Preiļu parks spēj pārsteigt savas ainavas daudzveidībā, dabas krāšņuma izpausmēs – dižkoku koncentrācijā, augu un dabisko pļavu skaistumā, īpaši retu sūnu, ķērpju klātesamībā, dzīvnieku, putnu, kukaiņu un abinieku daudzveidībā. Tā ir dabas meka pilsētā.

Viena no parka vērtībām ir retā un īpaši aizsargājamā vabolīte – Lapkoku praulgrauzis (Osmoderma eremita). Minētā suga ir konstatēta trijās parka vietās.

Lapkoku praulgrauzis – vidēji liela, tumši brūna skarabeju dzimtas vabole – īpaši aizsargājamā suga, kurai var veidot mikroliegumus,  iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā, Eiropā kā aizsargājama suga tā ir definēta kopš 1979. gada.

Tā kā Preiļu parks ir sākts veidot jau vairāk kā pirms 200 gadiem, tad tā ir bijusi labvēlīga vide minētā kukaiņa izplatībai šajā teritorijā. Lapkoku praulgrauzis ir saproksilofāga suga, kas cieši saistīta ar īpašu mikrobiotopu – veco lapu koku dobumiem. Suga apdzīvo kokus ar dažādu stumbra diametru, un noteicošais faktors koka izvēlē ir atbilstoša dobuma esamība, nevis stumbra diametrs. Līdzīgi ir ar apdzīvoto koku vecumu. Sākot no 70 gadus veciem kokiem, kad dobums jau ir pietiekami liels, lai tajā būtu ap 5 l praulu, līdz nenoteikti lieliem, t.i. vairākus simtus gadu veciem kokiem. Katrs koks (mikrobiotops) agri vai vēlu sasniedz vecumu, kad tas sāk atmirt, tādejādi lēnam izzūd arī lapkoku praulgrauža populācija tajā.

Šogad, veidojot dažādas dabas izziņas aktivitātes parkā, pētot vidi un dabas daudzveidību, kādā no aktivitātēm kopā ar aktīvu parka dabas fotogrāfi, pedagoģi Ievu Babri, varējām iepazīties klātienē ar vienu Lapkoku praulgrauža vaboli. Stāstot un rādot minētās vaboles “dzīvesvietu”, Ieva pamanīja, ka dobumā saulītē izlīdis pats Lapkoku praulgrauzis! Parasti šīs vaboles ir ļoti grūti pamanīt, jo tikai neliela daļa no visām Lapkoku praulgrauža vabolēm savas dzīves laikā iziet ārpus dzimtā dobuma, kas nozīmē, ka tikai retajam laimējas to ieraudzīt. Kāpuru ekskrementi ir raksturīgākā zīme, kas ļauj atklāt, ka konkrētā koka dobumā mitinās retais kukainis.

Eiropā tā ir aizsargātākā kukaiņu suga, un, pateicoties Ievai Babrei, Preiļu parks var lepoties ar to, ka ir fotofiksēts pierādījums, ka Lapkoku praulgrauzis joprojām dzīvo un mitinās parka teritorijā.

Lapkoku praulgrauža nosaukums jau norāda, ka minētā vabolīte dzīvo lapu kokos un to praulos, kokam gan ir jābūt vecam un dzīvam. Lielāko daļu savas dzīves tā pavada koka dobumā. Lai kļūtu par vaboli, trīs gadi kāpuram ir jābarojas no koka prauliem un tikai tad tas veido praulu kokonu, iekūņojas un lēnām pārtop par kukaini. Šie kukaiņi izmēros ir diezgan lieli – 35 – 38 mm. Visvairāk vabolītes iecienījušas ozolus un liepas (arī Preiļu parkā), taču var dzīvot arī citos lapu kokos. Priekšroku tās dod resnākiem kokiem, kurus labi apspīd saule. Tādi vēsturiski ir galvenokārt parkveida pļavās, kur izklaidus aug platlapu koki, visbiežāk ozoli. Lai saglabātu retā kukaiņa izplatību un esamību, ir nepieciešams izkopt aizlaistos parkus, lai vecie lapu koki netiktu noēnoti.

Preiļu muižas kompleksa un parka vadītāja S.Čingule-Vinogradova

“Preiļu novada invalīdu biedrība” realizējusi projektu “Vienota vizuālā tēla nodrošināšana Preiļu novada sportistiem ar īpašām vajadzībām, motivācijas paaugstināšanai individuāli augstvērtīgāku rezultātu sasniegšanai, komandas vienotības stiprināšanai un Preiļu vārda plašākai izskanēšanai ārpus novada robežām”. Projekta mērķis nodrošināt Preiļu novada sportistiem ar īpašām vajadzībām vienotu vizuālo tēlu, lai celtu sportistu pašapziņu Preiļu vārda nešanai ārpus novada robežām, kā arī veicinātu komandas vienotības stiprināšanu un paaugstinātu motivāciju individuāli augstvērtīgāku rezultātu sasniegšanai.

Projektā iegādātas 10 sporta jakas un 10 polo krekli ar Preiļu novada logo un uzrakstu “Preiļu novads”, kurus izmantos novada aktīvākie sportisti. Vienotu vizuālo tēlu, dizainu izstrādi, sporta jaku un polo kreklu apdruku nodrošināja Preiļu novada uzņēmums  SIA “NESTER CUSTOM”.

Projekts guva atbalstu nodibinājuma “Viduslatgales pārnovadu fonds” organizētajā Mazo grantu projektu konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi – 2021”. Projektu konkursam finansējumu nodrošināja Preiļu novada dome. Projekta budžets – EUR 425,00, līdzfinansējums – 10%.

Artis Utināns
Projekta vadītājs

No pirmdienas, 19. jūlija, Preiļos rosās nometnes “Dabas pasaule ir mums visapkārt” dalībnieki – bērni un pusaudži no Latvijas, galvenokārt Preiļiem, un Lietuvas. Nometnē akcents tiek likts uz labākas izpratnes veicināšanu par dažādiem vides jautājumiem, tāpēc lielākā daļa aktivitāšu norisinās brīvā dabā Preiļu parkā. Bērni jau ir iepazinuši Preiļu parka senākos un ievērojamākos kokus, izejot Dižkoku taku, praktiski darbojušies kopā ar Daugavpils Universitātes speciālistiem mācību bāzē “Ilgas”, radoši darbojušies ar dažādiem materiāliem un arī atpūtušies. Līdz pat 25. jūlijam viņus gaida vēl daudz aizraujošu nodarbību gan Preiļos, gan Teirumnīku purva takā, gan arī Aglonā.

Nometne notiek projekta “Vides kvalitātes uzlabošanas pasākumi publiskajās ūdenstilpnēs Latvijā un Lietuvā” (SAVE PAST FOR FUTURE) Nr. LLI-476 ietvaros. Nākamā redzamākā šī projekta aktivitāte šovasar būs  Preiļu parka dīķu un kanālu pārbūves 1. kārtas būvdarbi, kuru laikā paredzēts sakārtot posmu gar Preiļu pili līdz Rietumu dīķim, kā arī atjaunot ūdens apmaiņu ar Saltupi.

