Preiļu pils un parks

Preiļu parka novērtējums – aptaujas rezultāti

Šī publikācija ir sagatavota ar Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Preiļu novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas un Krievijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli. Projekts “Parks without borders” Nr. LV-RU-023.

Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam finansiāli  atbalsta  vienotas  pārrobežu  attīstības  aktivitātes  ar  mērķi uzlabot  reģionu konkurētspēju,  izmantojot  to potenciālu  un  atrašanās priekšrocības krustcelēs starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju. Programmas mājas lapa ir www.latruscbc.eu

Decembra sākumā, sakarā ar projekta “Parki bez robežām” LV-RU-023 noslēgumu, sociālajos tīklos un pašvaldības interneta mājas lapā tika izsludināta neliela aptauja par Preiļu parkā notikušo pēdējo trīs gadu aktivitāšu novērtējumu. Kopš 2019. gada tika īstenots projekts, kura laikā tika veiktas vairākas parka vides uzlabošanas aktivitātes, zināšanu ieguves un dabas izziņas aktivitātes.

Bez projekta aktivitātēm, Preiļu parkā jau trešo gadu strādā atsevišķa darbinieku komanda jeb struktūrvienība “Preiļu muižas komplekss un parks”, kas labiekārto un uztur parka vidi, to atjauno un veic dažādus kopšanas, uzturēšanas darbus, veic dabas izziņas aktivitātes un veido labvēlīgu parka teritorijas vidi gan dabas saglabāšanā, gan kultūrvēstures vērtību atjaunināšanā, gan infrastruktūras sakārtošanā, gan veidojot pievilcīgu vidi ikvienam parka apmeklētājam jebkurā gadalaikā.

Aptauju ir aizpildījuši 114 respondenti, kur lielākā daļa savu viedokli ir izteikušas sievietes (85%).  Vecuma ziņā visaktīvākie ir bijuši cilvēki no 30 līdz 50 gadiem (53%) un vecumā no 50 gadiem (32%).

Pēc veiktās aptaujas datiem, visbiežāk parks tiek apmeklēts pastaigām, pasākumiem, ārpus darba relaksējošām un sportiskām aktivitātēm.

98% parka teritorijas apmeklētāju ir ievērojuši būtiskas izmaiņas visa muižas kompleksa un parka attīstībā un labiekārtošanā. Savos komentāros cilvēki izsaka prieku, ka esošā Preiļu pilsētas dabas meka pēdējos gados tiek sakārtota, uzturēta un veidota par kvalitatīvu pilsētas parku.

Prioritāri parka apmeklētāji augstākos novērtējumus paveiktajā ir snieguši parka infrastruktūras atjaunošanā un uzlabošanā – atjaunotie celiņi, taciņas, tiltiņi, salu apgaismojums, tīrītie parka kanāli un izkoptā parka vide ar regulāri pļautu zāli, tīrītām pastaigu vietām, izkoptajām koku un krūmu audzēm ir tas, kas priecē ikvienu. Kā nākamais novērtējums ir uzstādītajās mazajās arhitektūras formās un atpūtas objektos – metāla arka pie Lielās lauces, sirds pie Mīlestības kalniņa, Lielās šūpoles, muzikālais soliņš utt.

Kopējais Preiļu parka apsaimniekošanas vērtējums ir pozitīvs – 96% respondentu uzskata, ka parks ir apsaimniekots labi un daļēji labi. Kā daļēji labs vērtējums tika sniegts, jo trūkstot apgaismojuma posmā no Zirgu staļļa līdz Mehanizatoru ielai (pie LAD ēkas), ir vēlme, lai lielāka uzmanība tiktu pievērsta ne tikai Kapelai un pilij, bet arī citiem parkā esošajiem vēsturiskajiem objektiem. Tāpat komentāros tiek atzīmēta sapratne, ka uzreiz tik lielu parku izkopt nav iespējams, bet ir prieks, ka tas tiek veikts pakāpeniski un apsaimniekošana notiek regulāri.

Līdz ar to parka apmeklētāji arī atzinīgi novērtē projekta laikā veikto aktivitāšu ieguldījumu teritorijas un vides uzlabošanā un pieejamības veicināšanā, kur parks kļūst pievilcīgāks un daudzpusīgi izmantojams gan individuālām aktivitātēm, gan publiskajiem pasākumiem.

Preiļu parks ir pilsētas rota, dabas vides veidotājs pilsētvidē, to atzīst arī aptaujātie, un 93% uzskata, ka Preiļu parks kā vides teritorija ir būtiska pilsētas un novada teritorijas koptēlam.

Lai nākotnē veidotu parku pievilcīgu apmeklētājiem, ir svarīgi zināt vajadzības un idejas, ko vajadzētu uzlabot un papildināt parka teritorijā. Šajā jautājumā bija brīvā forma, ko aptaujas aizpildītāji aktīvi izmantoja, lai izteiktu savu viedokli un dalītos ar savām vēlmēm, kuras vēlētos redzēt parkā. Vēlmes un prasības izvietotas prioritārā secībā pēc sniegto atbilžu biežuma:

