Ar zīdu tapsētas istabas Preiļu vecajā kungu mājā un citas Preiļu bagātības 1770. gados

04.08.2021.

Līdzīgi kā pagājušo gadu, arī šogad Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs turpina V. Stefanika Ļvovas Zinātniskajā bibliotēkā (Львівська національна наукова бібліотека України імені В. Стефаника) esošo digitalizēto Varakļānu Borhu dzimtas arhīva materiālu, kas saistīti ar Preiļu īpašumiem, apzināšanu. Sadarbībā ar dr. philol. Kristīni Kuņicku notiek arī svarīgāko dokumentu, ko nākotnē varētu izmantot ekspozīcijās vai citos materiālos, tulkošana no poļu valodas.

Lai gan šajā arhīvā esošais materiāls pamatā saistīts ar Varakļānu īpašumiem, tomēr, tā kā sākotnēji gan Varakļāni, gan Preiļi atradās vienās rokās, tad ir pietiekami daudz informācijas arī par Preiļiem no 17.-18. gs. Nozīmīgi ir Jozefa Heinriha Borha (1764-1835) un viņa brāļa Mihaela Jana Borha (1753-1810) īpašumu dalīšanas dokumenti un arī sarakste. Diemžēl pavisam nedaudz materiālu par Preiļiem ir no 19. gs., tomēr interesanta ir pēdējā Preiļu īpašnieka Mihaela Jozefa Borha (1806-1881) sarakste ar Varakļānu tanti Eleonoru Borhu (1766-1844). Arhīvā glabājas arī Preiļu muižas zemnieku saraksts, kas datēts ar 1679. gadu. Diezgan materiālu ir arī par Vārkavu, Galēniem un citām jaunizveidotā Preiļu novada vietām, kas agrāk ietilpa Borhu īpašumos vai ar tiem robežojās.

Interesanta ir 18. gs. beigās sastādītā Borhu dzimtas ģenealoģija, kas balstīta Varakļānu Borhu arhīva materiālos un sākas ar Imbertu Borhu (1241-1306) un sniedzas līdz pat Varakļānu Mihaelam Borham. Tajā arī norādīts, kādi īpašumi kuram Borhu dzimtas pārstāvim laika gaitā ir piederējuši.

Taču šogad iztulkoti ir pāris ļoti interesantu materiālu, kas attiecas uz 18. gs. 70. gadiem un sniedz liecības par zaudējumiem, kas nodarīti Polijas kroņa vicekanclera grāfa Jana Andžeja Borha (vāc. Johann Andreas von der Borch) (1713-1780) Preiļu īpašumam 1770. un 1772. gadā – laikā, kad viņa īpašumus bija sekvestrējis (jeb pārņēmis) Krievijas karaspēks.

Preiļu kungu mājas pamati. 2021. gada pavasaris

Šobrīd Preiļu vecās kungu mājas drupas nemaz neliecina par šīs ēkas seno godību. Nav arī vizuālu liecību par to, kā šajā ēkā varēja izskatīties. Taču iztulkotais materiāls sniedz ieskatu tajās bagātībās, kādas atradās Preiļos 1770. gados un ko tad vērtīgu krievu karaspēks varēja šeit salaupīt. Materiālu izpēte un analīze vēl prasīs laiku, bet jau šobrīd no šiem sarakstiem var spriest, ka Krievijas karaspēks Preiļos ir nodarbojies ar pamatīgu laupīšanu – ne tikai ēdis un dzēris, bet, spriežot pēc salaupīto mantu uzskaites, arī izvandījis kungu istabas un mantu lādes.

Nelielam ieskatam fragmenti no poļu valodā sastādītā 1772. gada jūnija zaudējumu reģistra, “kas augsti godājamā grāfa Jana Borha kunga, kroņa galma pārvaldnieka  īpašumos, radušies Krievijas karaspēka laupīšanas rezultātā”.

Dokumenta “1772. gada jūnija dienās Zaudējumu reģistrs, kas augsti godājamā grāfa Jana Borha kunga, kroņa galma pārvaldnieka īpašumos, radušies Krievijas karaspēka laupīšanas rezultātā” fragments. V. Stefanika Ļvovas zinātniskā bibliotēka (fonds nr. 13.). 36. Akta procesowe Jana Borcha i jego żony Ludwiki z Zyberków. 1763-1772.
  • “Kungu spārnā bija trīs istabas ar zīda tapsējumu, kuru laupītāji pavisam tika izplēsušu un izlauzuši zelta līstes, kā arī četras taburetes un deviņus krēslus, no kuriem divas taburetes bija tapsētas ar zīdu, bet pārējās ar velvetu.” Aprēķinātie zaudējumi – 260 dālderi.
  • “Kungu vadmalas matraci laupītāji paņēmuši, bet saskaņā ar atdošanas pavēli atgriezuši, tomēr ceļā ar to visu vadāšanu, tas tika sacaurumots, samērcēts, sasmērēts un galīgi sabojāts.” Zaudējumi – 15 dālderi
  • “Divas lielas Mītavā (tagad Jelgava) taisītas lādes tika sasistas, bet viena slēdzene un divi rokturi izrauti.” Zaudējumi – 40 dālderi.
  • “Ratnīcā divas ar vadmalu apšūtas karietes un divas ar velvetu apšūtas franču ragavas saplēstas (..) – viss nekam nederīgs; divas misiņa sakas virsniekiem paņemtas, vienas no tām ar rakstītu zirga segu un angoras grožiem; trīs kučieru livrejas dzimtas nokrāsās, trīs kučieru cepures, divas vadmalas ar stīgu oderi, četri paklāji.” Zaudējumi – 100 dālderi.
  • “Vienu pipu (vīna un eļļas mērs), deviņus [nesalasāms], divdesmit četras mucas medalus septiņdesmit gadu veca, proporcionāli konservēta, kuram dod priekšroku pār ungāru vīniem, daļu Preiļos laupītāju kompānija izdzērusi, daļu paņēmusi, un tikai pēc jaunas pavēles saņemšanas tika pārtraukta šī padarīšana.” Zaudējumi – 645 dālderi.
  • “Vienu porcelāna ar zeltu apdarītu tabakas dozi paņēma augsti godājamais leitnants Ostvalda kungs”. Zaudējumi – 30 dālderi.

Preiļos nolaupīta virkne smalku sieviešu cepuru no samta, ar zelta, zīda un kažokādu apdari, apģērbs, tostarp “viens gaiši zils lauka kamzolis ar pērļu pogām, melna samta garsvārki ar susura oderi, tumši sarkana atlasa veste ar felpa apdari un sermuļu oderi, viena melnu strausa spalvu apkakle.” Kareivji nav smādējuši un paņēmuši arī sieviešu korsetes, kā arī dažādas tekstilijas – aizkarus, mežģīņu galdautus, dvieļus, spilvendrānas un vienkārši audumu, kā arī dažādus sadzīves priekšmetus.

Nolaupītās 15 grieztās koka biljarda bumbas liecina par šī izklaides veida popularitāti Preiļu kungu mājā.

Daudzi trauki sasisti – dažādi biķeri, tostarp ar apzeltītām malām, etiķa trauki, krūkas, glāzes, cukura trauki un citi trausli galda piederumi. No vandāļiem cietušas arī Preiļu namā esošās eļļas gleznas.

Vienkāršos Preiļu ļaudis visdrīzāk skāra “tirdziņa izdzenāšana un fakts, ka tas vispār nenotika, kā arī par karavīru radītajiem zaudējumiem laukos un šajā pat tirdziņā, cilvēku izdzenāšanu, aprēķināti zaudējumi 200 dālderu.” Kā arī – “no īpašumiem tika paņemti rati, kas veda paņemtās mantas uz Dusētiem. Simts rati tika turēti divas nedēļas, bet vēl simts rati četras nedēļas, un sakarā ar to, ka tos nevarēja izmantot lauka darbos, saimniecībai tika nodarīti lieli zaudējumi, kurus vismazākā apjoma var novērtēt pa dālderim nedēļā, kopā zaudējumi – 600 dālderi.”

