Saulesvijas reportāža – Preiļu novads

29.07.2021.

19. jūlijā # DziediUnDejo2021 norise “Saulesvija” ievijās Preiļu novadā. Noskaties reportāžu un palūko, cik skanīgi, koši un dejiski mums gāja!

Paldies Preiļu novadam par nepagurstošo darbu, neatlaidību un mīlestību pret visu radošo!

Pēdējās izmaiņas: 29.07.2021.

24. augustā mācību brauciens lauku uzņēmējiem

27.07.2021.

Preiļu, Grodņas un Panevēžas muzeju ikmēneša virtuālā izstāde. Jūlijs. Apavi

26.07.2021.

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja, Grodņas reliģijas vēstures muzeja (Baltkrievija) un Panevēžas novadpētniecības muzeja (Lietuva) virtuālā izstāde – “Apavi”.

 Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs

Vai maz uz zemes ir nostūris, kur nekad nebūtu spērusi cilvēka kāja? Tūkstoš gadu laikā ir pievarētas gan visaugstākās virsotnes, gan visdziļākie kanjoni un zemienes. Nez vai cilvēce to spētu bez pareizajiem apaviem kājās – sākot ar visparastākajiem ādas mokasīniem un pastaliņām līdz ikoniskajiem “Air Jordan”. Lai kur vien ietu un būtu cilvēks, tam vienmēr būs kājās apavi – ar savu nospiedumu un savu stāstu.

Apavu kolekcija Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja krājumā ir salīdzinoši neliela, taču esošie eksemplāri veido visaptverošu priekštatu, kādus apavus 20. gs. laikā nēsājuši preilieši gan pilsētas ielās, gan arī uz putekļainajiem lauku ceļiem.

Ādas kurpes. 1930. gadi.

Jeļikamidai Ivanovai piederējušās ādas kurpes ir vienas no vissmalkākajām kurpēm muzeja krājumā. Gar kurpes pamatni visapkārt ir nošūtas vertikālas, gareniskas šuves ar nelieliem, dekoratīviem vienādmalu trīsstūru izgriezumiem. Kurpei ir augsts papēdis un dekoratīvs šņorējums virspusē. Ik detaļā ir redzams Rīgā strādājošā “D.Mogiļnikova apavu fabrikas” darbinieku smalkais roku darbs, ko bez šaubām ir veicinājusi arī paša fabrikas īpašnieka – Dāvida Moģiļņikova augstā darba kvalitātes latiņa, 1927.gadā Parīzē iegūstot zelta medaļu par savas produkcijas kvalitāti.

J. Ivanova dzīvoja Preiļos, visu mūžu nostrādājot Preiļu pastā, bet brīvajos brīžos aktīvi piedalījās pilsētas sabiedriskajā dzīvē. Skaidri nav zināms, kā šīs kurpes nonāca pie J. Ivanovas, iespējams, tās māsai dāvināja Rīgā strādājošais brālis – komponists Jānis Ivanovs. Taču 1940. gadu beigās J. Ivanova kurpes atdāvināja savai istabasbiedrenei Matrjonai Kotļerovai, kura gan nav varējusi turpināt nēsāt dāvanā saņemtās kurpes, jo tās bijušas nedaudz par mazu, taču augsti novērtējusi dāvanas kvalitāti, kurpes saglabājot.

Koka klikatiņa. 1940. gadi.

Tupeles, jeb apavi ar koka zoli, tautā sauktas par klikatiņām (domājams to specifiskās skaņas dēļ ejot). Izgatavotas 2. pasaules kara laikā, piederējušas Preiļu pagasta Dzeņos dzīvojošajai Valentīnai Dzenei.

Apavu trūkuma dēļ par sieviešu kara laiku realitāti kļuva “klikatiņas”, tautā dēvētas arī par “taupītas apaviem”. Šādus apavus vācu okupācijas laikā plaši popularizēja presē. Piemēram, laikrakstā “Darbs un Zeme” 1942. gada 15. martā publicēts gan skaidrojums par nepieciešamību pēc šādiem apaviem, gan arī sniegti Lielvācijā izmantoto taupības apavu paraugi ar zīmējumiem un izgatavošanas pamācībām. Klikatiņas tika veidotas no koka zoles un ādas saitēm. Lai zole locītos, to purngalā pārzāģēja, daļas savienojot kopā ar ādas sloksnīti. Ādas vietā varēja izmantot arī audeklu vai prievītes.

Ādas kurpe. 1930. gadi – 1940. gadu sākums.

2018. gada 2.-16. novembrī blakus Preiļu ebreju pilsoņu kapsētai tika veikti vairāki kontrolrakumi vietā, kur 1941.gada vasarā tika nogalināti Preiļu un tuvējās apkārtnes ebreju tautības iedzīvotāji. Kontrolrakumu mērķis bija noskaidrot masu kapa robežas vēlākai teritorijas labiekārtošanai. Darbu laikā izdevās ne vien noskaidrot precīzu masu kapa vietu un tā robežas, bet arī iegūt ļoti vērtīgus priekšmetus – holokaustā nogalināto preiliešu apavus.

1944. gada vasarā visā Latvijas teritorijā vācu karaspēka daļas atkāpjoties centās savus noziegumus slēpt, nogalināto līķus sadedzinot, tas pats noticis arī Preiļos. 20 atrastie apavi atradās masu kapa malā uguns neskarti.

Šī sieviešu sandale sarkanā krāsā, ar augstu papēdi un dekoratīvu “lapiņu” purngala daļas virspusē, ir ne tikai liecība par to, kādi apavi lietoti Preiļos 20. gs .40. gadu sākumā līdz vācu okupācijai, bet arī ir unikāla liecība par holokaustu Preiļos un visā Latvijā.

 Grodņas reliģijas vēstures muzejs

 Apavi ir nozīmīga garderobes sastāvdaļa un aizsargā pēdas no aukstuma, dubļiem, mitruma un mehāniskiem bojājumiem, ko var izraisīt akmeņi, dzeloņi, koku saknes, kas izvirzās virs augsnes.

Senākais apavu veids Baltkrievijas teritorijā ir lūku vai mizas vīzes, ko no seniem laikiem pazina gan slāvi, gan balti. Vismaz no 16. gs. beigām par vīzēm varēja dēvēt arī ādas apavus, kas vairāk pazīstami kā pastalas (постóлы). Bez lūku vai mizas vīzēm un pastalām par tradicionālajiem apaviem Grodņas apkaimē tiek uzskatīti arī apavi no ādas vai auduma uz koka pamatnes ar auduma vai lina aukliņām. Interesanti, ka vīzes, kad tās beidza izmantot ikdienā, varēja saglabāt rituālu nozīmi. Atsevišķos ciematos tika uzskatīts – ja mirušo apbedīs ādas apavos, tad dzīvnieks, no kura ādas tie darināti, viņsaulē traucēs aizgājēju, pieprasot atpakaļ savu ādu. Kāzās līgavainim un līgavai dāvināja vīzes kā uzticības simbolu, lai jaunlaulātie vienmēr būtu pāris.

Atšķirībā no lauku iedzīvotājiem, pilsētnieki nēsāja galvenokārt ādas apavus. Pastalas, kuras plaši tika izmantotas 9.-13. gs., pakāpeniski papildināja zābaki, puszābaki un kurpes uz zema ādas papēža. Tas nav pārsteidzoši, jo Grodņa bija plaši zināms ādas apstrādes centrs, kas atspoguļots arī slavenajā Zindta gravīrā (Matthias Zündt, 1568). Arheologu uzietie Grodņas viduslaiku apavi, atšķirībā no Minskas, Brestas un Polockas apaviem, izceļas ar savu lakonisko formu un dekoru neesamību.

Pastalas (Постóлы). Baltkrievija, 20. gs. sākums. Āda, šūti

Pastalas, kuras izmantoja Grodņas reģionā vēl 20. gs. sākumā, no mūsdienu apaviem atšķiras ar stingro detaļu (zole, papēža daļa, papēdis) neesamību. Sākotnēji tos izgatavoja no viena ādas gabala, kura malas tika aizliektas, neizmantojot speciālus instrumentus vai apavu liestes. Lai nostiprinātu pastalas uz kājas, sagatavē tika veidoti iegriezumi, caur kuriem izvēra siksniņas. Sarežģītāks pastalu variants tika veidots no diviem ādas gabaliem, no tiem ārējam izdarīja iegriezumus, kuros ievēra ādas aukliņas vai šņorītes, veidojot ažūra rotājumu.

Kurpnieka lieste. Meistars Ivans Pētera dēls Mikanovičs. Miņutevkas ciems, Ščučinskas rajons. 1925-1927.

