Izsludināts projektu konkurss jaunatnes organizāciju darbības atbalstam

18.06.2021.

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra izsludina atklātu IZM Jaunatnes politikas valsts programmas projektu konkursu “Atbalsts jaunatnes organizāciju darbībai un līdzdalības nodrošināšanai valsts un starptautiskajā jaunatnes politikā”. Projektu pieteikumus finansējuma saņemšanai nacionālā mēroga jaunatnes organizācijas var iesniegt līdz 2021. gada 19. jūlijam (ieskaitot).

Konkursa mērķis ir nodrošināt atbalstu jaunatnes organizāciju darbībai, līdzdalības nodrošināšanai valsts un starptautiskajā jaunatnes politikā un aktivitāšu organizēšanai, sekmējot jauniešu aktīvu pilsonisko un politisko līdzdalību, jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanos sabiedrībā, kā arī stiprinot jauniešu un jaunatnes organizāciju līdzdalību lēmumu pieņemšanā visos līmeņos.

Projekta mērķgrupa ir jaunieši, tai skaitā jaunieši ar ierobežotām iespējām vecumā no 13 līdz 25 gadiem, projekta administrēšanā iesaistītais personāls un projektā īstenošanā iesaistītie darbā ar jaunatni veicēji.

Vienam projektam maksimāli pieejamais finansējums ir 57 000,00 euro gadā. Projekta iesniegumu konkursam var iesniegt jaunatnes organizācija, kura atbilst Jaunatnes likuma 12. panta ceturtajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

Projekta pieteikuma iesniegšanas termiņš ir 2021. gada 19. jūlijs (ieskaitot). Projekta iesnieguma dokumentus var iesniegt tikai elektroniski, parakstītus ar drošu elektronisko parakstu.

Atklātā projektu konkursa “Atbalsts jaunatnes organizāciju darbībai un līdzdalības nodrošināšanai valsts un starptautiskajā jaunatnes politikā” nolikums un citi aktuāli dokumenti ir pieejami JSPA tīmekļa vietnē.

 Par Jaunatnes politikas valsts programmu

Jaunatnes politikas valsts programma 2021. – 2023. gadam ir izstrādāta, lai nodrošinātu efektīvu un koordinētu jaunatnes politikas īstenošanu Latvijā un nodrošinātu ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentos noteikto uzdevumu īstenošanu un rezultatīvo rādītāju sasniegšanu jaunatnes jomā.

Jaunatnes politikas valsts programmas 2021. – 2023. gadam mērķis ir ar informatīvu, metodisku un finansiālu valsts atbalstu nodrošināt darba ar jaunatni Latvijā koordināciju un attīstību, lai radītu labvēlīgu vidi jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanai un palīdzētu katram jaunietim uzsākt patstāvīgu dzīvi kā atbildīgam sabiedrības loceklim. Programmā ietvertie pasākumi ir pakārtoti Jaunatnes politikas pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam definētajiem mērķiem, rīcības virzieniem un uzdevumiem.

Par JSPA

JSPA darbojas kopš 1999. gada. Tā ir Izglītības un zinātnes ministres pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir veicināt jauniešu aktivitāti un mobilitāti, līdzdalību jaunatnes brīvprātīgajā darbā, neformālās izglītības un jaunatnes informācijas programmās un projektos, kā arī veicināt jauniešu neformālo izglītību saistībā ar mūžizglītību.

JSPA administrē dažādas starptautiskas un nacionālas programmas: “Erasmus+”; “Eiropas Solidaritātes korpuss”, Eiropas Komisijas informācijas tīklu jauniešiem “Eurodesk”, “eTwinning”, Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmu, Jauniešu garantijas projektu “PROTI un DARI!”.

Informāciju sagatavoja:
Laura Bringina
JSPA Komunikācijas daļas vecākā referente
e-pasts: laura.bringina@jaunatne.gov.lv
t. +371 6735625

Pēdējās izmaiņas: 18.06.2021.

Latgales plānošanas reģions izsludina atklātu projektu konkursu uzņēmējdarbības atbalstam

Latgales plānošanas reģions izsludina pieteikšanos atklātā projektu konkursā “Atbalsts biznesa ideju īstenošanai Latgalē” EEZ grantu 2014.–2021. gada perioda programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” ietvaros.

2021. gada 17. maijā Latgales plānošanas reģions ir izsludinājis pieteikšanos EEZ grantu 2014.–2021. gada perioda programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” atklātā projektu konkursā “Atbalsts biznesa ideju īstenošanai Latgalē”, kur būs iespēja saņemt atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai līdz 2024. gadam, īstenojot jaunas biznesa idejas un radot darba vietas Latgales reģionā.

Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina – Tabūne uzsver, “Latgales plānošanas reģionam ir noslēdzies ļoti atbildīgs darba cēliens – esam pirmais un vienīgais plānošanas reģions, kas, pateicoties EEZ grantam, var piedāvāt uzņēmējiem atbalstu  īstenot savus projektus brīdī, kad notiek atgūšanās no pandēmijas izraisītās krīzes un granti uzņēmējdarbības attīstībai nav plaši pieejami. Minētais atbalsts turpinās Rīcības plāna Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei īstenošanu. Reģiona uzņēmējdarbības attīstībā un nodarbinātības veicināšanā tiks investēts vairāk nekā pusmiljons EUR. Kaut arī vienam projektam pieejamais finansējums nav liels, tomēr augstais atbalsta līdzfinansējums to padara ļoti pievilcīgu mazajiem komersantiem. Vēlamies īpaši pateikties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai par sadarbību grantu shēmas sagatavošanā.”

Projektu konkursa ietvaros tiks atbalstītas gandrīz visas uzņēmējdarbības jomas un atbalstam var pieteikties jebkura fiziska un juridiska persona (mazais vai mikro uzņēmums), kas savu saimniecisko darbību veic Latgales reģionā. Projektu iesniedzēji, īstenojot jaunu biznesa ideju, varēs saņemt atbalstu jaunu produktu vai pakalpojumu radīšanai, esošu produktu uzlabošanai, ražošanas jaudas būtiskai palielināšanai vai ražošanas procesu būtiskai maiņai, kā arī esošu pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai.

Konkursam pieejamais programmas līdzfinansējums ir 540 000 EUR un vienam projektam pieejamais līdzfinansējums ir no 5000 līdz 10 000 EUR. Līdzfinansējuma atbalsta intensitāte nepārsniedz 55% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Visi projekta konkursa dokumenti ir publicēti Latgales plānošanas reģiona mājas lapā internetā, sadaļā Grantu shēma “Atbalsts biznesa ideju īstenošanai Latgalē” https://lpr.gov.lv/lv/regionalie_projekti/eez-fi-programma/grantu-shema-atbalsts-biznesa-ideju-istenosanai-latgale/#.YMn5X6gzaUk , kā arī EEZ grantu mājas lapā internetā https://eeagrants.lv/regionala-attistiba-un-kultura/projektu-konkursi .

Projektu pieteikumus var iesniegt Latgales plānošanas reģionam no 2021. gada 17. jūnija līdz 21. septembrim.

