Līgo svētku svinēšana SAC “Aglona”

23.06.2022.

Saulgriežu rītā SAC “Aglona” ar Riebiņu  senioru biedrības “Varavīksne” ansambli “Iedvesma” ielīgoja ikgadējos Līgo svētkus!

Kopīgiem spēkiem lasījām Jāņu zāles, ozolu zarus un citas dabas veltes. SAC “Aglona”  visa lielā ģimene izpušķoja pagalmu ar skaistiem vainagiem, zāļu bizēm un brīnišķīgiem Jāņu zāles pušķiem. Notika Jāņu godināšana, tradicionālās Jāņu dienas aktivitātes, jautras dziesmas, cienāšanās ar alu un sieru.

 

SAC “Aglona” sociālā darbiniece
Vija Tomkoviča

Pēdējās izmaiņas: 23.06.2022.

Informē par medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām Līgo svētku brīvdienās

22.06.2022.

Pirms gaidāmajām Līgo svētku brīvdienām, no 23. līdz 26. jūnijam, Nacionālais veselības dienests (NVD) atgādina par valsts apmaksātas medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām.

Medicīniskus padomus vienkāršas saslimšanas vai hroniskas slimības paasinājuma gadījumā visu diennakti varēs saņemt, zvanot uz valsts organizēto Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Iedzīvotāji tiek aicināti sazināties ar tālruņa speciālistiem arī gadījumos, kad ir šaubas, vai klātienes vizīte pie ārsta ir nepieciešama steidzamā kārtā vai arī to var saņemt pēc brīvdienām, vēršoties sava ģimenes ārsta praksē.

Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās medicīnisku konsultāciju ikviens iedzīvotājs varēs saņemt pie dežūrārstiem, kuri sniedz palīdzību ģimenes ārsta kompetences ietvaros. Dežūrārstu darba grafiks ir pieejams NVD tīmekļvietnes www.vmnvd.gov.lv sadaļā “Kur saņemt medicīnisko palīdzību?

Traumu (apdegumu, mežģījumu, lūzumu u.c.) vai pēkšņu saslimšanu gadījumos medicīnisko palīdzību sniedz steidzamās medicīniskās palīdzības punktos. Savukārt neatliekamos gadījumos, kad apdraudēta veselība vai dzīvība, palīdzību var saņemt slimnīcu uzņemšanas nodaļas.

Ja tiek plānots uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu doties ar savu automašīnu, pirms došanās (ja tas ir iespējams), ieteicams ar slimnīcu sazināties par palīdzības saņemšanas iespējām atbilstoši pacienta veselības stāvoklim. Piemēram, ir slimnīcu uzņemšanas nodaļas, kurās var vērsties, ja ir aizdomas par kaula lūzumu, savukārt citās var vērsties, ja gūti ķermeņa apdegumi. Jāņem vērā, ka slimnīcu uzņemšanas nodaļās netiek sniegta valsts apmaksāta medicīniskā palīdzība gadījumos, kas nav neatliekami un kuros bijusi nepieciešama plānveida pakalpojuma saņemšana.

Dzīvībai kritiskā situācijā zvaniet uz ārkārtas tālruni 113. Piemēram, ja cilvēks ir bezsamaņā, ja ir dzīvībai bīstama asiņošana, gūta smaga trauma (ceļu satiksmes negadījums, elektrotrauma, ugunsgrēks, u.c.), ir pēkšņas sāpes krūtīs, kas var liecināt par infarktu, vienas puses pēkšņs vājums, kas var liecināt par insultu, vai jebkurā citā situācijā, kad palīdzības saņemšanā izšķirošas ir minūtes.

Informācija par ārstniecības iestādēm, kurās var vērsties traumu vai veselības apdraudējuma gadījumā, ir pieejama NVD tīmekļvietnes www.vmnvd.gov.lv sadaļā “Kur saņemt medicīnisko palīdzību?”.

Informāciju sagatavoja:
Evija Štālberga
Nacionālā veselības dienesta
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr.: 67043744, 28383970

Svini Jāņu svētkus droši

Senioru ekskursija uz Madonas novadu

Šī gada 16. jūnijā, projekta Nr.9.2.4.2./16/I/002 “Veselības veicināšanas pasākumi Aglonas, Kastuļinas, Šķeltovas un Grāveru pagastos” ietvaros notika senioru ekskursija (ar iekļautām fiziskām aktivitātēm) uz Madonas novadu.

Kopā bijām 40 seniori 55 + gados  un fizioterapeite J. Urbanoviča.

Mūsu brauciens sākās saulainā rītā no Aglonas un jau pēc 2 stundām piestājām Varakļānu pils parkā. Te arī notika pirmā vingrošana ar fizioterapeiti, t. s “kāju izstaipīšana”.

Apgājām apkārt parkam un tā sākām savu 10 000 soļu dienas programmu. Bija interesanti uzzināt par Varakļānu pirmsākumiem un saistību ar Preiļu grāfiem  Borhiem, jo parku un kapelu bija projektējis tas pats arhitekts kas Preiļu kapelu –  Macoti.

Tālāk ceļš vijās pa Lubānas klāniem uz Barkavu. Redzējām lielo lietavu posta darbus Lubānas  zemienē. Tā  piestājām pie koku un augu vilnas meistara Ritvara Toča. 1,5 stundas aizraujoša stāstījuma par to, kā un kur var dabūt vilnu no liepas, ozola, vītola un vispār visiem Latvijā augošiem kokiem un krūmiem, arī nātrēm. Kā no tiem aust audumus un pat piemērījām zīļu kroni un nobaudījām zīļu kafiju. Izrādās, ka tūkstošiem gadu senās tautasdziesmas stāsta par senlatviešu tradīcijām darināt apģērbu no koku un augu vilnas, bet R. Točs to parādīja mums reālā dzīvē.

Tad devāmies uz Valli, uz akmeņu kolekciju pie V. Strautiņa. Jau 49 gadus Vilnis meklē neparastus akmeņus kūdras un citos karjeros un neviens no tūkstošiem akmeņu nav līdzīgs un visi ir ar pozitīvo auru.

Kā savu bankas kontu saimnieks ir izveidojis 3,5 tūkstošu krūzīšu kolekciju. Turpina papildināties senatnes saimniecības priekšmetu kolekcija. Akmeņu parku vajadzēja izstaigāt basām kājām, jo bija ļoti salijis.

Turpat netālu iebraucām Broņislavas Martuževas dzejas klētī. Tā izveidota pēc projekta, dzejnieces pēdējās dzīvesvietas pagalmā. Turpat ir improvizēts bunkurs, un katrs varējām izbaudīt sajūtu, kā ir sēdēt 5 gadus zem zemes bez saules gaismas. Tik sarežģīts mūžs bija dzejniecei un cik atraktīvi muzeja darbinieki pasniedza viņas dzimtas stāstu un dzeju no “dzejas stropiem”.

Nogaršot Ļapas maizi un ugunskura zupu varējām pie atraktīvās cepējas Lāsmas. Kopā nodancojām viņas īpašo deju un apskatījām maizes ceptuvīti.

Pienāca laiks aktivitātēm un šoreiz tā bija ekskursija pa Lubānu kājām kopā ar gidi Ilzi. Redzējām ļoti senu Lubānas luterāņu baznīcu ar divām lūgšanas zālēm, jauko amatniecības centru, kur tapa paklāji no zālēm. Pie reizes atradām kopīgas saknes ar amatnieci Katrīnu Valaini, kuras vectēvs nāk no Aglonas.

Pēc īsa pārbrauciena, nu jau pa Vidzemes augstieni, nonācām skaistajā Cesvainē. Divas stundas piepildīta, emocionāla stāsta par pili, parku, kāpšana tornī un dziedāšana pagrabā nevarēja nevienu atstāt vienaldzīgu.

Noguruši sākām ceļu mājup. Un, protams, piestājām pavingrot ar Jūliju. Arī autobusā virpinājām rokas, grozījām kaklus un  mācījāmies atslābinoši elpot.

Diena bija piepildīta un emocionāli uzlādējoša.

Paldies visiem senioriem par  fizisko un emocionālo izturību!

 Ekskursijas vadītāja I. Gražule

 

Informējam par satiksmes izmaiņām Zāļu tirgus laikā

22. jūnijā Zāļu tirgus laikā slēgta satiksme Raiņa bulvārī, posmā no Talsu ielas līdz A. Paulāna ielai, un 1. maija ielā.

