Jauniešu sadarbība un solidaritāte krīzes laikā, izmantojot radošumu un mākslu jeb SOLIDART (Network for the youth debate about the solidarity in crisis times through creativity and art) – tā saucas Eiropas Savienības programmas “Eiropa pilsoņiem” atbalstītais projekts, kurā piedalīsies arī Preiļu novada pašvaldība. Projekta mērķis ir sadarbība starp dažādu valstu jauniešiem, dodot iespēju viņiem komunicēt, debatēt, attīstīt radošumu un inovatīvas idejas, vienlaikus izzinot Eiropas kopējās vērtības un aktīvāk iesaistoties vietējo pašvaldību sabiedriskajā dzīvē.

Programma “Eiropa pilsoņiem” darbojas jau vairākus gadus, dodot iespēju sadarboties dažādu valstu institūcijām – pašvaldībām, biedrībām u.c. No 2018.gada arī Preiļu novada pašvaldības Attīstības daļas speciālisti meklēja starptautiskos kontaktus, gan izvietojot informāciju par Preiļu novadu partneru meklēšanas datu bāzē, gan komunicējot ar dažādu valstu pārstāvjiem un strādājot pie iespējamo projektu idejām.

SOLIDART projektā piedalās 8 valstis, un vadošais partneris ir Grosupljes pašvaldība Slovēnijā, bet pārējie partneri ir no Polijas, Bulgārijas, Grieķijas, Portugāles, Latvijas, Francijas un Spānijas. Projektā paredzēts iesaistīt Preiļu novada Jauniešu centru “ČETRI” gan informācijas izplatīšanai, gan arī konkrētās aktivitātēs. Projektu finansē Eiropas Savienība, un iespējams līdzfinansējums no Latvijas Republikas Kultūras ministrijas.

3.martā notika partneru pirmā attālinātā tikšanās, kurā tika apspriesti veicamie uzdevumi, kas saistīti ar projekta formalitāšu kārtošanu un iespējamo aktivitāšu realizēšanas plānu, ko pagaidām apgrūtina COVID-19 radītie ierobežojumi.

Elita Jermolajeva,
Preiļu novada domes Attīstības daļas vadītāja

9. martā plkst. 11:00 LIAA Daugavpils biznesa inkubatros organizē uzņēmēju pieredzes un iedvesmas pasākumu “BRUNCH AR UZNĒMĒJIEM”.

Pasākums notiks jau otro gadu pēc kārtas. Šogad tika mainīts pasākuma formāts un tas notiks tiešsaistē (LIAA Daugavpils biznesa inkubatora facebook mājaslapā). Jaunais formāts pavēra plašākas iespējas uzaicināt uz pasākumu ne tikai Latgales uzņēmējus, bet arī uzņēmējus no citiem novadiem. Pasākums būs skatāms tikai tiešsaistē un nebūs pieejams pasākuma ieraksts.

Pasākuma viesi būs no trīs fantastiski uzņēmēji no LIAA biznesa inkubatoriem, kur katrs uzņēmums darbojas savā nozarē un ir guvis lielus panākumus savā darbības sfērā.

LIAA Daugavpils biznesa inkubatoru pārstēvēs Anastasija Hotuļova, uzņēmums SIA Wigiwama. Wigiwama nodarbojas ar dekora preču ražošanu bērnu istabām. Uzņēmuma produkcija ražota no OEKO-Tex sertificētiem materiāliem, kolekcijas taisītas no velveta vai no audumiem ar pašu izveidotiem rakstiem. Tagad produktu klāstā ir pupiņu maisiņi, rotaļu paklāji un nojumes – viss, ko var iedomāties, lai izveidotu rotaļīgu interjeru bērnu istabā. Uzņēmuma ražotne atrodas Daugavpilī un uzņēmums eksportē savu produkciju vairāk kā uz 30 valstīm.

Māris Lagzdiņš, uzņēmums SIA fon Films ir LIAA Radošo industriju inkubatora dalībnieks.

fon Films radošā komanda veido kino, televīzijas un interneta saturu. Uzņēmums producē, raksta scenārijus, nodrošina nepieciešamos tehniskos risinājumus un veic pēcapstrādi. fon Films par savu virsuzdevumu un mērķi ir izvirzījuši radīt un izplatīt tādu saturu, kas vienlaicīgi izglīto un izklaidē. fon Films rada saturu, kas ir saistošs ne tikai lokāli, bet arī adaptējams un prezentājams ārpus Latvijas.

LIAA Jelgavas biznesa inkubatora pārstāvēs Elīna Romašova, uzņēmums SIA RichBerry.

RichBerry ražo ķirbju sēklu miltus, no kuriem gatavo bezglutēna miltu produktus. Uzņēmums piedāvā gatavus sausos miltu maisījumus dažāda veida mafinu un maizes mīklu pagatavošanai. Maisījumi ļauj īsā laikā pēc jau gatavas receptes viegli pagatavot uzturvērtībām bagātu produktu mājas apstākļos. Ķirbju sēklu milti ir dabīgs daudzu minerālvielu (dzelzs, cinka, magnija, kālija) un B grupas vitamīnu avots, tie ir olbaltumvielu un šķiedrvielu avots. Produkti ir pārbaudīti un testēti sertificētās laboratorijās Latvijā un Polijā. Uzņēmums gada laikā ir iekļuvis 4 lielveikalu ķēdēs Latvijā un ir izstrādājis 8 jaunus produktus.

 LIAA Daugavpils biznesa inkubators aicina ikvienu interesentu piedalīties uzņēmēju pieredzes un iedvesmas pasākumā!

Vairāk par pasākumu un aktuālākā informācija: https://www.facebook.com/LIAADaugavpils

Informāciju sagatavoja:
Santa Dzalbe-Sologuba
LIAA Daugavpils biznesa inkubatora
vecākā projektu vadītāja
daugavpils@liaa.gov.lv
+371 62401094

Tuvojoties pavasarim, Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina bērnus un jauniešus izzināt putnu skaņas, to balsis un saucienus un mēģināt arī tās atdarināt pašiem, piedaloties ikmēneša aktivitātē “Putna stunda”.

