Atkritumus Latgalē šķiro 75 % iedzīvotāju

11.01.2023.

Palielinoties iedzīvotāju izpratnei par vides saudzēšanu, kā arī gadu no gada strauji attīstoties atkritumu dalītās vākšanas iespējām, atkritumu šķirotāju skaits Latvijā sasniedzis rekordu. Kā liecina pēc Latvijas Zaļā punkta pasūtījuma reizi divos gados veiktās SKDS aptaujas* dati, patlaban atkritumus Latvijā šķiro jau 79 % iedzīvotāju, kas ir būtisks pieaugums salīdzinot ar 60 % 2020. gadā veiktajā aptaujā. Arī Latgales reģiona iedzīvotāji kļuvuši aktīvāki atkritumu šķirošanā. Salīdzinot ar 2020. gadu, šobrīd to iedzīvotāju skaits, kuri ikdienā šķiro atkritumus Latgalē, palielinājies par 21 procentpunktu, sasniedzot 75 %.

Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis pauž, ka atkritumu šķirošana ieņem arvien lielāku lomu gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu ikdienā: “Reģionālā griezumā redzam, ka atkritumu šķirošanas aktivitāte pieaug visos Latvijas reģionos, tostarp Latgalē. Visstraujākais šķirotāju skaita kāpums bijis Zemgalē. Bet Rīga, kas vēsturiski bijusi ar viszemākajiem rādītājiem, visstraujāk pietuvojusies vidējiem valsts rādītājiem. Tas saistīts ar to, ka Rīgā pēdējos gados veikta atkritumu apsaimniekošanas sistēmas reforma un būtiski paplašināta arī infrastruktūra.  Savu lomu kopējā šķirotāju skaita pieaugumā noteikti spēlē arī depozīta sistēmas ieviešana. Šobrīd varam teikt, ka sabiedrība savos paradumos ir būtiski augusi un šķirošana kļuvusi par ikdienu absolūti lielākajā daļā mājsaimniecību.”

Reģionālā griezumā vērojams, ka Zemgalē atkritumu šķirotāju skaits ir sasniedzis 88 % (2020. gada aptaujā – 61 %), Vidzemē – 81 % (66 %), Kurzemē – 79 % (67 %), Rīgā – 76 % (56 %), Latgalē – 75 % (54 %).

Latvijas iedzīvotāji, kuri šķiro atkritumus, atzinuši, ka galvenais iemesls tam ir rūpes par vidi, uz ko norādījuši 75 % aptaujāto. Latgales reģionā uz to norāda 69 % iedzīvotāju. 46 % respondentu Latgalē atkritumus šķiro, jo uzskata, ka speciālie konteineri atrodas tuvu dzīvesvietai. 29 % aptaujāto norāda, ka atkritumu šķirošana ir iespēja ietaupīt līdzekļus par nešķiroto atkritumu izvešanu.

No respondentiem, kuri šķiro mājsaimniecības atkritumus, Latgales reģionos visbiežāk šķiro stikla pudeles un burkas – uz to norāda 94 % respondentu (2020. gadā 89 %) un tas ir augstākais rādītājs visā Latvijā. Straujš kāpums – par  14 procentpunktiem – Latgalē vērojams arī attiecībā uz plastmasas iepakojuma šķirošanu, ko dalīti no citiem atkritumiem nodod jau 86 % aptaujāto. No 39 % 2020.gadā uz 65 % patlaban palielinājies arī kartona un papīra šķirotāju skaits, kā arī par 28 procentpunktiem audzis skārdeņu šķirotāju skaits, tādējādi sasniedzot 41 %. Aktivitāte šķirot iepakojumu skaidrojama gan ar kopējo sabiedrības informētību, gan straujo šķirošanas sistēmas attīstību, kurā no pērnā gada zināmu lomu ieņem arī iepakojuma depozīta sistēma, nodrošinot iespēju nodot atsevišķa veida plastmasas un stikla pudeles, kā arī metāla bundžas.

Kā liecina aptaujas dati, 29 % respondentu Latgalē šķiro arī bioloģiskos atkritumus, savukārt 23 % – nolietotās auto riepas, ko vēl 2020. gadā dalīti nodeva attiecīgi 21 % un 6 % iedzīvotāju. Baterijas šķiro 72 % Latgales iedzīvotāju, savukārt nokalpojušo elektrotehniku – 29 % iedzīvotāju, kas divu gadu laikā ir kāpums par veseliem 20 procentpunktiem.

Vērtējot savus paradumus, 63 % Latgales iedzīvotāju aptaujā norādījuši, ka arī paši cenšas mazināt sevis radīto atkritumu daudzumu. Šajā rādītājā vērojama pozitīva tendence, jo 2020. gadā uz to norādīja 47 % respondentu. Vēl bez atkritumu šķirošanas Latgales iedzīvotāji izvēlas sev nevajadzīgās lietas ziedot citiem, uz ko aptaujā norādīja 38 % respondentu. Tikpat daudz aptaujāto izvairās arī no impulsīviem pirkumiem, 25 % izmanto atkārtoti lietojamus traukus vai iepirkumu maisiņus, savukārt vēl 39 % iepērkas pēc noteikta iepirkumu saraksta. 20 % vecās lietas pārveido vai izmanto citiem mērķiem.

Balstoties uz kopējiem aptaujas rezultātiem, šobrīd Latvijā atkritumus šķiro 79 % sabiedrības, kas ir par 19 procentpunktiem vairāk nekā 2020. gadā, savukārt par 45 procentpunktiem vairāk nekā 2011. gadā, kad atkritumus šķiroja vien 34 % sabiedrības. Informācija par aptaujas rezultātiem, kas apkopoti visā Latvijā, pieejami www.zalais.lv sadaļā jaunumi.

*Aptauju 2022.gada nogalē īstenoja “Latvijas Zaļais punkts” sadarbībā ar pētījumu kompāniju “SKDS”, tiešajās intervijās aptaujājot 1000 respondentus visā Latvijā vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Par “Latvijas Zaļais punkts”:

AS „Latvijas Zaļais punkts” ir dibināts 2000. gada 11. janvārī un ir pieredzes bagātākā ražotāju atbildības organizācija. Latvijas Zaļais punkts kopš darbības pirmsākumiem rūpējas par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu. Kopš 2006. gada Latvijas Zaļais punkts ir atbildīgs arī par nolietoto elektropreču un videi kaitīgo preču apsaimniekošanu.

 Papildu informācija:
Alise Zvaigzne
AS “Latvijas Zaļais punkts”
sabiedrisko attiecību projektu vadītāja
Tel. 28780467
e-pasts: alise@zalais.lv
www.zalais.lv
www.ecobaltia.lv

Pēdējās izmaiņas: 20.01.2023.