Projekta partneri ir Preiļu novada dome, Lietuvas nevalstiskās organizācijas “Innovators valley” un “Foundation for Peatland Restoration and Conservation”, kā arī Zarasu rajona pašvaldība Lietuvā. Kopējās projekta izmaksas ir 1 030 848,12 eiro – Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums 876 220,89 eiro un projekta partneru līdzfinansējums 154 627,30 eiro apmērā, tostarp Preiļu novada domes līdzfinansējums – 57 790,31 eiro.

Sīkāka informācija par projektu www.latlit.eu vai www.preili.lv.

Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī raksta saturu pilnībā atbild Preiļu novada dome, un tās nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

Foto: Ieva Babre, Ilona Vilcāne

Informāciju sagatavoja:
Ilona Vilcāne
Projekta sabiedrisko attiecību speciāliste
ilona.vilcane@gmail.com

Publiskai apspriešanai līdz 2021. gada 5. augustam tiek nodots Latgales plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021.-2027. gadam 2. redakcijas projekts un Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskats

Lēmums par 2.redakciju

Programma

Rīcības plāns

Esošās situācijas analīze

Pielikumi: 1.pielikums Reģionālo projektu idejas; 2.pielikums LPR projektu idejas; 3.pielikums Ceļi; 4.pielikums Pilsētu funkcionālās teritorijas; 5.pielikums Ieviešanas uzraudzība; 6.pielikums Priekšlikumi 06.2021.; 7.pielikums LPR AP Vides pārskats 2021; 8.pielikums LPR AP Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskata KOPSAVILKUMS

Priekšlikumus Latgales plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021.-2027.gadam projektam un Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskatam lūdzam sūtīt elektroniski uz e-pastu pasts@lpr.gov.lv , aizpildot priekšlikumu veidlapu.

PRIEKŠLIKUMU VEIDLAPA

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 2021.gada 30.jūlijā plkst.10.00 tiešsaistē, pieslēgšanās saite:

zoom.us/j/96193611162?pwd=T1lPcWNGS3RIQWM0MzBHcFBWek0wQT09

Meeting ID: 961 9361 1162

Passcode: 002121

Informācijas avots: https://lpr.gov.lv/lv/padome-l2f3/planosana/#.YPgdMOgzZPY

Sākot ar 21. jūliju, Aizsardzības ministrija aicina Latvijas iedzīvotājus piedalīties Zemessardzes 30. gadadienai veltītā konkursā “Mans sveiciens Zemessardzei”, iesūtot savus radošos sveicienus Zemessardzei un zemessargiem.

“Šogad, Varoņu gadā, atzīmējam Zemessardzes 30. gadadienu, un zemessargi ir mūsu ikdienas varoņi, kuri padara sabiedrību labāku un valsti – drošāku. Aicinu Latvijas iedzīvotājus, bērnus, jauniešus un pieaugušos, svinēt šos nozīmīgos svētkus kopā ar Zemessardzi un piedalīties konkursā, iesūtot savus zīmējumus, fotogrāfijas, video, esejas, dzejoļus vai jebkuru citu radošu sveicienu Zemessardzei jubilejā,” aicina aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Lai piedalītos konkursā, no 21. jūlija līdz 27. augustam uz e-pasta adresi konkursi@mod.gov.lv jāiesūta savs radošais sveiciens – oriģināldarbs, kas ir tematiski saistīts ar Zemessardzes 30. gadadienu, kā arī jānorāda savs vārds, uzvārds un tālruņa numurs.

Fotogrāfijas un video vēlams publicēt arī konkursa dalībnieka Facebook vai Instagram kontos, kā arī citās sociālo mediju platformās kā atsevišķu ierakstu, kurā atzīmēti tēmturi #Zemessardzei30, #ZS30, #MansSveiciensZemessardzei.

Balvā paredzēts brauciens ar militāro transportu, kā arī citas ekskluzīvas balvas no Aizsardzības ministrijas.

Konkursā “Mans sveiciens Zemessardzei” var piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs bez vecuma ierobežojuma. Vērtējot iesūtītos darbus, dalībnieki tiks iedalīti divās vecuma grupās – līdz un virs 18 gadiem. Katrā vecuma grupā tiks izvēlēti trīs uzvarētāji, kuri būs ieguvuši visvairāk punktu. Konkursa organizatoriem būs tiesības piešķirt arī vienu vai vairākas simpātiju balvas.

Darbus izvērtēs aizsardzības ministrs, Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors, Zemessardzes komandieris un Zemessardzes brigāžu pārstāvji.

Konkursa rezultāti tiks paziņoti līdz šī gada 10. septembrim Aizsardzības ministrijas un Zemessardzes Facebook kontos un tīmekļvietnē www.mod.gov.lv.

Ar konkursa “Mans sveiciens Zemessardzei” noteikumiem var iepazīties šeit.

Aizsardzības ministrija 2021. gadu ir nominējusi kā Varoņu gadu, kura ietvaros arī tiek atzīmēta Zemessardzes 30. gadadiena. Pārliecība par tautas pašaizsardzības organizācijas nepieciešamību radās 1991. gada barikāžu dienās. Šo gadu laikā Zemessardze ir izveidojusies par skaitliski lielāko Nacionālo bruņoto spēku struktūru un valsts aizsardzības pamatu. Zemessardze dod iespēju Latvijas Republikas pilsoņiem brīvprātīgi kalpot savai valstij, rūpējoties par tās drošību.

Informāciju sagatavoja:
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļas vecākā referente
Vita Briže
Tālrunis: 67335045
E-pasts: vita.brize@mod.gov.lv

Ir apritējuši trīs gadi, kopš Preiļu novadā ir pieejams Dienas aprūpes centra (DAC) pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuriem ir pašaprūpes prasmes. Droši var teikt, ka šajā laikā daudz jauna apguvusi ne tikai DAC komanda, bet tieši paši apmeklētāji.

Lai apmeklētāju ikdiena būtu saturīga, arī šajā gadā rūpīgi plānots par papildaktivitātēm dažādu nodarbinātību veicinošu prasmju attīstībai un somatiskā un psihiskā stāvokļa labvēlīgai ietekmei.

Kopš pavasara tiek turpinātas muzikālās nodarbības Artūra Savicka vadībā. Drīzumā tās varēs noritēt ne tikai telpās, bet, aktivitāšu dažādošanai, varētu tikt izmantoti āra aktivitāšu laukumā esošie mūzikas instrumenti – marimba, ksilafons un melodiskie zvani, kuru radītā skaņa ir patiesi relaksējoša. Tāpat ar laiku āra apstākļos plānots vadīt kustību nodarbības Oksanas Kitajevas vadībā, kura savas fizioterapeita zināšanas par veselību veicinošiem vingrinājumiem šobrīd nodod apmeklētājiem reizi nedēļā, darbojoties ar viņiem DAC telpās. Grupu nodarbībās jaunums ir arī šūšanas darbnīca, ko vada Lūcija Zeile – izmantojot dažādus auduma atgriezumus un pogas top brīnumainas lietas, un nodarbības ar dabas materiāliem, kuru vadīšanu nupat uzsākusi Inta Reča – viņas vadībā tapuši dekori no smilgām, kas tagad rotā āra lapeni.

