Preiļu novada domes ārkārtas domes sēde notiks 2022.gada 17.janvārī plkst. 14.00, Preiļu novada pašvaldības centrālās administrācijas ēkā Raiņa bulvārī 19, Preiļos, 2.stāva zālē.

Darba kārtība:

1. SIA “Preiļu slimnīca” kapitāldaļu turētāja , izpilddirektora Aigara Zīmeļa atskaite par esošo situāciju un attīstības iespējām.
2. SIA “Preiļu slimnīca” finansiālais stāvoklis un ERAF projekta virzība.
3. SIA “Preiļu slimnīca” nākotnes darbības profilu iespējas un risinājumi.

Preiļu novada domes deputāti:  Lauris Pastars, Raimonds Rubins, Maruta Plivda, Juris Erts, Andris Pastars.

Darba kārtība.

Covid- 19 Omikrona varianta straujās izplatības dēļ un, lai mazinātu plašas Covid-19 infekcijas izplatību, Latvijā ir noteikts primārās vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņš. Valdība 6. janvārī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos, nosakot, ka  Covid-19 vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņš Latvijā stāsies spēkā 15.februārī un  attieksies uz pakalpojumu saņemšanu un pasākumu apmeklēšanu epidemioloģiski drošā vidē, kur nepieciešams uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas sertifikātu. Vakcinācijas derīguma termiņš netiek attiecināts uz personām līdz 18 gadiem, jo šai iedzīvotāju grupai balstvakcinācija pašlaik nav nepieciešama. Darba pienākumu veikšanai joprojām saglabājas prasība pēc pabeigtas primārās vakcinācijas un balstvakcinācija tiek stingri rekomendēta.

Tūkstošiem cilvēku jau ir saņēmuši balstvakcīnu, bet pārējiem pēc tās jādodas laikus, lai nerastos rindas, un visi to saņemtu laicīgi gan savas veselības dēļ, gan lai turpinātu saņemt pakalpojumus “zaļajā režīmā”.

Vakcinētajiem cilvēkiem sertifikāts būs spēkā 9 mēnešus pēc primārās vakcinācijas kursa pabeigšanas ar Vaxzevria (AstraZeneca), Spikevax (Moderna), Comirnaty (Pfizer-BioNTech) vakcīnām un 5 mēnešus pēc Janssen (Johnson & Johnson) vakcīnas saņemšanas. Saskaņā ar zinātniskajiem pētījumiem, lai saglabātu organisma aizsardzību pret vīrusu un novērstu riskus smagas slimības gaitai, vajadzīga balstvakcinācija.

Covid-19 vakcinācijas sertifikāts ir derīgs uzreiz pēc balstvakcinācijas veikšanas. Nacionālais veselības dienests plāno risinājumu, lai digitālajā sertifikātā tiktu iekļauta informācija, kad katram beidzas sertifikāta derīguma termiņš. Bet šobrīd derīguma termiņu var aprēķināt, apskatot savā sertifikātā norādīto datumu, kurā veikta vakcinācija. Tas ir jāskaita no nākamās dienas pēc otrās potes saņemšanas.

Vakcinācija Latvijā tiek organizēta ārstniecības iestādēs, pie ģimenes ārstiem, lielajos vakcinācijas centros, vakcinācijas punktos lielveikalos, kā arī izbraukuma vakcinācijās.  “Pieteikšanās balstvakcinācijai ir tāda pati kā primārajai vakcinācijai. Aicinām cilvēkus pietiekties manavakcina.lv vai pa tālruni 8989, pieteikties pie sava ģimenes ārsta vai ārstniecības iestādē, turpinām brīvās rindas iespējas saņemt potes lielajos vakcinācijas centros Rīgā un novados, kā arī izbraukuma vakcinācijās. Redzam, ka cilvēki izmanto iespēju iegūt balstvakcīnu, bet aicinām arī pārējos, kas to vēl nav izdarījuši, doties to saņemt pēc iespējas ātrāk,” saka Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča.

Nacionālais veselības dienests aicina balstvakcinācijai pieteikties laikus un negaidīt, kas ir īpaši svarīgi strauji izplatoties Covid-19 omikrona paveidam. Pētījumi liecina, ka balstvakcīna pieaugušajiem būtiski samazina hospitalizāciju risku, sniedz īstermiņa aizsardzību pret infekciju, un tam ir ietekme arī uz saslimstības mazināšanu. Slimību profilakses un kontroles centrs, analizējot datus par saslimstību, stacionēšanu un mirstību ar Covid-19 decembrī saistībā ar vakcinācijas statusu, secina, ka primārā vakcinācija joprojām nodrošina labu efektu pret smagu slimības gaitu, nepieciešamību Covid-19 ārstēt slimnīcā un nāvi. Tādēļ speciālisti aicina – ja pagājis noteiktais periods, jādodas saņemt balstvakcīnu. Cilvēki, kuriem ir veiktas vismaz divas potes, iegūst 50-70% lielu aizsargefektu pret hospitalizāciju. Ja ir veikta balstvakcinācija, tad šis aizsargefekts ir tuvu 90%, kas ir ļoti būtiski, vērtējot slimības ietekmi uz sabiedrības veselību, uzsver centra speciālisti.

Pēc Nacionālā veselības dienesta sniegtās informācijas no 16759 Preiļu novada iedzīvotājiem šobrīd vakcinējušās 9539 personas, kas sastāda 57 % no kopējā iedzīvotāju skaita.  Preiļu novadā uz 15. februāri balstvakcīnu var saņemt 5885 cilvēki (to jau saņēmušas 2013 personas). 2022. gada 15. februārī Covid-19 sertifikāta termiņš beigsies 382 Preiļu novada iedzīvotājiem. Aicinām balstvakcīnas saņemšanu neatlikt uz pēdējo brīdi!

Preiļu novadā vakcīnu pret Covid-19 infekciju, var saņemt Preiļu Slimnīcā. Vakcinācijai Preiļos iespējams pieteikties:

• vietnē www.manavakcina.lv;
• pa tālruni 8989;
• zvanot uz tālruni 65307750 vai 28234496, no plkst. 8:00 līdz 16:00;
• klātienē, vēršoties SIA ,,Preiļu slimnīca” poliklīnikas reģistratūrā, no plkst.8:00 līdz 17:00.

Neskaidrību gadījumā vērsties poliklīnikas reģistratūrā. Ierodoties uz vakcināciju, personai līdzi jāņem ID karte vai pase.

