdz tekošā gada beigām.

Pretendentam, kā datu subjektam, ir tiesības: pieprasīt pārzinim piekļuvi datu subjekta personas datiem un to labošanu vai dzēšanu, vai apstrādes ierobežošanu attiecībā uz datu subjektu, vai tiesības iebilst pret apstrādi, kā arī tiesības uz datu pārnesamību; iesniegt sūdzību uzraudzības iestādei.

Iesniedzot pieteikuma dokumentus uz attiecīgo vakanci, pretendents apliecina, ka ir informēts par personas datu apstrādi pretendentu atlases procesā.

Preiļu novada domes kārtējās sēde notiks  2022. gada 27. janvārī plkst. 10.00 Preiļu novada pašvaldības administrācijas ēkas 2. stāva zālē  (Raiņa bulvāris 19, Preiļos).

1. Par deputāta pilnvaru izbeigšanu pirms termiņa.

Finanšu komitejas jautājumi:
2. Par Preiļu novada pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzība nolikuma apstiprināšanu.
3. Par grozījumu veikšanu Preiļu novada domes amatpersonu un Preiļu novada pašvaldības centrālās administrācijas darbinieku amatu sarakstā.
4. Par grozījumu veikšanu Preiļu novada Labklājības pārvaldes SAC AGLONA darbinieku amatu sarakstā.
5. Par grozījumu veikšanu Preiļu novada Galvenās bibliotēkas darbinieku amatu sarakstā.
6. Par saistošajiem noteikumiem „ Par augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas aprites kārtību Preiļu novadā”.
7. Par pagastu pārvalžu nolikumu apstiprināšanu.
8. Par izmaiņām Preiļu novada pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas sastāvā.
9. Par nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumiem.
10. Par izglītojamo ēdināšanas maksas noteikšanu Preiļu novada pašvaldības dibinātās izglītības iestādēs.
11. Par izglītojamo ēdināšanas maksas noteikšanu Preiļu novada privātajās izglītības iestādēs.
12. Par nekustamā īpašuma nodošanu atsavināšanai.
13. Par izsoles rezultātiem.
14. Par pašvaldības īpašumā esošu telpu Somersētas ielā 23, Aglonā, Aglonas pagastā, Preiļu novadā nomas tiesību izsoles rezultātu apstiprināšanu.
15. Par kustamās mantas izsolēm.
16. Par autobusa MERCEDES –BENZ SPRINTER 411 pārdošanas par brīvu cenu rezultātiem.
17. Par aizdevumu projektam nr.3.3.1.0/20/I/012 “Ražošanai pielāgota tipveida angāra izbūve un teritorijas labiekārtošana, Daugavpils ielā 64, Preiļi”.

Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas jautājumi:
18. Par saistošajiem noteikumiem „ Par pašvaldības palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā
sniegšanas kārtību Preiļu novadā”.
19. Par saistošo noteikumu precizēšanu.
20. Par sociālā dzīvokļa īres līguma pagarināšanu.
21. Par uzņemšanu rindā uz sociālo dzīvojamo platību.
22. Par pašvaldības dzīvojamās platības piešķiršanu.
23. Par atteikšanos no pašvaldības dzīvojamās platības.

Infrastruktūras un novada attīstības komitejas jautājumi:
24. Par nedzīvojamo telpu nomu.
25. Par nedzīvojamo telpu nomas līguma pagarināšanu.
26. Par grozījumiem lēmumā.
27. Par saistošo noteikumu “Par neapbūvēta Preiļu novada pašvaldībai piederoša vai
piekrītoša zemesgabala nomas maksu” apstiprināšanu.
28. Par deleģēšanas līguma slēgšanu ar SIA ,,Mērniecības datu centrs”.
29. Par pašvaldības zemes nomas maksas cenrāža apstiprināšanu.
30. Par zvejas rīku limita maksas dubultošanu.
31. Par zušu murdu izmantošanas samaksas kārtību.
32. Par adreses piešķiršanu.
33. Par zemes nomu.
34. Par nekustamā īpašuma sadali.
35. Par zemes ierīcības projekta izstrādāšanu.
36. Par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu.
37. Par medību tiesību nomas līgumiem.

