Izcilajam kinorežisoram Jānim Streičam veltīta vides stendizstāde Preiļos

17.11.2021.
Vides stendizstāde “Ar piederību Latvijai. Meistars Jānis Streičs”. Foto: Rihards Sisojevs, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs

Šogad svinot Latvijas Republikas proklamēšanas 103. gadadienu, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs ir sagatavojis mūsu izcilajam novadniekam Jānim Streičam veltītu vides stendizstādi “Ar piederību Latvijai. Meistars Jānis Streičs”. Izstāde apskatāma skvērā blakus Preiļu Kultūras namam Raiņa bulvārī 28.

Izstādi muzejs ir veltījis kinorežisora, scenārista, aktiera, gleznotāja, aktīva sabiedriskā darbinieka, grāmatu autora, Preiļu novada Goda pilsoņa, Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekļa un Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera Jāņa Streiča 85 gadu jubilejai.

Jānis Streičs dzimis 1936. gada 26. septembrī Preiļu pagasta Anspokos, un, neskatoties uz milzīgajiem panākumiem ne tikai Latvijas, bet arī daudz plašākā mērogā, viņš līdz pat šim brīdim nav zaudējis saikni ar savu dzimto pusi – Preiļiem – un tās cilvēkiem. Pateicoties sirsnīgajai sadarbībai, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejam meistars ir dāvinājis virkni ļoti vērtīgu priekšmetu, kas atspoguļo gan viņa radošo darbību kinomākslā un glezniecībā, gan bērnības un jaunības gaitas, kā arī vairākus desmitus grāmatu un žurnālu no savas bibliotēkas. Liela daļa no šī dāvinājuma apskatāma jaunajā stendizstādē.

Kopš 2000. gada Jānis Streičs ir atsācis gleznot un ir viens no Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā idejas autoriem un aktīviem atbalstītājiem, piedalās mākslas plenēros Preiļos un dažādos citos pasākumos. Šogad Lāčplēša dienā, 11. novembrī, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs kopā ar Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāziju uz tiešsaistes tikšanos ar Jāni Streiču aicināja 12. klašu skolēnus un pedagogus. Šīs tikšanās laikā J. Streičs dalījās ar savām pārdomām par valstiskumu, par Latgales vietu un vērtību, kā arī aicināja aizdomāties ne tikai par tiesībām uz brīvību, bet arī par lielo atbildību, ko brīvība uzliek ikvienam sabiedrības loceklim.

2012. gadā tika izdota Jāņa Streiča grāmata “1991. Tas garais cilvēkbērna gads”, kas caur autora dienasgrāmatām un saraksti ar rakstnieku Jāni Klīdzēju atspoguļo Latvijas vēsturē smagu un nozīmīgu laiku – 1990.-1992. gadu, kad Latvijas tautai bija jāaizstāv savas tiesības uz brīvu un neatkarīgu valsti. No grāmatas: “1991. gada janvāris. Vakar pie Brīvības pieminekļa bija brīdis, kad uzpūta spēcīga brāzma un karogi tika uzplandīti vienā trauksmainā virzībā pretim vējam uz saules pusi; tie saplūda kopā vienā asiņainā viļņojumā. Pāri cilvēku galvām vēlās asins viļņi! Tie skalojās pie akmenī cirstajiem vārdiem ”Tēvzemei un brīvībai”. Es nodrebēju pie šīs vīzijas. Mirdzot saulē, savā baltajā apņēmībā un spītā cēlās Brīvības piemineklis. Tas peldēja sarkanajos viļņos. Pašā augšā mūsu zaļā māte Latvija turējās pie trim mirdzošām zelta zvaigznēm un skatījās uz mums te lejā, zem sarkanajiem viļņiem.”

Izstāde “Ar piederību Latvijai. Meistars Jānis Streičs” tiek izgaismota un apskatāma arī tumšajā diennakts laikā!

Informāciju sagatavojusi:

Ilona Vilcāne,

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciāliste vēstures jautājumos

Pēdējās izmaiņas: 17.11.2021.