Kurpnieka lieste. Meistars Ivans Pētera dēls Mikanovičs. Miņutevkas ciems, Ščučinskas rajons. 1925-1927.

Kurpnieka lieste (baltkr. капыл) – koka veidojums pēdas formā, uz kura kurpnieks tradicionāli izgatavoja apavus. Lai gan kurpnieka liestes arheoloģisko izrakumu laikā tika atrastas senajā Polockā, Minskā un Brestā 11.-13. gs. slāņos, tās ilgu laiku turpināja būt Grodņas amatnieku atribūts un gandrīz nemaz netika izmantotas laukos. Tomēr pakāpeniski lauku meistaru profesionālais līmenis auga, un viņi sāka izmantot aizvien attīstītākus līdzekļus. Tāpēc, pat izgatavojot primitīvus apavus no lūkiem vai kaņepju auklām 20. gs. sākumā jau plaši tika izmantotas liestes, kas pamatā bija gatavotas no bērza vai alkšņa.

Sākotnēji liestes tika gatavotas rokām speciāli katram apavu pārim. Dažādu meistaru liestes atšķiras viena no otras, tāpēc baltkrievu valodā ir saglabājies frazeoloģisms “рабіць на свой капыл”, kas nozīmē “kaut ko darīt pa savam”.

Bērnu apavi (“пинетки”). Francija. 19. gs. beigas. Audums, kauls, šūts.

Līdz 19. gs. vidum par apaviem pašiem mazākajiem neviens īpaši neaizdomājās. Zīdaiņus cieši ietina autiņos, un nebija nepieciešams viņiem darināt apavus. Miniatūri zābaciņi sāka izplatīties pēc 1860. gada, kad franču meistars Fransua Pinje (François Pinet) sāka bērnu apavu izgatavošanu. Pinje uz to laiku bija jau Parīzē labi pazīstams moderno sieviešu kurpju meistars, viņa popularitāte strauji auga, un viņš kļuva par vienu no pirmajiem, kas uzspieda autora zīmogu uz saviem darinājumiem. Pinje kopā ar Čārlzu Vortu uzskata par vienu haute couture fenomena attīstītājiem, un viņa apavi tika uzskatīti par elitāriem. Tie atrada cienītājus arī ārpus robežas, tostarp Krievijas impērijā. Uz turieni aktīvi eksportēja Pinje bērnu apavus, tāpēc arī citu meistaru darinājumus, kas līdzinās šiem, sāka dēvēt par пинетки.

Pirmie Pinje bērnu zābaciņi bija mīkstie apavi bez cietas zoles, un tie pie kājas nostiprinājās ar pogu palīdzību. Piedāvātais apavu pāris ir nedaudz vēlāka slēgtā variācija ar trim pogām, ko bija paredzēts nēsāt vēsā laikā.

 Panevēžas novadpētniecības muzejs

Apavu pamatfunkcija – pasargāt pēdas no ārējām ietekmēm. Vienlaikus tie ir dažādu vēstures periodu muzeju priekšmeti, kas atspoguļo laikmeta modi, kultūras tradīcijas, ekonomisko situāciju. Pēc apaviem var noteikt cilvēka turības līmeni, dzīvesvietu, sociālo stāvokli un pat profesiju. Lietuviešu sakāmvārdi un parunas liecina, ka pēc apaviem var spriest par cilvēku.

Panevēžas novadpētniecības muzeja krājumā glabājas dažādu laiku apavu paraugi: sieviešu, vīriešu, bērnu kurpes, mājās darināti, kurpnieku šūti un rūpnieciski ražoti. Ir daudz zemnieku apavu: vīzes, pastalas, koka tupeles, apavi ar koka zoli, adītas čības. Senākie apavi datēti ar 19. gs. beigām. Specifiski ir Panevēžas Drāmas teātra aktieru skatuves apavi.

Sieviešu vīzes. 20. gs. 20-30. gadi. G. Kartana attēls.

Vīzes – tradicionālie rokām darinātie apavi, pīti no koku (biežāk liepas, kārkla, vītola) mizas sloksnēm, ko dēvē par lūkiem. Šīs vīzes pītas diagonāli no 2 m gariem un 2 cm platiem linu lūkiem. Sānos piestiprinātas cilpas auklām (nav saglabājušās). Lina, kaņepju vai ādas aukliņas tika apvītas ap kāju un ar tām noturēja kājautus. Pirms vīžu uzģērbšanas vīri kājas notina ar kājautiem, sievietes nēsāja zeķes. Zoles tika darinātas biezākas, dažkārt tās nošuva ar ādu. Vīzes nēsāja cauru gadu.  Ziemas vīzes darināja garākas, platākas, iekšpusi siltināja ar vadmalu vai ādu. Parasti vīzes pina vīrieši ziemas vakaros. Visilgāk tās nēsāja Aukštaitijā un Dzūkijā – līdz pat 20. gs. vidum.

Garie vīriešu ādas zābaki. 20. gs. vidus. G. Kartana attēls. Šie zābaki ir kurpnieka roku darinājums. Zole sastiprināta ar koka naglām. Starpkaru periodā šādus zābakus nēsāja zemnieki, amatnieki, pēckara periodā tos izmantoja lietuviešu partizāni. Šis zābaku pāris eksponēts Panevēžas novadpētniecības muzeja ekspozīcijā, kas veltīta Pretošanās kustībai padomju okupācijai un Sajūdim.

Panevēžas Drāmas teātra izrādes „Par tiem, kas mīl“ personāža Asgalvja apavi. Izrādi 1955. gadā uzveda režisors Jonas Alekna pēc Aleksandra Antokolska lugas. Asgalvja lomu atveidoja Broņus Babkauskas.

Šī publikācija ir tapusi ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā ir atbildīgs Preiļu novada dome, Grodņas reliģijas vēstures muzejs un Panevēžas novadpētniecības muzejs un tas nekādā veidā nevar tikt izmantots, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.

 Par projektu ENI-LLB-1-244 “Pārrobežu vēstures un kultūras mantojuma veicināšana ar muzeja inovāciju palīdzību” / Museum 2020

Projekta mērķis ir izveidot pārrobežu sadarbības platformu un radīt nosacījumus, lai nodrošinātu arvien lielāku tūristu un apmeklētāju interesi par kultūrvēsturisko mantojumu Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pierobežas teritorijā. Vadošais projekta partneris – Preiļu novada dome (LV), Grodņas reliģijas un vēstures valsts muzejs (BY), Panevēžas novadpētniecības muzejs (LT).

Šo projektu finansē Eiropas Savienība. Projekta budžets: 367 864,64 EUR, no tiem ES finansējums: 331 078,17 EUR

Projekta īstenošanas periods: 2020. gada 1. jūnijs – 2022. gada 31. maijs.

Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programma Eiropas kaimiņattiecību instrumenta ietvaros 2014.-2020. gadam.

http://europa.eu/;

http://www.eni-cbc.eu/llb

https://eeas.europa.eu/delegations/ belarus_be

 

Informāciju sagatavoja:

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs

https://preili.lv/nozares/kultura/muzeji/preilu-vestures-un-lietiskas-makslas-muzejs/

Grodņas reliģijas vēstures muzejs http://muzej.by/

Panevēžas novadpētniecības muzejs  http://www.paneveziomuziejus.lt/

Aicinām amatniekus uz apmācībām Dobelē

Latgales plānošanas reģiona projekta LLI-539 “Amatu prasmes tūrisma telpā” (Tour de Crafts), ietvaros projekta partneri Dobeles Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centrs sadarbībā ar Preiļu novada un Balvu novada pašvaldībām augusta sākumā organizē bezmaksas apmācības esošiem un topošiem amatniekiem.   Apmācības ir divas dienas ilgas un tiek organizētas divās grupās.

Pirmā grupa- 2021. gada 3. un 4. augustā.  Apmācību darba kārtība pievienota pielikumā.

Informējam, ka Preiļu novada pašvaldība nodrošinās transportu un Latgales plānošanas reģions nodrošinās naktsmītni. Dalībai seminārā pieteikties pie Preiļu novada pašvaldības Tour de Crafts projekta atbildīgās personas par amatniecības pasākumiem Anitas Vjakses, anita.vjakse@inbox.lv, tālr. 29193839, sīkāka informācija pie projekta koordinatores Elitas Jermolajevas, tālr. 29444989.

Otrā grupa- 2021.gada 5. un 6. augustā. Apmācību darba kārtība pievienota pielikumā.

Informējam, ka Balvu novada pašvaldība nodrošinās transportu un Latgales plānošanas reģions nodrošinās naktsmītni. Dalībai seminārā pieteikties pie Balvu novada pašvaldības Tour de Crafts projekta koordinatores Arvitas Voicišas, arvita.voicisa@balvi.lv, tālr. 29164755.

