Šī gada 9. martā Aglonas vidusskolā pozitīvi gaišā un radošā noskaņā izskanēja latgaliešu rakstniecei, dzejniecei, tautas skolotājai un gaismas nesējai Naaizmērstulei (īstajā vārdā Rozālijai Tabinei) (1890–1965) veltītais Latgales lauku skolu jaunrades darbu un ilustrāciju konkursa noslēguma pasākums.
Konkursa tēma “Tu vīnmār lobõks palikt sõc” /Naaizmērstule/ radošās rakstīšanas un domāšanas pasaulē vienuviet sapulcēja interesantus rakstītājus un neparastus zīmētājus no Galēniem, Rikavas, Viļāniem, Riebiņiem, Maltas, Rudzātiem, Krāslavas, Kārsavas, Rugājiem, Jersikas, Aglonas. Līdz ar to žūrija Aglonas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotājas Monikas Pušņakovas vadībā (viņa ir arī šī konkursa idejas autore) varēja izvērtēt un priecāties par 73 jaunrades darbiem un 85 ilustrācijām.
Prieks, ka mūsu jaunā paaudze ir filozofiski domājoša, allaž meklē risinājumu neparastās dzīves situācijās un ļoti mīl savu dzimto novadu Latgali, par ko liecina arī 12 jauki darbiņi latgaliešu valodā (paldies skolotājām – konsultantēm). Patiešām ir liels lepnums par mūsu stiprajām Latgales skolām, kurās mājo tik daudz pozitīvā. Par to savā radošajā darbā raksta arī Viktorija Vita Straujupe no Viļānu vidusskolas: “Tu vīnmār lobuoks palikt suoc,/Kod lobpruot tu uz školu nuoc!”.
Iepriecina arī tas, ka mūsu rakstītāji, analizējot sevi un apkārt notiekošo, rada pozitīvo domu pasauli. Tā Maija Sērmā no Galēnu pamatskolas raksta: “Es vieleju vysim satikt tikai lobus cylvākus, kas myus meiļoj i cīnej!”. Un ļoti patīkami ir arī tas, ka mūsu jaunie literāti zina, kā kļūt par aizvien labākiem cilvēkiem. Denīze Valaine no Aglonas Katoļu ģimnāzijas saka: “Esmu atradusi zāles visiem saviem mošķiem. Tā ir mīlestība!”. Savukārt Viktorija Nagle no Riebiņu vidusskolas piedāvā šādu scenāriju: “Apņemšanās. Sevis disciplinēšana. Spēks un drosme. Apziņa. Tas viss ir nepieciešams, lai būtu labi.”. Un pāri visam – īsts patriotisms un latgaliskā stipruma apliecinājums, par ko savā darbā raksta Annija Estere Slesere no Kārsavas vidusskolas: “Ja vielīs lobuoks byut,/ Runoj sovā volūdā -/Sovys tautys volūdā.”.