Savukārt “augsti godājamā grāfa Borha kunga kroņa vicekanclera pretenzijas 1770. gada oktobra–decembra dienās, laikā, kad viņa īpašumus bija sekvestrējis Krievijas karaspēks” zaudējumu reģistrs, iespējams, liecina par nedaudz piezemētāku un pragmatiskāku laupītāju pieeju – šajā reizē zaudējumi pamatā attiecas uz karaspēka uzturēšanas izdevumiem, lai gan pa vidu pavīd arī:

  • “Godātais rotmistra kungs paņēma lāča ādu, Maskavas garkažoku, zīda kaklautu un divas aitādas kalpam”;
  • “Briežādas cimdi paukošanai viens pāris”
  • “Divi galdauti un divi duči mežģīņu galdautu”
  • Un citas mantas, kas diezin vai bija nepieciešamas karaspēka uzturēšanai.
Jans Andžejs Borhs. Nezināms autors. 18. gs. otrā puse. Oriģināls glabājas Polijas nacionālajā muzejā Varšavā

Īpašumus Borhi, protams, atguva, bet vai izdevās atgriezt zaudētās mantas, nav zināms. Taču vērtīgākais ir tas, ka mums šis Borhu zaudējumu uzskaitījums ļauj spriest par to, kādas bagātības glabājās Preiļos šajā laikā.

1772. gadā Prūsija, Austrija un Krievija noslēdza Žečpospoļitas (Polijas–Lietuvas) dalīšanas līgumu, pēc kura Latgales teritorija nonāca Krievijas sastāvā. Šajos procesos kā kroņa vicekanclers bija iesaistīts arī Jans Andžejs Borhs. Vēlāk – 1780. gadā – īsu brīdi līdz savai nāvei viņš ieņēma arī Polijas lielkanclera amatu.

18. gs. rokrakstu atšifrēšanu un tulkošanu no poļu valodas veica dr. philol. Kristīne Kuņicka.

Izmantotais materiāls: V. Stefanika Ļvovas zinātniskā bibliotēka (fonds nr. 13.). 36. Akta procesowe Jana Borcha i jego żony Ludwiki z Zyberków. 1763-1772.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Ilona Vilcāne

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciāliste vēstures jautājumos

Pēdējās izmaiņas: 04.08.2021.

Īstenots projekts ‘’Domāsim zaļi!’’

VSIA ‘’Rīgas tūrisma un radošās industrijas tehnikuma’’ Preiļu filiāles Iniciatīvas grupai ‘’RTRIT jaunieši’’, piedaloties ‘’Mazo grantu projektu konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi-2021’’  Viduslatgales pārnovadu fondā tika iesniegts projekts ‘’Domāsim zaļi’’, kas guva atbalstu.

Projekta ietvaros, iegādājāmies ātro kompostēšanas iekārtu, kā rezultātā veicināsim “bezatkritumu dzīvesveida (zero waste) iniciatīvas”, pārstrādājot virtuvē iegūtos pārtikas atkritumus kompostā. Līdz ar to šajā procesā rodas daudz pārtikas atkritumu, kurus vēlamies ar ātrās kompostēšanas iekārtu pārstrādāt kompostā.

Apsildošā konstrukcija un efektīvā ventilācijas sistēma nodrošina ātru kompostēšanas procesu, temperatūras mērītājs un regulējamais gaisa vārsts palīdz to uzturēt un kontrolēt. Šī kompostēšanas iekārta ir paredzēta bioatkritumu kompostēšanai. Jau pēc 6-8 nedēļām var iegūt gatavu kompostu.

İeguvumi:

  • bioatkritumu kompostēšana visa gada garumā
  • ekomarķējums “Ziemeļvalstu gulbis” nodrošina kompostēšanas iekārtas efektivitāti arī ziemā

Iegūto materiālu – kompostu iespējams plaši izmantot gan zemes, puķu dobju, zāliena auglības uzlabošanai.

Rezultātā tiks lietderīgi pārstrādāti pārtikas atkritumi, ko ikdienā parasti izmeta atkritumu konteineros. Tiks panākta pārtikas atkritumu otrreizējā pārstrāde un lietderīga to izmantošana. Jauniešiem liksim aizdomāties par vidi, kurā dzīvojam un kādus materiālus izmantojam. Rosināsim arī ikdienā ikvienu, kurš iegriezīsies mūsu virtuvē – mācīt, domāt par zaļo dzīvesveidu, tā aktivitātēm, un izmantošanu savās saimniecībās, lai pēc iespējas vairāk aizdomātos par vides jautājumiem un atkritumu šķirošanu.

Aicinām ikvienu aizdomāties par zaļo dzīvesveidu arī savā ikdienā un mācīt to darīt arī bērniem.

Paldies pašvaldībai un Viduslatgales pārnovadu fondam par piešķirto finansējumu.

 

Projekta vadītāja Skaidrīte Grigale

 

Preiļos turpina uzņēmējdarbībai piemērotu teritoriju apbūvi

03.08.2021.

Turpinās projekts “Uzņēmējdarbības uzlabošana un investīciju piesaistes veicināšana Preiļu novadā”. Projekta ietvaros, Meža ielā, šobrīd top ražošanai pielāgota teritorija ar tipveida angāra ēku, divām moduļu mājām, laukumu un inženierkomunikācijām. Labvēlīgie laikapstākļi veicina būvniecības norisi, tādēļ ir paredzēts iekļauties termiņos un jau drīzumā izsludināt publisko izsoli.

Ar lielu interesi aizvadīts veloceļojums “Rainim pa pēdām”

Sestdien, 31.jūlijā, Raiņa muzejā “Jasmuiža” Aizkalnē pulcējās gandrīz 40 veloentuziasti no tuvākas un tālākas apkārtnes (Jēkabpils, Vabole, Preiļi u.c.), lai piedalītos muzeja, Preiļu TIC un Aizkalnes TN kopīgi rīkotajā veloceļojumā “Rainim pa pēdām”. Mūs visus lutināja laiks, kopīgs mērķis un interese – iepazīt ar Raini saistītās kultūrvēsturiskās vietas, kā arī aktīvi, interesanti un jautri pavadīt laiku. Pasākums patiešām izdevās, un tas lielā mērā ir, pateicoties pasākuma vadītāja, arī aizkalnieša Jura Vucāna meistarīgajai vadīšanai, personīgo atmiņu stāstiem par savu bērnību, velobraucēju kopības sajūtas radīšanai un humora dzirksts uzturēšanai.

Gandrīz 27 km garumā tika veikts apļveida maršruts, kas ir ainaviski skaists, pa romantiskiem lauku celiņiem, nedaudz arī pa šoseju, kā arī kultūrvēsturiski interesants. Preiļu novada Aizkalnes un Rušonas pagastos velobraucēji iepazina 11 kultūrvēsturiskus objektus – ceļojuma pieturas punktus.

Maršruta gaitā iepazinām Jasmuižas muižas, Aizkalnes senkapu, Jasmuižas skolas vēsturi. Lai arī Rainis te nav mācījies, bet gan pavadījis savas jaunības, studiju gadus, arī šīs vietas noteikti iedvesmoja viņu saviem radošajiem darbiem.

Jasmuižas Katoļu baznīcas draudzes pārstāve Ingrīda Kampāne iepazīstināja ar baznīcas, kapu, baznīckunga mājas vēsturi. Savukārt, Aizkalnes pareizticīgo baznīcas draudzes pārstāve Zoja Matvejeva izrādīja dievnamu, kapelu, kā arī šīs baznīcas kultūrvēsturiskās vērtības. Ar lielu interesi klausījāmies seno laikrakstu vēstis par sadzīvi Jasmuižā, notikumiem krogā u.c. Tālāk ceļš veda uz Molaukas kalnu, kas ir viena no augstākajām virsotnēm nu jau jaunizveidotajā novadā. No tā paveras skaists skats uz Latgales ainavu, laukiem, mežiem, un skaidrā laikā varot redzēt arī televīzijas torni Preiļos. Iespējams, tieši te, garām ejot uz staciju, un reizēm uzkāpjot augstajā kalnā, Rainim radās doma par Stikla kalnu, kas minēts Šveicē sarakstītajā lugā “Zelta zirgs”.