Tāpat padomāts arī par individuālajām nodarbībām DAC apmeklētājiem. Jau vairāki apmeklētāji beiguši divpadsmit silto smilšu nodarbību ciklu, ko sniedz biedrības “Ģimeņu atbalsta centrs “Puķuzirnis”” speciālistes Ligita Rubīne un Sanita Loginova. Jāatzīst, ka pēc šo nodarbību apmeklēšanas pozitīvas pārmaiņas apmeklētāju uzvedībā un emocionālajā stāvoklī pamana daudzi. Tas, ka apmeklētājs izvēlas darboties ar pārējiem, nevis noslēgties savā pasaulē, jau ir liels solis uz priekšu. Daudziem ir manāmas izmaiņas ārējā izskatā – rūpīgāka sekošana tam, kā pats izskatās; ir izteiktāka vēlme komunicēt, iesaistīties dažādos darbiņos, kas ļauj justies svarīgiem. Nenoliedzami, tas ir katras nodarbības un katra iesaistītā speciālista devums, un ceram, ka pozitīvi impulsi sekos arī no reitterapijas nodarbību apmeklēšanas. Pirmā satikšanās ar zirgiem jau notikusi, drosmīgākie jau sēdās zirga mugurā, bet citi vēl tikai mācījās kontaktēties ar zirgiem.

Izmaiņas normatīvajos aktos par valsts apmaksāta asistenta pakalpojumu (lielāks piešķiramo stundu skaits atkarībā no iesaistes pasākumos, t.sk. DAC apmeklēšana)  laika gaitā varētu vēl palielināt DAC pakalpojuma saņēmēju skaitu – jau šobrīd vēlmi uzsākt saņemt šo pakalpojumu izteikusi vēl viena persona. Tāpat, mainoties projekta aktivitātes regulējošam normatīvajam aktam,  mainīsies saņēmēju īpatsvars, kas pakalpojumu saņem pašvaldības budžeta ietvaros, kas –  Latgales plānošanas reģiona īstenotajā projektā. Respektīvi, DAC apmeklētāji – Preiļu novada pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējiem, kas 2016.gadā tika speciālistu komandā izvērtētas, pakalpojumu turpinās saņemt bez maksas līdz 2023.gada beigām, jo atbalsts ar sociālo pakalpojumu dzīvesvietā sniegšanu saistīto izmaksu segšanai tiek nodrošināts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem” 9.2.2.1. pasākuma “Deinstitucionalizācija” īstenošanas noteikumiem Latgales plānošanas reģiona īstenotajā projektā “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Latgales reģionā”, Vienošanās Nr.9.2.2.1./15/I/005. Aicinām līdzcilvēkus iesaistīties un informēt jums zināmās pilngadīgās personas ar garīga rakstura traucējumiem par iespēju saņemt pakalpojumu Dienas aprūpes centrā (Aglonas ielā 1a, Preiļos), jo ģimenes locekļiem tas patiesi ir liels atbalsts, kā arī ieguvums pašām personām.

DAC apmeklētāji jau var pilnvērtīgi izmantot āra aktivitāšu laukumu un lapeni, kas ir nodoti ekspluatācijā un izmantojami šai mērķa grupai vēl vismaz piecus gadus pēc projekta beigām, kā arī drīzumā tiks pilnībā aprīkotas telpas, lai beidzot atgrieztos savā ierastajā vidē, kas vismaz darbdienās ir viņu mājas.

Informāciju sagatavoja
Preiļu novada Labklājības pārvaldes
direktora vietnieks administratīvi saimnieciskajos jautājumos
Anita Gāga

Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma “Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības – novada pilsētas un novada pagasti” 28. punktu, jaunais Preiļu novads izveidots, apvienojot Preiļu novadu, Riebiņu novadu, Vārkavas novadu un Aglonas pagastu to esošajās administratīvo teritoriju robežās. Līdz šim katrai administratīvajai teritorijai, kas pievienojusies Preiļu novadam, bija savs ģerbonis.

Likumdošana nosaka, ka līdz ar jaunā Preiļu novada izveidi ir nepieciešams vienots pašvaldības ģerbonis, kas ir novada atpazīstamības zīme. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu ar 2021. gada 1. jūliju pašvaldība var atstāt lietošanā kādu no esošajiem ģerboņiem vai lemt par jauna ģerboņa izstrādi.

16. jūlija Preiļu novada domes ārkārtas sēdē deputāti nobalsoja lietot līdzšinējo apstiprināto Preiļu novada ģerboni uz laiku līdz 2022. gada 31. decembrim, kad tiks pieņemts galīgais lēmums par Preiļu novada ģerboni.

Saskaņā ar pastāvošo likumdošanu ar 2021. gada 1. jūliju spēku zaudējuši Preiļu novadā iekļauto pašvaldību: Riebiņu, Vārkavas un Aglonas novadu ģerboņi.

Maija Paegle
Preiļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste

 Preiļu novada pašvaldības izpilddirektora amatam pretendentiem/-ēm tiek izvirzītas šādas izglītības, profesionālās pieredzes un kompetences prasības:

• augstākā izglītība, priekšroka pretendentiem ar augstāko izglītību jurisprudences, vadības zinātņu, būvniecības vai ekonomikas jomās,
• nevainojama reputācija,
• profesionālā darba pieredze, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem :
  • vismaz triju gadu darba pieredze pēdējo desmit gadu laikā publiskās pārvaldes institūcijas vadītāja ( tajā skaitā pašvaldības izpilddirektora), vadītāja vietnieka vai lielas struktūrvienības vadītāja amatā,
  • vismaz triju gadu darba pieredze pēdējo desmit gadu laikā mazas kapitālsabiedrības valdes vai padomes locekļa amatā, vai lielas struktūrvienības vadītāja amatā,
• valsts valodas zināšanas C2 līmenī, svešvalodu zināšanas tiks uzskatītas par priekšrocību,
• izpratne par valsts pārvaldi, Preiļu novada pašvaldības darbu un administratīvo procesu iestādē,
• izpratne par pašvaldības administrācijas darba organizēšanu, tajā skaitā izpratne par valsts iestādes budžeta plānošanu un izpildes kontroli,
• zināšanas un izpratne par kapitālsabiedrību korporatīvās pārvaldības jautājumiem,
• Preiļu novada pašvaldības izpilddirektora amata kandidātam jāpiemīt šādām kompetencēm :
  • orientācija uz rezultātu sasniegšanu,
  • konceptuālā, analītiskā un stratēģiskā domāšana,
  • spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību,
  • pārmaiņu vadība.