Sīkāka informācija –  nosūtot jautājumus uz e-pastu: eeagrants@lpr.gov.lv

Vairāk informācijas par EEZ grantu programmu “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība”: www.eegrants.lv

Strādājam kopā zaļai, konkurētspējīgai un iekļaujošai Eiropai!

EEZ granti ir Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas ieguldījumu zaļā, konkurētspējīgā un iekļaujošā Eiropā. Ir divi galvenie mērķi: samazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropā un stiprināt divpusējās attiecības starp donorvalstīm un 15 ES valstīm Centrālajā Eiropā, Dienvideiropā un Baltijā.

Trīs donorvalstis cieši sadarbojas ar ES, pamatojoties uz Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ). Donorvalstis no 1994. līdz 2014. gadam ir piešķīrušas atbalstu 3,3 miljardu eiro apmērā. Laikposmā no 2014. līdz 2021. gadam EEZ grantu atbalsts sasniegs 1,55 miljardus eiro.

Šā perioda prioritātes:

  • Inovācijas, pētniecība, izglītība un konkurētspēja
  • Sociālā iekļaušana, jauniešu nodarbinātība un nabadzības mazināšana
  • Apkārtējā vide, enerģētika, klimata pārmaiņas un ekonomika ar zemu izmešu līmeni
  • Kultūra, pilsoniskā sabiedrība, laba pārvaldība un pamattiesības
  • Tieslietas un iekšlietas.

Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas kopīgi finansē EEZ grantus, kuru iemaksas balstās uz šo valstu IKP. Tiesības saņemt grantus atbilst kritērijiem, kas noteikti ES Kohēzijas fondam, kas paredzēts dalībvalstīm, kurās iekšējais kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 90% no ES vidējā līmeņa.

VID no 28. jūnija atsāks klientu apkalpošanu klātienē pēc iepriekšēja pieraksta

Pakāpeniski mazinoties epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atsāks klientu apkalpošanu klātienē Rīgā un citās Latvijas pilsētās. Klātienes apkalpošana VID klientu apkalpošanas centros notiks tikai pēc iepriekšēja pieraksta un stingri ievērojot drošības un piesardzības prasības. Tādēļ aicinām rūpīgi izvērtēt nepieciešamību doties uz klientu apkalpošanas centriem klātienē un turpināt izmantot iestādes pakalpojumus un saņemt konsultācijas attālināti – Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) vai zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni. 

 Pieteikties klātienes apmeklējumam varēs, sākot no 2021. gada 21.jūnija, zvanot pa tālruni 67120005, taču pirmie klātienes apmeklējumi varēs notikt no 28.jūnija, neaizmirstot paņemt līdzi arī personu apliecinošo dokumentu (pasi vai ID karti).

Pieteikties klātienes apkalpošanai varēs šādos VID klientu apkalpošanas centros: Rīgā (Talejas iela 1), Jelgavā (Lielā iela 6), Jēkabpilī (Draudzības aleja 2), Daugavpilī (Klusā iela 4a), Rēzeknē (18. novembra iela 16), Valmierā (Beātes iela 49), Liepājā (Jūras iela 25/29) un Ventspilī (Dzintaru iela 22/9).

VID klientu apkalpošanas centrā Rīgā, Talejas ielā 1 apmeklētāji tiks pieņemti pirmdienās no plkst. 9:00 līdz 19:00, kā arī trešdienās un ceturtdienās no plkst. 9:00 līdz 17:00, bet pārējās minētajās pilsētās –  pirmdienās un ceturtdienās no plkst. 9:00 līdz 18:00.

 VID darbinieku klātienes pakalpojumi no 2021. gada 28. jūnija pirmdienās un ceturtdienās būs pieejami arī deviņos valsts un pašvaldības vienotajos klientu apkalpošanas centros šādās Latvijas pilsētās – Tukumā (Talsu iela 4), Smiltenē (Dārza iela 3), Aizkrauklē (Lāčplēša iela 1), Valkā (Rīgas iela 25), Gulbenē (Ābeļu iela 2), Bauskā (Uzvaras iela 1), Līvānos ( Rīgas iela 77), Alūksnē (Dārza iela 11) un Ludzā (Raiņa iela 16).  Šajos valsts un pašvaldības vienotajos klientu apkalpošanas centros iepriekšējs pieraksts nav nepieciešams.

Apmeklējot klientu apkalpošanas centrus, lūdzam būt piesardzīgiem un atbildīgiem, un ievērot visus valstī joprojām noteiktos piesardzības pasākumus – vilkt sejas masku, ieturēt 2 metru distanci no citiem cilvēkiem, dezinficēt rokas, ievērot respiratoro higiēnu un citus nosacījumus savai un apkārtējo drošībai. Aicinām atlikt VID apmeklējumu, jūtot elpceļu slimības pazīmes, kā arī nenākt, ja noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai stingrā izolācija.

Par VID klātienes pakalpojumu pieejamību arī citās Latvijas pilsētās aicinām sekot līdzi informācijai VID tīmekļvietnē www.vid.gov.lv un sociālajās platformās.

Atgādinām, ka iedzīvotāji visus VID pakalpojumus var saņemt elektroniski VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā. VID konsultācijas var saņemt, zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000 vai uzdodot savu jautājumu rakstiski VID EDS sadaļā “Sarakste ar VID”.  Svarīgi, ka, zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000, ikviens var saņemt arī personificētu konsultāciju, ja vien zvanot pieslēdzas VID EDS un nosauc tur redzamo kodu.

Informāciju sagatavoja:
VID Sabiedrisko attiecību daļa
Tālr. 67122668, 67122670
Talejas iela 1, Rīga, LV-1978
www.vid.gov.lv

Jaunieši nav mūsu nākotne. Viņi ir šeit un tagad

17.06.2021.

Ar šādu vadmotīvu 15. jūnijā notika PLATFORMA, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Lietuvas Pašvaldību asociācijas kopīgi organizētais starptautiskais vebinārs “Jaunatne. Klimats. Vietējā politika. Kādēļ un kādēļ gan ne?” (Youth. Climate. Local politics. Why and why not?). PLATFORMA ir Eiropas mēroga pilsētu un reģionu koalīcija, kā arī nacionālās, Eiropas Savienības un globālās apvienības, kas sadarbojas.

Jauniešu loma ir ļoti nozīmīga: viņi aktīvi piedalās dažādās aktivitātēs klimata pārmaiņu mazināšanai, vietējos un starptautiskos projektos, lai veidotu izpratni par vides jautājumiem. Būtiski, lai viņiem būtu iespējas piedalīties arī lēmumu pieņemšanā pašvaldībās, jo šie lēmumi noteikti ietekmēs viņu nākotni. Vebināra dalībnieki diskutēja par to, vai jaunieši ir pārmaiņu virzītāji? Kas jaunajai paaudzei vajadzīgs, lai būtu par pozitīvo pārmaiņu katalizatoru? Kā politiķi var sadarboties ar jauniešiem vietējā un nacionālajā līmenī?