Aicinām savu dalību apmācībās pieteikt līdz 27. jūlijam, jo vietu skaits ir ierobežots.

Tiks ievērotas visas valstī noteiktās epidemioloģiskās prasības!

Ar sīkāku informāciju par projektu var iepazīties šeit: https://lpr.gov.lv/lv/regionalie_projekti/tour-de-crafts/#.YO1LYOgzZPY vai  https://latlit.eu/lli-539-tour-de-crafts/ .

Projekts LLI-539 “Amatu prasmes tūrisma telpā” (Tour de Crafts) tiek īstenots Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020.gadam ietvaros. Šo projektu finansē Eiropas Savienība. Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī raksta saturu pilnībā atbild Latgales Plānošanas reģions, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

Apmācību programma (PDF)

Informāciju sagatavoja
LPR projekta vadītāja
Kristīne Smagare

29. jūlija Preiļu novada domes sēdes darba kārtība

PREIĻU  NOVADA  DOMES SĒDE

2021. gada 29. jūlijā plkst. 15.00 Raiņa bulvāris 19, Preiļos, 2. stāva zālē

DARBA KĀRTĪBA

Finanšu komitejas jautājumi

1. Par Preiļu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā iekļauto bijušo vietējo pašvaldību Preiļu novada pašvaldības, Aglonas novada pašvaldības, Riebiņu novada pašvaldības, Vārkavas novada pašvaldības budžetu apvienošanu
2. Par Saistošo noteikumu Nr.2021/6 “ Par Preiļu novada pašvaldības apvienoto 2021. gada pamatbudžetu” apstiprināšanu
3. Par savstarpējiem norēķiniem ar pašvaldībām par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem no 01.07.2021. – 31.08.2021.
4. Par grozījumiem Preiļu novada domes 2009.gada 28.septembra saistošajos noteikumos Nr.2009/04 “Par pašvaldības nodevām Preiļu novadā”
5. Par saistošo noteikumu publicēšanas vietu
6. Par aizņēmumu objektam “Ražošanai pielāgotas teritorijas ar tipveida angāra ēku, 2 moduļu mājām, laukumu un inženierkomunikācijām Preiļos, Meža ielā izbūve”
7. Par izsoles rezultātiem

Sociālo, izglītības un kultūras komitejas jautājumi

8. Par ziņu par deklarēto dzīvesvietu anulēšanu
9. Par sociālo dzīvokļu īres līgumu pagarināšanu
10. Par uzņemšanu rindā uz pašvaldības dzīvojamo platību
11. Par reģistrēšanu sociālo dzīvokļu rindā un sociālā dzīvokļa īres tiesību piešķiršanu

Attīstības un infrastruktūras komitejas jautājumi

12. Par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu
13. Par nekustamā īpašuma atsavināšanu
14. Par nekustamā īpašuma sadali
15. Par zemes piekritību pašvaldībai
16. Par zemes nomu
17. Par adreses maiņu
18. Par pašvaldības telpas daļas nodošanu apakšnomā
19. Par izmaiņām pašvaldības autoceļu (iela) fonda padomes sastāvā
20. Par pilnvarojumu
21. Par pašvaldības dzīvokļu īpašumu reģistrāciju zemesgrāmatā

Domes priekšsēdētājs                                                                                                Ā. Vucāns

Draudzes dārzs saules pusē

Preiļu novada domes finansētajā un nodibinājuma “Viduslatgales pārnovadu fonds” organizētajā Mazo grantu projektu konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi – 2021” Latgales Pareizticīgo biedrības projekts “Draudzes dārzs saules pusē” ieguva finansējumu 550,00 eiro apmērā. Ar Mazo grantu projekta palīdzību biedrības biedri un brīvprātīgie  paplašināja apstādījumu teritoriju un papildināja to ar vērtīgiem ilggadīgajiem  dekoratīvajiem augiem, kokiem un košumkrūmiem.

Katru gadu biedrība un Aizkalnes pareizticīgo draudzes locekļi ziedo ne tikai baznīcas uzturēšanai, bet cenšas sakopt arī  kādu dievnama apkārtnes  stūrīti. Baznīca kalpo kā patvēruma un saliedētības, labo nodomu mājvieta, tāpēc pašas celtnes un tās apkaimes izskats biedrības biedriem un draudzes locekļiem nav vienaldzīgs. 2020. gada pavasarī puķu dobju iekopšanas talkas daudziem palīdzēja psiholoģiski atgūties pēc Covid-19 ierobežojumiem, laikā, kad tika noteikti distancēšanās ierobežojumi, sakopts dievnams un tā apkaime ļāva cilvēkiem stiprināt garu un gūt iedvesmu.

Pareizticīgo baznīca ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, ko apmeklē ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet  arī dievlūdzēji no tuvākām un tālākām apkaimēm. Lai gan pareizticīgo dievnams nav iekļauts novada  tūrisma maršrutos, šeit bieži iegriežas arī tūristi. Tāpēc ir svarīgi, ka apkārtējā teritorija ir apzaļumota, sakopta un kalpo kā Aizkalnes pagasta un visa Preiļu novada vizītkarte. Blakus dievnamam atrodas sakopta kapsēta, kurā izgriezti vecie koki, pie ieejas vārtiem sakuplojušas puķu dobes  un uzsākta apkārtnes labiekārtošana. Projekta rezultātā ciema centrā pie Aizkalnes pareizticīgo baznīcas tapusi skaista un pievilcīga atpūtas vieta ar puķu un košumkrūmu daudzveidību.

   

Projekta vadītāja Zoja Matvejeva

“Latvijas Pasts” atgādina par iespējām saņemt pasta pakalpojumus klienta dzīvesvietā Preiļu novadā

Latvijas Pasts atgādina par iespējām saņemt pasta pakalpojumus klienta dzīvesvietā vairākās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidotā Preiļu novada teritorijās. Jaunā novada Aizkalnes, Alksnienas, Grāveru, Kapiņu, Prikuļu, Rimicānu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas iedzīvotāji var pieteikties pasta pakalpojumiem savā dzīvesvietā un ērti sev izdevīgā laikā tos saņemt, iepriekš sazinoties ar Latvijas Pasta Klientu centru pa tālruni: 27008001 vai 67008001. Saņemot aicinājumu par sūtījuma saņemšanu, šajās teritorijās dzīvojošie adresāti var pieteikt sūtījuma bezmaksas piegādi savā dzīvesvietā.

 Latvijā patlaban darbojas dažādas pasta pakalpojumu sniegšanas formas – atkarībā no konkrētās teritorijas iedzīvotāju skaita, pasta pakalpojumu izmantošanas apjoma un patērētāju paradumiem pasta pakalpojumi tiek sniegti pilna spektra tradicionālā pasta nodaļā, pasta pakalpojumu sniegšanas vietā vai ar pastnieka starpniecību klienta dzīvesvietā atbilstoši tam, cik pasta pakalpojumi attiecīgajā vietā ir pieprasīti.

Ārkārtējās situācijas laikā Latvijas Pastam nācās atteikties no klātienes pasta pakalpojumu sniegšanas vairākās lauku teritoriju pasta pakalpojumu sniegšanas vietās, kur bija zems pakalpojumu pieprasījums un kas strādāja tikai stundu dienā arī pirms Covid-19 krīzes, – šāds lēmums tika pieņemts, gan īstenojot drošības pasākumus Covid-19 ierobežošanai, gan tāpēc, ka vietējo pašvaldību telpas, kur šīs pasta pakalpojumu sniegšanas vietas atradās, nebija pieejamas apmeklētājiem.

Turpinot epidemioloģiskās drošības rekomendāciju ievērošanu, Latvijas Pasts atsevišķās lauku teritorijās ir saglabājis ārkārtējās situācijas periodā ieviesto pasta pakalpojumu sniegšanas darbības modeli, jo vietās ar mazu iedzīvotāju skaitu šāds modelis ir dzīvotspējīgāks un izdevīgāks. Klienti labprāt izmanto pastnieka nodrošinātos pasta pakalpojumus savā dzīvesvietā – tie ir izdevīgi, droši un pieejami ne tikai noteiktā darbalaikā, bet tad, kad tas klientam nepieciešams.

Šāds pasta pakalpojumu sniegšanas modelis jaunizveidotajā Preiļu novadā ir pieejams Aizkalnes, Alksnienas, Grāveru, Kapiņu, Prikuļu, Rimicānu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas iedzīvotājiem – minēto teritoriju klientiem pasta pakalpojumi tiek nodrošināti dzīvesvietā pēc pieprasījuma, iepriekš sazinoties ar Latvijas Pasta Klientu centru pa tālruni 27008001 vai 67008001.