Galvenie pienākumi:

• organizē domes izdoto saistošo noteikumu un citu normatīvo aktu izpildi,
• dod rīkojumus pašvaldības iestāžu vadītājiem,
• sagatavo priekšlikumus domei par attiecīgās pašvaldības iestāžu nelikumīgu un nelietderīgu lēmumu atcelšanu,
• ierosina domei iecelt amatā vai atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu vadītājus, domes nolikumā noteiktajā kārtībā pieņem darbā un atbrīvo no darba pašvaldības administrācijas darbiniekus,
• iesniedz domei priekšlikumus par pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību izveidošanu, reorganizēšanu un likvidēšanu,
• domes noteiktajā kārtībā un ietvaros rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem, slēdz saimnieciskus darījumus ar juridiskajām un fiziskajām personām,
• organizē teritorijas attīstības programmas projekta, teritorijas plānojuma projekta un budžeta projekta izstrādāšanu, kā arī saimnieciskā un gada publiskā pārskata sagatavošanu,
• veic citus pienākumus, kas paredzēti attiecīgās pašvaldības nolikumā un domes lēmumos.

Lai pieteiktos konkursam, pretendentiem/-ēm jāiesniedz šādi dokumenti:

• motivācijas vēstule,
• dzīves un iepriekšējās profesionālās pieredzes apraksts (CV),
• izglītību un tālākizglītību apliecinošu dokumentu kopijas,
• pretendenta sagatavots redzējums uz 2 lapām par Preiļu novada attīstību,
• valsts valodas prasmes dokuments (ja nepieciešams).

Darba alga EUR 1700,00 (pirms nodokļu nomaksas).

Pretendenti pieteikumu, norādot “Pieteikums uz Preiļu novada pašvaldības izpilddirektora amatu”, var iesniegt:

• personīgi (slēgtā aploksnē) – Preiļu novada domes apmeklētāju pieņemšanas un informācijas centrā (1. stāvā) , kas atrodas adresē:  Raiņa bulvārī 19, Preiļos, Preiļu novads (darba laikā);
• elektroniski ar drošu elektronisko parakstu, iesūtot dokumentus pašvaldības e-adresē vai elektroniskā pasta adresē: dome@preili.lv.

Pieteikums jāiesniedz vai jānodrošina pieteikuma iesūtīšana līdz 2021.gada 04.augustam (ieskaitot) plkst. 12.00, pēc šī termiņa saņemtie pieteikumi netiek vērtēti.

Konkursa nolikums atrodas Preiļu novada pašvaldības mājas lapā www.preili.lv.

XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus (turpmāk tekstā – Svētki) Covid-19 pandēmijas dēļ no 2020. gada vasaras pārcēla uz 2021. gadu, taču pandēmija ieviesa korekcijas, kurām nācās pielāgoties, tādējādi klātienē svētki nevarēja norisināties arī 2021. gada vasarā, kā rezultātā tika izveidots e-dziesmusvētku modelis. Piedalīties šajā svētku formā tika aicināts ikviens skolēns, kolektīvs, pedagogs, kolektīva vadītājs un izglītības iestāde pēc brīvprātības principa, sagatavojot un iesūtot video sveicienus un priekšnesumus, piedaloties kopējās zoom filmēšanās, kā arī startējot vairākos attālinātos konkursos, kas tika rīkoti svētku ietvaros.

Preiļu novadu e-dziesmusvētku modelī pārstāv 11 tautas deju kolektīvi, 2 kori, pūtēju orķestris, 4 folkloras kopas, kā arī vairāki individuālo vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkursu laureāti no Aglonas, Galēniem, Preiļiem, Riebiņiem un Vārkavas. Kopā 406 dalībnieki, 23 pedagogi, 8 izglītības iestādes un 1 kultūras centrs.

2021. gada 19. jūlija rītā Svētku auto – krāšņs, spilgts, atpazīstams – ieripoja Preiļos, kur norisinājās Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norišu#DziediUnDejo2021 pirmais notikums – dziesmu un deju svētku ceļš “Saulesvija”.

Lai gan e-dziesmusvētki nav tas pats, kas tikšanās klātienē, svētku sajūtu ”Saulesvijā” izjuta ikviens klātesošais – ir tautas tērps, ir svētku atmosfēra, ir dalībnieku smaidi, ir gatavošanās satraukums, ir saviļņojums. Ir gaidīšanas mirklis. Ir dejas solis, ir dziedāšana.

Preiļu pilsētas Svētku laukumā kolektīvu vadītājus un dalībniekus sveicināja mūsu novadniece, aktrise Katrīna Griga un īpašais viesis – dziesmu un deju svētku vēstnesis, kordiriģents un komponists Jevģēnijs Ustinskovs. Klātesošos uzrunāja un pateicības vārdus teica Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns un Preiļu novada izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis. Tika atklāts arī simbolisks svētku plakāts, kas nes Preiļu novada vārdu. Svinīgi tika nodotas dāvanas un pateicības dalībniekiem, kas gatavojušies un piedalījušies e-dziesmusvētku aktivitātēs.

Dziesmu un deju svētku “Saulesvija” ceļš Preilos sākās Svētku laukumā un turpinājās Preiļu muižas un parka kompleksa teritorijā ar 11 pieturvietām, kurās Preiļu novada bērni un jaunieši, pulcējušies nelielās grupiņās sava kolektīva ietvaros un ievērojot visus valstī noteiktos epidemioloģiskos noteikumus, ar priekšnesumiem sveica viesus un “Saulesvijas” filmēšanas komandu.  Visa ceļa garumā “Saulesvijas” ripu ripināt palīdzēja Matīss Bečs un Andris Verečinskis  (“Dancari”).

Visi Svētku procesā iesaistītie kolektīvi, pedagogi un audzēkņi saņēma Izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces un Svētku izpilddirektores Agras Bērziņas parakstītas Atzinības un Pateicības: kolektīvi – ATZINĪBU par labi paveikto darbu un radīto prieku Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju norisēs #dziediundejo2021, pedagogi – ATZINĪBU par radošo un pašaizliedzīgo veikumu Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju norisēs #dziediundejo2021, audzēkņi – PATEICĪBU par aktīvu iesaistīšanos un svētku prieka radīšanu Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju norisēs #dziediundejo2021.

Fotomirkļus var apskatīt ŠEIT, bet Svētku filmēšanas grupas veidotie videoapskati būs redzami Svētku mājaslapā nacgavilet.lv, Svētku profilā digitālajā platformā Youtube, kā arī sabiedrisko mediju platformā lsm.lv.

PALDIES visiem, kuri šīs vasaras dienas veltīja dziesmu un deju norisēm, kas rezultējas ar dalībnieku smaidiem, dziedāšanu, deju soļiem un mūzikas radīto prieku.

PALDIES Preiļu mūzikas un mākslas skolas Jauniešu pūtēju orķestrim, diriģentiem Oļegam Koļesņičenko un Jānim Livdānam.