Nākamajā pieturas punktā – Aglonas (savulaik – Rušonu) stacijā, no kuras Rainis ar vilcienu esot braucis uz Pēterburgu, ceļotāji apmeklēja stacijas ēku, kā arī iepazinās ar senajām fotogrāfijām, kā ēka izskatījās 20.gs.20.-tajos un 40.-tajos gados. Stacijas ēka, lai arī piedzīvojusi būtiskas ārējas izmaiņas, ir nedaudz vairāk kā 160 gadus veca, un mūsdienās šajā pieturā piestāj pasažieru vilciens vienu reizi gadā 15.augustā, kad ceļinieki dodas uz Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem Aglonā. Šī vieta nes sevī arī skumjas atmiņas daudzu Latgales ģimeņu sirdīs. Aizkalnes TN vadītāja Māra Pudnika dalījās ar aizkalnietes  Monikas Putānes sāpīgajām atmiņām par izvešanu uz Sibīriju 1940.gada 25.martā. Šie atmiņu stāsti lika veloceļotājiem aizdomāties par mūsu senču traģiskajiem likteņiem, kā arī par šīs vietas piedzīvoto – gan satikšanās priekiem, sagaidot atbraucējus, gan traģiskiem brīžiem, asarām un sāpēm.

Skumīgo omu Aglonas stacijas nelielajā estrādītē aiz bibliotēkas uzlaboja folkloras kopa “Rūtoj”, kas muzicēja un dziedāja latgaliešu dziesmas, kā arī aktīvi iesaistīja klātesošos. Pēc uzkodu pauzes visi devāmies uz Šņepstu pilskalnu (jeb Lielo kalnu), kur, iespējams, Rainim arī radusies iedvesma dzejoļa “Karaļmeita” sacerēšanai. Šis dzejolis daudziem bija zināms no skolas laikiem, bet kā to nolasīja pasākuma vadītājs Juris Vucāns!- to izstāstīt vārdos nav iespējams, tas bija jādzird!

Pasākuma kulminācijā klātesošie piedalījās vēsturiskā notikumā – kopīgi ierakām stabiņu ar uzrakstu “Rainis” tā iespējamajā vēsturiskajā vietā. Nu būs jauna foto vieta novadā!

Velobrauciens noslēdzās Raiņa muzejā “Jasmuiža”, kur notika viktorīna vērīgākajiem velobraucējiem. Tik patīkami bija vērot nedaudz nogurušos, bet smaidīgos veloceļojuma dalībniekus un dzirdēt, ka noteikti gribētu vēl šādu pasākumu, kas apvieno gan aktīvu atpūtu, gan sniedz tik daudz informācijas par pazīstamām, bet maz iepazītām vietām tepat tuvumā.

Lai šo maršrutu ļautu izbraukt arī citiem interesentiem, tūristiem, kā arī nedaudz iepazīt šo pieturas punktu vēsturi, ir izveidots digitāls velomaršruts “Rainim pa pēdām”, kas ikvienam ir pieejams saitē www.ej.uz/rainimpapedam . Te atrodami gan vietu apraksti, gan fotogrāfijas, kas noteikti tiks papildinātas pēc šī brauciena.

Paldies dalībniekiem par jauko atmosfēru, Raiņa muzeja “Jasmuiža” vadītājai Solvitai Kleinartei un Aizkalnes TN vadītājai Mārai Pudnikai par līdzorganizēšanu, kā arī Jurim Vucānam par lielisko pasākuma vadīšanu!

Fotogalerija pieejama te: https://failiem.lv/u/zur2bqy42 . Foto: I.Šņepste, V.Šņepsts, S.Kleinarte.

Uz tikšanos citos pasākumos!

 

Informāciju sagatavoja:

Iveta Šņepste,

Preiļu TIC vadītāja

“Ciemos pie Annas” pasākums pansionātā “Preiļi”

Preiļu novada Labklājības pārvaldes pansionātā “Preiļi” 26.jūlijā notika pasākums “Ciemos pie Annas”, precīzāk būtu jāsaka: “Ciemos pie Annām”, jo izrādās, ka institūcijā vienuviet atrodas septiņas Annas. Tiešām daudz, tāpēc arī radās ideja, ka arī Preiļu pansionātā vajag sumināt Annas, jo šis vārds ir latvisks un laika ritējumā pat kļuvis populārs. Daudzviet Latvijā Annas dienu jau svin un, kāpēc lai mēs tos nesvinētu?

Mūsu goda viesi bija pensionāru biedrības priekšsēdētāja Marija Briška, kura bija uzņēmusies vadītājas lomu šajos svētkos, kā arī piedalījās biedrības “Mūsmājas” deju kolektīvs “Brūklenājs” un senioru ansamblis “Virši”.

Dejotāji izcēlās ar saviem greznajiem tērpiem, kuri bija tik pieskaņoti zaļajai apkārtnei, ka likās atrodamies pasakā. Senioriem acis zibēja un smaids neizdzisa, jo pasākums tiešām bija mīlestības apgarots, saules enerģijas un labestības piepildīts. Ciemiņi dejoja, dziedāja un iesaistīja aktivitātēs arī seniorus, īpašu vietu un uzmanību veltot Annām, kurām vajadzēja nedaudz iepazīstināt ar sevi. Katrai Annai bija sarūpēta dāvana un laba vēlējums. M. Briška atgādināja daudzus tautas ticējumus, kuros ir sava daļa taisnības un praktiskas nozīmes, piemēram, kā tupeņus izvārīt divtik ātri un ar kādām piedevām pasniegt, kā arī kādus rituālus un izdarības drīkstētu veikt Annas dienā, un, kas būtu jāņem vērā pirmo reizi ceļot galdā kūpošu tupeņu bļodu. Ne velti Annas dienu dēvē arī par Saimnieču dienu – tai raksturīga ir ražas sagaidīšana, labības kulšana, pirmās maizes cepšana no jaunajiem rudziem. Tieši šajā dienā drīkstēja pirmo reizi rakt un ēst jaunos kartupeļus. Tāpēc Marija atgādināja, ka no jaunajiem kartupeļiem var pagatavot dažādus ēdienus, tāpēc tie bija apkopoti veselā mapītē un tika dāvāti pansionāta sociālajam darbiniekam J. Sparānei, lai tomēr praksē ar klientiem pagatavo kaut ko garšīgu no sentēvu receptēm.   Agrāk Annas dienā notika lieli gadatirgi, kur satikās pārdevēji ar pircējiem, bet jauniešu vidū šis datums nozīmēja iepazīšanos. Šajos gadatirgos saimnieces varēja  parādīt visu, ko viņas māk – cept, vārīt un šmorēt, tāpēc tā ir Saimnieču diena.

Preiļu novada Labklājības pārvaldes pansionāta “Preiļi” klientu vārdā sakām mīļš paldies par jauko pasākumu un ciemiņiem vēlam būt stipriem, veseliem, vienmēr atcerēties mūs!

Fotogalerija 

Janīna Sparāne,
pansionāta “Preiļi” sociālais darbinieks

Piešķirts līdzfinansējums bērnu un jauniešu nometņu organizēšanai

Pamatojoties uz Valsts izglītības satura centra ar Preiļu novada pašvaldību sadarbības līgumu par programmas “Atbalsts bērnu un jauniešu nometņu organizēšanai” īstenošanu, Preiļu novada pašvaldība aicināja pieteikties ikvienu interesentu – potenciālo nometņu organizētāju, kas šajā vasarā vēlētos organizēt nometnes jaunizveidotā Preiļu novada bērniem un jauniešiem.

Iepirkuma “Bērnu un jauniešu vasaras nometņu organizēšana” (PND 2021/28) ietvaros tika saņemti 3 bērnu un jauniešu nometņu pieteikumi – divi no Preiļu novada pašvaldības dibinātajām iestādēm un viens no biedrības. Pieteikumu vērtēšanas komisija nolēma atbalstīt visus pieteikumus.

2021.gada vasaras brīvlaikā – augustā – programmas “Atbalsts bērnu un jauniešu nometņu organizēšanai” ietvaros, Preiļu novadā tiks organizētas šādas bērnu un jauniešu  nometnes:

Maksimālais finansiālais atbalsts nometnes organizēšanai programmas ietvaros ir 19 eiro dienā par viena bērna dalību nometnē. Kopējais piešķirtais līdzfinansējums triju nometņu organizēšanai ir 7125 eiro. Nometņu darbībā tiks iesaistīti 75 Preiļu novada bērni un jaunieši.

Programmas “Atbalsts bērnu un jauniešu nometņu organizēšanai” mērķis ir nodrošināt bērnu un jauniešu nometņu norisi, veicināt to pieejamību, tādējādi sniedzot atbalstu bērniem un jauniešiem prasmju un kompetenču apguvē, viņu labsajūtas un socializēšanās sekmēšanā, spēju un talantu izkopšanā, akadēmisko zināšanu nepilnību novēršanā, kas radušies attālināta mācību procesa rezultātā, kā arī viņu likumiskajiem pārstāvjiem Covid-19 pandēmijas radītās krīzes seku mazināšanā.