Sēdes darba kārtība (PDF).

Lai ikvienā Preiļu novada pagastā nodrošinātu komunālo pakalpojumu pieejamību pēc administratīvi teritoriālās reformas, jaunajā Preiļu novadā darbojas Aglonas komunālo pakalpojumu daļa, Vārkavas komunālo pakalpojumu daļa un Lauku teritoriju komunālo pakalpojumu daļa.

Vārkavas komunālo pakalpojumu daļa nodrošina komunālo pakalpojumu pieejamību Rožkalnu, Upmalas un Vārkavas pagastu iedzīvotājiem, kuru mājām ir pieslēgts centralizētais ūdensvads, kanalizācija, siltumapgāde, atkritumu izvešana. Daļas pārziņā ir arī rūpes par pagastu teritoriju labiekārtošanu, sakārtošanu, pašvaldības īpašumā esošo bīstamo koku novākšanu. Tāpat komunālā daļa saimniecības objektos veiks ekspluatācijas, profilakses, kontroles un remonta darbus.

Ja iedzīvotājiem radušies jautājumi par izrakstītajiem rēķiniem (par komunālajiem pakalpojumiem), aicinām sazināties ar daļas vadītāju Lailu Lazdāni (tālr. 20399639, e-pasts: laila.lazdane@preili.lv), citos jautājumos var vērsties arī pie Rožkalnu, Upmalas un Vārkavas pagastu pārvalžu vadītājām.

Aglonas komunālo pakalpojumu daļas galvenās funkcijas ir nodrošināt dzeramā ūdens piegādi iedzīvotājiem un pagasta iestādēm, ūdens piegādes komunikāciju uzturēšanu, profilaktisko apkopju nodrošināšanu Aglonas ciematā, Jaunciemā un Jaunaglonā. Pagasta iedzīvotājiem tiek nodrošināts kanalizācijas nosēdaku atsūknēšanas pakalpojums. Ar siltuma apgādi tiek nodrošināta 18 dzīvokļu dzīvojamā māja. Tāpat tiek veikta Aglonas pagasta teritorijas sakopšana un labiekārtošana.

Par komunālajiem jautājumiem Aglonas pagasta iedzīvotāji nepieciešamības gadījumā aicināti vērsties pie daļas vadītāja Andra Indāna, zvanot pa tālruni 26390581 vai rakstot uz e-pastu andris.indans@preili.lv.

Savukārt, Lauku teritoriju komunālo pakalpojumu daļā izveidotas mobilās vienības, kas apkalpo lauku teritoriju pagastu (Sīļukalns, Galēni, Stabulnieki, Riebiņi, Silajāņi, Rušona, Sauna, Pelēči, perspektīvā Aizkalne) komunālās saimniecības objektus (ūdensvads, kanalizācija, katlu mājas, pašvaldības iestādes, ielu apgaismojums). Personālam ir speciāli aprīkots transports ar nepieciešamajām iekārtām un instrumentiem, lai veiktu iekārtu tehniskās apkopes, dažādu inženierkomunikāciju un iekārtu bojājumu novēršanu, dažādus remontdarbus. Maksas pakalpojumi (traktormuca un santehniķis) tiek sniegti noslēdzot savstarpēju līgumu. Nepieciešamības gadījumā var sazināties ar pagasta pārvaldēm vai Lauku teritoriju komunālo pakalpojumu daļas vadītāju Artūru Meluškānu (tālr. 25214135 e-pasts: arturs.meluskans@preili.lv), vai vadītāja vietnieku Robertu Kabakovu (e-pasts: roberts.kabakovs@preili.lv).

