Muzeja īpašais mēneša piedāvājums “Preiļu pilsētai – 94”

10.02.2022.

Šogad 11. februārī Preiļi atzīmē pilsētas tiesību piešķiršanas 94. gadadienu. Par godu šim notikumam Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs aicina apmeklēt ekspozīciju “Muzeja stāsti Latvijai”, kur blakus plašajam un daudzpusīgajam stāstam par Preiļu novada vēsturi līdz 15. martam piedāvājam iepazīt tieši Preiļu 94. gadadienai veltītas retas liecības no muzeja krājuma un noskatīties Jāņa Zarāna uzņemto videofilmu “Preiļi. Vasara. 2005”.

Preiļi vēstures avotos laika gaitā ir dēvēti dažādi – Preylen, Prewen, Prelly, Prele, un pat Praekul. 1348. gadā 10. maija dokumentā Preiļu zeme (latīniski “terram dictam Preylen”) minēta kā viens no Ikšķiļu dzimtas lēņa valdījumiem – šī tiek uzskatīta par pirmo reizi, kad Preiļu vārds parādās rakstītajos avotos. Tālākā Preiļu attīstība saistāma ar Borhu dzimtu. 1475. gada 5. oktobrī Livonijas ordeņa mestrs Bernts fon der Borhs Preiļus izlēņo savam radiniekam Simonam fon der Borham. Laika gaitā Preiļi ir veidojušies un attīstījušies, saplūstot Preiļu miestam un Preiļu muižas centram. Nozīmīgo ceļu krustojumā ir izveidojies Tirgus laukums – nākamās pilsētas centrs.

Savukārt apkārt Preiļiem pletās plašais un savulaik iedzīvotājiem bagātais Preiļu pagasts. Februārī ir vērts pieminēt vēl kādu 161 gadu senu notikumu, kas ļoti spēcīgi ietekmēja arī Preiļu puses ļaudis. 1861. gada 19. februārī cars Aleksandrs II parakstīja manifestu par dzimtbūšanas atcelšanu Krievijā, līdz ar to arī Latgalē zemnieki ieguva ne tikai būtiskas personiskās brīvības, bet arī savas kārtas pašvaldību, kuras mazākā pārvaldes vienība bija ciema novads (krievu val. cельское общество). Nākošā plašākā pašpārvaldes vienība bija pagasts, kas apvienoja vairākus ciemu novadus ar 300 līdz 2000 vīriešu iedzīvotājiem. Preiļu pagastā ietilpa vairāki ciemu novadi – Preiļu, Sondoru, Korsakovas, Augustovas, Gaļmuižas, Pieniņu, Bindaru, Jezufinovas, Razrivkas un Eleonorviles. Preiļu pagasta centrs atradās Preiļos, tāpēc pagasts attīstījās nesaraujamā sasaistē ar miestu un vēlāk pilsētu. No 19. gs. beigām Preiļu pagasta valde darbojās ar Preiļu muižas īpašnieka Konstantīna Guļkeviča atbalstu celtajā mūra ēkā pretī katoļu baznīcai Tirgus laukumā 1. Līdz 15. martam muzeja ekspozīcijā apskatāmas divas amatu zīmes, kas saistītas ar zemnieku pašpārvaldes darbību pēc dzimtbūšanas atcelšanas – Krievijas impērijas Vitebskas guberņas ciema vecākā (stārasta) amata zīme un pagasta tiesneša amata zīme.

Brīvciems blakus Preiļu ciemam, kurā atradās kungu māja un muižas centrs, sāka attīstīties jau 18. gs. Brīvciemā uz muižas zemes apmetās amatnieki un tirgotāji. Jau no 18. gs. vidus dažādos Borhu ieņēmumu dokumentos Preiļu īpašumā tiek minēti ebreju tautības uzņēmēji, piemēram, Preiļu tirgotājs Zālamans un krodzinieks Eliass. Miesta tiesības Preiļi ieguva 1852. gadā – tajā laikā šeit bija 85 sētas, katoļu dievnams un krogs. Preiļi īpaši uzplauka 19. gs. beigās – tika uzcelta jauna katoļu baznīca, tautskolas ēka, pagasta nams. 1905. gadā Preiļu miestā jau bija 393 ēkas un 2344 iedzīvotāji.

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas uz jauniem pamatiem veidojās ne tikai valsts varas struktūras, bet arī pašvaldības. Preiļi turpināja attīstīties kā tirgotāju miests, tas būvējās lēnām, mājas cēla galvenokārt no koka. Preiļu iedzīvotāju nacionālais sastāvs bija raibs, tāpēc pastāvēja reliģisko, kultūras un izglītības iestāžu dažādība. 1935. gadā Preiļos dzīvoja 1662 iedzīvotāji, no tiem 26% latvieši, 51 % ebreji, 17% krievi, 4%  poļi u.c.

1928. gada 11. februārī Preiļiem kopā ar vēl vairākām apdzīvotām vietām tika piešķirtas pilsētas tiesības. Ar tā paša gada 25. februāri Preiļu miesta valde uzņēmās pilsētas valdes pienākumus. Šajā laikā pilsētas valde atradās Daugavpils ielā 17 (tā laika ēku numerācija). 1938. gada 30. septembrī tika apstiprināts Preiļu pilsētas ģerbonis – zelta laukā uz labo pusi pagriezies melns krauklis.

Muzeja ekspozīcijā februārī aicinām apskatīt arī fotogrāfijas, kurās redzamas Preiļu pilsētas valde un pagasta valde. Tostarp viena no šīm fotogrāfijām ļauj ielūkoties, kā tad izskatījās darba process pagasta valdes ēkas telpās 1940. gadā – kāds bija iekārtojums, kādi rakstāmpiederumi. Savukārt tie, kas vēl nav apmeklējuši muzeja ekspozīciju “Muzeja stāsti Latvijai”, var atsvaidzināt savas zināšanas par dzimto pilsētu un apskatīt gan unikālus priekšmetus, kas saistīti ar Borhu dzimtu, gan iepazīt vienu no Preiļu miesta amatnieku prasmēm – kalēja arodu, gan noskaidrot, kādus priekšmetus varēja iegādāties Preiļu tirgū 1920.–30. gados, pārbaudīt savas latgaliešu valodas prasmes, izspēlējot spēli “Iepērcies latgaliski!”, un protams, uzzināt vēl daudz ko citu par Preiļu novadu. Savukārt videofilma “Preiļi. Vasara. 2005” ļaus atgriezties 17 gadus senā pagātnē.

Pilsētas dzimšanas dienā 11. februārī muzeja apmeklējums bez maksas!

Informāciju sagatavoja:
Ilona Vilcāne
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciāliste vēstures jautājumos

Pēdējās izmaiņas: 11.02.2022.