Pēc vairāku mēnešu ilga darba, Preiļu novads pievienosies valsts un pašvaldību iestāžu vienotajai tīmekļvietņu platformai (TVP). No 31. marta aktuālā informācija būs pieejama mūsdienīgākā un ērtāk lietojamā vietnē www.preili.lv.

“Atšķirīgs saturs – vienota pieeja” – šis sauklis precīzi raksturo Valsts kancelejas izstrādātās platformas būtību. Visās nu jau vairāk nekā 100 valsts un pašvaldību tīmekļa vietnēs, kas izvietotas vienotajā platformā, saturs izvietots vienādi, tādējādi palīdzot lietotājiem atpazīt vietnes piederību valsts pārvaldei un vieglāk orientēties saturā. Vietņu dizains nodrošina ērtu lietošanu no dažādām ierīcēm un pieejamību cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem.

Jaunās mājaslapas ieviešana notiek projekta “Valsts un pašvaldību tīmekļvietņu vienotajai platforma” ietvaros. Projekta īstenošanas laikā visas izmaksas, t. sk. uzturēšanas izmaksas sedz Valsts kanceleja no projekta līdzekļiem. Savukārt, projektam noslēdzoties, uzturēšanas izmaksas visi dalībnieki segs kopīgi, atkarībā no kopējā projektā iesaistīto dalībnieku skaita.

TVP mērķis ir gan radīt centralizētu valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietņu pārvaldības platformu, kas nodrošinātu informācijas vienkāršāku un saprotamāku pieejamību, gan uzlabot to piekļūstamību visām sabiedrības grupām, ieskaitot personas ar invaliditāti. Tāpat pievienošanās platformai paredz efektīvu resursu izlietojumu tīmekļvietņu pārvaldībā, izmantojot vienotu satura vadības sistēmu un centralizētu tehnisko atbalstu un uzturēšanu, kā arī decentralizētu satura veidošanu un administrēšanu. TVP piedāvā iestāžu oficiālo vietņu veidošanu, izmitināšanu, uzturēšanu, atjaunināšanu un drošības pārvaldību, izmantojot vienotus risinājumus. Vietnes tiek veidotas pēc vienota principa, tādējādi veidojot iedzīvotājiem atpazīstamu vidi informācijas ieguvei.

Aicinām iedzīvotājus būt saprotošiem un ņemt vērā, ka sākotnēji atsevišķa informācija var tikt attēlota nekorekti. Par neprecizitātēm aicinām elektroniski ziņot uz e-pasta adresi jolanta.upeniece@preili.lv.

Informāciju sagatavojusi
Preiļu novada pašvaldības
Sabiedrības iesaistes un mārketinga daļa

Zemā pasta pakalpojumu pieprasījuma dēļ no 2023. gada 25. aprīļa tiks mainīts Preiļu novada Galēnu pasta nodaļas darbības modelis un darbalaiks, pielāgojot to iedzīvotāju reālajām vajadzībām. No minētā datuma Galēnu pagastā visi pasta pakalpojumi katru darbdienu no plkst. 11.00 līdz 12.00 tiks nodrošināti līdzšinējā atrašanās vietā Liepu ielā 1. Ārpus pasta pakalpojumu sniegšanas vietas darbalaika iedzīvotāji varēs izvēlēties pasta pakalpojumus saņemt arī pie pastnieka savā dzīvesvietā. 

Ņemot vērā niecīgo universālā pasta pakalpojumu pieprasījumu Galēnu pasta nodaļā, kas rada Latvijas Pastam ikgadējos zaudējumus vairāk nekā 2200 eiro apmērā, tiek mainīts pasta nodaļas darbības modelis un darbalaiks, bet iedzīvotājiem arī turpmāk būs ērti pieejami visi nepieciešamie pasta pakalpojumi.

Tāpat kā līdz šim, Galēnu pasta pakalpojumu sniegšanas vietā iedzīvotājiem būs pieejami visi pasta pakalpojumi un arī citi pakalpojumi, kurus nodrošina Latvijas Pasts: vienkāršu un ierakstītu iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences sūtījumu – vēstules, pastkartes, sīkpakas, bandroles – saņemšana un nosūtīšana, iekšzemes un pārrobežu pasta paku saņemšana un nosūtīšana, pastmarku un aplokšņu iegāde, preses izdevumu abonēšana, iemaksas Pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā, naudas pārvedumu izmaksa, komunālo maksājumu un citu rēķinu apmaksa un komercpreču iegāde.

Jebkuram reģionu iedzīvotājam jau patlaban ir plašas iespējas saņemt nepieciešamos pasta pakalpojumus arī pie pastnieka tieši savā dzīvesvietā. Pastnieks klienta dzīvesvietā nodrošina tos pašus pakalpojumus, kas pieejami pasta pakalpojumu sniegšanas vietā: vēstuļu korespondences un pasta paku sūtījumu piegādi, pieņemšanu un nosūtīšanu, pastmarku un aplokšņu iegādi, preses izdevumu abonēšanu, naudas pārvedumu un pensijas saņemšanu, komunālo un citu rēķinu apmaksu, iemaksas PNS kontā, komercpreču iegādi u. c.

Ar pastnieka starpniecību Galēnu iedzīvotājiem iespējams saņemt arī skaidras naudas izmaksu no PNS konta. Šo un pārējos pastnieka pakalpojumus dzīvesvietā iespējams saņemt, iepriekš sazinoties ar Latvijas Pasta Klientu centru pa tālruni: 27008001 vai 67008001.

Saņemot aicinājumu par reģistrēta sūtījuma izņemšanu, iedzīvotājiem ir iespēja pieteikt sūtījuma bezmaksas saņemšanu Galēnu pasta pakalpojumu sniegšanas vietā, iepriekš zvanot pa tālruni 67008001, 27008001 un norādot datumu, kurā klients vēlas saņemt sūtījumu. Savukārt, apmeklējot Preiļu 1. pasta nodaļu Raiņa bulvārī 21, sūtījumu saņemšana bez iepriekšēja pieteikuma iespējama pirmdienās–piektdienās no plkst. 8.00 līdz 17.00.

Pasta pakalpojumu sniegšanas vietu skaitu un izvietojumu nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Par universālā pasta pakalpojuma saistību noteikšanu, kas paredz, ka Latvijas Pastam katra novada teritoriālajā vienībā ir vismaz viena pasta pakalpojumu sniegšanas vieta.

Galēnu iedzīvotāji par pasta pakalpojumu saņemšanas iespējām no 2023. gada 25. aprīļa tiks informēti ar īpašiem paziņojumiem savās pastkastītēs, sākot ar 27. martu.

Par VAS Latvijas Pasts

Latvijas Pasts nodrošina plašāko pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, uzturot vairāk nekā 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietu un izvērstu āra un iekštelpu pakomātu tīklu. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, pakomātu, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. Latvijas Pasts ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā ap 2700 darbinieku. Uzņēmuma iekšzemes sūtījumu piegādes kvalitātes mērījumus veic viena no Latvijas vadošajām tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūrām Kantar TNS, savukārt pārrobežu sūtījumu piegādes kvalitātes kontroles mērījumi tiek nodrošināti Starptautiskās pasta korporācijas (International Post Corporation) ietvaros ar izpētes kompāniju Kantar TNS, Ipsos un Quotas starpniecību.

Sīkākai informācijai:
Vineta Kļaviņa | Vecākā sabiedrisko attiecību projektu vadītāja
Mob.: +371 26722585
E-pasts: pr@pasts.lv; vineta.klavina@pasts.lv

Latvijas Pasta sociālo mediju profili:
Twitter; Facebook; Instagram; Linkedin

Sākot ar 24. martu, SIA “PREIĻU SAIMNIEKS” uzsāks ikgadējo pārvaldībā esošo daudzdzīvokļu māju vizuālo apsekošanu, lai izvērtētu to konstrukciju, kā arī tajās esošo iekārtu un inženiertīklu vizuālo stāvokli.

Komisijas sastāvs: komisijas vadītāja – namu pārvaldniece Gunta Āboliņa, komisijas locekļi: komunālās daļas vadītāja Diāna Kotāne, siltumapgādes daļas vadītājs Uldis Kazāks, ūdens kanalizāciju sistēmu speciālists Andris Brics, santehniķis Arvis Konošonoks, ēku pārzinis Guntars Jurkijans, elektriķis Oskars Vaivods, projektu vadītājs Arnis Vilcāns. Pie māju apsekošanām var tikt piesaistīti arī māju vecākie.

Akti ar apsekošanas rezultātiem un katrai mājai ieteicamajiem darbiem tiks pievienoti māju lietām Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), un būs pieejami māju vecākajiem no 01.07.2023. Dzīvokļu īpašnieki, iesniedzot iesniegumu, ar aktiem varēs iepazīties klātienē SIA “PREIĻU SAIMNIEKS” administrācijas ēkā Liepu ielā 2, Preiļos vai arī saņemt tos elektroniski.

Informāciju sagatavoja
SIA “PREIĻU SAIMNIEKS”
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Sigita Āboliņa

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā informācija liecina, ka kūlas ugunsgrēku skaits Latvijā kopumā pērn palielinājās – reģistrēti 1532 kūlas ugunsgrēki (2021. gadā – 1196). Visvairāk kūlas ugunsgrēku – 392 reģistrēti Latgales reģionā – 153 no tiem Daugavpilī.  Daugavpilī kūlas ugunsgrēku skaits pērn pieaudzis par 40 %.