Katrā no Lauku teritoriju komunālo pakalpojumu daļas apsaimniekotajiem pagastiem ir savs strādnieks, kurš ikdienā veic objektu uzraudzību (seko līdzi NAi darbībai, ūdens sagatavošanas staciju darbībai, patēriņam, veic teritorijas uzkopšanu, sniega tīrīšanu, zāles pļaušanu, labiekārtošanas darbus utt.), kā arī citus pagastu pārvalžu vadītāju norīkotus darbus.

Tāpat šajā komunālo pakalpojumu daļā strādā arī pagaidu sabiedrisko darbu organizators, kurš koordinē visu Preiļu novada pašvaldības teritorijā algoto pagaidu sabiedrisko darbinieku lietvedības dokumentāciju, konkrētos darbus norīkojot kopā ar pagastu vadītājiem.

Par aktuālo informāciju vai izmaiņām saistībā ar komunālajiem pakalpojumiem aicinām sekot līdzi informācijai pašvaldības mājaslapā www.preili.lv un novada avīzē “Preiļu Novada Vēstis”.

Informāciju sagatavojusi
Preiļu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Pastare

Preiļu Galvenā bibliotēka ir vadošā iestāde plašajā Preiļu novada bibliotēku tīklā. Preiļu novadā bez Galvenās bibliotēkas ir vēl 18 pagastu bibliotēkas un 7 izglītības iestāžu bibliotēkas, kuras jau darbojas vienotajā bibliotēku informācijas sistēmā un 4 izglītības iestāžu bibliotēkas, kuras tuvākajā nākotnē plāno tajā darboties. Vienotā bibliotēku informācijas sistēma nodrošina bibliotēkās uzkrāto informācijas resursu ātru, ērtu, pārskatāmu pieejamību un izmantošanu. Preiļu Galvenā bibliotēka jau šobrīd darbojas kā administrējošais, koordinējošais un metodiskais centrs Preiļu novada pagastu bibliotēkām un metodiskais centrs izglītības iestāžu bibliotēkām.

20. janvārī Preiļu novada pašvaldības darbinieki tikās ar bibliotēku pārstāvjiem, lai turpinātu darbu pie plānošanas dokumentiem “Preiļu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija no 2022. gada” un “Preiļu novada attīstības programma 2022. – 2029. gadam”. Tikšanās laikā tika pārskatīta un papildināta jau 2021. gadā veiktā novada bibliotēku SVID analīze. Vērtējot bibliotēku stiprās, vājās puses, iespējas un draudus tika secināts, ka nereti iestādes pat neapzinās, cik daudz unikālu un sabiedrībai nozīmīgu funkciju tās veic. Bibliotēkas kopumā visā pasaulē piedzīvo dažādus pārbaudījumus, ko ietekmē digitalizācija un straujā informācijas tehnoloģiju ienākšana pilnīgi visās dzīves jomās. Cilvēku paradumi un intereses strauji mainās, bet pētījumi tomēr pierāda, ka sabiedrības acīs reālas un taustāmas grāmatas joprojām ir vērtība un ka bibliotēka ir svarīga komunikācijas un socializācijas vieta.

Bibliotēkas darbinieki norādīja, ka nākotnē redz lielu potenciālu bibliotēku pakalpojumu attīstīšanai. Jāpiedāvā arvien jauni pakalpojumi un pasākumi, kas liktu cilvēkiem saprast, ka bibliotēkā ir gaidīts ikviens. Tāpat tika secināts, ka bibliotēkas darbiniekiem nepieciešams attīstīt jaunas prasmes informācijas tehnoloģiju pielietošanā un projektu vadībā. Tika izteikta cerība vasarā brīvprātīgajā darbā vai caur jauniešu nodarbinātības programmām piesaistīt bibliotēkai jauniešus, kuri palīdzētu ar novadpētniecības materiālu krājuma digitalizāciju un citiem darbiem, kam ikdienā pietrūkst laiks. Pie savām stiprajām pusēm speciālisti minēja “Ģimenes digitālo aktivitāšu centru”, izdevējdarbību un veiksmīgo sadarbību ar izglītības un kultūras iestādēm.