Aicinām ievērot drošas braukšanas principus svētku brīvdienās

21.06.2022.

Tuvojoties garajām svētku brīvdienām, kad daudzi dosies ārpus pilsētām, aicinām autovadītājus ievērot drošas braukšanas principus, lai sekmīgi nokļūtu brīvdienu galamērķī un mājup.

Ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) statistika parāda, ka vairāk CSNg, tostarp ar traģiskākām sekām, notiek tieši vasaras periodā, kad uz ielām un ceļiem ir intensīvāka satiksme. Pieaug auto plūsma, jo satiksmē piedalās arī motocikli, motorolleri, pie stūres sēžas autovadītāji, kuri nebrauc ziemā vai diennakts tumšajā laikā, palielinās velosipēdistu skaits. Šādos apstākļos autovadītājiem uz ceļa jābūt īpaši uzmanīgiem, tomēr labais laiks var mudināt kļūt pārgalvīgiem, braukt drošāk un veikt bīstamākus manevrus. Arī ātrums uz ceļiem vasarā ir lielāks.

Apdzīšana

Apdzīšana ir viens no visbīstamākajiem manevriem, tas prasa no autovadītāja koncentrēšanos, teicamas braukšanas iemaņas, kā arī perfektu Ceļu satiksmes noteikumu  pārzināšanu. Tās laikā automašīna, kuras vadītājs veic manevru, atrodas pretējā braukšanas joslā, tāpēc pastāv liels frontālās sadursmes risks.

Pieņemot lēmumu par apdzīšanu, ir jāizvērtē daudzi aspekti. Nedrīkst apdzīt līkumos un krustojumos, jāpārliecinās, ka uz ceļa neviens neizgriezīsies no kāda blakusceļa. Pretējās kustības joslā nedrīkst atrasties ilgu laiku, tāpēc jābūt arī pārliecinātam par sava auto spējām. Nedrīkst pārāk pietuvoties auto, kuru grasās apdzīt, īpaši ja tas ir autobuss vai kravas auto, jo tas samazina pārredzamību.

Lietus laikā apdzīšanu apgrūtina arī pasliktināta redzamība. Ja ceļa segumā iebrauktas risas, tās lietus laikā piepildās ar ūdeni un apdzenot riskējat dabūt vējstiklā ūdens šalti, kas uz brīdi aizsegs redzamību un ir ļoti bīstami apdzenot.

Ātrums un bremzēšana

Ar katru kilometru stundā, ar kuru palielinās braukšanas ātrums, palielinās arī risks. Autovadītājam jebkurā brīdī ir jābūt pārliecinātam, ka tas braukšanas ātrums, ar kuru viņš konkrētajā brīdī pārvietojas, ļauj viņam kontrolēt automašīnu arī tad, ja notiek kaut kas neparedzēts.

Piemēram, ja palielina braukšanas ātrumu no 70 uz 90 km/h, bremzēšanas ceļa garums palielinās vairāk nekā pusotru reizi. Jāņem vērā, ka, bremzējot uz slapja asfalta, riepu saķeres koeficients samazinās pat divas reizes, un šādos apstākļos, jebkurš šķērslis var kļūt liktenīgs.

Bīstamās situācijās jābremzē ir jebkurā gadījumā, bet manevri ar stūri ir atkarīgi no situācijas. Galvenais ir samazināt ātrumu, jo pat tad, ja neizdosies izvairīties no šķēršļa, ar to saskarsies mazākā ātrumā. Tomēr autovadītājam ir jābūt gatavam veikt manevru, jo ar bremzēšanu vien var nepietikt.

Pārvietošanās par grants ceļiem

53 % ceļu valsts ceļu tīklā ir ar grants segumu, un, dodoties ārpus pilsētas, visticamāk, nāksies pa tiem braukt. Sausā laikā putekļi, ko atstāj priekšā braucošais, mazina redzamību, bet lietus laikā grants ceļi kļūst ļoti slideni. Pārvietojoties pa grants ceļiem, ir svarīgi ir ievērot savu joslu un pietiekamu distanci ar priekšā braucošo transportlīdzekli – distance palīdzēs saglabāt redzamību uz putekļaina ceļa un izvairīties no priekšā braucošā auto nejauši uzmestiem akmentiņiem. Savukārt atrašanās savā joslā ļaus droši pārvietoties, jo grants ceļi nereti ir līkumaini, un, pazaudējot savu joslu, var gadīties frontālās sadursmes.

Pa slapju grants ceļu ir jābrauc līdzīgi kā ziemā, lietus laikā grants segums var būt slidens un neprognozējams, jo mitruma dēļ samazinās saķere.

Koncentrēties braukšanai

Esot pie stūres, ir pilnībā jākoncentrējas uz auto vadīšanu, kā arī jāizvērtē visi vides un infrastruktūras faktori, kuri ietekmē braukšanu. Auto vadīšana ir sarežģītu lēmumu pieņemšana īsā laikā, tāpēc autovadītājam ir jābūt pārliecinātam, ka tas spēj kontrolēt situāciju un automašīnu. Mobilā telefona lietošana, ēšana un pat sarunāšanās ar līdzbraucējiem samazina uzmanību brīdī, kad var būt jāpieņem strauji lēmumi.

Lai iegūtu vai nodotu informāciju par notiekošo uz valsts autoceļiem, aicinām zvanīt uz VSIA Latvijas Valsts ceļi diennakts informatīvo bezmaksas tālruni 80005555.

 

Informāciju sagatavoja VSIA Latvijas Valsts ceļi Komunikācijas daļa

28. jūnijā VUGD visā valstī veiks trauksmes sirēnu gatavības pārbaudi

Otrdien, 28.jūnijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) visā Latvijā veiks trauksmes sirēnu pārbaudi, iedarbinot tās uz trim minūtēm, kā arī pārbaudīs starp VUGD un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (radio, TV) noslēgto līgumu darbības izpildi.

“Trauksmes sirēnas paredzētas gadījumiem, lai izplatītu brīdinājumu iedzīvotājiem, ja notiktu dabas vai tehnogēna katastrofa, vai arī pastāv tās draudi, bet informācija par apdraudējumu tiek pārraidīta ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu (radio, TV) palīdzību. Šāda pārbaude nepieciešama, lai pārliecinātos par valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas tehnisko gatavību – trauksmes sirēnu tehnisko stāvokli, iespējamiem bojājumiem vai traucējumiem sirēnu darbībā, kā arī starp VUGD un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (radio, TV) noslēgto līgumu darbības izpildi. Šos agrīnās brīdināšanas sistēmas elementus pārbaudām ik gadu, lai būtu gatavi apdraudējuma situācijās,” norāda VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks, pulkvedis Ivars Nakurts.

28.jūnijā no plkst.10.00 līdz plkst.10.20 visā valstī tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas uz trim minūtēm. Iedzīvotājiem nav pamata uztraukumam, jo tā ir kārtējā trauksmes sirēnu pārbaude. Gadījumā, ja trauksmes sirēnu pārbaudes laikā tās nedzirdat, nesatraucieties, jo ārkārtas gadījumos, kur sirēnas nav dzirdamas vai izvietotas, var tikt izmantoti citi apziņošanas veidi, piemēram, informācijas nodošana sabiedrībai caur operatīvo dienestu un to sadarbības partneru skaļruņiem. VUGD aicina viesnīcu administrāciju informēt savus ārvalstu viesus par gaidāmo trauksmes sirēnu pārbaudi, lai nerastos lieki uztraukumi.

Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas atrodas Latvijas teritorijā, mobilo sakaru operatori nosūtīs SMS ar informāciju, ka 28.jūnijā notiks plānota trauksmes sirēnu pārbaude. Aicinām iedzīvotājus un plašsaziņas līdzekļus dalīties ar pielikumā atrodamo plakātu, kas ir ukraiņu valodā, lai pēc iespējas vairāk Ukrainas civiliedzīvotāju uzzinātu par šo pārbaudi un nerastos lieki satraukumi.