Aizvadītajā gadā Latgales reģiona pārvaldes teritorijā kopumā izdeguši vairāk nekā 584 hektāri pērnās zāles. Salīdzinājumā ar 2021. gadu palielinājies gan kūlas ugunsgrēku skaits (par 72 kūlas ugunsgrēkiem), gan arī izdegusī platība (par ~60 hektāriem).

Arī Rēzekne pērn pieaudzis kūlas ugunsgrēku skaits. Ja 2021. gadā tika reģistrēti deviņi kūlas ugunsgrēki, tad pērn skaits gandrīz dubultojies – 17 kūlas ugunsgrēkos dzēsti vairāk nekā 25 hektāri zemes.

Latgalē kūlas ugunsgrēku skaits un izdegusī platība palielinājusies četros novados.

Augšdaugavas novadā pērn dzēsti 102 kūlas ugunsgrēki (par 12 kūlas ugunsgrēkiem vairāk nekā gadu iepriekš), izdegusī platība – vairāk nekā 250 hektāri (platība gandrīz dubultojusies, ja salīdzina ar 2021. gadu).

Krāslavas novadā pērn dzēsti septiņi kūlas ugunsgrēki, kuru degšanas platībā ir 3,1 hektārs, gadu iepriekš dzēsti seši kūlas ugunsgrēki divu hektāru lielā platībā.

Preiļu novadā pērn kūlas ugunsgrēku skaits pieaudzis no 10 kūlas ugunsgrēkiem 2021. gadā uz 20 ugunsgrēkiem pērn, kad pērna zāle tik dzēsta 15.5 hektārus lielā platībā (izdegusī platība pieaugusi gandrīz trīs reizes).

Rēzeknes novadā pērn minimāli un tomēr pieaudzis kūlas ugunsgrēku skaits. Pērn dzēsti 47 kūlas ugunsgrēki 183 hektāru lielās platībās (pieaugums par ~40hektāriem, salīdzinājumā ar 2021. gadu).

Līvānu novadā pērn pieaudzis kūlas ugunsgrēku skaits – dzēsti 22 kūlas ugunsgrēki, taču nedaudz samazinājusies izdegusī platībā – no 6,8 hektāriem 2021. gadā līdz 6,18 hektāriem pērn.

Kūlas ugunsgrēku skaits  un izdegušās platības samazinājušās divos novados.

Balvu novadā pērn reģistrēti 12 kūlas ugunsgrēki. Salīdzinājumā ar 2021. gadu, kūlas ugunsgrēku skaits novadā samazinājies par 33 % (tad dzēsti 18 kūlas ugunsgrēki). Būtiski samazinājusies arī dzēstā kūlas ugunsgrēku platība. Ja 2021. gadā kūlas ugunsgrēki dzēsti 23.3 hektāru lielās platībās, tad pērn 5,25 hektāru platībā.

Līvānu novadā  būtiski mazinājušies kūlas ugunsgrēki – no 21 dzēsta kūlas ugunsgrēka 2021. gadā uz 12 kūlas ugunsgrēkiem pērn. Par trešdaļu samazinājušās arī izdegušās platības (pērn kūlas ugunsgrēki dzēsti 11,5 hektāru lielā platībā).

Arī pavasara teritoriju un ēku sakopšanas laikā ir jāievēro drošības noteikumi, jo zāles, koku lapu un zaru dedzināšana var izraisīt ugunsgrēku. Nereti neuzmanība, nepareiza ugunskura vietas izvēle, laikapstākļu neizvērtēšana un ugunskura atstāšana bez uzraudzības izraisa plašākus ugunsgrēkus, kuru rezultātā nodeg ēkas un transportlīdzekļi.

Pirms ugunskura kurināšanas ir jāpārliecinās vai konkrētās pašvaldības saistošie noteikumi atļauj kurināt ugunskurus – ja tas ir aizliegts, tad par to var tikt piemērots sods. Īpaša piesardzība jāievēro vējainā laikā, jo vējš dzirksteles var aiznest lielā attālumā. Tām nokļūstot degtspējīgos materiālos, var notikt aizdegšanās. Ja ugunskuru tomēr nepieciešams dedzināt, tad attālums līdz ēkām, kokiem un transportlīdzekļiem ir jāizvēlas vairākas reizes lielāks nekā bezvēja un lēna vēja gadījumā.

Gadījumā, ja iedzīvotājs pamana, ka kāda persona dedzina kūlu, tad nekavējoties ir jāzvana ugunsdzēsējiem glābējiem uz tālruni 112, kā arī jāziņo Valsts policijai par pārkāpēju.

VUGD aicina – sakopsim savus īpašumus, ievērojot drošības nosacījumus! Tāpat aicinām būt atbildīgiem, atklājot grila sezonu.

ATGĀDINĀM! „Ugunsdrošības noteikumi” nosaka, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku.

Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas “Ugunsdrošības noteikumu” prasības, jo noteikumu 28. punktā paredzēts, ka zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu.

Normatīvajos aktos ir paredzēti šādi sodi:

• atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55. panta trešajai daļai par kūlas dedzināšanu, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit sešām līdz 140 naudas soda vienībām (280 līdz 700 euro);
• atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55. panta otrajai daļai par noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu, ja tās rezultātā izcēlies ugunsgrēks, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no 28 līdz 86 naudas soda vienībām (140 līdz 430 euro), bet juridiskajai personai – no 280 līdz 860 naudas soda vienībām (1400 līdz 4300 euro).
• atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55.panta pirmajai daļai, par noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz 56 naudas soda vienībām (30 līdz 280 euro), bet juridiskai personai – no 56 līdz 280 naudas soda vienībām (280 – 1400 euro);

VUGD turpina sadarboties ar Lauku atbalsta dienestu, informējot par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.

Plašākai informācijai:
Sandra Vējiņa
VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore
Tel. 27018728, sandra.vejina@vugd.gov.lv

14. martā Preiļos, “Pliča sātā” notika meistarklase tīklu pīšanā Ukrainas aizstāvjiem. Nodarbību vadīja Vaira Lejniece, kura pastāstīja, ka ne visi Latvijā sietie maskēšanās tīkli veidoti pareizi. Pieredzējusī tīklu meistare deva padomu, ka krāsu paletei priekšā teicējs ir daba, tāpēc tīklu siešanai izmantojami audumi pelēcīgos, brūnganos, smilškrāsas toņos, bet iestājoties pavasarim, aktuāli zaļganie toņi. Auduma strēmelēs nedrīkst būt vīles, pogas, rāvējslēdzēji, spīdīgi elementi. Tīkla pinums nevar būt par biezu, jo caur to ir jāredz. Tīklam jābūt vieglam un tā funkcija ir lauzt kontūru.

Klātesošos uzrunāja meistarklases organizators Igors Pličs, Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns. Ukraiņu mākslinieks Andrejs Kravčenko sirsnīgi pateicās par nesavtīgo palīdzību ukraiņu tautai, dāvinot nama saimniekam Ukraiņu armijas karogu, veltot dziesmu un piedaloties tīkla tapšanas procesā.

Tīkla darināšanā tika sagatavotas auduma strēmeles, kur aktīvi darbojās Preiļu novada Pensionāru biedrības kundzes, gan Salas sākumskolas direktore Anita Vjakse.

Tīkla siešanas procesā darbojās Vārkavas un Upmalas pagastu pārvalžu vadītājas Skaidrīte Medne un Inta Kivleniece, Pelēču pagasta Komunālās daļas darbinieks Bonifācijs Kļavinskis, Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns, NVO centra dalībnieks Māris Miglāns.

Rezultātā tapa maskēšanās tīkls “Boņuks”, kā arī esam ieguvuši zināšanas un prasmes, kā kvalitatīvi pagatavot maskēšanās tīklu.

Informāciju sagatavojusi
Vārkavas pagasta pārvaldes vadītāja
Skaidrīte Medne

https://youtu.be/k1fn0CdXS24

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) ir vienojusies par sadarbību ar “Microsoft” 90 000 ASV dolāru  apmērā, kas arī 2023. gadā ļauj turpināt izglītības un kvalifikācijas uzlabošanas programmu “Virtuālās prakses Baltijā”, informēja LIKTA prezidente profesore Signe Bāliņa.

Šī būs “Virtuālo prakšu Baltijā” programmas trešā kārta. LIKTA šo projektu īsteno kopā ar Latvijas Universitātes Inovāciju centru LUMIC un sadarbības partneriem Lietuvā un Igaunijā.

Pēc LIKTA prezidentes paustā, projektā visiem interesentiem Baltijā tiek piedāvāti bezmaksas kursi par aktuāliem digitālajiem rīkiem un programmām, kas palīdz vienkāršot un uzlabot darbu un ir pielietojamas ikdienā. Dziļākas intereses gadījumā šīs mācības var pavērt ceļu karjerai informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) jomā. Dalībnieki kursos iegūst praktiskas zināšanas, pēc tam piedalās virtuālajās praksēs, kur apgūtās prasmes izmēģina reālai darba videi identiskos apstākļos, apgūstot praktiskas iemaņas dažādās Baltijas organizācijās.

“Mūsu mērķi ir pavisam konkrēti – virtuālās prakses risina kopējo tautsaimniecības pieprasījumu pēc IKT speciālistiem un pēc profesionāļiem, kuriem ir augsta līmeņa digitālās prasmes,” uzsvēra profesore Bāliņa.