Aija Caune

Preiļu novada bērnu un jauniešu centra direktore

29221574, aija.caune@preili.lv

Svētki Aglonā arī šogad būs citādāki

02.08.2021.

Preiļos šovasar nodarbināti vairāk nekā 50 skolēni

30.07.2021.

Veselīga dzīvesveida nometne pieaugušajiem 6.-8. augustā

Preiļu parkā uzsākti dīķu un kanālu pārbūves darbi

Šī gada jūlijā uzsākti Preiļu parka dīķu un kanālu pārbūves 1. kārtas būvdarbi. Par darbu veikšanu Preiļu novada dome ir noslēgusi līgumu ar būvuzņēmumu SIA “Bauskas meliorācija”.

Šobrīd jau iztīrīta apaudze (krūmi un mazvērtīgie pašizsējas koki) joslā no Mehanizatoru ielas līdz Saltupei (pretī pirmsskolas izglītības iestādei), kā arī posmā no Mehanizatoru ielas līdz pils caurtekai (pretī Preiļu pilij upītes otrā krastā). Darbi turpinās posmā no Mehanizatoru ielas līdz Saltupei. Parka teritorijā kanālu tīrīšanas darbus paredzēts uzsākt septembrī, lai neradītu neērtības atpūtniekiem Preiļu parka pludmalē, jo to laikā būs nepieciešams samazināt attiecīgajā posmā ūdens līmeni.

Vēsturiski ūdens līmenis Preiļu parka dīķos un kanālos bija zemāks, savukārt paši dīķi un kanāli – dziļāki. Šobrīd ūdens līmenis ilgstošu laika posmu ir bijis paaugstināts, ir notikusi organisko vielu uzkrāšanās un dīķu un kanālu aizaugšana, kas negatīvi ietekmē arī parka ūdeņu ekosistēmu. Tāpēc darbu gaitā paredzēts sakārtot posmu gar Preiļu pili līdz Rietumu dīķim, izbūvējot 5 caurtekas, iztīrot kanālu ~100 m posmā un padziļinot upes gultni pie ieteces dīķī. Būtiskākais – šo darbu rezultātā tiks atjaunota ūdens apmaiņa ar Saltupi, kas vēsturiski ir bijusi nozīmīga Preiļu parka dīķu un kanālu sistēmas uzturēšanā, bet šobrīd ir nosprostota. Lai to izdarītu, darbu gaitā paredzēts izveidot arī caurteku uz Mehanizatoru ielas.

Darbu rezultātā, veicinot ūdensteci caur Preiļu parka dīķiem un atjaunojot ūdensapmaiņu starp Preiļupi un Saltupi, parka ūdeņi tiks padarīti pievilcīgāki tūristiem un parka apmeklētājiem, kā arī tiks nodrošināti labvēlīgāki apstākļi dažādām augu un dzīvnieku sugām.

Darbu laikā iespējami īslaicīgi satiksmes un gājēju kustības ierobežojumi posmā pie pils un uz Mehanizatoru ielas. Iedzīvotājus aicinām būt saprotošiem un atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

Parka dīķu un kanālu pārbūves un tīrīšanas darbi tiks veikti projekta “Vides kvalitātes uzlabošanas pasākumi publiskajās ūdenstilpnēs Latvijā un Lietuvā” (SAVE PAST FOR FUTURE) Nr. LLI-476 ietvaros, ko finansē Eiropas Savienības Interreg V-A Latvijas – Lietuvas programma 2014. – 2020.gadam. Projekta partneri ir Preiļu novada dome, Lietuvas nevalstiskās organizācijas “Innovators valley” un “Foundation for Peatland Restoration and Conservation”, kā arī Zarasu rajona pašvaldība Lietuvā. Projekta laikā tiks veikti ūdens kvalitātes uzlabošanas darbi, rekonstruējot un iztīrot ūdenstilpju sistēmas 3 parkos – Antalieptes klostera parkā un Kamarišķu muižas parkā Lietuvā un Preiļu muižas parkā. Projekts tiek īstenots no 2020. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. jūlijam. Kopējās projekta izmaksas ir 1 030 848,12 eiro – Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums 876 220,89 eiro un projekta partneru līdzfinansējums 154 627,30 eiro apmērā, tostarp Preiļu novada domes līdzfinansējums – 57 790,31 eiro.

Sīkāka informācija par projektu www.latlit.eu vai www.preili.lv.

Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī raksta saturu pilnībā atbild Preiļu novada dome, un tās nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

No apaudzes atbrīvotais upes posms pie Preiļu pils. Foto: Ilona Vilcāne

Informāciju sagatavoja:
Ilona Vilcāne
Projekta sabiedrisko attiecību speciāliste

Preiļu novadu darba vizītē apmeklē Krievijas Federācijas ģenerālais konsuls Daugavpilī

28. jūlijā Preiļu novadu darba vizītē apmeklēja Krievija Federācijas ģenerālais konsuls Daugavpilī Jevģēnijs Koļesņikovs. Vizītē piedalījās arī Krievijas Federācijas konsule, konsula palīdze Daugavpilī Natālija Pustovalova. Šoreiz oficiālā tikšanās un sarunas ar novada viesiem notika Aglonas pagastā.

Preiļu novadu ģenerālā konsula vizītes laikā pārstāvēja Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns, domes deputāte Nadežda Hļebņikova, Aglonas pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rivars, Preiļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Paegle un Aglonas pagasta sabiedrisko attiecību speciāliste Tatjana Komare.

Vizītes dienas kārtība bija izsmeļoša, lai varētu pārrunāt sadarbības jautājumus un iepazīt Aglonas pagastu, kuru iebraucēji un tūristi pazīst kā Latvijas svētvietu un dabas pērli – zilo ezeru zemi.

Sarunas tēmas bija saistītas ar administratīvi teritoriālās reformas ietekmi uz pašvaldības darbu, izglītību, iespējamo sadarbību kultūras, uzņēmējdarbības un tūrisma jomā. Tika aktualizēts arī jautājums par Preiļu novadā esošo vēstures liecību – Brāļu kapu – labiekārtošanu. Izsmeļoši par Aglonas pagastu, tā dabas vērtībām un iedzīvotāju padarīto pastāstīja Tatjana Komare.

Ģenerālais konsuls atzina, ka aktivitātes sadarbības veicināšanai starp valstīm ir ietekmējuši arī epidemioloģiskie ierobežojumi. Tomēr konsulāts ir pozitīvi noskaņots, ka situācija mainīsies  un sadraudzības saites tiks uzturētas. Pēc tikšanās konsulāta vadība un pašvaldības pārstāvji nolika ziedus Aglonas pagasta Brāļu kapos.

Ar lielu interesi novada viesi apmeklēja Aglonas baziliku, kur klausījās Aglonas bazilikas draudzes priestera Daumanta Abricka stāstījumu un skanīgo Aglonas Bazilikas kora skolas audzēkņu dziedājumu. Ar Aglonas katoļu ģimnāzijas darbu un vēsturiskajiem faktiem ciemiņus iepazīstināja izglītības iestādes direktore Anita Placinska.

Vizītes noslēgumā ģenerālais konsuls apmeklēja tūristu iecienīto Maizes muzeju un iepazinās ar interesanto un apjomīgo Pasta muzeja ekspozīciju.

 

Fotogalerija

Maija Paegle,
Preiļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste

Preiļu pilij dāvinājums – divviru dubultās koka durvis

29.07.2021.

Ik dienas mēs savās gaitās izmantojam durvis. Diennakts laikā vairākas reizes atveram un aizveram dažāda veida durvis– iekšdurvis, ārdurvis, metāla, koka, stikla, plastmasas. Vissenākās cilvēcei atklātās durvis no koka ir datētas 4. gadsimtā pirms mūsu ēras. Vajadzība pēc durvīm iet roku rokā ar brīdi, kad cilvēki sev radīja mājokli. Tā joprojām ir aktuālas un svarīgas mūsdienās.