Vebinārā piedalījās Eiropas Savienības institūciju pārstāvji no Latvijas un Lietuvas. Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas Inese Vaidere iepazīstināja ar savu redzējumu par to, vai klimata politika tagad ir jebkuras politikas pamats, un kāda ir jauniešu loma tajā?

Rīgas Tehniskās universitātes docētāja Antra Viļuma  prezentācijā “Padarot mūsu pašvaldības labākas: kādēl un kā iesaistīt jauniešus? Jaunā Eiropas Bauhaus iniciatīva” demonstrēja Arhitektūras fakultātes studentu sadarbību ar pašvaldībām, un kā piemērs tika minēts arī preilietes Agnijas Pastares pirms dažiem gadiem izstrādātais projekts bijušās linu fabrikas teritorijas attīstībai Preiļos.

Pasākumā bija stāsti un labās prakses piemēri no Latvijas (Talsi, Valmiera), Lietuvas, Gruzijas un Ukrainas par jauniešu iesaisti vides aktivitātēs un vietējās politikas veidošanā.

Pasākuma noslēgumā dalībniekiem tika piedāvāts pārsteigums – Mūzikas un mākslas video, kas izveidots pēc Agitas Kaupužas (LPS pilnvarotās pārstāves Briselē) iniciatīvas, iesaistot Latvijas, Ukrainas un Gruzijas skolas. Video piedalījās Preiļu Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi, kā arī mūsu pašvaldības partneri no Ņižinas (Ukrainā) un Ozurgeti (Gruzijā): https://www.youtube.com/watch?v=qt6DDd2AlWs&list=PLLtiZjDjhu6C3eJQojLasO-HOveAAwhAw&index=25&t=19s

Vebinārs  “Youth. Climate. Local politics. Why and why not? “

 

Elita Jermolajeva
Preiļu novada domes Attīstības daļas vadītāja

BIOR: iedzīvotāji aicināti līdzdarboties zinātniskā pētījumā; apzināt šķēršļus Latvijas upēs

Valsts zinātniskais institūts BIOR aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju piedalīties unikālā citizen science jeb sabiedriskās zinātnes iniciatīvā, apzinot šķēršļus Latvijas upēs.

Dodoties pārgājienā gar upi, laivojot vai makšķerējot, ikvienam ir iespēja mobilajā aplikācijā dabasdati.lv atzīmēt vietu ar novērotajiem vai uzietajām grūti pārvaramām caurtekām zivīm, piemēram, aizsprostiem, aizsprostu paliekām, bebru aizsprostiem, ūdenskritumiem.

Dabasdati mobilās lietotnes kartē ir iespēja ievietot savus novērojumus, šķēršļa atrašanās vietu un fotogrāfiju. Lai to izdarītu, lietotājiem nepieciešams aktivizēt vai izveidot jaunu kontu portālā www.dabasdati.lv, uzstādīt Android vai iPhone lietotni (pielāgojumi iPhone lietotnē būs pieejami tuvāko dienu laikā), tās uzstādījumos izvēlēties iespēju “Pielāgot Bior projektam” un sākt ziņot šķēršļus upēs.

Ievāktie dati nonāks kopējā dabasdati.lv krātuvē un nogādāti institūta BIOR pētniekiem izvērtēšanai. Šķēršļu precīzai atzīmēšanai, mobilā lietotne izmanto “Karšu izdevniecības Jāņa sēta” pamatkarti un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras ortofotokarti.

Kā uzsver BIOR vadošie pētnieki, tikai dažas Latvijas upes no iztekas līdz grīvai ir brīvas no šķēršļiem. Pārējām Latvijas upēm plūdumu kavē ne tikai lielāki vai mazāki aizsprosti, bet arī aizsprostu paliekas, neveiksmīgi ieliktas caurtekas, akmeņu krāvumi un bebru dambji. Šādi šķēršļi atstāj būtisku ietekmi arī uz zivīm – migrācija uz nārsta vietām ir svarīga ne tikai lašiem, taimiņiem, nēģiem un vimbām, bet arī daudzām mazāk zināmām zivju sugām.

Šķēršļu apzināšana upēs ir pirmais solis uz to ietekmes mazināšanu. Iedzīvotāju iesūtītā informācija tiks izmantota Latvijas upju inventarizēšanā, kuru šobrīd veic BIOR pētnieki. Pēc tam Latvijas upes 19 tūkstošu kilometru garumā tiks ierindotas prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā.

Nozīmīgāko mazāko šķēršļu nojaukšanu būs iespējams īstenot piesaistot finansējumu no LIFE GoodWater IP mazo grantu programmas vai Zivju Fonda, savukārt risinājumi lielākiem šķēršļiem tiks meklēti valsts programmu ietvaros.

Latvijas upju sarakstu BIOR vadošie pētnieki izstrādā sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālistiem. Visas Latvijas upes tiks sadalītas vienu kilometru garos posmos un par katru upes posmu datubāzē tiks iekļauta pieejamā informācija, piemēram, upes kritums, gultnes substrāts, zemes izmantošanas veids upes krastā.

Latvijas upju inventarizācija nepieciešama, lai novērtētu upju nozīmi zivju sugu aizsardzībā un faunas daudzveidībā, kā arī saimnieciski izmantojamo zivju resursu saglabāšanā. Šāda datu bāze nodrošinātu zinātniski pamatotu upju apsaimniekošanas pasākumu plānošanu un palielinātu upju atjaunošanas pasākumu efektivitāti.

Informāciju sagatavoja:
Ilze Dimante
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “Bior”
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Tālr. 26111123

Ciemos aicina Raiņa jaunu dienu zeme “Jasmuiža”

Raiņa muzejs “Jasmuiža” (Preiļu novads, Aizkalne) šovasar ir vēris savas durvis apmeklētājiem/

Jau no 5. maija Jasmuižas brīvdabas teritorijā ir skatāma biedrības “Tautas fotostudija “Ezerzeme – F”” izstāde “Raiņa dzeja fotogrāfijā”. Tā tapusi projekta “Rainis un fotogrāfija” ietvaros. Biedrība “Tautas fotostudija “Ezerzeme – F”” – 2020. gadā aicināja fotogrāfus no visas Latvijas iesaistīties fotokonkursā “Raiņa dzejolis fotogrāfijā”. Konkursam tika iesūtīti vairāk nekā 30 autoru darbi, no kuriem 23 tika nodrukāti uz ūdens izturīgām foto planšetēm, pievienojot attiecīgas Raiņa dzejoļa rindas. Projektā piedalījās fotogrāfi no Liepājas, Ventspils, Rīgas, Jelgavas, Jūrmalas, Daugavpils, Ilūkstes, Naujenes, Viļakas un Ogres. kur pievienojot attiecīgas Raiņa dzejoļa rindas. Projektā piedalījās fotogrāfi no Liepājas, Ventspils, Rīgas, Jelgavas, Jūrmalas, Daugavpils, Ilūkstes, Naujenes, Viļakas un Ogres. Izstāde būs skatāma līdz 31. oktobrim.