Šīs mācības ļauj paaugstināt kvalifikāciju un tādējādi uzlabot pozīciju darba tirgū. Svarīgi, ka šī aktivitāte nav orientēta tikai uz jauniešiem un studentiem, bet uz ikviena vecuma profesionāli, kas meklē jaunas karjeras iespējas vai vēlas uzlabot savu konkurētspēju darba tirgū.

Pašlaik tīmekļa vietnē www.balticinternships.eu ir pieejami iepriekšējo kursu ieraksti. Jaunajā projekta kārtā interesentiem tiks piedāvāti bezmaksas kursi par mākslīgo intelektu, pamatkurss Python programmēšanā, kā arī kurss par datu analīzes un vizualizācijas rīku Microsoft Power BI. Kursiem varēs pieteikties no šī gada aprīļa.

Plānots, ka šogad kursus absolvēs vismaz 7500 dalībnieku, praksēs un pasākumos ar nozares darba devējiem piedalīsies 2500 cilvēku, jaunu darbu vai paaugstinājumu esošajā darbā iegūs vai būtiski uzlabos kvalifikāciju, paaugstinot konkurētspēju darba tirgū un tādējādi arī savus ieņēmumus, vismaz 1500 projekta dalībnieki. Iepriekšējā kārtā kursos iesaistījās vairāk kā 12 tūkstoši dalībnieku, praktiskās iemaņas virtuālajā praksē papildināja 4 325 cilvēki.

“Valstīs, kur cilvēki ir labāk apguvuši digitālās kompetences un kur dažādas tehnoloģijas un digitālie pakalpojumi tiek plaši izmantoti, ir labāki dzīves kvalitātes rādītāji,” saka “Microsoft” vadītāja Baltijā Vaida Sapole. Cilvēki šajās valstīs ir produktīvāki un pelna vairāk, un, kā apliecina “Microsoft Digitālās Nākotnes Indekss”, digitālās prasmes virza tādas inovācijas, kas ļauj ekonomikai attīstīties, radot jaunas darba vietas ar augstāku pievienoto vērtību.

Speciālistu ar digitālajām prasmēm trūkumu LIKTA risina arī ar citiem instrumentiem

Šis ar “Microsoft Philantropies” finansiālo atbalstu īstenotais projekts nepavisam nav vienīgais instruments, kā LIKTA turpina īstenot savu misiju – uzlabot Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju digitālās prasmes.

Atbilstoši Pasaules Ekonomikas foruma datiem, visā pasaulē tikai 33 % darbavietās, kas saistītas ar tehnoloģijām, strādā darbinieki ar nepieciešamajām kompetencēm. Turklāt foruma prognozes liecina, ka līdz 2030. gadam tiks radītas vismaz 150 miljoni jaunas ar tehnoloģijām saistītas darbavietas, 77 % no darbiem būs nepieciešamas digitālās kompetences.

To, ka Latvijas darba tirgū pietrūkst un nākamajos gados noteiktas kvalifikācijas speciālistu trūks vēl vairāk, apliecina arī Ekonomikas ministrijas publicētās darba tirgus prognozes vidējam un ilgtermiņam. Līdz 2030. un 2040. gadam darba tirgū pieaugs pieprasījums pēc IKT un veselības aprūpes jomas, kā arī zinātnes un inženierzinātņu speciālistiem, vienlaikus šīs ir arī jomas, kurās tiek prognozēts būtisks darbinieku trūkums.

Profesore Bāliņa uzsver, ka arī citās nozarēs trūkst un nākotnē potenciāli vēl vairāk trūks speciālistu ar digitālajām kompetencēm, tādēļ uzņēmēji tiek aicināti izmantot LIKTA un tās partneru piedāvātās kvalifikācijas celšanas iespējas.

Piemēram, Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētās mācības mikro un mazajiem uzņēmējiem, kā arī pašnodarbinātajiem projektā MMU.lv ir pieejamas vēl līdz šā gada decembrim – sākot no grāmatvedības, datu analīzes un digitālās drošības, beidzot ar Excel, sociālo tīklu marketinga rīkiem un tīmekļa vietņu veidošanu. Izvēloties jebkuru no MMU.lv mācībām digitālajā jomā, ir iespēja apgūt prasmes un iegūt zināšanas latviešu valodā gan tiešsaistē, gan klātienē. ERAF līdzfinansējums apmaksā 70 % no kursu cenas.

Tāpat līdz šī gada beigām visi uzņēmumi vēl var saņemt ES fondu līdzfinansējumu 30–70 % apmērā nepieciešamajām darbinieku mācībām projektā “Partnerībā organizētas IKT profesionāļu apmācības inovāciju veicināšanai un nozares attīstībai”, ko īsteno LIKTA. Projektā jau līdz šim aktīvi ir iesaistījušies daudzi nozares uzņēmumi, izmantojot sniegto iespēju paaugstināt savu darbinieku kvalifikāciju ar ERAF atbalstu.

Jau pavisam drīz, no 24. līdz 28. aprīlim, LIKTA kopā partneriem īstenos informatīvu un izglītojošu kampaņu – Eiropas Digitālā nedēļa 2023 Latvijā. Šajā laikā iedzīvotājiem un uzņēmējiem būs pieejamas dažādas aktivitātes, lai uzlabotu un nostiprinātu savas digitālās prasmes.

Pašlaik norisinās arī projekta “Gudrā Latvija” trešais posms, un ar LIKTA izstrādāto rīku “Digitālā brieduma tests” ikviens uzņēmums var ātri noteikt savu digitālo briedumu, tādējādi apzinot, kādas papildu zināšanas un prasmes vēl ir nepieciešamas veiksmīgai izaugsmei.

Par LIKTA

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) dibināta 1998. gadā, apvienojot IT un elektronisko sakaru nozares vadošos uzņēmumus un organizācijas, kā arī IKT profesionāļus – kopumā šobrīd ap 150 biedru. LIKTA vīzija ir uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstība, radot produktus un risinājumus ar augstu pievienoto vērtību. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozare veido arvien nozīmīgāku daļu Latvijas iekšzemes kopproduktā un eksportā. Savukārt informācijas sabiedrības attīstība un e-prasmes visās nozarēs un dzīves sfērās veicina kopējo Latvijas uzņēmumu produktivitāti, kā arī iedzīvotāju dzīves kvalitātes un labklājības pieaugumu.

Kontaktinformācija plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem:
Andris Melnūdris, LIKTA ģenerāldirektors
direktors@likta.lv, 67311821

2022. gadā Preiļu novadā darbojās 19 publiskās bibliotēkas, kuras iedzīvotājiem sniedza nepieciešamās zināšanas un informāciju, organizēja izstādes un kultūras pasākumus, veicināja sabiedrības kopīgu attīstību, papildināja un attīstīja novadpētniecības materiālu krājumu, sekmēja un pilnveidoja mūžizglītības iespējas.

Iedzīvotājiem tika sniegtas konsultācijas, organizēti lasītveicināšanas pasākumi, īstenoti projekti, veidotas izstādes, uzkrāti un saglabāti novadpētniecības materiāli, nodrošināta piekļuve informācijai un tehnoloģijām, sniegta iespēja izmantot plašo, vienoto krājumu.

Aizvadītais gads bibliotēkām ir bijis gana dinamisks, radošs un ar pozitīviem statistikas rādītājiem.

PREIĻU GALVENĀ BIBLIOTĒKA

Preiļu Galvenās bibliotēkas darba prioritātes aizvadītajā gadā:

• administratīvi teritoriālā reforma – pielāgošanās jaunajam centralizētajam sadarbības modelim ar pagastu bibliotēkām;
• Preiļu GB attīstības plāna 2022.–2026. gadam izstrāde;
• Preiļu GB akreditācija – atkārtoti iegūts reģiona galvenās bibliotēkas statuss;
• oriģinālliteratūras un lasītprasmes popularizējošu pasākumu rīkošana pilsētas un novada mērogā;
• bērnu literatūras nodaļas āra aktivitāšu zonas izveide (Viduslatgales pārnovadu fonda “Iedzīvotāji veido savu vidi 2022” projekta “Spēlējies koši un droši!” ietvaros);
• konsultatīvas un metodiskas palīdzības sniegšana Preiļu novada bibliotēkām;
• pagastu bibliotēku reglamentu un izmantošanas noteikumu izstrāde.

Jaunu pakalpojumu ieviešana:

• LEGO nodarbības pirmsskolas vecuma bērniem;
• tika izstrādātas un iedzīvotājiem piedāvātas trīs licencētas interešu izglītības programmas: Datorapmācība; Informācijas meklēšana tiešsaistes datu bāzēs; Lego robotika (6+ un 9+ vecuma grupām);
• bibliomāta pakalpojuma ieviešana – pašapkalpošanās iekārta bibliotēkā pasūtīto izdevumu saņemšanai un nodošanai 24 stundas diennaktī.

Jaunas rubrikas Preiļu GB Facebook lapā “Mūsu novadnieki: Par viņiem raksta”, “Preiļu novads preses slejās”, “Notikumu apkopojums Preiļu novada pagastu bibliotēkās”.