PALDIES tautas deju kolektīviem:

• Preiļu 1. pamatskolas tautas deju kopas ”Gaida” 2.-3. klašu deju kolektīvam, vadītājai Gaidai Ivanovai,
• Preiļu 1. pamatskolas tautas deju kopas ”Gaida” 6.-7. klašu deju kolektīvam, vadītājai Gaidai Ivanovai,
• Preiļu 1. pamatskolas tautas deju kopas ”Dancari” 4. klašu deju kolektīvam, vadītājai Ilzei Brokai,
• Preiļu 1. pamatskolas tautas deju kopas ”Dancari” 8. klašu deju kolektīvam, vadītājai Ilzei Brokai,
• Preiļu 1. pamatskolas tautas deju kopas ”Dancari” 9. klašu deju kolektīvam, vadītājai Ilzei Brokai,
• Preiļu 1. pamatskolas 4.-5. klašu deju kolektīvam, vadītājai Viktorijai Kondratjevai,
• Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas un Preiļu novada Kultūras centra tautas deju kopai ”Gaida”, vadītājai Gaidai Ivanovai,
• Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas un Preiļu novada Kultūras centra tautas deju kopai ”Dancari”, vadītājai Ilzei Brokai,
• Galēnu pamatskolas 3.-5. klašu tautas deju kolektīvam, vadītājām Ilzei Kudiņai un Annai Kuprei,
• Galēnu pamatskolas 6.-8. klašu tautas deju kolektīvam, vadītājām Ilzei Kudiņai un Annai Kuprei,
• Aglonas vidusskolas 10.-12. klašu tautas deju kolektīvam, vadītājai Dinai Stašķevičai.

PALDIES koriem:

• Preiļu mūzikas un mākslas skolas 5.-9. klašu korim, diriģentei Ilzei Valainei, koncertmeistarei Kristinai Saulišai
• Aglonas Bazilikas kora skolas 4.-8. klašu korim, diriģentēm Jutai Kondavniecei un Ingai Aglonietei.

PALDIES folkloras kopām:

• Aglonas vidusskolas folkloras kopai ”Žibacteņa”, vadītājai Lilitai Valainei,
• Preiļu novada kultūras centra folkloras kopai ”Rūtoj”, vadītājām Ilzei Valainei, Mārai Pudnikai un Lāsmai Prikulei,
• Riebiņu vidusskolas folkloras kopai ”Jumalāni”, vadītājām Ārijai Bergmanei-Sprūdžai un Ritai Pudānei,
• Vārkavas vidusskolas folkloras kopai ”Volyudzeite”, vadītajiem Helēnai Ērglei un Romualdam Kairānam.

PALDIES vizuālās un vizuāli plastikās jomas pulciņiem:

• Preiļu mūzikas un mākslas skolas Modes studijai, vadītājai Ilonai Apdulajevai,
• Riebiņu vidusskolas Origami pulciņam, skolotājām Allai Solovjovai un Rutai Vjaksei,
• Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas Zīmēšanas pulciņam, skolotājai Anitai Punculei.

PALDIES par atbalstu un uzticēšanos Svētku koordinatoriem Evelīnai Visockai (Riebiņi), Guntai Gulbei-Kalvānei (Aglona) un Andrim Lazdānam (Vārkava).

Esmu bezgala pateicīga visiem un ikvienam, kas rūpējās, lai šī diena Preiļos būtu skaistiem un emocionāliem mirkļiem bagāta. Paldies ”Saulesvijas” komandai, it īpaši režisorei Edītei Siļķēnai. PALDIES darba rūķiem – Anitai Kolosovai, Svetlanai Jaudzemai, Raivo Andersonam (BJC komanda), Inesei Aninai (noformējums), Artim Žukovam un Ilmāram Ivdrim (transporta kustība, transports), Jānim Zieds-Ziediņam (apskaņošana), Ievai Babrei (fotomirkļi), Sandai Čingulei-Vinogradovai (Preiļu parks), Preiļu pašvaldības policijai, SIA ”Preiļu Saimnieks” komandai, Preiļu novada kultūras centram.

XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norise visā Latvijā plānota līdz 30. oktobrim. Svētku norišu kopējo programmu veido 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Norises plānotas pašvaldībās pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, ārtelpās. Jebkurā svētku norisē dalībnieku skaits ir no 1 līdz tajā brīdī valstī atļautajam skaitam, nenotiek plaša pulcēšanās, nav plānoti centralizēti mēģinājumi un garš mēģinājumu process. Norises tiks iemūžinātas videoierakstos un fotomirkļos. Visi videomateriāli tiks nodoti Rakstniecības un mūzikas muzejam topošās Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas vajadzībām kā spilgta 21. gadsimta liecība.

AIJA CAUNE,
Preiļu novada bērnu un jauniešu centra direktore,
XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Preiļu novada koordinatore,
29221574; aija.caune@preili.lv

Savas dzīves laikā ar dažāda rakstura vajadzībām sociālajā dienestā vēršas katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs. Arī Labklājības pārvaldē arvien biežāk nonāk jauni apmeklētāji, tāpēc esam priecīgi par iespēju izvietot vizuāli pamanāmu norādi par labklājības pārvaldes un tajā pat ēkā esošā Dienas aprūpes centra atrašanos. Norāde sastāv no trīs skaldnēm – ejot no Raiņa bulvāra puses, iedzīvotāju skatam paveras Labklājības pārvaldes logo un kontaktinformācija; ejot no Galvenās bibliotēkas puses – skatam paveras Dienas aprūpes centra logo un kontaktinformācija, bet, ejot no N.Rancāna dzīvojamo māju masīva, redzams āra aktivitāšu laukumā esošo elementu izvietojums. Esam gandarīti, ka mūsu novada talantīgā Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas audzēkņa Kristera Šņepsta veidotie logo nu ir redzami arī plašākai sabiedrībai un ticam, ka to pozitīvisms uzrunās ikvienu iedzīvotāju būt drošam, ka nav neatrisināmu situāciju, un speciālisti būs gatavi palīdzēt. Ar labklājības pārvaldes logo  zīmējumu tā autors centies atainot sociālo jomu tādejādi, ka dažādo problēmu kalna galā augstākstāvošais cilvēks, kas iemieso sevī pašu iestādi, palīdzībā sniedz roku zemākstāvošajiem, lai kopīgi nonāktu saules apspīdētā virsotnē. Savukārt Dienas aprūpes centra logo zīmējumā koks izvēlēts kā labestības simbols, un Dienas aprūpes centrs ir tās saknes, kas baro, balsta un audzē labestības koku. Labestības atpazīšanai Kristers izvēlējies koka stumbrā iezīmēt sirdi, bet zaļie bumbuļi koka vainagā esot modernizētas lapas, kas simbolizē daudzās aktivitātes, ko centrs piedāvā.

Tāpat tikuši uzstādīti taktilie uzraksti pie ieejas Labklājības pārvaldē un Dienas aprūpes centrā, kas satur informāciju ar iestādes nosaukumu Braila rakstā.