Atgādinām, ka iedzīvotāji, kuri nelieto internetu vai nevar pieslēgties tīmekļvietnē www.covid19sertifikats.lv ar internetbanku vai citu piekļuves līdzekli, savus digitālos Covid-19 sertifikātus var saņemt:

• Preiļu novada pašvaldības foajē (Raiņa bulvāris 19, Preiļi), Lūgums iepriekš zvanīt uz tālruni 65322766 vai 65307320;
• SIA “Preiļu slimnīca” Poliklīnikas reģistratūrā (1. stāvs, Raiņa bulvāris 13, Preiļi) katru darba dienu no plkst. 13.00 līdz plkst. 16.00, tālrunis uzziņām 65307750;
• Riebiņu klientu apkalpošanas centrā (Saules ielā 8, Riebiņos) lūgums pieteikt savu vizīti iepriekš, zvanot pa tālruni 26423266;
• Aglonas klientu apkalpošanas centrā (Somersētas iela 34, Aglona), katru darba dienu no 08.30 līdz 12.30, no 13.00 līdz 17.00, tālrunis uzziņām 29537977.

Pakalpojums pieejams, uzrādot personu apliecinošu dokumentu – pasi vai ID karti.

Informāciju sagatavojusi:
Preiļu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Dagnija Dudarjonoka

Gada nogalē SIA “Preiļu slimnīca” ir saņēmusi Veselības ministrijas veidotās darba grupas konceptuālā ziņojuma projektu “Par veselības aprūpes sistēmas reformu”, kas vērtē stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu profilu kritēriju piemērošanu katram slimnīcu līmenim. Jāuzsver, ka šobrīd ir izstrādāts tikai ziņojuma projekts, tas vēl nav apstiprināts un pastāv liela iespējamība, ka tajā būs izmaiņas.

Balsoties uz ziņojuma projektā ietverto informāciju, redzams, ka Veselības ministrijas skatījumā SIA “Preiļu slimnīca” būtu jāvirza uz 1. līmeņa slimnīcas statusu. Ilgtermiņā ministrija plāno pilnībā atteikties no 2. līmeņa slimnīcām, koncentrējot veselības aprūpes stacionāros pakalpojumus 3. līmeņa reģionālajās slimnīcās, daudzprofila reģionālajās 4. līmeņa slimnīcās un universitāšu slimnīcās, investējot Neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā, savukārt, mazajām reģionālajām slimnīcām uzticot pārsvarā ambulatoro pacientu aprūpi.

Sadaļā, kas attiecas uz SIA “Preiļu slimnīca” Dzemdību nodaļu, tiek plānots, ka par centrālajām slimnīcām, kurās tiktu sniegti dzemdību palīdzības pakalpojumi, kļūtu daudzprofila reģionālās 4. līmeņa slimnīcas. Pakāpeniski, vairākos soļos plāno samazināt tās dzemdību nodaļas, kurās notiek mazāk nekā 500 dzemdības gadā. Preiļos dzemdību skaits 2021. gadā bija 444. Svarīgi uzsvērt, ka Preiļu dzemdību nodaļā nav mazākais dzemdību skaits, salīdzinot Latgales reģiona slimnīcas.  Darba grupas ziņojuma projektā norādīts – pieņemot lēmumu par dzemdību nodaļu iespējamo samazinājumu, nepieciešams atspoguļot reālos ieguvumus un zaudējumus, vērtējot dzemdību palīdzības rezultātu, ne tikai finansiālo aspektu.

Par to, ka SIA “Preiļu slimnīca” Dzemdību nodaļa ir jāsaglabā, iestājas arī SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca”. Daugavpils Sieviešu klīnikā gadā tiek pieņemtas vidēji 600 dzemdības, bet Preiļos aptuveni 440. Ir gandrīz neiespējami īsā termiņā palielināt dzemdību pieņemšanas kapacitāti Daugavpilī tādā apjomā, kas kompensētu SIA “Preiļu slimnīca” dzemdību nodaļas slēgšanu.

Ir skaidrs, ka SIA “Preiļu slimnīca” jāpamato Dzemdību nodaļas nākotnes attīstība, kā arī kopējā attīstības stratēģija. Analizējot ziņojuma projekta šī brīža redakciju, jāsecina, ka SIA “Preiļu slimnīca” būs jāiegulda nopietns un stratēģisks darbs, lai pierādītu Veselības ministrijai, kā tiks risināti personāla kapacitātes un tehniskā nodrošinājuma jautājumi gan Dzemdību nodaļā, gan citās nodaļās, lai varētu pretendēt uz 3. līmeņa sasniegšanu, vai arī alternatīvie situācijas attīstības scenāriji.

SIA “Preiļu slimnīca” kapitāldaļu turētāju sapulcē, kas notika 5.janvārī, slimnīcas valdes priekšsēdētājai tika lūgts izstrādāt rīcības plānu un piedāvājumu, kas varētu tikt iesniegts Veselības ministrijā, kā pamatojums tālākai slimnīcas attīstībai, kļūstot par 3. līmeņa slimnīcu, vai pazeminot slimnīcas līmeni uz pirmo, vai piedāvājot citus alternatīvus situācijas risinājumus. Kapitāldaļu turētāji – Preiļu novada dome un SIA “CLP” ir devuši trīs nedēļas laika pamatota un reāla stratēģiskā rīcības plāna iezīmēšanai. Šim plānam būtu jāpamato Veselības ministrijai, kāds būs nākotnē sniegtais pakalpojumu loks uzņēmumā un kā tas pilnveidosies un attīstīties, piedāvājot kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus ilgtermiņā.

Informācijai:

Lai nodrošinātu konceptuālā ziņojumā “Par veselības aprūpes sistēmas reformu” noteikto uzdevumu, katru gadu pārskatīt slimnīcu sniegto pakalpojumu atbilstību piešķirtajam slimnīcu līmenim, Veselības ministrija (turpmāk – VM) 2021.gada 6.jūlijā ar rīkojumu Nr.148 “Par darba grupu stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu profilu kritēriju izstrādei katram slimnīcu līmenim”  izveidoja darba grupu, kuras uzdevums bija  turpināt 2020.gadā  uzsākto darbu pie slimnīcu sniegto veselības aprūpes pakalpojumu vērtēšanas. Darba grupa sastāvēja no piecām apakšgrupām:

• Hronisko pacientu aprūpes profila apakšgrupa;
• Ķirurģijas, traumatoloģijas, ortopēdijas un mugurkaula ķirurģijas profila apakšgrupa (Ķirurģijas apakšgrupa);
• Pediatrijas profila apakšgrupa;
• Grūtniecības un dzemdību aprūpes profila apakšgrupa (Dzemdniecības apakšgrupa);
• Kritēriju slimnīcu kapacitātes vērtēšanai Covid-19 pacientu ārstēšanā apakšgrupa (Covid-19 apakšgrupa).

