Šī gada 16. jūnijā, projekta Nr.9.2.4.2./16/I/002 “Veselības veicināšanas pasākumi Aglonas, Kastuļinas, Šķeltovas un Grāveru pagastos” ietvaros notika senioru ekskursija (ar iekļautām fiziskām aktivitātēm) uz Madonas novadu.
Kopā bijām 40 seniori 55 + gados un fizioterapeite J. Urbanoviča.
Mūsu brauciens sākās saulainā rītā no Aglonas un jau pēc 2 stundām piestājām Varakļānu pils parkā. Te arī notika pirmā vingrošana ar fizioterapeiti, t. s “kāju izstaipīšana”.
Apgājām apkārt parkam un tā sākām savu 10 000 soļu dienas programmu. Bija interesanti uzzināt par Varakļānu pirmsākumiem un saistību ar Preiļu grāfiem Borhiem, jo parku un kapelu bija projektējis tas pats arhitekts kas Preiļu kapelu – Macoti.
Tālāk ceļš vijās pa Lubānas klāniem uz Barkavu. Redzējām lielo lietavu posta darbus Lubānas zemienē. Tā piestājām pie koku un augu vilnas meistara Ritvara Toča. 1,5 stundas aizraujoša stāstījuma par to, kā un kur var dabūt vilnu no liepas, ozola, vītola un vispār visiem Latvijā augošiem kokiem un krūmiem, arī nātrēm. Kā no tiem aust audumus un pat piemērījām zīļu kroni un nobaudījām zīļu kafiju. Izrādās, ka tūkstošiem gadu senās tautasdziesmas stāsta par senlatviešu tradīcijām darināt apģērbu no koku un augu vilnas, bet R. Točs to parādīja mums reālā dzīvē.
Tad devāmies uz Valli, uz akmeņu kolekciju pie V. Strautiņa. Jau 49 gadus Vilnis meklē neparastus akmeņus kūdras un citos karjeros un neviens no tūkstošiem akmeņu nav līdzīgs un visi ir ar pozitīvo auru.
Kā savu bankas kontu saimnieks ir izveidojis 3,5 tūkstošu krūzīšu kolekciju. Turpina papildināties senatnes saimniecības priekšmetu kolekcija. Akmeņu parku vajadzēja izstaigāt basām kājām, jo bija ļoti salijis.
Turpat netālu iebraucām Broņislavas Martuževas dzejas klētī. Tā izveidota pēc projekta, dzejnieces pēdējās dzīvesvietas pagalmā. Turpat ir improvizēts bunkurs, un katrs varējām izbaudīt sajūtu, kā ir sēdēt 5 gadus zem zemes bez saules gaismas. Tik sarežģīts mūžs bija dzejniecei un cik atraktīvi muzeja darbinieki pasniedza viņas dzimtas stāstu un dzeju no “dzejas stropiem”.
Nogaršot Ļapas maizi un ugunskura zupu varējām pie atraktīvās cepējas Lāsmas. Kopā nodancojām viņas īpašo deju un apskatījām maizes ceptuvīti.
Pienāca laiks aktivitātēm un šoreiz tā bija ekskursija pa Lubānu kājām kopā ar gidi Ilzi. Redzējām ļoti senu Lubānas luterāņu baznīcu ar divām lūgšanas zālēm, jauko amatniecības centru, kur tapa paklāji no zālēm. Pie reizes atradām kopīgas saknes ar amatnieci Katrīnu Valaini, kuras vectēvs nāk no Aglonas.
Pēc īsa pārbrauciena, nu jau pa Vidzemes augstieni, nonācām skaistajā Cesvainē. Divas stundas piepildīta, emocionāla stāsta par pili, parku, kāpšana tornī un dziedāšana pagrabā nevarēja nevienu atstāt vienaldzīgu.
Noguruši sākām ceļu mājup. Un, protams, piestājām pavingrot ar Jūliju. Arī autobusā virpinājām rokas, grozījām kaklus un mācījāmies atslābinoši elpot.
Diena bija piepildīta un emocionāli uzlādējoša.
Paldies visiem senioriem par fizisko un emocionālo izturību!
Ekskursijas vadītāja I. Gražule
