Preiļu novada pašvaldība izsludina atklātu konkursu uz vienu Bāriņtiesas locekļa amata vietu

15.10.2021.

Prasības pretendentiem/ -ēm:

  • persona, kura ir Latvijas Republikas pilsonis vai nepilsonis,
  • persona, kura ir sasniegusi 30 gadu vecumu,
  • persona, kura ir ieguvusi vismaz akadēmisko bakalaura grādu vai profesionālo bakalaura grādu un 5. līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai citu Latvijas Izglītības klasifikācijā noteiktajam Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras 6. līmenim atbilstošu kvalifikāciju pedagoģijā, psiholoģijā, medicīnā, sociālajā darbā vai tiesību zinātnē, izglītības vadībā vai sabiedrības vadībā,
  • persona,  kurai ir ne mazāk kā triju gadu darba stāžs attiecīgi iegūtās izglītības tematiskajā jomā vai Bāriņtiesas priekšsēdētāja, Bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai Bāriņtiesas locekļa amata pienākumu pildīšanā,
  • Bāriņtiesu likuma 11. pantā norādīto šķēršļu, ieņemt Bāriņtiesas locekļa amatu neesamība,
  • persona, kura prot valsts valodu augstākajā līmenī,
  • persona, kurai ir nevainojama reputācija,
  • atbilstošas datorprasmes, prasmes strādāt ar biroja tehniku un informāciju tehnoloģijām, dokumentu sagatavošanas prasmes, normatīvo aktu pārzināšana amatam noteikto uzdevumu īstenošanai,
  • labas saskarsmes un komunikācijas prasmes, augsta stresa noturība un atbildības sajūta, stratēģiskā un analītiskā domāšana, spēja pieņemt lēmumus,
  • vēlamas svešvalodu zināšanas,
  • priekšroka tiks dota pretendentiem, kam apgūta Bāriņtiesas priekšsēdētāja, Bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un Bāriņtiesas locekļu apmācību programma un profesionālās pilnveides mācību programma 24 stundu apjomā pēdējo 5 gadu laikā.

Pretendenti/ -es var iesniegt:

  • papildus apmācību apliecinošu dokumentu kopiju par speciālo zināšanu apguvi Ministru kabineta 05.12.2006 noteikumu Nr.984 noteiktajā apjomā un kārtībā,
  • amata pienākumu izpildei atbilstošu pēdējos piecos gados apgūtu papildus apmācību apliecinošu dokumentu kopijas.

Galvenie pienākumi:

  • piedalīties bāriņtiesas darbā, pieņemt apmeklētājus, izskatīt iesniegumus un sūdzības, to skaitā iesniegumus un sūdzības par vecāka rīcību, sniegt konsultācijas,
  • piedalīties lietas pareizā izlemšanā, iepazīstoties ar Bāriņtiesā saņemtajiem dokumentiem, sagatavot un sniegt atbildes lietā iesaistītajām personām,
  • piedalīties Bāriņtiesas sēdēs ,nodrošinot koleģiālu lēmumu pieņemšanu, kā arī veikt darbības lēmuma izpildes nodrošināšanā,
  • pārstāvēt Bāriņtiesu citās iestādēs, tai skaitā tiesā, prokuratūrā, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā, tiesībsargājošās iestādēs un citās institūcijās, sniegt atzinumu atbilstoši pilnvarojuma apjomam,
  • piedalīties savas kvalifikācijas paaugstināšanā,
  • nodrošināt Bāriņtiesu likumā un iestādes nolikumā noteikto uzdevumu izpildi,
  • veikt ģimenes dzīves apstākļu pārbaudes, sastādīt un parakstīt pārbaudes aktus un sarunu protokolus,
  • strādāt ar bērnu ģimenes lietām un/vai personu ar ierobežotu rīcībspēju lietām,
  • sagatavot lietas uzskatīšanai tiesā, prasības pieteikumu, pieteikumu sevišķā kārtībā, apelācijas sūdzību, u.c. dokumentu projektus,
  • sagatavot lēmumprojektus,
  • ievadīt informāciju NPAIS sistēmā atbilstoši normatīvo aktu prasībām,
  • veikt notariālās darbības,
  • veikt citus amata pienākumus atbilstoši normatīvo aktu prasībām un Bāriņtiesas priekšsēdētāja uzdevumā.

Lai pieteiktos konkursam, pretendentiem/-ēm jāiesniedz šādi dokumenti:

  • motivēta pieteikuma vēstule,
  • dzīvesgājuma apraksts (CV),
  • izglītību un tālākizglītību apliecinošu dokumentu kopijas,
  • valsts valodas prasmes dokumentu (ja nepieciešams).

Mēs piedāvājam :

  • stabilu atalgojumu,
  • sociālās garantijas,
  • atbildīgu un interesantu darbu dinamiskā darba vidē,
  • profesionālo zināšanu, prasmju un spēju pilnveidi,
  • darba vietu labiekārtotās telpās,
  • iespēju sniegt savu ieguldījumu bērnu tiesību aizsardzības jomā,
  • darba algu bruto EUR 889,00.

Darbā stāšanās laiks: 01.11.2021.

Dokumentus iesniedz personīgi Preiļu novada domes Apmeklētāju pieņemšanas un informācijas centrā (1. stāvā) Raiņa bulvārī 19, Preiļos, vai nosūtot elektroniski (parakstītu ar drošu elektronisko parakstu) uz e-pasta adresi dome@preili.lv ar norādi “Pieteikums uz Preiļu novada pašvaldības Bāriņtiesas locekļa amatu” līdz 2021. gada 25. oktobra plkst. 12.00.

Ja pretendents norādītajā termiņā neiesniedz visus nepieciešamos dokumentus, attiecīgais pretendenta pieteikums netiek izskatīts.

Konkursa nolikums uz Bāriņtiesas locekļa amata vietu

Pretendenta personas datu apstrādes pārzinis ir Preiļu novada pašvaldība, reģistrācijas Nr. 90000065720, kontaktinformācija: Raiņa bulvāris 19, Preiļi,  Preiļu  novads, LV-5301. Pretendentu personas datu apstrādes mērķis: nodrošināt vakantā amata pretendentu atlases procesu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un izvērtēt attiecīgo pretendentu atbilstību amata prasībām.
Pretendentu datu apstrādes tiesiskais pamats: pretendenta informācijas un datu iesniegšana uzskatāma par pretendenta piekrišanas apliecinājumu iesniegto personas datu apstrādei nolūkā, kādā tie tika iesniegti. Pretendents ir atbildīgs par informācijas un personas datu saturu un apjomu, ko viņš norāda un iesniedz atlases procesā. Pretendents ar personas datu apstrādes politiku (Privātuma politika) var iepazīties  Preiļu novada pašvaldības interneta vietnē http://www.preili.lv/pasvaldiba/privatuma-politika/.

Pēdējās izmaiņas: 15.10.2021.

LAD izmaksā vienotā platību maksājuma avansu

2021. gada 16. oktobrī Lauku atbalsta dienests (LAD) sāk izmaksāt vienotā platību maksājuma (VPM) un bioloģiskā maksājuma avansu – lauksaimnieki savos kontos maksājumus saņems no 18. oktobra.

VPM avansu pirmajā dienā saņems ļoti liels klientu skaits – aptuveni 40,7 tūkstoši lauksaimnieku, kopējā izmaksātā summa būs  98 miljoni eiro. 3244 klienti saņems bioloģiskās lauksaimniecības maksājuma avansu.

Oktobrī platību maksājumos tiks izmaksāti 124,5 miljoni eiro, no tiem 105 miljoni būs VPM avanss, pārējais – bioloģiskā maksājuma avanss. Plašāka informācija par likmēm un izmaksu grafiku skatāma dienesta mājaslapā sadaļā “Platību maksājumi – Atbalsta likmes un izmaksu grafiks”.

Vienotā platību maksājuma avanss tiek izmaksāts 70 procentu apmērā – avansā lauksaimnieki saņem 65,1 eiro par hektāru. Bioloģiskās lauksaimniecības avansa maksājums ir 85 procentu apmērā, likme (ņemot vērā to, kādi kultūraugi tiek audzēti) ir no 97 līdz 485 eiro par hektāru.

VPM gala maksājumu, zaļināšanas, maksājumu, brīvprātīgi saistīto atbalstu par slaucamām govīm, par dārzeņiem, par augļiem un ogām, par aitām un kazām, mazo lauksaimnieku shēmas un citus maksājumus klienti saņems šā gada decembrī.

