9. jūnijā Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma (RTRIT) struktūrvienībā Preiļos norisinājās projekta “reSTART” noslēdzošā aktivitāte, kur jaunieši aktīvi darbojās savā un draugu sociālā tīkla tēla analizēšanā un vērtēšanā. Tika apzināts personiskā tēla izskats sociālajos tīklos un cik daudz informācijas par to var nolasīt cita persona. Lektora Artūra Homina vadībā jaunieši aizdomājās, kā viņu sociālo tēlu redz topošais darba devējs un kā tas var ietekmēt nākotnes karjeru.

Aprīlī divdesmit projekta dalībnieki trīs dienas pavadīja diennakts seminārā viesu mājā “Ēdene”. Projektā jaunieši socializējās, komunicēja un kopīgi izspēlēja dažādas izglītojošas spēles, kas veicina dizaina domāšanu, profesijas izvēli, kā arī palīdz noteikt jauniešu dotības – līderis vai vadītājs, caur praktiskiem uzdevumiem ļaujot jauniešiem saprast savas esošās zināšanas un intelektuālo potenciālu.

Projektu īstenoja biedrība DUEsport, kas tiek organizēts atklātā projekta “Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska jauniešu iesaiste jaunatnes iniciatīvu projekta” ietvaros. Jaunatnes iniciatīvu projektu finansē ESF projekts Nr.8.3.4.0/16/1/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai”.

Informāciju sagatavojusi
Alise Timermane, biedrība DUEsport

Kā iepriekš medijos bija ziņots, ar 2022. gada 1. jūliju mainās komersants, kas veic pasažieru pārvadājumus Preiļu novadā.  Iepriekš pakalpojumu nodrošināja SIA “Jēkabpils autobusu parks” (JAP), bet jau 1. jūlijā Preiļu novada iedzīvotājus un viesus pārvadās autobusi, kas pieder SIA “Tukuma auto”.

Sazinoties ar SIA “Tukuma auto” esam saņēmuši informāciju, ka līdztekus pārvadātāja izmaiņām, Preiļu novada iedzīvotājus sagaida arī izmaiņas maršrutos, par ko Latvijā atbild Valsts SIA “Autotransporta direkcija” (VSIA LAD). 15. jūnijā Preiļu novada pašvaldība lūdza Valsts SIA “Autotransporta direkcijai” informāciju par maršrutiem, kas tiek slēgti sākot ar šī gada 1. jūliju. Šobrīd esam saņēmuši sarakstu ar slēdzamajiem maršrutiem un pēc konsultācijām ar Latgales Plānošanas reģionu, esam nolēmuši lūgt sabiedrības iesaisti, lai pārliecinātos, ka iedzīvotāji ir informēti par Valsts SIA “Autotransporta direkcija” veiktajām maršrutu izmaiņām. Aicinām iedzīvotājus rūpīgi izpētīt šo sarakstu un griezties Latgales Plānošanas reģionā (Iveta Dubrovska, 29193915, iveta.dubrovska@lpr.gov.lv), ja kādas no zemāk minētajām maršrutu izmaiņām spēcīgi ietekmē jūsu iespējas pārvietoties.

Direkcija informē, ka turpmāk nekursēs sekojoši reisi:

1.Reģionālās nozīmes maršruta Nr.5711 Preiļi-Lomi-Viļāni reiss nr.3 plkst.06:35 no Preiļu AO (izpilde-pirmdienās, trešdienās, piektdienās);

2.Reģionālās nozīmes maršruta Nr.5712 Preiļi-Galēni-Viļāni reiss nr.7 plkst.15:20 no Preiļu AO (izpilde-svētdienās);

3.Reģionālās nozīmes maršruta Nr.6652 Preiļi-Rudzāti reiss nr.6  plkst.18:20 no pieturas “Rudzāti” (izpilde-otrdienās, trešdienās, ceturtdienās);

4.Reģionālās nozīmes maršruta Nr.6886 Preiļi-Arendole-Duntišķi reiss nr.5 plkst.06:15 no Preiļu AO (izpilde-pirmdienās, trešdienās, piektdienās);

5.Reģionālās nozīmes maršruta Nr.6926 Preiļi-Aizkalne-Ārdava reiss nr.5 plkst.06:50 no Preiļu AO (izpilde-otrdiena, ceturtdiena);

6.Reģionālās nozīmes maršruta Nr.6943 Preiļi-Upmala-Līvāni reiss nr.7 plkst.12:20 no pieturas “Upmala” (izpilde-svētdienās);

7.Reģionālās nozīmes maršruta Nr.6943 Preiļi-Upmala-Līvāni reiss nr.10 plkst.13:30 no pieturas “Rožupe” (izpilde-svētdienās);

8.Reģionālās nozīmes maršruta Nr.6960 Preiļi-Rudzāti-Steķi reiss nr.3 plkst.17:20 no Preiļu AO (izpilde-pirmdienās, piektdienās);

9.Reģionālās nozīmes maršruta Nr.6960 Preiļi-Rudzāti-Steķi reiss nr.8 plkst.18:10 no pieturas “Steķi” (izpilde-pirmdienās, piektdienās);

10.Reģionālās nozīmes maršruta Nr.6962 Preiļi-Silajāņi reiss nr.1 plkst.07:35 no Preiļu AO (izpilde-no pirmdienas līdz piektdienai, skolēnu brīvdienās);

11.Reģionālās nozīmes maršruta Nr.6977 Preiļi-Feimaņi reiss nr.7 plkst.06:20 no Preiļu AO (izpilde-no pirmdienas līdz piektdienai);

12.Reģionālās nozīmes maršruta Nr.6982 Preiļi-Vārkava-Upmala-Duntišķi reiss nr.10 plkst.18:10 no pieturas “Upmala” (izpilde-no pirmdienas līdz piektdienai);

13.Reģionālās nozīmes maršruta Nr.6987 Preiļi-Aizkalne-Preiļi reiss nr.03 plkst.16:30 no Preiļu AO (izpilde-piektdienās);

14.Reģionālās nozīmes maršruta Nr.6988 Preiļi-Riebiņi reiss nr.03 plkst.06:50 no Preiļu AO (izpilde-no pirmdienas līdz piektdienai).

Informāciju apkopojusi
Preiļu novada pašvaldības
Sabiedrības iesaistes un mārketinga daļa

Informējam, ka 28. un 29. jūnijā Liepu ielā un Mehanizatoru ielā tiks veikti asfalta seguma remontdarbi. Lūgums iedzīvotājus nenovietot automašīnas shēmā iezīmētajos ceļu posmos.