No 12. jūnija muzejā piedāvājam vēl divas jaunas izstādes, kuras būs skatāmas līdz oktobra beigām. Viena no tām ir Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja ceļojošā izstāde „Raiņa lugai „Zelta zirgs” – 111”. Tā veltīta Jānim Zāberam, Rainim, Arvīdam Žilinskim un operas “Zelta zirgs” iestudējumam 1965. gadā. Izstādes vienojošais motīvs ir Raiņa luga “Zelta zirgs”, kas tapusi emigrācijā Lugāno 1909. gadā. Tā savukārt iedvesmoja komponistu A.Žilinsku radīt operu, kurā Antiņa lomā bija izcilais operdziedātājs Jānis Zābers.

Savukārt biedrība “Artemisija” uz muzeju ir atvedusi izstādi “Krāsaini spilveni”. Šo savdabīgo izstādi veido spilveni, kurus radīt iedvesmojušas Imanta Ziedoņa “Krāsainas pasakas”. I. Ziedoņa pasaku burvībai ļāvušās tekstilmozaīkas meistares no visas Latvijas. Izstādes mērķis ir parādīt krāsu spēles tekstilā, kā arī pievērst sabiedrības uzmanību tekstilmākslai kā patstāvīgam mākslas veidam.

Tekstilmozaīka – angļu valodā patchwork vai quilt – pie mums pazīstama tikai nesen. Šīs tehnikas vēsture ir ļoti sena un fascinējoša. Kaut arī tekstilmozaīka kā mākslas veids pasaulē ir ļoti pazīstama, tās popularitāte Latvijā ir augusi tieši pēdējo divdesmit gadu laikā. Tā tiek izmantota apģērbu šūšanā, funkcionālo objektu veidošanā un ar īpašu vērienu mākslas darbos.

Mūsdienās tekstilmozaīka ir plaši izplatīta visā pasaulē. Tiek izdotas grāmatas, žurnāli, ir pieejami darba rīku komplekti un citi materiāli, kas nepieciešami, strādājot dažādās tekstilmozaīkas tehnikās. Tiek organizēti tekstilmozaīkas kursi, apmācību stundas skolās, simpoziji un izstādes.

Projekta ietvaros biedrība “Artemisija” aicināja tekstilmozaīkas pasniedzēju Aijas Rācenājas un Svetlanas Semjonovas kursu apmeklētājus iesniegt savus darbus eksponēšanai izstādē, atainojot tekstilā savus iespaidus, vīzijas un sapņus, kas gūti, pārlasot Imanta Ziedoņa pasakas. Izstādē eksponētie darbi piedāvā ieskatu dažādo tehniku – gan tradicionālo, gan mūsdienu – pielietojumā darbā ar tekstilu.

Jasmuižā skatāms arī pastāvīgais piedāvājums – Rainim veltītā ekspozīcija, Latgales keramikas ekspozīcija, kā arī A. Paulāna keramikas darbnīca – ceplis.

Muzeja apmeklētājiem piedāvājam noskatīties videofilmu “Rainis. Aspazija. Laikarits”, kā arī pieejami planšetdatori ar informatīvo gidu un Latgales keramikas digitālā ekspozīcija.

Būsiet mīļi gaidīti Raiņa jaunu dienu zemē Jasmuižā!

 

Solvita Kleinarte,
Raiņa un Aspazijas muzeja vadītājas vietniece

Aicina iedzīvotājus izvairīties no finanšu krāpniekiem

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), Valsts policija un citas institūcijas regulāri no iedzīvotājiem saņem informāciju par gadījumiem, kad krāpnieki izkrāpuši vai mēģinājuši izkrāpt finanšu līdzekļus. FKTK piedāvā informatīvo materiālu, kā neiekrist finanšu krāpnieku slazdos un kā neuzķerties uz nelicencētu finanšu pakalpojumu sniedzēju piedāvājumiem.

 

 

FKTK mājaslapā atrodama papildu informācija:

– ieguldījumu pakalpojumu sniedzēji, kuriem ir tiesības strādāt Latvijā https://www.fktk.lv/tirgus-dalibnieki/ieguldijumu-pakalpojumu-sniedzeji/,

– brīdinājumi par nelicencētu pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem nedrīkst sadarboties https://www.fktk.lv/klientu-aizsardziba/bridinajumi-par-nelicencetiem-pakalpojumu-sniedzejiem-un-aizdomigiem-finansu-darijumiem/,

– informācija, kā atpazīt nelicencētu pakalpojumu piedāvājumus un krāpšanas mēģinājumus un kur vērsties, ja cilvēks kļuvis par upuri krāpniekiem vai uzrunāts sadarboties ar nezināmām personām https://www.fktk.lv/klientu-aizsardziba/uzmanies-neiekriti-krapnieku-un-nelicencetu-pakalpojumu-sniedzeju-lamatas/.

Pašnodarbinātie un autori, kas prognozē mazus ienākumus, var izvēlēties nemaksāt minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas

16.06.2021.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka saimnieciskās darbības veicēji (t.sk. mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji) un autoratlīdzību saņēmēji, kuri nav darba ņēmēji un prognozē, ka viņu ienākums turpmāk šogad nesasniegs 1500 eiro katrā ceturksnī, var izvēlēties neveikt jaunās minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Lai šīs iemaksas netiktu aprēķinātas, cilvēkam līdz 2021. gada 15. jūlijam jāvēršas ar iesniegumu VID.

 Iesniegumu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāiesniedz līdz šī gada 15. jūlijam par šī gada trešo ceturksni un līdz 15.oktobrim par ceturto ceturksni.

Iesniegumu par trešo un ceturto ceturksni var iesniegt arī kopā, līdz 2021.gada 15.jūlijam. Tie cilvēki, kas plāno uzsākt saimniecisko darbību pēc 2021.gada 1.jūlija, iesniegumu var iesniegt vienlaikus ar reģistrāciju VID.

Iesniegumu aizpilda brīvā formā un iesniedz EDS sadaļā “Sarakste ar VID”. Iesniegumā jānorāda laika periods, par kuru prognozē ienākumus (konkrētus mēnešus vai ceturkšņus, kad ienākums nesasniegs 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī).

Savlaicīga iesnieguma iesniegšana ir ļoti būtiska, jo tikai pēc iesnieguma saņemšanas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) neaprēķinās minimālās sociālās iemaksas, kas papildus jāveic pašnodarbinātajam (t.sk. mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam) vai autoram (arī tad, ja autors nav reģistrējis saimniecisko darbību).

Savukārt autoratlīdzību saņēmēji un saimnieciskās darbības veicēji (t.sk. mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji), kas prognozē nelielus ienākumus (mazāk par 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī) un izvēlas stiprināt savas sociālās apdrošināšanas iemaksas, turpmāk maksās minimālās obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas pensijas apdrošināšanai 10 % apmērā no starpības starp 1500 eiro un deklarēto ienākumu.

Veicamās iemaksas katra ceturkšņa beigās aprēķinās VSAA, savukārt informāciju par tām cilvēks saņems VID EDS.

Papildu informācija par minimālajām obligātajām iemaksām pieejama VID metodiskajā materiālā “Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas“.