 Marta mēneša uzdevums ir iepazīt ūdeņu putnu skaņas. Bērni vecumā līdz 6. klasei ir aicināti tās atdarināt paši, iesūtot audio vai video ierakstus, savukārt jauniešiem vecumā no 13 līdz 20 gadiem uzdevums ir sagatavot krustvārdu mīklu par ūdeņu putniem, to izskatu un raksturu, un ligzdošanas īpatnībām, kā arī vienu no ūdeņu putnu balsīm ieskaņot ierakstā, izmantojot pašu balsi, sadzīves priekšmetus vai dabā sastopamās skaņas, kas atgādina putnu balsis. No labākajiem pašdarinātajiem ierakstiem Latvijas Ornitoloģijas biedrība sagatavos “Putna stunda” dalībnieku pašieskaņotu putnu balsu un saucienu īsfilmu.

Putnu skaņas ir atrodamas zem QR koda materiālā “Mans pirmais ūdeņu putnu noteicējs”, kurš ir pieejams šeit: https://www.lob.lv/noderigi/materiali/.

Videostāsts “Ūdeņu putnu skaņas” pieejams šeit: https://www.youtube.com/watch?v=wj4vKh_QimI&feature=youtu.be .

Par paveikto līdz 31. martam jāpastāsta citiem sociālo tīklu ierakstā ar tēmturi #PutnaStunda vai kā citādi. Kad darbs veikts, jāziņo Latvijas Ornitoloģijas biedrībai, rakstot uz e-pastu putni@lob.lv, pastāstot par paveikto un norādot uzdevuma veicējus un to vecumu, kā arī kontaktinformāciju.

Lai piedalītos aktivitātē “Putna stunda”, bērniem un jauniešiem laika posmā no 2020. gada oktobra līdz 2021. gada aprīlim ik mēnesi jāizpilda tematiskais uzdevums par ūdensputniem. Lai palīdzētu iepazīt ūdensputnus, kopā ar uzdevumiem skolēniem būs iespēja izmantot izglītojošus materiālus, tematiskus video, kā arī būs iespēja ielūkoties lielo gauru ligzdošanas sekmju uzlabošanas projektā Ikšķilē. Noslēdzoties uzdevumu ciklam, tiks sumināti gan individuālie, gan klašu veikumi dažādās vecuma grupās.

Projekts “Putna stunda” tiek īstenots Latvijas Ornitoloģijas biedrības izglītības programmas “Putni un mēs” ietvaros ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu un Ikšķiles novada pašvaldības līdzfinansējumu.

Par Latvijas Ornitoloģijas biedrību
Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) ir lielākā dabas organizācija Latvijā, kura pateicoties aptuveni 600 biedriem, veic savvaļas putnu izpēti un tiecas saglabāt to dzīvotnes Latvijā, rūpējoties par dabas daudzveidību cilvēku un putnu labklājības vārdā. Par putnu daudzveidību iestājas kopš 1985. gada. Izdod vienīgo žurnālu par putniem latviešu valodā “Putni dabā”.  Ir starptautiskās putnu aizsardzības organizācijas “BirdLife International” pārstāvis Latvijā. Plašāk: www.lob.lv un Facebook.com/LOB.LV.

Informāciju sagatavoja:
Kitija Balcare, Latvijas Ornitoloģijas biedrības komunikācijas speciāliste
Mob. tālr. (+371) 29683396 | E-pasts: kitija@lob.lv

24. februārī Preiļu Galvenās bibliotēkas (PGB) Bērnu nodaļas vadītājai Vilhelmīnei Jakimovai, pārtraucot darba gaitas, kolektīvi tiešsaistē teicām paldies par kopābūšanu, par ieguldījumu un sirdsdegsmi bibliotēkas darbā, vēlot turpmākās dzīves dienas tikpat radošas, dzirkstoša dzīvesspara pilnas. Vilhelmīnes nesavtīgo darba mūža veikumu apliecina Kultūras ministrijas Atzinības raksts par nozīmīgu un ilggadēju ieguldījumu Preiļu Galvenās bibliotēkas attīstībā, lasītprasmes veicināšanā bērniem un jauniešiem, stāstniecības tradīciju popularizēšanā Latvijā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un Preiļu novada domes Pateicība par iniciatīvas bagātu un ilggadēju darbu Preiļu Galvenajā bibliotēkā, personīgu, radošu ieguldījumu kultūrvides uzlabošanā un pedagoģiskajā darbā. Nozīmīgos apbalvojumus pasniedza Preiļu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Želvis.

Austrumu gudrība vēsta: ”Tu esi tāds, kādas ir tavas dziļākās vēlmes; kādas tavas vēlmes, tāda arī tava griba; kāda tava griba, tādi tavi darbi; kādi tavi darbi, tāds arī tavs liktenis”. Ilggadējās PGB Bērnu literatūras nodaļas vadītājas Vilhelmīnes Jakimovas likteņa rakstos ir ieausts — nav svarīgi, ko cilvēks dara, svarīgi tikai, lai viss, kam viņš pieskaras, kļūtu citāds, lai tajā paliktu daļa viņa paša. Tad tas ir pa īstam un no sirds. Tieši šajā aspektā redzam vienkārša mauriņa pļāvēja atšķirību no īsta dārznieka. Vilhelmīne ir cilvēks, kurš neko nedara vienkārši tāpat. Katrai darbībai, katram solim ir mērķis, kas virzīts uz pilnveidošanu, attīstību, izaugsmi, jēgu. Tāpēc viņas “dārzs”, vienmēr zeļ, pumpuro, zied un dod augļus.