Latvijā ir uzstādītas 164 trauksmes sirēnas, kuras ir izvietotas tā, lai  raidītais skaņas signāls būtu dzirdams apmēram 1,5 kilometru rādiusā (sirēnu dzirdamību ietekmē sirēnu izvietojuma augstums, teritoriālās apbūves īpatnības, pilsētas ikdienas transporta un ražošanas objektu radītie trokšņi, meteoroloģiskie apstākļi). VUGD atgādina, ka gadījumos, ja iedzīvotāji iepriekš nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, izdzirdot trauksmes sirēnu signālu, iedzīvotājiem jāieslēdz televizori un radioaparāti (Latvijas sabiedriskie mediji – “Latvijas televīzijas” kanāli LTV1 un  LTV7, vai “Latvijas radio” apraides kanāli) vai citas ierīces, piemēram, mobilo telefonu radiouztvērēji, informācijas saņemšanai par trauksmes sirēnu ieslēgšanas iemeslu un iedzīvotāju nepieciešamo rīcību.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 8.augusta noteikumu Nr.440 “Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība” VUGD veic trauksmes sirēnu gatavības pārbaudi, lai pārbaudītu trauksmes sirēnu darbību un tehnisko stāvokli, kā arī sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem (radio un TV).

 

 

Papildu informācija:
VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa
E-pasts: prese@vugd.gov.lv

 

Biedrība “Jaunie spārni” organizēja ģimenēm veltītu pasākumu “KOPĀ!”

Nedēļas nogalē Preiļu novadā notika vairāki koši pasākumi. Viens no vērienīgākajiem pasākumiem notika Rušonas pagastā – biedrības “Jaunie spārni” organizētais ģimenēm veltītais pasākums “KOPĀ!”.

Pasākumā notika ģimeņu foto orientēšanās sacensības,  teātra izrāde, koncerti un daudzas citas aktivitātes. Šis pasākums tika plānots kā iespēja ģimenēm pilnvērtīgi pavadīt kopā laiku, lai radītu kopīgas jaunas atmiņas. Ģimeņu festivāls “KOPĀ!” notika SIF projekta “Ģimenes kompass!” (līguma  Nr. 2022.LV/ĢDP/99) ietvaros. Pasākumu finansiāli atbalstīja Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas budžeta līdzekļiem.

Inese Šuksta
biedrības “Jaunie Spārni”
valdes priekšsēdētāja

 

 

 

Nevalstisko organizāciju pārstāvji mācīsies

Biedrība „Preiļu nevalstisko organizāciju centrs” saņēma finansiālu atbalstu Mazo grantu konkursā „Iedzīvotāji veido savu vidi – 2022” projekta „Biedrības “Preiļu nevalstisko organizāciju centrs” institucionālās kapacitātes stiprināšana demokrātiskai, iekļaujošai un līdzdalīgai sabiedrības veidošanai” īstenošanai.

Projekta aktivitāšu rezultātā tiks paaugstināta biedrības “Preiļu nevalstisko organizāciju centrs” valdes un biedru organizāciju zināšanu kapacitāte, kas nākotnē ļaus pilnveidot organizāciju esošo darbību, attīstīs jaunas darbības izpausmes, nodrošinās darba efektivitāti un organizāciju ilgtspēju.

Projekta ietvaros tiks rīkota vienas dienas nometne, kurā iegūtās zināšanas veicinās organizācijas vadības procesu uzlabošanu un darbības nepārtrauktību, ļaus apzināties NVO  vietu sociāli ekonomiskajos un politiskajos procesos, ļaus izvērtēt NVO nozīmi iekļaujošas un līdzdalīgas sabiedrības veidošanai. Nometnes darba kārtībā jautājumi par organizācijas vadības menedžmentu, vadības metodēm, darba plānošanu, lēmumu pieņemšanu arī nestandarta situācijās un  komunikācijas pilnveidi šodienas- jaunās realitātes- apstākļos, kad ļoti liela nozīme ir neizmantotajam NVO sektora potenciālam. Nometnē piedalīsies vismaz 30 biedrības ”Preiļu nevalstisko organizāciju centrs” biedri. Nometne tiks rīkota ārpuspilsētas, neformālā vidē, lai dalībnieki simtprocentīgi iekļautos nometnes mācību darbā. Nometne tiek plānota 2022. gada 28. jūnijā Preiļu novada Preiļu pagasta Dzeņu mājās.

Otra projektā plānotā aktivitāte ir pieredzes brauciens uz Dobeles Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centru, kas veicinās jaunas pieredzes iegūšanu pieaugušo izglītības procesa organizēšanā, programmu izstrādē, finansējuma piesaistē, jaunas sadarbības attīstībā  organizāciju saimnieciskās darbības  attīstībai. Pieredzes brauciens tiek plānots šī gada jūlijā.

Projekta kopējais budžets 850 EUR.

Konkursu rīko nodibinājums “Viduslatgales pārnovadu fonds”. Projektu finansiāli atbalsta Preiļu novada pašvaldība.

 

Projekta brīvprātīgais darbinieks Andris Utināns

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja virtuālā izstāde un mēneša piedāvājums “Ziedēšanas pilnbriedā”

Vasaras saulgriežos un tuvojoties Jāņiem, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs piedāvā virtuālo izstādi, kurā savijas ziedēšana dabā ar ziedu pušķiem muzeja krājuma tekstilijās – dvieļos, galdautos, sedziņās, segās, priekšautos (atvērt ŠEIT). Savukārt ekspozīcijā “Muzeja stāsti Latvijai” muzeja īpašais piedāvājums – ziedu motīvi Veronikas Znotiņas izšūtajā dvielī un Konstancijas Opules darinātajā spoguļa skapja sedziņā.

Astronomiski vasaras sākumu iezīmē Jāņi, kas latviešu zemkopja kalendārā ir apsējības un siena pļaujas sākums. Jāņi ir ziedēšanas laiks: zied pļavas un zied labība – īsā Latvijas vasara ir savā ziedēšanas pilnbriedā un katrai puķei un zālei ir savs pielietojums gan tautas medicīnā, gan zīlēšanā, gan pušķošanā, dāvināšanā un vainagu pīšanā.

Tekstilijās – galvenokārt dvieļos, galdautos, sedziņās – reālistiskas ziedu motīvu kompozīcijas, nereti papildinātas ar tekstu, modē ienāca 20. gs. 20. gados un šādu izšuvumu šablonus varēja iegādāties rokdarbu veikalos. Krāšņi izšūtas tekstilijas mājas interjerā apliecināja rokdarbnieces izcilās spējas un arī gaumes izjūtu.

Virtuālā izstāde apskatāma arī Preiļu Kultūras nama vestibila displejā.

Lai līksmi Jāņi!

Informāciju sagatavojusi
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs

Preiļu un Panevēžas muzeju virtuālā izstāde. Komunikācija.

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja un Panevēžas novadpētniecības muzeja (Lietuva) virtuālā izstāde – “Komunikācija”

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs

Gribam to vai nē, bet mūsdienās par notikumiem citās valstīs un pat citos kontinentos uzzinām ar dažu stundu vai pat minūšu novēlošanos, kamēr agrāk tas bija nedēļu vai pat mēnešu jautājums. Līdz ar cilvēci ir attīstījušies arī tās komunikācijas līdzekļi, vēstures gaitā vairākkārt pierādot, cik nozīmīga ir laicīga informācijas apmaiņa. Šis apgalvojums sevi pilnībā pierādīja arī Atmodas laika notikumos, ļaujot cilvēkiem pašorganizēties nevieglajā cīņā par valsts neatkarības atgūšanu.

Vēstule. Preiļu Siera rūpnīcas darbinieka Jāņa Erta vēstule sievai par došanos uz barikādēm. 1991. gada janvāris.

Atmodas laika notikumu kontekstā, kad mobilie telefoni neeksistēja, bet cilvēkiem nācās rēķināties ar stacionāro mājas telefonu trūkumiem, īsziņas saturam līdzīga, tuviniekam steigā atstāta zīmīte bija daudz nozīmīgākā, nekā sākumā liekas. Tā informēja mājās palikušos par atrašanās vietu un cilvēku loku, ar kuriem kopā aizbraukts. Tas viss, lai kaut nedaudz nomierinātu mājās palikušos tik nemierīgajā 1991. gada janvāra Barikāžu laikā.

Jura Brica radioaparāts “VEF 202” 20. gs 70. gadi.