Katrā apakšgrupā bija pārstāvji no VM, Veselības inspekcijas (turpmāk – VI), Nacionālā veselības dienests (turpmāk – NVD), Neatliekamās medicīnas palīdzības dienests (turpmāk – NMPD) un Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – SPKC).

Informāciju sagatavojusi
Preiļu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anete Urka

Izskatot Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Andreja Zagorska 2022. gada 10. janvāra vēstuli Preiļu novada domei, 13. janvāri Preiļu novada domes ārkārtas sēdē tika vērtēts jautājums par Rušonas pamatskolas akreditāciju un skolas nākotnes perspektīvu, saistībā ar to, ka iestādei beidzas akreditācijas termiņš.

Sēdē tika nolemts reorganizēt Rušonas pamatskolu, no 2023. gada 1. septembra pievienojot to Aglonas vidusskolai kā filiāli. Tāpat tika nolemts lūgt Izglītības kvalitātes valsts dienestu pagarināt Rušonas pamatskolas akreditācijas termiņu līdz 2023. gada 1. septembrim un atcelt 2021./2022. mācību gadā plānoto iestādes akreditāciju, jo pēc Rušonas pamatskolas pievienošanas Aglonas vidusskolai, pamatskola darbosies pēc Aglonas vidusskolas jau akreditētajām mācību programmām.

Plānotais reorganizācijas variants ir saskaņots ar Rušonas pamatskolas un Aglonas vidusskolas iestāžu vadītājiem, veiktas pārrunas ar skolas padomes pārstāvjiem. Rušonas pamatskolas skolēnu un viņu vecāku ikdienu šī reorganizācija neietekmēs, jo attiecībā uz mācību procesu izmaiņas netiek plānotas.

Informāciju sagatavojusi
Preiļu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anete Urka

No 13.-31.janvārim Aizkalnes sabiedriskajā centrā skatāma  Ilzes Grigules radošo darbu izstāde. Par savu vaļasprieku Ilze pastāstīja tā:

“Esmu dzimusi, augusi un mācījusies Preiļos. Bērnībā bieži dzīvoju laukos pie vecvecākiem. Vecmāmiņa bija čakla rokdarbniece –adīja, tamborēja un izšuva. Sēdēju blakus muti pavērusi. Līdz beidzot vecmāmiņa man rokās ielika tamboradatu un dzijas kamolu. Nu “āķis bija lūpā”! Skolas gados rokdarbi bija populāri, jo tā varēja tikt pie neparastākas “ štātes”. Veikalu piedāvājums bija vienveidīgs un nabadzīgs. Tā arī augstskolā izvēlējos mājturības un bioloģijas specialitātes. Rokdarbus iemīlēju uz visu mūžu. Ejot laikam, parādījās arvien daudzveidīgāki materiāli, dažādi jauni rokdarbu veidi, un internets atvēra savas ideju dzīles. Izmēģināt gribējās visu- pērļošanu, vilnas velšanu, tapošanu un rotu darināšanu. Bet tomēr vismīļākā man palika adīšana un tamborēšana. Dažreiz darbiņu noskatu no citām rokdarbniecēm, bet biežāk to “izštukoju” pati. Tēli un idejas atnāk pašas un, radot darbiņu, nezinu, kam tieši to daru. Prieku, gandarījumu sagādā pats process. Tā ir sava veida meditācija un joga! Un beigās atrodas arī rokdarba saņēmējs. Visbiežāk savus rokdarbus dāvinu draugiem, radiem. Tādējādi nekad neuztraucos par dāvanu iegādi svētkos! Esmu ievērojusi, ka iedvesma atnāk pie manis tad, kad mājās viss ir kārtībā, sirds ir mierīga. Tad, darinot darbiņu, tajā aiziet labas domas un pozitīva enerģija. Bet, ja ir bēdas, kreņķi, stress, tad rokdarbu rokās neņemu, lai negatīvā enerģija tajā netiek. Tad gadās tā, ka pat divus –trīs mēnešus adatas un dzijas atpūšas. Strādāju Riebiņu vidusskolā, mācu bērniem bioloģiju un ķīmiju, tāpēc mans rokdarbu laiks ir skolas brīvlaiku vakari, darba dienas paņem visus spēkus. Ļoti priecājos, ja mani rokdarbi noder un patīk citiem .”

Rita Džeriņa,
Aizkalnes bibliotēkas vadītāja

Sestdien, 8. janvārī, Vārkavas muižas pils parkā Vecvārkavā 2022. gada sākumu ieskandināja neparasti jautrs, Vecvārkavā vēl nebijis pasākums – Ragutiņu rallijs. Septiņas aktīvas mājsaimniecības ar radošiem komandu nosaukumiem sacentās dažādās stafetēs un disciplīnās un pildīja āķīgus uzdevumus.
Lai gan ziemīgā diena šķita dzestra, tomēr rallija dalībniekus tas netraucēja – vairāku stundu garumā visu paaudžu pārstāvji skrēja, lēkāja kā zaķi, šļūca no kalniņa, kā arī risināja piparkūku dizaina un ģeometrijas jautājumus. Diena lutināja ar saulīti un starplaikos nosalušās rokas sildīja arī karstas piparmētru tējas krūzīte.
Sacensību dalībnieku motivācijai, protams, bija paredzētas arī balvas. Ragutiņu rallija noslēgumā katra komanda, kas uzvarēja kādā no disciplīnām, tika sevišķi godināta, un atsevišķām nominācijām bija paredzētas bonusbalvas.
Pēc kopīgi pavadītas dienas, rallija dalībnieki baudīja karsto, gardo zupu, ko nu jau kā brīvdabas pasākumu tradīciju bija pagatavojuši jauniešu biedrības “Jaunvide” biedri.

Pasākuma organizators, Vārkavas tautas nama un Rožkalnu kultūras nama vadītājs Andris Lazdāns stāsta: “Ragutiņu rallijs Vecvārkavā ir iezīmējis jaunas tendences turpmāko pasākumu norišu kontekstā. Mēs varam runāt par to, kādas korekcijas pasākumu rīkošanā ir ieviesusi pandēmijas ēna, tomēr ik dienas ir jāpieņem jauni izaicinājumi un, pielāgojoties nestandarta situācijai, jāatrod veids, kā citādāk mēs varam priecāties paši un dāvāt prieku arī jaunākajai paaudzei. Rallijs pierādīja to, ka visi esam noilgojušies pēc kopīgām aktivitātēm, un pasākums ir izdevies necerēti jautrs un sirsnīgs”.
Organizators arī pateicas saviem palīgiem pasākuma tapšanā, kā arī pašiem vārkaviešiem par silto iniciatīvas uzņemšanu un dalību pasākumā, bez kuras tas nemaz nenotiktu.

