Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja virtuālā izstāde “Priecīgas Lieldienas!”

06.04.2022.

Tuvojoties Lieldienām, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs piedāvā 20. gadsimta pirmās puses Lieldienu pastkaršu virtuālo izstādi. Muzeja apsveikuma kartīšu kolekcijā ir 43 Lieldienu apsveikuma kartītes, kuru lielākā daļa datējama ar 20. gs. 20.-30. gadiem. Kolekcija atspoguļo tautas tradīcijas un vērtības, liecina par kristīgo tradīciju lomu cilvēku dzīvē.

Lieldienās savijas gan kristīgā, gan tautiskā tradīcija. Ir daudz dažādu Lieldienu simbolu un rituālu, kurus parasti uzskata par pagāniskiem, tautas kultūrai atbilstošiem, taču patiesībā liela daļa no tiem ir cieši saistīti ar kristīgo tradīciju. Lieldienu apsveikuma kartītēs visbiežāk izmantota tradicionālā Lieldienu simbolika: olas, zvani, pūpoli, palmas zars, zaķis, vista, cālis, kas izšķiļas no olas, ziedi.

Viens no Lieldienu simboliem – ola – vienlaikus ir arī saules, dzīvības un noslēpuma zīme. Simboliskais saturs tai piedēvē dažādas īpašības: galvenokārt balta, trausla, jaunas dzīvības avots. Kā čaulas ietverta pilnīguma zīme, ola pauž jau pašos pirmsākumos ieplānoto radīšanu. Čaumalas baltā krāsa simbolizē tīrību  un pilnību. Lieldienu ola kā pavasara simbols nozīmē arī auglīgās dabas mošanos.

Lieldienām tradicionālā olu krāsošana nav tikai Latvijai raksturīga, bet sastopama visā Eiropā. Tradicionāli olas tiek krāsotas, izmantojot dabas krāsvielas – vāra sīpolu mizās (no zeltainas līdz sarkani brūnai), zāles un labības stiebros (zaļganas), alkšņu un kārklu mizās (sarkanas). Mūsu senču galdā ola nebija pierasts produkts, tālab Lieldienās, kad īstā vaļa olas saēsties, tas ar lielu prieku tika arī darīts.

Muzeja Lieldienu pastkaršu kolekcija apskatāma arī Preiļu Kultūras nama vestibila displejā.

Lai priecīgas Lieldienas!

Informāciju sagatavojis
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs

Pēdējās izmaiņas: 06.04.2022.