Cilvēka vērtība izpaužas domās, darbos, spējā dot un dalīties. To nemitīgi skar pārbaudījumi, un tas, kā cilvēks to izdzīvo, rada viņa vērtību. Vilhelmīne ir nemitīgs ideju ģenerators, kas nesavtīgi dalās savās zināšanās un prasmēs. Sirdij iedegoties par darbu, ko veic, Vilhelmīne savā jomā zinoši un profesionāli pielieto viņai atvēlētās sviras, ļaujot citiem brīvi izpausties, izmantojot savas radošās spējas. Kā motivācija kalpo izaicinājums — augsts, bet sasniedzams.  Uzņemoties atbildību, viņa parasti ātri orientējas sarežģītās situācijās, uzņemas riskus un atbildību par savu rīcību, risina problēmas, saredz un rada iespējas īstenot tās cilvēku labā.

Ar kreatīvu un elastīgu domāšanu apveltītā Vilhelmīne iedvesmo citus, liek noticēt tam, ko dari, — gan sākotnēji strādājot par pedagogu, gan velāk arī bibliotekārajā darbā.  Pateicoties Vilhelmīnei, jau vairākus gadus PGB ir aktīva UNESCO LNK tīkla “Stāstu bibliotēkas” līdzdalībniece, ir aizsāktas un pilnveidotas lasīšanas veicināšanas programmas: Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija, “Krauklis iesaka izlasīt”, “Pūcītes skola”, īstenoti vairāki projekti ar lielu mīlestību un patiesu vēlmi cilvēkos iedēstīt labo, dziļi vērtīgo un paliekošo. Ar viņas iniciatīvu bibliotēkā aizsākta ģimenes modeļa ieviešana.

Solvita Erta,
Preiļu Galvenās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vadītāja

Jau vairākus gadus, izvērtējot gūtos panākumus un sasniegto, tiek sveikti labākie sportisti un treneri. Nominācijas ir mainījušās, tomēr nemainīgi ir palikuši pamatprincipi: noskaidrot gada labākos sportistus Preiļu novadā, novērtēt ieguldījumu sportā un atzīmēt perspektīvākos jaunos sportistus.

Pasākuma ”Preiļu novada Sporta laureāts” mērķis ir apbalvot sportistus, sporta spēļu komandas un trenerus par augstvērtīgu rezultātu sasniegšanu jaunatnes un pieaugušo sportā, informēt sabiedrību par sportiskajiem sasniegumiem attiecīgajā gadā, kā arī stimulēt sportistus startiem sacensībās un rezultātu izaugsmei. Ar pasākumu vēlamies pateikt ‘paldies’ aktīvajiem senioriem, bērniem, sporta entuziastiem un tautas sporta aktīvistiem – visiem, kas nesuši Preiļu novada vārdu Latvijā un Pasaulē.

Lai mēs kopīgi varētu izcelt pagājušā gada spilgtākos brīžus un augstākos sasniegumus, aicinām ikvienu – gan trenerus, gan klubu vadītājus, gan sportistus līdz 15. martam iesniegt pieteikuma anketu par 2020. gadu, kurā ir atspoguļotas nozīmīgākās sacensības un sasniegumi Latvijā, Baltijā, Eiropā un Pasaulē. Anketas, lūdzu, sūtīt uz e-pastu preilubjss@preili.lv.

Nolikums “Preiļu novada Sporta lauraāts 2020” (PDF)

Pieteikuma anketa (PDF)

Preiļu novada Bērnu un jauniešu sporta skolas direktors

Edgars Vaivods

Trīs dienas – 8., 10. un 12. martā, attālināti notiks Finanšu ministrijas (FM) rīkotas atkārtotas tematiskās diskusijas, lai ar sociālajiem un sadarbības partneriem pārrunātu Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) ietvaros plānotos ieguldījumus klimata un transporta, digitalizācijas, ekonomikas attīstības, veselības, nevienlīdzības mazināšanas un likuma varas jomās no 2021. līdz 2027. gadam.

“Nākamo septiņu gadu laikā Latvija no Eiropas Savienības saņems vairāk nekā 10 miljardus eiro grantu formā jeb atbalstā, kas mums nav jāatmaksā. Lai šie ieguldījumi būtu veiksmīgi, pēc iespējas atbilstot gan Latvijas vajadzībām, gan Eiropas Komisijas uzstādījumiem, celtu produktivitāti, turpinot Latvijas ekonomikas pārveidi uz zināšanām balstītu ekonomiku, mums ir būtiski turpināt uzsāktās diskusijas ar sociālajiem un sadarbības partneriem,” uzsver Armands Eberhards, Finanšu ministrijas Valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos.

Lai arī šogad un nākamgad vēl turpināsies intensīva esošā ES fondu plānošanas perioda projektu īstenošana, lai līdz 2023. gadam Latvija saņemtu visu ES finansējuma piešķīrumu 4,4 miljardu eiro apmērā, 2021. gads iezīmē arī ES nākamā daudzgadu budžeta termiņa sākumu. ES investīcijas paver plašas iespējas mūsu valsts attīstībai un izaugsmei, kas ļaus pilnvērtīgāk īstenot Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam paredzēto. Lielāko daļu, jeb 4,24 miljardus eiro no Latvijai pieejamā ES finansējuma, veidos Kohēzijas politikas fondu piešķīrums, kuru galvenais mērķis ir izlīdzināt ekonomiskās atšķirības starp ES dalībvalstīm. Savukārt, ANM ietvaros Latvijai iespējams saņemt finansējumu līdz diviem miljardiem eiro strukturālo reformu īstenošanai ES Padomes rekomendāciju ieviešanā, kā arī investīcijām primāri zaļajā un digitālajā ekonomikā.

ES fondu Darbības programmas apstiprināšana un tālākais ieviešanas grafiks lielā mērā ir atkarīgs no saistošā ES regulējuma apstiprināšanas. FM jau šobrīd ir uzsākusi darbu pie nepieciešamo nacionālo horizontālo tiesību aktu projektiem, tomēr to saskaņošana ar nozaru ministrijām, tai skaitā publiskā apspriede, būs iespējama tikai pēc attiecīgā Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma (Regulu) pieņemšanas.