Rezultāti atsevišķās disciplīnās: disciplīnā “Ātrāks par zaķi” uzvarēja komanda “Nu, nezinu!”, “Piparkūku vīriņu trakumā” uzvarēja “Štamerītes”, “Vecvārkavas biatlonā” uzvarēja “Kosmonauti” un uzdevuma “Skaistākās piparkūkas” ātrākais laiks bija komandai “Superātrie”.
Disciplīnu kopsummā uzvarēja “Štamerītes”, iegūstot “Ragutiņu rallija” galveno balvu – kausu, atstājot aiz sevis komandu “Nu, nezinu!”, savukārt, trešā ātrākā rallija komanda bija “Kosmonauti”.
Bonusbalvas: atraktīvāko meiteņu nominācijā uzvarēja komanda “Zīļu čiekuri”, savukārt, precīzākā komanda biatlonā bija komanda “Štamerītes”. Par pirmo trāpījumu desmitniekā tika apbalvota komanda “Pārsliņas”, kā arī par skaistāko “piparkūku” balvu ieguva komanda “Atvases”.

Informāciju sagatavoja
Vārkavas tautas nama un Rožkalnu kultūras nama vadītājs Andris Lazdāns

Pieminot 1991. gada janvāra barikādes, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs piedāvā virtuālo izstādi “Preilieši 1991. gada janvāra barikādēs”.

Informāciju sagatavoja:
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs

Preiļu novada domes ārkārtas domes sēde notiks 2022.gada 13.janvārī plkst. 13.00, Preiļu novada pašvaldības centrālās administrācijas ēkā Raiņa bulvārī 19, Preiļos, 2.stāva zālē.
Darba kārtība:
1. Par saistošo noteikumu „Grozījumi Nr.3 Preiļu novada domes Saistošajos Noteikumos Nr.2021/6 “ Par Preiļu novada pašvaldības apvienoto 2021. gada pamatbudžetu” apstiprināšanu.
2. Par Rušonas pamatskolu Izglītības pārvaldes vadītāja A.Zagorska vēstules izskatīšana.

Darba kārtība

2021. gada 29. decembrī Preiļu novada domes sēdē tika apstiprināts Preiļu novada Labklājības pārvaldes nolikums un tā struktūra, lai Preiļu novada pašvaldībā no 2022. gada 1. janvāra tiktu organizēts vienots darbs sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu sniegšanas jautājumos.
Ar šī nolikuma stāšanos spēkā savu darbību pārtrauca bijušo Riebiņu, Vārkavas un Aglonas novadu sociālie dienesti, kā arī Aglonas novada Sociālā dienesta struktūrvienība “Aprūpe mājās”. Sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus turpmāk koordinēs Preiļu novada Labklājības pārvalde, kas apvieno sevī visus sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu sniedzējus.
Lai nodalītu sociālās palīdzības organizēšanas, sociālā atbalsta sniegšanas un sociālo pakalpojumu piešķiršanas jautājumus, kas jaunizveidotajā novadā ieņems būtisku lomu, minēto darbību veikšanai tikusi izveidota jauna struktūrvienība “Sociālais dienests”. Tā pārziņā darbojas sociālās palīdzības nodaļa, tai skaitā attālinātie klientu pieņemšanas punkti, kā arī sociālā atbalsta un pakalpojumu nodaļa. Esam mēģinājuši virzīties uz specializāciju, jaunajā novadā akcentējot sociālo darbinieku darbam ar ģimeni un bērniem lomu.
Atšķirībā no iepriekšējā Labklājības pārvaldes darbības modeļa, pašvaldībā izveidoto pakalpojumu, t.sk., sociālo pakalpojumu sniedzēji kā atsevišķas struktūrvienības no jaunā gada ir tiešā Labklājības pārvaldes vadītāja pārziņā. Strukturālās izmaiņas neietekmē pakalpojumu pieejamību – Preiļu novadā ir četri sociālās aprūpes centri (“Rušona”, “Preiļi”, “Vārkava”, “Aglona”), Dienas aprūpes centrs, Aprūpes mājās birojs, Krīzes centrs, Grupu dzīvokļi un pakalpojumu centrs “Līči”.
Lai ikviena persona vai ģimene, vai personu grupa saņemtu kvalitatīvu, efektīvu, savlaicīgu un profesionālu atbalstu un palīdzību sociālo problēmu risināšanā, kā arī šo atbalstu nodrošinātu iespējami tuvu klienta dzīvesvietai, arī turpmāk novada lauku teritorijās ir pieejami attālinātie klientu pieņemšanas punkti, kur iedzīvotāji var vērsties pēc palīdzības. Izvērtējot oficiālos datus par iedzīvotaju skaitu atsevišķos pagastos, ir tikusi veikta darba optimizēšana, paredzot, ka viens sociālā darba speciālists sniegs nepieciešamo atbalstu kaimiņos esošajos pagastos dzīvojošajiem iedzīvotājiem.

Kā turpmāk tiks sniegta sociālā palīdzība un sociālie pakalpojumi Preiļu novada iedzīvotājiem?
Preiļu pilsētā Labklājības pārvalde turpina sniegt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus, tāpat kā tas tika darīts pirms novadu apvienošanās. Iedzīvotāji tiek pieņemti klātienē, ievērojot valstī noteiktās epidemioloģiskās prasības, kā arī ar sociālā darba speciālistiem var sazināties telefoniski, lai saņemtu nepieciešamo informāciju par sociālajiem jautājumiem. Aicinām iedzīvotājus zvanīt uz Preiļu novada Labklājības pārvaldes kontakttālruni 65323200.

Katrā novada pagasta pārvaldē amata pienākumus veic sociālā darba speciālists, kurš sniedz iedzīvotājiem nepieciešamo informāciju par sociālo palīdzību vai sociālajiem pakalpojumiem, un tiek pieņemti iesniegumi sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu nodrošināšanai. Lai noskaidrotu nepieciešamo informāciju sociālajos jautājumos, aicinām sazināties ar speciālistiem telefoniski:

Vārkavas pagasta pārvaldes sociālā darba speciālistu telefona numurs: 28383161
Aglonas pagasta pārvaldes sociālā darba speciālistu telefona numurs: 29403536
Galēnu un Sīļukalna pagastu sociālā darba speciālistes telefona numurs: 65329003
Rušonas pagasta pārvaldes sociālā darba speciālistes telefona numurs: 67781456
Stabulnieku pagasta pārvaldes sociālā darba speciālistu telefona numurs: 29393098
Silajāņu pagasta pārvaldes sociālā darba speciālistes telefona numurs: 65323200
Riebiņu pagasta pārvaldes sociālā darba speciālistes telefona numurs: 65392656
Pelēču un Aizkalnes pagastu sociālā darba specialista telefona numurs: 20241389
Saunas pagasta sociālā darba speciālista telefona numurs: 22049589

Pašvaldības mājaslapā ir atjaunota aktuālā kontaktinformācija, kā sazināties ar līdzšinējās Preiļu novada Labklājības pārvaldes darbiniekiem, kā arī pamazām tiks papildināta informācija par attālinātajos klientu pieņemšanas punktos nodarbinātajiem.
Vēlamies informēt, ka izmaiņas, kas skar sociālās un materiālās palīdzības un sociālo pakalpojumu piešķiršanu vēl, jo saistošie noteikumi sociālajā jomā, kas ir apstiprināti Preiļu novada domes sēdē, pašlaik tiek saskaņoti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā normatīvo aktu apstiprināšanas kārtībā.