Biedrība “Preiļu rajona partnerība” (turpmāk – partnerība) šobrīd ir uzsākusi Sabiedrībā virzītas vietējās attīstības stratēģijas 2015. – 2020. novērtējumu. Novērtējuma ietvaros tiks veikta analīze par stratēģijas ieviešanas gaitu un pienesumu biedrības darbības teritorijas attīstībai, tiks formulēti priekšnoteikumi tālākai efektīvai partnerības un sadarbības partneru darbībai Preiļu un Līvānu novadu teritorijās, kā arī definēti turpmākie darbības virzieni 2021. – 2027. plānošanas periodam.

Lai partnerība varētu izvērtēt stratēģijas ietvaros paveikto un definēt turpmākās darbības nākamās stratēģijas izstrādei, ir nepieciešams Jūsu, kā projektu iesniedzēju, īstenotāju viedoklis.

Plānotās tikšanās norises vietas:
Līvānu novadā:
– Līvānos, 05.07.2022. plkst. 10.00 biedrības “Baltā māja” telpās
– Sutros, 05.07.2022. plkst. 13.00. pagasta pārvaldes telpās
– Rudzātos, 06.07.2022. plkst. 10.00, pagasta pārvaldes telpās

Preiļu novadā:
– Galēnos, 06.07.2022. plkst. 13.00, pagasta pārvaldes telpās

Par tālākajām tikšanās norises vietām un laikiem tiks ziņots!

Informāciju sagatavojusi
Baiba Vucenlazdāne, biedrības “Preiļu rajona partnerība” projektu vadītāja

Atbilstoši meteorologu prognozēm tuvākajās dienās gaisa temperatūra visā Latvijā sasniegs 33⁰ C, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) ir izsludinājis sarkano brīdinājumu visā valsts teritorijā. Šādā gaisa temperatūrā uzkarst arī autoceļu asfalta segums, tāpēc posmos, kas ir sliktā tehniskā stāvoklī un bedru labojumu vietās, var veidoties izsvīdumi, kuri var būt slideni. Īpaša uzmanība ceļa stāvoklim un šiem izsvīdumiem ir jāpievērš motobraucējiem, kuriem var traucēt arī smilts, ar kuru tiek kaisītas izsvīdumu vietas.

Aicinām satiksmes dalībniekus informēt par šādām vietām, zvanot uz VSIA  Latvijas Valsts ceļi diennakts bezmaksas informatīvo līniju 80005555, lai ceļu uzturētāji varētu operatīvi veikt svīduma vietu apstrādi.

Autoceļa asfalta segumam uzkarstot līdz temperatūrai, kas pārsniedz  50⁰ C, seguma sastāvā esošais bitumens kļūst mīksts un sāk kust. Lai uzlabotu seguma saķeri ar auto riepām un satiksmes drošību, svīduma vietas nepieciešams vienmērīgi nokaisīt ar smilti vai sīkām šķembām. Lielākā izsvīdumu varbūtība ir uz tiem ceļiem, kuri ir sliktā tehniskajā stāvoklī un kur bedres ir labotas ar bitumena emulsiju un sīkšķembām un ir daudz ielāpu vietu. Ceļa segumu svīšana ir atkarīga arī no satiksmes intensitātes – jo intensitāte augstāka, jo vairāk bitumena emulsijas tiek izspiests uz seguma virsmas un lielāka iespēja, ka parādīsies svīdumu vietas.

Lai iegūtu vai nodotu informāciju par notiekošo uz valsts autoceļiem, aicinām zvanīt uz VSIA Latvijas Valsts ceļi diennakts informatīvo bezmaksas tālruni 80005555.

Informāciju sagatavoja VSIA Latvijas Valsts ceļi Komunikācijas daļa

No 5. jūlija Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (RTA) sāksies jauno studentu uzņemšana.  Šis ir īstais laiks izvēlēties iegūt konkurētspējīgu augstāko izglītību, mūsdienīgā, perspektīvā augstskolā, kura saglabā stabilas pozīcijas Eiropas Savienības augstskolu novērtēšanas sistēmā “U-Multirank”,  iekļūstot 21 pasaules labāko universitāšu vidū.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija kopumā piedāvā 49 studiju programmas pilna un nepilna laika studijām visos līmeņos – pamatstudijās, maģistra un doktora līmenī – trīs fakultātēs – Ekonomikas un pārvaldības; Inženieru fakultātē; Izglītības, valodu un dizaina. Pašlaik RTA studē pāri par 1650 studentiem no Latvijas un ārvalstīm. RTA ir 6. lielākā valsts dibinātā augstākas izglītības iestāde.

Moderna studiju vide, mūsdienīgs laboratoriju aprīkojums, draudzīga atmosfēra un pats galvenais – valsts finansētas budžeta vietas pilna laika studijām. RTA ir zinoši pasniedzēji un savas izvēlētās studiju jomas profesionāļi. Vairāk nekā 60% akadēmiskā personāla ir ar doktora zinātnisko grādu.

Akadēmijai ir viens no labākajiem tehniskajiem nodrošinājumiem, studentiem ir iespēja veikt laboratorijas darbus modernās laboratorijās ar augstas klases aprīkojumu, darboties izvēlētajā zinātņu jomā, piedalīties konkursos Latvijā un ārzemēs. Akadēmija nodrošina dzīvošanas iespējas dienesta viesnīcā, kā arī stipendijas labākajiem un aktīvākajiem studentiem.

Seko līdzi:

www.rta.lv

https://www.facebook.com/Rezeknes.Tehnologiju.akademija

https://www.instagram.com/rezeknestehnologijuakademija/

https://twitter.com/RezTehAkademija

Papildus informācijai:

e-pasts: uznemsana@rta.lv, tālr. 26656553

No 1. jūlija uz laiku tiek apturēta Covid-19 uzziņu tālruņa 8989 darbība, ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības samazinājumu, informē Nacionālais veselības dienests (NVD). Līdz šim bezmaksas tālruņa konsultanti nodrošināja iedzīvotājiem pieteikšanos vakcinācijai pret Covid-19 infekciju, kā arī sniedza informāciju par vakcināciju un digitālajiem Covid-19 sertifikātiem.

Attālināti pieteikties vakcīnas pret Covid-19 saņemšanai iedzīvotāji arī turpmāk var tīmekļvietnē www.manavakcina.lv. Vakcinācijai var pieteikties arī sazinoties ar sava ģimenes ārsta praksi vai veicot pierakstu tuvākajā ārstniecības iestādes vakcinācijas kabinetā. Savukārt gadījumā, ja seniors vēlas pieteikt vakcināciju mājās, NVD aicina zvanīt pa tālruni 80001234 (darba laiks: pirmdienās – ceturtdienās plkst. 8.30 – 17.00; piektdienās plkst. 8.30 – 15.00).

Rast atbildes uz interesējošiem jautājumiem par digitālo Covid-19 sertifikātu saņemšanu un izmantošanu iespējams tīmekļvietnes www.vmnvd.gov.lv sadaļā “Digitālais Covid-19 sertifikāts”.