Universālā pasta pakalpojumu sniegšana – vēstuļu korespondences (vēstules, pastkartes, bandroles, sīkpakas) un pasta paku sūtījumu saņemšana un nodošana nosūtīšanai – klientu dzīvesvietā tiek nodrošināta ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pasta pakalpojumu sniegšanas vietās bez papildu komisijas maksas.

Pie pastnieka klienta dzīvesvietā ir pieejami šādi pakalpojumi:

 iekšzemes un pārrobežu vienkāršu, izsekojamu, ierakstītu un apdrošinātu

vēstuļu korespondences (vēstules, pastkartes, bandroles, sīkpakas) un pasta paku sūtījumu pieņemšana un nosūtīšana;

  • pastmarku, aplokšņu, pastkaršu iegāde;
  • preses izdevumu abonēšana;
  • iemaksas un izmaksas Pasta norēķinu sistēmā;
  • naudas pārvedumu izmaksa;
  • komunālo maksājumu un citu rēķinu apmaksa;
  • komercpreču iegāde u.c.

Klientam teritorijās, kur pasta pakalpojumi tiek nodrošināti dzīvesvietā pēc pieprasījuma, ir divas iespējas kā rīkoties, ja saņemts aicinājums par sūtījuma saņemšanu:

  • Pieteikt sūtījuma bezmaksas piegādi savā dzīvesvietā, iepriekš piesakot to pa tālruni 27008001 vai 67008001.
  • Bez iepriekšēja pieteikuma sūtījumu iespējams saņemt adresāta teritoriju apkalpojošajā pasta nodaļā, kuras atrašanās vieta, adrese un darbalaiks norādīts uz aicinājuma.

Preiļu novada Aizkalnes, Alksnienas, Grāveru, Kapiņu, Prikuļu, Rimicānu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas iedzīvotāji par pasta pakalpojumu saņemšanas iespējām  ir atkārtoti informēti arī ar īpašiem paziņojumiem savās pastkastītēs.

Jebkuru jautājumu gadījumā par Latvijas Pasta sniegtajiem pakalpojumiem klienti tiek aicināti sazināties ar Latvijas Pasta Klientu centru –  tālrunis 67008001 vai 27008001; e-pasta adrese: info@pasts.lv; sociālie tīkli: twitter.com/latvijas_pasts, facebook.com/latvijas.pasts.

 Par VAS Latvijas Pasts

Latvijas Pasts nodrošina plašāko pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, uzturot vairāk nekā 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietu. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. Latvijas Pasts ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā ap 3200 darbinieku. Uzņēmuma iekšzemes sūtījumu piegādes kvalitātes mērījumus veic viena no Latvijas vadošajām tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūrām Kantar TNS, savukārt pārrobežu sūtījumu piegādes kvalitātes kontroles mērījumi tiek nodrošināti Starptautiskās pasta korporācijas (International Post Corporation) ietvaros ar izpētes kompāniju Kantar TNS, Ipsos un Quotas starpniecību.

Sīkākai informācijai:
Vineta Danielsone | Vecākā sabiedrisko attiecību projektu vadītāja
Tālr.: +371 67608504 | Mob.: +371 26722585
E-pasts: pr@pasts.lv; vineta.danielsone@pasts.lv
twitter.com/latvijas_pasts | facebook.com/latvijas.pasts | instagram.com/latvijas_pasts

Holokausta upuru piemiņas pasākums Preiļos – 6. augustā

Pieminot pirms 80 gadiem 1941. gada jūlijā un augustā holokaustā nogalinātos ebreju tautības preiliešus, 6. augustā plkst. 14.00 ar Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja vides stendizstādes “Ebreji Preiļos” atklāšanu pretī Kultūras namam Raiņa bulvārī 28 sāksies tradicionālais holokausta upuru piemiņas pasākums.

Vides stendizstāde “Ebreji Preiļos” veltīta nu jau zaudētajai Preiļu ebreju kopienai, kas līdz Otrajam pasaules karam bija neatņemama mūsu pilsētas daļa – tie bija mūsu vecvecāku paziņas, kaimiņi un draugi, rotaļu biedri un kolēģi, kuru darbs un ieguldījums ir noteicis arī to, kādi Preiļi izskatās mūsdienās. Izstāde būs skatāma līdz rudenim un, sākoties mācību gadam, muzejs to izmantos arī izglītojošajā darbā ar skolu jaunatni.

Pasākuma turpinājumā plkst. 14.30 novadnieks, pētnieks, zinātņu doktors Didzis Bērziņš piedāvā doties izzinošā pastaigā “Preiļi, 1941, holokausts” pa ebreju Preiļiem: brīnišķīgu, skaistu, bagātīgu pasauli, kas pastāv vairs tikai mūsu atmiņās. Runāsim par laikiem, notikumiem, vietām un cilvēkiem: viņu un mūsu izvēlēm, pieredzi, atmiņu, dzīvi. Pastaiga tiek organizēta Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta “Holokausta diskursi un infrastruktūra Latvijā”, Nr.1.1.1.2/VIAA/4/20/744 ietvaros.

Pasākums noslēgsies plkst. 15.30 ar piemiņas brīdi Holokausta upuru memoriālā Cēsu ielā.

Pasākums tiks organizēts, ievērojot valstī noteiktos pulcēšanās ierobežojumus.

Ilona Vilcāne
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciāliste

Preiļu parks – labvēlīgā vide dabai un Eiropā aizsargātākajai kukaiņu sugai – Lapkoku praulgrauzim

23.07.2021.

Preiļu parks spēj pārsteigt savas ainavas daudzveidībā, dabas krāšņuma izpausmēs – dižkoku koncentrācijā, augu un dabisko pļavu skaistumā, īpaši retu sūnu, ķērpju klātesamībā, dzīvnieku, putnu, kukaiņu un abinieku daudzveidībā. Tā ir dabas meka pilsētā.

Viena no parka vērtībām ir retā un īpaši aizsargājamā vabolīte – Lapkoku praulgrauzis (Osmoderma eremita). Minētā suga ir konstatēta trijās parka vietās.

Lapkoku praulgrauzis – vidēji liela, tumši brūna skarabeju dzimtas vabole – īpaši aizsargājamā suga, kurai var veidot mikroliegumus,  iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā, Eiropā kā aizsargājama suga tā ir definēta kopš 1979. gada.

Tā kā Preiļu parks ir sākts veidot jau vairāk kā pirms 200 gadiem, tad tā ir bijusi labvēlīga vide minētā kukaiņa izplatībai šajā teritorijā. Lapkoku praulgrauzis ir saproksilofāga suga, kas cieši saistīta ar īpašu mikrobiotopu – veco lapu koku dobumiem. Suga apdzīvo kokus ar dažādu stumbra diametru, un noteicošais faktors koka izvēlē ir atbilstoša dobuma esamība, nevis stumbra diametrs. Līdzīgi ir ar apdzīvoto koku vecumu. Sākot no 70 gadus veciem kokiem, kad dobums jau ir pietiekami liels, lai tajā būtu ap 5 l praulu, līdz nenoteikti lieliem, t.i. vairākus simtus gadu veciem kokiem. Katrs koks (mikrobiotops) agri vai vēlu sasniedz vecumu, kad tas sāk atmirt, tādejādi lēnam izzūd arī lapkoku praulgrauža populācija tajā.

Šogad, veidojot dažādas dabas izziņas aktivitātes parkā, pētot vidi un dabas daudzveidību, kādā no aktivitātēm kopā ar aktīvu parka dabas fotogrāfi, pedagoģi Ievu Babri, varējām iepazīties klātienē ar vienu Lapkoku praulgrauža vaboli. Stāstot un rādot minētās vaboles “dzīvesvietu”, Ieva pamanīja, ka dobumā saulītē izlīdis pats Lapkoku praulgrauzis! Parasti šīs vaboles ir ļoti grūti pamanīt, jo tikai neliela daļa no visām Lapkoku praulgrauža vabolēm savas dzīves laikā iziet ārpus dzimtā dobuma, kas nozīmē, ka tikai retajam laimējas to ieraudzīt. Kāpuru ekskrementi ir raksturīgākā zīme, kas ļauj atklāt, ka konkrētā koka dobumā mitinās retais kukainis.

Eiropā tā ir aizsargātākā kukaiņu suga, un, pateicoties Ievai Babrei, Preiļu parks var lepoties ar to, ka ir fotofiksēts pierādījums, ka Lapkoku praulgrauzis joprojām dzīvo un mitinās parka teritorijā.