  1. Apgaismojuma jautājuma risināšana – apgaismojums parkā uz svarīgākajiem celiņiem, pastaigu takām, attālākajās teritorijās, lai būtu iespēja drošām pastaigām tumšajā diennakts laikā.
  2. Pils atjaunošanas turpināšana.
  3. Apstādījumu veidošana – vairāk ziedu apstādījumu, dažādu ūdensaugu kanālos un dīķos, piemēram, ūdensrozes, kalmes, ūdens īrisi. Tāpat arī košumkrūmu nelielas kompozīcijas un rododendru stādījumus. Šeit jāsaka, ka tas pakāpeniski tiek veikts piešķirtā budžeta ietvaros. Piemēram, košumkrūmiem, lai tie veidotu savu krāšņumu, ir vajadzīgs laiks. Uz doto brīdi, katru gadu tiek stādīti košumkrūmi vairākās parka vietās (parka ziemeļu pusē, paralēli A.Paulāna ielai, uz lielās salas, pie Kapelas, uz Ādama un Ievas salas malām utt.), tāpat blakus ūdeņiem ir iestādītas graudzāles, īrisi, hostas u.c. Lai augi atklātu savu krāšņumu, ir vajadzīgs laiks, tieši tāpēc rūpīgais darbs, kas tiek veikts katru gadu, skaistumā atklāsies tikai pēc gada, diviem. Tāpat ir izteikta vēlme pēc lielām puķu dobēm ar dažāda reljefa apstādījuma motīviem, atbildot uz šo, jāsaka, ka parka stils ir angļu ainavu parks, kurā netiek veidotas šādas puķu dobes. Ziedošais motīvs tiek veidots ar košumkrūmu un dažādu ziedu palīdzību, kas ir maksimāli pietuvināts dabiskajai ainavas videi.

Bez minētajiem ieteikumiem bija arī tādi kā: Vides objektu uzstādīšana – vēsturiskās mazās arhitektūras formas, tējas namiņš, instalācijas, vides izstādes, skulptūras, gaismas saspēles, dabas informatīvie stendi; Jautājums par celiņu seguma maiņas veidu joprojām ir aktuāls; Suņu atstāto ekskrementu jautājuma risināšana – informatīvo zīmju uzstādīšana, speciālo urnu uzstādīšana; Bērnu rotaļu laukumu papildināšana un sporta inventārs āra nodarbībām; Soliņu jautājums – vairāk izvietotu soliņu teritorijā; Pabeigt pārējo tiltiņu atjaunošanu; Ugunskura vietas ierīkošana; Norāžu uzstādīšana; Objekti kāziniekiem, kur atstāt piemiņas slēdzenes, lentītes vai piedāvāt iegādāties personalizētus objektus, ko piestiprināt noteiktā vietā; Laivu izbraucieni pa parka kanāliem; Vairāk pasākumu parkā; Vairāk tualešu; Atjaunot estrādi; Videonovērošanas uzstādīšana parkā; Izveidot vietu, kur var padzerties ūdeni un nomazgāt rokas; Kafijas automāts parka teritorijā. Jauki, ja “Pampūkas” varētu strādāt arī ap Ziemassvētkiem.

Izskanēja arī jautājums, kāpēc vienam no atjaunotajiem tiltiem ir izveidots dambis jeb aizbērums. Tiltiņi tika atjaunoti pēc SIA “Arhitektoniskās izpētes grupas” izstrādātā būvprojekta kur hidrobūves daļu izstrādāja SIA “Melioprojekts”, kur minēto arhitektu biroji kā eksperti izstrādāja risinājumu pēc kura arī tika atjaunots tiltiņš. Diemžēl, konkrētāku pamatojumu šādam risinājumam sniegt nevaram, jo arhitekts, kurš 2017.gadā izstrādāja projektu, ir devies mūžībā.

Tāpat aptaujas aizpildītāji lūdz pašvaldības policiju iespēju robežās palielināt reidu skaitu pa parka teritoriju, īpaši parka tālākajās daļās.

Aktuāls jautājums, kas vairāk skar pilsētvides plānošanu, ir par viedokli, ka pilsētā trūkst speciāli ierīkotas mājdzīvnieku pastaigu vietas.

Ieteikumu bija daudz, paldies par tiem, tos parka komanda ņems vērā un iespēju robežās centīsies īstenot!

Bez ieteikumiem anketu aizpildītāji izteica daudz labu vārdu parka darbinieku komandai par paveikto: “Vajag turpināt jēgpilni uzturēt šo skaistumu. Beidzot ar lepnumu var aizvest ciemiņus pastaigā pa mūsu parku. Jūtās, ka pielikta izdoma, ielikta dvēsele!”; “Nepieciešams arī turpināt uzsākto darbu. Ļoti labi, ka parkā ir komanda, kas visu kārto un labiekārto. Lai Jums veicas!”; “Parks tiek ļoti labi apsaimniekots.”;, “Turpināt atjaunošanas un sakopšanas darbus.”; “Paldies parka komandai par lielo darbu un attīstību!”; “Beidzot parkam uzradās perfekta komanda, kas to attīsta un pilnveido. Ir redzamas ļoti lielas pārmaiņas. Katra ideja, kas tiek realizēta, ir pārdomāta un interesanta.”; “Nepieciešamie uzlabojumi noteikti ir ieraugāmi tad, kad regulāri parkā strādā. Tāpēc noteikti ir jāsaglabā “parka komanda”, lai turpina strādāt un ne tikai uzlabot, bet arī ikdienā uzturēt šo dabisko skaistumu.”

Informāciju sagatavojusi

Projekta “Parki bez robežām” vadītāja S.Čingule-Vinogradova

Foto: Marex Resh