Rekonstruējot vēsturiskas ēkas, kāda ir arī Preiļu pils, tiek paredzēts atjaunot iekšdurvis atbilstoši vēsturiskajām dizaina līnijām. Ārdurvis jau ir tapušas – koka, ieturētā pils veidola tēlā. Parādes durvis gan ir īsts mākslas darbs – ozolkoka ar to vēsturiskā izskata atainošanu. Pateicoties iedzīvotāju iniciatīvām un atsaucībai, Preiļu pašvaldībai ir vairākas vēsturiskās fotogrāfijas ar pils daļu atainojumu. Tādējādi, atjaunojot pils parādes durvis, tās tika veidotas ar koka izgriezumiem, maksimāli pietuvināti pagātnes izskatam (pēc fotogrāfijās redzamā durvju raksta).

Šoreiz, pateicoties Preiļu iedzīvotāja Igora Pliča iniciatīvai, Preiļu pašvaldībai tika dāvinātas divviru dubultās koka durvis. Durvis ir apmēram 130-150 gadus vecas, savulaik tās atradās vienā no vecākajām pilsētas mājām Raiņa bulvārī 9 (Zināma kā viesu māja “Pie Pliča”). Līdzīga izskata restaurētas durvis atrodas arī minētajā mājā, tomēr, veicot mājas atjaunošanu, ne visas durvis tika izmantotas. Līdz ar to I.Pličš izteica piedāvājumu par viena durvju komplekta dāvinājumu Preiļu pilij. Izpētot pils rekonstrukcijas tehnisko projektu, ir redzams, ka līdzīga izskata durvis ir paredzēts uzstādīt pils iekšpusē.

Atdāvinātajām durvīm, protams, ir nepieciešama to restaurācija, ko pašvaldība plāno iekļaut kādā no projektiem, kur šāda aktivitāte būs iespējama. Dāvinātajām durvīm būtu nepieciešama rūpīga un saudzīga atjaunošana, kā rezultātā tās var kļūt par lielisku pils iekštelpu rotu. Vēsturisko durvju restaurācija un uzstādīšana kādā no pils iekštelpām sniegs papildus vērtību pils atjaunošanā, tāpat kā tas šobrīd ir veikts ar vecajām logu ailām, kas jau uzstādītas pilī logu rekonstrukcijas darbu laikā.

Sanda Čingule-Vinogradova,

Preiļu muižas kompleksa un parka vadītāja

Saulesvijas reportāža – Preiļu novads

19. jūlijā # DziediUnDejo2021 norise “Saulesvija” ievijās Preiļu novadā. Noskaties reportāžu un palūko, cik skanīgi, koši un dejiski mums gāja!

Paldies Preiļu novadam par nepagurstošo darbu, neatlaidību un mīlestību pret visu radošo!

24. augustā mācību brauciens lauku uzņēmējiem

27.07.2021.

Preiļu, Grodņas un Panevēžas muzeju ikmēneša virtuālā izstāde. Jūlijs. Apavi

26.07.2021.

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja, Grodņas reliģijas vēstures muzeja (Baltkrievija) un Panevēžas novadpētniecības muzeja (Lietuva) virtuālā izstāde – “Apavi”.

 Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs

Vai maz uz zemes ir nostūris, kur nekad nebūtu spērusi cilvēka kāja? Tūkstoš gadu laikā ir pievarētas gan visaugstākās virsotnes, gan visdziļākie kanjoni un zemienes. Nez vai cilvēce to spētu bez pareizajiem apaviem kājās – sākot ar visparastākajiem ādas mokasīniem un pastaliņām līdz ikoniskajiem “Air Jordan”. Lai kur vien ietu un būtu cilvēks, tam vienmēr būs kājās apavi – ar savu nospiedumu un savu stāstu.

Apavu kolekcija Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja krājumā ir salīdzinoši neliela, taču esošie eksemplāri veido visaptverošu priekštatu, kādus apavus 20. gs. laikā nēsājuši preilieši gan pilsētas ielās, gan arī uz putekļainajiem lauku ceļiem.

Ādas kurpes. 1930. gadi.

Jeļikamidai Ivanovai piederējušās ādas kurpes ir vienas no vissmalkākajām kurpēm muzeja krājumā. Gar kurpes pamatni visapkārt ir nošūtas vertikālas, gareniskas šuves ar nelieliem, dekoratīviem vienādmalu trīsstūru izgriezumiem. Kurpei ir augsts papēdis un dekoratīvs šņorējums virspusē. Ik detaļā ir redzams Rīgā strādājošā “D.Mogiļnikova apavu fabrikas” darbinieku smalkais roku darbs, ko bez šaubām ir veicinājusi arī paša fabrikas īpašnieka – Dāvida Moģiļņikova augstā darba kvalitātes latiņa, 1927.gadā Parīzē iegūstot zelta medaļu par savas produkcijas kvalitāti.

J. Ivanova dzīvoja Preiļos, visu mūžu nostrādājot Preiļu pastā, bet brīvajos brīžos aktīvi piedalījās pilsētas sabiedriskajā dzīvē. Skaidri nav zināms, kā šīs kurpes nonāca pie J. Ivanovas, iespējams, tās māsai dāvināja Rīgā strādājošais brālis – komponists Jānis Ivanovs. Taču 1940. gadu beigās J. Ivanova kurpes atdāvināja savai istabasbiedrenei Matrjonai Kotļerovai, kura gan nav varējusi turpināt nēsāt dāvanā saņemtās kurpes, jo tās bijušas nedaudz par mazu, taču augsti novērtējusi dāvanas kvalitāti, kurpes saglabājot.

Koka klikatiņa. 1940. gadi.

Tupeles, jeb apavi ar koka zoli, tautā sauktas par klikatiņām (domājams to specifiskās skaņas dēļ ejot). Izgatavotas 2. pasaules kara laikā, piederējušas Preiļu pagasta Dzeņos dzīvojošajai Valentīnai Dzenei.

Apavu trūkuma dēļ par sieviešu kara laiku realitāti kļuva “klikatiņas”, tautā dēvētas arī par “taupītas apaviem”. Šādus apavus vācu okupācijas laikā plaši popularizēja presē. Piemēram, laikrakstā “Darbs un Zeme” 1942. gada 15. martā publicēts gan skaidrojums par nepieciešamību pēc šādiem apaviem, gan arī sniegti Lielvācijā izmantoto taupības apavu paraugi ar zīmējumiem un izgatavošanas pamācībām. Klikatiņas tika veidotas no koka zoles un ādas saitēm. Lai zole locītos, to purngalā pārzāģēja, daļas savienojot kopā ar ādas sloksnīti. Ādas vietā varēja izmantot arī audeklu vai prievītes.

Ādas kurpe. 1930. gadi – 1940. gadu sākums.

2018. gada 2.-16. novembrī blakus Preiļu ebreju pilsoņu kapsētai tika veikti vairāki kontrolrakumi vietā, kur 1941.gada vasarā tika nogalināti Preiļu un tuvējās apkārtnes ebreju tautības iedzīvotāji. Kontrolrakumu mērķis bija noskaidrot masu kapa robežas vēlākai teritorijas labiekārtošanai. Darbu laikā izdevās ne vien noskaidrot precīzu masu kapa vietu un tā robežas, bet arī iegūt ļoti vērtīgus priekšmetus – holokaustā nogalināto preiliešu apavus.

1944. gada vasarā visā Latvijas teritorijā vācu karaspēka daļas atkāpjoties centās savus noziegumus slēpt, nogalināto līķus sadedzinot, tas pats noticis arī Preiļos. 20 atrastie apavi atradās masu kapa malā uguns neskarti.

Šī sieviešu sandale sarkanā krāsā, ar augstu papēdi un dekoratīvu “lapiņu” purngala daļas virspusē, ir ne tikai liecība par to, kādi apavi lietoti Preiļos 20. gs .40. gadu sākumā līdz vācu okupācijai, bet arī ir unikāla liecība par holokaustu Preiļos un visā Latvijā.

 Grodņas reliģijas vēstures muzejs

 Apavi ir nozīmīga garderobes sastāvdaļa un aizsargā pēdas no aukstuma, dubļiem, mitruma un mehāniskiem bojājumiem, ko var izraisīt akmeņi, dzeloņi, koku saknes, kas izvirzās virs augsnes.