Informāciju sagatavojusi
Preiļu novada Labklājības pārvaldes vadītāja
Sandra Sprindža

Apkopoti balsojuma rezultāti par katrā plānošanas reģionā iedzīvotāju trīs visaugstāk novērtētajām pašvaldībām. Latgales plānošanas reģionā par ģimenēm draudzīgām iedzīvotāji atzinuši Preiļu novadu, Rēzeknes valstspilsētu un Ludzas novadu. Šis vērtējums pašvaldībām dos priekšrocības Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajā konkursā “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2022”, lai cīnītos par tituliem un nozīmīgām naudas balvām ģimeniskas vides uzlabošanai.

Iedzīvotāju balsojums, kurā visu 43 pašvaldību iedzīvotāji novērtēja pašvaldību sniegumu, norisinājās no 2021. gada 9. novembra līdz 12. decembrim vietnē www.vietagimenei.lv.

“Esam gandarīti par ik gadu aizvien pieaugošo iedzīvotāju atsaucību, vērtējot savu pašvaldību paveikto, izsakot viedokļus un piedaloties ikgadējā iedzīvotāju balsojumā. Kopumā šajā reizē esam saņēmuši un apkopojuši gandrīz 59 tūkstošus balsu, kā arī pašvaldībām vērtīgus komentārus, lai tās motivētu attīstīties arī turpmāk,” stāsta Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce. “Līdzīgi kā citus gadus, arī šajā reizē iedzīvotāji visaugstāk novērtējuši un izcēluši pašvaldību paveikto infrastruktūras uzlabojumos, interešu izglītības pieejamībā un piedāvājumā, kā arī brīvā laika pavadīšanas iespēju nodrošināšanā. Līdztekus aktuāli arvien palikuši jautājumi par bērnudārzu pieejamību, kā arī nepieciešamību sakārtot mājokļu un nekustamo īpašumu jomas.”

Komentāros minēti arī ieteikumi, kas saistīti ar plaisas mazināšanu starp dažādiem sabiedrības slāņiem. Tāpat norādīts, ka pašvaldībām līdztekus maznodrošināto vai daudzbērnu ģimeņu jautājumu risināšanai, nepieciešams tik pat intensīvi strādāt arī pie pakalpojumiem, kas būtiski pārējām sabiedrības grupām, piemēram, jauniešiem vai ģimenēm, kurās ir mazāk par trim bērniem.

“Mūsu novērojumi liecina, ka attālinātā darba iespējas ir radījušas savu ietekmi uz iedzīvotāju ikdienu un mājvietas izvēli vai labiekārtošanu. Attālums līdz darba vietai nereti vairs nav izšķirošs, tādēļ ir ģimenes, kas izvēlas pārcelties uz dzīvi reģionos. Kā viens no lielākajiem mājokļu kreditētājiem aizvien biežāk savā praksē novērojam, ka, izvēloties savu dzīvesvietu Latvijas reģionos, iedzīvotāji ļoti rūpīgi izvērtē apkārtējo vidi. Cilvēkiem būtiski ir tādi jautājumi, kā, piemēram, labiekārtotas atpūtas vietas, bērnu rotaļu laukumu pieejamība, viegli izbraucami ceļi, apgaismotas sabiedriskā transporta pieturvietas u.tml. Tādēļ izprotam šī konkursa nozīmi un ar prieku to atbalstām, lai kopīgiem spēkiem motivētu pašvaldības aizvien vairāk iesaistīties apkārtējās vides uzlabošanā,” atzīst “Luminor” vadītāja Latvijā Kerli Gabrilovica.

Pārējos plānošanas reģionos iedzīvotāju balsojumā par ģimenēm draudzīgākajām atzīti: Zemgales plānošanas reģionā – Aizkraukles novads, Jelgavas novads un Jelgavas valstspilsēta; Kurzemes plānošanas reģionā – Ventspils valstspilsēta, Saldus novads un Liepājas  valstspilsēta; Vidzemes plānošanas reģionā – Varakļānu novads, Valkas novads un Gulbenes novads; Rīgas plānošanas reģionā – Ādažu novads, Jūrmalas  valstspilsēta un Siguldas novads.

Jau ziņots, ka Sabiedrības integrācijas fonda rīkoto konkursu “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2022”  plānots uzsākt 2022. gada pavasarī, un tajā tiks vērtēti pašvaldību sniegtie dati, ņemts vērā 2021. gada nogales iedzīvotāju sniegtais vērtējums par pašvaldībām, kā arī vērtēšanas komisijas iegūtie dati par iedzīvotājiem pieejamajiem pakalpojumiem ģimeņu atbalstam.

Noslēgumā viena no 43 pašvaldībām, kas tiks atzīta par ģimenei draudzīgāko valsts mērogā, saņems naudas balvu vismaz 25 000 eiro apmērā. Savukārt katras pašvaldību grupas uzvarētājs – balvu vismaz 15 000 eiro apmērā. Kopējais konkursa naudas balvu fonds, kas tiks sadalīts starp uzvarētājpašvaldībām, būs 100 000 eiro.

Plašāka informācija par katrā pašvaldībā pieejamajiem pakalpojumiem un atbalstiem pēc konkursa tiks apkopota un publicēta vietnē: https://www.vietagimenei.lv/pasvaldibas. Tādējādi iedzīvotājiem vienuviet būs iespēja ar to iepazīties, izvērtēt un nepieciešamības gadījumā arī salīdzināt. Konkurss norisinās jau kopš 2017. gada, un tā primārais mērķis ir izcelt labākos piemērus un risinājumus, kā pašvaldības rūpējas par ģimenēm, vienlaikus veicinot arī iedzīvotāju iesaisti sev svarīgu jautājumu risināšanā. Līdztekus konkurss veido vidi arī pašvaldību draudzīgai sāncensībai, tādējādi mudinot tās attīstīt aizvien plašāku un pieejamāku ģimenēm paredzēto pakalpojumu klāstu.