Kopš Covid-19 uzziņu tālruņa 8989 darbības sākuma, 2021. gada 10. februārī, iedzīvotājiem ir sniegtas vairāk nekā 720 tūkst. konsultāciju. Nodrošinātas arī atbildes uz vairāk nekā 45 tūkst. e-pastiem ar jautājumiem par Covid-19 vakcināciju un digitālajiem sertifikātiem.

NVD skaidro, ka atkarībā no prognozējamās Covid-19 infekcijas slimības izplatības šā gada rudenī un vajadzības nodrošināt iedzīvotājiem telefoniskas konsultācijas par aktualitātēm vakcinācijas veikšanas un digitālo Covid-19 sertifikātu izmantošanas jomā, nepieciešamības gadījumā tiks vērtēta uzziņu tālruņa 8989 darbības atjaunošana.

Informāciju sagatavojusi
Nacionālā veselības dienesta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga

PREIĻU NOVADA DOMES SĒDE
2022. gada 30. jūnijā plkst. 10.00
Raiņa bulvāris 19, Preiļos, 2.stāva zālē

DARBA KĀRTĪBA

Finanšu komitejas jautājumi:
1. Par Preiļu novada pašvaldības noteikumu “Par suvenīru iegādi un tirdzniecību Preiļu novada pašvaldībā” apstiprināšanu.
2. Par finansiālu atbalstu pašvaldības sadraudzības pilsētai Nižinai Ukrainā.
3. Par taloniem pārtikas iegādei Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam.
4. Par finansiālu atbalstu deju kopai “Dancari”.
5. Par aizdevumu projektam Nr.3.3.1.0/20/I/011 “Preiļu pils 1.stāva atjaunošana komercdarbības attīstības nodrošināšanai”.
6. Par aizdevumu Latvijas-Lietuvas pārrobežu programmas projekta Nr. LLI-539 “Amatu prasmes tūrisma telpā”/”Tour de Crafts” realizācijai.
7. Par finansējuma piešķiršanu Preiļu novada augsta līmeņa sportistiem.
8. Par līdzekļu paredzēšanu Preiļu autoostas avārijas novēršanas remontam.
9. Par papildus līdzekļu piešķiršanu Preiļu Galvenajai bibliotēkai.
10. Par komunālo parādu dzēšanu.
11. Par pirkuma līguma noslēgšanu.
12. Par pašvaldības dzīvokļa atsavināšanu.
13. Par kustamās mantas -automašīnas AUDI A6 ar valsts reģistrācijas numura zīmi GF9658 izsoli.
14. Par pašvaldības nekustamā īpašuma Somersētas ielā 23, Aglonā atkārtotu nomas tiesību izsoli un izsoles noteikumu apstiprināšanu.
15. Par nekustamā īpašuma Daugavpils iela 64, Preiļi, nomas tiesību izsoli.
16. Par nekustamā īpašuma “Rozes” nosacītās cenas apstiprināšanu un pirkuma līguma noslēgšanu.
17. Par izsoles rezultātu apstiprināšanu (nekustamais īpašums “Skolas”, Silajāņu pagasts, Preiļu novads).
18. Par zemes vienību reģistrāciju zemesgrāmatā.
19. Par iesnieguma izskatīšanu.
20. Par Preiļu novada pašvaldības 2021. gada Publiskā gada pārskata apstiprināšanu.

Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas jautājumi:
21. Par ziņu par deklarēto dzīvesvietu anulēšanu.
22. Par sociālo dzīvokļu īres līgumu pagarināšanu.
23. Par uzņemšanu rindā uz pašvaldības dzīvojamo platību.
24. Par pašvaldības dzīvokļa īres līguma pagarināšanu.
25. Par atteikšanos no pašvaldības dzīvojamās platības.
26. Par Preiļu novada pašvaldības saistošo noteikumu Nr. 2022/22 “Pirmsskolas vecuma bērnu reģistrācijas, uzņemšanas, atskaitīšanas un diennakts uzraudzības pakalpojuma sniegšanas kārtība Preiļu novada pašvaldības izglītības iestādēs, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas” precizēšanu.
27. Par Preiļu novada pašvaldības Ētikas kodeksa apstiprināšanu.
28. Par Preiļu Galvenās bibliotēkas un Preiļu novada pagastu bibliotēku maksas pakalpojumu cenrāžu apstiprināšanu.
29. Par Preiļu novada Salas sākumskolas, Riebiņu vidusskolas un Pelēču pamatskolas internātu slēgšanu.
30. Par Preiļu novada pašvaldības vispārējo izglītības iestāžu tarificējamo pedagogu, atbalsta personāla darba slodžu sadali no pašvaldības budžeta.
31. Par jaunas amata vienības izveidi Preiļu novada Labklājības pārvaldē.

Infrastruktūras un novada attīstības komitejas jautājumi:
32. Par Preiļu novada domes 2022.gada 26.maija lēmuma (protokols Nr.13, 35.§) atcelšanu.
33. Par Preiļu novada pašvaldības saistošo noteikumu „ Par Preiļu novada pašvaldības līdzfinansējuma apjomu un tā piešķiršanas kārtību daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai” precizēšanu.
34. Par Preiļu novada pašvaldības saistošo noteikumu Nr. 2022/32 “Par reklāmu, izkārtņu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stendu izmantošanas kārtību Preiļu novadā” precizēšanu.
35. Par saistošo noteikumu “Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Preiļu novadā” apstiprināšanu.
36. Par saistošo noteikumu “Par ielu tirdzniecības un tirgus statusa piešķiršanas kārtību Preiļu novadā” apstiprināšanu.
37. Par Preiļu novada pašvaldības noteikumu “Par vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu būvju klasificēšanu” apstiprināšanu.
38. Par Preiļu novada ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāna un Energopārvaldības sistēmas (EPS) rokasgrāmatas apstiprināšanu un Energopārvaldības sistēmas (EPS) ieviešanu un īstenošanu Preiļu novada pašvaldībā atbilstoši ISO 50001 standarta prasībām.
39. Par pieminekļa demontāžu par godu Padomju armijas karavīriem Gaiļmuižā, Rušonas pagastā, Preiļu novadā.
40. Par izmaiņām pašvaldības autoceļu un ielu reģistrā.
41. Par ceļu uzturēšanas klašu publikāciju masu saziņas līdzekļos vasaras sezonai 2022. gadam.
42. Par rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma slēgšanu un zvejas limita pašpatēriņa zvejai Dovales ezerā 2022.gadam iedalīšanu.
43. Par rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma slēgšanu un zvejas limita pašpatēriņa zvejai Rušonas ezerā 2022.gadam iedalīšanu.
44. Par rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma slēgšanu un zvejas limita pašpatēriņa zvejai Pelēču ezerā 2022.gadam iedalīšanu.
45. Par izsoļu rezultātu apstiprināšanu.
46. Par ikgadējā atvaļinājuma daļas piešķiršanu Preiļu novada domes priekšsēdētājam Ā. Vucānam.