Lapkoku praulgrauža nosaukums jau norāda, ka minētā vabolīte dzīvo lapu kokos un to praulos, kokam gan ir jābūt vecam un dzīvam. Lielāko daļu savas dzīves tā pavada koka dobumā. Lai kļūtu par vaboli, trīs gadi kāpuram ir jābarojas no koka prauliem un tikai tad tas veido praulu kokonu, iekūņojas un lēnām pārtop par kukaini. Šie kukaiņi izmēros ir diezgan lieli – 35 – 38 mm. Visvairāk vabolītes iecienījušas ozolus un liepas (arī Preiļu parkā), taču var dzīvot arī citos lapu kokos. Priekšroku tās dod resnākiem kokiem, kurus labi apspīd saule. Tādi vēsturiski ir galvenokārt parkveida pļavās, kur izklaidus aug platlapu koki, visbiežāk ozoli. Lai saglabātu retā kukaiņa izplatību un esamību, ir nepieciešams izkopt aizlaistos parkus, lai vecie lapu koki netiktu noēnoti.

Preiļu muižas kompleksa un parka vadītāja S.Čingule-Vinogradova

Preiļu novada izglītības iestāžu izglītojamo apbalvošana profesionālās ievirzes jomā mūzikā un mākslā

22.07.2021.

Preiļu novada Invalīdu biedrība realizējusi projektu

“Preiļu novada invalīdu biedrība” realizējusi projektu “Vienota vizuālā tēla nodrošināšana Preiļu novada sportistiem ar īpašām vajadzībām, motivācijas paaugstināšanai individuāli augstvērtīgāku rezultātu sasniegšanai, komandas vienotības stiprināšanai un Preiļu vārda plašākai izskanēšanai ārpus novada robežām”. Projekta mērķis nodrošināt Preiļu novada sportistiem ar īpašām vajadzībām vienotu vizuālo tēlu, lai celtu sportistu pašapziņu Preiļu vārda nešanai ārpus novada robežām, kā arī veicinātu komandas vienotības stiprināšanu un paaugstinātu motivāciju individuāli augstvērtīgāku rezultātu sasniegšanai.

Projektā iegādātas 10 sporta jakas un 10 polo krekli ar Preiļu novada logo un uzrakstu “Preiļu novads”, kurus izmantos novada aktīvākie sportisti. Vienotu vizuālo tēlu, dizainu izstrādi, sporta jaku un polo kreklu apdruku nodrošināja Preiļu novada uzņēmums  SIA “NESTER CUSTOM”.

Projekts guva atbalstu nodibinājuma “Viduslatgales pārnovadu fonds” organizētajā Mazo grantu projektu konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi – 2021”. Projektu konkursam finansējumu nodrošināja Preiļu novada dome. Projekta budžets – EUR 425,00, līdzfinansējums – 10%.

Artis Utināns
Projekta vadītājs

Sākusies bērnu nometne “Dabas pasaule ir mums visapkārt”

No pirmdienas, 19. jūlija, Preiļos rosās nometnes “Dabas pasaule ir mums visapkārt” dalībnieki – bērni un pusaudži no Latvijas, galvenokārt Preiļiem, un Lietuvas. Nometnē akcents tiek likts uz labākas izpratnes veicināšanu par dažādiem vides jautājumiem, tāpēc lielākā daļa aktivitāšu norisinās brīvā dabā Preiļu parkā. Bērni jau ir iepazinuši Preiļu parka senākos un ievērojamākos kokus, izejot Dižkoku taku, praktiski darbojušies kopā ar Daugavpils Universitātes speciālistiem mācību bāzē “Ilgas”, radoši darbojušies ar dažādiem materiāliem un arī atpūtušies. Līdz pat 25. jūlijam viņus gaida vēl daudz aizraujošu nodarbību gan Preiļos, gan Teirumnīku purva takā, gan arī Aglonā.

Nometne notiek projekta “Vides kvalitātes uzlabošanas pasākumi publiskajās ūdenstilpnēs Latvijā un Lietuvā” (SAVE PAST FOR FUTURE) Nr. LLI-476 ietvaros. Nākamā redzamākā šī projekta aktivitāte šovasar būs  Preiļu parka dīķu un kanālu pārbūves 1. kārtas būvdarbi, kuru laikā paredzēts sakārtot posmu gar Preiļu pili līdz Rietumu dīķim, kā arī atjaunot ūdens apmaiņu ar Saltupi.

Projekta partneri ir Preiļu novada dome, Lietuvas nevalstiskās organizācijas “Innovators valley” un “Foundation for Peatland Restoration and Conservation”, kā arī Zarasu rajona pašvaldība Lietuvā. Kopējās projekta izmaksas ir 1 030 848,12 eiro – Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums 876 220,89 eiro un projekta partneru līdzfinansējums 154 627,30 eiro apmērā, tostarp Preiļu novada domes līdzfinansējums – 57 790,31 eiro.

Sīkāka informācija par projektu www.latlit.eu vai www.preili.lv.

Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī raksta saturu pilnībā atbild Preiļu novada dome, un tās nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

   

Foto: Ieva Babre, Ilona Vilcāne

Informāciju sagatavoja:
Ilona Vilcāne
Projekta sabiedrisko attiecību speciāliste
ilona.vilcane@gmail.com

Latgales plānošanas reģions izstrādā Attīstības programmu 2021.-2027. gadam

21.07.2021.

Publiskai apspriešanai līdz 2021. gada 5. augustam tiek nodots Latgales plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021.-2027. gadam 2. redakcijas projekts un Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskats

Lēmums par 2.redakciju

Programma

Rīcības plāns

Esošās situācijas analīze

Pielikumi: 1.pielikums Reģionālo projektu idejas2.pielikums LPR projektu idejas3.pielikums Ceļi4.pielikums Pilsētu funkcionālās teritorijas5.pielikums Ieviešanas uzraudzība6.pielikums Priekšlikumi 06.2021.7.pielikums LPR AP Vides pārskats 2021; 8.pielikums LPR AP Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskata KOPSAVILKUMS

Priekšlikumus Latgales plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021.-2027.gadam projektam un Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskatam lūdzam sūtīt elektroniski uz e-pastu pasts@lpr.gov.lv , aizpildot priekšlikumu veidlapu.

PRIEKŠLIKUMU VEIDLAPA

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 2021.gada 30.jūlijā plkst.10.00 tiešsaistē, pieslēgšanās saite:

zoom.us/j/96193611162?pwd=T1lPcWNGS3RIQWM0MzBHcFBWek0wQT09

Meeting ID: 961 9361 1162

Passcode: 002121

Informācijas avots: https://lpr.gov.lv/lv/padome-l2f3/planosana/#.YPgdMOgzZPY

Aicina iedzīvotājus piedalīties konkursā “Mans sveiciens Zemessardzei”

Sākot ar 21. jūliju, Aizsardzības ministrija aicina Latvijas iedzīvotājus piedalīties Zemessardzes 30. gadadienai veltītā konkursā “Mans sveiciens Zemessardzei”, iesūtot savus radošos sveicienus Zemessardzei un zemessargiem.

“Šogad, Varoņu gadā, atzīmējam Zemessardzes 30. gadadienu, un zemessargi ir mūsu ikdienas varoņi, kuri padara sabiedrību labāku un valsti – drošāku. Aicinu Latvijas iedzīvotājus, bērnus, jauniešus un pieaugušos, svinēt šos nozīmīgos svētkus kopā ar Zemessardzi un piedalīties konkursā, iesūtot savus zīmējumus, fotogrāfijas, video, esejas, dzejoļus vai jebkuru citu radošu sveicienu Zemessardzei jubilejā,” aicina aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Lai piedalītos konkursā, no 21. jūlija līdz 27. augustam uz e-pasta adresi konkursi@mod.gov.lv jāiesūta savs radošais sveiciens – oriģināldarbs, kas ir tematiski saistīts ar Zemessardzes 30. gadadienu, kā arī jānorāda savs vārds, uzvārds un tālruņa numurs.

Fotogrāfijas un video vēlams publicēt arī konkursa dalībnieka Facebook vai Instagram kontos, kā arī citās sociālo mediju platformās kā atsevišķu ierakstu, kurā atzīmēti tēmturi #Zemessardzei30, #ZS30, #MansSveiciensZemessardzei.

Balvā paredzēts brauciens ar militāro transportu, kā arī citas ekskluzīvas balvas no Aizsardzības ministrijas.

Konkursā “Mans sveiciens Zemessardzei” var piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs bez vecuma ierobežojuma. Vērtējot iesūtītos darbus, dalībnieki tiks iedalīti divās vecuma grupās – līdz un virs 18 gadiem. Katrā vecuma grupā tiks izvēlēti trīs uzvarētāji, kuri būs ieguvuši visvairāk punktu. Konkursa organizatoriem būs tiesības piešķirt arī vienu vai vairākas simpātiju balvas.