Projekti:

• 2022. gadā tika uzrakstīti četri VKKF projekti un piesaistīti 3950,00 EUR literatūru popularizējošu pasākumu organizēšanai dažādām vecuma grupām.
• Viduslatgales pārnovadu fonda projekta ietvaros saņemts finansējums 550,00 EUR apmērā āra vasaras aktivitāšu zonas labiekārtošanai.
• Tāpat turpinājās dalība EDIC Austrumlatgalē projektā (vadošais partneris Rēzeknes novada pašvaldība), kur saņemts EUR 3560,00 atbalsts pasākumu organizēšanai.

Ar Preiļu Galvenās bibliotēkas gada pārskatu var iepazīties šeit: Preiļu Galvenās bibliotēkas darba pārskats (PDF)

Preiļu Galvenās bibliotēkas darba rādītāju atspoguļojums infografikā:

PREIĻU NOVADA PAGASTU BIBLIOTĒKAS

Darba prioritātes Preiļu novada pagastu bibliotēkās:

• administratīvi teritoriālā reforma;
• attīstības plānu izstrāde 2022.–2026. gadam;
• aktīvs darbs pie bibliotēku apmeklētāju atgriešanas pēc Covid-19 samazināšanās un ierobežojumu atcelšanas;
• oriģinālliteratūras un lasītprasmes popularizējošu pasākumu un izstāžu rīkošana (t.sk. novadpētniecības);
• konsultāciju un uzziņu sniegšana.

Jauni pakalpojumi: bibliotēkas sniedza pakalpojumus, kas saistīti ar valsts pārvaldi, tuvinot šos pakalpojumus pagasta iedzīvotājiem, iesaistījās atbalsta pasākumā siltumapgādes un apkures izmaksu segšanai mājsaimniecībām, reģistrējot iesniegumus.

Projekti: Aizkalnes un Sīļukalna bibliotēkas iesaistījās Viduslatgales pārnovadu fonda projektā “Iedzīvotāji veido savu vidi 2022”, realizējot projektus: “Nāc, piesēdies Aizkalnē!” (uzstādīta lapene, nopirkti pārvietojami soli, iegādāta svētku lampiņu virtene) un “Teritorijas labiekārtošana Sīļukalna pagasta centrā” (Rezultātā sakopta un labiekārtota bibliotēkas un pagasta pārvaldes apkārtne, izveidota košumdobe ar daudzgadīgajiem dekoratīvajiem stādiem). Katra bibliotēka ieguva finansējumu 550 EUR apmērā.

Ar Preiļu novada publisko bibliotēku gada pārskatu var iepazīties šeit: Preiļu novada publisko bibliotēku gada pārskats (PDF).

Preiļu novada pagasta bibliotēku darba rādītāju atspoguļojums infografikā:

Informāciju sagatavoja:
Preiļu Galvenās bibliotēkas vadītājas vietnieces p.i. Sigita Trūpa
Preiļu Galvenās bibliotēkas metodiķe Egija Gribuste

Pavasara šķīdoņa dēļ autotransporta masas ierobežojumi patlaban ir ieviesti 623 valsts autoceļu posmos ar grants segumu. Visvairāk posmu ar ierobežojumiem ir Cēsu apkārtnē, kur šonedēļ transporta masas ierobežojumi noteikti 108 ceļu posmos. Savukārt pēdējā diennaktī ierobežojumu apjoms visstraujāk audzis Alūksnes un Gulbenes apkārtnē, kur jauni ierobežojumi ieviesti attiecīgi 28 un 29 posmos.

Ierobežojumus nosaka, izvērtējot katra ceļa faktisko stāvokli un tā nestspēju, tāpēc posmu skaits, kur tie ir aktuāli, var mainīties katru dienu.

Patlaban Jēkabpils apkārtnē ierobežojumi ieviesti 58 ceļu posmos, Aizkraukles apkārtnē – 46 posmos, Limbažu – 38, Gulbenes, Kuldīgas un  Preiļu – 35, bet Madonas – 31 posmā.

No 20 līdz 30 posmiem ar ierobežojumiem patlaban ir Tukuma, Ventspils, Alūksnes, Saldus, Dobeles un Jelgavas apkārtnē. Karte ar masas ierobežojumiem pieejama šeit.

Autotransporta masas ierobežojumi tiek ieviesti, lai nestspēju zaudējušie autoceļi netiktu neatgriezeniski sabojāti. Ierobežojumu laikā tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām.

Atļaujas kravu izvešanai šķīdoņa laikā netiek izsniegtas, satiksmes ierobežojumu ievērošanu kontrolē Valsts policija. Bez ierobežojumiem šķīdonī atļauts braukt operatīvajam un sabiedriskajam transportam, svaigpiena pārvadātājiem, kā arī transportam, kas izved kritušus lopus.

Šķīdonis uz grants ceļiem rodas pavasarī un rudenī, kā arī atkušņa laikā, kad uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums. Transporta masas ierobežojumi šķīdoņa laikā ir vispāratzīta prakse, un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem. Latvijas īpatnība ir tā, ka no visa valsts pārziņā esošā autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu, pārsvarā tie ir vietējās nozīmes ceļi ar nelielu satiksmes intensitāti.

Grants autoceļu uzturēšanas darbus šķīdoņa laikā nav iespējams veikt, jo, uzbraucot ar smago tehniku uz pārmitrināta, nestspēju zaudējuša ceļa, tas tiks sabojāts vēl vairāk. Uzlabot grants ceļa stāvokli var tikai tad, kad tas ir apžuvis un atguvis nestspēju.

Par apgrūtinātiem braukšanas apstākļiem vai citiem ar satiksmi un ceļu stāvokli saistītiem novērojumiem aicinām informēt VSIA Latvijas Valsts ceļi, zvanot uz bezmaksas diennakts informatīvo tālruni 80005555, kā arī uzņēmuma Twitter un Facebook kontos.

Informāciju sagatavoja
VSIA Latvijas Valsts ceļi
Komunikācijas daļa un Satiksmes informācijas centrs

APVIENOTO KOMITEJU SĒDES DARBA KĀRTĪBA
Preiļi
2023. gada 24. martā

1. Par Preiļu novada domes amatpersonu, Preiļu novada pašvaldības centrālās administrācijas struktūrvienību un tās iestāžu darbinieku amatu saraksta un mēnešalgu 2023. gadam apstiprināšanu.
2. Par saistošo noteikumu “Par Preiļu novada pašvaldības 2023. gada pamatbudžetu” apstiprināšanu.

Nepublicējamā daļa

3. Par Preiļu novada pašvaldības apbalvojumu piešķiršanu.

Darba kārtība (PDF)

FINANŠU KOMITEJAS SĒDES DARBA KĀRTĪBA
Preiļi
2023. gada 23. martā

1. Par Preiļu novada pašvaldības saistošo noteikumu “Par licencēto makšķerēšanu Bicānu ezerā, Bieržgaļa ezerā, Biešonā, Cirišā, Eikša ezerā, Jašazarā, Kategrades ezerā, Lielajā Kolupa ezerā, Pakalnī, Pelēča ezerā, Rušonā un Zolvas ezerā Preiļu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā no 2023. gada līdz 2030. gadam” apstiprināšanu.
2. Par Preiļu novada pašvaldības noteikumu “Izglītības iestāžu izglītojamo un pedagogu apbalvošanas kārtība” apstiprināšanu.
3. Par Preiļu novada pašvaldības noteikumu “Par Preiļu novada izglītības iestāžu tehnisko darbinieku amatu vienībām un darba slodzēm, ko finansē no pašvaldības budžeta” apstiprināšanu.
4. Par Preiļu novada attīstības programmas 2022.-2029. gadam investīciju plāna 2022.-2025. gadam aktualizāciju.
5. Par grozījumiem Preiļu novada Labklājības pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādī.
6. Par pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanu sabiedriski nozīmīga projekta realizācijai.
7. Par līdzfinansējuma piešķiršanu projektiem.
8. Par piedalīšanos Latvijas-Lietuvas programmas 2021.-2027. gadam projektu konkursā ar projekta pieteikumu “Ezertaka – starptautiskā garo pārgājienu maršruta attīstība”.
9. Par atļaujas sniegšanu veikt tirdzniecību no pārvietojama mazumtirdzniecības punkta.
10. Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem.
11. Par nekustamā īpašuma nodokļa pārmaksas dzēšanu.
12. Par nekustamā īpašuma nodokļa parāda dzēšanu.
13. Par iesniegumu notāram par mantojuma atklāšanās izsludināšanu.
14. Par nekustamā īpašuma atzīšanu par bezīpašnieka mantu.
15. Par zemes gabala nomas tiesību izsoles organizēšanu.
16. Par pašvaldībai piekrītošā nekustamā īpašuma – starpgabala – reģistrāciju zemesgrāmatā un atsavināšanas procesa uzsākšanu.
17. Par nekustamā īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā.
18. Par izsoles rezultātiem.

Darba kārtība (PDF)

SOCIĀLO, IZGLĪTĪBAS UN KULTŪRAS JAUTĀJUMU KOMITEJAS SĒDES DARBA KĀRTĪBA
Preiļi
2023. gada 23. martā

1. Par uzņemšanu rindā uz pašvaldības dzīvojamo platību.
2. Par sociālā dzīvokļa īres līguma pagarināšanu.
3. Par dzīvokļa īres līguma izbeigšanu.
4. Par Preiļu novada pašvaldības noteikumu “Izglītības iestāžu izglītojamo un pedagogu apbalvošanas kārtība” apstiprināšanu.
5. Par grozījumiem Preiļu novada pašvaldības noteikumos “Par interešu Izglītības programmu izvērtēšanu un valsts mērķdotācijas sadali”.
6. Par grozījumiem Preiļu novada Labklājības pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādī.