Domes priekšsēdētājs                          Ārijs Vucāns

Domes sēdes darba kārtība

Saulgriežu rītā SAC “Aglona” ar Riebiņu  senioru biedrības “Varavīksne” ansambli “Iedvesma” ielīgoja ikgadējos Līgo svētkus!

Kopīgiem spēkiem lasījām Jāņu zāles, ozolu zarus un citas dabas veltes. SAC “Aglona”  visa lielā ģimene izpušķoja pagalmu ar skaistiem vainagiem, zāļu bizēm un brīnišķīgiem Jāņu zāles pušķiem. Notika Jāņu godināšana, tradicionālās Jāņu dienas aktivitātes, jautras dziesmas, cienāšanās ar alu un sieru.

SAC “Aglona” sociālā darbiniece
Vija Tomkoviča

Pirms gaidāmajām Līgo svētku brīvdienām, no 23. līdz 26. jūnijam, Nacionālais veselības dienests (NVD) atgādina par valsts apmaksātas medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām.

Medicīniskus padomus vienkāršas saslimšanas vai hroniskas slimības paasinājuma gadījumā visu diennakti varēs saņemt, zvanot uz valsts organizēto Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Iedzīvotāji tiek aicināti sazināties ar tālruņa speciālistiem arī gadījumos, kad ir šaubas, vai klātienes vizīte pie ārsta ir nepieciešama steidzamā kārtā vai arī to var saņemt pēc brīvdienām, vēršoties sava ģimenes ārsta praksē.

Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās medicīnisku konsultāciju ikviens iedzīvotājs varēs saņemt pie dežūrārstiem, kuri sniedz palīdzību ģimenes ārsta kompetences ietvaros. Dežūrārstu darba grafiks ir pieejams NVD tīmekļvietnes www.vmnvd.gov.lv sadaļā “Kur saņemt medicīnisko palīdzību?”

Traumu (apdegumu, mežģījumu, lūzumu u.c.) vai pēkšņu saslimšanu gadījumos medicīnisko palīdzību sniedz steidzamās medicīniskās palīdzības punktos. Savukārt neatliekamos gadījumos, kad apdraudēta veselība vai dzīvība, palīdzību var saņemt slimnīcu uzņemšanas nodaļas.

Ja tiek plānots uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu doties ar savu automašīnu, pirms došanās (ja tas ir iespējams), ieteicams ar slimnīcu sazināties par palīdzības saņemšanas iespējām atbilstoši pacienta veselības stāvoklim. Piemēram, ir slimnīcu uzņemšanas nodaļas, kurās var vērsties, ja ir aizdomas par kaula lūzumu, savukārt citās var vērsties, ja gūti ķermeņa apdegumi. Jāņem vērā, ka slimnīcu uzņemšanas nodaļās netiek sniegta valsts apmaksāta medicīniskā palīdzība gadījumos, kas nav neatliekami un kuros bijusi nepieciešama plānveida pakalpojuma saņemšana.

Dzīvībai kritiskā situācijā zvaniet uz ārkārtas tālruni 113. Piemēram, ja cilvēks ir bezsamaņā, ja ir dzīvībai bīstama asiņošana, gūta smaga trauma (ceļu satiksmes negadījums, elektrotrauma, ugunsgrēks, u.c.), ir pēkšņas sāpes krūtīs, kas var liecināt par infarktu, vienas puses pēkšņs vājums, kas var liecināt par insultu, vai jebkurā citā situācijā, kad palīdzības saņemšanā izšķirošas ir minūtes.

Informācija par ārstniecības iestādēm, kurās var vērsties traumu vai veselības apdraudējuma gadījumā, ir pieejama NVD tīmekļvietnes www.vmnvd.gov.lv sadaļā “Kur saņemt medicīnisko palīdzību?”.

Informāciju sagatavoja:
Evija Štālberga
Nacionālā veselības dienesta
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr.: 67043744, 28383970

Šī gada 16. jūnijā, projekta Nr.9.2.4.2./16/I/002 “Veselības veicināšanas pasākumi Aglonas, Kastuļinas, Šķeltovas un Grāveru pagastos” ietvaros notika senioru ekskursija (ar iekļautām fiziskām aktivitātēm) uz Madonas novadu.

Kopā bijām 40 seniori 55 + gados  un fizioterapeite J. Urbanoviča.

Mūsu brauciens sākās saulainā rītā no Aglonas un jau pēc 2 stundām piestājām Varakļānu pils parkā. Te arī notika pirmā vingrošana ar fizioterapeiti, t. s “kāju izstaipīšana”.

Apgājām apkārt parkam un tā sākām savu 10 000 soļu dienas programmu. Bija interesanti uzzināt par Varakļānu pirmsākumiem un saistību ar Preiļu grāfiem  Borhiem, jo parku un kapelu bija projektējis tas pats arhitekts kas Preiļu kapelu –  Macoti.

Tālāk ceļš vijās pa Lubānas klāniem uz Barkavu. Redzējām lielo lietavu posta darbus Lubānas  zemienē. Tā  piestājām pie koku un augu vilnas meistara Ritvara Toča. 1,5 stundas aizraujoša stāstījuma par to, kā un kur var dabūt vilnu no liepas, ozola, vītola un vispār visiem Latvijā augošiem kokiem un krūmiem, arī nātrēm. Kā no tiem aust audumus un pat piemērījām zīļu kroni un nobaudījām zīļu kafiju. Izrādās, ka tūkstošiem gadu senās tautasdziesmas stāsta par senlatviešu tradīcijām darināt apģērbu no koku un augu vilnas, bet R. Točs to parādīja mums reālā dzīvē.

Tad devāmies uz Valli, uz akmeņu kolekciju pie V. Strautiņa. Jau 49 gadus Vilnis meklē neparastus akmeņus kūdras un citos karjeros un neviens no tūkstošiem akmeņu nav līdzīgs un visi ir ar pozitīvo auru.

Kā savu bankas kontu saimnieks ir izveidojis 3,5 tūkstošu krūzīšu kolekciju. Turpina papildināties senatnes saimniecības priekšmetu kolekcija. Akmeņu parku vajadzēja izstaigāt basām kājām, jo bija ļoti salijis.

Turpat netālu iebraucām Broņislavas Martuževas dzejas klētī. Tā izveidota pēc projekta, dzejnieces pēdējās dzīvesvietas pagalmā. Turpat ir improvizēts bunkurs, un katrs varējām izbaudīt sajūtu, kā ir sēdēt 5 gadus zem zemes bez saules gaismas. Tik sarežģīts mūžs bija dzejniecei un cik atraktīvi muzeja darbinieki pasniedza viņas dzimtas stāstu un dzeju no “dzejas stropiem”.

