Šodien, 24. augustā, tiek atzīmēta Ukrainas Neatkarības diena, vakar – Ukrainas Karoga diena. Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja krājumā ir nonācis Līgas Irbes dāvinātais Ukrainas karogs ar stāstu, kas saistīts ar vairākiem cilvēkiem un notikumiem.
Karogu šī gada martā drīz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā iegādājās Preiļu novada Tūrisma attīstības un informācijas centra vadītāja Līga Irbe, un, paužot atbalstu Ukrainai, to pielika pie loga savā īrētajā dzīvesvietā Aglonā. Diemžēl, drīz vien dzīvokļa īpašniece “palūdza” karogu noņemt, jo tas nesaskanēja ar viņas dzīvesbiedra uzskatiem.
Aglonas svētku laikā 14. augustā karogu Līga Irbe paņēma līdzi Tautas Krusta ceļā, kā arī uz 15. augusta Svēto Misi. Pateicoties karogam, klāt nāca gan latvieši, gan ukraiņi, lai paustu pateicības vārdus – karogs bija apvienojis svētkos esošos ukraiņus, tas labi redzams arī LTV ierakstā.
Preiļu novada svētkos 20. augustā muižas kapelā muzejs rīkoja Preiļos dzīvojošo ukraiņu bēgļu meiteņu koncertu “Lūgšana Ukrainai”, kurā uzstājās Katerina un Anastasija Mamedovas un Anna Andrejčenko no Harkivas apgabala Volčanskas rajona. Koncerta programmu sastādīja pašas meitenes, un uzstāties viņas vēlējās ar Ukrainas karogiem – viens no tiem bija Līgas Irbes muzejam dāvinātais. Koncerts bija ārkārtīgi sirsnīgs, izskanēja gan Ukrainas himna, gan arī nu jau visā pasaulē zināmā patriotiskā dziesma “Ой, у лузі червона калина”, gan citas dziesmas, kā arī dzeja ukraiņu valodā. Īpaši aizkustinoša bija dziesma “Війна”, kam gan melodiju, gan vārdus bija sacerējusi 17 gadus vecā Anastasija divas dienas pirms došanās bēgļu gaitās.
Pēdējais karoga uznāciens bija ukraiņu rokgrupas “Okean Elzy” labdarības koncertā Arēnā Rīga 21. augustā, uz kuru Jekaterina, Anastasija un Anna devās, pateicoties uzdāvinātajām biļetēm, un līdzi ņēma arī Ukrainas karogus.
Šis karogs un tā stāsts ir vērtīgs Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja krājuma papildinājums, jo tas stāsta gan par mūsu pausto atbalstu Ukrainai un tās tautai, gan par bēgļu gaitās Preiļos nonākušajiem ukraiņiem, par savas dzimtenes simbolu nozīmi svešumā un dziļi izjustu patriotismu, kā arī – par drosmīgiem cilvēkiem, kas cīnās un nezaudē cerību, savu identitāti un valodu.