Senākais apavu veids Baltkrievijas teritorijā ir lūku vai mizas vīzes, ko no seniem laikiem pazina gan slāvi, gan balti. Vismaz no 16. gs. beigām par vīzēm varēja dēvēt arī ādas apavus, kas vairāk pazīstami kā pastalas (постóлы). Bez lūku vai mizas vīzēm un pastalām par tradicionālajiem apaviem Grodņas apkaimē tiek uzskatīti arī apavi no ādas vai auduma uz koka pamatnes ar auduma vai lina aukliņām. Interesanti, ka vīzes, kad tās beidza izmantot ikdienā, varēja saglabāt rituālu nozīmi. Atsevišķos ciematos tika uzskatīts – ja mirušo apbedīs ādas apavos, tad dzīvnieks, no kura ādas tie darināti, viņsaulē traucēs aizgājēju, pieprasot atpakaļ savu ādu. Kāzās līgavainim un līgavai dāvināja vīzes kā uzticības simbolu, lai jaunlaulātie vienmēr būtu pāris.

Atšķirībā no lauku iedzīvotājiem, pilsētnieki nēsāja galvenokārt ādas apavus. Pastalas, kuras plaši tika izmantotas 9.-13. gs., pakāpeniski papildināja zābaki, puszābaki un kurpes uz zema ādas papēža. Tas nav pārsteidzoši, jo Grodņa bija plaši zināms ādas apstrādes centrs, kas atspoguļots arī slavenajā Zindta gravīrā (Matthias Zündt, 1568). Arheologu uzietie Grodņas viduslaiku apavi, atšķirībā no Minskas, Brestas un Polockas apaviem, izceļas ar savu lakonisko formu un dekoru neesamību.

Pastalas (Постóлы). Baltkrievija, 20. gs. sākums. Āda, šūti

Pastalas, kuras izmantoja Grodņas reģionā vēl 20. gs. sākumā, no mūsdienu apaviem atšķiras ar stingro detaļu (zole, papēža daļa, papēdis) neesamību. Sākotnēji tos izgatavoja no viena ādas gabala, kura malas tika aizliektas, neizmantojot speciālus instrumentus vai apavu liestes. Lai nostiprinātu pastalas uz kājas, sagatavē tika veidoti iegriezumi, caur kuriem izvēra siksniņas. Sarežģītāks pastalu variants tika veidots no diviem ādas gabaliem, no tiem ārējam izdarīja iegriezumus, kuros ievēra ādas aukliņas vai šņorītes, veidojot ažūra rotājumu.

Kurpnieka lieste. Meistars Ivans Pētera dēls Mikanovičs. Miņutevkas ciems, Ščučinskas rajons. 1925-1927.

Kurpnieka lieste. Meistars Ivans Pētera dēls Mikanovičs. Miņutevkas ciems, Ščučinskas rajons. 1925-1927.

Kurpnieka lieste (baltkr. капыл) – koka veidojums pēdas formā, uz kura kurpnieks tradicionāli izgatavoja apavus. Lai gan kurpnieka liestes arheoloģisko izrakumu laikā tika atrastas senajā Polockā, Minskā un Brestā 11.-13. gs. slāņos, tās ilgu laiku turpināja būt Grodņas amatnieku atribūts un gandrīz nemaz netika izmantotas laukos. Tomēr pakāpeniski lauku meistaru profesionālais līmenis auga, un viņi sāka izmantot aizvien attīstītākus līdzekļus. Tāpēc, pat izgatavojot primitīvus apavus no lūkiem vai kaņepju auklām 20. gs. sākumā jau plaši tika izmantotas liestes, kas pamatā bija gatavotas no bērza vai alkšņa.

Sākotnēji liestes tika gatavotas rokām speciāli katram apavu pārim. Dažādu meistaru liestes atšķiras viena no otras, tāpēc baltkrievu valodā ir saglabājies frazeoloģisms “рабіць на свой капыл”, kas nozīmē “kaut ko darīt pa savam”.

Bērnu apavi (“пинетки”). Francija. 19. gs. beigas. Audums, kauls, šūts.

Līdz 19. gs. vidum par apaviem pašiem mazākajiem neviens īpaši neaizdomājās. Zīdaiņus cieši ietina autiņos, un nebija nepieciešams viņiem darināt apavus. Miniatūri zābaciņi sāka izplatīties pēc 1860. gada, kad franču meistars Fransua Pinje (François Pinet) sāka bērnu apavu izgatavošanu. Pinje uz to laiku bija jau Parīzē labi pazīstams moderno sieviešu kurpju meistars, viņa popularitāte strauji auga, un viņš kļuva par vienu no pirmajiem, kas uzspieda autora zīmogu uz saviem darinājumiem. Pinje kopā ar Čārlzu Vortu uzskata par vienu haute couture fenomena attīstītājiem, un viņa apavi tika uzskatīti par elitāriem. Tie atrada cienītājus arī ārpus robežas, tostarp Krievijas impērijā. Uz turieni aktīvi eksportēja Pinje bērnu apavus, tāpēc arī citu meistaru darinājumus, kas līdzinās šiem, sāka dēvēt par пинетки.

Pirmie Pinje bērnu zābaciņi bija mīkstie apavi bez cietas zoles, un tie pie kājas nostiprinājās ar pogu palīdzību. Piedāvātais apavu pāris ir nedaudz vēlāka slēgtā variācija ar trim pogām, ko bija paredzēts nēsāt vēsā laikā.

 Panevēžas novadpētniecības muzejs

Apavu pamatfunkcija – pasargāt pēdas no ārējām ietekmēm. Vienlaikus tie ir dažādu vēstures periodu muzeju priekšmeti, kas atspoguļo laikmeta modi, kultūras tradīcijas, ekonomisko situāciju. Pēc apaviem var noteikt cilvēka turības līmeni, dzīvesvietu, sociālo stāvokli un pat profesiju. Lietuviešu sakāmvārdi un parunas liecina, ka pēc apaviem var spriest par cilvēku.

Panevēžas novadpētniecības muzeja krājumā glabājas dažādu laiku apavu paraugi: sieviešu, vīriešu, bērnu kurpes, mājās darināti, kurpnieku šūti un rūpnieciski ražoti. Ir daudz zemnieku apavu: vīzes, pastalas, koka tupeles, apavi ar koka zoli, adītas čības. Senākie apavi datēti ar 19. gs. beigām. Specifiski ir Panevēžas Drāmas teātra aktieru skatuves apavi.

Sieviešu vīzes. 20. gs. 20-30. gadi. G. Kartana attēls.

Vīzes – tradicionālie rokām darinātie apavi, pīti no koku (biežāk liepas, kārkla, vītola) mizas sloksnēm, ko dēvē par lūkiem. Šīs vīzes pītas diagonāli no 2 m gariem un 2 cm platiem linu lūkiem. Sānos piestiprinātas cilpas auklām (nav saglabājušās). Lina, kaņepju vai ādas aukliņas tika apvītas ap kāju un ar tām noturēja kājautus. Pirms vīžu uzģērbšanas vīri kājas notina ar kājautiem, sievietes nēsāja zeķes. Zoles tika darinātas biezākas, dažkārt tās nošuva ar ādu. Vīzes nēsāja cauru gadu.  Ziemas vīzes darināja garākas, platākas, iekšpusi siltināja ar vadmalu vai ādu. Parasti vīzes pina vīrieši ziemas vakaros. Visilgāk tās nēsāja Aukštaitijā un Dzūkijā – līdz pat 20. gs. vidum.

Garie vīriešu ādas zābaki. 20. gs. vidus. G. Kartana attēls. Šie zābaki ir kurpnieka roku darinājums. Zole sastiprināta ar koka naglām. Starpkaru periodā šādus zābakus nēsāja zemnieki, amatnieki, pēckara periodā tos izmantoja lietuviešu partizāni. Šis zābaku pāris eksponēts Panevēžas novadpētniecības muzeja ekspozīcijā, kas veltīta Pretošanās kustībai padomju okupācijai un Sajūdim.

Panevēžas Drāmas teātra izrādes „Par tiem, kas mīl“ personāža Asgalvja apavi. Izrādi 1955. gadā uzveda režisors Jonas Alekna pēc Aleksandra Antokolska lugas. Asgalvja lomu atveidoja Broņus Babkauskas.

Šī publikācija ir tapusi ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā ir atbildīgs Preiļu novada dome, Grodņas reliģijas vēstures muzejs un Panevēžas novadpētniecības muzejs un tas nekādā veidā nevar tikt izmantots, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.