Darba kārtība (PDF)

Gatavojoties Lielajai Talkai, kas šogad notiks 22. aprīlī, tradicionāli ieskandinājām pirmstalkas mēnesi, kura laikā gatavosimies lielajam pavasara notikumam. Pasākumā piedalījās Lielās Talkas koordinatori, atbalstītāji un draugi. Savukārt pirms ieskandināšanas pasākuma svinīgās daļa, kopā ar ekspertiem diskutējām par vides jautājumiem. Kā savā uzrunā atzina Lielās Talkas patrons Valsts prezidents Egils Levits, Lielā Talka ne tikai rosina uz kopīgu rīcību, bet arī mudina domāt un meklēt atbildes uz lielajiem zaļākas nākotnes jautājumiem.

Lielās Talkas ieskandināšanas pasākums tika atklāts ar diskusiju “Vides piesārņojums un tā mazināšana Zaļā kursa ietvaros”, kuras laikā Lielās Talkas vadītāja Vita Jaunzeme kopā ar ekspertiem un Lielās Talkas koordinatoriem, centās atbildēt uz jautājumiem – ko tad nozīmē Zaļais kurss un kāds varētu būt Latvijas ceļš tā ietvaros, kādi ir vides piesārņojuma veidi un kā šo piesārņojumu mazināt. Diskusijā piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Agnese Geduševa, Valsts vides dienesta ģenerāldirektora vietniece Laura Anteina, Ārvalstu investoru padomes Latvijā Zaļās ekonomikas attīstības darba grupas vadītāja Dace Cīrule, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadošais pētnieks, Magnetobioloģijas laboratorijas vadītājs Antons Kolodinskis, Ādažu novada domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone un LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns. (Diskusiju varat skatīt šeit: https://www.youtube.com/watch?v=r1kpjFfVwxM)

Pasākuma svinīgajā daļā, Lielās Talkas vadītāja Vita Jaunzeme pateicās visiem, kuri līdzdarbojās un sniedza savu palīdzīgo roku, lai talka notiktu nu jau 16 gadus. Tāpat talkas vadītāja aicināja ikvienu Latvijas iedzīvotāju 22. aprīlī iesaistīties Lielās Talkas aktivitātēs, veicot sakopšanas un labiekārtošanas darbus, lai padarītu apkārtējo vidu tīru un zaļu nākamajām paaudzēm!

Pasākumā viesiem uzrunu teica arī Lielās Talkas patrons Valsts prezidents Egils Levits un citi Lielās Talkas atbalstītāji.

Valsts prezidents Egils Levits: “Mums šajā pasaulē var būt katram savs viedoklis par kādu jautājumu, bet daba ir tā, kas mūs visus vieno, neatkarīgi no mūsu piederības kādai valstij vai kādai viedokļu grupai. Ūdens savieno visu pasauli, gaisa straumes virzās no vienas debespuses uz otru, nejautājot par valstu robežām. Tas nozīmē, ka zaļa Latvija var iespaidot arvien zaļāku pasaules tapšanu, un citu valstu iedzīvotāju centieni attīrīt savu zemi vai to nedarīt, var iespaidot Latvijas nākotni. Bet, protams, to, ko Latvija dara, tas iespaido arī citas valstis. Mēs Latvijā izvēlamies būt aktīva pasaules daļa, rīcības cilvēki, kas ir gatavi gan cīnīties ar piesārņojuma sekām, gan mainīt ieradumus, lai padarītu Latviju brīvu no sārņiem un ar veselīgu, skaistu vidi saviem iedzīvotājiem.”

Agnese Geduševa, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre: Jau pēc mēneša ikgadējais notikums, Lielā Talka, pulcēs talciniekus Latvijā. Tas ir laiks, kad mēs visi sadodamies rokās kāda liela un cēla mērķa vārdā – sakopt un labiekārtot vidi kurā mēs dzīvojam. VARAM būtiskākie vides aizsardzības mērķi saskan ar Lielās Talkas mērķiem: virzība uz klimata neitralitāti, pāreja uz aprites ekonomiku, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un atjaunošana, kā arī piesārņojuma samazināšana. Taču to varam realizēt tikai ar sabiedrības atbildīgu iesaisti. Lielajai Talkai ir sava misija – ne vien cīnīties ar sekām, bet arī izskaust cēloņus. Tas ir būtisks darbs, lai samazinātu jaunu atkritumu rašanos un izslēgtu to nonākšanu dabā, uzlabotu vides kvalitāti kopumā. Katram jārūpējas, lai par ieradumu kļūtu mūsu atbildīgās izvēles – izvēloties to ražotāju preces, kuri pārdomājuši ražošanas ciklu, ražo pārstrādājams vai otrreiz izmantojamas preces, lai neradītu liekus atkritumus. Mūsu nākotne ir pašu rokās, bet visvairāk – tā ir mūsu bērnu rokās. Tāpēc aicinu Lielajā Talkā piedalīties kopā ar bērniem un jauniešiem, lai atbildība par vidi kļūtu par viņu dzīvesveidu un ikdienas ieradumu.”

Šogad Lielajā Talkā aktīvi iesaistījušās arī ārvalstu vēstniecības Latvijā, atsaucoties Zviedrijas un Īrijas vēstniecību aicinājumam. Zviedrijas Karalistes vēstniece Latvijā Kārina Hēglunde (Karin Höglund) pastāstīja, ka Zviedrijai, kļūstot par Eiropas Savienības prezidējošo valsti, viņi sapratuši, ka labākais veids, kā kaut ko panākt – rādīt ar savu piemēru. Tostarp, darot visu iespējamo, lai daba mums apkārt kļūtu tīrāka. Tāpēc Zviedrijas vēstniecība aktīvi iesaistījusies Lielajā Talkā. Savukārt Īrijas vēstniece Latvijā Īmera Frīla (Eimear Friel) uzsvēra, ka mums jāsaprot – nevaram pieņem dabu kā pašsaprotamu, mums pienākošos. Labi zinām, ka cilvēka darbība būtiski ietekmē dabā notiekošos, un katrs no mums atbildīgs par to, kas notiek ar apkārtējo vidi. Vēstniecības darbinieki ļoti atbildīgi izturas pret šo jautājumu, tāpēc iesaistās Lielās Talkas aktivitātēs.

Līga Abizāre, AS “Latvijas valsts meži” Vides izglītības vadītāja: “Mēs, Latvijas valsts mežos vienmēr esam jutušies kā daļa no Lielās Talkas ģimenes un organizētāji gan talkai gan visiem Meža dienu pasākumiem. Man ir priecīga ziņa visiem, kuriem talkošana ir sirdslieta. Jau tagad jums ir iespēja doties sakopt dabu no atkritumiem Latvijas valsts mežos! Visos reģionos izsludinātas atvērtās Meža dienas un mūsu darbinieki jūs gaida ar maisiem, cimdiem un labu garastāvokli.”

Juris Šleiers, Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītājs: “Talkot var ne vien 22.aprīlī un ne tikai vienu reizi gadā. To var un vajadzētu darīt katru dienu. Ir arī trīs vienkāršas lietas, kuras mēs varam praktizēt talku starplaikos, lai samazinātu ietekmi uz vidi, ko paši radām – doties uz veikalu ar kājām, ar savu maisiņu un izmantot elektronisko čeku. Tas ir ļoti vienkāršs, bet liels soli tīras vides virzienā. Ja runājam par Lielo Talku, jums jāatceras arī viens būtisks datums. Ja jums ir vēlme talkot, bet nav maisa, tad Lielā Talka ir sarūpējusi daudzus tūkstošus maisu, kurus, sākot ar 15. aprīli, gatavojoties talkošanai, varēsiet saņemt lielākajos Rimi veikalos. Būsim lielākā un zaļākā valsts pasaulē.”

Ieva Anita Rieksta, “Mežpils alus” zīmola vadītāja: “Mums ir liels prieks būt kopā ar Lielo Talku jau 4 gadus – gan pavasarī, gan rudenī. Ļoti novērtējam Vitas Jaunzemes un Lielās Talkas komandas degsmi, kura ir lipīga, un tagad arī mēs jūtam vēlmi darīt vairāk, būt videi draudzīgākiem un rūpēties par mūsu resursiem. Apzināmies, ka ceļš uz ilgtspēju ne vienmēr ir viegls un ir tāls, līdz ar ko, mūsu esam paredzējuši līdz 2040.gadam ir sasniegt CO2 neitralitāti visos līmeņos. Lielā Talka mūsu ļoti iedvesmo virzīties uz mērķi, esam priecīgi būt daļai no šīs ģimenes.”

Taču vislielāko paldies Valsts prezidents, Vita Jaunzeme un citi talkas atbalstītāji teica Lielās Talkas koordinatoriem, kuri organizē talkas visā Latvijā. Pateicoties viņu ieguldītajam darbam, ik gadu Lielā talka pulcē tūkstošiem talcinieku. Kuldīgas novada koordinatore Dace Jansone pasākumā arī atzina, ka mums pašiem jābūt atbildīgiem par savu rīcību un jāspēj aiz sevis neradīt atkritumus. Ir jādomā par iespējām tos pārstrādāt vai iedot otru dzīvi, lai mazinātu vides piesārņojumu.