Nogaršot Ļapas maizi un ugunskura zupu varējām pie atraktīvās cepējas Lāsmas. Kopā nodancojām viņas īpašo deju un apskatījām maizes ceptuvīti.

Pienāca laiks aktivitātēm un šoreiz tā bija ekskursija pa Lubānu kājām kopā ar gidi Ilzi. Redzējām ļoti senu Lubānas luterāņu baznīcu ar divām lūgšanas zālēm, jauko amatniecības centru, kur tapa paklāji no zālēm. Pie reizes atradām kopīgas saknes ar amatnieci Katrīnu Valaini, kuras vectēvs nāk no Aglonas.

Pēc īsa pārbrauciena, nu jau pa Vidzemes augstieni, nonācām skaistajā Cesvainē. Divas stundas piepildīta, emocionāla stāsta par pili, parku, kāpšana tornī un dziedāšana pagrabā nevarēja nevienu atstāt vienaldzīgu.

Noguruši sākām ceļu mājup. Un, protams, piestājām pavingrot ar Jūliju. Arī autobusā virpinājām rokas, grozījām kaklus un  mācījāmies atslābinoši elpot.

Diena bija piepildīta un emocionāli uzlādējoša.

Paldies visiem senioriem par  fizisko un emocionālo izturību!

 Ekskursijas vadītāja I. Gražule

22. jūnijā Zāļu tirgus laikā slēgta satiksme Raiņa bulvārī, posmā no Talsu ielas līdz A. Paulāna ielai, un 1. maija ielā.

Tuvojoties garajām svētku brīvdienām, kad daudzi dosies ārpus pilsētām, aicinām autovadītājus ievērot drošas braukšanas principus, lai sekmīgi nokļūtu brīvdienu galamērķī un mājup.

Ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) statistika parāda, ka vairāk CSNg, tostarp ar traģiskākām sekām, notiek tieši vasaras periodā, kad uz ielām un ceļiem ir intensīvāka satiksme. Pieaug auto plūsma, jo satiksmē piedalās arī motocikli, motorolleri, pie stūres sēžas autovadītāji, kuri nebrauc ziemā vai diennakts tumšajā laikā, palielinās velosipēdistu skaits. Šādos apstākļos autovadītājiem uz ceļa jābūt īpaši uzmanīgiem, tomēr labais laiks var mudināt kļūt pārgalvīgiem, braukt drošāk un veikt bīstamākus manevrus. Arī ātrums uz ceļiem vasarā ir lielāks.

Apdzīšana

Apdzīšana ir viens no visbīstamākajiem manevriem, tas prasa no autovadītāja koncentrēšanos, teicamas braukšanas iemaņas, kā arī perfektu Ceļu satiksmes noteikumu  pārzināšanu. Tās laikā automašīna, kuras vadītājs veic manevru, atrodas pretējā braukšanas joslā, tāpēc pastāv liels frontālās sadursmes risks.

Pieņemot lēmumu par apdzīšanu, ir jāizvērtē daudzi aspekti. Nedrīkst apdzīt līkumos un krustojumos, jāpārliecinās, ka uz ceļa neviens neizgriezīsies no kāda blakusceļa. Pretējās kustības joslā nedrīkst atrasties ilgu laiku, tāpēc jābūt arī pārliecinātam par sava auto spējām. Nedrīkst pārāk pietuvoties auto, kuru grasās apdzīt, īpaši ja tas ir autobuss vai kravas auto, jo tas samazina pārredzamību.

Lietus laikā apdzīšanu apgrūtina arī pasliktināta redzamība. Ja ceļa segumā iebrauktas risas, tās lietus laikā piepildās ar ūdeni un apdzenot riskējat dabūt vējstiklā ūdens šalti, kas uz brīdi aizsegs redzamību un ir ļoti bīstami apdzenot.

Ātrums un bremzēšana

Ar katru kilometru stundā, ar kuru palielinās braukšanas ātrums, palielinās arī risks. Autovadītājam jebkurā brīdī ir jābūt pārliecinātam, ka tas braukšanas ātrums, ar kuru viņš konkrētajā brīdī pārvietojas, ļauj viņam kontrolēt automašīnu arī tad, ja notiek kaut kas neparedzēts.

Piemēram, ja palielina braukšanas ātrumu no 70 uz 90 km/h, bremzēšanas ceļa garums palielinās vairāk nekā pusotru reizi. Jāņem vērā, ka, bremzējot uz slapja asfalta, riepu saķeres koeficients samazinās pat divas reizes, un šādos apstākļos, jebkurš šķērslis var kļūt liktenīgs.

Bīstamās situācijās jābremzē ir jebkurā gadījumā, bet manevri ar stūri ir atkarīgi no situācijas. Galvenais ir samazināt ātrumu, jo pat tad, ja neizdosies izvairīties no šķēršļa, ar to saskarsies mazākā ātrumā. Tomēr autovadītājam ir jābūt gatavam veikt manevru, jo ar bremzēšanu vien var nepietikt.

Pārvietošanās par grants ceļiem

53 % ceļu valsts ceļu tīklā ir ar grants segumu, un, dodoties ārpus pilsētas, visticamāk, nāksies pa tiem braukt. Sausā laikā putekļi, ko atstāj priekšā braucošais, mazina redzamību, bet lietus laikā grants ceļi kļūst ļoti slideni. Pārvietojoties pa grants ceļiem, ir svarīgi ir ievērot savu joslu un pietiekamu distanci ar priekšā braucošo transportlīdzekli – distance palīdzēs saglabāt redzamību uz putekļaina ceļa un izvairīties no priekšā braucošā auto nejauši uzmestiem akmentiņiem. Savukārt atrašanās savā joslā ļaus droši pārvietoties, jo grants ceļi nereti ir līkumaini, un, pazaudējot savu joslu, var gadīties frontālās sadursmes.

Pa slapju grants ceļu ir jābrauc līdzīgi kā ziemā, lietus laikā grants segums var būt slidens un neprognozējams, jo mitruma dēļ samazinās saķere.

Koncentrēties braukšanai

Esot pie stūres, ir pilnībā jākoncentrējas uz auto vadīšanu, kā arī jāizvērtē visi vides un infrastruktūras faktori, kuri ietekmē braukšanu. Auto vadīšana ir sarežģītu lēmumu pieņemšana īsā laikā, tāpēc autovadītājam ir jābūt pārliecinātam, ka tas spēj kontrolēt situāciju un automašīnu. Mobilā telefona lietošana, ēšana un pat sarunāšanās ar līdzbraucējiem samazina uzmanību brīdī, kad var būt jāpieņem strauji lēmumi.

Lai iegūtu vai nodotu informāciju par notiekošo uz valsts autoceļiem, aicinām zvanīt uz VSIA Latvijas Valsts ceļi diennakts informatīvo bezmaksas tālruni 80005555.