Lasītāju skaita kritums un citi draudi, ar ko ikdienā saskaras arī Preiļu novada bibliotēkas, liek skatīties uz iespējām optimizēt visus pieejamos resursus. Šobrīd tiek plānots intensīvs un mērķtiecīgs darbs, lai stiprinātu bibliotēku prestižu sabiedrībā un lai arī nākotnē bibliotēkas būtu multifunkcionālas kultūras un mūžizglītības iestādes, kurās ikviens apmeklētājs varētu piekļūt informācijai, pilnveidot sevi, izglītoties, attīstīties, baudīt kultūru un mākslu un saņemt e-pakalpojumus. Liela nozīme būs arī tam, kādus mērķus izvirzīs pašas bibliotēkas un kā, sadarbojoties ar pašvaldību un citām iestādēm, kopīgi izdosies tos sasniegt.

Informāciju sagatavojusi
Preiļu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anete Urka

Mēs dzīvojam sabiedrībā, kur zīmoliem ir liela nozīme, jo lielais informācijas apjoms, kas tiek pārstrādāts cilvēka smadzenēs ik dienu, liek daudzus lēmumus pieņemt sekunžu laikā. Ja mums ir tikai sekunde, lai izdarītu izvēli, tad parasti uzticamies mūsu spēcīgākajām, tuvākajām un stereotipiskākajām emocijām. Savukārt, ja kā uzņēmēji neesam izveidojuši skaidru zīmolu, t.i. definējuši, kas mēs esam un kas mēs neesam, mēs nevaram sevi ierindot mūsu klienta smadzeņu sekundi garajā lēmumu pieņemšanas procesā.
Un šeit arī lielākais izaicinājums ikvienam biznesam – kā radīt zīmolu, kas pauž mūsu vērtības, stāsta par atbildību, ar kādu mēs strādājam, iekļauj skatu ilgtspējā, kas ir jaunās pasaules zīmolu pamatbāze, bet ir nolasāms, uztverams un atmiņā paliekošs sekunžu laikā.
Viduslatgales pārnovadu fonds piedāvā vebināru par ilgtspējīga zīmola veidošanu; to vadīs lektore Anete Urka. Anete ir Preiļu novada sabiedrisko attiecību veidotāja. Taču lektorei ir nozīmīga pieredze gan zīmolu veidošanā un vadībā, gan uzņēmējdarbībā. Anete kā zīmola vadītāja strādājusi uzņēmumā “Trikātas siers” un piedalījusies uzņēmuma “Latvijas piens” zīmola izstrādē, viņa izveidojusi piena produktu zīmolu “Bryunaļa” un palīdzējusi pilnveidoties daudziem biznesa inkubatoru uzņēmumu zīmoliem. Kafejnīca “Grāmatnīca” Varakļānos ir viņas ģimenes uzņēmums, kas demonstrē mājīgas atmosfēras, lieliska ēdiena un prātā paliekoša zīmola apvienojumu.
Maz atrast tādu, kas nav baudījis “Liepkalnu” maizi, cepumus un citus gardumus. Pieredzes stāstā par zīmola izveidi un lomu uzņēmuma atpazīstamībā dalīsies SIA “Liepkalni” mārketinga daļas vadītāja Ieva Zariņa. Vebinārs būs noderīgs un saistošs ne tikai uzņēmējiem, bet ikvienam interesentam, kas vēlas izzināt patērētāju kultūras norises un zīmolvedības aktualitātes.
Vebinārs ir daļa no korporatīvās sociālās atbildības semināru cikla uzņēmējiem. Tas notiek pateicoties EEZ un Norvēģijas grantu programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” finansējumam.