LAD atgādina, ka tiem lauksaimniekiem, kuri vasarā ir saņēmuši VPM avansa maksājumu kā īstermiņa aizdevumu, no aprēķinātās kopējās atbalsta summas vispirms tiks ieturēts izmaksātais aizdevums.

Informāciju sagatavoja:
LAD Sabiedrisko attiecību daļa

LM izsludina konkursu ”Gada balva sociālajā darbā 2021”

Labklājības ministrija (LM) no 2021. gada 18. oktobra līdz 22. novembrim izsludina pieteikumu iesniegšanu pretendentu izvirzīšanai konkursam „Gada balva sociālajā darbā 2021”.

Konkursa mērķis ir apzināt sociālos darbiniekus Latvijā, kuri aktīvi un godprātīgi darbojas sociālā darba praksē (sociālajos dienestos, to struktūrvienībās, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, nevalstiskajās organizācijās u.c. sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijās, kā arī citās institūcijās, kur tiek nodrošināts sociālā darba pakalpojums) un sniedz profesionālu atbalstu iedzīvotājiem dažādu sociālo problēmu risināšanā. Ir svarīgi pagodināt visprofesionālākos un atsaucīgākos sociālos darbiniekus, popularizēt un veicināt sociālā darba attīstību, profesijas prestižu un labo praksi.

Pieteikuma anketas pretendenta izvirzīšanai konkursa nominācijās ar oficiālu pavadvēstuli (parakstītu pašrocīgi papīra formā vai ar elektronisko parakstu, vai izmantojot latvija.lv iespēju “iesniegums iestādei”) var iesniegt pašvaldības, valsts un pašvaldību iestādes, valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības, komersanti, plānošanas reģioni, profesionālās organizācijas, biedrības un nodibinājumi.

Pretendenti var tikt izvirzīti apbalvošanai šādās nominācijās:

  • Labākais sociālais darbinieks sociālajā dienestā 2021;
  • Labākais sociālais darbinieks sociālajā pakalpojumā publiskajā sektorā 2021;
  • Labākais sociālais darbinieks nevalstiskajā un privātajā sektorā 2021;
  • Labākais vadītājs sociālā darba jomā 2021.

Pēc iesniegto pieteikumu izvērtēšanas konkursa žūrijas komisijā LM tīmekļvietnē www.lm.gov.lv no 2022. gada 3. līdz 28. janvārim tiks organizēts iedzīvotāju balsojums par pieciem labākajiem pretendentiem katrā no nominācijām. Par katru pretendentu žūrijas komisijas balsojums veidos 80% no kopējā punktu skaita un iedzīvotāju balsojums 20% no kopējā punktu skaita. Konkursa balvu saņems viens uzvarētājs ar visaugstāko punktu skaitu katrā no nominācijām.

Papildus ir izveidota nominācija “Žūrijas speciālā balva sociālajā darbā 2021”, kurai pretendentus, kuri snieguši būtisku ieguldīju sociālā darba attīstībā Latvijā, izvirzīs un novērtēs konkursa žūrijas komisijas locekļi.

Konkursu LM īsteno sadarbībā ar Latvijas sociālo darbinieku biedrību, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienību un Latvijas Profesionālo sociālā darba speciālistu asociāciju, kuru pārstāvji strādās žūrijā, lai vērtētu iesniegtās anketas un piešķirtu atbilstošus titulus. Konkursa uzvarētāju apbalvošanu plānots organizēt 2022. gada martā.

Ar detalizētāku konkursa norises kārtību var iepazīties: https://www.lm.gov.lv/lv/izsludinatais-konkurss

 

Informāciju sagatavoja:

Egils Zariņš,

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists

 

Latvijas čempionāts krosā

14.10.2021.

12. oktobrī Cēsu novada Āraišos notika Latvijas čempionāts krosā U14, U16, U18 un U20 vecuma grupām. Junioru konkurencē uz starta 6 km distancē stājās Preiļu novada BJSS un Murjāņu Sporta ģimnāzijas audzēknis Raivo Liniņš. Kad aiz muguras garā sezona savā pamatdisciplīnā – sporta soļošanā, bet  sportiskā forma turas labā līmenī, vērts spēkus izmēģināt arī skriešanā. Raivo 6 km distanci veica 21 minūtē 7 sekundēs izcīnot 2. vietu junioru konkurencē. Uzvarētāja Jegora Ivanova laiks – 20:15,0, bet bronzas laureāts Arsēnijs Kadiševs Raivo piekāpās 8 sekundes. Šis panākums nodrošināja Raivo vietu Latvijas izlases sastāvā dalībai Baltijas komandu čempionātā krosā, kurš norisināsies 30. oktobrī Palangā (Lietuva). Lai veicas!

L. Valdonis,

Sporta pasākumu organizators.

Informācija kultūras pasākumu apmeklētājiem

Noslēdzies skriešanas seriāls “Parka pusstundas skrējiens – 2021”

Vilšanos pavasarī nācās piedzīvot skriešanas draugiem, kuriem jau otro pavasari sakarā ar epidemioloģisko situāciju valstī, bija liegta iespēja pulcēties nu jau uz tradicionālo skriešanas seriālu “Parka pusstundas skrējiens”. Pēc situācijas uzlabošanās valstī, rudens pusē tomēr tika rasta iespēja uz saīsināto – četru posmu novadīšanu. Nu tagad jāpriecājas, ka paspējām laikā – pirms ārkārtas stāvokļa ieviešanas valstī.

Skriešanas seriālu iecienījuši ne tikai Preiļu iedzīvotāji, kuriem tā ir kā motivācija izkustēties, bet arī vārkavieši, aglonieši un citi apkārtējie iedzīvotāji – fizisko aktivitāšu cienītāji. Šogad, lai ierobežotu lielu cilvēku grupu vienlaicīgu pulcēšanos, bija dota iespēja katram izvēlēties kādu no četriem piedāvātajiem starta laikiem. Kā jau iepriekš minēju – seriāls ir iecienīts ne tikai aktīvo skrējēju vidū, kuri trenējas un piedalās dažādās sacensībās, bet arī fizisko aktivitāšu cienītāju vidū, kuriem tā ir iespēja izkustēties sev pieņemamā intensitātē domubiedru grupā, svaigā gaisā baudot lieliskos Preiļu parka dabas skatus. Ja ieskatāmies sausajos statistikas ciparos, tad varam teikt, ka vismaz reizi uz starta līnijas ir stājušies 283 censoņi – no viņiem atkārtoti to darījuši 53, bet 49 skrējēji apmeklēja trīs posmus un 45 uzticīgākie skriešanas cienītāji bija tik centīgi, ka piedalījās visos posmos. Meistarīgākie vīriešiem – Guntis Veigulis un Dāvis Salcēvičs, kuriem kādā no posmiem izdevās ieskriet piecpadsmitajā aplī, bet sievietēm savu meistarību apliecināja Natālija Krupina – spējot trijos posmos ieskriet četrpadsmitajā aplī. Skriešanas seriāls māca arī godīgu attieksmi sportā – katrs finišā pats paziņo savu noskrieto apļu skaitu pusstundā. Te nu jāsaka, liekot roku uz sirds,  ka ne visiem jaunāko grupu dalībniekiem izdevās apliecināt savu objektivitāti – bet arī tā mēs mācāmies! Dalībnieki, kuri piedalījās divos un vairāk posmos savā īpašumā ieguva piemiņas magnētiņu ar skrējiena simboliku, bet meistarīgākie I – III vietu ieguvēji savās vecuma grupās papildināja savu medaļu kolekciju.

Diemžēl epidemioloģiskā situācija valstī tuvākajā laikā nesola neko labu tiem skriešanas draugiem, kuriem cieņā ir sacensību gars. Tāpēc, nekas cits neatliek kā pacietīgi turpināt trenēties un cerēt, ka nākošajā gadā situācija būs mums daudz labvēlīgāka. Izmantosim iespēju pilnveidoties ne tikai fiziski āra apstākļos, bet norūdīsim miesu un garu, lai no cīņas ar Covid-19 izejam kā uzvarētāji!

Skriešanas seriāla “Parka pusstundas skrējiens -2021” laureāti:

2010. gadā dzimuši un jaunāki:

  1. Nauris Skutelis; Ērika Some;
  2. Edvards Skutelis; Signe Laganovska;
  3. Daniels Daņilovs; Sintija Uzuliņa;

2008 – 2009. g.dz.