Darbus izvērtēs aizsardzības ministrs, Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors, Zemessardzes komandieris un Zemessardzes brigāžu pārstāvji.

Konkursa rezultāti tiks paziņoti līdz šī gada 10. septembrim Aizsardzības ministrijas un Zemessardzes Facebook kontos un tīmekļvietnē www.mod.gov.lv.

Ar konkursa “Mans sveiciens Zemessardzei” noteikumiem var iepazīties šeit.

Aizsardzības ministrija 2021. gadu ir nominējusi kā Varoņu gadu, kura ietvaros arī tiek atzīmēta Zemessardzes 30. gadadiena. Pārliecība par tautas pašaizsardzības organizācijas nepieciešamību radās 1991. gada barikāžu dienās. Šo gadu laikā Zemessardze ir izveidojusies par skaitliski lielāko Nacionālo bruņoto spēku struktūru un valsts aizsardzības pamatu. Zemessardze dod iespēju Latvijas Republikas pilsoņiem brīvprātīgi kalpot savai valstij, rūpējoties par tās drošību.

Informāciju sagatavoja:
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļas vecākā referente
Vita Briže
Tālrunis: 67335045
E-pasts: vita.brize@mod.gov.lv

Tiek pilnveidots Dienas aprūpes centra pakalpojums un pieaug pakalpojuma saņēmēju skaits

Ir apritējuši trīs gadi, kopš Preiļu novadā ir pieejams Dienas aprūpes centra (DAC) pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuriem ir pašaprūpes prasmes. Droši var teikt, ka šajā laikā daudz jauna apguvusi ne tikai DAC komanda, bet tieši paši apmeklētāji.

Lai apmeklētāju ikdiena būtu saturīga, arī šajā gadā rūpīgi plānots par papildaktivitātēm dažādu nodarbinātību veicinošu prasmju attīstībai un somatiskā un psihiskā stāvokļa labvēlīgai ietekmei.

Kopš pavasara tiek turpinātas muzikālās nodarbības Artūra Savicka vadībā. Drīzumā tās varēs noritēt ne tikai telpās, bet, aktivitāšu dažādošanai, varētu tikt izmantoti āra aktivitāšu laukumā esošie mūzikas instrumenti – marimba, ksilafons un melodiskie zvani, kuru radītā skaņa ir patiesi relaksējoša. Tāpat ar laiku āra apstākļos plānots vadīt kustību nodarbības Oksanas Kitajevas vadībā, kura savas fizioterapeita zināšanas par veselību veicinošiem vingrinājumiem šobrīd nodod apmeklētājiem reizi nedēļā, darbojoties ar viņiem DAC telpās. Grupu nodarbībās jaunums ir arī šūšanas darbnīca, ko vada Lūcija Zeile – izmantojot dažādus auduma atgriezumus un pogas top brīnumainas lietas, un nodarbības ar dabas materiāliem, kuru vadīšanu nupat uzsākusi Inta Reča – viņas vadībā tapuši dekori no smilgām, kas tagad rotā āra lapeni.

Tāpat padomāts arī par individuālajām nodarbībām DAC apmeklētājiem. Jau vairāki apmeklētāji beiguši divpadsmit silto smilšu nodarbību ciklu, ko sniedz biedrības “Ģimeņu atbalsta centrs “Puķuzirnis”” speciālistes Ligita Rubīne un Sanita Loginova. Jāatzīst, ka pēc šo nodarbību apmeklēšanas pozitīvas pārmaiņas apmeklētāju uzvedībā un emocionālajā stāvoklī pamana daudzi. Tas, ka apmeklētājs izvēlas darboties ar pārējiem, nevis noslēgties savā pasaulē, jau ir liels solis uz priekšu. Daudziem ir manāmas izmaiņas ārējā izskatā – rūpīgāka sekošana tam, kā pats izskatās; ir izteiktāka vēlme komunicēt, iesaistīties dažādos darbiņos, kas ļauj justies svarīgiem. Nenoliedzami, tas ir katras nodarbības un katra iesaistītā speciālista devums, un ceram, ka pozitīvi impulsi sekos arī no reitterapijas nodarbību apmeklēšanas. Pirmā satikšanās ar zirgiem jau notikusi, drosmīgākie jau sēdās zirga mugurā, bet citi vēl tikai mācījās kontaktēties ar zirgiem.

Izmaiņas normatīvajos aktos par valsts apmaksāta asistenta pakalpojumu (lielāks piešķiramo stundu skaits atkarībā no iesaistes pasākumos, t.sk. DAC apmeklēšana)  laika gaitā varētu vēl palielināt DAC pakalpojuma saņēmēju skaitu – jau šobrīd vēlmi uzsākt saņemt šo pakalpojumu izteikusi vēl viena persona. Tāpat, mainoties projekta aktivitātes regulējošam normatīvajam aktam,  mainīsies saņēmēju īpatsvars, kas pakalpojumu saņem pašvaldības budžeta ietvaros, kas –  Latgales plānošanas reģiona īstenotajā projektā. Respektīvi, DAC apmeklētāji – Preiļu novada pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējiem, kas 2016.gadā tika speciālistu komandā izvērtētas, pakalpojumu turpinās saņemt bez maksas līdz 2023.gada beigām, jo atbalsts ar sociālo pakalpojumu dzīvesvietā sniegšanu saistīto izmaksu segšanai tiek nodrošināts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem” 9.2.2.1. pasākuma “Deinstitucionalizācija” īstenošanas noteikumiem Latgales plānošanas reģiona īstenotajā projektā “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Latgales reģionā”, Vienošanās Nr.9.2.2.1./15/I/005. Aicinām līdzcilvēkus iesaistīties un informēt jums zināmās pilngadīgās personas ar garīga rakstura traucējumiem par iespēju saņemt pakalpojumu Dienas aprūpes centrā (Aglonas ielā 1a, Preiļos), jo ģimenes locekļiem tas patiesi ir liels atbalsts, kā arī ieguvums pašām personām.

DAC apmeklētāji jau var pilnvērtīgi izmantot āra aktivitāšu laukumu un lapeni, kas ir nodoti ekspluatācijā un izmantojami šai mērķa grupai vēl vismaz piecus gadus pēc projekta beigām, kā arī drīzumā tiks pilnībā aprīkotas telpas, lai beidzot atgrieztos savā ierastajā vidē, kas vismaz darbdienās ir viņu mājas.

Informāciju sagatavoja
Preiļu novada Labklājības pārvaldes
direktora vietnieks administratīvi saimnieciskajos jautājumos
Anita Gāga

Līdz galīgā lēmuma pieņemšanai Preiļu novada pašvaldība izmantos līdzšinējo Preiļu novada ģerboni

Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma “Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības – novada pilsētas un novada pagasti” 28. punktu, jaunais Preiļu novads izveidots, apvienojot Preiļu novadu, Riebiņu novadu, Vārkavas novadu un Aglonas pagastu to esošajās administratīvo teritoriju robežās. Līdz šim katrai administratīvajai teritorijai, kas pievienojusies Preiļu novadam, bija savs ģerbonis.

Likumdošana nosaka, ka līdz ar jaunā Preiļu novada izveidi ir nepieciešams vienots pašvaldības ģerbonis, kas ir novada atpazīstamības zīme. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu ar 2021. gada 1. jūliju pašvaldība var atstāt lietošanā kādu no esošajiem ģerboņiem vai lemt par jauna ģerboņa izstrādi.

16. jūlija Preiļu novada domes ārkārtas sēdē deputāti nobalsoja lietot līdzšinējo apstiprināto Preiļu novada ģerboni uz laiku līdz 2022. gada 31. decembrim, kad tiks pieņemts galīgais lēmums par Preiļu novada ģerboni.

Saskaņā ar pastāvošo likumdošanu ar 2021. gada 1. jūliju spēku zaudējuši Preiļu novadā iekļauto pašvaldību: Riebiņu, Vārkavas un Aglonas novadu ģerboņi.