Vebinārs notiks 2. februārī no plkst. 13:00 līdz 16:30. ZOOM platformā.
Pieteikšanās vebināram: https://forms.gle/Modb2XsCfBUdB6WG7

Drīzumā Latvijā darbību uzsāks depozīta sistēma dzērienu iepakojumam, kas pavērs iespēju iedzīvotājiem nodot tukšos depozīta iepakojumus kādā no apmēram 1400 depozīta punktiem visā Latvijā. Aptuveni puse no tiem būs automātiskie depozīta punkti, kur iepakojumu varēs nodot taromātos, bet vēl nepilni 700 būs manuālie depozīta punkti, kur iepakojumu pieņems veikala pārdevējs.

Depozīta sistēmā varēs nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) iepakojumus, kuros iepildīti bezalkoholiskie, visa veida alus un citi alkoholiskie (līdz 6%) dzērieni, bet pats iepakojums ir marķēts ar Latvijas depozīta zīmi. Nodotais iepakojums tiks pieņemts tikai tādā gadījumā, ja tas būs iztukšots un nesaplacināts, savukārt uz iepakojuma etiķetes atradīsies un būs skaidri nolasāma depozīta zīme un svītrkods. Depozīta maksa noteikta 10 centu apmērā par iepakojuma vienību. Saņemot izlietoto dzērienu depozīta iepakojumu, iedzīvotājam atmaksās depozīta maksu bezskaidras naudas norēķinu veidā vai izsniegs čeku par atbilstošu summu. Vietās, kur depozīta iepakojumu pieņems manuāli, depozīta maksu varēs iegūt skaidrā naudā.

Preiļu novadā depozīta punkti būs izvietoti sekojošās vietās (jāatzīmē, ka laika gaitā plānoti vēl papildu punkti visā novada teritorijā):

Automatizēti pieņemšanas punkti

• Top! Rēzeknes iela 36, Preiļi, Preiļu novads
• Maxima X, Rēzeknes iela 4, Preiļi, Preiļu novads
• Elvi Alk Outlet, Krāslavas iela 3, Preiļi, Preiļu novads
• Top! Brīvības iela 4, Preiļi, Preiļu novads
• Mego, Rīgas iela 4D, Preiļi, Preiļu novads
• Labais, Brīvības iela 75A, Preiļi, Preiļu novads
• Top! Saules iela 7, Riebiņi, Riebiņu pag., Preiļu novads
• LaTS, Vītolu iela 2, Vecvārkava, Upmalas pag., Preiļu novads
• Top!, Somersētas iela 33, Aglona, Aglonas pag., Preiļu novads

Manuāli pieņemšanas punkti

• LaTS, Celtnieku iela 2, Preiļi, Preiļu novads
• Baltstor, Rēzeknes iela 2A, Riebiņi, Riebiņu pag., Preiļu novads
• Baltstor, Miera iela 24A, Silajāņi, Silajāņu pag., Preiļu novads
• Vesko, Veikals Gailīši, Gaiļmuiža, Rušonas pag., Preiļu novads
• Baltstor, Raiņa iela 11, Aizkalne, Aizkalnes pag., Preiļu novads

Lai nodrošinātu sekmīgu depozīta produktu ienākšanu tirgū, noteikts depozīta sistēmas pārejas periods no 2022. g. 1. februāra līdz 31. jūlijam. Šajā laikā veikalu plauktos atradīsies gan dzērienu iepakojumi ar depozīta zīmi, gan bez tās, bet veikalu plaukti ar depozīta iepakojumiem piepildīsies pakāpeniski, ar katru mēnesi pieaugot depozīta produktu skaitam.

Plašāka informācija par depozīta sistēmu, tās ieviešanu un citiem jautājumiem skatāma vietnē www.depozitapunkts.lv. Arī Preiļu novada pašvaldība savos komunikācijas kanālos turpinās iedzīvotājus informēt par sistēmas ieviešanu un citām jomas aktualitātēm.