  1. Kristiāns Daņilovs; Katelīna Švābe;
  2. Renārs Cakuls; Kate Kaļāne;
  3. Intars Veliks; Viktorija Mironova;

Oļegs Furtikovs;

2006 – 2007. g.dz.

  1. Edgars Simanovičs; Sofja Kiillova;
  2. Maksims Ivanovs; Ance Jaudzema;
  3. Raivo Usāns; Alise Krūmiņa;

2003 – 2005. g.dz.

  1. Dāvis Salcēvičs; Anastasija Dekterjova;
  2. Lauris Pastars; Justīne Stašulāne;
  3. Maksims Pikunovs; Ieva Līga Jurēvica;

1987 – 2002. g.dz.

  1. Guntis Veigulis; Ļubova Denisova;
  2. Renārs Valdonis; Antra Veigule;
  3. Mārtiņš Bogdanovs; Maira Šuksta;

1977 – 1986. g.dz.

  1. Artūrs Meluškāns; Natālija Krupina;
  2. Āris Skutelis; Ilze Čamane;
  3. Pāvels Soboļevs; Santa Rusiņa;

1967 – 1976. g.dz.

1.-2. Ilgvars Kalvāns;    1. Žanete Beča;

1.-2. Modris Logins;     2. Kristīne Logina;

3. Jānis Ondzuls;          3. Inga Haritonova;

1966. g.dz. un vecāki:

  1. Aivars Žugris; Aina Leikuce;
  2. Leonīds Valdonis; Ludmila Martinova;
  3. Feoktists Pušņakovs; Iveta Kurpniece;

Nūjotāji:

60+ grupa;                             -59 grupa;

  1. Marija Lāce;                Lolita Kaļāne;
  2. Monika Pušņakova;   Ilona Aizpuriete;
  3. Digna Prodniece;

Ģimenes:

  1. Aleksandrs Serovs; Tomass Serovs;
  2. Žanis Timofejevs; Dārta Dombrovska;
  3. Linda Skutele; Marta Skutele;

L. Valdonis,

Sporta pasākumu organizators

SIA “Preiļu saimnieks” klientus apkalpo attālināti

Ņemot vērā Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 infekcijas izplatības dēļ (2021. gada 9. oktobra Ministru kabineta rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”), sākot ar šī gada 13. oktobri SIA “PREIĻU SAIMNIEKS” klientus apkalpos attālināti.
Aicinām izmantot attālinātās saziņas iespējas:

  • zvanot uz klientu apkalpošanas tālruņa numuru 22047474 vai rakstot uz e-pastu psaimnieks@preili.lv;
  • par jautājumiem, kas saistīti ar komunālo pakalpojumu rēķiniem, zvanot uz Komunālo maksājumu norēķinu daļas tālruņa numuru 65381382 vai 26345495 vai rakstot uz e-pastu namu.parvalde@preili.lv;
  • sazinoties ar SIA “PREIĻU SAIMNIEKS” speciālistiem, zvanot vai rakstot uz e-pastu; kontaktinformācija ir pieejama http://preilusaimnieks.lv/lv/kontakti/;
  • izmantojot sadaļu “Uzdot jautājumu” SIA “PREIĻU SAIMNIEKS” mājaslapā preilusaimnieks.lv(vispārīgiem jautājumiem);
  • rakstot uz https://www.facebook.com/PreiluSaimnieks;
  • iesniegumus papīra formātā, kas adresēti SIA “PREIĻU SAIMNIEKS”, iespējams iesniegt ievietojot tos pasta kastītē Liepu ielā 2, Preiļos (blakus ārdurvīm).

Apmeklējumu klātienē pēc iepriekšēja pieraksta iespējams pieteikt tikai tad, ja iesnieguma vai sūdzības izskatīšanu nav iespējams nodrošināt rakstveidā vai attālināti un iesnieguma izskatīšana ir saistīta ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību!
Lūgums iedzīvotājiem sekot līdzi aktuālajai informācijai un noteiktajiem piesardzības pasākumiem.

Krūts veselības situācija un attīstība Latvijā

Krūts veselības situācija un attīstība Latvijā

Katru gadu kampaņas “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu” laikā sadarbībā ar Latvijas Onkologu asociāciju, Latvijas Basketbola savienību un pacientu biedrību VITA, sabiedrībā plaši tiek aktualizēta krūts veselība, diagnostika un ārstēšana. Nenogurstoši sievietes tiek aicinātas rūpēties par krūts veselību un atsaukties uz valsts aicinājumiem veikt krūts vēža mamogrāfisko skrīningu. Tomēr Latvijā joprojām ir zema atsaucība uz profilaktiskajiem krūšu izmeklējumiem, tā vēl vairāk ir samazinājusies Covid-19 laikā.

Kā norāda asociētais profesors Jānis Eglītis, Latvijas vadošais speciālists onkoloģijā, lai uzlabotu esošo situāciju Latvijā, ir nepieciešams ne tikai valsts atbalsts, bet arī sabiedrības, īpaši sieviešu, izpratne par situācijas nopietnību un atbildību par savu veselību.

Sarunā profesors Jānis Eglītis atklāj krūts veselības situāciju un attīstību Latvijā, ieskatāmies arī tēmās, par ko plašāk stāstīs speciālisti plašai sabiedrībai krūts veselības dienā “Agrīna diagnoze – labāka prognoze”, kas norisināsies 2021. gada 15. oktobrī no plkst. 12.00 līdz 16.00 tiešsaistē https://ej.uz/PasakumsKrutsVeselibasDiena2021

Lūdzu, pastāstiet par Veselības Ministrijas izstrādāto plānu 2022.-2024. gadam onkoloģijā jeb “onkoplānu”, ko no plāna iespējams sagaidīt krūts veselības, diagnostikas un ārstēšanas jomā?

Onkoplānā paredzēts arī papildus finansējums medikamentiem, šai sakarā interesētu specifiskie medikamenti pie HER pozitīvā krūts vēža ne tikai metastātiskās slimības gadījumā, bet jau saņemot profilaktisko mērķterapiju, tas pats attiecās arī uz trīskārši negatīvo krūts vēzi. Mēs gribētu krūts vēža diagnostikā vairāk izmantot magnētisko rezonansi, kas pašreiz gan zaļā koridora, gan citu pacientu plūsmu ietvaros ir nepietiekami pieejama. Savukārt, pateicoties ergoterapeita, fizisko aktivitāšu fiziologa Rūdolfa Cešeiko pētījumiem par fizisko slodzi un krūts vēzi, onkoplānā tiks aktualizēta arī rehabilitācija. Pētījumos objektīvi pierādīts, ka sievietēm nodarbojoties ar mērenu un regulāru fizisko slodzi, ievērojami uzlabojas pašsajūta, kā arī ķīmijterapijas panesamība. Tāpat svarīgi, ka onkoplānā paredzēti valsts apmaksāti izmeklējumi arī augsta riska pacientēm, kurām ir iedzimtas mutācijas saistībā ar krūts vēža attīstību.

Mēs sagaidām, ka no nākamā gada krūts vēža pacientēm būs apmaksātas krūšu rekonstrukcijas operācijas, jo šobrīd atbalsts sedz tikai daļu netiek apmaksāti krūts implanti, bet tikai to “priekšteči” audu ekspanderi, un rekonstrukcijas ar audu lēveriem. Manuprāt, daļa sieviešu neveic izmeklējumus, jo baidās, ka audzējs viņām atņems krūti. Lielākoties operācijās pie agrīni diagnosticēta krūts vēža (I un II stadija) mēs saglabājam krūts dziedzeri un pašreiz tā ir dominējošā krūts vēža operācija valstī, taču, ja mums būtu šī programma, tad gadījumos, kad mēs to nespējam un audzējs skar vairākas vietas krūts dziedzerī, mēs spētu krūti norestaurēt, veicot valsts apmaksātu krūšu rekonstrukciju ar katrai vēža pacientei individuāli pieskaņotu metodi. Tas būtu solis uz priekšu onkoloģijā, ar ko zināmā mērā mēs spētu iedrošināt sievietes veikt regulāras pārbaudes.

Kāda ir situācija valstī krūts veselības jomā un pie kā vajadzētu, jūsuprāt, piestrādāt, lai to uzlabotu?