Informāciju sagatavoja:
VID Sabiedrisko attiecību daļa
Tālr. 67122670, 26558389
Talejas iela 1, Rīga, LV-1978
www.vid.gov.lv

Izmaiņas VID darba laikā Jāņu brīvdienās un pārceltajā darba dienā

15.06.2021.

Izmaiņas VID Konsultatīvā tālruņa darba laikā Jāņu brīvdienās un pārceltajā darba dienā

Lai gan Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pašlaik nenotiek klientu apkalpošana klātiene un pakalpojumi tiek sniegti attālināti, tomēr lūdzam ņemt vērā, ka 2021. gada jūnijā būs izmaiņas VID Konsultatīvā tālruņa darba laikā.

 VID Konsultatīvā tālruņa 67120000 darba laiks 2021. gada Jāņu brīvdienās un pārceltajā darba dienā, šī gada 19.jūnijā, būs šāds:

18.06.2021.8:15 – 17:00
19.06.2021.8:15 – 15:30
22.06.2021.8:15 – 15:30
23. – 27.06.2021.VID Konsultatīvais tālrunis 67120000 nestrādā

Aktuālā informācija par atbalsta pasākumiem nodokļu jomā saistībā ar COVID-19 izraisītajām grūtībām un iespēju tiem pieteikties pieejama VID tīmekļvietnē sadaļā “COVID-19” .

VID muitas kontroles punktu darba laiki Jāņos un pārceltajā darba dienā

 Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes muitas kontroles punkti, kas darbojas nepārtrauktā diennakts režīmā, strādās bez darba laika izmaiņām arī svētku dienās, 2021. gada 23. un 24.jūnijā, un brīvdienās.

 Diennakts režīmā strādā šādi VID Muitas pārvaldes muitas kontroles punkti (MKP):

  • Rīgā – Lidostas MKP, Rīgas brīvostas MKP un Importa MKP;
  • Latgalē – Terehovas MKP, Zilupes MKP, Grebņevas MKP, Kārsavas MKP, Silenes MKP, Vientuļu MKP, Pāternieku MKP, Indras MKP, Rēzeknes II MKP un Daugavpils preču stacijas MKP;
  • Kurzemē – Liepājas ostas MKP un Ventspils ostas MKP.

Brīvdienās un svētku dienās, no 2021. gada 23.jūnija līdz 27.jūnijam, muitas klienti netiks apkalpoti šādos MKP: Šķirotavas MKP, Lidostas MKP (klientu apkalpošanas vietā Buļļu ielā 74, Rīgā), Valmieras MKP un Jelgavas MKP.

Šogad 25. jūnija darba diena ir pārcelta uz sestdienu, 19. jūniju. Līdz ar to šajā datumā visi muitas kontroles punkti strādās pilnu darba laiku.

Šī gada 22.jūnijā Valmieras MKP, Jelgavas MKP un Lidostas MKP (klientu apkalpošanas vietā Buļļu ielā 74, Rīgā) ir noteikts saīsinātais darba laiks – līdz pulksten 16.00.

Plašāka informācija par Latvijas Republikas muitas kontroles punktiem pieejama VID mājaslapas sadaļā “Muita/Noderīgi/Muitas kontroles un robežkontroles punkti”.

Informāciju sagatavoja:
VID Sabiedrisko attiecību daļa
Tālr. 67122668, 26497874
Talejas iela 1, Rīga, LV-1978
www.vid.gov.lv

Preiļu pilsēta vasaras saulgriežu noformējumā

‘’LĪGO PĻAVA’’
Klāt vasaras saulgriežu laiks, kad ik katrā ziedā saules zīmes rotājas un jaunas meitas plūc Jāņu zāles un pin vainagos. Tas ir laiks, kad pļavas zied, dienas ir garas un vakari – silti. Tieši vasaras saulgriežu laikā līdz Zemei nonāk visvairāk Saules gaismas.
Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā.
Jāņu nakti zelta rasa
Katrā zāles galiņā.
Preiļu centra Ziedu upes krastos ir uzplaukušas 3 SAULES ZĪMES. Raiņa bulvārī uzstādīti dejotāji, bet Preiļu novada domes Svētku laukumā siena zārdos rotājas bizes.
Noformējums tapis sadarbība ar SIA ‘’PREIĻU SAIMNIEKS’’ galdniekiem.

Tuvojas 1. jūlijs – obligāti iesniedzamās gada ienākumu deklarācijas termiņš

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka vairākām iedzīvotāju kategorijām līdz 2021. gada 1.jūlijam obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija par 2020.gadu. Aicinām iesniegt deklarāciju elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), kas ir ērtāk un vienkāršāk, jo tādējādi deklarācijā automātiski ielasās visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinās maksājamās summas.

Gada ienākumu deklarācija par 2020. gadā gūtajiem ienākumiem obligāti ir jāiesniedz:

  • ja rodas pienākums piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli saistībā ar progresīvās  likmes piemērošanu (20% – ienākumam līdz 20 004 eiro, 23% – ienākumam, kas pārsniedz 20 004 eiro, bet nepārsniedz 62 800 eiro, 31,4% – ienākumam, kas pārsniedz   62 800 eiro);
  • ja rodas pienākums piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu (jāpārliecinās vai galvenā ienākumu gūšanas vieta gada laikā piemēro VID prognozēto neapliekamo minimumu atbilstoši ienākumam).
  • ja ir veikta saimnieciskā darbība (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);
  • ja ir gūti ienākumi ārvalstīs, tajā skaitā, jūrniekiem, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;
  • ja ir gūti ar nodokli neapliekami ienākumi, kas kopumā gadā pārsniedza 10 000 eiro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas);
  • ja ir gūti ienākumi, kuri apliekami ar 10 % nodokļa likmi (piemēram, ienākumi no nekustamā īpašuma izīrēšanas, ja VID ir paziņots par nereģistrējamas saimnieciskās darbības veikšanu, vai gūti ienākumi no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas, no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā);
  • ja ir gūti citi ar nodokli apliekami ienākumi, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, t.sk. no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Gada ienākumu deklarācijā tiek iekļauti visi gada laikā gūtie ienākumi un izdevumi, un, ņemot vērā piemērotās nodokļa likmes lielumu, neapliekamo minimumu, atvieglojumus, attaisnotos izdevumus u.c. datus, tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksas vai pārmaksas apmērs.

Aprēķinātā nodokļa summa ir jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā Nr. LV33TREL1060000300000 līdz 2021. gada 23. jūlijam. Ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 640 eiro, tad to var nomaksāt trijos maksājumos — līdz 2021. gada 23. jūlijam, 23. augustam un 23. septembrim —, iemaksājot katru reizi trešo daļu no šīs summas.

Savukārt brīvprātīgi, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par izglītību, ārstniecību un citiem attaisnotajiem izdevumiem, gada ienākumu deklarāciju visa 2021. gada laikā var iesniegt ne tikai par 2020. gadu, bet arī par 2019. un 2018. gadu.

Lai atvieglotu gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu elektroniski, VID tīmekļvietnes sadaļā “Gada ienākumu deklarācija”  ir pieejama gan prezentācija, gan video pamācības, kurās skaidrots, kā pareizi pieslēgties EDS, aizpildīt gada ienākumu deklarāciju, pievienot tai attaisnojuma dokumentus un iesniegt.