Savukārt, ANM, kā jau iepriekš vēstīts, ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Mehānisma mērķis – atbalstīt reformas, uz kuru nepieciešamību norādīts ikgadējās Eiropas semestra rekomendācijās dalībvalstīm, kā arī investīcijas, īpaši, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. Latvijas ANM plāna projektu, kā arī uzsāka plāna projekta sabiedrisko apspriešanu. Pēc viedokļa saņemšanas no EK un sabiedriskās apspriedes rezultātiem plāna projekts sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem tiks pilnveidots. ANM līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē.

Lai nodrošinātu pārskatāmu un savstarpēji papildinošu investīciju loģiku, šoreiz tematiskās diskusijas tiek organizētas kopā par abiem plānošanas dokumentiem, tās tematiski sadalot pa ieguldījumu jomām Ar ANM plāna projektu ikviens interesents var iepazīties FM mājaslapā un ES fondu mājaslapā. Ar Darbības programmas projektu Latvijai 2021. – 2027. gadam var iepazīties ES fondu mājaslapā. Pieteikšanās tematiskajām diskusijām – ES fondu mājaslapā.

Pagājušā gada rudenī, pirms ziemas iestāšanās, kādā no Preiļu pils telpu apsekošanām tika atklāti sikspārņi, kuri, ielidojuši pils telpās, meklēja ziemošanas vietu. Diemžēl daži no sikspārņiem bija ielidojuši starp dubulto logu vērtnēm un savas dzīvnieku specifikas dēļ nespēja tikt laukā. Tādējādi Preiļu parkā tika oficiāli konstatēti sikspārņi, kas iepriekš parka teritorijā netika apzināti.

Preiļu muižas kompleksa un parka vadītāja Sanda Čingule-Vinogradova sazinājās ar Sikspārņu Pētniecības biedrības valdes priekšsēdētāju, LLU asociēto profesoru, sertificēto sikspārņu ekspertu Dr. biol. Gunāru Pētersonu, kurš pēc sarunas un apskatītajām pilī atrasto sikspārņu fotogrāfijām norādīja, ka tie esot Brūnie Garausu sikspārņi (Plecotus auritus).

26. februārī minētais sikspārņu pētnieks Preiļu parku apciemoja klātienē un kopā ar vadītāju izpētīja vecās Borhu pils pagrabus, vēsturisko “Kalpu māju” un pili – vietas, kur varētu mitināties vai ziemot sikspārņi. Ziemā vai arī stipri pazeminoties temperatūrai tie ieslīgst letarģiskā miegā. Parasti sikspārņi ziemo pagrabos un alās, kur samērā liels gaisa mitrums. Ziemošana iespējama arī malkas grēdās, koku dobumos, tuneļos un ēkās. Pēc konstatētajiem sikspārņiem pilī, secināms, ka tie iepriekš, pirms pils rekonstrukcijas darbiem, ir ziemojuši un mitinājušies pils telpās, vecajās dūmvadu šahtās. Un kā ierasts, iepriekšējā rudenī salidojuši pilī, lai pārziemotu.

Sikspārņi parasti mīt vecos parkos, kur ir vēsturiskas ēkas un saglabājušies vecie muižu pagrabi, līdz ar to tas nebija brīnums, ka tika atrasti arī Preiļu parkā.

Sikspārņi ir vienīgie zīdītāju kārtas dzīvnieki, kuri pielāgojušies aktīvai lidošanai. Sikspārņi ir izmēros nelieli dzīvnieki, kuriem kopīga īpašība ir spēja izmantot orientācijai pašu radīto ultraskaņas saucienu atbalsis.

Latvijā līdz šim ir konstatētas 16 sikspārņu sugas. Visi Latvijas sikspārņi ir nelieli vai sīki dzīvnieki, lielākais sasniedz vien prāvas peles izmērus. Visi Latvijas sikspārņi ir aktīvi krēslas stundās un naktī. Tie pārtiek no kukaiņiem, kurus ķer gaisā, vien dažu sugu sikspārņi spēj nolasīt kukaiņus, to kāpurus, kā arī zirnekļus no koku lapām, zariem vai augsnes. Sikspārņi ir ļoti noderīgi dzīvnieki dabā, tie palīdz kontrolēt kukaiņu daudzumu.

Lai gan sikspārņu naksnīgā lidināšanās dažkārt šķiet biedējoša, sikspārņi nekad neuzbrūk. Tie var iekost tikai aizstāvoties. Tāpēc ir jāļauj neparastajam dzīvniekam dzīvot savu dzīvi un to apbrīnot no attāluma.

Sarunās ar sikspārņu pētnieku Gunāru Pētersonu radās ideja vasarā Preiļu parkā noorganizēt sikspārņu iepazīšanās pasākumu, kura laikā varētu uzzināt, kādi ir šie lidojošie zvēriņi, kāpēc tie guļ augšpēdus, kā tos sadzirdēt un saskatīt parkā un citas interesantas lietas par sikspārņiem. Vakara stundās pēc saulrieta kopā ar pētniekiem varētu iziet kopīgā sikspārņu meklēšanā parkā.

Aicinām jūnijā un jūlijā sekot līdzi informācijai Preiļu novada pašvaldības mājas lapā www.preili.lv un sociālā tīkla Facebook Preiļu muižas kompleksa un parka platformā.

Sanda Čingule-Vinogradova
Preiļu muižas kompleksa un parka vadītāja

25. februāra domes sēdē deputāti apstiprināja Preiļu novada domes saistošos noteikumus nr.2021/2 “Par maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni” un noteikumu paskaidrojuma rakstu. Saistošie noteikumi izstrādāti saskaņā ar grozījumiem vairākos Labklājības ministrijas normatīvajos aktos, kas stājušies spēkā šī gada sākumā.