Manuprāt, jābūt pārdomātam finanšu un investīciju plānam ilgtermiņā, nevis tad, kad tiek vākti paraksti un veidotas atbalstu grupas. Tāpat jāskatās plašāk, jādomā ne tikai par tām pacientēm, kuras ar onkoloģiju saskarās pirmo reizi, bet arī jānodrošina daudz lielākas atbalsts gadījumos, kad šī slimība ir atgriezusies, tā nav izārstējama vai pacients nokļuvis aprūpējamā stāvoklī. Tā ir būtiska problēma, jo paliatīvās aprūpes vietas veselības iestādēs ir maz un mājas aprūpe, diemžēl, ar to netiek galā. Šķiet, ka šis pēdējais cilvēka dzīves nogrieznis nav sevišķi cilvēcīgs, ko būtu nepieciešams mainīt.

Tāpat būtu svarīgi panākt, ka sieviete zina un saprot, ka izmeklējumi ir jāveic regulāri ja valsts uzaicina, tad tas ir jāizdara. Ja mēs skatāmies uz šo situāciju globāli, pēdējo gadu desmitos, pateicoties attīstībai krūts vēža ārstēšanā un diagnostikā, sievietes kļuvušas atbildīgākas un lielākā daļa audzēju tiek atklāti agrīni pirmajā stadijā. Diemžēl, tā nav Latvijas situācija mums ir uz ko tiekties. Sievietēm vajadzētu kļūt aktīvākām un piedalīties šajās skrīninga programmās, bet ja sieviete neatbilst skrīninga populācijas vecuma grupai, tad jau no 40 gadu vecuma un arī pēc 70, regulāri veikt krūts dziedzeru profilaktiskos izmeklējumus ultraskaņu un mamogrāfiju. Citiem vārdiem sakot, veselības izvērtēšana un saglabāšana ir katra indivīda dzīves pamatuzdevums

Kā Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi krūts vēža skrīningu?

Ikdienā saskaroties ar pacientiem, esam ievērojuši, ka ir ļoti ielaisti gadījumi, kuros audzējs ir audzis ne tikai pandēmijas laikā, bet arī pirms tās cilvēki nav griezušies pēc palīdzības. 2020. gada martā, kad pandēmija sākās, tika samazināta skrīninga mamogrāfiju izmeklējumu pieejamība, bet pēc pāris mēnešiem tā tika atcelta, pēc tam un arī tagad pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku saslimšanu un skrīninga programmām ierobežojumu nav ne uz izmeklējumiem, ne ārstēšanu. Skaidrs, ka pandēmijas sākumā cilvēki ieņēma nogaidošu pozīciju un gaidīja, kad tas viss beigsies, taču izrādījās, ka mums ar to ir jāsadzīvo ilgtermiņā. Cilvēki nenāk veikt šos izmeklējumu un krūts vēža skrīninga atsaucība ir ļoti zema. Mums vēl nav izdevies sasniegt 40% slieksni, lai gan skrīninga programma Latvijā ir jau kopš 2009. gada. Ja situācija būtu citādāka mums būtu vismaz 70% liela atsaucība uz valsts apmaksātajiem izmeklējumiem, tad ar skrīninga palīdzību mums būtu iespēja atklāt 50% no visiem krūts vēža gadījumiem un, iespējams, tie būtu agrīnā stadijā

Krūts veselības dienā ”Agrīna diagnoze – labāka prognoze”, kas norisināsies 15. oktobrī Jūs runāsiet par krūts vēža ārstēšanas tendencēm, lūdzu, pastāstiet, kas ir mainījies krūts vēža ārstēšanā

Krūts vēža ārstēšanā dominējošās operācijas ir krūts dziedzera saglabājošā operācija, kā arī operācijas, kurās tiek izņemts viens līdz divi limfmezgli, lai varētu veikt precīzu slimības stadijas noteikšanu attiecībā uz tās izplatību reģionālajos limfmezglos. Pateicoties diagnosticējošo tehnoloģiju attīstībai un tam, ka daļa sieviešu ir apzinīgas un atsaucīgas, regulāri veicot krūts izmeklējumus, arī pie mums Latvijā arvien biežāk tiek atklāti audzēji, kuri nav sataustāmi, tas ir līdz 1 cm diametrā. Tāpat pēdējā desmitgadē daudz vairāk tiek izmantota ķīmijterapija vai hormonterapija pirms operatīvas ārstēšanas, ne tikai vēlīnās slimības stadijās,

sevišķi ātri augošo un agresīvo audzēju gadījumos. Medikamentozās terapijas rezultātā varam sasniegt būtisku audzēju samazinājumu un mēs varam daudz biežāk saglabāt krūts dziedzeri. Tāpat ievērojami uzlabojusies un kļuvusi daudz precīzāka staru terapija. Pēdējās desmitgadēs pasaulē ir parādījusies intraoperatīvā staru terapija, kas iespējams arī tuvāko gadu laikā būs pieejama arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā. Tas sniegtu iespēju samazināt pacienta ārstēšanas laiku. Staru terapija vidēji aizņem mēnesi, un daļa no gados vecākām sievietēm atsakās no krūts saglabāšanas operācijas, jo viņas nevēlas atgriezties uz staru terapiju. Savukārt, ja mēs šo terapiju varētu veikt operācijas laikā, tad pēc operācijas paciente vesela varētu braukt mājās.

Tāpat Rīgas Austrumu slimnīcai ir uzticēts veikt Vēža centra akreditāciju starptautiskā līmenī. Viena no iespējamajām pirmajām lokalizācijām, kurai tiks sakārtots izmeklēšanas un ārstēšanas plāns atbilstoši starptautiskajām rekomendācijām ir krūts vēzis. Tiks izstrādāts krūts vēža pacientu klīniskais ceļš, tā laika intervāli, kā arī citi nozīmīgi parametri, lai pēc iespējas labāk varētu veikt pakalpojuma kvalitātes auditu, tādējādi ievērojami uzlabojot pakalpojuma kvalitāti.

Vai bez šiem sasniegumiem ir vēl kādi citi, kas ievērojami uzlabo šo situāciju un dod cerību krūts vēža pacientēm?

Mums ir vesela paaudze jauno dakteru onkoloģijā gan diagnostikā, gan ķirurģijā, gan ķīmijterapijā un staru terapijā, kuri ir ļoti talantīgi, zinātkāri, apzinīgi un darboties griboši kuri vēlas strādāt šajā jomā un to sakārtot, lai tā kļūtu daudz draudzīgāka un uz indivīdu centrēta ne tikai tad, kas pacients atnāk pie mums pirmo reizi, bet arī visas ārstēšanas un pēcārstēšanas periodā. Tas ir ļoti pozitīvs signāls, kas mums dod pārliecību, ka nākotnē visam jābūt kārtībā. Lielākā daļa no šiem ārstiem varētu ļoti labi konkurēt darba tirgū jebkurā citā Rietumeiropas valstī, bet viņi ir izvelējušies palikt šeit, kas vēl jo vairāk iezīmē nepieciešamību domāt par medicīnas un onkoloģijas attīstību ilgtermiņā.

Lai informētu sabiedrību par krūts veselību, diagnostiku un ārstēšanu, ilggadējās kampaņas “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu” laikā Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca kopā ar Latvijas krūts slimību asociāciju un Latvijas Onkologu asociāciju organizē krūts veselības dienu “Agrīna diagnoze – labāka prognoze”, kas norisināsies 2021. gada 15. oktobrī no plkst. 12.00 līdz plkst. 16.00 tiešsaistē.

Plašāka informācija par pasākumu https://ej.uz/PasakumsKrutsVeselibasDiena2021

Pasākuma programma https://ej.uz/ProgrammaKrutsVeselibasDiena2021

Saite uz reģistrēšanos ārstniecības personām, lai iegūtu apliecību par dalību ar 2,3 TIP https://ej.uz/KrutsVeselibasDiena2021

Papildus informācija www.parbaudikrutis.lv

 

Atgādinām! 2021. gada 30. oktobrī mamogrāfijas izmeklējumi Preiļos – https://preili.lv/218224/aicinam-uz-mamografijas-izmeklejumu/ .

 

Raidījumu ciklam ģimenēm ar bērniem un pusaudžiem “Žik” tapis 6. raidījums

Šoruden jaunajā sezonā Latgales reģionālā televīzija (turpmāk LRT) turpina iepriekšējos divos gados uzsākto projektu un veido jaunus raidījumu cikla ģimenēm ar bērniem un pusaudžiem “Žik!” raidījumus latgaliešu valodā. Sestais un noslēdzošais no tiem televīzijas ekrānos būs vērojams jau šo svētdien 17. oktobrī pl. 14:30 kanāla Re:TV Vislatvijas apraidē, kā arī pirmdien 18. oktobrī pl. 18:30 kanāla Re:TV Virszemes apraidē Latgales reģionālajā televīzijā un pl. 20:00 kanālā TV 24 ar atkārtojumu sestdien 23. oktobrī pl. 11:00.