Atmodas laikā viens no galvenajiem aktuālas informācijas avotiem bija radio. Ar visdažādākās jaudas uztvērējiem cilvēki klausījās jaunākās ziņas, analītiskos un mūzikas raidījumus, sporta spēļu rezultātus, bieži, arī aizliegtos Rietumu radioviļņus. Radio, salīdzinājumā ar drukāto presi un televīziju, bija grūtāk kontrolējams, tāpēc par spīti padomju cenzoru traucējumiem ēterā skanēja dažādu latviešu žurnālistu sagatavoti radio sižeti un pārraides, caur kurām strāvoja Atmodas laika vēsmas. Tieši tā tika izmantots 20. gs. 70. gados Preiļu sadzīves tehnikas veikalā iegādātais radioaparāts “VEF 202”, ar kura palīdzību Latvijas Tautas frontes aktīvists un vēlākais Preiļu pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs Juris Brics (1943-1994), sekoja notikumiem pasaulē, klausījās LTF kongresu, radioaparātu ņemot līdzi arī uz Baltijas ceļa akciju 1989. gadā.

Videokasete. Preiļu TV raidījumi. 1990. gada novembris – decembris.

Atmodas laikā būtiski pieauga arī televīzijas loma, īpaši tajā veidā, ko mūsdienās saucam par reģionālo televīziju. Izmantojot vietējo TV torņu iespējas un tukšos brīžus ēterā, vietējie žurnālisti, video profesionāļi un entuziasti veidoja TV sižetus un izmantoja galveno televīzijas trumpi – spēju ne tikai runāt par problēmām, bet ar tās parādīt! Tādā veidā tapa reģionāli nozīmīgi video sižeti – atskati uz kultūras pasākumiem, celtniecības darbiem un sociāli – politiskiem notikumiem un problēmām. Piemēram, Preiļu TV raidījumu videokasetē par 1990.gada novembri-decembri ir atrodams 22. novembra sižets par Preiļu Cietes rūpnīcas izraisīto dabas piesārņojumu, Preiļu parka kanālos novadot netīros pārstrādes ūdeņus. Sižeta laikā TV žurnālisti ne tikai parāda radīto piesārņojumu, bet arī intervē iesaistītos strādniekus un aicina saukt pie atbildības vainīgos.

Panevēžas Novadpētniecības muzejs

Panevēžas Novadpētniecības muzeja krājumā atrodas virkne dažādu komunikācijas līdzekļu no dažādiem periodiem: vēstules, apsveikumu kartītes, vizītkartes, telefoni, radio, televizori u.c. Piedāvājam trīs komunikācijas līdzekļus.

Telefona līniju ieviešana 19. gs. beigās viennozīmīgi aizvietoja tradicionālo saziņu, ietaupīja laiku un attīstīja komunikāciju – to apliecina straujā telekomunikāciju tehnoloģiskā attīstība.

Viens no senākajiem saziņas veidiem ir korespondence. Saglabātās vēstules ir viens no vēstures avotiem. Papīra vēstuļu rakstīšanas tradīcija, kas pamazām tiek aizmirsta, atstāj nemirstīgu vēstures mantojumu – ievērojamu personu rakstītās vēstules pirms simtiem gadu.

Fotogrāfija, kas ieguva popularitāti 19. gs. otrajā pusē, kļuva par vēl vienu cilvēku saziņas formu. Cilvēki komunicēja ar fotogrāfu, kad tika uzņemts portrets, tāpat komunicēja ar draugiem, dāvinot tiem savas fotogrāfijas un pārskatot albumus. Fotogrāfijai ir vēl viena funkcija – tā iemūžina saziņu starp cilvēkiem un dokumentē šīs saziņas mainīgās formas laika gaitā.

Telefona aparāts. 20. gs. sākums. G. Kartana foto.

Pirmie telefoni Panevēžā tika uzstādīti 1901. gadā. Šī ierīce tika uzstādīta Panevēžas Kredītiestādes ēkā un ir viena no pirmajām, ko izmantoja pilsētā. Sākotnēji telefonu līnijas tika izbūvētas haotiski. Kad telefonlīniju daudzums pieauga, kļuva nepieciešams veidot telefonu tīklu sistēmu Panevēžā. Iniciatīvu uzņēmās pilsētas pašvaldība, kas 1911. gadā uzstādīja telefonu centrāli savās telpās 100 numuriem. Protams, telefons tolaik vēl nebija ikdienā lietojams rīks, taču iestādēs, lielos uzņēmumos un slimnīcās tas bija bieži sastopams.

Vidūna apsveikuma vēstule Gabrielei Petkavičaitei-Bitei. Tilsīte, 1936. gada 18. marts

Vēstulē, filozofs, rakstnieks, kultūras darbinieks, mūziķis, pedagogs Vidūns (Vilhelms Storosta) apsveic cienījamo rakstnieci, politiķi, sabiedrisko darbinieci, pedagoģi, filantropi G. Petkevičaiti-Biti viņas 75 gadu jubilejā, paužot sirsnīgu cieņu un pateicību par viņas darbu valsts labā. Vidūna vēstule, kas atspoguļo G. Petkevičaites-Bites nozīmību, atspoguļo arī rakstības īpatnības: lietuviešu dialektu, ko ietekmējusi vācu valoda un Vidūna paša radītas un izmantotas valodas savdabības.

Vītauts Šinskis. Bērni manā pagalmā. Ap 1980. gadu.

V. Šinska fotogrāfijā bērnus apvieno kopīgs hobijs – velosipēdi: viņi ne tikai kopā vizinās, bet arī kopā risina problēmas – remontē savus velosipēdus. Šī fotogrāfija atspoguļo tā laika bērnu saziņas ieradumus.

 

Šī publikācija ir tapusi ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā ir atbildīgs Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs un Panevēžas novadpētniecības muzejs un tas nekādā veidā nevar tikt izmantots, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.

 

Projekts “Pārrobežu vēstures un kultūras mantojuma veicināšana ar muzeja inovāciju palīdzību” / Museum 2020 tiek īstenots pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību instrumenta ietvaros un to finansē Eiropas Savienība.

Projekta mērķis ir izveidot pārrobežu sadarbības platformu un radīt nosacījumus, lai nodrošinātu arvien lielāku tūristu un apmeklētāju interesi par kultūrvēsturisko mantojumu Latvijas un Lietuvas pierobežas teritorijā. Projekta partneri – Preiļu novada dome (LV), Panevēžas novadpētniecības muzejs (LT).

Projekta budžets: 367 864,64 EUR, no tiem ES finansējums: 331 078,17 EUR

Projekta īstenošanas periods: 2020. gada 1. jūnijs – 2022. gada 31. decembris.

 

Informāciju sagatavoja:

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs

https://preili.lv/nozares/kultura/muzeji/preilu-vestures-un-lietiskas-makslas-muzejs/

Panevēžas novadpētniecības muzejs  http://www.paneveziomuziejus.lt/

 

Pašvaldības līdzdalība kapitālsabiedrībās

No 43 pašvaldībām, kas pēc Administratīvi teritoriālās reformas izveidotas Latvijā, 28 pašvaldībās notikušas izmaiņas, kas saistītas arī ar kapitālsabiedrību skaita izmaiņām. Līdz jūlija beigām astoņās no šīm pašvaldībām, kas tika atlasītas pēc reģionālā principa (divas pašvaldības no katra reģiona), tiks organizētas Latvijas Republikas Valsts kontroles (LRVK) pārbaudes. Revīzijas nosaukums “Vai pašvaldību rīcība, izvērtējot un uzskaitot līdzdalību kapitālsabiedrībās ir ekonomiska, pamatota un atbilstoša normatīvo aktu prasībām?”. Latgales reģionā pārbaude notiks Preiļu un Ludzas novados. Pagājušās nedēļas beigās pašvaldības tikās ar pārstāvjiem no LRVK kontroles un iepazinās ar plānoto pārbaužu norisi.

Līdz 22. jūnijam pašvaldībai jāsagatavo pieprasītā dokumentācija un 27. jūlijā revidentu grupa ieradīsies uz pārbaudi klātienē Preiļu novadā. Pārbaude pilnībā noslēgsies 2023. gada 23. februārī ar oficiālu ziņojumu par visām astoņām pašvaldībām. Revidentu grupa vērtēs pašvaldības sadarbību ar kapitālsabiedrībām, koncentrējoties uz trim galvenajiem kritērijiem: ekonomiskums, efektivitāte un produktivitāte. Kā norāda Latvijas Republikas Valsts kontrole: “Vērtēsim, kā pašvaldībām ir veicies ar tiešās līdzdalības izvērtēšanu savās kapitālsabiedrībās pēc administratīvi teritoriālās reformas. Padziļināti analizēsim pašvaldību rīcību saistībā ar uzdevumu deleģēšanu kapitālsabiedrībām, kā arī to pārvaldības politiku. Sniegsim priekšlikumus pašvaldībām kā kapitāla daļu turētājiem saistībā ar lēmumu pieņemšanas procesiem optimālas kapitāla struktūras izveidei kapitālsabiedrībās, īpaši ņemot vērā pašvaldību finanšu veidošanās un izlietojuma specifiku.” Par pašvaldības kontaktpersonu sadarbībā ar Valsts kontroli nozīmēts Preiļu novada pašvaldības  izpilddirektors Aigars Zīmelis.