Informāciju sagatavoja VSIA Latvijas Valsts ceļi Komunikācijas daļa

Otrdien, 28.jūnijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) visā Latvijā veiks trauksmes sirēnu pārbaudi, iedarbinot tās uz trim minūtēm, kā arī pārbaudīs starp VUGD un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (radio, TV) noslēgto līgumu darbības izpildi.

“Trauksmes sirēnas paredzētas gadījumiem, lai izplatītu brīdinājumu iedzīvotājiem, ja notiktu dabas vai tehnogēna katastrofa, vai arī pastāv tās draudi, bet informācija par apdraudējumu tiek pārraidīta ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu (radio, TV) palīdzību. Šāda pārbaude nepieciešama, lai pārliecinātos par valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas tehnisko gatavību – trauksmes sirēnu tehnisko stāvokli, iespējamiem bojājumiem vai traucējumiem sirēnu darbībā, kā arī starp VUGD un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (radio, TV) noslēgto līgumu darbības izpildi. Šos agrīnās brīdināšanas sistēmas elementus pārbaudām ik gadu, lai būtu gatavi apdraudējuma situācijās,” norāda VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks, pulkvedis Ivars Nakurts.

28.jūnijā no plkst.10.00 līdz plkst.10.20 visā valstī tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas uz trim minūtēm. Iedzīvotājiem nav pamata uztraukumam, jo tā ir kārtējā trauksmes sirēnu pārbaude. Gadījumā, ja trauksmes sirēnu pārbaudes laikā tās nedzirdat, nesatraucieties, jo ārkārtas gadījumos, kur sirēnas nav dzirdamas vai izvietotas, var tikt izmantoti citi apziņošanas veidi, piemēram, informācijas nodošana sabiedrībai caur operatīvo dienestu un to sadarbības partneru skaļruņiem. VUGD aicina viesnīcu administrāciju informēt savus ārvalstu viesus par gaidāmo trauksmes sirēnu pārbaudi, lai nerastos lieki uztraukumi.

Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas atrodas Latvijas teritorijā, mobilo sakaru operatori nosūtīs SMS ar informāciju, ka 28.jūnijā notiks plānota trauksmes sirēnu pārbaude. Aicinām iedzīvotājus un plašsaziņas līdzekļus dalīties ar pielikumā atrodamo plakātu, kas ir ukraiņu valodā, lai pēc iespējas vairāk Ukrainas civiliedzīvotāju uzzinātu par šo pārbaudi un nerastos lieki satraukumi.

Latvijā ir uzstādītas 164 trauksmes sirēnas, kuras ir izvietotas tā, lai  raidītais skaņas signāls būtu dzirdams apmēram 1,5 kilometru rādiusā (sirēnu dzirdamību ietekmē sirēnu izvietojuma augstums, teritoriālās apbūves īpatnības, pilsētas ikdienas transporta un ražošanas objektu radītie trokšņi, meteoroloģiskie apstākļi). VUGD atgādina, ka gadījumos, ja iedzīvotāji iepriekš nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, izdzirdot trauksmes sirēnu signālu, iedzīvotājiem jāieslēdz televizori un radioaparāti (Latvijas sabiedriskie mediji – “Latvijas televīzijas” kanāli LTV1 un  LTV7, vai “Latvijas radio” apraides kanāli) vai citas ierīces, piemēram, mobilo telefonu radiouztvērēji, informācijas saņemšanai par trauksmes sirēnu ieslēgšanas iemeslu un iedzīvotāju nepieciešamo rīcību.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 8.augusta noteikumu Nr.440 “Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība” VUGD veic trauksmes sirēnu gatavības pārbaudi, lai pārbaudītu trauksmes sirēnu darbību un tehnisko stāvokli, kā arī sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem (radio un TV).

Papildu informācija:
VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa
E-pasts: prese@vugd.gov.lv

Nedēļas nogalē Preiļu novadā notika vairāki koši pasākumi. Viens no vērienīgākajiem pasākumiem notika Rušonas pagastā – biedrības “Jaunie spārni” organizētais ģimenēm veltītais pasākums “KOPĀ!”.

Pasākumā notika ģimeņu foto orientēšanās sacensības,  teātra izrāde, koncerti un daudzas citas aktivitātes. Šis pasākums tika plānots kā iespēja ģimenēm pilnvērtīgi pavadīt kopā laiku, lai radītu kopīgas jaunas atmiņas. Ģimeņu festivāls “KOPĀ!” notika SIF projekta “Ģimenes kompass!” (līguma  Nr. 2022.LV/ĢDP/99) ietvaros. Pasākumu finansiāli atbalstīja Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas budžeta līdzekļiem.

Inese Šuksta
biedrības “Jaunie Spārni”
valdes priekšsēdētāja

Biedrība „Preiļu nevalstisko organizāciju centrs” saņēma finansiālu atbalstu Mazo grantu konkursā „Iedzīvotāji veido savu vidi – 2022” projekta „Biedrības “Preiļu nevalstisko organizāciju centrs” institucionālās kapacitātes stiprināšana demokrātiskai, iekļaujošai un līdzdalīgai sabiedrības veidošanai” īstenošanai.

Projekta aktivitāšu rezultātā tiks paaugstināta biedrības “Preiļu nevalstisko organizāciju centrs” valdes un biedru organizāciju zināšanu kapacitāte, kas nākotnē ļaus pilnveidot organizāciju esošo darbību, attīstīs jaunas darbības izpausmes, nodrošinās darba efektivitāti un organizāciju ilgtspēju.

Projekta ietvaros tiks rīkota vienas dienas nometne, kurā iegūtās zināšanas veicinās organizācijas vadības procesu uzlabošanu un darbības nepārtrauktību, ļaus apzināties NVO  vietu sociāli ekonomiskajos un politiskajos procesos, ļaus izvērtēt NVO nozīmi iekļaujošas un līdzdalīgas sabiedrības veidošanai. Nometnes darba kārtībā jautājumi par organizācijas vadības menedžmentu, vadības metodēm, darba plānošanu, lēmumu pieņemšanu arī nestandarta situācijās un  komunikācijas pilnveidi šodienas- jaunās realitātes- apstākļos, kad ļoti liela nozīme ir neizmantotajam NVO sektora potenciālam. Nometnē piedalīsies vismaz 30 biedrības ”Preiļu nevalstisko organizāciju centrs” biedri. Nometne tiks rīkota ārpuspilsētas, neformālā vidē, lai dalībnieki simtprocentīgi iekļautos nometnes mācību darbā. Nometne tiek plānota 2022. gada 28. jūnijā Preiļu novada Preiļu pagasta Dzeņu mājās.

