Preiļu un Panevēžas muzeju virtuālā izstāde. Komunikācija.

21.06.2022.

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja un Panevēžas novadpētniecības muzeja (Lietuva) virtuālā izstāde – “Komunikācija”

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs

Gribam to vai nē, bet mūsdienās par notikumiem citās valstīs un pat citos kontinentos uzzinām ar dažu stundu vai pat minūšu novēlošanos, kamēr agrāk tas bija nedēļu vai pat mēnešu jautājums. Līdz ar cilvēci ir attīstījušies arī tās komunikācijas līdzekļi, vēstures gaitā vairākkārt pierādot, cik nozīmīga ir laicīga informācijas apmaiņa. Šis apgalvojums sevi pilnībā pierādīja arī Atmodas laika notikumos, ļaujot cilvēkiem pašorganizēties nevieglajā cīņā par valsts neatkarības atgūšanu.

Vēstule. Preiļu Siera rūpnīcas darbinieka Jāņa Erta vēstule sievai par došanos uz barikādēm. 1991. gada janvāris.

Atmodas laika notikumu kontekstā, kad mobilie telefoni neeksistēja, bet cilvēkiem nācās rēķināties ar stacionāro mājas telefonu trūkumiem, īsziņas saturam līdzīga, tuviniekam steigā atstāta zīmīte bija daudz nozīmīgākā, nekā sākumā liekas. Tā informēja mājās palikušos par atrašanās vietu un cilvēku loku, ar kuriem kopā aizbraukts. Tas viss, lai kaut nedaudz nomierinātu mājās palikušos tik nemierīgajā 1991. gada janvāra Barikāžu laikā.

Jura Brica radioaparāts “VEF 202” 20. gs 70. gadi.

Atmodas laikā viens no galvenajiem aktuālas informācijas avotiem bija radio. Ar visdažādākās jaudas uztvērējiem cilvēki klausījās jaunākās ziņas, analītiskos un mūzikas raidījumus, sporta spēļu rezultātus, bieži, arī aizliegtos Rietumu radioviļņus. Radio, salīdzinājumā ar drukāto presi un televīziju, bija grūtāk kontrolējams, tāpēc par spīti padomju cenzoru traucējumiem ēterā skanēja dažādu latviešu žurnālistu sagatavoti radio sižeti un pārraides, caur kurām strāvoja Atmodas laika vēsmas. Tieši tā tika izmantots 20. gs. 70. gados Preiļu sadzīves tehnikas veikalā iegādātais radioaparāts “VEF 202”, ar kura palīdzību Latvijas Tautas frontes aktīvists un vēlākais Preiļu pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs Juris Brics (1943-1994), sekoja notikumiem pasaulē, klausījās LTF kongresu, radioaparātu ņemot līdzi arī uz Baltijas ceļa akciju 1989. gadā.

Videokasete. Preiļu TV raidījumi. 1990. gada novembris – decembris.

Atmodas laikā būtiski pieauga arī televīzijas loma, īpaši tajā veidā, ko mūsdienās saucam par reģionālo televīziju. Izmantojot vietējo TV torņu iespējas un tukšos brīžus ēterā, vietējie žurnālisti, video profesionāļi un entuziasti veidoja TV sižetus un izmantoja galveno televīzijas trumpi – spēju ne tikai runāt par problēmām, bet ar tās parādīt! Tādā veidā tapa reģionāli nozīmīgi video sižeti – atskati uz kultūras pasākumiem, celtniecības darbiem un sociāli – politiskiem notikumiem un problēmām. Piemēram, Preiļu TV raidījumu videokasetē par 1990.gada novembri-decembri ir atrodams 22. novembra sižets par Preiļu Cietes rūpnīcas izraisīto dabas piesārņojumu, Preiļu parka kanālos novadot netīros pārstrādes ūdeņus. Sižeta laikā TV žurnālisti ne tikai parāda radīto piesārņojumu, bet arī intervē iesaistītos strādniekus un aicina saukt pie atbildības vainīgos.

Panevēžas Novadpētniecības muzejs

Panevēžas Novadpētniecības muzeja krājumā atrodas virkne dažādu komunikācijas līdzekļu no dažādiem periodiem: vēstules, apsveikumu kartītes, vizītkartes, telefoni, radio, televizori u.c. Piedāvājam trīs komunikācijas līdzekļus.