Labklājības pārvaldes direktora vietniece administratīvi saimnieciskajā darbā Anita Gāga informēja, ka Labklājības ministrijas normatīvajos aktos ir grozīts trūcīgas personas/mājsaimniecības ienākumu slieksnis un doti norādījumi, kādam ienākumu slieksnim jābūt, piešķirot maznodrošinātas mājsaimniecības statusu. Plānots, ka maznodrošinātās personas ienākumu slieksnis Preiļu novadā būs 327 eiro pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā un 229 eiro otrajai un nākamajām personām mājsaimniecībā.

Ņemot vērā Labklājības ministrijas norādījumus, pašvaldība saistošajos noteikumos ir tiesīga maznodrošinātai mājsaimniecībai noteikt ienākumu slieksni ne augstāku par 436 eiro pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Ienākumu slieksnis nedrīkst būt zemāks par likumā noteikto trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni, kas šogad noteikts 272 eiro pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Personas, kuras atbilst maznodrošinātas personas statusam, nevar pretendēt uz pabalstiem, bet viņām ir iespēja saņemt Eiropas komisijas pārtikas pakas, kas arī ir liels ieguvums. Pakas saturs sastāv no higiēnas precēm, pārtikas produktiem, un, ja ģimenē ir skolēni, tad pakas papildus ir nokomplektētas arī ar kancelejas precēm. Maznodrošinātā persona var pretendēt arī uz sociālo vai pašvaldības dzīvojamo platību.

Saistošie noteikumi stāsies spēkā pēc atzinuma saņemšanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un publicēšanas Preiļu novada pašvaldības bezmaksas informatīvajā izdevumā „Preiļu Novada Vēstis”.

Saskaņā ar apstiprinātajiem saistošajiem noteikumiem tiek atcelti 2016. gada 30. jūnijā pieņemtie Preiļu novada domes saistošies noteikumi “Noteikumi par maznodrošinātas personas (ģimenes) statusa piešķiršanu Preiļu novadā”.

Maija Paegle,

Preiļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste

Katru gadu 3. martā tiek atzīmēta Pasaules dzirdes diena, ar mērķi veicināt sabiedrības izpratni par novēršamiem dzirdes traucējumiem vai zudumu. Viens no šī gada dzirdes dienas mērķiem ir veicināt izpratni par to, ka dzirdes zudums un ar to saistītās ausu slimības var tikt novērstas ar profilaksi. Svarīgi ir profilaktiski novērst iespējamos dzīves laikā iegūtos dzirdes zudumus, jo lielākā daļa no tiem ir neatgriezeniski un būtiski ietekmē kopējo dzīves kvalitāti.

Valsts kanceleja sadarbībā ar nozaru ministrijām ir sagatavojusi vizuālu apkopojumu par aktuālajiem drošības pasākumiem Covid-19 ierobežošanai.

Būsim atbildīgi un ievērosim noteiktos epidemioloģiskos drošības pasākumus!

2021. gada 1. martā – Ja ir nepieciešama darba vai prakses vieta, tad Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) aicina jauniešus un citus interesentus piedalīties tradicionālajā Karjeras dienā, kas notiks ceturtdien, 4. martā, plkst. 11.00–16.00 tiešsaistes platformā pasakumi.rtu.lv. Karjeras dienai jau pieteikušies vairāk nekā 70 uzņēmumu, un potenciālie apmeklētāji pasākumam bez maksas var reģistrēties jau tagad, veidojot platformā savus profilus un gatavojoties satikt nākamos darba devējus.

RTU Karjeras diena ir Latvijā lielākais jauniešu profesionālās orientācijas pasākums, kura laikā virtuālajā vidē studenti varēs iepazīties ar uzņēmumu darba un prakses piedāvājumiem, kā arī iegūt vērtīgu informāciju, kā sevi pozicionēt darba tirgū, lai veidotu veiksmīgu karjeru. Uzņēmumiem, savukārt, šī ir iespēja iepazīties ar potenciālajiem darbiniekiem un informēt viņus par darba iespējām uzņēmumā.

Virtuālajā izstāžu platformā uzņēmumiem līdzīgi kā klātienes pasākumā būs savi stendi, kur iepazīties ar informāciju par uzņēmumu. Tiks piedāvātas trīs saziņas iespējas – sarakste jeb čats, audio un video zvans. Students ar uzņēmumu varēs uzsākt saraksti, un uzņēmuma pārstāvis varēs piedāvāt audio vai video iespēju. Studenti varēs arī pieteikties vakancēm un sarunāt intervijas laiku.

Tā kā uzņēmumu klāsts ir plašs, apmeklētāji platformā tos varēs meklēt pēc publicētajām vakancēm, aktīvajiem čatiem, pēc alfabēta, kā arī pēc citiem kritērijiem – nozares, izglītības, atrašanās vietas. Patlaban izstādē jau ir pārstāvētas 30 industrijas nozares un visvairāk – informācijas tehnoloģijas joma.

Lai veiksmīgāk izdotos darba intervijas, arī šogad Karjeras dienā no plkst. 11.00 līdz 15.00 tiks piedāvāti dažādi vebināri un darbnīcas, kurās varēs uzzināt, kā veidot karjeru, kā sevi labāk pozicionēt un kā iekļauties darba tirgū.

Pasākumu atbalsta «Infotrust», «Skonto Group», «Tenachem», «Printful», «Accenture», Valsts nekustamie īpašumi, «AST». Informatīvi atbalsta «Prakse.lv» un «CV online».

RTU virtuālās Karjeras dienas informācijai var sekot līdzi arī Facebook un mājaslapā karjerasdiena.rtu.lv.

Informāciju sagatavoja:
Dita Arāja,
RTU Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja
Tālr.: 29478244
E-pasts: Dita.Araja@rtu.lv

Tiks organizēts atkārtots iepirkums, lai iedzīvotāji, kuriem saskaņā ar normatīvajos aktos vai pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajiem kritērijiem un kārtību piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, kuri ir tiesīgi saņemt naktspatversmes vai patversmes pakalpojumus, kā arī tie, kuri ir tiesīgi saņemt aprūpes mājās, dienas aprūpes centra, dienas centra vai krīzes centra pakalpojumus, varētu bez atlīdzības saņemt vēl vismaz divas daudzkārt lietojamas sejas maskas.