Konkursa “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2022” galvenais atbalstītājs ir “Luminor” banka. Konkursa partneri: plašākais pakomātu tīkla nodrošinātājs Baltijā “Omniva”, modes un izklaides centrs “Rīga Plaza”, “Māmiņu klubs” un “Skola un ģimene”.

“Ģimenei draudzīga pašvaldība” ir viena no trim ģimeņu atbalsta programmām, ko realizē Sabiedrības integrācijas fonds. Fonds īsteno arī programmu “Ģimenei draudzīga darbavieta“, kā arī izsniedz Latvijas Goda ģimeņu apliecības, atbalstot Latvijas daudzbērnu ģimenes, kā arī ģimenes, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti.

Informāciju sagatavoja
Zane Jēkabsone
SABIEDRĪBAS INTEGRĀCIJAS FONDS
Sabiedrisko attiecību speciāliste

Katra jaunā gada sākumā pašvaldības iestādes atskatās uz aizvadīto gadu, izvērtē paveiktos darbus un sasniegtos rezultātus. Arī Preiļu novada Dzimtsarakstu nodaļa 2021. gadā ir piedzīvojusi izmaiņas. 2021. gada oktobrī tika apvienotas četru novadu (Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Vārkavas) dzimtsarakstu nodaļas vienā Preiļu novada Dzimtsarakstu nodaļā.

Dzimtsarakstu nodaļa veic dzimšanas un miršanas faktu reģistrāciju, reģistrē laulības faktus, izsniedz izziņas par vēsturiskajiem reģistriem un sagatavo atkārtotās civilstāvokļa aktu apliecības,  kā arī veic fizisku un juridisku personu dažādu iesniegumu izskatīšanu.

Patīkami ir tas, ka aizvadītajā gadā Preiļu novada Dzimtsarakstu nodaļā ir reģistrēti 123 dzimšanas fakti, kas ir par 31 reģistrēto jaundzimušo vairāk kā 2020. gadā (92). Reģistrētas 60 meitenes un 63 zēni. Tikai,  kā norāda nodaļas vadītāja Liāna Loginova-Plivda, šie skaitļi nebūt nenorāda, ka ir pieaudzis novadā dzimušo bērniņu skaits, jo reģistrē mazuļus ne tikai Preiļu novada iedzīvotāji, bet arī citu novadu vecāki, kuri izvēlējās savu atvasi reģistrēt Preiļu novada dzimtsarakstu nodaļā. Reģistrējot bērna dzimšanas faktu, 95 jaundzimušajiem vecāki norādījuši Preiļu novadu kā deklarēto dzīvesvietu.

Pēc ģimenē dzimušo bērnu skaita 53 mazuļi reģistrēti kā pirmais bērns ģimenē, 36 – otrie, 19 – trešie, 8 – ceturtie, 3 – piektie, 3 – sestie un viens jaundzimušais kā septītais bērns ģimenē. Meitenēm populārākie vārdi 2021. gadā ir bijuši Viktorija (5) un Marta (3), savukārt, zēniem – Dominiks (3).

Reģistrēto miršanas faktu daudzums salīdzinot ar 2020. gadu ir pieaudzis. Aizvadītajā gadā reģistrēti 280 miršanas fakti (2020. gadā – 168), ko daļēji ietekmējusi Covid-19 infekcija.

Par spīti sarežģītajai epidemioloģiskajai situācijai, 2021. gadā Preiļu novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētas 53 laulības (2020. gadā – 41) un visas laulības nodaļā, vai ārpus tās, tikušas noslēgtas svinīgi.

Dzimtsarakstu nodaļas  arhīvā saņemti  768 iesniegumi no fiziskām un juridiskām personām, izskatītas 31 papildinājuma vai labojuma lietas, 14 laulības reģistros izdarīta atzīme par laulības šķiršanu.

Preiļu novada Dzimtsarakstu nodaļas sniegto informāciju apkopoja
Preiļu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Pastare

2022. gada 4. februārī plkst. 17.00 notiks tiešsaistes (attālināta) sanāksme īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, dabas lieguma “Dubnas paliene” dabas aizsardzības plāna sabiedriskajai apspriešanai. Plānu Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā izstrādā SIA “Vides Konsultāciju Birojs”. Dalībai sanāksmē jāreģistrējas iepriekš, rakstot uz e-pastu birojs@vkb.lv (aicinām iesūtīt arī jautājumus un priekšlikumus izskatīšanai sanāksmē).

No 2022. gada 25. janvāra tīmekļvietnē www.vkb.lv un www.daba.gov.lv būs pieejams dabas aizsardzības plāna projekts, videoprezentācija un citi informatīvie materiāli, kas iepazīstinās ar dabas lieguma izveidošanas mērķiem, dabas vērtībām, apsaimniekošanas mērķiem un plānotajiem pasākumiem. Ar dabas aizsardzības plānu klātienē iespējams iepazīties Preiļu novada Upmalas pagasta pārvaldē, Skolas ielā 5, Vecvārkavā, Upmalas pag., Preiļu nov., LV-5335, darba dienās plkst. 8.00–12.30 un 13.00–16.30, tālr. 26543751.

Aicinām iedzīvotājus, zemju īpašniekus, uzņēmējus un ikvienu interesentu iepazīties ar plānu un piedalīties sabiedriskās apspriešanas sanāksmē, lai saņemtu aktuālo informāciju un savlaicīgi paustu konstruktīvu viedokli par plānoto teritorijas apsaimniekošanu un izmantošanu!

Izteikt viedokli un sniegt priekšlikumus par sagatavoto plāna projektu aicinām sanāksmes laikā vai rakstiski līdz 2022. gada 9. februārim, adresējot tos plāna izstrādātājiem SIA ”Vides Konsultāciju Birojs” (Ezermalas iela 28, Rīga, LV-1014, e-pasts: birojs@vkb.lv, tālr. 67557668, www.vkb.lv).

Plāna izstrāde tiek veikta dabas skaitīšanas jeb Eiropas Savienības Kohēzijas fonda īstenotā projekta ”Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” Nr. 5.4.2.1/16/I/001 ietvaros.

Aicināti visi interesenti!