Otra projektā plānotā aktivitāte ir pieredzes brauciens uz Dobeles Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centru, kas veicinās jaunas pieredzes iegūšanu pieaugušo izglītības procesa organizēšanā, programmu izstrādē, finansējuma piesaistē, jaunas sadarbības attīstībā  organizāciju saimnieciskās darbības  attīstībai. Pieredzes brauciens tiek plānots šī gada jūlijā.

Projekta kopējais budžets 850 EUR.

Konkursu rīko nodibinājums “Viduslatgales pārnovadu fonds”. Projektu finansiāli atbalsta Preiļu novada pašvaldība.

Projekta brīvprātīgais darbinieks Andris Utināns

Vasaras saulgriežos un tuvojoties Jāņiem, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs piedāvā virtuālo izstādi, kurā savijas ziedēšana dabā ar ziedu pušķiem muzeja krājuma tekstilijās – dvieļos, galdautos, sedziņās, segās, priekšautos (atvērt ŠEIT). Savukārt ekspozīcijā “Muzeja stāsti Latvijai” muzeja īpašais piedāvājums – ziedu motīvi Veronikas Znotiņas izšūtajā dvielī un Konstancijas Opules darinātajā spoguļa skapja sedziņā.

Astronomiski vasaras sākumu iezīmē Jāņi, kas latviešu zemkopja kalendārā ir apsējības un siena pļaujas sākums. Jāņi ir ziedēšanas laiks: zied pļavas un zied labība – īsā Latvijas vasara ir savā ziedēšanas pilnbriedā un katrai puķei un zālei ir savs pielietojums gan tautas medicīnā, gan zīlēšanā, gan pušķošanā, dāvināšanā un vainagu pīšanā.

Tekstilijās – galvenokārt dvieļos, galdautos, sedziņās – reālistiskas ziedu motīvu kompozīcijas, nereti papildinātas ar tekstu, modē ienāca 20. gs. 20. gados un šādu izšuvumu šablonus varēja iegādāties rokdarbu veikalos. Krāšņi izšūtas tekstilijas mājas interjerā apliecināja rokdarbnieces izcilās spējas un arī gaumes izjūtu.

Virtuālā izstāde apskatāma arī Preiļu Kultūras nama vestibila displejā.

Lai līksmi Jāņi!

Informāciju sagatavojusi
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja un Panevēžas novadpētniecības muzeja (Lietuva) virtuālā izstāde – “Komunikācija”

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs

Gribam to vai nē, bet mūsdienās par notikumiem citās valstīs un pat citos kontinentos uzzinām ar dažu stundu vai pat minūšu novēlošanos, kamēr agrāk tas bija nedēļu vai pat mēnešu jautājums. Līdz ar cilvēci ir attīstījušies arī tās komunikācijas līdzekļi, vēstures gaitā vairākkārt pierādot, cik nozīmīga ir laicīga informācijas apmaiņa. Šis apgalvojums sevi pilnībā pierādīja arī Atmodas laika notikumos, ļaujot cilvēkiem pašorganizēties nevieglajā cīņā par valsts neatkarības atgūšanu.

Vēstule. Preiļu Siera rūpnīcas darbinieka Jāņa Erta vēstule sievai par došanos uz barikādēm. 1991. gada janvāris.

Atmodas laika notikumu kontekstā, kad mobilie telefoni neeksistēja, bet cilvēkiem nācās rēķināties ar stacionāro mājas telefonu trūkumiem, īsziņas saturam līdzīga, tuviniekam steigā atstāta zīmīte bija daudz nozīmīgākā, nekā sākumā liekas. Tā informēja mājās palikušos par atrašanās vietu un cilvēku loku, ar kuriem kopā aizbraukts. Tas viss, lai kaut nedaudz nomierinātu mājās palikušos tik nemierīgajā 1991. gada janvāra Barikāžu laikā.

Jura Brica radioaparāts “VEF 202” 20. gs 70. gadi.

Atmodas laikā viens no galvenajiem aktuālas informācijas avotiem bija radio. Ar visdažādākās jaudas uztvērējiem cilvēki klausījās jaunākās ziņas, analītiskos un mūzikas raidījumus, sporta spēļu rezultātus, bieži, arī aizliegtos Rietumu radioviļņus. Radio, salīdzinājumā ar drukāto presi un televīziju, bija grūtāk kontrolējams, tāpēc par spīti padomju cenzoru traucējumiem ēterā skanēja dažādu latviešu žurnālistu sagatavoti radio sižeti un pārraides, caur kurām strāvoja Atmodas laika vēsmas. Tieši tā tika izmantots 20. gs. 70. gados Preiļu sadzīves tehnikas veikalā iegādātais radioaparāts “VEF 202”, ar kura palīdzību Latvijas Tautas frontes aktīvists un vēlākais Preiļu pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs Juris Brics (1943-1994), sekoja notikumiem pasaulē, klausījās LTF kongresu, radioaparātu ņemot līdzi arī uz Baltijas ceļa akciju 1989. gadā.

Videokasete. Preiļu TV raidījumi. 1990. gada novembris – decembris.

Atmodas laikā būtiski pieauga arī televīzijas loma, īpaši tajā veidā, ko mūsdienās saucam par reģionālo televīziju. Izmantojot vietējo TV torņu iespējas un tukšos brīžus ēterā, vietējie žurnālisti, video profesionāļi un entuziasti veidoja TV sižetus un izmantoja galveno televīzijas trumpi – spēju ne tikai runāt par problēmām, bet ar tās parādīt! Tādā veidā tapa reģionāli nozīmīgi video sižeti – atskati uz kultūras pasākumiem, celtniecības darbiem un sociāli – politiskiem notikumiem un problēmām. Piemēram, Preiļu TV raidījumu videokasetē par 1990.gada novembri-decembri ir atrodams 22. novembra sižets par Preiļu Cietes rūpnīcas izraisīto dabas piesārņojumu, Preiļu parka kanālos novadot netīros pārstrādes ūdeņus. Sižeta laikā TV žurnālisti ne tikai parāda radīto piesārņojumu, bet arī intervē iesaistītos strādniekus un aicina saukt pie atbildības vainīgos.

Panevēžas Novadpētniecības muzejs

Panevēžas Novadpētniecības muzeja krājumā atrodas virkne dažādu komunikācijas līdzekļu no dažādiem periodiem: vēstules, apsveikumu kartītes, vizītkartes, telefoni, radio, televizori u.c. Piedāvājam trīs komunikācijas līdzekļus.

Telefona līniju ieviešana 19. gs. beigās viennozīmīgi aizvietoja tradicionālo saziņu, ietaupīja laiku un attīstīja komunikāciju – to apliecina straujā telekomunikāciju tehnoloģiskā attīstība.

Viens no senākajiem saziņas veidiem ir korespondence. Saglabātās vēstules ir viens no vēstures avotiem. Papīra vēstuļu rakstīšanas tradīcija, kas pamazām tiek aizmirsta, atstāj nemirstīgu vēstures mantojumu – ievērojamu personu rakstītās vēstules pirms simtiem gadu.