Raidījumu ciklam šosezon pilnībā mainīts formāts un katru no tiem veido četras aizraujošas tematiskas sadaļas. Turpināsim vēstīt par atpūtas iespējām ģimenēm ar bērniem dažādās Latgales vietās, kā arī tiksimies ar talantīgiem cilvēkiem, bet iepriekš iekļauto pasākumu un dabas aktivitāšu vietā būs ieskats medijpratībā un dažādu uzņēmumu, kā arī laukos dzīvojošu ģimeņu veiksmes stāstos.

Sestajā raidījumā tā vadītājas LRT žurnāliste Ausma Sprukte un Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijas 5. klases skolniece Adriana Goroščaka izlozēs, kura dosies ciemos pie Vaičuļu ģimenes uz z/s “Piekalni”, lai izzinātu Guntas Vaičules skriešanas talanta noslēpumus, gan iepazīsies ar ikdienu laukos. Tāpat raidījuma laikā varēs doties ceļojumā pa Jēkabpili un Kārsavas vidusskolā iepazīties ar skolēnu mācību uzņēmumu darbības pamatiem. Medijpratības nopietnākus un arī pavisam nenopietnus padomus šoreiz jautāsim tādām latgaliešu mūzikas grupām kā Jezups i Muosys un Fak’nTurīs.

Raidījumā izskanēs arī Rēzeknes novada iedzīvotājas Irbes un Jurģa no Īrijas mīklu atminējumi. Pavisam cikla “Žik!” jaunajā sezonā izveidoti seši jauni raidījumi, kuri sākot ar 12. septembri līdz 23. oktobrim tiks pārraidīti kanālos Re:TV un TV 24. Pēc katra raidījuma pārraides televīzijā tos, kā arī katru tematisko sadaļu atsevišķi varēs atrast LRT mājas lapā www.lrtv.lv un sociālo tīklu vietnēs https://www.facebook.com/LatgalesRegionalaTV/, https://www.youtube.com/user/LatgalesRegionalaTV, gan platformā https://xtv.lv/.

Tāpat   smieklīgākos aizkadra kuriozus ievietosim “Žik!” sociālo tīklu lapās Facebook: https://www.facebook.com/ZIKraidiejums un Instagram: https://www.instagram.com/zik_raidiejums/.

Raidījumi top konkursa “Par satura veidošanu 2021. gadā Latgales reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida televīzijas programmas” gaitā. Projektu finansē Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome no sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem. Liels paldies Rēzeknes novada vokālajai studijai “Skonai” par raidījuma muzikālo pavadījumu – dziesmu  “Breinumu myužs”. #NEPLP2021.

Ausma Sprukte

LRT žurnāliste

Aizvadīts senioru atpūtas pasākums Rožkalnu pagastā

8. oktobrī Preiļu novada Rožkalnu pagastā notika senioru atpūtas pasākums, kurā piedalīties tika aicināti visi Preiļu novada seniori un viņu draugi.

Pasākuma apmeklētājus sveica Preiļu novada pašvaldības priekšsēdētājs Ārijs Vucāns. Viņš izteica pateicību par senioru ieguldīto darbu ģimenēs, saimniecībās, sabiedriskajā dzīvē un aicināja tikties arī darba sarunās, kuru laikā vēlas uzklausīt, kas senioriem sakāms par dzīvi jaunajā Preiļu novadā. Savu svētku uzrunu Preiļu novada domes priekšsēdētāja otrā vietniece Anita Brakovska uzsāka ar pateicību visiem senioriem par kopā būšanu un saņemto atbalstu. Lai dvēselēs mājo prieks un visiem klātesošajiem ir ļoti laba veselība, un Dieva svētība — novēlēja Anita Brakovska. Par ieguldījumu sabiedriskajā dzīvē Jāzepam Lazdānam un Bonifācijam Vaivodam Preiļu novada Pensionāru biedrības priekšsēdētāja Marija Briška pasniedza atzinības rakstus. Pateicības vārdus saviem biedriem teica arī Vārkavas novada pensionāru biedrības pārstāve Marija Gavare.

Pasākumu ar krāšņajiem deju priekšnesumiem kuplināju Rožkalnu pagasta senioru deju grupa “Dzīves virpulī”. Savukārt, ar muzikāliem sveicieniem uzstājās enerģiskā etnoroka grupa “Laimas muzykanti”. Pasākuma otrajā daļā balli spēlēja vietējo pašdarbnieku apvienība “Večerinkys muzykanti”. Par konkursiem un pasākuma jautrību gādāja Ināra Urča un Ingrīda Freiberga, kuras bija iejutušās topošo aktrišu lomās.

Vārkavas apvienības pārvaldes Kultūras centrs pateicas visiem palīgiem par jaukā pasākuma īstenošanu!

Vārkavas apvienības pārvaldes

sabiedrisko attiecību speciāliste  Dagnija Dudarjonoka

Vārkavas parks pārmaiņu priekšā

Lai saglabātu un atjaunotu Vārkavas parku, uzsākti Vārkavas parka sakārtošanas darbi un nākotnē tiek plānots veikt vēsturiskā parka atjaunošanu. Vārkavas muižas pils ir Valsts aizsargājamo nekustamo pieminekļu sarakstā un Vārkavas parks ap pili ir dabas piemineklis.

Parks ir ierīkots 19. gadsimtā, šobrīd tā platība ir 2,7 ha, tajā aug vietējās koku un krūmu sugas – kļavas, oši, egles, apses, ozoli, trauslais vītols, liepas, gobas, lazdas, Eiropas segliņi, ievas u.c., 1969. gadā, kad parkam tika veikta pirmā apsekošana, konstatēts, ka tajā aug vairāk nekā desmit svešzemju koku un krūmu sugas – aslapu kļava, cukura kļava, pūkainais filadelfs, smaržīgā apse, sudrabvītols, Ungārijas ceriņš, Krimas liepa un platlapu liepa. Veicot parka apsekošanas darbus, drīzumā tiks noskaidrots, vai šie eksotiskie koki un krūmi vēl joprojām Vārkavas parkā ir sastopami.

Tā kā aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi “Vārkavas parks” kopš 2001. gada atrodas Dabas aizsardzības pārvaldes aizsardzībā, jebkuras parkā veiktās darbības ir iepriekš saskaņojamas. Kā pastāstīja Vārkavas apvienības pārvaldes vadītāja Inta Kivleniece, pirms parka atjaunošanas darbiem nepieciešams veikt parka inventarizāciju. Tas vajadzīgs, lai apzinātu parkā esošo augu, dzīvnieku, sēņu, ķērpju, kukaiņu u.c. daudzveidību, koku vecumu, veselības stāvokli un estētisko vērtību. Lai šos darbus paveiktu nepieciešams piesaistīt atbilstošus ekspertus. Parka inventarizāciju veikt ir uzticēts ainavu arhitektei Ilzei Mārai Janelis, kura ir pieredzes bagāta parku vēsturiskās ainavas speciāliste. Nākamais solis pēc parka inventarizācijas, kas ir plānota pabeigt novembra beigās, ir parka rekonstrukcijas plāna izstrāde. Tad nākamajā gadā nepieciešams veidot tehnisko projektu un jau 2023. gadā varētu uzsākt rekonstrukcijas plāna ieviešanu,  ar nākotnes iecerēm par parka atjaunošanu dalījās Inta Kivleniece.

Iepazīstoties ar vecajām fotogrāfijām, kartēm un dokumentiem,  var redzēt, ka Vārkavas parka teritorija laika gaitā ir mainījusies. Piemēram, tur, kur šobrīd atrodas mitrājs aiz Vecvārkavas estrādes, agrākos laikos esot bijis muižas dīķis. Vietējo iedzīvotāju atmiņu stāstos parādās informācija, ka Vārkavas muižas pili ar Vārkavas baznīcu savienojusi egļu aleja, kas laika gaitā esot izgriezta. Vārkavas apvienības pārvalde, izpētīt Vārkavas muižas pils un parka vēsturi, aicinājusi vēsturnieku Agri Dzeni. Veicot šo pētījumu, noteikti tiks atklāti līdz šim vēl nezināmi vēstures fakti gan par pili, gan par parku, informēja Vārkavas novadpētniecības muzeja vadītāja Elvīra Āboliņa.