Informāciju sagatavoja
SIA “Vides Konsultāciju Birojs”

Preiļu novada domes ārkārtas sēdē 6. janvārī tika lemts par izmaiņām Preiļu novada pagastu pārvaldēs. Tika nolemts Aizkalnes, Pelēču, Stabulnieku, Silajāņu, Galēnu un Sīļukalna pagastos samazināt pagastu pārvalžu vadītāju amata likmes no 1 likmes uz 0,5 likmi. Līdz ar to, darbinieku skaits pagasta pārvaldēs kopumā samazinājās par 3 darbiniekiem. Visi sešu pagasta pārvalžu vadītāji likumā noteiktajā kārtībā ir brīdināti par darbinieku skaita samazināšanu. Pārvalžu vadītāji no darba tiek atbrīvoti, pamatojoties uz darbinieku darba rezultātu izvērtējumu (Aizkalnes un Pelēču pagasts) un ņemot vērā likumā noteiktās priekšrocības darba saglabāšanai (Stabulnieku, Silajāņu, Galēnu un Sīļukalna pagasti). Visas trīs pārvaldnieces, kuru pārziņā tagad būs divi pagasti, norāda, ka ir atvērtas sadarbībai ar pagastu iedzīvotājiem un laipni aicina iedzīvotājus griezties pārvaldē ar saviem jautājumiem un priekšlikumiem.

Darbalaiks Stabulnieku, Silajāņu, Galēnu un Sīļukalna pagastos šobrīd tiek plānots sekojošs:

Pirmdienās plkst. 9.00 – 18.00

Otrdienās, trešdienās, ceturtdienās plkst. 9.00 – 17.00

Piektdienās plkst. 9.00 – 16.00

• Stabulnieku pagasta pārvaldniece – Inga Jurkāne, tālr. 65326500, e-pasts: stabulniekupagasts@preili.lv.  Pieņemšanas laiks klātienē pirmdien un ceturtdien no plkst. 9.00 līdz 12.00, otrdien no plkst. 14.00 līdz 17.00;
• Silajāņu pagasta pārvaldniece – Inga Jurkāne, tālr. 65326838, e-pasts: silajanupagasts@preili.lv. Pieņemšanas laiks klātienē trešdien no plkst. 13.00 līdz 16.00 un piektdien no plkst. 9.00 līdz 12.00;
• Galēnu pagasta pārvaldniece – Iveta Broka-Kazāka, tālr. 29167087, e-pasts: galenupagasts@preili.lv. Pieņemšanas laiks klātienē otrdienās un piektdienās atbilstoši darbalaikam un trešdien no plkst. 9.00 līdz 13.00.;
• Sīļukalna pagasta pārvaldniece – Iveta Broka-Kazāka, tālr. 29167087, e-pasts: silukalnapagasts@preili.lv. Pieņemšanas laiks klātienē pirmdien un ceturtdien atbilstoši darbalaikam un trešdien no plkst. 13.00 līdz 17.00.

Darbalaiks Aizkalnes un Pelēču pagastos šobrīd tiek plānots sekojošs:

Pirmdienās, otrdienās, trešdienās, ceturtdienās un piektdienās plkst. 8.00 – 12.30 un plkst. 13.00 – 16.30

• Aizkalnes pagasta pārvaldniece – Iveta Stašulāne, tālr. 28615900, e-pasts: iveta.stasulane@preili.lv. Pieņemšanas laiks klātienē trešdienās no plkst. 9.00 līdz plkst. 15.00;
• Pelēču pagasta pārvaldniece – Iveta Stašulāne, tālr. 28615900, e-pasts: iveta.stasulane@preili.lv. Pieņemšanas laiks klātienē pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās un piektdienās atbilstoši darbalaikam;

Informējam, ka darbalaikos var notikt izmaiņas, par kurām informēsim Preiļu novada mājaslapā. Iedzīvotāji ir aicināti sazināties ar pagastu pārvaldniekiem un vienoties par citiem viņiem ērtiem tikšanās laikiem. Būsim atvērti un vienmēr gatavi uzklausīt!

Informāciju sagatavojusi
Preiļu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anete Urka

Eiropas paku izdale 2022. gada janvārī personām, kam noteikts trūcīgā un maznodrošinātā statuss:

Prīkuļos (pie pagasta pārvaldes)14. janvārī no 09:00 līdz 10:00
Pelēčos (pie pagasta pārvaldes) 14.janvārī. no 13:00 līdz 14:00
Aizkalnē (pie pagasta pārvaldes)14.janvārī. no 14:30 līdz 15:30
Preiļos (Daugavpils iela 2a) 10., 11., 12.janvārī no 09:00 līdz 17:00

Pieejamas arī mazuļu pakas.
Pārtikas pakas iespējams saņemt arī citā laikā iepriekš piezvanot 25947125.

Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu no 2021. gada 1. jūlija Preiļu, Vārkavas, Riebiņu un Aglonas novadi ir apvienoti vienā administratīvajā vienībā – Preiļu novadā.

Katrai no iepriekšējām teritoriālajām vienībām bija sava mājaslapa, kur iedzīvotājiem un ikvienam interesentam bija iespēja vienkopus redzēt ziņas, skatīt domes lēmumus u.c. aktuālo informāciju. Taču, ņemot vērā ATR radītās izmaiņas, 2021. gada 29. decembra domes sēdē vienbalsīgi tika pieņemts lēmums slēgt bijušo Vārkavas, Riebiņu un Aglonas novadu lapas. Turpmāk visa novada – Preiļu pilsētas un katra pagasta – informācija tiks izvietota tīmekļa vietnē www.preili.lv, kas savā ziņā būs arī rīks, lai veicinātu ikviena pagasta iedzīvotāja piederību jaunajam Preiļu novadam. Šāds lēmums ļaus arī racionālāk izmantot pieejamos finanšu resursus.

Šobrīd lapas tehniski joprojām ir iespējams atvērt, taču tajās vairāk netiek ievietota aktuālā informācija, tāpat tajās neatjaunojas kontaktu sadaļa. Joprojām pieejami paliek bijušo novadu domes sēžu protokoli un ieraksti, kā arī saistošie noteikumi, kas vēl ir spēkā līdz tiek pieņemti jauni. Preiļu novada dome turpina darbu pie dažādu jomu saistošo noteikumu izstrādes, tāpēc to aktualizēšana un jaunu noteikumu spēkā stāšanās būs pakāpenisks process. Visi jaunās domes pieņemtie saistošie noteikumi, kas stājas spēkā, iedzīvotājiem pieejami www.preili.lv sadaļā Pašvaldība > Saistošie noteikumi.

Visa www.preili.lv aktuālā informācija un nepieciešamie kontakti tiek atjaunoti pakāpeniski, tāpēc, ja iedzīvotājiem vēl nav atrodama vai pieejama sev interesējošā informācija, aicinām vērsties Preiļu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību daļā: daļas vadītāja Anete Urka (tālr. 22443812, e-pasts: anete.urka@preili.lv), Sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Pastare (tālr. 26107993, e-pasts: ieva.pastare@preili.lv), Sabiedrisko attiecību speciāliste (redaktore) Dagnija Dudarjonoka (tālr. 28362243, e-pasts: dagnija.dudarjonoka@preili.lv).