Pēc Administratīvi teritoriālās reformas Preilu novada pašvaldībai pieder kapitāldaļas četros uzņēmumos: SIA “PREIĻU SAIMNIEKS” (100% kapitāldaļu), SIA “Preiļu slimnīca” (74,14 % kapitāldaļu), SIA “Cirīšu HES” (40% kapitāldaļu) un SIA “Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācija” (8,81 % kapitāldaļu). Kapitāldaļu kopējā vērtība sastāda 6 723 218 EUR.

Informāciju sagatavojusi
Sabiedrības iesaistes un mārketinga daļa

 

Topošajiem studentiem ir pieejamas plašas studiju iespējas pedagoģijā un izglītības zinātnēs

20.06.2022.

Jau jūlijā sāksies pieteikšanās studijām – laiks, kad vairākiem tūkstošiem vidusskolas absolventu jāizlemj, kuru augstskolu un studiju programmu izvēlēties. Plaša studiju programmu izvēle pieejama arī topošajiem pedagogiem. Turklāt liela daļa no tām pieejama arī Latvijas reģionos.

Viena no visplašāk pieejamajām studiju programmām ir “Pirmsskolas skolotājs”. To iespējams apgūt Daugavpils Universitātē, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, Liepājas Universitātē, Latvijas Universitātē un tās filiālēs. Kā stāsta šīs studiju programmas students Emanuels Putāns, viens no lielākajiem ieguvumiem ir tas, ka kvalifikāciju var iegūt divu gadu laikā un pēc tam turpināt studijas, lai to paaugstinātu. “Man īpaši saistoši šķita tas, ka šajā programmā bija iespēja saņemt pirmsskolas skolotāja kvalifikāciju divu gadu laikā. Turklāt, ja rodas iedvesma, pēc tam var studēt vēl divus gadus, lai saņemtu bakalaura grādu un tiesības mācīt arī sākumskolas vecuma bērnus,” uzsver Emanuels.

Vēl viena plaši pieejama programma ir “Sākumizglītības skolotājs”. Arī to iespējams apgūt Daugavpils Universitātē, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, Liepājas Universitātē, Latvijas Universitātē un tās filiālēs. Viens no aspektiem, ar ko atšķiras šī programma, ir tas, ka pēc studijām iespējams strādāt gan par pirmsskolas, gan sākumskolas skolotāju. Tas īpaši ieinteresējis šīs programmas studenti Sabīni Kovaļčuku. “Šī programma, kas apvieno gan pirmsskolas, gan sākumskolas skolotāja profesijas apguvi, likās ļoti noderīga. Atklājās, ka ir iespējams apgūt vienu plašu studiju programmu un vēlāk izvēlēties, kurā izglītības posmā vēlies strādāt. Uzsākot studijas, bija domājusi, ka strādāšu pirmsskolā. Taču jau pēc pirmā semestra manas domas bija mainījušās, un es sapratu, ka darbs sākumskolā mani saista vairāk,” pieredzē dalās Sabīne.

Vairākās Latvijas augstskolās un to filiālēs iespējams apgūt arī bakalaura studiju programmu “Skolotājs”. Studenti ļoti novērtē gan šīs programmas pasniedzējus, gan tās atbilstību pašreizējām tendencēm izglītības nozarē. “Ļoti novērtēju, ka studiju saturs tiek pielāgots jaunajai “Skola 2030” mācību programmai. Uzsvars tiek likts uz atgriezenisko saišu sniegšanu un sasniedzamo rezultātu sasniegšanu. Turklāt aktīvi tiek izmantotas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas – dažāda veida programmas, interneta vietnes mācību procesā,” par studiju procesu stāsta students Justs Adrians Puķe.

Kopumā dažādas ar pedagoģiju saistītas programmas pieejamas gan bakalaura, gan maģistra, gan doktora līmenī vairākās augstskolās. Piemēram, sociālā pedagoga vai speciālā pedagoga profesiju iespējams apgūt Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā. Par mūzikas, dejas, mākslas profesionālās ievirzes un interešu izglītības skolotāju iespējams kļūt Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Savukārt sporta skolotāja kvalifikāciju var iegūt Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā.

Ja augstākā izglītība jau iegūta, zināšanas maģistra līmenī var apgūt Latvijas Universitātē maģistra studiju programmā “Tehnoloģiju inovācijas un dizains izglītībai”, Daugavpils Universitātē, Latvijas Universitātē, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā vai Liepājas Universitātē maģistra studiju programmā “Izglītības zinātnes” vai Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā profesionālā maģistra studiju programmā “Sporta izglītība”.

Savukārt, ja  mērķi ir vēl augstāki un sniedzas līdz par doktora līmenim, Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija un Liepājas Universitāte piedāvā kopīgo doktora studiju programmu “Izglītības zinātnes”, bet Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija – doktora studiju programmu “Sporta zinātne”.

Uzzini vairāk par pedagoģijas un izglītības zinātņu studiju iespējām!

Par studiju iespējām pedagoģijas un izglītības zinātņu jomā Latvijā iespējams uzzināt plašāk internetvietnē www.esiskolotajs.lv.

Informatīvo kampaņu “Esi skolotājs” īsteno Latvijas Universitāte, Liepājas Universitāte, Daugavpils Universitāte un nodibinājums “Iespējamā misija”, to pārrauga Izglītības un zinātnes ministrija Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projektā Nr. 8.2.1.0/18/I/004 “Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena “Izglītība un pedagoģija” studiju programmas”.

Papildu informācija:
Signe Sēne
Miltton Latvia
+371 26612153
signe.sene@miltton.com

SIA “PREIĻU SAIMNIEKS” rīko kustamās mantas atsavināšanas izsoli

SIA “PREIĻU SAIMNIEKS” rīko kustamās mantas (transportlīdzekļu un iekārtu) atsavināšanas izsoli. Izsoles objekti:

Traktors JUMZ-6, ar valsts reģistrācijas numura zīmi T3884LC, izlaiduma gads 1989, motora jauda 60 ZS. Faktiskais stāvoklis noteikts saskaņā ar sauszemes transportlīdzekļu tehniskā eksperta 12.04.2022. veiktu traktora novērtēšanu un attiecīgu novērtēšanas aktu. Izsoles nosacītā cena – EUR  1540.00 (viens tūkstotis pieci simti četrdesmit euro un 00 centi) bez PVN 21%.

Ceļa tīrītājs ar dīzeļdzinēju Ravo, iekārtas modelis 5000 COMPACT, izlaiduma gads 1990. Faktiskais stāvoklis noteikts saskaņā ar 21.04.2022. veiktu iekārtas novērtēšanu un attiecīgu novērtēšanas aktu. Izsoles nosacītā cena – EUR  826.44 (astoņi simti divdesmit seši euro un 44 centi) bez PVN 21%.

Pārvietojamais kompresors ar benzīndzinēju ZIF, iekārtas modelis 55 VM, izlaiduma gads 1991. Faktiskais stāvoklis noteikts saskaņā ar 21.04.2022. veiktu iekārtas novērtēšanu un attiecīgu novērtēšanas aktu. Izsoles nosacītā cena – EUR  485.95 (četri simti astoņdesmit pieci euro un 95 centi) bez PVN 21%.

Vieglā automašīna Opel Zafira, ar valsts reģistrācijas numura zīmi JH4614, izlaiduma gads 2002. Faktiskais stāvoklis noteikts saskaņā ar 09.06.2022. veiktu transportlīdzekļa novērtēšanu un attiecīgu novērtēšanas aktu. Izsoles nosacītā cena – EUR  450.00 (četri simti piecdesmit euro un 00 centi) bez PVN 21%.