Pieslēgties EDS var ikviens, izmantojot savas internetbankas lietotājvārdu un paroli, kā arī eID, eParakstu vai “eParaksts mobile”. Tāpat gada ienākumu deklarācijas veidlapas joprojām var izdrukāt VID tīmekļvietnē, aizpildīt un nosūtīt VID pa pastu (Talejas iela 1, Rīga, LV-1978).

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā iedzīvotāji var zvanīt uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000 vai uzdot savu jautājumu rakstiski VID EDS sadaļā “Sarakste ar VID”. Svarīgi, ka, zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000, ikviens var saņemt arī personificētu konsultāciju, ja vien zvanot pieslēdzas VID EDS un nosauc tur redzamo kodu.

Informāciju sagatavoja:
VID Sabiedrisko attiecību daļa
tālr. 67122670, 67122668
e-pasts: komunikacija@vid.gov.lv

Preiļu Mūzikas un mākslas skolas izlaidums

29. maijā uz Preiļu parka saliņas, pavasara ziedos iekrāsots un putnu dziesmu pavadīts,  izskanēja Preiļu Mūzikas un mākslas skolas Izlaidums. Šogad skolu pabeidza 11 Mākslas un 22 Mūzikas nodaļas  audzēkņi. Ievērojot epidemioloģisko situāciju, mūsu absolventus suminājām trīs daļās, bet katrs pasākums izvērtās gana sirsnīgs un emocionāls, skanēja sirsnīgi vēlējumi, skaista mūzika, un mūsu mīļais, skaistais parks, ietērpies pavasara rotā, šķiet dungoja līdzi.

Direktora vietniece Laima Sondore

Senioru darbu izstādes

Jau kā tradīcija Preiļu novada Pensionāru biedrībā  kļuvušas senioru darbu izstādes. Kaut arī ir pandēmijas laiks, seniori nesēž rokas klēpī salikuši, bet aktīvi darbojas, īstenojot savus vaļas priekus – rokdarbus.

Pensionāru biedrībā savas ceļojumos  iegādātās smalkās krūzītes un tasītes  parādīja Preiļu novada Pensionāru biedrības priekšsēdētāja Marija Briška. Viņas paštaisīto Ziemassvētku un Jaungada kartiņu izstāde “Pārsteidz gaviļnieku” bija oriģināla! Apsveikuma kartiņas ir neatņemama Ziemassvētku, arī Jaunā gada, sastāvdaļa. Tās pieņemts pievienot klāt pie dāvanām ar sirsnīgu novēlējumu.  Paštaisītas kartiņas nāk no sirds ar mīlestību. Tieši tas saņēmējam liek justies īpašam un mīlētam. Lai tādas sagatavotu, ir jāvēlas iepriecināt otru cilvēku.

Priekšsēdētāja Marija Briška deva iedvesmu arī citiem senioriem atvērt savas pūra lādes un parādīt  savus rokdarbus un sakrātās kolekcijas.

Seniore Agafija Trusova savākusi pilsētu un apdzīvoto vietu  emblēmas. Tas ir lieliski, jo tūrisma ceļojumos pabūts  no ziemeļiem līdz pat dienvidiem.

Ļoti interesantu rokdarbu izstādi parādīja seniore Lidija Grauze. Adījumi, tamborējumi, tapoti darbi bija interesanti ar to, ka tos var izmantot praktiskajā dzīvē. Uzmanību saistīja  darbi, kuros izmantoti polietilēna maisiņi. Tapuši paklāji, somiņas, maciņi, dažādi trauciņi. Var tikai pabrīnīties, kā no šiem atkritumu maisiņiem var izveidot dzīvei derīgas lietas, kā veidot krāsu salikumu, lai darbiņam būtu mākslinieciska vērtība  un tas būtu acij tīkams.

Šobrīd var apskatīt rokdarbu izstādi, kuru izveidojusi  seniore Anita Sparāne. Ir gan zeķītes tautiskā stilā, gan cimdi,  gan arī cita veida  adījumi.

Augusta mēnesī būs seniores Viktorijas Znotiņas darbu izstāde. Kaut arī Viktorijai jau 91 gads, viņa ir aktīva, radoša un darbīga, ar dažādām interesēm. Viktorija ir šuvēja. Arī šo izstādi gaidām ar lielu interesi.

Seniori, kuriem ir kolekcijas, rokdarbi, lūdzam pieteikties Preiļu novada Pensionāru biedrībā (tālr. 26668665), lai ar saviem darbiem iepriecinātu izstāžu apmeklētājus, kuru parasti ir daudz.

       

Marija Volkova,

Preiļu novada Pensionāru biedrības valdes locekle 

No Krāslavas līdz Alūksnei izveidots unikāls pierobežas tūrisma maršruts “630 Sajūtu verstis”

Kopš šīs vasaras, dabas un kultūras cienītāji ir aicināti apmeklēt vietas, kur vēstures elpa savijās ar Eiropas ārējo pierobežu, jaunā tūrisma maršrutā “630 sajūtu verstis”, kas tapis pārrobežu sadarbības projektā “630 verstis pilnas sajūtām/ Sajūtu verstis”. Maršruts no Krāslavas līdz Alūksnei Latvijas teritorijā tālāk turpinās Krievijā līdz Pavlovskai Sanktpēterburgā, apvienojot vienā sajūtu ceļā vietas, kuras vēl nav daudz tūrisma ceļvežu apdziedātas un ļaužu uzmanības izlutinātas, taču ir neticami skaistas. Dažas no tām zina vien retais, un tās sola izjust pirmatklājēja prieku, kā arī vietējo cilvēku viesmīlību un šarmu.

“Vairāk kā pirms trīs gadiem, strādājot pie projekta idejas, mēs  vēlējāmies parādīt, ka ārpus jau populāriem tūrisma galamērķiem, kā  Sigulda, Vecrīga, Jūrmala, Sanktpēterburga – arī Latvijas un Krievijas pierobežā ir atrodami brīnišķīgi un apskates vērti objekti. Šo divu gadu laikā ir papildināti un uzlaboti deviņu galveno mūsu projektā iesaistīto objektu piedāvājumi, lai paspilgtinātu viesošanās pieredzi un dāvātu paliekošas atmiņas. Ar aizrautību un vēlmi radīt ko jaunu esam izcēluši kultūrvēsturisko mantojumu un dabas skaistumu 630 sajūtu verstu garumā. Verstis sevī ietver kultūras un vēstures mantojuma pamatīgumu, savukārt vieglumu tam visam piešķir radoši un sirsnīgi cilvēki, kas rūpējas, lai ikkatrs ceļotājs jūtas mīļi gaidīts,” stāsta Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Santa Supe.