“Parkā augošajiem kokiem un krūmiem arī ir savs dzīves cikls, ar laiku tie noveco un kļūst bīstami, tādēļ nepieciešamības gadījumā, saskaņojot ar Dabas aizsardzības pārvaldi, parkā tiek veikti koku kopšanas  un zāģēšanas darbi. Jau vairākus gadus Latvijā oši cieš no infekcijas slimības, kas veicina stipru un veselu koku bojāeju dažu gadu laikā. Diemžēl šī slimība ir skārusi arī Vārkavas parka ošus, kas nozīmē, ka nākotnē būsim spiesti tos nozāģēt,” stāsta Inta Kivleniece.

Vecākie Vārkavas parka koki ir ozoli, pētnieki skaidro, ka tie ir vismaz 200 gadu veci. Augustā, veicot parka apsekošanu, uz viena no parka ozolu saknēm tika atklāta reti sastopama sēne – daivainā čemurene. Tā  pieder piepju sēņu grupai un ir iekļauta Sarkanajā grāmatā. Parka kokos sastopami arī Baltie āmuļi, kas ir reti sastopams pusparazītisks krūms, kas parasti mājo kļavās, liepās un ābelēs.

Aicinām baudīt dabu un rudeni, dodoties pastaigās pa šarmanto Vārkavas parku. Te ir iespēja Stacijas lapenē sarīkot pikniku un izmantot labiekārtoto ugunskura vietu. Skaistākām rudens bildēm, parka teritorijā pavisam nesen ir uzstādīti jauni vides objekti, kas veidoti no koku lapām. Mazākajiem rudens baudītājiem tiek piedāvāta iespēja izpriecāties speciāli izveidotajā parka koku lapu kaudzē.

 

Vārkavas apvienības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste

Dagnija Dudarjonoka

Uzņēmējdarbības vides infrastruktūras attīstībai tiek sakārtots vēl viens objekts

Preiļu novada dome realizē darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” SAM 5.6.2. specifiskā mērķa „Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām” trešās projektu iesniegumu atlases kārtas „Ieguldījumi degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales plānošanas reģiona attīstības programmas pielikumā noteikto teritoriju pašvaldībās” projekta Nr.5.6.2.0/20/I/005 “Uzņēmējdarbības vides uzlabošana un investīciju piesaistes veicināšana Riebiņu novadā”.

Projekta vispārējais mērķis ir Stabulnieku pagasta teritorijas revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību attīstības programmai, nodrošinot videi draudzīgu teritoriālo izaugsmi un jaunu darba vietu radīšanu.

A/c Nr. 1 Polkorona – Voveri” esošās situācijas fotofiksācijas:

Projekta konkrētais mērķis – paaugstināt Stabulnieku pagastā esošo uzņēmumu sasniedzamību, attīstīt uzņēmējdarbību un paaugstināt konkurētspēju, uzlabot novada pievilcību, revitalizējot degradētās teritorijas Riebiņu novadā, līdz ar to arī veicinot potenciālu sociālo, ekonomisko aktivitāšu un pakalpojumu nodrošināšanu novadu un apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem, veicot Riebiņu novada Stabulnieku pagasta pašvaldības autoceļa Nr.1 Polkorona- Voveri km 0.700 -2.700 ceļa infrastruktūras uzlabošanu tiks veicināta vietējo uzņēmēju un saimniecisko darbu veicēju konkurētspēja, uzlabojot un atjaunojot ceļa infrastruktūru.

Rezultātā tiks veicināta vietējās uzņēmējdarbības attīstība, sekmējot jaunu darba vietu radīšanu lauku teritorijās. Projekta rezultātā tiks izveidotas jaunas darba vietas, paplašināts uzņēmējiem pieejamo pakalpojumu klāsts un sakārtota publiskā infrastruktūra.

Projekta plānotās aktivitātes atbilst projekta izvirzītajam mērķim un SAM 5.6.2. mērķim.Projekta kopējās izmaksas sastāda 400 000.00EUR, no kurām ERAF ir 340 000.00 EUR, valsts budžeta un pašvaldību finansējums 60 000.00 EUR. Projekta sasniedzamo rādītāju vērtības – tiks atjaunota 3.50 ha liela degradētā teritorija Riebiņu novadā, izveidotas jaunas 5 darba vietas un 340 000.00 EUR komersantu ieguldījums nefinanšu investīcijās pašu nemateriālos aktīvos un pamatlīdzekļos.

Projekta īstenošanas ilgums – 24 mēneši.

Projekta īstenošanas rezultātā tiks pārbūvēts ceļa posms Nr. 1 Polkorona- Voveri km 0.700 – 2.700 garumā, kopējā garumā 2 km.

Projekta ietvaros tiks veikta caurteku un ūdens novades sistēmas sakārtošana – sakārtojot meliorācijas sistēmu- iztīrīt novadgrāvjus ceļa blakus teritorijā. Uz ceļa posma paredzēts  Polkorona –Voveri 0.700-2.700 asfaltbetona segums. Tiks uzlabots ceļa tehniskais stāvoklis, paaugstināts satiksmes drošība un komforts, samazinās ceļu uzturēšanas darbu apjomi, ļaus nodrošināt drošu piekļūšanu teritorijā esošajiem īpašumiem un ražošanas uzņēmumiem, tā veicinot ceļam piegulošo apdzīvoto vietu un pārējās teritorijas attīstību, kā arī vienkāršojot ceļa uzturēšanas darbus.

Būvdarbus “Riebiņu novada Stabulnieku pagasta pašvaldības autoceļa Nr.1 Polkorona- Voveri km 0.650 -2.720  pārbūve” veic SIA “Krustpils” . Būvdarbu kopējās izmaksas  ir 604237,32 EUR ar PVN 21%. Būvuzraudzību nodrošina SIA “JURĒVIČS UN PARTNERI”, kopējās izmaksas ar PVN ir EUR 20 570,00. |Autoruzraudzību nodrošina SIA “KEM” ar PVN ir EUR 812,33.

SIA “Krustpils” objektā no 16.06.2021. līdz 15.08.2021. bija tehnoloģiskais pārtraukums, taču līguma kopējais darbības termiņš netiek mainīts. Ja meteoroloģiskie laikapstākļi būs būvniecībai labvēlīgi, šogad objektā plānojas pabeigt darbus, kas saistīt ar saistvielām nesaistītas konstruktīvās kārtas  izbūvi un objekta sagatavošanu asfaltbetona seguma virsbūves izbūvei.

Aicinām  autovadītājus un iedzīvotājus izturēties ar sapratni pret satiksmes ierobežojumiem un neērtībām minēto pašvaldības ceļu pārbūves darbu laikā!

Informāciju sagatavoja

Riebiņu apvienības pārvaldes
Attīstības un plānošanas daļas vadītāja

Inese Jakovele

Informācija par projektu “Skatu torņa un atpūtas vietas jaunbūve Salmeja ezera krastā”

Atskats uz Preiļu novada jaunievēlētās vadības pirmajām 100 darba dienām

13.10.2021.

Kopš pašvaldību vēlēšanām ir pagājuši vairāk kā trīs mēneši un nesen tika iezīmētas jaunās Preiļu novada domes pirmās 100 darba dienas. Par godu šim notikumam 12. oktobrī Preiļu novada Facebook lapā tiešraidē uzstājās pašvaldības vadība un administrācija, lai atskatītos uz paveikto, formulētu tālākos attīstības virzienus, kā arī atbildētu uz iedzīvotāju aktuālākajiem jautājumiem.

Pasākums tika dalīts divās daļās. Pirmajā tiešraides pusē pašvaldības vadība vērsa uzmanību uz paveikto gan visa novada kontekstā, gan uz izmaiņām iekšējā administrācijā. Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns iezīmēja šī brīža galvenos darbības virzienus un prioritātes, iepazīstināja klausītājus ar novada kopējo statistiku izglītības, uzņēmējdarbības un infrastruktūras jomā. Priekšsēdētāja pirmais vietnieks Pēteris Rožinskis atzina, ka ir sarežģīts uzdevums apvienot četrus novadus ar dažādām identitātēm un uzsākt ātru, efektīvu darbu jaunajā Preiļu novadā. Pētera Rožinska kompetencē ir kultūras un infrastruktūras jautājumi, tāpēc tiešraides laikā priekšsēdētāja vietnieks raksturoja novada ceļu kopējo stāvokli un risinājumus to uzlabošanai. Lai Preiļu novada kultūrtelpu bagātinātu ar radošiem, profesionāliem notikumiem, šobrīd notiek darbs pie kultūras un tūrisma pārvaldes veidošanas. Savukārt, priekšsēdētaja otrā vietniece Anita Brakovska tiešraides vērotājus iepazīstināja ar izglītības un sociālās jomas darba gaitu, kā arī konkretizēja turpmākos attīstības plānus. Pašvaldības izpilddirektors Aigars Zīmelis skaidroja, kā pieņemtie lēmumi realizējas par darbiem no izpildvaras puses. Šobrīd aktīvi tiek strādāts pie iekšējās administrācijas struktūras sakārtošanas, lai veidotu atbalstošu darba vidi un rīcībspējīgu, profesionālu speciālistu pieejamību katrā nozarē.