Transportlīdzekļi un iekārtas ir apskatāmi un detalizēta informācija par katra transportlīdzekļa un iekārtas tehnisko stāvokli ir pieejama darba dienās SIA “PREIĻU SAIMNIEKS” adresē Rīgas iela 4, Preiļi, apskates laiku vismaz 1 (vienu) darba dienu iepriekš saskaņojot ar uzņēmuma Transporta daļas vadītāju Edmundu Ķiršu, tālr. 26404165.

Pieteikumu dalībai izsolē un atsavināšanas izsoles noteikumos noteiktos dokumentus un maksājumu apliecinājumus jāiesniedz līdz 2022. gada 5. jūlija plkst. 12.00 SIA “PREIĻU SAIMNIEKS” lietvedei Liepu ielā 2, Preiļos (2. stāvā), tālr. 22047474.

Izsole notiks 2022. gada 6. jūlijā plkst. 10.00 SIA “PREIĻU SAIMNIEKS” telpās Rīgas ielā 4, Preiļos (telpa tiks precizēta). Izsoles veids – atklāta mutiska izsole ar augšupejošu soli. Izsoles solis ir 50.00 EUR.

Izsoles noteikumi (PDF)

Pieteikums dalībai izsolē (DOC)

SIA “PREIĻU SAIMNIEKS”
iepirkumu speciāliste
Inese Kursīte

 

Iespēja palīdzēt ukraiņu ģimenei

18.06.2022.

Preiļu novadā pagaidu mājvietu radusi ukraiņu ģimene (vecāki un dēls (9 g.)), kur mamma tuvākajā laikā laidīs pasaulē vēl vienu mazuli. Ģimenei ir atrasta mājvieta, taču, lai tajā pilnvērtīgi dzīvotu, īpaši kopā ar zīdaini, nepieciešamas dažādas sadzīvei vajadzīgas mantas, kas ikkatram no mums varētu šķist pašsaprotamas. Taču cilvēki, kuri, bēgot no kara briesmām, paguvuši līdzi paķert vien to, kas mugurā un pie rokas, šobrīd, lai tās sarūpētu, cer uz līdzcilvēku atbalstu.
Primāri ļoti svarīgi ir sagādāt bērnu ratiņus un drēbes, higiēnas piederumus zīdainim (tiek gaidīta meitenīte), kā arī citas lietas:

  • Bērnu ratiņi
  • Higiēnas piederumi visai ģimenei, īpaši zīdainim
  • Jaundzimušo drēbītes
  • Gulta ar matraci pieaugušajiem
  • Gultasveļa
  • Dvieļi visai ģimenei (t.sk. virtuves dvieļi)
  • Sadzīves tehnika (cepeškrāsns, mikroviļņu krāsns u.c.)

Ziedotajām mantām nav jābūt jaunām, bet galvenais, lai tās ir labā stāvoklī (drēbes tīras, iekārtas ejošas utt.).
Lai koordinētu mantu vākšanu un to, kas vēl un cik daudz nepieciešams, kā arī noskaidrotu to, kur mantas nogādāt, lūdzam zvanīt/rakstīt WhatsApp uz tālruņa numuru +371 26107993.

Akcija “Mājas kafejnīcu dienas” Preiļu novadā norisināsies 2.-3. jūlijā

17.06.2022.

Šogad pasākums “Mājas kafejnīcu dienas 2022” Preiļu novadā norisināsies 2.-3. jūlijā.

Mājas kafejnīcu dienas ir pasākums, kas aicina apmeklētājus uz konkrētu galamērķi, izbaudīt tā kulināro piedāvājumu, iepazīt tradīcijas un kultūru un vietējo kopienu caur ēdienu.

“Galēnu ķēķī” jūs ciemos gaidīs 2. jūlijā. Uzzināsi kas ir “murcovka”, būs iespēja nogaršot “Bazneickunga zupu”, “nuotru karbonadis” un “auzu keiseļi”. Tiks pasniegts “batviņu viens”. Pasākuma norises adrese: Roberta Mūka muzejs, Skolas ielā 11c, Galēni, Preiļu novads.

Gan 2. jūlijā, gan 3 jūlijā gardēžus pie galda aicinās 4 mājas kafejnīcas.

“Gavaru mājās”, pasākuma apmeklētājiem piedāvās sātīgu maltīti. Uz galda tiks liktas krāsnī ceptas desiņas ar kartupeļiem, un citi lauku labumi. Pasākuma norises adrese: Vītolu iela 1, Vecvārkava, Upmalas pagasts, Preiļu novads.

“Jašas krastā” varēs baudīt Pliekšānu zupu “Grucs”. Lielisks papildinājums pasākuma apmeklētājiem – dzīvo ziedu darbnīca. Pasākuma norises adrese: Raiņa muzejs “Jasmuiža”, Parka iela 3, Aizkalne, Aizkalnes pagasts, Preiļu novads.

“4 stihijas” kafejnīcā varēsiet nobaudīt skābo vasaras zupu, lielās dārza ogas un Zemes salātus. Pasākuma norises adrese: “Rozes”, Bramaņi, Pelēču pagasts, Preiļu novads.

Bioloģiskā zemnieku saimniecība “Juri” gaidīs ciemos gan 2. jūlijā, gan 3. jūlijā. Piedāvājumā mājas siera degustācija. Norises vietas adrese: Juri, Lubāni, Rušonas pagasts, Preiļu novads.

3. jūlijā brauc ciemos uz Mājas kafejnīcu Aglonā un Prīkuļos.

“Vīna ielas kafejnīcā”, būs iespēja klausīties “Vīna ielas stāstu” ar tradicionālām Latgales garšām piedevās. Norises vietas adrese: “Klintenes”, Mehanizatoru iela 6, Prīkuļi, Saunas pagasts, Preiļu novads.

Mājas kafejnīca “Pie ezera”, piedāvās lauku labumus. Norises vietas adrese: Ezera iela 4, Aglona, Preiļu novads.

Palutini savas garšas kārpiņas!

Informāciju sagatavoja Preiļu novada TAIC darba organizatore Maira Šuksta

 

 

Pie kaimiņiem pēc pieredzes

16.06.2022.
Preiļu novada pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja Marija Brišķa un Līvānu novada biedrības “Līvānu novada pensionāri” valdes priekšsēdētāja Skaidrīte Šķimele

Pēc pandēmijas stingrajiem noteikumiem tā gribas izkustēties, doties kādā ceļojumā, komunicēt ar pārejiem līdzcilvēkiem. Preiļu novada pensionāru biedrības valde šoreiz nolēma apciemot Līvānu novada pensionāru biedrību, lai dalītos pieredzē un gūtu jaunus iespaidus.
10. jūnijā mūs laipni sagaidīja Līvānu novada biedrības “Līvānu novada pensionāri” valdes priekšsēdētāja Skaidrīte Šķimeles kundze. Viņa dalījās savā bagātajā pieredzē. Līvānietes aktīvi strādā rokdarbus, organizē izstādes, veido darbnīcas. Cik plašs ir izstrādājumu klāsts! Pievērš uzmanību pensionāru veselības saglabāšanā – lekcijas, sirsnīgās tikšanās ar medicīnas speciālistiem, popularitāti guvušas sporta dienas ar daudzveidīgiem sporta veidiem. Šie pasākumi sevišķi plaši apmeklēti, jo saliedē gados vecākus cilvēkus. S. Šķimeles kundze ir pateicīga savai Līvānu novada pašvaldībai par atbalstu visos pasākumos.
Kaimiņu pensionāri labprāt paplašina savu redzesloku – brauc ekskursijās, pieredzes apmaiņas pasākumos. Pabūts ne tikai Latgalē, bet arī citos tālajos novados – Kurzemē, Vidzemē, Sēlijā.
Līvānu seniori aktīvi darbojas amatiermākslas kolektīvos – dzied, dejo, ar koncertiem iepriecina veco ļaužu pansionātu iemītniekus. Darba formu ir daudz un tās ir dažādas – gardēžu klubiņš, pārgājieni, veco ļaužu svētku atzīmēšana u.c.
Par Preiļu novada pensionāru biedrības darbību pastāstīja biedrības valdes priekšsēdētāja Marija Briška. Par psiholoģiskās palīdzības sniegšanu, kas ir ļoti pieprasīta, par to, ka arī pandēmijas laikā cilvēks nevar sēdēt tikai mājās, jāiet un jāizrunā sakrājušās negatīvās problēmas vai pozitīvos dzīves mirkļus. Tāpēc pensionāru biedrība atvērta katru dienu, atvērta diskusijai un sarunām. Veikti daudzi citi pasākumi – literāro darbu konkursi, tikšanās, kopīgi sarīkojumi, izstādes, palīdzības sniegšana Ukrainai u.c.
Tikšanās laikā tuvāk iepazīta Līvānu pilsēta, kur īpašu uzmanību saistīja atraktīvie soliņi, apmeklēts Līvānu stikla un amatniecības centrs, Emeritas Rubines māja – muzejs.
Atvadoties no Līvāniem, Marija Briška kundze pateicās Skaidrītei Šķimeles kundzei un visai Līvānu pensionāru biedrībai par silto, pārdomāto uzņemšanu un ielūdza atbildes vizītē pie sevis.