Informāciju sagatavoja
Preiļu novada Labklājības pārvaldes
direktora vietnieks
administratīvi saimnieciskajos jautājumos
Anita Gāga

Dienas aprūpes centra apmeklētājiem paredzētais āra aktivitāšu laukums ir nodots ekspluatācijā un tiek pamazām apdzīvots.

Inventārs izvēlēts tā, lai tas būtu piemērots cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī personām, kas pārvietojas ratiņkrēslā. Preiļos vēl līdz šim nevienā laukumā nav bijuši pieejami mūzikas instrumenti, tāpēc iepazīstināšanu ar āra laukuma inventāru sākam tieši ar tiem:

• Vertikālā marimba veidota no 11 alumīnija trubām, spēlējams ar divām vālītēm, to var ērti lietot cilvēks ratiņkrēslā, melodisks un rezonējošs skanējums;
• Ksilafons veidots no divu veidu materiāliem, kas atskaņošanas laikā rada atšķirīgu skaņu, tā ergonomiski veidotais vilnim līdzīgais dizains ļauj spēlēt vairākiem cilvēkiem vienlaicīgi, kā arī ir ērti lietojams cilvēkam ratiņkrēslā, speciālisti atzinuši to kā piemērotu darbošanās līdzekli cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem, jo to var spēlēt, neveidojot acu kontaktu ar citiem mūzikas radīšanā iesaistītajiem;
• Melodiskie zvani sastāv no 11 alumīnija vertikāliem zvaniem, kur katra nots ir cieši piestiprināta rezonatoram, to forma spoguļojot atgādina eņģeļa spārnu, zvanu radītais dzidrais, spilgtais un noturīgais tonis pēc speciālistu domām ir dziedinošs.

Eiropas Savienības Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) Specifiskā atbalsta mērķa 9.3.1.1. pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanas 2.kārtas projekts Nr.9.3.1.1./18/I/009 “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide un attīstība Preiļu novadā”.

Anita Gāga
Preiļu novada Labklājības pārvaldes
direktora vietnieks administratīvi saimnieciskajos jautājumos

Latgales stāstnieku festivāls „Omotu stōsti” par stikla pūtējiem

 Vasaras izskaņā, 20.-21.augustā,  Līvāni aicinās stāstniekus no visiem Latvijas novadiem uz VI Latgales stāstnieku festivālu „Omotu stōsti”.

Viens no Latgales festivāla uzdevumiem ir veidot atpazīstamu un radošu platformu Latgales amatniecības izzināšanai un popularizēšanai.  Esam iepazinuši podnieka, kāzu saimnieces, dravnieka, klūdziņu pinēju un audēja amatu. Šī gada tēma veltīta stikla pūtējiem, stāstīsim par šo amatu, tā pratējiem, vērosim, kā noris stikla pūšanas process, un pārliecināsimies, ko spēj radīt mūsu rokas.

Festivāla norise

Pirmo festivāla dienu iesāksim ar Līvānu iepazīšanas ekskursiju  “Līvānu tematisko soliņu stāsti”.

Pie Līvānu novada kultūras centra notiks  Latgales stāstnieku festivāla „Omotu stōsti” atklāšana.

Stāstnieku festivāla dalībnieki varēs piedalīties Māras Mellēnas vadītajā nodarbībā “Nemateriālais kultūras mantojums un personiskās pieredzes stāsti”. Nodarbībā varēs piedalīties arī citi interesenti, iepriekš piesakoties Līvānu novada KC (sakarā a COVID- 19 drošības noteikumu ievērošanu).

Vakarpusē pie Līvānu novada centrālās bibliotēkas notiks Lielais stāstu vakars “Nepūt pīlītes…”

Vakara noslēgumā „Stāstu groziņvakars” ar folkloras kopu „Turki”.

Festivāla otrās dienas aktivitātes risināsies Līvānu stikla un amatniecības centrā. Mazajiem klausītājiem paredzēta  Spoku stāstu stunda  ar Gunti Pakalnu.

Festivāla dalībnieki varēs iepazīties ar   Līvānu stikla muzeja ekspozīciju.

Uz radošajām nodarbībām  “Ne tikai stikla pūtēji…” aicinās pūšamo instrumentu izgatavotājs  Aleksandrs Maijers.

Festivāla dalībnieki ieklausīsies stikla pūtēju stāstos un vēros stikla pūšanas procesu.

Pēcpusdienā viesosimies Ingas Salmiņas  stikla kausēšanas darbnīcā Uzņēmējdarbības atbalsta centrā. Interesentiem būs iespēja piedalīties meistarklasē.

Festivāla dalībnieki

 Uz festivālu tiek aicināti visu Latvijas kultūrvēsturisko novadu stāstnieki, UNESCO Latvijas  Nacionālās komisijas (LNK) tīkla „Stāstu bibliotēku” pārstāvji, kā arī vietējās folkloras kopas, stāstnieku kustības atbalstītāji un interesenti.

Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, VI Latgales stāstnieku festivālā “Omotu stōsti”  būs iespēja piedalīties tikai vakcinētiem vai pārslimojušiem dalībniekiem, uzrādot derīgu Covid 19 sertifikātu. Sertifikātu iespējams lejupielādēt vietnē www.covid19sertifikats.lv, un tas jāuzrāda kopā ar personu apliecinošu dokumentu.

VI Latgales stāstnieku festivālā „Omotu stōsti” var piedalīties arī tās personas, kuras 72 stundas pirms ierašanās festivālā ir veikušas Covid-19 testu, un tas ir negatīvs.

Uz festivāla atklātajiem pasākumiem aicināts ikviens, un tie ir bez maksas (iepriekš reģistrējoties Līvānu novada KC)

Festivāla organizatori un atbalstītāji

 Festivāla projektu finansiāli atbalsta VKKF, Līvānu novada dome  un vietējie uzņēmēji.

Sekmīgai festivāla norisei nepieciešama individuāla pieteikšanās līdz 25. jūlijam.  Sīkāku informāciju par festivālu var iegūt, rakstot uz e-pastu jakimovavilhelmine@gmail.com , zvanot 29495394 Vilhelmīnei Jakimovai vai festivāla rīkotājai Annai Kārklei 29969943.

Uz tikšanos festivālā!

No 2021. gada 11. līdz 15. augustam Aglonā norisināsies Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki. Visiem apmeklētājiem stingri būs jāievēro epidemioloģiskās drošības prasības.

No 11. līdz 13. augustam uz Svēto Misi plkst. 12:00 un 19:00 būs atļauta pulcēšanās līdz 1000 cilvēkiem, uzrādot digitālo Covid-19 sertifikātu par vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, kā arī personu apliecinošu dokumentu. Atlikušajā laikā cilvēkiem būs iespēja apmeklēt Aglonas Baziliku, stingri ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības.