Preiļu novada ģerbonis

Maija Paegle
Preiļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste

Preiļu novada pašvaldība izsludina atklātu konkursu uz izpilddirektora/-es amata vietu

 Preiļu novada pašvaldības izpilddirektora amatam pretendentiem/-ēm tiek izvirzītas šādas izglītības, profesionālās pieredzes un kompetences prasības:

  • augstākā izglītība, priekšroka pretendentiem ar augstāko izglītību jurisprudences, vadības zinātņu, būvniecības vai ekonomikas jomās,
  • nevainojama reputācija,
  • profesionālā darba pieredze, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem :
    • vismaz triju gadu darba pieredze pēdējo desmit gadu laikā publiskās pārvaldes institūcijas vadītāja ( tajā skaitā pašvaldības izpilddirektora), vadītāja vietnieka vai lielas struktūrvienības vadītāja amatā,
    • vismaz triju gadu darba pieredze pēdējo desmit gadu laikā mazas kapitālsabiedrības valdes vai padomes locekļa amatā, vai lielas struktūrvienības vadītāja amatā,
  • valsts valodas zināšanas C2 līmenī, svešvalodu zināšanas tiks uzskatītas par priekšrocību,
  • izpratne par valsts pārvaldi, Preiļu novada pašvaldības darbu un administratīvo procesu iestādē,
  • izpratne par pašvaldības administrācijas darba organizēšanu, tajā skaitā izpratne par valsts iestādes budžeta plānošanu un izpildes kontroli,
  • zināšanas un izpratne par kapitālsabiedrību korporatīvās pārvaldības jautājumiem,
  • Preiļu novada pašvaldības izpilddirektora amata kandidātam jāpiemīt šādām kompetencēm :
    • orientācija uz rezultātu sasniegšanu,
    • konceptuālā, analītiskā un stratēģiskā domāšana,
    • spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību,
    • pārmaiņu vadība.

Galvenie pienākumi:

  • organizē domes izdoto saistošo noteikumu un citu normatīvo aktu izpildi,
  • dod rīkojumus pašvaldības iestāžu vadītājiem,
  • sagatavo priekšlikumus domei par attiecīgās pašvaldības iestāžu nelikumīgu un nelietderīgu lēmumu atcelšanu,
  • ierosina domei iecelt amatā vai atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu vadītājus, domes nolikumā noteiktajā kārtībā pieņem darbā un atbrīvo no darba pašvaldības administrācijas darbiniekus,
  • iesniedz domei priekšlikumus par pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību izveidošanu, reorganizēšanu un likvidēšanu,
  • domes noteiktajā kārtībā un ietvaros rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem, slēdz saimnieciskus darījumus ar juridiskajām un fiziskajām personām,
  • organizē teritorijas attīstības programmas projekta, teritorijas plānojuma projekta un budžeta projekta izstrādāšanu, kā arī saimnieciskā un gada publiskā pārskata sagatavošanu,
  • veic citus pienākumus, kas paredzēti attiecīgās pašvaldības nolikumā un domes lēmumos.

Lai pieteiktos konkursam, pretendentiem/-ēm jāiesniedz šādi dokumenti:

  • motivācijas vēstule,
  • dzīves un iepriekšējās profesionālās pieredzes apraksts (CV),
  • izglītību un tālākizglītību apliecinošu dokumentu kopijas,
  • pretendenta sagatavots redzējums uz 2 lapām par Preiļu novada attīstību,
  • valsts valodas prasmes dokuments (ja nepieciešams).

Darba alga EUR 1700,00 (pirms nodokļu nomaksas).

Pretendenti pieteikumu, norādot “Pieteikums uz Preiļu novada pašvaldības izpilddirektora amatu”, var iesniegt:

  • personīgi (slēgtā aploksnē) – Preiļu novada domes apmeklētāju pieņemšanas un informācijas centrā (1. stāvā) , kas atrodas adresē:  Raiņa bulvārī 19, Preiļos, Preiļu novads (darba laikā);
  • elektroniski ar drošu elektronisko parakstu, iesūtot dokumentus pašvaldības e-adresē vai elektroniskā pasta adresē: dome@preili.lv.

Pieteikums jāiesniedz vai jānodrošina pieteikuma iesūtīšana līdz 2021.gada 04.augustam (ieskaitot) plkst. 12.00, pēc šī termiņa saņemtie pieteikumi netiek vērtēti.

Konkursa nolikums atrodas Preiļu novada pašvaldības mājas lapā www.preili.lv.

Dziesmu un deju ceļš “Saulesvija” izvijas cauri Preiļu novadam

20.07.2021.

XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus (turpmāk tekstā – Svētki) Covid-19 pandēmijas dēļ no 2020. gada vasaras pārcēla uz 2021. gadu, taču pandēmija ieviesa korekcijas, kurām nācās pielāgoties, tādējādi klātienē svētki nevarēja norisināties arī 2021. gada vasarā, kā rezultātā tika izveidots e-dziesmusvētku modelis. Piedalīties šajā svētku formā tika aicināts ikviens skolēns, kolektīvs, pedagogs, kolektīva vadītājs un izglītības iestāde pēc brīvprātības principa, sagatavojot un iesūtot video sveicienus un priekšnesumus, piedaloties kopējās zoom filmēšanās, kā arī startējot vairākos attālinātos konkursos, kas tika rīkoti svētku ietvaros.

Preiļu novadu e-dziesmusvētku modelī pārstāv 11 tautas deju kolektīvi, 2 kori, pūtēju orķestris, 4 folkloras kopas, kā arī vairāki individuālo vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkursu laureāti no Aglonas, Galēniem, Preiļiem, Riebiņiem un Vārkavas. Kopā 406 dalībnieki, 23 pedagogi, 8 izglītības iestādes un 1 kultūras centrs.

2021. gada 19. jūlija rītā Svētku auto – krāšņs, spilgts, atpazīstams – ieripoja Preiļos, kur norisinājās Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norišu#DziediUnDejo2021 pirmais notikums – dziesmu un deju svētku ceļš “Saulesvija”.

Lai gan e-dziesmusvētki nav tas pats, kas tikšanās klātienē, svētku sajūtu ”Saulesvijā” izjuta ikviens klātesošais – ir tautas tērps, ir svētku atmosfēra, ir dalībnieku smaidi, ir gatavošanās satraukums, ir saviļņojums. Ir gaidīšanas mirklis. Ir dejas solis, ir dziedāšana.

Preiļu pilsētas Svētku laukumā kolektīvu vadītājus un dalībniekus sveicināja mūsu novadniece, aktrise Katrīna Griga un īpašais viesis – dziesmu un deju svētku vēstnesis, kordiriģents un komponists Jevģēnijs Ustinskovs. Klātesošos uzrunāja un pateicības vārdus teica Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns un Preiļu novada izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis. Tika atklāts arī simbolisks svētku plakāts, kas nes Preiļu novada vārdu. Svinīgi tika nodotas dāvanas un pateicības dalībniekiem, kas gatavojušies un piedalījušies e-dziesmusvētku aktivitātēs.

Dziesmu un deju svētku “Saulesvija” ceļš Preilos sākās Svētku laukumā un turpinājās Preiļu muižas un parka kompleksa teritorijā ar 11 pieturvietām, kurās Preiļu novada bērni un jaunieši, pulcējušies nelielās grupiņās sava kolektīva ietvaros un ievērojot visus valstī noteiktos epidemioloģiskos noteikumus, ar priekšnesumiem sveica viesus un “Saulesvijas” filmēšanas komandu.  Visa ceļa garumā “Saulesvijas” ripu ripināt palīdzēja Matīss Bečs un Andris Verečinskis  (“Dancari”).

Visi Svētku procesā iesaistītie kolektīvi, pedagogi un audzēkņi saņēma Izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces un Svētku izpilddirektores Agras Bērziņas parakstītas Atzinības un Pateicības: kolektīvi – ATZINĪBU par labi paveikto darbu un radīto prieku Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju norisēs #dziediundejo2021, pedagogi – ATZINĪBU par radošo un pašaizliedzīgo veikumu Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju norisēs #dziediundejo2021, audzēkņi – PATEICĪBU par aktīvu iesaistīšanos un svētku prieka radīšanu Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju norisēs #dziediundejo2021.

Fotomirkļus var apskatīt ŠEIT, bet Svētku filmēšanas grupas veidotie videoapskati būs redzami Svētku mājaslapā nacgavilet.lv, Svētku profilā digitālajā platformā Youtube, kā arī sabiedrisko mediju platformā lsm.lv.

PALDIES visiem, kuri šīs vasaras dienas veltīja dziesmu un deju norisēm, kas rezultējas ar dalībnieku smaidiem, dziedāšanu, deju soļiem un mūzikas radīto prieku.

PALDIES Preiļu mūzikas un mākslas skolas Jauniešu pūtēju orķestrim, diriģentiem Oļegam Koļesņičenko un Jānim Livdānam.

