Muzejos

Vasara ir laiks, kad ziedošais Preiļu parks kļūst par vietu dažādiem pasākumiem, koncertiem, izlaidumiem un svētkiem. Jūlijā Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs piedāvā virtuālo izstādi (atvērt), kurā kā atmiņu nospiedumi savijušās pirms 70–100 gadiem Preiļu parkā uzņemtas melnbaltās fotogrāfijas un 1930.–40. gadu vasarās ievāktie augi no muzeja krājuma herbārija. Šis herbārijs jūlijā apskatāms arī ekspozīcijā “Muzeja stāsti Latvijai” kā muzeja īpašais mēneša piedāvājums.

Preiļu muižas parks ap 19. gadsimta vidu tika izkopts par lirisku, nedaudz sentimentālu ainavu parku. To ierīkot bija uzsācis muižas īpašnieks Jozefs Heinrihs fon der Borhs (1764–1835), darbu turpināja viņa dēls Mihaels (1806–1881). Preiļu parkā ainavu plānojumā cieši blakus pastāvējuši gan regulārā, gan brīvā plānojuma elementi. Atmiņas par to, kā Preiļu parks izskatījās pirms teju 100 gadiem, glabā arī krājuma melnbaltās fotogrāfijas. Šobrīd parkā sastopamas gan kultūras mantojuma, gan dabas bagātības – Lielajā laucē zied savvaļas orhidejas, vīgriezes un pīpenes, kuplajās parka liepās san bites un kamenes.

Herbārijs (latīņu: herbarium; no herba – ‘augs’) ir īpaši ievāktu, žāvētu un dokumentētu augu kolekcija. Senākā un bagātākā herbārija kolekcija Latvijā ir “Herbarium Latvicum”. Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā glabājas 1930.–1940. gados darinātais Helēnas Vilcānes (Preiļu pagasta Sidorovka) herbārijs ar dažādiem Latvijas pļavu augiem. Daļa no tiem šobrīd zied arī Preiļu parkā.

Virtuālā izstāde apskatāma arī Preiļu Kultūras nama vestibila displejā.

Informāciju sagatavojusi

Ilona Vilcāne
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciāliste vēstures jautājumos