Preiļu Galvenā bibliotēka ir vadošā iestāde plašajā Preiļu novada bibliotēku tīklā. Preiļu novadā bez Galvenās bibliotēkas ir vēl 18 pagastu bibliotēkas un 7 izglītības iestāžu bibliotēkas, kuras jau darbojas vienotajā bibliotēku informācijas sistēmā un 4 izglītības iestāžu bibliotēkas, kuras tuvākajā nākotnē plāno tajā darboties. Vienotā bibliotēku informācijas sistēma nodrošina bibliotēkās uzkrāto informācijas resursu ātru, ērtu, pārskatāmu pieejamību un izmantošanu. Preiļu Galvenā bibliotēka jau šobrīd darbojas kā administrējošais, koordinējošais un metodiskais centrs Preiļu novada pagastu bibliotēkām un metodiskais centrs izglītības iestāžu bibliotēkām.
20. janvārī Preiļu novada pašvaldības darbinieki tikās ar bibliotēku pārstāvjiem, lai turpinātu darbu pie plānošanas dokumentiem “Preiļu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija no 2022. gada” un “Preiļu novada attīstības programma 2022. – 2029. gadam”. Tikšanās laikā tika pārskatīta un papildināta jau 2021. gadā veiktā novada bibliotēku SVID analīze. Vērtējot bibliotēku stiprās, vājās puses, iespējas un draudus tika secināts, ka nereti iestādes pat neapzinās, cik daudz unikālu un sabiedrībai nozīmīgu funkciju tās veic. Bibliotēkas kopumā visā pasaulē piedzīvo dažādus pārbaudījumus, ko ietekmē digitalizācija un straujā informācijas tehnoloģiju ienākšana pilnīgi visās dzīves jomās. Cilvēku paradumi un intereses strauji mainās, bet pētījumi tomēr pierāda, ka sabiedrības acīs reālas un taustāmas grāmatas joprojām ir vērtība un ka bibliotēka ir svarīga komunikācijas un socializācijas vieta.
Bibliotēkas darbinieki norādīja, ka nākotnē redz lielu potenciālu bibliotēku pakalpojumu attīstīšanai. Jāpiedāvā arvien jauni pakalpojumi un pasākumi, kas liktu cilvēkiem saprast, ka bibliotēkā ir gaidīts ikviens. Tāpat tika secināts, ka bibliotēkas darbiniekiem nepieciešams attīstīt jaunas prasmes informācijas tehnoloģiju pielietošanā un projektu vadībā. Tika izteikta cerība vasarā brīvprātīgajā darbā vai caur jauniešu nodarbinātības programmām piesaistīt bibliotēkai jauniešus, kuri palīdzētu ar novadpētniecības materiālu krājuma digitalizāciju un citiem darbiem, kam ikdienā pietrūkst laiks. Pie savām stiprajām pusēm speciālisti minēja “Ģimenes digitālo aktivitāšu centru”, izdevējdarbību un veiksmīgo sadarbību ar izglītības un kultūras iestādēm.
Lasītāju skaita kritums un citi draudi, ar ko ikdienā saskaras arī Preiļu novada bibliotēkas, liek skatīties uz iespējām optimizēt visus pieejamos resursus. Šobrīd tiek plānots intensīvs un mērķtiecīgs darbs, lai stiprinātu bibliotēku prestižu sabiedrībā un lai arī nākotnē bibliotēkas būtu multifunkcionālas kultūras un mūžizglītības iestādes, kurās ikviens apmeklētājs varētu piekļūt informācijai, pilnveidot sevi, izglītoties, attīstīties, baudīt kultūru un mākslu un saņemt e-pakalpojumus. Liela nozīme būs arī tam, kādus mērķus izvirzīs pašas bibliotēkas un kā, sadarbojoties ar pašvaldību un citām iestādēm, kopīgi izdosies tos sasniegt.
Informāciju sagatavojusi
Preiļu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anete Urka