Preiļu novada Pensionāru biedrības valde

 

 

NVA aicina darba devējus pieteikties dalībai pasākumā „Atvērto durvju dienas uzņēmumos personām ar invaliditāti”

15.06.2022.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus iesaistīties ikgadējā pasākumā „Atvērto durvju dienas uzņēmumos personām ar invaliditāti” un savu uzņēmumu, iestāžu vai organizāciju durvis jūlijā atvērt darba meklētājiem ar invaliditāti, lai klātienē dotu iespēju iepazīt darba vidi un darba iespējas. Pasākumi norisināsies visā Latvijā no 1. līdz 30. jūlijam.

Darba meklētāju ar invaliditāti un darba devēju satikšanās pasākumus NVA rīko ik gadu kopš 2017.gada rudens, lai veicinātu cilvēku ar invaliditāti iekļaušanos darba tirgū un mazinātu stereotipus par personu ar invaliditāti nodarbināšanas iespējām. Pirmos trīs gadus pasākumu dalībnieki satikās uzņēmumos klātienē, bet divu iepriekšējo gadu laikā, Covid-19 pandēmijas apstākļos, pasākumi norisinājās tiešsaistē. Šogad darba meklētāju ar invaliditāti un darba devēju satikšanās atkal notiks darba vidē klātienē.

Ar darba devējiem iepriekš saskaņotā laikā darba meklētāji ar invaliditāti viesosies uzņēmumos un iestādēs, lai gūtu priekšstatu par to darbību, darba procesu un darba piedāvājumiem. Iespēja apmeklēt darba devējus būs gan NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem, gan nereģistrētajiem darba meklētājiem ar invaliditāti.

Darba devējiem tā ir lieliska iespēja ne vien apliecināt savu sociālo atbildību un atvērtību dažādībai, bet arī atrast vajadzīgos darbiniekus, darba vidē novērtējot darba ņēmēju ar invaliditāti profesionālo potenciālu.

NVA reģistrēto klientu ar invaliditāti darbā iekārtošanās dati liecina, ka gan jaunieši, gan pieaugušie ar dažādiem invaliditātes veidiem var veiksmīgi strādāt daudzās profesionālās darbības jomās dažādās profesijās. 2021.gadā darbā iekārtojās 3 795 NVA reģistrētie bezdarbnieki ar invaliditāti, savukārt subsidētajās darbavietās darbu uzsāka  360 bezdarbnieki ar invaliditāti.

Aicinām darba devējus pieteikties dalībai „Atvērto durvju dienās uzņēmumos personām ar invaliditāti”, aizpildot pieteikuma formu NVA vietnē: https://www.nva.gov.lv/lv/atverto-durvju-dienas-uznemumos-personam-ar-invaliditati

Atgādinām, ka darba devējiem, kuri nodarbina vai plāno nodarbināt darbiniekus ar invaliditāti, NVA piedāvā bezmaksas konsultācijās par personu ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumiem. Vairāk par konsultācijām lasiet NVA vietnē: https://www.nva.gov.lv/lv/jaunums/darba-devejus-kuri-nodarbina-vai-plano-nodarbinat-darbiniekus-ar-invaliditati-aicinam-piedalities-bezmaksas-konsultacijas. Ja darba devējs nodarbina bezdarbnieku ar invaliditāti, noslēdzot ar viņu darba līgumu uz nenoteiktu laiku, darba attiecību sākumposmā NVA darba devējam piedāvā dotāciju personas ar invaliditāti darba vietas aprīkošanai un ikmēneša dotāciju personas ar invaliditāti darba vadītāja apmaksai. Kopā ar darba devēju atbalstam var pieteikties arī nodarbinātais ar invaliditāti, ja darba tiesisko attiecību sākumposmā nepieciešams surdotulka, atbalsta personas vai ergoterapeita pakalpojums. Detalizētāka informācija par NVA pakalpojumiem darba devējiem, kuri nodarbina vai plāno nodarbināt personas ar invaliditāti, pieejama NVA vietnes sadaļā “Personu ar invaliditāti nodarbinātība: https://www.nva.gov.lv/lv/personu-ar-invaliditati-nodarbinatiba.

 

 

 

LU Jēkabpils filiāle aicina izvēlēties atbilstošākās studiju programmas

LU Jēkabpils filiāle aicina domāt par iespēju studēt profesionālā bakalaura studiju programmā:

“SĀKUMIZGLĪTĪBAS SKOLOTĀJS” 

Koledžas un bakalaura līmeņa studiju programmām pieteikties elektroniski varēs no 28. jūnija līdz 12. jūlijam plkst. 16.00, izmantojot e-pakalpojumu portālā www.latvija.lv. Apstiprināt elektronisko pieteikumu vai pieteikties uz vietas augstskolās, kas piedalās vienotajā uzņemšanā, varēs no 6. līdz 12. jūlijam. Pieteikties un apstiprināt elektronisko pieteikumu varēs Latvijas Universitātes Jēkabpils filiālē, Rīgas ielā 210A un citos uzņemšanas punktos.

Studiju programma nodrošinās kvalificētu speciālistu sagatavošanu, kas sekmēs kompetencēs balstītas pieejas realizāciju mācību procesā pirmsskolā un pamatizglītības pirmajā posmā 1.- 6.klasē.  Programma paredz apgūt gan akadēmiskās zināšanas par bērna attīstību kā pirmsskolas, tā arī sākumskolas posmos, gan profesionālās prasmes, kas nepieciešamas pirmsskolas un sākumskolas skolotāja darbam. Programma nodrošina pēctecīgu un integrētu zināšanu un prasmju apguvi, kas sekmē skolotāja profesionalitāti un kompetenci. Programmā akcentēta integrēta pieeja izglītības satura apguvē gan pirmsskolā, gan sākumskolā, kas pilnībā atbilst jaunākajām kompetenču izglītības tendencēm.

KĀDAS IESPĒJAS PASTĀV PĒC STUDIJU BEIGŠANAS?

Programmas absolventiem ir plašas darba iespējas – absolventi var strādāt pirmsskolas izglītības iestādēs, vispārizglītojošās skolās sākumskolas posma 1.-3. klasē, vai 1.-6. klasē, interešu izglītībā. Programmas absolventiem ir iespēja turpināt izglītību arī profesionālā bakalaura studiju programmā „Skolotājs”, apgūstot izvēlētos studiju kursus, lai iegūtu tiesības mācīt atbilstošo priekšmetu skolā, kā arī studēt maģistra līmeņa studiju programmās, iegūstot maģistra grādu izglītībā.

CIK ILGI JĀSTUDĒ?

Nepilna laika klātiene (NLK) – 9 semestri (4,5 gadi)

KĀDA IR STUDIJU MAKSA?

NLK – 1750 € gadā

IEGŪSTAMAIS GRĀDS

Profesionālā bakalaura grāds pedagogu izglītībā, skolotāja kvalifikācija.

KONTAKTINFORMĀCIJA

https://www.lu.lv/par-mums/struktura/filiales/jekabpils-filiale/

28645774, 29640692, 26437259

daina.spurina@lu.lv, velta.bojare@lu.lv

https://www.jekabpils.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/66580/


LU Jēkabpils filiāle aicina domāt par iespēju studēt bakalaura studiju programmā: “SOCIĀLAIS DARBINIEKS”

Koledžas un bakalaura līmeņa studiju programmām pieteikties elektroniski varēs no 28. jūnija līdz 12. jūlijam plkst. 16.00, izmantojot e-pakalpojumu portālā www.latvija.lv. Apstiprināt elektronisko pieteikumu vai pieteikties uz vietas augstskolās, kas piedalās vienotajā uzņemšanā, varēs no 6. līdz 12. jūlijam. Pieteikties un apstiprināt elektronisko pieteikumu varēs Latvijas Universitātes Jēkabpils filiālē, Rīgas ielā 210A un citos uzņemšanas punktos.