Informāciju sagatavojusi
Preiļu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību daļa

Vakar, 19. janvārī, plkst. 16.00 Preiļu novada domē Preiļu novada domes deputāti tikās ar SIA “Preiļu slimnīca” valdi, lai analizētu Veselības ministrijas ziņojuma projektu “Par veselības aprūpes sistēmas reformu”. Galvenais mērķis ir noteikt SIA “Preiļu slimnīca” iespējas realizēt ziņojumā noteiktās prasības, ejot uz slimnīcas 3. līmeni, iekļaujoties slimnīcu sadarbības teritorijā vai izvēloties citu uzņēmuma attīstības scenāriju.

SIA “Preiļu slimnīca” valdes priekšsēdētāja Skaidrīte Žukova deputātiem skaidroja situāciju, kāda tā ir šobrīd un kādas ir iespējas slimnīcai nākotnē piesaistīt trūkstošos resursus, lai realizētu Veselības ministrijas noteiktās prasības. Sapulcē ar saviem secinājumiem par uzņēmuma darbību uzstājās SIA “Preiļu slimnīca” valdes locekle Aija Vanaga. Valde skaidri iezīmēja vairākas jomas uzņēmuma darbībā, kas nopietni jāpilnveido, lai būtu pamats runāt par SIA “Preiļu slimnīca” pāriešanu trešajā slimnīcu līmenī. Izaicinājumu ir ļoti daudz.

Veselības ministrijas izveidotās darba grupas analizēja visu Latvijas slimnīcu sniegtos pakalpojumus, speciālistu un citu resursu nodrošinājumu, kā arī norādīja uz potenciālo pacientu skaita kritumu un citām nākotnes tendencēm, kas ietekmēs visas slimnīcas. Balstoties uz šiem faktiem, ziņojumā norādīts, ka SIA “Preiļu slimnīca” piedāvātie pakalpojumi un nākotnes prognozes liek uzņēmumu no otrā līmeņa pazemināt uz pirmo. Šeit jāatzīmē, ka pirmā līmeņa slimnīcās praktiski netiek paredzēta stacionārā plānveida veselības aprūpe.

Viens no veidiem kā SIA “Preiļu slimnīca” saglabāt stacionāra veselības aprūpes nodaļas ir vairākām reģiona slimnīcām veidot sadarbības teritoriju. Šādā gadījumā ar līgumu tiktu apvienota Daugavpils, Krāslavas un Preiļu slimnīcu darbība. Lai arī publiski šī ir izskanējusi kā vienīgā iespēja, tajā ir daudz neskaidrību. Sadarbības nerisinās ievērojamo ārstu trūkumu, speciālistu novecošanos, kas ir viens no nopietnākajiem argumentiem, ko izmanto Veselības ministrija, norādot uz to, ka uzņēmums neatbilsti vēlamajam trešajam slimnīcu līmenim. Ministrija norādījusi, ka gadījumā, ja šāds sadarbības projekts izdotos, tas būtu vērtējams kā pilotprojekts. Veidojot sadarbības teritoriju, kurā vadošo lomu ieņem SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” (SIA “DRS”), SIA “Preiļu slimnīca” valdes priekšsēdētājai nav skaidru atbilžu, vai tas nedraud ar Preiļu novada centrālās veselības aprūpes iestādes kļūšanu par SIA “DRS” filiāli. Tāda sadarbības līguma slēgšana, kurā sīki atrunātas visas nianses, šobrīd tiek izskatīta kā viens no variantiem. To apstiprināja visi domes deputāti.

Nākamais iespējamais risinājums ir SIA “Preiļu slimnīca” nodrošināt trūkstošās štata vienības un pilnveidot materiāli tehnisko nodrošinājumu, kā arī izveidot Preiļos stabilu un funkcionējošu ķirurģijas nodaļu, kas ļautu sasniegt trešā līmeņa slimnīcas rādītājus. Veselības ministrija gan norādījusi, ka arī trešā līmeņa slimnīcās Latvijā dzemdību nodaļas valstiskā līmenī netiks atbalstītas. Tas paredz, ka finansēta dzemdniecības pakalpojumu sniegšana tiks pakāpeniski pārtraukta, pret ko iebilst lielākā daļa Preiļu novada domes deputātu. Sapulces laikā šis variants tika noņemts no tālākas analīzes. Tāpat netiek izskatīts trešais variants, kas paredz SIA “Preiļu slimnīca” līmeņa pazemināšanu uz pirmo līmeni. Tas būtībā nozīmētu, ka tiek saglabāta pamatā tikai ambulatori sniegtā pakalpojumu daļa.