Pašvaldībai ir būtiski nodrošināt, lai Preiļu novada cilvēki ir informēti un izprot pieņemto lēmumu jēgu, tādēļ tiešraides otrajā daļā sekoja vadības atbildes uz iedzīvotāju vaicājumiem. Interesējošos jautājumus bija iespējams iesūtīt gan pirms virtuālā pasākuma, gan tiešraides laikā. Esam pateicīgi par lielo iedzīvotāju aktivitāti un atbalstu, tādēļ pašvaldība arī turpmāk plāno izmantot šādu interaktīvu komunikācijas formu sociālā tīkla Facebook platformā.

Sīkāka informācija pieejama video, kas skatāms Preiļu novada Facebook lapā facebook.com/preili.lv, kā arī pašvaldības Youtube kontā:

Laine Giluče,
Preiļu novada pašvaldības mājaslapas satura redaktore

Preiļu muzeja jaunieguvums – liecības par starpkaru periodu Preiļos un padomju represijām

Šī gada oktobrī, pateicoties Artūra Utināna dāvinājumam, Preiļu muzeja krājums ir papildinājies ar bagātīgu materiālu, kas stāsta par starpkaru perioda Preiļu pašvaldības darbinieku un aktīvu pašdarbnieku Jāni Utinānu (1910-1973).

1941. gada 14. jūnijā J. Utināns tika deportēts un nonāca ieslodzījumā Kirovas apg. Vjatlagā, pēc tam – nometinājuma vietā Novosibirskas apg. Vengerovā. Izsūtījumā izdzīvoja, spriedums tika atcelts 1956. gada 16. novembrī un Latvijā atgriezās 1957. gadā. J. Utināna krustdēls Artūrs Utināns ir apkopojis fotogrāfijas un dokumentus, kas saistīti ar J. Utināna dzīvi pirms 2. pasaules kara, izsūtījumā un pēc atgriešanās Latvijā. Šie materiāli uzskatāmi rāda gan aktīvo sabiedrisko rosību un kūsājošo kultūras dzīvi līdz 2. pasaules karam Preiļos, gan atspoguļo J. Utināna 1950. gadu saraksti ar padomju iestādēm cīņā par specnometinājuma atcelšanu un nometnē pavadītā laika ieskaitīšanu darba stāžā, kā arī turpmākās darba gaitas pēc atgriešanās dzimtenē.

1920.-1930. gados J. Utināns strādāja Preiļu pagasta valdē un Preiļu policijā pie pasu izsniegšanas, bija Latvijas katoļu jaunatnes biedrības Preiļu nodaļas biedrs un 1933. gadā darbojās arī kā biedrības Preiļu nodaļas valdes sekretārs. Īpaši interesantas ir muzeja krājumā nonākušās pirmskara Preiļu sabiedrisko dzīvi raksturojošās fotogrāfijas – Pēterdienas svinības ar priesteri Pēteri Apšenieku goda krēslā un teātra dzīve.

Muzeja krājumā līdz šim jau bija atsevišķas fotogrāfijas no 1938. gadā 26. jūnija rīkotās brīvdabas estrādes Preiļu parkā “Mērnieku laiki Slātavā”. Izrādi rīkoja 18. Daugavpils aizsargu pulka Preiļu pagasta un arī Jasmuižas aizsargi un aizsardzes. Pateicoties A. Utināna dāvinājumam, muzeja krājums papildinās ar jaunām fotogrāfijām, savukārt zinātniskais arhīvs ar vēl vairāku fotogrāfiju digitālām kopijām, kas ilustrē šo Preiļu kultūras dzīvē svarīgo notikumu. Šis uzvedums izskanēja pa visu Latgali, un, kā lēš tā laika prese, to apmeklēja ap 3000 skatītāju. “Latgales Vēstnesī” tika rakstīts: “1938. gada 26. jūnijā visi ceļi veda uz Preiļiem!”. “Mērnieku laiki Slātavā” starpkaru periodā bija ļoti populāra 5 cēlienu luga, ko pēc brāļu Kaudzīšu romāna dramatizējis bija Zeltmatis (īstajā vārdā Ernests Kārkliņš). Pirmo reizi iestudēta 1922. gadā uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves, tā kļuva par visvairāk spēlēto izrādi divdesmito gadu sākumā.  Arī vēlāk tā bieži parādījās Latvijas reģionu pašdarbības kolektīvu uzvedumos un 1930. gadu otrā pusē tā tika izrādīta brīvdabā arī citviet Latvijā. Izrādē Preiļos Jānis Utināns spēlēja Ķenča lomu, par ko recenzijā laikrakstā “Latgales Vēstnesis” saņēma ļoti pozitīvu novērtējumu – “nepārspējams savā lūgšanā bija Ķencis”!

Jauniegūtajās fotogrāfijās redzami arī citi cilvēki, kas aktīvi iesaistījās tā laika sabiedriskajā dzīvē – Preiļu katoļu draudzes prāvests no 1930. līdz 1936. gadam Pēteris Apšenieks (1887–1942), Daugavpils apriņķa policijas 4. iecirkņa (Preiļos) krimināluzraugs Eliass Budže (1901–1941) un citi.

Daudz skarbākas liecības nāk no izsūtījuma laika – dokumenti, kas apliecina sarežģīto saraksti ar dažādām padomju iestādēm par J. Utināna lietas pārskatīšanu un specnometinājuma atcelšanu.

Kopumā muzeja krājumā iekļauti 43 A. Utināna dāvināti priekšmeti. Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs allaž priecājas un pateicas par dāvinājumiem, kas attiecas uz mūsu novada senāku un arī ne tik senu vēsturi!

Pēterdiena Preiļos 1936. gada 29. jūnijā. Pirmajā rindā no kreisās 2. J. Utināns. Otrajā rindā no labās 3. Olga Patašnika. Trešajā rindā no labās 4. E. Budže, 5. P. Apšenieks, 6. . Daugavpils apriņķa policijas 4. (Preiļu) iecirkņa priekšnieks Jezups Sperģis. PVLMM krājums.

 

Uzveduma Preiļu parkā “Mērnieku laiki Slātavā” dalībnieki. 1938. gada 26. jūnijā. PVLMM krājums.

 

Ķencis (J. Utināns) “ved kukuļus”. Uzvedums “Mērnieku laiki Slātavā” 1938. gada 26. jūnijā Preiļu parkā. PVLMM krājums.

 

Izziņa par J. Utināna lietas pārskatīšanu un 1942. gada 16. decembra sprieduma atcelšanu un lietas izbeigšanu. 1956. gada 19. novembris.

 

J. Utināns Ķemeru sanatorijā 1962. gadā.

 

Informāciju sagatavoja:

Ilona Vilcāne

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciāliste vēstures jautājumos

Izcilā komponista Jāņa Ivanova dienas Preiļos

Jāņa Ivanova dienas Preiļos notiek atkal! Nu jau ceturto gadu pēc kārtas,  lai arī pandēmijas plosītos apstākļos, pateicoties Preiļu novada pašvaldības un VKKF Latgales programmas atbalstītajam projektam Izcilā komponista Jāņa Ivanova dienas Preiļos,  Preiļu Mūzikas un mākslas skola organizē izcilā latviešu komponista Jāņa Ivanova piemiņas pasākumus Preiļos. Jānim Ivanovam šogad  115!