PALDIES tautas deju kolektīviem:

  • Preiļu 1. pamatskolas tautas deju kopas ”Gaida” 2.-3. klašu deju kolektīvam, vadītājai Gaidai Ivanovai,
  • Preiļu 1. pamatskolas tautas deju kopas ”Gaida” 6.-7. klašu deju kolektīvam, vadītājai Gaidai Ivanovai,
  • Preiļu 1. pamatskolas tautas deju kopas ”Dancari” 4. klašu deju kolektīvam, vadītājai Ilzei Brokai,
  • Preiļu 1. pamatskolas tautas deju kopas ”Dancari” 8. klašu deju kolektīvam, vadītājai Ilzei Brokai,
  • Preiļu 1. pamatskolas tautas deju kopas ”Dancari” 9. klašu deju kolektīvam, vadītājai Ilzei Brokai,
  • Preiļu 1. pamatskolas 4.-5. klašu deju kolektīvam, vadītājai Viktorijai Kondratjevai,
  • Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas un Preiļu novada Kultūras centra tautas deju kopai ”Gaida”, vadītājai Gaidai Ivanovai,
  • Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas un Preiļu novada Kultūras centra tautas deju kopai ”Dancari”, vadītājai Ilzei Brokai,
  • Galēnu pamatskolas 3.-5. klašu tautas deju kolektīvam, vadītājām Ilzei Kudiņai un Annai Kuprei,
  • Galēnu pamatskolas 6.-8. klašu tautas deju kolektīvam, vadītājām Ilzei Kudiņai un Annai Kuprei,
  • Aglonas vidusskolas 10.-12. klašu tautas deju kolektīvam, vadītājai Dinai Stašķevičai.

PALDIES koriem:

  • Preiļu mūzikas un mākslas skolas 5.-9. klašu korim, diriģentei Ilzei Valainei, koncertmeistarei Kristinai Saulišai
  • Aglonas Bazilikas kora skolas 4.-8. klašu korim, diriģentēm Jutai Kondavniecei un Ingai Aglonietei.

PALDIES folkloras kopām:

  • Aglonas vidusskolas folkloras kopai ”Žibacteņa”, vadītājai Lilitai Valainei,
  • Preiļu novada kultūras centra folkloras kopai ”Rūtoj”, vadītājām Ilzei Valainei, Mārai Pudnikai un Lāsmai Prikulei,
  • Riebiņu vidusskolas folkloras kopai ”Jumalāni”, vadītājām Ārijai Bergmanei-Sprūdžai un Ritai Pudānei,
  • Vārkavas vidusskolas folkloras kopai ”Volyudzeite”, vadītajiem Helēnai Ērglei un Romualdam Kairānam.

PALDIES vizuālās un vizuāli plastikās jomas pulciņiem:

  • Preiļu mūzikas un mākslas skolas Modes studijai, vadītājai Ilonai Apdulajevai,
  • Riebiņu vidusskolas Origami pulciņam, skolotājām Allai Solovjovai un Rutai Vjaksei,
  • Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas Zīmēšanas pulciņam, skolotājai Anitai Punculei.

PALDIES par atbalstu un uzticēšanos Svētku koordinatoriem Evelīnai Visockai (Riebiņi), Guntai Gulbei-Kalvānei (Aglona) un Andrim Lazdānam (Vārkava).

Esmu bezgala pateicīga visiem un ikvienam, kas rūpējās, lai šī diena Preiļos būtu skaistiem un emocionāliem mirkļiem bagāta. Paldies ”Saulesvijas” komandai, it īpaši režisorei Edītei Siļķēnai. PALDIES darba rūķiem – Anitai Kolosovai, Svetlanai Jaudzemai, Raivo Andersonam (BJC komanda), Inesei Aninai (noformējums), Artim Žukovam un Ilmāram Ivdrim (transporta kustība, transports), Jānim Zieds-Ziediņam (apskaņošana), Ievai Babrei (fotomirkļi), Sandai Čingulei-Vinogradovai (Preiļu parks), Preiļu pašvaldības policijai, SIA ”Preiļu Saimnieks” komandai, Preiļu novada kultūras centram.

XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norise visā Latvijā plānota līdz 30. oktobrim. Svētku norišu kopējo programmu veido 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Norises plānotas pašvaldībās pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, ārtelpās. Jebkurā svētku norisē dalībnieku skaits ir no 1 līdz tajā brīdī valstī atļautajam skaitam, nenotiek plaša pulcēšanās, nav plānoti centralizēti mēģinājumi un garš mēģinājumu process. Norises tiks iemūžinātas videoierakstos un fotomirkļos. Visi videomateriāli tiks nodoti Rakstniecības un mūzikas muzejam topošās Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas vajadzībām kā spilgta 21. gadsimta liecība.

AIJA CAUNE,
Preiļu novada bērnu un jauniešu centra direktore,
XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Preiļu novada koordinatore,
29221574; aija.caune@preili.lv

Pie Labklājības pārvaldes uzstādītas informatīvās zīmes

Savas dzīves laikā ar dažāda rakstura vajadzībām sociālajā dienestā vēršas katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs. Arī Labklājības pārvaldē arvien biežāk nonāk jauni apmeklētāji, tāpēc esam priecīgi par iespēju izvietot vizuāli pamanāmu norādi par labklājības pārvaldes un tajā pat ēkā esošā Dienas aprūpes centra atrašanos. Norāde sastāv no trīs skaldnēm – ejot no Raiņa bulvāra puses, iedzīvotāju skatam paveras Labklājības pārvaldes logo un kontaktinformācija; ejot no Galvenās bibliotēkas puses – skatam paveras Dienas aprūpes centra logo un kontaktinformācija, bet, ejot no N.Rancāna dzīvojamo māju masīva, redzams āra aktivitāšu laukumā esošo elementu izvietojums. Esam gandarīti, ka mūsu novada talantīgā Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas audzēkņa Kristera Šņepsta veidotie logo nu ir redzami arī plašākai sabiedrībai un ticam, ka to pozitīvisms uzrunās ikvienu iedzīvotāju būt drošam, ka nav neatrisināmu situāciju, un speciālisti būs gatavi palīdzēt. Ar labklājības pārvaldes logo  zīmējumu tā autors centies atainot sociālo jomu tādejādi, ka dažādo problēmu kalna galā augstākstāvošais cilvēks, kas iemieso sevī pašu iestādi, palīdzībā sniedz roku zemākstāvošajiem, lai kopīgi nonāktu saules apspīdētā virsotnē. Savukārt Dienas aprūpes centra logo zīmējumā koks izvēlēts kā labestības simbols, un Dienas aprūpes centrs ir tās saknes, kas baro, balsta un audzē labestības koku. Labestības atpazīšanai Kristers izvēlējies koka stumbrā iezīmēt sirdi, bet zaļie bumbuļi koka vainagā esot modernizētas lapas, kas simbolizē daudzās aktivitātes, ko centrs piedāvā.

Tāpat tikuši uzstādīti taktilie uzraksti pie ieejas Labklājības pārvaldē un Dienas aprūpes centrā, kas satur informāciju ar iestādes nosaukumu Braila rakstā.

 

Informāciju sagatavoja
Preiļu novada Labklājības pārvaldes
direktora vietnieks
administratīvi saimnieciskajos jautājumos
Anita Gāga

Dienas aprūpes centra apmeklētājiem paredzētais āra aktivitāšu laukums tiek pamazām apdzīvots

19.07.2021.

Dienas aprūpes centra apmeklētājiem paredzētais āra aktivitāšu laukums ir nodots ekspluatācijā un tiek pamazām apdzīvots.

Inventārs izvēlēts tā, lai tas būtu piemērots cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī personām, kas pārvietojas ratiņkrēslā. Preiļos vēl līdz šim nevienā laukumā nav bijuši pieejami mūzikas instrumenti, tāpēc iepazīstināšanu ar āra laukuma inventāru sākam tieši ar tiem:

  • Vertikālā marimba veidota no 11 alumīnija trubām, spēlējams ar divām vālītēm, to var ērti lietot cilvēks ratiņkrēslā, melodisks un rezonējošs skanējums;
  • Ksilafons veidots no divu veidu materiāliem, kas atskaņošanas laikā rada atšķirīgu skaņu, tā ergonomiski veidotais vilnim līdzīgais dizains ļauj spēlēt vairākiem cilvēkiem vienlaicīgi, kā arī ir ērti lietojams cilvēkam ratiņkrēslā, speciālisti atzinuši to kā piemērotu darbošanās līdzekli cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem, jo to var spēlēt, neveidojot acu kontaktu ar citiem mūzikas radīšanā iesaistītajiem;
  • Melodiskie zvani sastāv no 11 alumīnija vertikāliem zvaniem, kur katra nots ir cieši piestiprināta rezonatoram, to forma spoguļojot atgādina eņģeļa spārnu, zvanu radītais dzidrais, spilgtais un noturīgais tonis pēc speciālistu domām ir dziedinošs.

Eiropas Savienības Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) Specifiskā atbalsta mērķa 9.3.1.1. pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanas 2.kārtas projekts Nr.9.3.1.1./18/I/009 “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide un attīstība Preiļu novadā”.

Anita Gāga
Preiļu novada Labklājības pārvaldes
direktora vietnieks administratīvi saimnieciskajos jautājumos