Jaunais tūrisma piedāvājums Latvijas teritorijā ietver romantisko Krāslavu, skaisto Arendoli, daudzveidīgos Preiļus, iedvesmojošo Lūznavu,  leģendām bagātos Varakļānus, pārsteidzošo Liteni un elpu aizraujošo Alūksni. Maršrutā iekļauti interesantākie tūrisma piedāvājumi, kas viesiem ļaus iepazīt pierobežas teritoriju un justies kā jaunatklājējam, jo šie objekti nav tūristu pārpludināti, te var izbaudīt harmoniskas pastaigas, līdzdarboties, uzkavēties un atpūsties. Ceļojuma laikā ir iespēja satikt vietējos- izcilākos maltīšu gatavotājus un viesmīlīgākos naktsmītņu saimniekus – viss, kas nepieciešams pilnvērtīgai atpūtai.

Projektā ir uzlabots esošais tūrisma piedāvājums deviņos maršruta objektos, radot jaunus, papildinošus pakalpojumus sajūtu paspilgtināšanai, pēc iespējas izmantojot mūsdienu tehnoloģijas. Ceļojuma laikā ir iespēja izmantot mobilo lietotni Versts of Feelings, kur vienuviet atrodams svarīgākais par maršrutā iekļautajām vietām – atrašanās vieta, viesošanās laiki, kontakti. Turklāt tas viss papildināts ar informāciju par interesantākajiem dabas un apskates objektiem tuvākajā apkārtnē, par jaukām vietām, kur ieturēt maltīti un pārnakšņot. Atsevišķā sadaļā atrodama informācija par tuvākajiem tūrisma informācijas centriem. Īpašs pārsteigums lietotājiem būs virtuālais stāstnieks – katrā no deviņām vietām (septiņām Latvijā, divām Krievijā) tas atdzīvosies un pastāstīs neaizmirstamu leģendu, ja aizbrauksi turp un noskenēsi uz molberta izvietoto attēlu. Lietotne pieejama gan iPhone, gan Android ierīcēs latviešu, krievu un angļu valodā.

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, “630 verstis pilnas sajūtām/ Sajūtu verstis” aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.

Kontaktinformācija medijiem:
Santa Supe
Alūksnes novada pašvaldība
+371 28636042
santa.supe@aluksne.lv

Preiļu Galvenā bibliotēka aicina darbā metodiķi

14.06.2021.

PREIĻU GALVENĀ BIBLIOTĒKA

Konkursa kārtībā aicina darbā (1 vakance uz nenoteiktu laiku) metodiķi (Profesijas kods 2351 02)

Darba pamatpienākumi:

  • Sniedz konsultatīvu un metodisko palīdzību visiem Preiļu novada administratīvās teritorijas pagastu un skolu bibliotēku bibliotekāriem un popularizē to darbu;
  • Apmeklē Preiļu novada administratīvās teritorijas pagastu un skolu bibliotēkas, veic bibliotēku darba pārbaudes, kontrolē bibliotēku bibliogrāfiskā un bibliotekārā darba pamatprasību ievērošanu, apmāca jaunos darbiniekus;
  • Pieņem, apkopo un sastāda pārskatus par bibliotēku darbu;
  • Sagatavo pagastu bibliotēkas akreditācijai;
  • Nepieciešamības gadījumā apkalpo lietotājus Preiļu Galvenajā bibliotēkā;
  • Piedalās projektu izstrādē un realizācijā;
  • Strādā ar bibliotēku informācijas sistēmām;
  • Organizē kvalifikācijas, tālākizglītības pasākumus – seminārus, kursus, u.c.;
  • Strādā ar lietvedības dokumentiem.

Prasības pretendentiem/-ēm:

  • Pārzina un pielieto bibliotēku nozares normatīvos dokumentus;
  • Teicamas latviešu un krievu valodas zināšanas, vēlamas angļu valodas zināšanas;
  • Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārzināšana lietotāja līmenī
  • Atbildības sajūta un spēja patstāvīgi veikt uzticētos darba pienākumus.
  • Labas komunikācijas prasmes, spēja sadarboties, apzinīga un pozitīva attieksme pret veicamajiem pienākumiem;
  • Vēlme un prasme iesaistīties tematisko pasākumu organizēšanā un vadīšanā, prasme uzstāties auditorijas priekšā;
  • Spēja ātri apgūt jaunas prasmes;
  • Augstākā bibliotekārā izglītība, pieredze bibliotēku darbā un prasme strādāt ar bibliotēku informācijas sistēmu Alise tiks uzskatīta par priekšrocību.

Piedāvājam:

  • Darbu Preiļu centrā (Kārsavas ielā 4).
  • Piecu dienu darba nedēļu. Saskaņā ar grafiku, darbs arī sestdienās.
  • Profesionālo zināšanu pilnveidošanu kursos un apmācībās.
  • Interesantu un dinamisku darbu radošā kolektīvā.

Kontaktpersona – Preiļu Galvenās bibliotēkas vadītāja Ilona Skorodihina, tālrunis uzziņām: mob.t. 26819391, e-pasta adrese: ilona.skorodihina@preili.lv

Ja redzat sevi šajā amatā, lūdzu, iesniedziet savu CV un motivācijas vēstuli ar norādi”Pieteikums uz vakanci metodiķa amatam” Preiļos, Kārsavas ielā 4, LV-5301 vai pa e-pastu ilona.skorodihina@preili.lv  līdz 2021. gada 10. jūlijam (ieskaitot).

Mēs sazināsimies tikai ar tiem kandidātiem, kurus aicināsim uz nākamo atlases kārtu 10 darbadienu laikā.

 

Igaunijas, Latvijas, Lietuvas paziņojums, pieminot 80. gadadienu kopš padomju organizētajām masu deportācijām

Šodien aprit tieši 80 gadu kopš dienas, kad Igauniju, Latviju un Lietuvu okupējušais padomju karaspēks īstenoja masu deportācijas. Desmitiem tūkstošu civiliedzīvotāju, starp kuriem bija arī vecāki cilvēki un bērni, tika izrauti no savām mājām un iesēdināti lopu vagonos, kas tos aizveda uz Sibīriju. Daudzi gāja bojā. Daži atgriezās ar salauztiem likteņiem. Deportāciju vilnis ar to nebeidzās. Igaunijā, Latvijā un Lietuvā šādi likteņstāsti sastopami gandrīz katrā ģimenē.

Šodien mēs ar klusuma brīdi pieminam upurus. Taču mēs nedrīkstam tikai klusēt. 14. jūnija deportācijas nenotika bez iemesla. Tās notika tādēļ, ka Eiropa tika sadalīta starp diviem noziedzīgiem režīmiem – nacistisko Vāciju un padomju komunistisko režīmu, kas bija savā starpā noslēguši slepenu paktu. Abi režīmi, ignorējot jebkādu suverenitāti, cilvēktiesības un tiesiskumu, sēja neaprakstāmas bēdas un ciešanas. Mēs joprojām turpinām izjust padomju okupācijas sekas, lai gan kopš neatkarības atjaunošanas ir pagājuši jau 30 gadu.