Fotogrāfija, kas ieguva popularitāti 19. gs. otrajā pusē, kļuva par vēl vienu cilvēku saziņas formu. Cilvēki komunicēja ar fotogrāfu, kad tika uzņemts portrets, tāpat komunicēja ar draugiem, dāvinot tiem savas fotogrāfijas un pārskatot albumus. Fotogrāfijai ir vēl viena funkcija – tā iemūžina saziņu starp cilvēkiem un dokumentē šīs saziņas mainīgās formas laika gaitā.

Telefona aparāts. 20. gs. sākums. G. Kartana foto.

Pirmie telefoni Panevēžā tika uzstādīti 1901. gadā. Šī ierīce tika uzstādīta Panevēžas Kredītiestādes ēkā un ir viena no pirmajām, ko izmantoja pilsētā. Sākotnēji telefonu līnijas tika izbūvētas haotiski. Kad telefonlīniju daudzums pieauga, kļuva nepieciešams veidot telefonu tīklu sistēmu Panevēžā. Iniciatīvu uzņēmās pilsētas pašvaldība, kas 1911. gadā uzstādīja telefonu centrāli savās telpās 100 numuriem. Protams, telefons tolaik vēl nebija ikdienā lietojams rīks, taču iestādēs, lielos uzņēmumos un slimnīcās tas bija bieži sastopams.

Vidūna apsveikuma vēstule Gabrielei Petkavičaitei-Bitei. Tilsīte, 1936. gada 18. marts

Vēstulē, filozofs, rakstnieks, kultūras darbinieks, mūziķis, pedagogs Vidūns (Vilhelms Storosta) apsveic cienījamo rakstnieci, politiķi, sabiedrisko darbinieci, pedagoģi, filantropi G. Petkevičaiti-Biti viņas 75 gadu jubilejā, paužot sirsnīgu cieņu un pateicību par viņas darbu valsts labā. Vidūna vēstule, kas atspoguļo G. Petkevičaites-Bites nozīmību, atspoguļo arī rakstības īpatnības: lietuviešu dialektu, ko ietekmējusi vācu valoda un Vidūna paša radītas un izmantotas valodas savdabības.

Vītauts Šinskis. Bērni manā pagalmā. Ap 1980. gadu.

V. Šinska fotogrāfijā bērnus apvieno kopīgs hobijs – velosipēdi: viņi ne tikai kopā vizinās, bet arī kopā risina problēmas – remontē savus velosipēdus. Šī fotogrāfija atspoguļo tā laika bērnu saziņas ieradumus.

Šī publikācija ir tapusi ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā ir atbildīgs Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs un Panevēžas novadpētniecības muzejs un tas nekādā veidā nevar tikt izmantots, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.

Projekts “Pārrobežu vēstures un kultūras mantojuma veicināšana ar muzeja inovāciju palīdzību” / Museum 2020 tiek īstenots pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību instrumenta ietvaros un to finansē Eiropas Savienība.

Projekta mērķis ir izveidot pārrobežu sadarbības platformu un radīt nosacījumus, lai nodrošinātu arvien lielāku tūristu un apmeklētāju interesi par kultūrvēsturisko mantojumu Latvijas un Lietuvas pierobežas teritorijā. Projekta partneri – Preiļu novada dome (LV), Panevēžas novadpētniecības muzejs (LT).

Projekta budžets: 367 864,64 EUR, no tiem ES finansējums: 331 078,17 EUR

Projekta īstenošanas periods: 2020. gada 1. jūnijs – 2022. gada 31. decembris.

Informāciju sagatavoja:

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs

https://preili.lv/nozares/kultura/muzeji/preilu-vestures-un-lietiskas-makslas-muzejs/

Panevēžas novadpētniecības muzejs  http://www.paneveziomuziejus.lt/

No 43 pašvaldībām, kas pēc Administratīvi teritoriālās reformas izveidotas Latvijā, 28 pašvaldībās notikušas izmaiņas, kas saistītas arī ar kapitālsabiedrību skaita izmaiņām. Līdz jūlija beigām astoņās no šīm pašvaldībām, kas tika atlasītas pēc reģionālā principa (divas pašvaldības no katra reģiona), tiks organizētas Latvijas Republikas Valsts kontroles (LRVK) pārbaudes. Revīzijas nosaukums “Vai pašvaldību rīcība, izvērtējot un uzskaitot līdzdalību kapitālsabiedrībās ir ekonomiska, pamatota un atbilstoša normatīvo aktu prasībām?”. Latgales reģionā pārbaude notiks Preiļu un Ludzas novados. Pagājušās nedēļas beigās pašvaldības tikās ar pārstāvjiem no LRVK kontroles un iepazinās ar plānoto pārbaužu norisi.

Līdz 22. jūnijam pašvaldībai jāsagatavo pieprasītā dokumentācija un 27. jūlijā revidentu grupa ieradīsies uz pārbaudi klātienē Preiļu novadā. Pārbaude pilnībā noslēgsies 2023. gada 23. februārī ar oficiālu ziņojumu par visām astoņām pašvaldībām. Revidentu grupa vērtēs pašvaldības sadarbību ar kapitālsabiedrībām, koncentrējoties uz trim galvenajiem kritērijiem: ekonomiskums, efektivitāte un produktivitāte. Kā norāda Latvijas Republikas Valsts kontrole: “Vērtēsim, kā pašvaldībām ir veicies ar tiešās līdzdalības izvērtēšanu savās kapitālsabiedrībās pēc administratīvi teritoriālās reformas. Padziļināti analizēsim pašvaldību rīcību saistībā ar uzdevumu deleģēšanu kapitālsabiedrībām, kā arī to pārvaldības politiku. Sniegsim priekšlikumus pašvaldībām kā kapitāla daļu turētājiem saistībā ar lēmumu pieņemšanas procesiem optimālas kapitāla struktūras izveidei kapitālsabiedrībās, īpaši ņemot vērā pašvaldību finanšu veidošanās un izlietojuma specifiku.” Par pašvaldības kontaktpersonu sadarbībā ar Valsts kontroli nozīmēts Preiļu novada pašvaldības  izpilddirektors Aigars Zīmelis.

Pēc Administratīvi teritoriālās reformas Preilu novada pašvaldībai pieder kapitāldaļas četros uzņēmumos: SIA “PREIĻU SAIMNIEKS” (100% kapitāldaļu), SIA “Preiļu slimnīca” (74,14 % kapitāldaļu), SIA “Cirīšu HES” (40% kapitāldaļu) un SIA “Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācija” (8,81 % kapitāldaļu). Kapitāldaļu kopējā vērtība sastāda 6 723 218 EUR.

Informāciju sagatavojusi
Sabiedrības iesaistes un mārketinga daļa