 Par projektu ENI-LLB-1-244 “Pārrobežu vēstures un kultūras mantojuma veicināšana ar muzeja inovāciju palīdzību” / Museum 2020

Projekta mērķis ir izveidot pārrobežu sadarbības platformu un radīt nosacījumus, lai nodrošinātu arvien lielāku tūristu un apmeklētāju interesi par kultūrvēsturisko mantojumu Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pierobežas teritorijā. Vadošais projekta partneris – Preiļu novada dome (LV), Grodņas reliģijas un vēstures valsts muzejs (BY), Panevēžas novadpētniecības muzejs (LT).

Šo projektu finansē Eiropas Savienība. Projekta budžets: 367 864,64 EUR, no tiem ES finansējums: 331 078,17 EUR

Projekta īstenošanas periods: 2020. gada 1. jūnijs – 2022. gada 31. maijs.

Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programma Eiropas kaimiņattiecību instrumenta ietvaros 2014.-2020. gadam.

http://europa.eu/;

http://www.eni-cbc.eu/llb

https://eeas.europa.eu/delegations/ belarus_be

 

Informāciju sagatavoja:

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs

https://preili.lv/nozares/kultura/muzeji/preilu-vestures-un-lietiskas-makslas-muzejs/

Grodņas reliģijas vēstures muzejs http://muzej.by/

Panevēžas novadpētniecības muzejs  http://www.paneveziomuziejus.lt/

Aicinām amatniekus uz apmācībām Dobelē

Latgales plānošanas reģiona projekta LLI-539 “Amatu prasmes tūrisma telpā” (Tour de Crafts), ietvaros projekta partneri Dobeles Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centrs sadarbībā ar Preiļu novada un Balvu novada pašvaldībām augusta sākumā organizē bezmaksas apmācības esošiem un topošiem amatniekiem.   Apmācības ir divas dienas ilgas un tiek organizētas divās grupās.

Pirmā grupa- 2021. gada 3. un 4. augustā.  Apmācību darba kārtība pievienota pielikumā.

Informējam, ka Preiļu novada pašvaldība nodrošinās transportu un Latgales plānošanas reģions nodrošinās naktsmītni. Dalībai seminārā pieteikties pie Preiļu novada pašvaldības Tour de Crafts projekta atbildīgās personas par amatniecības pasākumiem Anitas Vjakses, anita.vjakse@inbox.lv, tālr. 29193839, sīkāka informācija pie projekta koordinatores Elitas Jermolajevas, tālr. 29444989.

Otrā grupa- 2021.gada 5. un 6. augustā. Apmācību darba kārtība pievienota pielikumā.

Informējam, ka Balvu novada pašvaldība nodrošinās transportu un Latgales plānošanas reģions nodrošinās naktsmītni. Dalībai seminārā pieteikties pie Balvu novada pašvaldības Tour de Crafts projekta koordinatores Arvitas Voicišas, arvita.voicisa@balvi.lv, tālr. 29164755.

Aicinām savu dalību apmācībās pieteikt līdz 27. jūlijam, jo vietu skaits ir ierobežots.

Tiks ievērotas visas valstī noteiktās epidemioloģiskās prasības!

Ar sīkāku informāciju par projektu var iepazīties šeit: https://lpr.gov.lv/lv/regionalie_projekti/tour-de-crafts/#.YO1LYOgzZPY vai  https://latlit.eu/lli-539-tour-de-crafts/ .

Projekts LLI-539 “Amatu prasmes tūrisma telpā” (Tour de Crafts) tiek īstenots Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020.gadam ietvaros. Šo projektu finansē Eiropas Savienība. Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī raksta saturu pilnībā atbild Latgales Plānošanas reģions, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

Apmācību programma (PDF)

Informāciju sagatavoja
LPR projekta vadītāja
Kristīne Smagare

29. jūlija Preiļu novada domes sēdes darba kārtība

PREIĻU  NOVADA  DOMES SĒDE

2021. gada 29. jūlijā plkst. 15.00 Raiņa bulvāris 19, Preiļos, 2. stāva zālē

DARBA KĀRTĪBA

Finanšu komitejas jautājumi

1. Par Preiļu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā iekļauto bijušo vietējo pašvaldību Preiļu novada pašvaldības, Aglonas novada pašvaldības, Riebiņu novada pašvaldības, Vārkavas novada pašvaldības budžetu apvienošanu
2. Par Saistošo noteikumu Nr.2021/6 “ Par Preiļu novada pašvaldības apvienoto 2021. gada pamatbudžetu” apstiprināšanu
3. Par savstarpējiem norēķiniem ar pašvaldībām par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem no 01.07.2021. – 31.08.2021.
4. Par grozījumiem Preiļu novada domes 2009.gada 28.septembra saistošajos noteikumos Nr.2009/04 “Par pašvaldības nodevām Preiļu novadā”
5. Par saistošo noteikumu publicēšanas vietu
6. Par aizņēmumu objektam “Ražošanai pielāgotas teritorijas ar tipveida angāra ēku, 2 moduļu mājām, laukumu un inženierkomunikācijām Preiļos, Meža ielā izbūve”
7. Par izsoles rezultātiem

Sociālo, izglītības un kultūras komitejas jautājumi

8. Par ziņu par deklarēto dzīvesvietu anulēšanu
9. Par sociālo dzīvokļu īres līgumu pagarināšanu
10. Par uzņemšanu rindā uz pašvaldības dzīvojamo platību
11. Par reģistrēšanu sociālo dzīvokļu rindā un sociālā dzīvokļa īres tiesību piešķiršanu

Attīstības un infrastruktūras komitejas jautājumi

12. Par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu
13. Par nekustamā īpašuma atsavināšanu
14. Par nekustamā īpašuma sadali
15. Par zemes piekritību pašvaldībai
16. Par zemes nomu
17. Par adreses maiņu
18. Par pašvaldības telpas daļas nodošanu apakšnomā
19. Par izmaiņām pašvaldības autoceļu (iela) fonda padomes sastāvā
20. Par pilnvarojumu
21. Par pašvaldības dzīvokļu īpašumu reģistrāciju zemesgrāmatā

Domes priekšsēdētājs                                                                                                Ā. Vucāns

Draudzes dārzs saules pusē

Preiļu novada domes finansētajā un nodibinājuma “Viduslatgales pārnovadu fonds” organizētajā Mazo grantu projektu konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi – 2021” Latgales Pareizticīgo biedrības projekts “Draudzes dārzs saules pusē” ieguva finansējumu 550,00 eiro apmērā. Ar Mazo grantu projekta palīdzību biedrības biedri un brīvprātīgie  paplašināja apstādījumu teritoriju un papildināja to ar vērtīgiem ilggadīgajiem  dekoratīvajiem augiem, kokiem un košumkrūmiem.

Katru gadu biedrība un Aizkalnes pareizticīgo draudzes locekļi ziedo ne tikai baznīcas uzturēšanai, bet cenšas sakopt arī  kādu dievnama apkārtnes  stūrīti. Baznīca kalpo kā patvēruma un saliedētības, labo nodomu mājvieta, tāpēc pašas celtnes un tās apkaimes izskats biedrības biedriem un draudzes locekļiem nav vienaldzīgs. 2020. gada pavasarī puķu dobju iekopšanas talkas daudziem palīdzēja psiholoģiski atgūties pēc Covid-19 ierobežojumiem, laikā, kad tika noteikti distancēšanās ierobežojumi, sakopts dievnams un tā apkaime ļāva cilvēkiem stiprināt garu un gūt iedvesmu.

Pareizticīgo baznīca ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, ko apmeklē ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet  arī dievlūdzēji no tuvākām un tālākām apkaimēm. Lai gan pareizticīgo dievnams nav iekļauts novada  tūrisma maršrutos, šeit bieži iegriežas arī tūristi. Tāpēc ir svarīgi, ka apkārtējā teritorija ir apzaļumota, sakopta un kalpo kā Aizkalnes pagasta un visa Preiļu novada vizītkarte. Blakus dievnamam atrodas sakopta kapsēta, kurā izgriezti vecie koki, pie ieejas vārtiem sakuplojušas puķu dobes  un uzsākta apkārtnes labiekārtošana. Projekta rezultātā ciema centrā pie Aizkalnes pareizticīgo baznīcas tapusi skaista un pievilcīga atpūtas vieta ar puķu un košumkrūmu daudzveidību.