To paredz š.g. 26. februārī valdības sēdē pieņemtie Ministru kabineta noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 380 “Noteikumi par prioritāro institūciju un vajadzību sarakstā iekļautajām institūcijām nepieciešamajiem epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursiem””.

Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centrs organizēs daudzkārt lietojamu sejas masku iepirkumu un iegādi, attiecīgi iegādājoties 250 000 sejas maskas, savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nodrošinās to nogādāšanu pašvaldību Civilās aizsardzības komisijās, kas sejas maskas izsniegs pašvaldībām, bet pašvaldības – konkrētiem cilvēkiem, kuriem tās pienākas.

Latvijā ir 26 764 personas ar trūcīgas personas statusu, 39 382 personas ar maznodrošinātas personas statusu, 6 864 personas, kas saņem naktspatversmes vai patversmes pakalpojumus, 17 239 personas, kas saņem aprūpes mājās pakalpojumus, un 22 267 personas, kas saņem dienas aprūpes centru, dienas centru vai krīzes centru pakalpojumus.

 Informāciju sagatavoja:

Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists, 64331829, egils.zarins@lm.gov.lv

Konkursa mērķis ir sniegt atbalstu projektiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbības (izņemot lauksaimniecības) attīstību un jaunu darba vietu veidošanos Preiļu novadā.

Līdzfinansējums tiek piešķirts projektiem, kas paredz:

• nodarbinātības veicināšanu – jaunu darba vietu radīšanu,
• tūristu piesaisti no apkārtējām pilsētām un kaimiņvalstīm,
• esošo pakalpojumu un produktu ražošanas efektivitātes paaugstināšanu,
• līdzfinansējuma nodrošināšanu citiem ES projektiem,
• infrastruktūras uzlabošanu.

Projekta konkursa nolikums pieejams, sekojot norādītajai saitei: Konkursa nolikums (PDF)

Projekta pieteikuma veidlapa pieejama, sekojot norādītajai saitei: Pieteikuma veidlapa (PDF)

Projekta atskaites veidlapa pieejama, sekojot norādītajai saitei: Atskaites veidlapa (PDF)

Projekta pieteikumus var iesniegt Preiļu novada domes kancelejā Raiņa bulvārī 19, Preiļos, no 2021. gada 1. marta līdz 1. aprīlim.

 Sīkāka informācija pa tālruni +371 26636243 vai elektroniski ineta.liepniece@preili.lv

25. februāra domes sēdē deputāti izdarīja grozījumus Preiļu novada domes 2017. gada 26. janvāra lēmumā Nr. 1, 25.§ “Par vēlēšanu iecirkņu vietu noteikšanu Preiļu novadā”.

Saskaņā ar izdarītajām izmaiņām vēlēšanu iecirknim, kurš atrodas Aizkalnes pagasta teritoriālajā vienībā, ir noteikta jauna atrašanās vieta. Turpmāk vēlēšanu iecirknis Nr.708 atradīsies Aizkalnes tautas namā, Raiņa iela 7, Aizkalne, Aizkalnes pagasts, Preiļu novads, LV-5301. Iepriekš vēlēšanu iecirknis Nr. 708 atradās Aizkalnes pagasta pārvaldes telpās Raiņa ielā 5.

Vēlēšanu iecirkņa atrašanās vietu ierosināja mainīt Preiļu novada vēlēšanu komisija, paskaidrojot, ka Aizkalnes Tautas nama ēkā būs iespējams labāk organizēt vēlētāju plūsmu, nodrošinot epidemioloģiskos drošības pasākumus ārkārtējās situācijas laikā. Vēlēšanu iecirknis būs pieejams arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem, ko nevarēja nodrošināt Aizkalnes pagasta pārvaldes telpās, kur iepriekš atradās vēlēšanu iecirknis.

Maija Paegle,

Preiļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste

Laika periodā no 8. februāra līdz 21. februārim iedzīvotāji tika aicināti piedalīties Valentīndienas konkursā, kur galvenais uzdevums bija atsūtīt fotogrāfiju, kurā ir paša veidots un redzams galvenais Valentīndienas simbols – SIRDS!

Tika saņemtas vairāk nekā 20 bildes, tāpēc izvēlēties bija tiešām grūti.

Visaugstāk žūrija novērtēja bildes, kur Valentīndienas simbolu izveidoja un iesūtīja:

• Elīna Dūda – Veigule,
• Elvis Dančauska,
• Agnija Pastare,
• Kristīne Zusāne.

Žūriju neatstāja vienaldzīgu vēl 2 iesūtītie darbiņi, kur meitenes bija pacentušās veicot radošos darbus, bet bildes iesūtīja viņu mammas Inese Gribuste-Klibā un Aija Zīmele.

Visi augstāk nosauktie bilžu īpašnieki ir aicināti atnākt uz Jauniešu centru “ČETRI”, lai iegūtu balvu. Iepriekš, lūdzu, sazināties (t. 28291082)  par laiku, kad varam Jums šīs balviņas nodot!

Visiem mīlestības pilnu gadu!

Sintija Ančeva
Jauniešu centrs “ČETRI”

Pasaules Dabas Fonds aicina Latvijas iedzīvotājus 27. martā piedalīties Zemes stundā, pulksten 20.30 uz stundu izslēdzot vai iespējami samazinot apgaismojumu. Šogad Zemes stundas galvenā tēma ir dabas daudzveidības izzušana un aicinājums steidzami rīkoties, īstenojot dabas saglabāšanas un atjaunošanas pasākumus un klimata pārmaiņu mazināšanas iniciatīvas. Dalība akcijā apliecina solidaritāti un demonstrē organizāciju, uzņēmumu un iedzīvotāju rūpes un izpratni par dzīvās dabas stāvokli.

