Ar faktiem pret mītiem par vakcinēšanos pret Covid-19

06.12.2021.

Daudzi būs pamanījuši, ka saistībā ar vakcināciju pret Covid-19, sabiedrībā ir izplatījušies daudzi mīti, ko publiski pauž ar zinātni un medicīnu nesaistītas personas vai personu grupas. Izplatītā dezinformācija, galvenokārt, tiek balstīta uz oficiāli izskanējušo faktu kļūdainu interpretāciju, kas radusies, pārprotot dažādos avotos publiski pieejamo informācija par Covid-19. Izdomājumi vai pus patiesības bieži vien tiek papildinātas ar pašu baumotāju personīgajām pārdomām un pārspīlētām emocijām.

Lai veicinātu līdzcilvēku izpratni par vakcināciju pret Covid-19 un atspēkotu dažādus sabiedrībā izplatījušos mītus, esam apkopojuši LR Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centrs, Valsts zāļu aģentūras, Nacionālā veselības dienesta oficiāli pausto informāciju un skaidrojumus par vakcīnu izstrādi, iedarbību un ietekmi uz cilvēka veselību.

 

Mīti par vakcināciju

Fakti par vakcināciju

Vakcīnas ir nedrošas, jo tika izstrādātas pārāk ātri. Zinātnieki jau iepriekš pētījuši SARS un MERS vīrusus, kas ietilpst koronavīrusu grupā, tāpat kā Covid-19 slimību izraisošais SARS CoV2 vīruss. Tā kā pētnieki jau bija izstrādājuši vakcīnu pret MERS vīrusu, tas palīdzēja ātri izveidot vakcīnu arī pret Covid-19, jo šie vīrusi ir līdzīgi. Vakcīnu izstrādē un izvērtēšanā tika nekavējoties piešķirtas vajadzīgās finanses un iesaistīts ļoti liels zinātnieku  un ekspertu skaits, kas kopīgi sadarbojoties, spēja salīdzinoši īsā laikā izstrādāt un pārbaudīt vakcīnas atbilstoši stingrajām prasībām.
Vakcīnām nav veikti klīniskie pētījumi ar cilvēkiem.Vakcīnu vai zāļu reģistrācija nav iespējama bez klīnisko pētījumu ar cilvēkiem rezultātu sniegšanas un izvērtēšanas Eiropas Zāļu aģentūrā, jo tā ir viena no pamatprasībām reģistrācijai. Reģistrētajām vakcīnām pret Covid-19 ir veikti pētījumi un ir izvērtēti un Eiropas Zāļu aģentūrā apstiprināti to rezultāti. Klīniskajos pētījumos ar Pfizer-BionTech izstrādāto vakcīnu “Comirnaty” kopumā piedalījās aptuveni 44 000 cilvēku. Savukārt “Moderna” vakcīnas pētījumos piedalījās aptuveni 30 000 cilvēku ar “AstraZeneca” vakcīnu – aptuveni 24 000 cilvēku.
 

Vakcīnu sastāvs ir kaitīgs cilvēka veselībai, tās satur embriju šūnas un  smagos metālus.