Svētku svarīgākajos dievkalpojumos 14. augusta plkst. 19.00 un 15. augustā plkst. 12.00  drīkstēs piedalīties tikai piesakoties Aglonas Bazilikas draudzē (kontakti un precīzākā informācija mājaslapā www.aglonasbazilika.lv), kā arī tikai imunizētās vai testētās personas, pie tam tām personām, kuras nav imunizētas, papildus personu apliecinošam dokumentam un digitālajam sertifikātam būs jāuzrāda arī ielūgums. Detalizētāka informācija par ielūgumu saņemšanas kārtību tiks precizēta no baznīcas puses.  14. un 15. augustā Sakrālais laukums tiks sadalīts divās daļās. Viena sakrālā laukuma daļa būs pieejama neierobežotam cilvēku skaitam ar derīgu Covid-19 vakcinācijas sertifikātu vai pierādījumu par Covid-19 pārslimošanu. Otra daļa sakrālā laukuma būs pieejama noslēgtā režīmā ar ierobežotu cilvēku skaitu līdz 1000 personām,  cilvēkiem, uzrādot negatīvu Covid-19 testu un ielūgumu, un personu apliecinošo dokumentu. Šajā daļā būs jāatrodas iezīmētajās vietās, izvairoties no pārvietošanās pasākuma laikā, kā arī cilvēkiem būs jāievēro epidemioloģiskās drošības prasības.

Visiem cilvēkiem, tai skaitā svētceļniekiem un garīdzniekiem, kas ierodas Aglonā ārpus Svētās mises būs stingri jāievēro 2 metru distance un citas epidemioloģiskās drošības prasības.

Attiecībā uz naktsmītnēm, Aglonas Bazilikā iespēja būs pārnakšņot tikai vakcinētām pret Covid-19 vai Covid-19 pārslimojušām personām, lai nodrošinātu visus piesardzības pasākumus. Kopumā Bazilikā tiks nodrošinātas līdz 400 naktsmītņu vietas un iepriekšēja naktsmītņu pieteikšana ir obligāta (aicinām sazināties ar Aglonas Bazilikas draudzi par iespējām pārnakšņot baznīcas telpās).

Atgādinām, ka visiem, kas uzņems svētceļniekus savās mājās, jāievēro visi piesardzības pasākumi, kurus nosaka Ministru kabineta noteikumi par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Kārtības un drošības nodrošināšanai tiks piesaistīti gan zemessargi, gan Valsts policija, lai palīdzētu ar satiksmes organizēšanu un stingri kontrolētu cilvēku plūsmu. Cilvēku plūsmu kontrolēs arī brīvprātīgie no Katoļu baznīcas.

Tāpat Aglonas svētku laikā nevakcinētām personām pret Covid-19 būs iespēja saņemt vakcīnu. Vakcinācijas birojs informēs par kārtību, kādā būs iespēja vakcīnu saņemt.

Kristena Stengreviča
Tieslietu ministrijas
Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: 67036920
E-pasts: Kristena.Stengrevica@tm.gov.lv

16. jūlija Preiļu novada domes ārkārtas sēdē pieņemts lēmums izveidot Preiļu novada pašvaldības vēlēšanu komisiju 7 cilvēku sastāvā. Kandidātu pieteikšanās termiņš ir noteikts līdz 2021. gada 9. augustam.

Aizpildītus Vēlēšanu komisijas kandidātu pieteikumus jāiesniedz Preiļu novada domei, nosūtot uz e-pasta adresi: dome@preili.lv ar norādi „Pieteikums Preiļu novada pašvaldības vēlēšanu komisijai “.

Vēlēšanu komisijas kandidāta pieteikuma veidlapa pieejama šeit (DOC) 

Preiļu novada pašvaldības Vēlēšanu komisijas izveidošana notiek saskaņā Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma 1.panta pirmo daļu, 5. panta pirmo daļu un 9. pantu.

2021.gada 21.jūlijā piļu, muižu un citu tūrisma objektu īpašnieki, apsaimniekotāji un operatori, tūrisma speciālisti, pasākumu organizatori un projektu vadītāji kultūras tūrisma objektos, NVO, citi interesenti aicināti piedalīties īpašā vebinārā – meistarklasē, kas tiek organizēta projekta “630 Versts Full of Feelings” ietvaros (ar Latvijas – Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam finansiālu atbalstu). Pasākuma mērķis ir informēt un izglītot dalībniekus par sajūtu tūrismu, sajūtu radīšanas iespējām un paņēmieniem, vietas pievilcības aspektiem, sajūtu tūrisma produktu un pakalpojumu pārdošanas veidiem un iespējām, kā arī ļaut dalībniekiem līdzdarboties radošā meistarklasē “Radi sajūtas pats” tiešsaistē.

 Vebinārs “RADI SAJŪTAS PATS” norisināsies Zoom vebināra formātā 21.07.2021. no 10:00 – 16:00, tādējādi ļaujot pieslēgties no jebkuras vietas. Vebināra laikā būs iespēja padziļināt izpratni par to, kas ir sajūtas, no kurienes sajūtas rodas, kādas ir sajūtu radīšanas iespējas pilīs un muižās. Tiks apskatīti inovāciju piemēri pasākumu veidošanā sajūtu radīšanai, vietas pievilcības aspekti un nozīme sajūtu radīšanā, sajūtu tūrisma produkta / pakalpojuma uzbūve, būtiskākie aspekti sajūtu tūrisma mārketinga procesā u.c. Dalībniekiem būs arī iespēja praktiski piedalīties radošajā aktivitātē (meistarklasē) “Radi sajūtas pats”

Vebināra darba kārtība latviešu valodā apskatāma šeit: Semināra programma (PDF)

Vebināru vadīs M.Env.Sc. Marika Rudzīte-Griķe (īpašas mūsdienu Latgales amatniecības vērtību mājvietas “HANDMADE LATGOLA” (www.handmadelatgola.lv) radītāja un attīstītāja (atjaunojot 85 gadus vecu šķūni un pārveidojot to par netradicionālu tūrisma objektu un īpašu naktsmītni); Marika ir lektore, semināru moderatore, projektu speciāliste, attīstības plānošanas dokumentu izstrādātāja, pilna cikla projektu vadības eksperte ar vairāk kā 20 gadu pieredzi pašvaldību, NVO un privātajā sektorā) un Inta Reča (viena no daudzpusīgākajām un prasmīgākajām amatniecēm Latgales reģionā, daloties savās zināšanās un prasmēs ne tikai ar Aglonas vidusskolas skolēniem (jau vairāk nekā 25 gadus strādājot par mājturības skolotāju), bet piedaloties un nodrošinot mākslas un amatniecības darbnīcas un meistarklases visā valstī).