Atgādinām, ka talciniekiem iespējams pieteikt savu talkas vai vides labiekārtošanas vietu Lielās Talkas mājaslapā www.talkas.lv. Mājaslapā atrodamas trīs interaktīvās kartes:

• “Lielās Talkas’23 karte” talcinieki aicināti pieteikt trīs veidu talkas – atkritumu savākšanas talkas, labiekārtošanas talkas vai apvienotās talkas labiekārtošanas un atkritumu savākšanas talkas: https://talkas.lv/apstiprinatas-talkas/;
• “Solo Talkas’23 karte” savas talkas ir aicināti pieteikt tie, kuri vēlas doties dabā un talkot vienatnē, divatā vai ģimenes ietvaros, lai sakoptu tuvāko apkārtni. Tā ir iespēja individuālajiem talciniekiem pievienoties plašajam Latvijas talcinieku pulkam, lai kopīgi piedalītos pavasara sakopšanas darbos: https://talkas.lv/liela-talka/solo-talkas/ (SOLO talciniekiem savāktie atkritumi jānogādā oficiālajās talkošanas vietās, kuras atrodamas kopējā talkošanas kartē);
• “Piesārņoto vietu karte” Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja atzīmēt īpaši piesārņotas vietas savos novados un reģionos, tādā veidā norādot, kur sakopšanas darbi būtu īpaši nepieciešami: https://talkas.lv/piesarnoto-vietu-karte/.

Ar saviem zaļajiem darbiem dalieties sociālajos tīklos, izmantojot tēmturus: #LielāTalka2023 #parzaluLatviju #ZalaLatvijaZalaPasaule

Zaļa Latvija = Zaļa pasaule! Uz tikšanos Lielajā Talkā 22. aprīlī visā Latvijā!

Papildu informācija:
Jana Kralliša
Lielās Talkas sabiedrisko attiecību konsultante
Mob.tālr. 26462844
e-pasts: jana.krallisa@onecom-latvia.com

INFRASTRUKTŪRAS UN NOVADA ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS SĒDES DARBA KĀRTĪBA
Preiļi
2023. gada 23. martā

1. Par Preiļu novada pašvaldības saistošo noteikumu “Preiļu novada pašvaldības iedzīvotāju konsultatīvās padomes nolikums” apstiprināšanu.
2. Par Preiļu novada pašvaldības saistošo noteikumu “Par licencēto makšķerēšanu Bicānu ezerā, Bieržgaļa ezerā, Biešonā, Cirišā, Eikša ezerā, Jašazarā, Kategrades ezerā, Lielajā Kolupa ezerā, Pakalnī, Pelēča ezerā, Rušonā un Zolvas ezerā Preiļu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā no 2023. gada līdz 2030. gadam” apstiprināšanu.
3. Par Preiļu novada pašvaldības Satiksmes organizācijas un kustības drošības komisijas nolikuma apstiprināšanu.
4. Par Preiļu novada pašvaldības saistošo noteikumu Nr. 2023/1 „Preiļu novada pašvaldības teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi” precizēšanu.
5. Par grozījumiem Preiļu novada pašvaldības saistošajos noteikumos Nr. 2022/41 “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Preiļu novadā”.
6. Par Preiļu novada domes 2022. gada 29. decembra sēdes lēmuma “Par medību platību nomas tiesībām” (protokols Nr. 26, 40.§, 40.1.apakšpunkts) precizēšanu.
7. Par Preiļu novada attīstības programmas 2022.-2029. gadam investīciju plāna 2022.-2025.gadam aktualizāciju.
8. Par piedalīšanos Latvijas-Lietuvas programmas 2021.-2027. gadam projektu konkursā ar projekta pieteikumu “Ezertaka – starptautiskā garo pārgājienu maršruta attīstība”.
9. Par telpu nomas līguma pagarināšanu.
10. Par nomas telpas maiņu.
11. Par telpu nomas līguma izbeigšanu.
12. Par medību tiesības izmantošanas līguma noslēgšanu.
13. Par rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma slēgšanu un zvejas limita pašpatēriņa zvejai Eikša ezerā 2023. gadam iedalīšanu.
14. Par rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma slēgšanu un zvejas limita pašpatēriņa zvejai Bieržgaļa ezerā 2023. gadam iedalīšanu.
15. Par rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma slēgšanu un zvejas limita pašpatēriņa zvejai Šusta ezerā 2023. gadam iedalīšanu.
16. Par rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma slēgšanu un zvejas limita pašpatēriņa zvejai Bicānu ezerā 2023. gadam iedalīšanu.
17. Par rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma slēgšanu un zvejas limita pašpatēriņa zvejai Salmeja ezerā 2023. gadam iedalīšanu.
18. Par rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma slēgšanu un zvejas limita pašpatēriņa zvejai Kameņecas Ilzis ezerā 2023. gadam iedalīšanu.
19. Par rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma slēgšanu un zvejas limita pašpatēriņa zvejai Pelēču ezerā 2023. gadam iedalīšanu.
20. Par rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma slēgšanu un zvejas limita pašpatēriņa zvejai Zolvas ezerā 2023. gadam iedalīšanu.
21. Par rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma slēgšanu un zvejas limita pašpatēriņa zvejai Kategrades ezerā 2023. gadam iedalīšanu.
22. Par rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma slēgšanu un zvejas limita pašpatēriņa zvejai Ciriša ezerā 2023. gadam iedalīšanu.
23. Par rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma slēgšanu un zvejas limita pašpatēriņa zvejai Lielā Kolupa ezerā 2023. gadam iedalīšanu.

Darba kārtība (PDF)

17. martā Jēkabpilī notika Jēkabpils sporta skolas atklātās sacensības vieglatlētikā U-12 un U-14 vecuma grupās, kurās piedalījās 14 Preiļu novada BJSS jaunie vieglatlēti un izcīnīja sešas medaļas.

U-12 grupā visvairāk medaļu izcīnīja Dāvids Stupāns (trenere Lāsma Grīnberga): 1. vieta tāllēkšanā ar rezultātu 4 m 09 cm un divas 2. vietas – 60 m skrējienā ar rez. 9,38 sek. un 300 m skrējienā ar rez. 55,00 sek.). 3. vieta Artūram Podniekam (trenere Lāsma Grīnbrga) 300 m skrējienā ar rezultātu 55,34 sek. 4. vieta Elisei Skumbinai (trenere Lāsma Grīnberga) 300 m skrējienā, 5. vieta Kristapam Veinbergam (treneris Jānis Brakovskis) tāllēkšanā un 6. vieta 300 m skrējienā.

U-14 grupā tika izcīnītas divas bronzas medaļas: Erikai Somei (treneris Staņislavs Stankevičs) augstlēkšanā ar rezultātu 1 m 35 cm un Ladomiram Povoroznijam (treneris Jānis Brakovskis) lodes grūšanā (3 kg) ar rezultātu 9 m 82 cm. 4. vieta Ērikai Somei 60 m skrējienā, 6. vieta Sebastianam Civkoram 600 m skrējienā.

Apsveicam  jaunus vieglatlētus ar sasniegtiem rezultātiem un viņu trenerus par ieguldīto darbu mācību treniņa procesā!

Informāciju sagatavojusi
Preiļu novada BJSS metodiķe
Viktorija Neištadte

Preiļu novada Kultūras un tūrisma pārvalde izsludina pieteikšanos Preiļu novada Kultūras centra Kultūras pasākumu tehniskā režisora (profesijas kods 3521 25) amatam.

Darba veids: darba līgums uz nenoteiktu laiku, 1 likme.
Vakanto vietu skaits: 1.

Mēnešalga: bruto EUR 1100,00.

Galvenie amata pienākumi:

• Veikt Preiļu novada Kultūras centra kultūras pasākumu un ikdienas darbu tehnisko realizāciju.
• Nodrošināt kvalitatīvu pasākumu apskaņošanu un video projicēšanu atbilstoši pasākuma scenārijam vai tehniskajai specifikācijai, piemērot apskaņošanas tehniskos risinājumus.
• Pārzināt gan analogās, gan digitālās pultis, veikt darbu ar audio iekārtām.
• Atbildēt par iekārtu tehnisko stāvokli, veikt to regulāru tehnisko monitoringu.
• Veikt iekārtu uzstādīšanu un demontāžu pasākumos (fizisks darbs).

Prasības pretendentiem:

• Atbilstoša profesionālā izglītība vai arī pieredze šāda darba veikšanai ne mazāk kā 1 gadu;
• Skaņas, video iekārtu, elektrotīklu uzbūves un pielietošanas principu teorētiskās un praktiskās zināšanas;
• Spēja strādāt un koncentrēties saspringtās darba situācijās, ātri reaģēt un rast risinājumu;
• Izpratne par kultūras jomas pasākumiem;
• Labas komunikācijas prasmes;
• Valsts valodas zināšanas augstākajā līmenī;
• Datorprasmes pieredzējuša lietotāja līmenī;
• Nevainojama reputācija.

Piedāvājam:

• Stabilu atalgojumu.
• Sakārtotu darba vidi.
• Interesantu, atbildīgu un dinamisku darbu.
• Profesionālo zināšanu, prasmju un spēju pilnveidi.