Preiļu kultūras centrā notikušajā  pasākumā tika apbalvoti 3.  Jaundarbu konkursa mūzikā un mākslā (veltīts komponista Jāņa Ivanova piemiņai) Grand Prix ieguvēji. Žūrijas komisija mūzikā (Dr. Art, profesors, komponists Ēvalds Daugulis, Dr. paed., koru virsdiriģents, komponists Jevgēnijs Ustinskovs un Daugavpils Universitātes Mūzikas katedras vadītājs, pianists, komponists Gļebs Beļajevs) lēma, ka galvenā balva Grand Prix mūzikā šogad dodas uz Enguri, jo augstāko punktu skaitu skicējumu un vokalīžu konkursā ir ieguvusi Engures Mūzikas un mākslas skolas audzēkne Anna Lāce (pedagogs Elīna Šteinharde-Kumalāne) par darbu Saules meita.

Žūrijas komisija mākslā (Ilūkstes mūzikas un mākslas skolas direktore, māksliniece Ilona Linarte-Ruža un Daugavpils dizaina un mākslas vidusskolas Saules skola skolotājas  Mg. Paed., Bak. Art., māksliniece Dita Kiceja-Slavicka un Bak. Art., māksliniece   Dace Abricka) lēma, ka galvenā balva Grand Prix mākslā paliks Preiļos. Tā tika piešķirta Preiļu Mūzikas un mākslas skolas audzēknim Daniilam Grigorjevam  (pedagogs Kazimirs Anspaks)  par darbu Mūzika dabā.

Galvenās balvas autore ir Preiļu Mūzikas un mākslas skolas skolotāja, māksliniece Ilona Abdulajeva. Visi J. Ivanova konkursa darbi ir skatāmi izstādē Jānis Ivanovs krāsās un skaņās Preiļu Mūzikas un mākslas skolas zālē, iepriekš piesakoties pa tālruni 29610964.

Pasākuma koncertdaļa šogad izskanēja pianisma zīmē. Koncertu ieskandināja Preiļu Mūzikas un mākslas skolas klavierspēles audzēkne Valērija Dementjeva (pedagogs Irīna Skvorcova) ar J. Ivanova Prelūdiju laminorā.  Turpinājumā vārds tika dots Jāzepa Vītola mūzikas akadēmijas profesoram Ventim Zilbertam, kurš ieskicēja gan Jāņa Ivanova daiļrades līkločus, gan priecēja klausītājus ar meistarīgo J. Ivanova skaņdarbu atskaņojumu. Taču šoreiz galvenais notikums bija J. Ivanova klaviermūzikas CD Autogrāfs atvēršanas svētki. Mākslas maģistres, pianistes un pedagoģes Lauras Tamanes sniegumā iemūžināti klavierskaņdarbi: Prelūdija Autogrāfs reminorā, Sonāte klavierēm un mūzika kinofilmai Salna pavasarī (1955.gads, pirmā versija).

Laura Tamane gan iepazīstināja klausītājus ar CD tapšanas ideju un gaitu, gan  arī atskaņoja J. Ivanova prelūdiju un fragmentus no mūzikas kinofilmai. Sajūsmā uzzinājām  par Jāņa Ivanova vēl nepublicēto skaņdarbu (saņēmām dāvinājumā rokraksta kopiju) Auf wiedersehn (Uzredzēšanos) klavierēm, kuru Jānis Ivanovs bija uzrakstījis divas dienas pirms savas 17. dzimšanas dienas. Iespējams dāvana pašam sev dzimšanas dienā! Lauras Tamanes sniegumā tā skanēja apbrīnojami!

Edgars Znutiņš,

Preiļu Mūzikas un mākslas skolas direktors

Jāņa Ivanova piemiņas brīdis Babros

Jau par tradīciju ir kļuvis Preiļu Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu brauciens uz pavisam netālo vietu Babri  (kādreiz vecticībnieku sādžu), kur šūpulis kārts mūsu izcilajam komponistam Jānim Ivanovam.

Arī šogad, 8. oktobra pēcpusdienā, daba mūs glāstīja siltiem rudens saules stariem, ietērpjot  visu apkārti košās krāsās. Mūsu skolas kora audzēkņi, diriģentes Ilzes Valaines vadībā, ieskandināja pasākumu ar tautas dziesmu, bet direktors Edgars Znutiņš runāja par šī izcilā skaņraža un pedagoga dzēves gājumu. Nenoliedzami, ka spilgtas pēdas viņa dailradē ir iezīmējusi Latgales dabas burvība. Cik gleznaini un tēlaini doti nosaukumi korim rakstītajām vokalīzēm – “Gājputni”, “Gubu mākoņi”, “Migla”, “Lietainā dienā”. Muzikologs Arnold Klotiņš  ir rakstījis: “Kā liecina nosaukumi, Vokalīžu mūzikas pamatā visbiežāk ir kāds ainavisks iespaids, dabas vērojums. Šai ziņā varam runāt par tā saucamā ziemeļu impresionisma klātbūtni, kas nav svešs, it īpaši skandināvu un somu komponistiem, sākot ar Grīgu. Ne velti mēģinot raksturot vokalīžu harmoniju izteiksmi, grūti iztikt bez vārda „krāsa”.

Labklājības pārvaldes darbs ārkārtējās situācijas laikā

SOLIDART konference – debates par aukstā kara laiku Eiropā un jauniešu iesaistīšanu vēstures izzināšanā

Preiļu novada pašvaldība piedalās Eiropas Savienības programmas “Eiropa pilsoņiem” starptautiskajā projektā Jauniešu radoša darbība un solidaritāte krīzes laikāSOLIDART (Network for the youth debate about the solidarity in crisis times through creativity and art). Projektā ir partneri vēl no 7 valstīm – Grosuplje pašvaldība Slovēnijā (projekta vadošais partneris), Dolores pilsētas pašvaldība Spānijā, nevalstiskā organizācija Autokreacja no Varšavas Polijā, Larissa pilsētas pašvaldība Grieķijā, Portugāles Braga rajona jaunatnes organizāciju asociācija (FAJUB), nevalstiskā organizācija WIPSEE no Francijas un Bulgārijas Jaunatnes asociācija.

Projekta mērķis ir sadarbība starp dažādu valstu jauniešiem, lai komunicētu, debatētu, attīstītu radošumu un inovatīvas idejas, vienlaikus izzinot Eiropas kopējās vērtības un aktīvāk iesaistoties vietējo pašvaldību sabiedriskajā dzīvē.

Konference bija paredzēta Varšavā, tomēr COVID-19 apstākļos tā notika līdzīgi kā projekta pirmā “tikšanās” jūnijā Slovēnijā, t.i., ZOOM platformā. 16.septembra pasākumā piedalījās vairāk kā 50 dalībnieku, diskutējot gan par Otro pasaules karu, gan arī aukstā kara gadu situāciju projekta partnervalstīs. Prezentācijās tika uzskaitīti vēstures fakti, demonstrēti fotoattēli, kā arī notika diskusijas. Aktuālie jautājumi bija par Eiropas izaicinājumiem un iespējām mūsdienās, kā arī jauniešu interese par vēsturi. Tiek veidota arī on-line foto galerija.

No Preiļu novada konferencē piedalījās 8 dalībnieki, un Jauniešu centra “ČETRI” brīvprātīgā dalībniece, Preiļu 1. pamatskolas skolniece Annija Akmentiņa prezentēja Latvijas faktus, skaidroja vēsturisko situāciju un izteica arī savu viedokli par apskatāmajiem jautājumiem.

Līdz šim programma “Eiropa pilsoņiem” ir devusi iespēju sadarboties dažādu valstu institūcijām, tai skaitā pašvaldībām, biedrībām u.c.. Arī Preiļu novada Attīstības daļas speciālisti no 2018.gada iesaistījās starptautiskās sadarbības un jaunu projektu ideju izstrādē. No 2021. gada ir jauna ES programma “Pilsoņi, Vienlīdzība, Tiesības un Vērtības” (Citizens, Equality, Rights and Values/ CERV 2021-2027) kopumā 1,44 miljardu EUR apjomā. Programmas vispārīgais mērķis ir aizsargāt, veicināt tiesības un vērtības, īpaši atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizācijas un personas, kas darbojas vietējā, reģionālā, valsts un transnacionālā līmenī, sekmējot pilsonisko un demokrātisko līdzdalību vienlīdzīgai un iekļaujošai sabiedrībai.

Projekta SOLIDART Preiļu komanda

Eiropas Komisijas atbalsts šīs publikācijas sagatavošanai nav uzskatāms par satura apstiprinājumu, kas atspoguļo tikai autoru viedokļus, un Komisija nevar būt atbildīga par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Attēlos: Jaunietes A. Akmentiņas prezentācijas slaidi no SOLIDART konferences.

 

Preiļu Galvenās bibliotēkas apmeklēšanas noteikumi