Zemes stunda ik gadu apvieno miljoniem cilvēku, uzņēmumus un organizācijas no vairāk nekā 180 valstīm un teritorijām, kas iestājas par vides jautājumu aktualizēšanu. Šogad ierasto pulcēšanās pasākumu un fizisko klātbūtni pilsētu gaismas objektu izslēgšanas brīdī aizstās kopības sajūta un solidarizēšanās digitāli. Virtuālajā fokusā — dabas daudzveidības izzušana un ar to saistītās sekas.

Dabas daudzveidība samazinās un aptuveni miljonam sugu draud izmiršana. Bioloģiskās daudzveidības mērķu īstenošanas novērtējums liecina, ka mēs neesam sasnieguši iepriekšējās desmitgadēs starptautiski izvirzītos mērķus problēmas mazināšanai. Arī Latvijas ziņojumi Eiropas Komisijai par dabas stāvokli neuzrāda apmierinošu situāciju mūsu valstī. Zemes stunda izceļ iedzīvotāju, organizāciju, uzņēmumu, zinātnes un izglītības institūciju, valdību lomu bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanai nākamajā desmitgadē.

“Notikumi pēdējā gada laikā ir iezīmējuši planētas mazo mērogu, un to var attiecināt arī uz dzīvās dabas izzušanas sekām. Labvēlīgs dzīvās dabas stāvoklis ir sabiedrības labklājības priekšnosacījums. Starptautiskā un nacionālā līmenī mūsu rīcība samazina dabas daudzveidību, kas rada draudus cilvēces labklājībai un palielina jaunu pandēmiju attīstības risku. Šis gads ir ļoti nozīmīgs gan cenšoties atgūties no COVID-19 pandēmijas ietekmēm, gan pieņemot starptautiskus lēmumus par nākamo desmitgadi,” norāda Jānis Rozītis, Pasaules Dabas Fonda direktors.

“Latvijā lielu popularitāti ir guvuši bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumi mežos, purvos un pļavās, kad brīvprātīgie ekspertu vadībā piedalās biotopu atjaunošanas darbos. Arī šogad Pasaules Dabas Fonds sadarbībā ar partneriem plāno vēl aktīvāk īstenot “Daru labu dabai” iniciatīvas pasākumus, kā arī izzinošos pārgājienus dabā. Lai arī klātienes pasākumu organizēšana vēl ir ierobežota, mums visiem ir iespēja pievienoties Zemes stundas akcijai, kas ir par ikviena rūpēm un apņemšanos uzlabot dzīvās dabas stāvokli,” aicina Elīna Pekšēna, Pasaules Dabas Fonda pārstāve.

Pasaules Dabas Fonds ar Zemes stundas partneri Latvijā uzņēmumu Tetra Pak akcijas ietvaros rīko konkursu “Klimata vēstnieks”, organizē dažādus izglītības pasākumus, aicina valsts institūcijas, pašvaldības, uzņēmumus iesaistīties akcijā, simboliski samazinot apgaismojumu vides objektiem un atbalstot akciju informatīvi, rosina savus sociālo tīklu sekotājus un viedokļu līderus līdzdarboties vēstījuma par dabas saglabāšanas nepieciešamību un nozīmību nodošanai plašākai sabiedrībai. Neizpaliks arī tradicionālais Zemes stundas koncerts tiešsaistē.

Informāciju sagatavoja

Elīna Pekšēna, Pasaules Dabas Fonds, epeksena@pdf.lv, 28343418, www.pdf.lv

No 1. marta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Konsultatīvā nodaļa ESF līdzfinansētā projekta 9.2.1.3/16/I/001 “Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē” ietvaros sāk nodrošināt ģimenēm ar bērniem bezmaksas ģimenes psihoterapijas konsultācijas. Ģimenes psihoterapijas konsultācijas notiks Latvijas Sistēmisko un ģimenes psihoterapeitu biedrības psihoterapeitu (psihoterapijas speciālistu) vadībā.

Ģimenes psihoterapijas mērķis ir stiprināt ģimeni kā vienotu veselumu, palīdzot identificēt un mazināt problēmas, kas traucē ģimenes sekmīgai funkcionēšanai. Ģimenes psihoterapija rosina ģimenes locekļus mainīt neprasmīgas, savstarpēji noliedzošas attiecības ģimenē, veicina lielāku savstarpējo sapratni, iecietību un laipnību.

Ģimenes psihoterapijas konsultācijas var notikt gan visai ģimenei vienlaicīgi, gan arī citādi – vecākam ar bērnu, vecākiem bez bērniem, vairākiem ģimenes locekļiem vienlaikus vai arī kā individuālās konsultācijas. Jebkurā gadījumā – konsultācijas mērķis būs stiprināt ģimeni kopumā, atklāt tajā līdz šim slēptos resursus, pilnveidot un attīstīt sadarbības un konfliktu risināšanas prasmes utt.

Projekta ietvaros nodrošinātās psiholoģiskās konsultācijas būs ne īsākas par stundu un garākas par pusotru stundu, tās notiks vidēji reizi nedēļā. Katra ģimene varēs saņemt no vienas līdz desmit konsultācijām (kopējais stundu skaits vienas ģimenes konsultācijām nedrīkstēs pārsniegt desmit stundas), taču izņēmuma gadījumos terapeitisko sesiju skaits varēs tikt palielināts.

Sīkāka informācija par pakalpojumu atrodama https://www.bti.gov.lv/lv/gimenes-psihoterapijas-konsultacijas​

 Taivo Trams,
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas
Administratīvās nodaļas
vadošais eksperts (struktūrvienību sadarbības un stratēģiskās plānošanas nodrošināšanā)
mob. 22 007 194
tālr. 67 359 145

Tūkstošiem cilvēku ar invaliditāti veiksmīgi strādā dažādās jomās, un arvien vairāk mazinās aizspriedumi par šo cilvēku nodarbinātības iespējām. Lai arī katru gadu nodarbināto cilvēku ar invaliditāti īpatsvars pieaug, tas tomēr atpaliek no citu grupu nodarbinātības līmeņa, un joprojām cilvēki ar invaliditāti ir viena no bezdarbnieku riska grupām, kam nepieciešams papildu atbalsts, lai veicinātu sekmīgu iekļaušanos darba tirgū.