Konkursa nolikums (PDF)

Pieteikumu (motivācijas vēstuli) ar dzīves aprakstu (CV), izglītību apliecinošu  dokumentu kopijas lūdzam sūtīt uz e-pasta adresi: kulturas.parvalde@preili.lv vai pa pastu: Preiļu novada Kultūras un tūrisma pārvaldei, Raiņa bulvāris 28, Preiļi, Preiļu  novads, LV-5301 līdz 2023. gada 10. aprīlim plkst. 17.00. Tālrunis uzziņām: 28001177.

Privātuma paziņojums par datu apstrādi pretendentu atlases procesā

Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 13. panta 1., 2.p. informējam:

–          Datu apstrādes pārzinis Preiļu novada pašvaldība, Raiņa bulvāris 19, Preiļi, Preiļu novads, LV-5301, tālrunis: 65322766; e-pasts: dome@preili.lv;
–          pretendentu pieteikumos iekļauto personas datu apstrādes mērķis ir pretendentu atlases veikšana;
–          personas datu apstrādes tiesiskais pamats – pārziņa leģitīmās intereses;
–          personas datu saņēmēji – domes administrācija un speciālisti, kuri iesaistīti personāla atlases un izvērtēšanas procesā (pretendentu atlases komisija);
–          personas dati netiks nodoti uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju; kā arī, netiks veikta automatizēta lēmumu pieņemšana, tostarp profilēšana;
–          pēc atlases pretendentu personas dati tiks uzglabāti līdz tekošā gada beigām;

Pretendentam, kā datu subjektam, ir tiesības: pieprasīt pārzinim piekļuvi datu subjekta personas datiem un to labošanu vai dzēšanu, vai apstrādes ierobežošanu attiecībā uz datu subjektu, vai tiesības iebilst pret apstrādi, kā arī tiesības uz datu pārnesamību; iesniegt sūdzību uzraudzības iestādei.

Iesniedzot pieteikuma dokumentus uz attiecīgo vakanci, pretendents apliecina, ka ir informēts par personas datu apstrādi pretendentu atlases procesā.

Saistībā ar SIA “Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācija” (turpmāk – SIA “AADSO”) 2023. gada 15. martā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniegto sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifa projektu atkritumu poligonam “Cinīši”, Demenes pagastā, Augšdaugavas novadā, kas aprēķināts saskaņā ar sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifa aprēķināšanas metodiku, SIA “AADSO” ir ievietojusi paziņojuma publikāciju VSIA “Latvijas Vēstnesis” un apskatāms: ŠEIT.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam Jūsu pašvaldības oficiālajā mājas lapā ievietot augstāk redzamo paziņojuma publikācijas saiti, lai Jūsu pašvaldības iedzīvotājiem tiktu nodrošināta iespēja iesniegt priekšlikumus un ieteikumus par izstrādāto un iesniegto tarifa projektu SIA AADSO.

Iepazīties ar tarifa projektā ietverto vispārpieejamo informāciju, kā arī sniegt savus priekšlikumus un ieteikumus par  CSA atkritumu apglabāšanas tarifa projektu lietotājs var  Ģimnāzijas ielā 28-2, Daugavpilī, LV-5401, iepriekš sazinoties ar Kasparu Laizānu, tālr. 29605014 un e-pastā: aadso@inbox.lv.

Priekšlikumus un ieteikumus par tarifa projektu rakstveidā vai elektroniski var iesniegt  Augšdaugavas novadā, Demenes pagastā, “Cīnīši”, LV-5442, un aadso@inbox.lv, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai Rīgā, Ūnijas ielā 45, elektroniskā pasta adrese: sprk@sprk.gov.lv, 20 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Informāciju sagatavoja
SIA „Atkritumu apsaimniekošanas
Dienvidlatgales starppašvaldību organizācija” valdes loceklis
Aivars Pudāns

Šī gada 9. martā Aglonas vidusskolā pozitīvi gaišā un radošā noskaņā izskanēja latgaliešu rakstniecei, dzejniecei, tautas skolotājai un gaismas nesējai Naaizmērstulei (īstajā vārdā Rozālijai Tabinei) (1890–1965) veltītais Latgales lauku skolu jaunrades darbu un ilustrāciju konkursa noslēguma pasākums.

Konkursa tēma “Tu vīnmār lobõks palikt sõc” /Naaizmērstule/ radošās rakstīšanas un domāšanas pasaulē vienuviet sapulcēja interesantus rakstītājus un neparastus zīmētājus no Galēniem, Rikavas, Viļāniem, Riebiņiem, Maltas, Rudzātiem, Krāslavas, Kārsavas, Rugājiem, Jersikas, Aglonas. Līdz ar to žūrija Aglonas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotājas Monikas Pušņakovas vadībā (viņa ir arī šī konkursa idejas autore) varēja izvērtēt un priecāties par 73 jaunrades darbiem un 85 ilustrācijām.

Prieks, ka mūsu jaunā paaudze ir filozofiski domājoša, allaž meklē risinājumu neparastās dzīves situācijās un ļoti mīl savu dzimto novadu Latgali, par ko liecina arī 12 jauki darbiņi latgaliešu valodā (paldies skolotājām – konsultantēm). Patiešām ir liels lepnums par mūsu stiprajām Latgales skolām, kurās mājo tik daudz pozitīvā. Par to savā radošajā darbā raksta arī Viktorija Vita Straujupe no Viļānu vidusskolas: “Tu vīnmār lobuoks palikt suoc,/Kod lobpruot tu uz školu nuoc!”.

Iepriecina arī tas, ka mūsu rakstītāji, analizējot sevi un apkārt notiekošo, rada pozitīvo domu pasauli. Tā Maija Sērmā no Galēnu pamatskolas raksta: “Es vieleju vysim satikt tikai lobus cylvākus, kas myus meiļoj i cīnej!”. Un ļoti patīkami ir arī tas, ka mūsu jaunie literāti zina, kā kļūt par aizvien labākiem cilvēkiem. Denīze Valaine no Aglonas Katoļu ģimnāzijas saka: “Esmu atradusi zāles visiem saviem mošķiem. Tā ir mīlestība!”. Savukārt Viktorija Nagle no Riebiņu vidusskolas piedāvā šādu scenāriju: “Apņemšanās. Sevis disciplinēšana. Spēks un drosme. Apziņa. Tas viss ir nepieciešams, lai būtu labi.”. Un pāri visam – īsts patriotisms un latgaliskā stipruma apliecinājums, par ko savā darbā raksta Annija Estere Slesere no Kārsavas vidusskolas: “ Ja vielīs lobuoks byut,/ Runoj sovā volūdā -/Sovys tautys volūdā.”.

Un tā žūrijas vērtējumā

• 2.–4. klašu grupā 1. vieta tika piešķirta Denīzei Valainei (Aglonas Katoļu ģimnāzijas 3. klase), 2. vieta – Samantai Strogonovai (Rikavas jauno literātu kopa “Dzejas garša”), 3. vieta – Annikai Leonovičai (Aglonas Katoļu ģimnāzijas 3. klase), atzinības saņēma Anete Ruskule (Aglonas vidusskolas 4. klase) un Viktorija Vita Straujupe (Viļānu vidusskolas 3. klase). Par ilustrācijām 1. vieta tika piešķirta Denīzei Valainei (Aglonas Katoļu ģimnāzijas 3. klase), 2. vieta – Patrīcijai Litauniecei (Riebiņu vidusskolas 4. klase), 3. vieta – Annikai Leonovičai (Aglonas Katoļu ģimnāzijas 3. klase), atzinības saņēma Daniels Ivanovs, Nikola Krasovska, Evija Dimante, Kārlis Liseckis-Selickis, Viktorija Dimpere, Karīna Krasovska, Anete Ruskule (visi – Aglonas vidusskolas 4. klase).
• 5.-7. klašu grupā 1. vieta – Juliannai Stremjanovai (Aglonas Katoļu ģimnāzijas 7. klase), 2. vieta – Selīnai Svikšai (Maltas vidusskolas 7. klase), 3. vieta – Diānai Ivanovskai (Aglonas Katoļu ģimnāzijas 5. klase), atzinības saņēma Kristaps Rimša (Galēnu pamatskolas 6. klase), Egīls Sprindžs un Rūta Stafecka (abi – Galēnu pamatskolas 7. klase), Linda Zvīdriņa (Viļānu vidusskolas 7. klase), Emma Dimpere (Aglonas vidusskolas 5. klase), Sintija Indrikova (Aglonas vidusskolas 7. klase). Ilustrācijas: 1. vieta – Una Pranča (Maltas vidusskolas 7. klase), 2. vieta – Nikola Tkačenko (Maltas vidusskolas 5. klase) un Adriana Grava (Viļānu vidusskolas 7. klase), 3. vieta – Krista Vītoliņa (Riebiņu vidusskolas 6. klase) un Anastasija Kuprijanova (Maltas vidusskolas 5. klase), atzinības saņēma Jūlija Razumejeva un Ksenija Bondare (Maltas vidusskolas 7. klase), Alise Bergere un Daniels Mironovs (Maltas vidusskolas 5. klase), Amanda Briška, Krista Reinsone, Nikita Vulāns (visi – Galēnu pamatskolas 7. klase), Guntis Strods (Galēnu pamatskolas 6. klase).
• 8.-9. klašu grupā 1. vieta – Ievai Mežiņai (Krāslavas ģimnāzijas 8. klase), 2. vieta – Oksanai Petrovai (Aglonas Katoļu ģimnāzijas 9. klase), 3. vieta – Dainuvītei Garjonovai (Rikavas jauno literātu kopa “Dzejas garša”), atzinības saņēma Edīte Rimša (Galēnu pamatskolas 9. klase), Elīza Lielpētere (Rudzātu vidusskola 8. klase), Annija Leikuma (Aglonas Katoļu ģimnāzijas 9. klase), Kristers Čerpakovskis (Aglonas vidusskolas 8. klase), Angelina Antonova un Ligita Beāte Barkāne (Aglonas vidusskolas 9. klase). Ilustrācijas: 1. vieta – Marta Kočāne (Rugāju vidusskolas 8. klase), 2. vieta – Ieva Stikāne (Jersikas pamatskolas 8. klase), 3. vieta – Māra Kancāne (Maltas vidusskolas 9. klase), atzinības saņēma Diāna Krasovska (Aglonas vidusskolas 8. klase), Annija Leikuma (Aglonas Katoļu ģimnāzijas 9. klase).
• 10.–12. klašu grupā 1. vieta tika piešķirta Ievai Valainei (Aglonas vidusskolas 11. klase), 2. vieta – Lāsmai Jurkānei (Riebiņu vidusskolas 11. klase), 3. vieta – Evijai Bergmanei–Sprūdžai (Riebiņu vidusskolas 12. klase), atzinības saņēma Diāna Dimzule (Rikavas jauno literātu kopa “Dzejas garša”), Marika Popova un Ralfs Punans (Kārsavas vidusskolas 12. klase), Megija Lukjanoviča (Aglonas vidusskolas 11. klase), ilustrācijas – 2. vieta tika piešķirta Viktorijai Borisei (Maltas vidusskolas 12. klase).

Liels prieks ir arī par šī konkursa draugiem un atbalstītājiem, kuri dāvināja savas simpātiju balvas. Paldies sakām RTA, DU, Aglonas TIC, Aglonas bibliotēkai, Aglonas bazilikai, Evelīnai Visockai, biedrībai “Neaizmirstule”, katehētei Inārai Ukinai, Ilgai Šuplinskai, Irēnai Kudiņai, Velgai Puzo, Svetlanai Dzerkalei, Lolitai Kaļānei, par atbalstu paldies Preiļu novada pašvaldībai, Maizes muzejam, Vijai Kilblokai un portālam “LaKuGa”. Jūsu dāsnums silda sirdis, ļaujot tajās ienākt darbošanās priekam!

Konkurss ir izskanējis, labestības, sirsnības un radošuma stariņi ir izgaismojuši mūsu sirdis. Par mājīgo un jauko atmosfēru Aglonas vidusskolā ir jāpateicas tās direktorei Lidijai Šatilovai un viņas darbīgajam kolektīvam, kā arī šī pasākuma dvēselei – skolotājai Monikai Pušņakovai.

Sagaidīsim pavasari ar prieku, gaišām domām un enerģisku darbošanos!

Informāciju sagatavojusi
Konkursa žūrijas komisijas pārstāve
Anita Vaivode

No valsts budžeta finansētā asistenta un pavadoņa pakalpojumiem asistentu un pavadoņu atlīdzība no 1. aprīļa būs ne mazāka kā 5,11 eiro par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu. Attiecīgi valsts nodrošinātais finansējuma apmērs pašvaldības sociālajiem dienestiem par vienu asistenta pakalpojuma un pavadoņa pakalpojuma sniegšanas stundu no 1.aprīļa būs 5,37 eiro, kas ietver arī administrēšanas izmaksas 0,26 eiro apmērā. Administrēšanas izdevumi ir paredzēti 5 % apmērā no kopējiem pakalpojuma izdevumiem, tādejādi tiek saglabāta tāda pati administrēšanas izdevumu proporcija, kāda tā bija līdz 2022. gada 31. decembrim.

To nosaka grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti”, kas otrdien, 21. martā pieņemti valdības sēdē.

Grozījumi noteikumos nosaka arī aprūpes pakalpojuma nepilngadīgām personām ar invaliditāti minimālās vienas stundas izmaksas 4,79 eiro apmērā. Faktisko aprūpes pakalpojuma vienas stundas izmaksu noteikšana ir pašvaldību kompetencē.

Informāciju sagatavoja
Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists
Egils Zariņš
64331829, egils.zarins@lm.gov.lv

Saistībā ar to, ka Preiļu parkā ir ieviesušies bebri, kuri arī iepriekšējos gados nodarīja ievērojamus postījumus parka stādījumiem, bet parkā ūdeņu tuvumā augošo koku un košumkrūmu daudzums ir pārāk liels, lai katru no tiem pasargātu ar sietiem, ir uzsākta parkā dzīvojošo bebru skaita samazināšana.

Bebru skaita samazināšana Preiļu parkā notiek stingri ievērojot medību jomu reglamentējošos normatīvos aktus – balstoties LR “Medību likumā”, Ministru kabineta noteikumos nr. 421 “Medību noteikumi”, kā arī Preiļu novada pašvaldības saistošajos noteikumos Nr.2022/42 “Par medībām Preiļu pilsētā”.

Aicinām iedzīvotājus būt saprotošiem! Bebri Preiļu parkā nodara postījumus vēsturiskajiem stādījumiem, apdraud kokus un košumkrūmus, samazina parka ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību un appludina parka teritorijas, tostarp apmeklētāju un tūristu iecienītu pastaigu maršrutu tiešā tuvumā. Lai gan parka darbinieki koku pasargāšanai izmanto arī metāla sietus, tomēr parka platība ir tik liela, ka nav iespējams visus potenciālos kokus un krūmus šādi pasargāt no bebru kaitējumiem, tāpēc tika pieņemts lēmums piesaistīt arī medniekus. Bebru medīšana ir atļauta laika posmā no 15. jūlija līdz 15. aprīlim.

Foto: Bebru postījumi Preiļu parkā 2022. gada rudenī un 2023. gada pavasarī.

Informāciju sagatavojusi
Preiļu muižas kompleksa un parka vadītāja
Ilona Vilcāne

Katru gadu 22. martā tiek atzīmēta Pasaules Ūdens diena, kuras mērķis ir pievērst uzmanību ūdens resursu pieejamībai un kvalitātei un aicināt katram cilvēkam apzināties ūdens vērtību. Latvijā šī diena tiek atzīmēta kopš 1996. gada.

Pasaules Ūdens dienā ikviens tiek aicināts izvērtēt nepieciešamību aizsargāt un rūpēties par mūsu planētas ūdens resursiem, jo šobrīd vairāk nekā 2 miljardi cilvēku dzīvo bez piekļuves kvalitatīvam un uzturā lietojamam ūdenim. Viens no Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ilgtspējīgas attīstības mērķiem paredz līdz 2030. gadam nodrošināt ūdens un sanitārijas pieejamību visiem (plašāk ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem varat iepazīties šeit). Katra ģimene, skola un kopiena tiek aicināta veicināt situācijas uzlabošanos, mainot ūdens lietošanas paradumus savā dzīvē. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam pārvarēt globālo ūdens resursu krīzi.

Šī gada Pasaules Ūdens dienas devīze ir: “Esi daļa no pārmaiņām, kuras vēlies redzēt pasaulē – dari to, kas ir Tavos spēkos!”.

Ūdens ir būtiska un neatņemama veselīga dzīvesveida sastāvdaļa, tāpēc šī diena ir laba iespēja cilvēkiem atgādināt arī par ūdens nozīmi viņu organismā. Pietiekama ūdens uzņemšana (vismaz 6 glāzes šķidruma dienā) ir vitāli svarīga cilvēka organismam, jo ūdens nodrošina plašu funkciju spektru:

• izvada no organisma nevajadzīgās vielas;
• transportē uzturvielas un skābekli uz šūnām;
• aizsargā jutīgos audus;
• uzlabo asins cirkulāciju organismā;
• “ieeļļo” un aizsargā locītavas;
• mitrina ādu un uztur tās elastību;
• regulē ķermeņa temperatūru;
• palīdz uzturēt normālu ķermeņa svaru;
• uzlabo vielmaiņas procesus;
• paaugstina organisma aizsardzības spējas u.c.

Lai aktualizētu šo dienu, Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti ir izstrādājuši darba burtnīcu par ūdens uzņemšanas veicināšanu pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem (PDF).

Aicinām izmantot arī citus izstrādātos informatīvos materiālus:

• Infografika/plakāts “Neaizmirsti padzerties!” (pieejama drukātā formātā);
• Infolapa “Ēd veselīgi, izmantojot šķīvja principu” (pieejama drukātā formātā);
• Informatīvais materiāls “Veselīga uztura ieteikumi bērniem no 2 līdz 10 gadu vecumam”;
• Infolapa “Ēd dārzeņus, augļus un ogas katru dienu” (pieejama drukātā formātā);
• Radošo uzdevumu grāmata “Vesels ēdis”;
• Informatīvais materiāls “Veselīga uztura ieteikumi pieaugušajiem” (pieejams drukātā formātā);
• Informatīvais materiāls “Ieteikumi veselīgam veģetāram uzturam” (pieejams drukātā formātā);
• Informatīvais materiāls “Veselīga uztura ieteikumi sievietēm grūtniecības laikā”.

Ar visiem SPKC izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties šeit.

Informāciju sagatavoja
Nacionālais veselīgo pašvaldību tīkls