   

Projekta vadītāja Zoja Matvejeva

“Latvijas Pasts” atgādina par iespējām saņemt pasta pakalpojumus klienta dzīvesvietā Preiļu novadā

Latvijas Pasts atgādina par iespējām saņemt pasta pakalpojumus klienta dzīvesvietā vairākās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidotā Preiļu novada teritorijās. Jaunā novada Aizkalnes, Alksnienas, Grāveru, Kapiņu, Prikuļu, Rimicānu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas iedzīvotāji var pieteikties pasta pakalpojumiem savā dzīvesvietā un ērti sev izdevīgā laikā tos saņemt, iepriekš sazinoties ar Latvijas Pasta Klientu centru pa tālruni: 27008001 vai 67008001. Saņemot aicinājumu par sūtījuma saņemšanu, šajās teritorijās dzīvojošie adresāti var pieteikt sūtījuma bezmaksas piegādi savā dzīvesvietā.

 Latvijā patlaban darbojas dažādas pasta pakalpojumu sniegšanas formas – atkarībā no konkrētās teritorijas iedzīvotāju skaita, pasta pakalpojumu izmantošanas apjoma un patērētāju paradumiem pasta pakalpojumi tiek sniegti pilna spektra tradicionālā pasta nodaļā, pasta pakalpojumu sniegšanas vietā vai ar pastnieka starpniecību klienta dzīvesvietā atbilstoši tam, cik pasta pakalpojumi attiecīgajā vietā ir pieprasīti.

Ārkārtējās situācijas laikā Latvijas Pastam nācās atteikties no klātienes pasta pakalpojumu sniegšanas vairākās lauku teritoriju pasta pakalpojumu sniegšanas vietās, kur bija zems pakalpojumu pieprasījums un kas strādāja tikai stundu dienā arī pirms Covid-19 krīzes, – šāds lēmums tika pieņemts, gan īstenojot drošības pasākumus Covid-19 ierobežošanai, gan tāpēc, ka vietējo pašvaldību telpas, kur šīs pasta pakalpojumu sniegšanas vietas atradās, nebija pieejamas apmeklētājiem.

Turpinot epidemioloģiskās drošības rekomendāciju ievērošanu, Latvijas Pasts atsevišķās lauku teritorijās ir saglabājis ārkārtējās situācijas periodā ieviesto pasta pakalpojumu sniegšanas darbības modeli, jo vietās ar mazu iedzīvotāju skaitu šāds modelis ir dzīvotspējīgāks un izdevīgāks. Klienti labprāt izmanto pastnieka nodrošinātos pasta pakalpojumus savā dzīvesvietā – tie ir izdevīgi, droši un pieejami ne tikai noteiktā darbalaikā, bet tad, kad tas klientam nepieciešams.

Šāds pasta pakalpojumu sniegšanas modelis jaunizveidotajā Preiļu novadā ir pieejams Aizkalnes, Alksnienas, Grāveru, Kapiņu, Prikuļu, Rimicānu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas iedzīvotājiem – minēto teritoriju klientiem pasta pakalpojumi tiek nodrošināti dzīvesvietā pēc pieprasījuma, iepriekš sazinoties ar Latvijas Pasta Klientu centru pa tālruni 27008001 vai 67008001.

Universālā pasta pakalpojumu sniegšana – vēstuļu korespondences (vēstules, pastkartes, bandroles, sīkpakas) un pasta paku sūtījumu saņemšana un nodošana nosūtīšanai – klientu dzīvesvietā tiek nodrošināta ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pasta pakalpojumu sniegšanas vietās bez papildu komisijas maksas.

Pie pastnieka klienta dzīvesvietā ir pieejami šādi pakalpojumi:

 iekšzemes un pārrobežu vienkāršu, izsekojamu, ierakstītu un apdrošinātu

vēstuļu korespondences (vēstules, pastkartes, bandroles, sīkpakas) un pasta paku sūtījumu pieņemšana un nosūtīšana;

  • pastmarku, aplokšņu, pastkaršu iegāde;
  • preses izdevumu abonēšana;
  • iemaksas un izmaksas Pasta norēķinu sistēmā;
  • naudas pārvedumu izmaksa;
  • komunālo maksājumu un citu rēķinu apmaksa;
  • komercpreču iegāde u.c.

Klientam teritorijās, kur pasta pakalpojumi tiek nodrošināti dzīvesvietā pēc pieprasījuma, ir divas iespējas kā rīkoties, ja saņemts aicinājums par sūtījuma saņemšanu:

  • Pieteikt sūtījuma bezmaksas piegādi savā dzīvesvietā, iepriekš piesakot to pa tālruni 27008001 vai 67008001.
  • Bez iepriekšēja pieteikuma sūtījumu iespējams saņemt adresāta teritoriju apkalpojošajā pasta nodaļā, kuras atrašanās vieta, adrese un darbalaiks norādīts uz aicinājuma.

Preiļu novada Aizkalnes, Alksnienas, Grāveru, Kapiņu, Prikuļu, Rimicānu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas iedzīvotāji par pasta pakalpojumu saņemšanas iespējām  ir atkārtoti informēti arī ar īpašiem paziņojumiem savās pastkastītēs.

Jebkuru jautājumu gadījumā par Latvijas Pasta sniegtajiem pakalpojumiem klienti tiek aicināti sazināties ar Latvijas Pasta Klientu centru –  tālrunis 67008001 vai 27008001; e-pasta adrese: info@pasts.lv; sociālie tīkli: twitter.com/latvijas_pasts, facebook.com/latvijas.pasts.

 Par VAS Latvijas Pasts

Latvijas Pasts nodrošina plašāko pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, uzturot vairāk nekā 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietu. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. Latvijas Pasts ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā ap 3200 darbinieku. Uzņēmuma iekšzemes sūtījumu piegādes kvalitātes mērījumus veic viena no Latvijas vadošajām tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūrām Kantar TNS, savukārt pārrobežu sūtījumu piegādes kvalitātes kontroles mērījumi tiek nodrošināti Starptautiskās pasta korporācijas (International Post Corporation) ietvaros ar izpētes kompāniju Kantar TNS, Ipsos un Quotas starpniecību.

Sīkākai informācijai:
Vineta Danielsone | Vecākā sabiedrisko attiecību projektu vadītāja
Tālr.: +371 67608504 | Mob.: +371 26722585
E-pasts: pr@pasts.lv; vineta.danielsone@pasts.lv
twitter.com/latvijas_pasts | facebook.com/latvijas.pasts | instagram.com/latvijas_pasts

Holokausta upuru piemiņas pasākums Preiļos – 6. augustā

Pieminot pirms 80 gadiem 1941. gada jūlijā un augustā holokaustā nogalinātos ebreju tautības preiliešus, 6. augustā plkst. 14.00 ar Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja vides stendizstādes “Ebreji Preiļos” atklāšanu pretī Kultūras namam Raiņa bulvārī 28 sāksies tradicionālais holokausta upuru piemiņas pasākums.

Vides stendizstāde “Ebreji Preiļos” veltīta nu jau zaudētajai Preiļu ebreju kopienai, kas līdz Otrajam pasaules karam bija neatņemama mūsu pilsētas daļa – tie bija mūsu vecvecāku paziņas, kaimiņi un draugi, rotaļu biedri un kolēģi, kuru darbs un ieguldījums ir noteicis arī to, kādi Preiļi izskatās mūsdienās. Izstāde būs skatāma līdz rudenim un, sākoties mācību gadam, muzejs to izmantos arī izglītojošajā darbā ar skolu jaunatni.

Pasākuma turpinājumā plkst. 14.30 novadnieks, pētnieks, zinātņu doktors Didzis Bērziņš piedāvā doties izzinošā pastaigā “Preiļi, 1941, holokausts” pa ebreju Preiļiem: brīnišķīgu, skaistu, bagātīgu pasauli, kas pastāv vairs tikai mūsu atmiņās. Runāsim par laikiem, notikumiem, vietām un cilvēkiem: viņu un mūsu izvēlēm, pieredzi, atmiņu, dzīvi. Pastaiga tiek organizēta Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta “Holokausta diskursi un infrastruktūra Latvijā”, Nr.1.1.1.2/VIAA/4/20/744 ietvaros.

Pasākums noslēgsies plkst. 15.30 ar piemiņas brīdi Holokausta upuru memoriālā Cēsu ielā.

Pasākums tiks organizēts, ievērojot valstī noteiktos pulcēšanās ierobežojumus.

Ilona Vilcāne
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciāliste