Veselība Pašvaldībā

Gada nogalē SIA “Preiļu slimnīca” ir saņēmusi Veselības ministrijas veidotās darba grupas konceptuālā ziņojuma projektu “Par veselības aprūpes sistēmas reformu”, kas vērtē stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu profilu kritēriju piemērošanu katram slimnīcu līmenim. Jāuzsver, ka šobrīd ir izstrādāts tikai ziņojuma projekts, tas vēl nav apstiprināts un pastāv liela iespējamība, ka tajā būs izmaiņas.

Balsoties uz ziņojuma projektā ietverto informāciju, redzams, ka Veselības ministrijas skatījumā SIA “Preiļu slimnīca” būtu jāvirza uz 1. līmeņa slimnīcas statusu. Ilgtermiņā ministrija plāno pilnībā atteikties no 2. līmeņa slimnīcām, koncentrējot veselības aprūpes stacionāros pakalpojumus 3. līmeņa reģionālajās slimnīcās, daudzprofila reģionālajās 4. līmeņa slimnīcās un universitāšu slimnīcās, investējot Neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā, savukārt, mazajām reģionālajām slimnīcām uzticot pārsvarā ambulatoro pacientu aprūpi.

Sadaļā, kas attiecas uz SIA “Preiļu slimnīca” Dzemdību nodaļu, tiek plānots, ka par centrālajām slimnīcām, kurās tiktu sniegti dzemdību palīdzības pakalpojumi, kļūtu daudzprofila reģionālās 4. līmeņa slimnīcas. Pakāpeniski, vairākos soļos plāno samazināt tās dzemdību nodaļas, kurās notiek mazāk nekā 500 dzemdības gadā. Preiļos dzemdību skaits 2021. gadā bija 444. Svarīgi uzsvērt, ka Preiļu dzemdību nodaļā nav mazākais dzemdību skaits, salīdzinot Latgales reģiona slimnīcas.  Darba grupas ziņojuma projektā norādīts – pieņemot lēmumu par dzemdību nodaļu iespējamo samazinājumu, nepieciešams atspoguļot reālos ieguvumus un zaudējumus, vērtējot dzemdību palīdzības rezultātu, ne tikai finansiālo aspektu.

Par to, ka SIA “Preiļu slimnīca” Dzemdību nodaļa ir jāsaglabā, iestājas arī SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca”. Daugavpils Sieviešu klīnikā gadā tiek pieņemtas vidēji 600 dzemdības, bet Preiļos aptuveni 440. Ir gandrīz neiespējami īsā termiņā palielināt dzemdību pieņemšanas kapacitāti Daugavpilī tādā apjomā, kas kompensētu SIA “Preiļu slimnīca” dzemdību nodaļas slēgšanu.

Ir skaidrs, ka SIA “Preiļu slimnīca” jāpamato Dzemdību nodaļas nākotnes attīstība, kā arī kopējā attīstības stratēģija. Analizējot ziņojuma projekta šī brīža redakciju, jāsecina, ka SIA “Preiļu slimnīca” būs jāiegulda nopietns un stratēģisks darbs, lai pierādītu Veselības ministrijai, kā tiks risināti personāla kapacitātes un tehniskā nodrošinājuma jautājumi gan Dzemdību nodaļā, gan citās nodaļās, lai varētu pretendēt uz 3. līmeņa sasniegšanu, vai arī alternatīvie situācijas attīstības scenāriji.

SIA “Preiļu slimnīca” kapitāldaļu turētāju sapulcē, kas notika 5.janvārī, slimnīcas valdes priekšsēdētājai tika lūgts izstrādāt rīcības plānu un piedāvājumu, kas varētu tikt iesniegts Veselības ministrijā, kā pamatojums tālākai slimnīcas attīstībai, kļūstot par 3. līmeņa slimnīcu, vai pazeminot slimnīcas līmeni uz pirmo, vai piedāvājot citus alternatīvus situācijas risinājumus. Kapitāldaļu turētāji – Preiļu novada dome un SIA “CLP” ir devuši trīs nedēļas laika pamatota un reāla stratēģiskā rīcības plāna iezīmēšanai. Šim plānam būtu jāpamato Veselības ministrijai, kāds būs nākotnē sniegtais pakalpojumu loks uzņēmumā un kā tas pilnveidosies un attīstīties, piedāvājot kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus ilgtermiņā.

Informācijai:

Lai nodrošinātu konceptuālā ziņojumā “Par veselības aprūpes sistēmas reformu” noteikto uzdevumu, katru gadu pārskatīt slimnīcu sniegto pakalpojumu atbilstību piešķirtajam slimnīcu līmenim, Veselības ministrija (turpmāk – VM) 2021.gada 6.jūlijā ar rīkojumu Nr.148 “Par darba grupu stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu profilu kritēriju izstrādei katram slimnīcu līmenim”  izveidoja darba grupu, kuras uzdevums bija  turpināt 2020.gadā  uzsākto darbu pie slimnīcu sniegto veselības aprūpes pakalpojumu vērtēšanas. Darba grupa sastāvēja no piecām apakšgrupām:

  • Hronisko pacientu aprūpes profila apakšgrupa;
  • Ķirurģijas, traumatoloģijas, ortopēdijas un mugurkaula ķirurģijas profila apakšgrupa (Ķirurģijas apakšgrupa);
  • Pediatrijas profila apakšgrupa;
  • Grūtniecības un dzemdību aprūpes profila apakšgrupa (Dzemdniecības apakšgrupa);
  • Kritēriju slimnīcu kapacitātes vērtēšanai Covid-19 pacientu ārstēšanā apakšgrupa (Covid-19 apakšgrupa).

Katrā apakšgrupā bija pārstāvji no VM, Veselības inspekcijas (turpmāk – VI), Nacionālā veselības dienests (turpmāk – NVD), Neatliekamās medicīnas palīdzības dienests (turpmāk – NMPD) un Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – SPKC).

Informāciju sagatavojusi

Preiļu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anete Urka