Par sabiedrības sociālo labklājību sen vairs neliecina tikai materiālo bagātību radīšana un uzkrāšana. Labklājības priekšnosacījumi ir katra cilvēka iespējas nodrošināt sev kvalitatīvu izglītību, veselības aprūpi, drošību, personisko brīvību un darba iespējas. Brīžos, kad kādu no šiem nosacījumiem nav iespējams realizēt iesaistās sociālais darbinieks, lai palīdzētu cilvēkiem noteikt, mazināt un risināt šīs problēmas un veidot labāku dzīvi nākotnē.

Sociālā darba profesionālā bakalaura studiju programma ir viena no nedaudzajām, kas līdzās akadēmiskajai izglītībai sniedz nepieciešamo zināšanu, prasmju un vērtību bāzi profesionālai kvalifikācijai. Programmas mērķis ir sagatavot speciālistus  ar otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības, profesionālā bakalaura grāda sociālajā darbā un piektā līmeņa profesionālās kvalifikāciju „Sociālais darbinieks”.

https://www.lu.lv/studijas/fakultates/socialo-zinatnu-fakultate/bakalaura-limena-studijas/socialais-darbs/

KĀDAS IESPĒJAS PASTĀV PĒC STUDIJU BEIGŠANAS?

Pēc studiju beigšanas ir iespēja strādāt par sociālo darbinieku valsts, pašvaldību, nevalstiskā sektora un privātās organizācijās. Iegūtā profesionālā kvalifikācija un bakalaura grāds ļauj strādāt sociālās labklājības jomā arī citās valstīs.

CIK ILGI JĀSTUDĒ?
Nepilna laika klātiene – 4,5 gadi, 9 semestri

IEGŪSTAMAIS GRĀDS

Profesionālā bakalaura grāds sociālajā darbā.

KONTAKTINFORMĀCIJA

https://www.lu.lv/studijas/studiju-celvedis/programmu-un-kursu-katalogi/programmu-mekletajs/?tx_lustudycatalogue_pi1%5Baction%5D=detail&tx_lustudycatalogue_pi1%5Bcontroller%5D=Course&tx_lustudycatalogue_pi1%5Bprogram%5D=29643&cHash=d8ea23a63225487dddfa8f5151b8024b

28645774, 29640692, 26437259

daina.spurina@lu.lv, velta.bojare@lu.lv

https://www.jekabpils.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/66580/

 


SVEICINĀTS TOPOŠAIS MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMAS “IZGLĪTĪBAS ZINĀTNES” STUDENT!!!

LU Jēkabpils filiāle aicina domāt par iespēju studēt maģistra studiju programmā: “IZGLĪTĪBAS ZINĀTNES”

Maģistra līmeņa studiju programmām pieteikties varēs no 5. jūlija līdz 16. jūlijam. LU absolventi var pieteikties elektroniski, izmantojot LUISa sistēmu, citu augstskolu absolventi – aizpildot elektronisko anketu vai klātienē Latvijas Universitātes Jēkabpils filiālē, Rīgas ielā 210A.

Studiju programmas mērķis ir sekmēt studentu profesionālās pedagoģiskās, vadības un pētnieciskās kompetences pilnveidi un konkurētspēju izglītības jomā, inovatīvā un pētnieciskā darbībā, pārmaiņu vadībā un pedagoģiskajā darbībā un motivēt tālākai akadēmiskai izaugsmei.

Maģistra studiju programma “Izglītības zinātnes” tiek organizēta divos moduļos:

 

Īsajā modulī 4 specializācijās: “Skolotājs mentors”, “Dažādība un iekļaušanās izglītībā”, “Izglītības vadība”, “Cilvēku uzvedība un konsultēšana izglītībā”;

Garajā modulī – “Pedagoģija” iespēja apgūt pedagoģiskās, pedagoģiskās līderības un pētniecisko kompetenci studentiem ar vai bez iepriekšējo pedagoģisko izglītību.

Stājoties programmā, reflektantam jāizdara sava izvēle par to, kurā modulī un kurā specializācijā students studēs.

KĀDAS IESPĒJAS PASTĀV PĒC STUDIJU BEIGŠANAS?

Tiesības studēt Doktarantūrā.

Iespējas tālākām studijām: Eiropas Savienības programmās mobilitātei un sadarbībai augstākajā izglītībā, piem., Erasmus; Eiropas Savienības programmās, kas paredz profesionālo izaugsmi un piedāvā apgūt izglītības globālās aktualitātes, piem., Erasmus+; tālākizglītībā, pašmācībā.

Darba iespējas

Nodarbinātības iespējas Latvijas Republikas profesiju klasifikatoram atbilstošā 3., 2. un 1. pamatgrupas līmenī.

Vadītāji: likumdevēji, amatpersonas un vadītāji; biedrību un nodibinājumu amatpersonas; administratīvie vadītāji un komercdirektori; pētniecības un attīstības jomas vadītāji; ražošanas un specializēto pakalpojumu jomas vadītāji; bērnu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu jomas vadītāji; izglītības jomas vadītāji;

Speciālisti: komercdarbības un pārvaldes (administrācijas) speciālisti, konferenču un pasākumu organizatori.

Vecākie speciālisti: izglītības jomas vecākie speciālisti, universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskais personāls, profesionālās izglītības pedagogi, vidējās izglītības pedagogi, pamatizglītības pedagogi, pirmsskolas pedagogi, citi izglītības jomas vecākie speciālisti, izglītības metodikas speciālisti, speciālās izglītības pedagogi, citi mūzikas skolotāji, informācijas tehnoloģiju, komunikāciju un transportlīdzekļu instruktori un pasniedzēji, citur neklasificēti izglītības jomas vecākie speciālisti, apmācības un personāla attīstības vecākie speciālisti.

CIK ILGI JĀSTUDĒ?
Īsais modulis (50 KP): nepilna laika klātiene – 1,8 gadi.

Garais modulis (80 KP): nepilna laika klātiene – 2,5 gadi.

KĀDA IR STUDIJU MAKSA?

NLK (īsais modulis) – 1414 € gadā,

NLK (garais modulis) – 1650 € gadā.

IEGŪSTAMAIS GRĀDS

Izglītības zinātņu maģistra grāds.

KONTAKTINFOMĀCIJA

https://www.lu.lv/par-mums/struktura/filiales/jekabpils-filiale/

28645774, 29640692, 26437259

daina.spurina@lu.lv, velta.bojare@lu.lv

https://www.jekabpils.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/66580/

 

 

Elektroniskajā izsolē pārdod neizīrētu valsts nekustamo īpašumu “Bortnieki Viens” Galēnu pagastā

SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” elektroniskajā izsolē elektronisko izsoļu vietnē https://izsoles.ta.gov.lv/ ar augšupejošu soli pārdod neizīrētu valsts nekustamo īpašumu “Bortnieki Viens”, Lomi – Bortnieki, Galēnu pagastā, Preiļu novadā, kadastra Nr.7648 504 0016. Izsoles sākumcena EUR 2 200,00; nodrošinājums – EUR 220,00; izsoles solis – EUR 50,00. Izsoles sākums – 22.06.2022., izsoles noslēgums – 22.07.2022. plkst.13.00.

Personai, kura vēlas piedalīties izsolē, līdz 12.07.2022. jāiemaksā nodrošinājums SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” norēķinu kontā AS “Citadele banka” Nr.LV07PARX0003805160002, un, izmantojot elektronisko izsoļu vietni, jānosūta lūgums autorizēt to dalībai izsolē. Pirkuma apmaksa: tūlītēja samaksa vai nomaksa atbilstoši elektroniskās izsoles noteikumiem: https://www.possessor.gov.lv/uploads/product-files188/files/E-izsoles-noteikumi.pdf.

Par nosolīto objektu nosolītā augstākā cena vai objekta nomaksas pirkuma gadījumā avanss 10% no nosolītās cenas, atrēķinot iemaksāto objekta nodrošinājumu, jāsamaksā divu nedēļu laikā no izsoles noslēguma dienas. Elektroniskās izsoles norises noteikumi: https://izsoles.ta.gov.lv/noteikumi/1. Tālrunis uzziņām 67021413, 67021397.