Vēl pastāv iespēja izstrādāt alternatīvu SIA “Preiļu slimnīca” attīstības scenāriju, piedāvājot par prioritārajām izvirzīt veselības aprūpes nozares, kas jau ilgstoši Preiļos nodrošinātas augstā kvalitātē. Lai realizētu šo scenāriju, uzņēmumam būtu nepieciešams piesaistīt papildu speciālistus, kas spētu identificēt vērtīgākos uzņēmuma sniegtos pakalpojumus, uzlabotu to kvalitāti, spētu radīt vērtīgu un pieprasītu maksas pakalpojumu portfeli.

Lai pieņemtu galīgo lēmumu par virzienu, kurā uzņēmumam doties, piektdien, 21. janvārī, SIA “Preiļu slimnīca” tiksies ar abiem kapitāldaļu turētājiem gan Preiļu novada domes visiem deputātiem, gan ar mazākuma akcionāru SIA “CLP”.
Jāuzsver, ka pirms tiek pilnībā izanalizēta esošā uzņēmuma situācija, apzināti SIA “Preiļu slimnīca” resursi, noskaidrots, kādi ir definētie Veselības ministrijas nākotnes mērķi attiecībā uz plānoto slimnīcu līmeņošanu, nedrīkstam pieņemt pārsteidzīgus lēmumus un vieglprātīgi, balstoties uz pirmo sajūtu, pieņemt izšķirīgus lēmumus par SIA “Preiļu slimnīca” nākotni.

Informācijai:

SIA Preiļu slimnīca valde uzvēra, ka Veselības ministrijas plānotā slimnīcu līmeņošana attiecas tikai uz slimnīcas stacionārā pakalpojumiem un pārsvarā neietekmēs uzņēmumā sniegtos ambulatoros pakalpojumus (poliklīniku) un diagnostikas pakalpojumus (izmeklējumi).
Kā jau iepriekš ziņojām, gada nogalē SIA “Preiļu slimnīca” ir saņēmusi Veselības ministrijas veidotās darba grupas konceptuālā ziņojuma projektu “Par veselības aprūpes sistēmas reformu”, kas vērtē stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu profilu kritēriju piemērošanu katram slimnīcu līmenim. Darba grupas uzdevums bija turpināt 2020. gadā uzsākto darbu pie slimnīcu sniegto veselības aprūpes pakalpojumu vērtēšanas. Darba grupa sastāvēja no piecām apakšgrupām:
• Hronisko pacientu aprūpes profila apakšgrupa;
• Ķirurģijas, traumatoloģijas, ortopēdijas un mugurkaula ķirurģijas profila apakšgrupa (Ķirurģijas apakšgrupa);
• Pediatrijas profila apakšgrupa;
• Grūtniecības un dzemdību aprūpes profila apakšgrupa (Dzemdniecības apakšgrupa);
• Kritēriju slimnīcu kapacitātes vērtēšanai Covid-19 pacientu ārstēšanā apakšgrupa (Covid-19 apakšgrupa).
SIA “Preiļu slimnīca” kapitāldaļu turētāju sapulcē, kas notika 5. janvārī, slimnīcas valdes priekšsēdētājai tika lūgts izstrādāt rīcības plānu un piedāvājumu, kas varētu tikt iesniegts Veselības ministrijā, kā pamatojums tālākai slimnīcas attīstībai, kļūstot par 3. līmeņa slimnīcu, iekļaujoties sadarbības teritorijā ar SIA “Daugavpils reģionālo slimnīcu” un SIA “Krāslavas slimnīca”, vai pazeminot slimnīcas līmeni uz pirmo, vai piedāvājot citus alternatīvus situācijas risinājumus.

