No tevis tik daudz bija, ko gūt.
Tavas pēdas ir dziļas, tās nepazūd,
Mums atmiņās vēl ilgi kopā būt…
2022. gada 14. janvārī pēc smagas slimības 76 gadu vecumā pa Mūžības ceļu ir aizgājusi ilggadējā Preiļu 2.vidusskolas skolotāja Valentīna Aleksandrovna Maksimova. Preiļu 2. vidusskolā skolotāja nostrādāja 36 gadus.
Dzimusi 1945. gada 13. augustā Preiļu rajonā, Sondoros, kur arī tika pavadīta bērnība. Tālākās dzīves gaitas ritēja Preiļu pilsētā.
Skolotāja Valentīna Maksimova (dzim. Kirillova) ir Preiļu 2.vidusskolas 1963.gada absolvente, Preiļu patriote, kam līdz pat mūža nogalei interesēja viss, kas notiek dzimtajā pilsētā un novadā. Tika apbalvota ar Valsts, rajona un novada Goda rakstiem un pateicībām par godprātīgu un radošu darbu. Aktīva sabiedriskajā darbā, izpalīdzīga, saticīga un laipna, jaunajiem pedagogiem – labs padomdevējs, tā viņu raksturo kolēģi, audzēkņi un laikabiedri.
Mīlestība pret darbu Valentīnai ir nākusi līdzi jau no bērnības, tāpēc jau 19 gadu vecumā viņa uzsāka savas darba gaitas Preiļu 2.vidusskolā, kā sākumskolas skolotāja. Līdztekus atbildīgajam darbam Valentīna sāka mācīties V. Lāča Liepājas pedagoģiskajā institūtā, kuru absolvēja 1971.gadā kā sākumskolas skolotāja. Beidzot institūtu, 3 gadus strādāja Pupāju sākumskolā par skolotāju un skolas direktori.
No 1974. līdz 1990.gadam 16 dzīves gadus veltīja darbam ar jauniešiem komjaunatnē un rajona kultūras jomā.
Ar savu entuziasmu, sirdsdegsmi, aizrautību un priekšzīmīgumu Valentīna apliecināja savu mīlestību pret darbu un skolēniem. 1990. gadā viņa kļuva par Preiļu 2.vidusskolas direktores vietnieci audzināšanas jomā. Esot šajā amatā, Valentīna Aleksandrovna bija ne tikai iedvesmojošais un radošais avots un ass, ap kuru ritēja visa ārpusstundu skolas dzīve, bet arī novators, ideju ģenerators un pārmaiņu rosinātājs, tika koptas vecās skolas tradīcijas un uzsāktas jaunas: Masļeņicas svētki, Teātra diena un citi. Organizēja dažādus interesantus pasākumus, tikšanās, brauca ekskursijās, gāja pārgājienos, prata pasākumos iesaistīt skolēnu vecākus, centās skolas kolektīva dzīvi padarīt piesātinātu ar atmiņā paliekošiem notikumiem. Savā darba laikā skolotāja Valentīna Aleksandrovna prata pateikt arī kādu stingrāku vārdu, lai ieaudzinātu skolēnos atbildību un pienākuma apziņu. 2005. gadā piepildījās Valentīnas Aleksandrovnas sapnis – tika atklāts Preiļu 2.vidusskolas muzejs, kurā skolotāja bija gan dibinātāja, skolas vēstures pētniece, izstāžu kuratore un muzeja pedagoģe līdz 2019.gadam.
Valentīna varēja visu savu brīvo laiku veltīt sev, bet izvēlējās savu potenciālu izmantot sabiedrības labā, 12.gadus vadīja slāvu kultūras biedrību “Raduga”, īstenoja vairākus projektus, popularizēja slāvu un vecticībnieku tradīcijas, saglabājot Preiļu novada kultūras un vēsturisko mantojumu. Iedvesmu guva dziesmā, dziedāja ansamblī “Kaļinuška”.
Visu savu dzīvi viņa veltīja ģimenei – vīram Arsenijam, meitām Rimmai un Ritai, mazbērniem Jekaterinai, Viktorijai, Romānam un Jūlijai, mazmazmeitām Jeļizavetai un Anastasijai, kuriem dāsni sniedza savu mīlestību.
Mums prātā un sirdī Valentīna Aleksandrovna paliks kā godīgs, taisnīgs, sirsnīgs cilvēks, iejūtīga, saprotoša un izpalīdzīga kolēģe, uzticama draudzene. Mums visiem pietrūks viņas gudrā padoma, skanīgās dziesmas, aizkustinošo runu un gaišā smaida. Viņa mums bija ne tikai kolēģe, bet arī cilvēks, kurš vienmēr ikvienu uzklausīja un atbalstīja grūtā brīdī. Vārdi, ko viņa ir teikusi, darbi, ko viņa ir veikusi, dvēsele, ko viņa sevī nesa, dzīvos joprojām mūsu sirdīs un atmiņās. Lai gaišs un viegls ir Mūžības ceļš!
Preiļu 2.vidusskolas kolektīvs izsaka visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem. Skumju brīdī esam kopā ar Valentīnas Aleksandrovnas Maksimovas piederīgajiem, draugiem un kolēģiem viņu Mūžībā pavadot.