Telefona līniju ieviešana 19. gs. beigās viennozīmīgi aizvietoja tradicionālo saziņu, ietaupīja laiku un attīstīja komunikāciju – to apliecina straujā telekomunikāciju tehnoloģiskā attīstība.

Viens no senākajiem saziņas veidiem ir korespondence. Saglabātās vēstules ir viens no vēstures avotiem. Papīra vēstuļu rakstīšanas tradīcija, kas pamazām tiek aizmirsta, atstāj nemirstīgu vēstures mantojumu – ievērojamu personu rakstītās vēstules pirms simtiem gadu.

Fotogrāfija, kas ieguva popularitāti 19. gs. otrajā pusē, kļuva par vēl vienu cilvēku saziņas formu. Cilvēki komunicēja ar fotogrāfu, kad tika uzņemts portrets, tāpat komunicēja ar draugiem, dāvinot tiem savas fotogrāfijas un pārskatot albumus. Fotogrāfijai ir vēl viena funkcija – tā iemūžina saziņu starp cilvēkiem un dokumentē šīs saziņas mainīgās formas laika gaitā.

Telefona aparāts. 20. gs. sākums. G. Kartana foto.

Pirmie telefoni Panevēžā tika uzstādīti 1901. gadā. Šī ierīce tika uzstādīta Panevēžas Kredītiestādes ēkā un ir viena no pirmajām, ko izmantoja pilsētā. Sākotnēji telefonu līnijas tika izbūvētas haotiski. Kad telefonlīniju daudzums pieauga, kļuva nepieciešams veidot telefonu tīklu sistēmu Panevēžā. Iniciatīvu uzņēmās pilsētas pašvaldība, kas 1911. gadā uzstādīja telefonu centrāli savās telpās 100 numuriem. Protams, telefons tolaik vēl nebija ikdienā lietojams rīks, taču iestādēs, lielos uzņēmumos un slimnīcās tas bija bieži sastopams.

Vidūna apsveikuma vēstule Gabrielei Petkavičaitei-Bitei. Tilsīte, 1936. gada 18. marts

Vēstulē, filozofs, rakstnieks, kultūras darbinieks, mūziķis, pedagogs Vidūns (Vilhelms Storosta) apsveic cienījamo rakstnieci, politiķi, sabiedrisko darbinieci, pedagoģi, filantropi G. Petkevičaiti-Biti viņas 75 gadu jubilejā, paužot sirsnīgu cieņu un pateicību par viņas darbu valsts labā. Vidūna vēstule, kas atspoguļo G. Petkevičaites-Bites nozīmību, atspoguļo arī rakstības īpatnības: lietuviešu dialektu, ko ietekmējusi vācu valoda un Vidūna paša radītas un izmantotas valodas savdabības.

Vītauts Šinskis. Bērni manā pagalmā. Ap 1980. gadu.

V. Šinska fotogrāfijā bērnus apvieno kopīgs hobijs – velosipēdi: viņi ne tikai kopā vizinās, bet arī kopā risina problēmas – remontē savus velosipēdus. Šī fotogrāfija atspoguļo tā laika bērnu saziņas ieradumus.

 

Šī publikācija ir tapusi ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā ir atbildīgs Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs un Panevēžas novadpētniecības muzejs un tas nekādā veidā nevar tikt izmantots, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.

 

Projekts “Pārrobežu vēstures un kultūras mantojuma veicināšana ar muzeja inovāciju palīdzību” / Museum 2020 tiek īstenots pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību instrumenta ietvaros un to finansē Eiropas Savienība.

Projekta mērķis ir izveidot pārrobežu sadarbības platformu un radīt nosacījumus, lai nodrošinātu arvien lielāku tūristu un apmeklētāju interesi par kultūrvēsturisko mantojumu Latvijas un Lietuvas pierobežas teritorijā. Projekta partneri – Preiļu novada dome (LV), Panevēžas novadpētniecības muzejs (LT).

Projekta budžets: 367 864,64 EUR, no tiem ES finansējums: 331 078,17 EUR

Projekta īstenošanas periods: 2020. gada 1. jūnijs – 2022. gada 31. decembris.

 

Informāciju sagatavoja:

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs

https://preili.lv/nozares/kultura/muzeji/preilu-vestures-un-lietiskas-makslas-muzejs/

Panevēžas novadpētniecības muzejs  http://www.paneveziomuziejus.lt/

 

Pēdējās izmaiņas: 21.06.2022.