Informāciju sagatavojusi
Preiļu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anete Urka

Preiļu novada Labklājības pārvalde informē,  ka personas no trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām, kurām ir izsniegta atbilstoša Labklājības pārvaldes izziņa, bez maksas varēs saņemt medicīniskās sejas maskas (vienai personai tiks izsniegts  viens iepakojums, kurā ir 50 maskas). Maskas, uzrādot derīgu trūcīgas/maznodrošinātas mājsaimniecības izziņu, varēs saņemt no 24. janvāra Preiļos, Aglonas ielā 1a, Preiļu novada Labklājības pārvaldē, kā arī attālinātajos klientu pieņemšanas punktos pie sociālā darba speciālistiem pagastu pārvaldēs.

Vēršam uzmanību, ka no 25. janvāra publiskās vietās varēs atrasties tikai lietojot medicīnisko masku vai respiratoru.

LUMA mācību centrs , īstenojot projektu “Esi Līderis!”  skolēniem visā Latvijas teritorijā  sadarbībā ar AS “Zaļais punkts” uzsākot 2022. gadu rīko divus apjomīgus un aizraujošus konkursus!

Vidusskolas klašu grupai konkurss “ES SAVAI VIDEI” un pamatskolas klašu grupai konkurss: “ES SAVAI SKOLAI”

Konkursu mērķis ir uzlabot vidi, kurā dzīvojam, samazinot atkritumu daudzumu, ko radām ikdienā. Pārskatot ikdienas ieradumus, spēt novērtēt jaunās preces nepieciešamību un tās draudzību videi. Radoši un inovatīvi radīt idejas, kas spēs pievērst sabiedrības uzmanību uz atkritumu šķirošanu, otrreizējo lietu pārstrādi, kā arī zaļo domāšanu.

Konkursu norises laikā dalībnieki attīstīs spējas izvērtēt lietu nepieciešamību un pateikt “NĒ”. pirms jauna pirkuma izdarīšanas. Jaunieši iegūs idejas atkārtotai iepakojuma izmantošanai; demonstrēs atkritumu pārstrādāšanas un šķirošanas nozīmīgumu; kļūs zinošāki par vides ilgtspējas nozīmi un aktualitātēm atkritumu šķirošanā. Izstrādājot konkursa darbus, Latvijas skolēni attīstīs radošo domāšanu, apgūs prasmes darbā ar digitālajām tehnoloģijām un multimediālajiem projektiem un veicinās izpratni par ilgtspējīgu uzņēmējdarbību

Kas ir 5P jeb Šķiratlona Pieccīņa?

Tā ir cīņa par piecu paradumu veidošanu, kas palīdzēs samazināt atkritumu daudzumu līdz minimumam. Pieci spēcīgi paradumi jeb iecas spēcīgas šķiratlona disciplīnas ir:

• PASAKI NĒ – nepērc jaunu, aizvieto ar esošo!
• PĀRSKATI – izvēlies to, kas draudzīgs videi!
• PIELIETO VĒLREIZ – ja vari izmantot vairākkārtīgi, izmanto!
• PĀRVEIDO – neizmet, bet atrodi citu lietojuma mērķi!
• PĀRSTRĀDĀ – šķiro un atbrīvo pasauli no atkritumiem!

Plašāka informācija par Šķiratlona Pieccīņu pieejama ŠEIT.

 Konkursu norises laiks ir no 2022.gada 14.janvāra, bet finālsacensībās 2022.gada 6.maijā komandas prezentēs savu veikumu.

AS “Zaļais punkts” ir parūpējusies par balvām abu konkursu pirmo trīs vietu laureātiem, kā arī katrā konkursā tiks pasniegta viena simpātiju balva! Uzvarētāji tiks paziņoti 2022.gada 10.maijā.

Lai mums visiem izdodas Latviju padarīt zaļāku!