Informācija par Preiļu novada Kultūras un tūrisma pārvaldes darbību

14.03.2022.

Lai pildītu pašvaldības autonomo funkciju – rūpētos par kultūru un sekmētu tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu – ir izveidota Preiļu novada Kultūras un tūrisma pārvalde.

Preiļu novada Kultūras un tūrisma pārvaldes darbības mērķis ir nodrošināt pašvaldības kompetenci kultūras, tūrisma un darba ar jaunatni jomā,  sekmējot tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un to izmantošanu sabiedrības izglītošanai, veicinot veselīga dzīvesveida popularizēšanu tūrisma jomā un pašvaldības resursu efektīvu izmantošanu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai.

Pārvaldes struktūrā ietilpst trīs muzeji – Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs (vad. Tekla Bekeša), Vārkavas novadpētniecības muzejs (vad. Elvīra Āboliņa), R. Mūka muzejs Galēnos (vad. Gita Palma), trīs jauniešu centri – Preiļu novada jauniešu centrs “Četri” (vad. Santa Ancāne-Novikova), Riebiņu multifunkcionālais jaunatnes iniciatīvu centrs “Pakāpieni” (vad. Sintija Ančeva), Aglonas Bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas centrs “Strops” (vad. Māra Ušacka), Preiļu muižas komplekss un parks (vad. Sanda Čingule- Vinogradova), Preiļu novada tūrisma attīstības un informācijas centrs (vad. Līga Irbe),  Preiļu novada kultūras centrs (vad. Guntis Skrimblis), kura paspārnē darbojas 12 struktūrvienības – Aglonas KN (vad. Gunta Gulbe-Kalvāne), Stabulnieku KN (vad. Vita Balode), Galēnu KN (vad. Anna Vanaga), Rušonas KN (vad. Dina Staškeviča), Aizkalnes TN (vad. Māra Pudnika), Saunas TN (vad. Irēna Kuzņecova),  Sīļukalna KN, Pelēču KN, Rožkalnu KN, Vārkavas TN, Riebiņu KN un Silajāņu KN. Pateicamies par godprātīgu un aktīvu darbu Sīļukalna KN vadītājai Anitai Upeniecei, Vārkavas un Rožkalnu KN vadītājam Andrim Lazdānam, Pelēču KN vadītājai Evitai Kivriņai, kuri ir pieņēmuši jaunus izaicinājumus, novēlam turpmākus profesionālus panākumus!

Kultūras un tūrisma pārvaldes galvenie uzdevumi ietver kultūras, tūrisma un darba ar jaunatni jomu attīstības veicināšanu un koordinēšanu, budžeta projekta un darba plāna izstrādi, dokumentu noformēšanas, aprites un uzglabāšanas nodrošināšanu, vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādi, amatiermākslas kolektīvu radošās darbības pārraudzību. Pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas četri apvienotie novadi veido vienu kopēju kultūrvides telpu. Pašlaik Preiļu novadā darbojas 63 amatiermākslas kolektīvi, t.sk. 2 kori, 1 pūtēju orķestris, 21 deju kolektīvs, 22 vokālie ansambļi, 9 folkloras kopas, 5 amatierteātri, 3 popgrupas. Pateicamies visiem amatiermākslas kolektīvu vadītājiem un dalībniekiem par aktīvu iesaistīšanos tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanā, kā arī aicinām pievienoties kuplajai amatiermākslas kolektīvu saimei jaunus dalībniekus!

Pēdējo gadu laikā epidemioloģiskā situācija valstī un pasaulē liedza rīkot lielu daļu pasākumu ierastajā formātā. Arī 2022. gadā, turpinoties ierobežojumiem, ir grūti prognozēt,  kādā apmērā kultūras dzīve varēs turpināt atkopšanās procesu, bet notiek aktīvs darbs pie vasaras sezonas kultūras notikumu plānošanas. Līdzās tradicionālajiem svētkiem, Preiļu novadā norisināsies Preiļu muižas kompleksa un parka svētki, autorallijs “Astarte autopilots”, Muzeju nakts, tautu draudzības festivāls, Preiļu novada jauniešu Gada balva, Latgales pūtēju orķestru festivāls, Baltijas baleta festivāls, Latvijas jaunatnes etno dienas, u.c. kultūras notikumi. Tiek plānoti gan Preiļu pilsētas svētki, gan Preiļu novada pagastu svētki, kas svētku noskaņu radīs visos novada pagastos.

Marts, pirmais pavasara mēnesis, teju jau pusē, dabā ir sācies atmodas laiks. Pavasaris vienmēr nes pārmaiņu gaidas, šis nav tikai ziedēšanas laiks, šis ir cerību, gara atmodas laiks. Lai gaismas atgriešanās un dabas atmošanās spēcina un nes prieku! Lai svētība un saticība katrā ģimenē!

Informāciju sagatavoja
Preiļu novada Kultūras un tūrisma pārvaldes vadītāja
Ilga Pokšāne

Pēdējās izmaiņas: 14.03.2022.