Igaunija, Latvija un Lietuva tik augstu vērtē savu neatkarību, brīvību un demokrātiju tieši šo iemeslu dēļ. Tieši tādēļ esam gatavi tik aktīvi darboties Eiropas Savienībā un NATO. Tādēļ mums ir tik svarīga transatlantiskā sadarbība. Tādēļ mēs ar bažām raugāmies uz to, kā pasauli pārņem dezinformācijas vilnis un kā Eiropas vēsture un Krievijas nelikumīgās darbības uz Ukrainas un Gruzijas robežas tiek pasniegtas sagrozītā gaismā. Mūsdienās jūnija deportācijām ir jābūt kā atgādinājumam ikvienam – kā mēdza uzsvērt kongresmenis Toms Lantoss: “Civilizācijas bruņas ir tikpat trauslas kā papīrs, kas mums jāsargā ik sekundi.”

Informācijas avots: https://www.president.lv/lv

14. jūnijā sākas NVA karjeras dienas darba meklētājiem “Esi savas karjeras virzītājs!”

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) no 14. līdz 18. jūnijam rīko tiešsaistes karjeras dienas darba meklētājiem “Esi savas karjeras virzītājs!”. Karjeras dienu nedēļā notiks tikšanās ar darba devējiem un karjeras konsultantu meistarklases, lai darba meklētājiem sniegtu aktuālāko informāciju par darba iespējām Latvijā un praktisku atbalstu darba meklēšanā un karjeras veidošanā.   

 Ikviens interesents, kurš meklē darbu vai vēlas attīstīt karjeras veidošanas prasmes, NVA Karjeras dienu aktivitātēm tika aicināts pieteikties iepriekš – NVA tīmekļvietnes sadaļā “Karjeras dienas 2021” aizpildot pieteikuma anketu. Pieteikšanās karjeras konsultantu meistarklasēm jau ir noslēgusies, taču interesenti vēl var pieteikties tikšanām ar darba devējiem, kuri stāstīs, ko sagaida no darbiniekiem un kādas darba un karjeras izaugsmes iespējas piedāvā savos uzņēmumos.

Karjeras dienu ietvaros ar darba meklētājiem tiešsaistē satiksies tādi Latvijā pazīstamie darba devēji kā “Accenture”, “BITE Latvija”, “Lidl Latvija”, “Luminor Bank”, “Printful Latvia”, “Rimi Latvia”. Notiks tikšanās arī ar Valsts kancelejas un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem, kuri informēs par darba iespējām valsts pārvaldē un aizsardzībā. Tikšanās datumi, laiki un darba devēju saraksts pieejams NVA tīmekļvietnes sadaļā “Karjeras dienas 2021”

Lai sniegtu praktisku atbalstu darba meklēšanā un karjeras plānošanā, Zoom platformā notiks piecas NVA karjeras konsultantu meistarklases: “CV sagatavošana: Europass un Canva”, “Motivācijas vēstules sagatavošana”, “Darba intervija tiešsaistē (praktiski padomi)”, “Savu resursu apzināšanās darba atrašanā” un “Karjeras mērķu uzstādīšana un sasniegšana”. Lai gan pieteikšanās karjeras konsultantu meistarklasēm jau ir noslēgusies, jebkurš interesents var pieteikties individuālajām konsultācijām pie NVA karjeras konsultantiem un iegūt informāciju par meistarklasēs apspriestajām tēmām.

Karjeras dienas darba meklētājiem NVA rīko jau ceturto gadu pēc kārtas. 2018.gadā NVA karjeras dienās piedalījās 3,5 tūkstoši darba meklētāju, bet 2019.gadā – jau 4 tūkstoši. Pērn pasākuma aktivitātes norisinājās gan klātienē, gan tiešsaistē: NVA tiešsaistes pasākumu ar darba devēju piedalīšanos “Ko darīt šodien, lai būtu konkurētspējīgs darba tirgū rīt?” attālināti skatījušies vairāk nekā 4,3 tūkstoši interesentu, savukārt klātienes darba interviju simulācijās piedalījās 275 interesenti 22 NVA filiālēs.

 

Preiļu parka peldvietas ūdens kvalitāte atbilst noteiktajām prasībām

12.06.2021.

Informējam, ka Preiļu parka peldvietā ir veiktas ūdens analīzes, un ūdens atbilst visiem kritērijiem, lai droši varētu peldēties.

Baudīsim vasaru, ievērojot noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības un drošības noteikumus uz ūdens!

SIA “Preiļu saimnieks” veiks maģistrālā ūdensvada tīklu skalošanu

Šī gada jūnijā un jūlijā Preiļos tiks veikta maģistrālā ūdensvada tīklu skalošana. Šos darbus ir plānots veikt:

14.-15. jūnijā – Liepu ielā,

16.-18. jūnijā – Viļānu ielā, Kooperatīva ielā, Celtnieku ielā,

21. jūnijā – Skolas ielā, Liepājas ielā, Daugavpils ielā.

Skalošanas darbu dēļ ir iespējamas ūdens spiediena svārstības, ūdens uzduļķošanās, rūsas klātbūtne ūdenī, kā arī ūdensapgādes pārtraukums. Par ūdensapgādes iespējamiem pārtraukumiem tiks izziņots atsevišķi – informācija tiks ievietota gan SIA “PREIĻU SAIMNIEKS” mājaslapā, gan pie attiecīgo dzīvojamo māju kāpņu telpu durvīm.

Par gaidāmajiem ūdensvada skalošanas darbiem jūlija mēnesī informēsim jūnija beigās.

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

Jogas nodarbības Preiļu novada iedzīvotājiem

Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 9.2.4.2./16/I/078 “Pasākumi Preiļu novada vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei” ietvaros tiek īstenoti pasākumi, stiprinot iespējas iedzīvotājiem rūpēties par savu veselību vēl pirms saslimšanas.

Sākot ar 2020. gada septembri, Preiļu novada iedzīvotājiem tika nodrošināta iespēja uzsākt jogas nodarbības klātienē, tomēr Covid-19 pulcēšanās ierobežojumu dēļ tās uz laiku tika pārtrauktas. Pēc nelielas pauzes, to norise efektīgi tika pārorganizēta uz ZOOM platformu un norisinājās līdz šī gada maijam. Nodarbības vadīja sporta speciāliste, fitnesa un jogas pasniedzēja Lilita Kivleniece. Iedzīvotāju atsaucība bija liela, pirmajām nodarbībām tiešsaistē pieslēdzās apmēram 50 dalībnieces. Sākoties pavasarim, interese samazinājās, nodarbībām pieslēdzās vidēji 20 dalībnieces. Projekta ietvaros jogas nodarbības tiks atsāktas rudenī par to informējot novada iedzīvotājus.

Nodarbību cikla noslēgumā, tika veikta dalībnieku anketēšana elektroniskā veidā, ar mērķi uzzināt viedokli par notikušo, kā arī vēlmēm un ieteikumiem nākotnes pasākumiem. Aptaujā piedalījās 50 respondentes – sievietes. Aptaujas dalībnieces pozitīvi novērtēja jogas nodarbību vadītājas darbu, attieksmi, sagatavotību un zināšanas, kā arī pauda vēlmi šādas nodarbības apmeklēt arī nākotnē.

Rakstu sagatavoja

RSU studente, praktikante Laura Maļina