Informāciju sagatavojusi:
Preiļu novada pašvaldības
Sabiedrisko attiecību daļa

Preiļu novada dome 2022.gada 25.janvārī plkst. 09.00 attālinātā veidā ZOOM platformā rīko nomas tiesību izsoli objektam –

Preiļu novada pašvaldības nekustamajiem īpašumiem Meža ielā 3A,3B,3C,3D Preiļos, (īpašuma kadastra Nr. 7601 001 0014, 7601 001 0015, 7601 001 0016, 7601 001 0603), kas sastāv no zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem 7601 001 0009, 7601 001 0010, 7601 001 0008 un 7601 001 0011 ar kopējo platību 6,27 ha, un uz tām esošajām būvēm- tipveida neapkurināma angāra ēka 990 m2 platībā, apbūves laukums 1070,9 m2  un divas moduļu tipa sadzīves ēkas 28,6 m2 un 18,3 m2 platībā, kas tiek būvētas īstenojot Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu “Preiļu novada uzņēmējdarbības vides infrastruktūras attīstība” aktivitātē “Ražošanai pielāgotas teritorijas ar tipveida angāra ēku, divām moduļu mājām, laukumu un inženierkomunikācijām Preiļos, Meža ielā izbūve”.

Ar izsoles noteikumiem var iepazīties pašvaldības mājas lapā www.preili.lv

Izsoles objekta nosacītā nomas maksa ir EUR 1021,23.

Izsoles dalības maksa ir 50.00 EUR (piecdesmit eiro, 00 centi) (izsoles dalības maksa netiek atmaksāta).

Izsoles nodrošinājums 510,00 EUR. Dome rēķinu par Izsoles nodrošinājumu neizraksta.

Izsoles solis ir 100,00 EUR (simts eiro un 00 centi).

Izsoles reģistrācijas maksa un nodrošinājuma nauda jāsamaksā līdz 2022.gada 21.janvāra plkst.12.00    Preiļu novada domes kontā Nr.LV08UNLA0026000130630, SEB banka.

Pieteikumi izsolei tiek pieņemti un reģistrēti no paziņojuma par izsoli publicēšanas dienas pašvaldības mājas lapā www.preili.lv  līdz 2022.gada 21.janvārim, plkst. 12.00. Pēc norādītā laika dokumenti netiek pieņemti.

Preiļu novada dome 2022.gada 25.janvārī plkst. 10.00 attālinātā veidā ZOOM platformā rīko pirmo nomas tiesību izsoli objektam – Preiļu novada pašvaldības nekustamajam īpašumam ar kadastra Nr. 76010061802 Daugavpils iela 64, Preiļi, Preiļu novads, zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 76010061803, daļai platībā 1720,9 m2, un uz tās esošajai būvei – tipveida neapkurināma angāra ēkai 496,70 m2 platībā, apbūves laukums 525,90 m2, un asfaltbetona laukums 1195,0 m2, kas tiek būvēta īstenojot Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu “Ražošanai pielāgota tipveida angāra izbūve un teritorijas labiekārtošana, Daugavpils ielā 64, Preiļi”.

Ar izsoles noteikumiem var iepazīties pašvaldības mājas lapā www.preili.lv

Izsoles objekta nosacītā nomas maksa ir EUR 489,51.

Izsoles dalības maksa ir 50.00 EUR (piecdesmit eiro, 00 centi) (izsoles dalības maksa netiek atmaksāta).

Izsoles nodrošinājums 245,00 EUR. Dome rēķinu par Izsoles nodrošinājumu neizraksta.

Izsoles solis ir 100,00 EUR (simts eiro un 00 centi).

Izsoles reģistrācijas maksa un nodrošinājuma nauda jāsamaksā līdz 2022.gada 21.janvāra plkst.12.00    Preiļu novada domes kontā Nr.LV08UNLA0026000130630, SEB banka.

Pieteikumi izsolei tiek pieņemti un reģistrēti no paziņojuma par izsoli publicēšanas dienas pašvaldības mājas lapā www.preili.lv  līdz 2022.gada 21.janvārim, plkst. 12.00. Pēc norādītā laika dokumenti netiek pieņemti.

Sakarā ar maģistrālā ūdensvada avārijas situāciju, šī gada 7. janvārī no plkst. 10:00 līdz 14:00 Brīvības ielā 2B, Brīvības ielā 6B, Krāslavas ielā 3, Krāslavas ielā 13A, Krāslavas ielā 13B un Krāslavas ielā 13C tiks pārtraukta ūdens padeve!
Lūdzam būt iecietīgiem un atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

SIA “Preiļu Saimnieks”

Preiļu novada dome 2022.gada 10.februārī plkst. 10.00 attālinātā veidā ZOOM platformā rīko atsavināšanas izsoli objektam –

Preiļu novada pašvaldības nekustamajam īpašumam “Skolas”, Silajāņu pagasts, Preiļu novads, (īpašuma kadastra Nr. 76760040455), kas sastāv no apbūvētas zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 76760040455 platībā 4,5282 ha, un uz tās esošajām būvēm- divstāvu ēkas (bijusī skolas ēka) ar kadastra apzīmējumu 76760040455001 platībā 860,50 m2, divstāvu ēkas (bijusī skolas ēka)  ar kadastra apzīmējumu 76760040455002 platībā 446,80 m2 platībā un saimniecības ēkas ar kadastra apzīmējumu 76760040455004 platībā 16,7 m2.

Ar izsoles noteikumiem var iepazīties pašvaldības mājas lapā www.preili.lv

Izsoles objekta nosacītā nomas maksa ir EUR 30 350,00.

Izsoles dalības maksa ir 10.00 EUR (desmit eiro, 00 centi) (izsoles dalības maksa netiek atmaksāta).

Izsoles nodrošinājums 3035,00 EUR. Dome rēķinu par Izsoles nodrošinājumu neizraksta.

Izsoles solis ir 100,00 EUR (simts eiro un 00 centi).

Izsoles reģistrācijas maksa un nodrošinājuma nauda jāsamaksā līdz 2022.gada 8.februāra plkst.12.00    Preiļu novada domes kontā Nr.LV08UNLA0026000130630, SEB banka.

Pieteikumi izsolei tiek pieņemti un reģistrēti no paziņojuma par izsoli publicēšanas dienas pašvaldības mājas lapā www.preili.lv  līdz 2022.gada 8.februārim, plkst. 12.00. Pēc norādītā laika dokumenti netiek pieņemti.