Vebinārs ir bez maksas, taču pieteikšanās ir obligāta, aizpildot pieteikuma veidlapu šajā saitē: https://tinyurl.com/3c36fmyx

Papildus informācijai par projektu:
E-pasts: santa.supe@aluksne.lv
Tālrunis: +371 64381484, +371 28636042
Papildus informācijai par vebināru:
E-pasts: handmadelat@gmail.com
Tālrunis: +371 29443621

6. jūlija Preiļu novada domes ārkārtas sēdē deputāti apstiprināja Preiļu novada pašvaldības komisiju sastāvu un komisiju nolikumus. Jaunizveidotajā novadā darbosies astoņas komisijas:

• Preiļu novada pašvaldības Administratīvā komisija 5 cilvēku sastāvā: komisijas priekšsēdētājs – Inta Klindžāne, komisijas priekšsēdētāja vietnieks – Inga Vilcāne, komisijas locekļi: Alīna Nesterjuka, Sanda Launerte, Ilona Žukova,
• Preiļu novada pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas komisija 5 cilvēku sastāvā: komisijas priekšsēdētājs – Inese Pedāne, komisijas priekšsēdētāja vietnieks – Ingūna Rubane, komisijas locekļi: Inta Kivleniece, Ārija Pudule, Inta Rumaka,
• Preiļu novada pašvaldības Nekustamā īpašuma privatizācijas un atsavināšanas komisija 5 cilvēku sastāvā: komisijas priekšsēdētāja – Vita Biezaite, komisijas priekšsēdētāja vietniece – Inta Klindžāne, komisijas locekļi: Irina Vaivode, Ināra Upeniece, Ainārs Streļčs,
• Preiļu novada pašvaldības Iepirkumu komisija 5 cilvēku sastāvā: komisijas priekšsēdētājs – Inese Kunakova, komisijas priekšsēdētāja vietnieks – Skaidrīte Medne, komisijas locekļi: Inese Kursīte, Māra Pudnika, Ingūna Barkeviča,
• Preiļu novada pašvaldības Administratīvo aktu strīdu komisija 3 cilvēku sastāvā: komisijas priekšsēdētājs – Ārijs Vucāns, komisijas locekļi: Inese Pedāne, Sanda Launerte,
• Preiļu novada pašvaldības Starpinstitucionālās sadarbības komisija (Starpinstitucionālais sadarbības modelis sociālajam riskam pakļauto bērnu/ jauniešu atbalstam – Sadarbības vienība) 6 cilvēku sastāvā: komisijas priekšsēdētājs – Andrejs Zagorskis, Preiļu novada Bāriņtiesas pārstāvis – Valentīna Krīvāne, Preiļu novada Labklājības pārvaldes pārstāvis – Anita Čodare, Preiļu novada Izglītības pārvaldes pārstāvis – Anita Džeriņa, Valsts Probācijas dienesta pārstāvis – pēc deleģējuma, Valsts policijas pārstāvis – pēc deleģējuma,
• Preiļu novada pašvaldības Medību koordinācijas komisija 3 cilvēku sastāvā: Preiļu novada domes pārstāvis – Lauris Pastars, Lauku atbalsta dienesta pārstāvis – pēc deleģējuma, Valsts meža dienesta pārstāvis – pēc deleģējuma,
• Preiļu novada pašvaldības Darījumu ar lauksaimniecības zemi izvērtēšanas komisija 5 cilvēku sastāvā: komisijas priekšsēdētāja – Vita Biezaite, komisijas priekšsēdētāja vietniece – Ināra Upeniece, komisijas locekļi: Mairita Stulpiņa, Ainārs Streļčs, Silvija Dreijere.

Pašvaldības komisijas izveidotas, pamatojoties uz Preiļu novada domes nolikumus. Tās darbosies saskaņā ar katras komisijas apstiprināto nolikumu.

Maija Paegle,
Preiļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste

22. jūlijā plkst. 10:00         

Novada attīstības un infrastruktūras komitejas sēde

22. jūlijā plkst. 15:00          

Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēde

23. jūlijā plkst. 10.00

Finanšu komitejas sēde

29. jūlijā plkst. 15.00

Novada domes sēde

12. jūlijā sākās Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norišu #dziedundejo2021 pirmais notikums “Saulesvija”, kas veidots kā klātienes mirkļu un video fiksējums norisēs, kurā nepilnas stundas garumā ikvienā pašvaldībā īpašais Svētku vēstnesis kopā ar atraktīvu ceļotāju-sveicinātāju nodos svētku organizatoru pateicības un dāvanas ikvienam, kurš gatavojās XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, apguva svētku repertuāru, veidoja aizraujošus video sveicienus un video priekšnesumus, piedalījās videoklipu filmēšanā. Dāvanas dalībniekiem sagatavojuši Svētku atbalstītāji – lieldraugs Swedbanksagādājis īpaši izveidotas ilgtspējīgās somiņas, savukārt atbalstītājs saldumu zīmols Laima– konfektes. Pašvaldības sagaidīs svētku auto, pulcējušies nelielās grupiņās sava kolektīva ietvaros un ievērojot visus valstī noteiktos epidemioloģiskos noteikumus.

Notikuma laikā Svētku auto no 12. jūlija līdz 29. jūlijam ieripos katrā no 43 Latvijas pašvaldībām. Preiļu novada pašvaldībā tas ieripos pirmdien, 19.jūlijā.

Ja ierasti ir bijis, ka Svētku dalībnieku gājienā cauri Rīgas centram dodas visu Latvijas pašvaldību delegācijas ar saviem kolektīviem, ceļa malā viņus uzmundrina un sveic skatītāji, tad šoreiz būs otrādi – Preiļu novada pašvaldības bērnu un jauniešu tautas deju kolektīvi, kori, folkloras kopas, orķestris (kopā 21 kolektīvs no Preiļiem, Aglonas Galēniem, Riebiņiem un Vārkavas) būs savās mājās – Preiļos, bet svētku organizatori un sveicinātāji dosies pie mums ar svētku auto un ripināmiem objektiem – saulesripām.

Preiļos filmētais videoapskats būs redzams Svētku mājaslapā nacgavilet.lv, Svētku profilā digitālajā platformā Youtube, kā arī sabiedrisko mediju portālā lsm.lv, savukārt septembrī pirmizrādi piedzīvos ilggadīgā Svētku atbalstītāja LMT veidotā dokumentālā filma.

Kopā ar Saulesvijas ceļa auto Preiļos ierodas arī simbolisks svētku plakāts. Tas nes Preiļu novada vārdu. Plakāts tiks izvietots pilsētvidē. Iedzīvotāji tiks aicināti atrast plakātu, nofotografēties pie tā.

Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kas apliecina, ka senās latviešu dziedāšanas, dejošanas un muzicēšanas tradīcijas tiek turpinātas un turētas godā. Ar dziesmu un deju svētkiem saistītā bērnu un jauniešu mākslinieciskā jaunrade noris kultūrizglītības pulciņos un kolektīvos – koros, deju kolektīvos, pūtēju orķestros, mazajos mūzikas kolektīvos, tautas mūzikas ansambļos, vizuālās un lietišķās mākslas, kā arī teātra mākslas kolektīvos un bērnu un jauniešu folkloras kopās. XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkotājs – Valsts izglītības un satura centrs.

AIJA CAUNE,
Preiļu novada bērnu un jauniešu centra direktore,
XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Preiļu novada koordinatore,
29221574; aija.caune@preili.lv