No 9. līdz 14. jūlijam Francijas pilsētās Jonzac, Jarnac- Champagne, Pons, St Germain de Lusigan norisinājās festivāls “DE LA ROSE DES VENTS”, kas tulkojumā no franču valodas nozīmē – rožu vējā. Uz to tikām uzaicināti arī mēs DK “Dancari”.
Mūsu piedzīvojumu pilnais ceļojums sākās 5. jūlija vakarā, kad visi patīkamā satraukumā pēdējās minūtēs pārbaudīja vai dokumenti un saktas tomēr ir līdzi, ar smaidu līdz ausīm pirms brauciena pamājām vecākiem un tad jau bija laiks doties ceļā. Pirmais mazais brauciens bija līdz Lietuvas pilsētiņai Maišigala, kur sēdāmies nu jau lielākā autobusā kopā ar deju kolektīvu no Lietuvas “Przyjaźń”. Tajā brīdī sākās mūsu 12 dienu ilgais piedzīvojums.
Pirmajā dienā šķērsojām Lietuvas, Polijas un Čehijas robežas. Mūsu pirmā naktsmītnes bija Prāgā, kur palikām hostelī pašā vecpilsētas centrā (nakts šajā hostelī domāju paliks visiem mums atmiņā). No rīta devāmies apskatīt skaisto vecpilsētu un mazliet uzdejot uz Kārļa tilta. Pēc jaukās pastaigas turpinājām ceļu un nakti pavadījām autobusā kā nu kurš varēja.
No rīta bijām burvīgajā Parīzē, kur mūs ekskursijā veda vietējā gide no Lietuvas. Ekskursijas laikā apskatījām populārākās tūristu vietas braucienā ar kuģīti pa Sēnu – Eifeļa torni, Parīzes Dievmātes katedrāli, Luvras muzeju u.c. Pēc brauciena devāmies augšup debeskrāpī, lai vērotu Parīzes panorāmu. Vakarpusē mūsu ceļš 500 km garumā veda līdz pilsētiņai Jonzac, kurā bija mūsu naktsmītnes, kā arī norisinājās festivāls “DE LA ROSE DES VENTS”.
Pēc garā ceļa, agri no rīta, jau bijām augšā. Visi rosījās un gatavojās gājienam pa pilsētiņu. Pirms gājiena iepazināmies ar festivāla organizatoriem, deju skolotājiem, kā arī dejotājiem. Festivālā piedalījās 120 dejotāju no 4 pasaules valstīm – Latvijas, Lietuvas, Meksikas un Ukrainas. Ukraiņi, neskatoties uz notiekošajām grūtībām viņu valstī, turējās braši, to krāšņie tērpi, jautrās dejas liecināja par viņu dzīvesprieku un identitāti. Meksikāņi visus mūs pārsteidza ar savu tērpu dažādību un krāšņumu, deju izpildījumu un mūzikas skaņām. Ar lietuviešiem pavadījām lielāko daļu laika un izveidojām ļoti draudzīgu kontaktu. Viņu vienmēr pozitīvais noskaņojums lika smaidīt pat visgrūtākajos brīžos. Lielu iespaidu radīja to dejas un viņu tautastērpi. Vakarpusē devāmies uz Jonzac kultūras centru kur bija plānots lielais atklāšanas koncerts. Pirms koncerta notika mēģinājums. Tā laikā mēs izdejojām visu programmu, kā arī ukraiņu deju skolotāja Vladimira vadībā iestudējām uzvedumu koncerta noslēgumam, kurā deju soļos un īpašā atmosfērā apvienojās visi dejotāji, lai izrādītu atbalstu un solidaritāti ukraiņu tautai. Otrais koncerts notika pilsētiņā Jarnac- Champagne.
Trešā un ceturtā mums bija atpūtas un ekskursiju dienas, kurās mēs visi kopīgi devāmies uz Chateau de Beaulon pili ar ļoti pievilcīgiem dārziem un neparastiem zilas nokrāsas dīķiem. Apmeklējām pilsētiņu Saint Georges de Didonne, kur šīs divas dienas baudījām silto sauli pie Atlantijas okeāna. Jonsas peldbaseinā un pēc kārtīgas peldes devāmies pie vietējiem konjaka ražotājiem, kur apskatījām kā notiek konjaka gatavošanas process.
Trešais koncerts notika pilsētā Pons. Pirms koncerta visiem dalībniekiem bija iespēja piedalīties citu tautu rotaļu dejās, iemācīties un nodejot tās visiem kopā. Pēc visu mūsu domām šis koncerts bija emocijām bagātākais un skaistākais. Noslēguma koncerts norisinājās St Germain de Lusignan 14. jūlijā. Tā kā šajā dienā Francijā atzīmē Bastīlijas ieņemšanas dienu pēc koncertprogrammas visi kopīgi dziedājām Francijas himnu.
Visu koncertu laikā cilvēku emocijas, to smaidi, izbrīns un aplausi lika emocijām sist aukstu vilni, tie lika apzināties cik svarīga mums ir deja un tas ko tā dot. Mēs spējām parādīt savu ātrumu, dejas soļu sarežģītību, tērpu solīdumu un, protams, izturību. Saņēmām arī ļoti daudz sajūsmas un cildinājuma vārdus no citiem dejotājiem par mūsu dejām, redzējām kā tie cenšas viņas atkārtot un ar sajūsmu skatījāmies kā tie izpilda savus priekšnesumus.
Nākamajā dienā pēc pēdējā koncerta agri no rīta devāmies mājup un priekšā mūs gaidīja 30 stundu garš ceļš. Pa ceļam mēs apmeklējām vienu no skaistākajām vietām Francijā – Mont Saint- Michel, kas ir pie Kuenonas upes ietekas Senmalo līcī. Salai apkārt ir uzbūvēta viduslaiku mūra siena un torņi, bet tās centrā atrodas klosteris. Vakarā mēs nakšņojām hotelī Keļnē un nākamās dienas vakarā Polijā un no rīta devāmies nelielā ekskursijā pa Varšavas vecpilsētu.
18. jūlija pusnaktī esam atkal Lietuvā un atvadījāmies no jauniegūtajiem draugiem, sakām pateicības vārdus viens otram. Pārsēžamies mūsu autobusā. Noguruši, bet laimīgi dodamies mājup.
Vēlamies teikt lielu paldies mūsu deju skolotājai Ilzei Brokai par izaicinājuma pieņemšanu un iespēju pabūt šajā burvīgajā festivālā. Milzīgu paldies visiem mūsu sponsoriem – Preiļu novada pašvaldība, Preiļu novada kultūras centrs, Preiļu novada Kultūras un tūrisma pārvalde, Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzija, Viduslatgales pārnovadu fonds, Akcents. Kā arī paldies mūsu vecākiem par milzīgu emocionālo un finansiālo atbalstu.
Lai šīs skaistās un neaizmirstamās dienas festivālā paliek mums atmiņās. Lai visu kolektīvu dalībnieku uznācieni uz skatuves vienmēr nes lepnumu par to, kas viņi ir, un par to ko viņi dara!
Laine Līga Elste