Vakcīnas ir veidotas mākslīgi laboratorijās, līdz ar to nesatur dzīvu vīrusu, kā arī to izgatavošanā nav izmantotas cilvēku, embriju vai dzīvnieku šūnas vai mikročipi, informē Zāļu valsts aģentūra. Vēsturiski – pirmo vakcīnu izstrādes laikā, lai pētītu, kā vakcīnas mijiedarbojas ar cilvēka šūnām, pētījumos tika izmantotas no cilvēka embrija iegūtās šūnas.  Mūsdienās jau gadu desmitiem tās tiek pavairotas mēģenēs un izmantotas tikai pārbaužu veikšanai.  Tās nekādā veidā netiek izmantotas vakcīnu ražošanā. Informācija par vakcīnu sastāvu ir brīvi pieejama un apskatāma Zāļu valsts aģentūras mājaslapā.
Vakcīnas ir kaitīgas sievietēm, kuras plāno grūtniecību, gaida bērnu vai baro bērnu ar krūti.Zinātnieki un ārsti pēc rūpīgas vakcīnu izvērtēšanas apstiprina, ka vakcīnas nekaitē grūtniecēm un sievietēm, kuras plāno grūtniecību vai baro bērnu ar krūti. Vakcīnas nav kaitīgas ne pašām sievietēm, ne zīdainim, ne arī viņu vēl nedzimušajam bērnam. Vakcīnas pret Covid-19 galvenais uzdevums ir iemācīt cilvēka imūnsistēmu cīnīties ar īpašo pīķa proteīnu, kas atrodams uz koronavīrusa virsmas. Savukārt, pavisam cits pīķa proteīns, saukts arī par “synticin-1”, ir saistīts ar placentas piestiprināšanos un attīstību grūtniecības laikā. Pārpratums radās tad, kad kādā kļūdainā rakstā tika apgalvots, ka vakcīna pret Covid-19 izraisītu sieviešu organismā to, ka tas sāktu cīnīties pret šo citu pīķa proteīnu un tādējādi ietekmētu sieviešu sekmīgu grūtniecību. Taču šie divi pīķa proteīni ir pilnīgi atšķirīgi un nekādā veidā nav saistīti. Tāpat mīts par to, ka vakcīna var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka reproduktīvo veselību ir aplams – vakcīna nenokļūst ne dzimumorgānos, ne dzimumšūnās.
Vakcīna izmaina cilvēka DNS jeb ģenētisko kodu.Vakcīnu ražošanā tiek izmantotas dažādas tehnoloģijas, taču neviena no tām neietekmē cilvēku DNS. Ir vakcīnas, kas satur pārveidotu neaktīvu adenovīrusu (AstraZenca, Janssen), savukārt citas (Comirnaty, Moderna) satur molekulas – ziņnešus (mRNS), kuros ir instrukcijas vīrusa sastāvdaļu – pīķa proteīnu jeb olbaltumvielu – veidošanai, pret kuriem organismā rodas imūnā atbilde un atmiņa. Neviena no vakcīnas sastāvdaļām neiekļūst cilvēka šūnas kodolā un līdz ar to nespēj mainīt cilvēka DNS. Šis mīts iespējams radies ar nozari nesaistītām personām,  nepareizi interpretējot medicīnas un bioloģijas terminus.
Viena uzņēmuma vakcīna ir labāka nekā otra uzņēmuma vakcīna.Visas Latvijā reģistrētās vakcīnas ir ar augstu iedarbību Covid-19 smagas saslimšanas novēršanā. Neviena no šobrīd apstiprinātajām vakcīnām nav uzskatāma par labāku vai sliktāku. Visas reģistrētās vakcīnas ir vienādi pārbaudītas, kvalitatīvas, iedarbīgas un drošas. Vakcīnas tiek reģistrētas tikai gadījumā, kad Eiropas Zāļu aģentūra saņem pierādījumus, ka vakcīnu ieguvums daudzkārt pārsniedz riskus.
Vakcīna man nav nepieciešama, jo mans organisms ir vesels un spēcīgs.Lai arī smaga slimības gaita ir īpaši raksturīga cilvēkiem augsta riska grupās: gados vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām, diabētu, hroniskām elpceļu slimībām un vēzi, tomēr jānorāda, ka visu vecuma grupu cilvēki nokļūst slimnīcā Covid-19 dēļ.
Es nedrīkstu vakcinēties, jo man ir hroniska slimība.Vakcinācija tiek ieteikta tieši cilvēkiem  ar hroniskām slimībām, jo pasargā no smagas saslimšanas ar Covid-19 un hronisko slimību saasinājuma, ko izraisījis vīruss. Covid-19 saslimšanas gadījumu analīze ir pierādījusi, ka cilvēkiem ar hroniskām slimībām, īpaši onkoloģisko slimību pacientiem, cilvēkiem ar sirds asinsvadu sistēmas slimībām, tai skaitā hipertonisko slimību, pacientiem ar cukura diabētu, smagām elpošanas ceļu slimībām, nieru slimībām, aptaukošanos un dažādu cēloņu izsauktiem imūndeficītiem ir augsts vai ļoti augsts risks iegūt smagus Covid-19 izraisītus veselības traucējumus.
Es nedrīkstu vakcinēties, jo man ir alerģija pret putekļiem, bišu kodumiem, pārtikas produktiem.Šobrīd potēties pret Covid-19 nedrīkst tikai tiem cilvēki, kuriem iepriekš ir bijusi vai zināma smaga alerģiska reakcija – anafilakse – pret kādu no vakcīnu sastāvdaļām. Šāda smaga alerģiska reakcija novērojama ļoti retos gadījumos.
Vakcīnas nav drošas un izraisa dzīvībai bīstamas blakusparādības.Nav tādu zāļu vai vakcīnu, kurām nebūtu blakusparādību. Jebkuras zāles tiek apstiprinātas jeb reģistrētas tikai tad, ja tiek saņemti uzticami dati, ka to ieguvums pārsniedz riskus. Arī vakcīnas tiek apstiprinātas tikai gadījumā, ja to ieguvumi daudzkārt pārsniedz riskus. Tāpat kā visas zāles, arī vakcīnas pret Covid-19 ir rūpīgi pārbaudītas, ievērojot augstas prasības drošumam, kvalitātei un iedarbīgumam. Nekādas atkāpes no stingrajām prasībām ne izstrādei, ne reģistrēšanai nav veiktas. Tieši tāpat kā no jebkurām citām zālēm, arī pēc vakcīnu pret Covid-19 saņemšanas atsevišķos gadījumos var novērot īslaicīgas organisma reakcijas, jo veidojas imunitātes procesi organismā. Piemēram, visbiežāk rodas paaugstināta temperatūra, drudzis, galvassāpes, nogurums, sāpes vai apsārtumu injekcijas vietā.

 

Lai iedzīvotāji varētu ērtāk rast uzticamu un zinātnē balstītu informāciju par vakcīnu pret Covid-19 izstrādi, Zāļu valsts aģentūras lapā www.zva.gov.lv sadaļā “Covid-19 ziņas” regulāri tiek aktualizēta un publicēta jaunākā informācija par vakcīnu izstrādi, vērtēšanu un apstiprināšanu, tai skaitā par vakcīnu iedarbīgumu, kvalitāti un drošumu un fakti par vakcīnām. Informācija par vakcīnas saņemšanas kārtību un vakcinācijas norisi Latvijā – Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnes www.spkc.lv sadaļā “Vakcīnas pret Covid-19”.

Aicinām Preiļu novada iedzīvotājus rūpīgi izvērtēt citu personu vai personu grupu pausto informāciju par Covid-19, kas nav oficiāla, pārbaudāma un ar zinātnē balstītiem faktiem apstiprināta. Jautājumu gadījumā par Covid-19 vai vakcināciju pret Covid-19  aicinām vērsties pie sava ģimenes ārsta, zvanīt pa bezmaksas informatīvo tālruni 8989.

Informāciju sagatavojusi:
Preiļu novada pašvaldības
sabiedrisko attiecību speciāliste Dagnija Dudarjonoka

Pēdējās izmaiņas: 06.12.2021.