Lai aktualizētu jautājumu par cilvēku ar invaliditāti iekļaušanu darba tirgū, gan iedrošinot šos cilvēkus kā darba ņēmējus, gan rosinot darba devējus pieņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti, Labklājības ministrija uzsāk kampaņu “Dara citādi – izdara tāpat!”.

Trešdien, 3. martā, plkst. 11.00 tiešsaistē notiks kampaņas atklāšanas pasākums. To būs iespējams vērot Labklājības ministrijas un Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas Facebook kontos, kā arī portālā Delfi. Mediju pārstāvjiem būs iespēja tiešsaistē uzdot jautājumus tā dalībniekiem, reģistrējoties un pieslēdzoties konferencei. Tāpat iespējams pieteikt dalību, rakstot uz e-pastu: Guntis.Kaldovskis@lm.gov.lv.

Preses konferencē informēs par kampaņas mērķiem, galvenajām aktivitātēm un informatīvajiem materiāliem, pēc tam tiks atklāta virtuālā fotoizstāde “Dara citādi – izdara tāpat!”, kura ikvienam interesentam mēnesi būs pieejama digitālajā vidē.

Preses konferencē piedalīsies:

• Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krišs Lipšāns;
• Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa;
• Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis;
• Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Regita Zeiļa;
• Zvanu centra “Sonido” īpašniece un sociālā projekta “Parunāsim” dibinātāja Inga Muižniece.

 Papildu informācija: Edīte Olupe, Labklājības ministrijas Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta projektu vadītāja; tālr. 67782957; 29286136; e-pasts Edite.Olupe@lm.gov.lv

 Kampaņa tiek finansēta no Labklājības ministrijas Eiropas Sociālā fonda Tehniskās palīdzības projekta līdzekļiem.

Informāciju sagatavoja: Aiga Ozoliņa, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājas, 67021581, aiga.ozolina@lm.gov.lv

Aicinām pieteikties pasākumam līdz 1. martam. Pieteikšanās saite:

https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSc8joDKnpxZRxi2fcx9Mwiw82eU9xjrZ9B0UNGW73-USmPCMA/viewform

Katru gadu ziemas izskaņā Viduslatgales pārnovadu fonds uzsāk labdarības akciju bērniem ar īpašām vajadzībām “Piepildīt sapni”. Šogad akcija notiks astoto gadu. Akcijas laikā mēs aicinām ikvienu iedzīvotāju palīdzēt piepildīt kāroto sapnīti Preiļu, Līvānu, Riebiņu, Vārkavas un Aglonas bērniem. Akcijas laikā mēs vēlamies pievērst uzmanību tām ģimenēm, kurās aug bērniņi, kam nepieciešama papildu uzmanība, rūpes un arī naudas līdzekļi. Bieži vien vecākiem vai aizbildņiem, gādājot par ikdienas vajadzībām, neatliek nedz laika, nedz līdzekļu, lai izpildītu bērnu vēlmes, kas sniedzas ārpus dienišķās rutīnas. Esam apzinājuši novadu 15 bērnus un viņi dalījās ar savām vēlmēm. Bērni vēlas velosipēdus, telefonus, šūpoles, batutu, baseinu ar bumbām, fērbiju, Hot Wheel mašīnu trasi, savu kokli, nošu statīvu. Diemžēl ir bērniņi, kuri nevar nedz pateikt, dažkārt pat ne apzināt savas vēlmes…lūdzām to darīt mammām, aizbildņiem. Ir ļoti svarīgi, lai veselības un dzīves kvalitātes uzlabošanai mēs visi kopā savāktu līdzekļus silto smilšu terapijas kursam diviem bērniem, pretizgulējuma dinamiskajam matracim ar kompresoru, aktivitāšu mājiņai bērnam.

Vairāk par bērniem, kas piedalās akcijā šeit https://vlpf.lv/uploads/files/untitled%20folder/Piepild%C4%ABt%20sapni-8/b%C4%93rnu%20sap%C5%86i_pdf.pdf

Akcijas laikā aicinām ikvienu ziedot Viduslatgales pārnovadu fondam ar norādi “Piepildīt sapni”. Ziedot var mūsu fonda mājas lapā https://www.vlpf.lv/ziedot/ziedot  izmantojot internetbanku, maksājuma uzdevumā norādot “Piepildīt sapni”, var ziedojumu pārskaitīt uz kontu vai ziedot skaidru naudu Viduslatgales pārnovadu fondā Tirgus laukums 1, Preiļos. Ja vēlaties ziedot konkrētam bērnam, maksājuma uzdevumā norādiet bērna vārdu. Ja vēlaties ziedot konkrētu lietu, nevis naudu, sazinieties ar akcijas rīkotājiem pa tālruni 28370261.

Viduslatgales pārnovadu fondam ir sabiedriskā labuma statuss. Ziedotā nauda tik novirzīta bērniem ar īpašām vajadzībām viņu vēlmju piepildīšanai. No ziedotās naudas netiek segti izdevumi akcijas rīkošanai.

Ziedojumu rekvizīti:

Nodibinājums “Viduslatgales pārnovadu fonds”

Reģ. Nr.: 40008210954
Adrese: Tirgus laukums 1, Preiļi, LV-5301, Latvija

LV35UNLA0050021079970 AS “SEB Banka”
LV17PARX0016753060001 AS “Citadele banka”
LV72HABA0551046892983 AS “Swedbank”
Maksājuma mērķis – “Piepildīt sapni”

Informācijai www.vlpf.lv, vlpf@inbox.lv tālrunis: Irēna 28370261