Šī publikācija ir sagatavota ar Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Preiļu novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas un Krievijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli. Projekts “Parks without borders” Nr. LV-RU-023.
Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam finansiāli atbalsta vienotas pārrobežu attīstības aktivitātes ar mērķi uzlabot reģionu konkurētspēju, izmantojot to potenciālu un atrašanās priekšrocības krustcelēs starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju. Programmas mājas lapa ir www.latruscbc.eu.
Preiļu parks pēdējo nepilnu trīs gadu laikā ir ievērojami mainījies. Kopš 2019. gada, kad tika izveidota Preiļu muižas kompleksa un parka struktūrvienība ar četru cilvēku komandu, tas mērķtiecīgi tiek kopts un uzlabota parka kopējā vide.
47 ha lielajam parkam 2018. gadā tika izstrādāta attīstības koncepcija, kas 2019. gada janvāra domes sēdē tika deputātu apstiprināta. Savukārt 2019. gadā minētajā attīstības koncepcijā vairākas apstiprinātās idejas tika iestrādātas Grafiskajā daļā, kas ir saskaņota gan pašvaldības Apvienotajā būvvaldē, gan Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē. Grafiskajā daļā ir ietverta informācija par plānotajiem informācijas stendiem, norādēm, rotaļu laukumiem, piknika vietām, laipu un šķēršļu takām, pandusu pie estrādes, apstādījumiem, kas norobežotu privātmājas no publiskās teritorijas, kā arī jau realizētajām lietām, piemēram, lielajām šūpolēm, kas atrodas netālu no estrādes un labiekārtojuma elementiem – soliņiem, atkritumu urnām.
Apjomīgā un kvalitatīvi izstrādātā attīstības koncepcija, kopā ar grafisko daļu, bija pamats esošajām parka vidienes pārvērtībām. Ar pašvaldības un piesaistīto projektu finansējuma palīdzību šobrīd parks ir arvien vairāk izkopts un attīstīts kā dabas un vēstures objekts.
Šī gada pavasarī projekta “Parki bez robežām” LV-RU-023 aktivitāšu ietvaros tika iegādāts apmeklētāju plūsmas skaitītājs, kas no aprīļa vidus ir uzstādīts parkā, vienā no parka celiņu plūsmām. Apmeklētāju skaitītājs palīdz uzskaitīt parka apmeklētājus un analizēt iegūtos datus.
Šobrīd ir zināmi dati par 6,5 mēnešiem – no aprīļa līdz novembrim. Kopumā parka uzskaites statistika uzrāda, ka šajā laika posmā parku ir apmeklējuši vismaz 70155 cilvēku (skaits norādīts ar piemēroto aprēķināto atkārtojuma koeficientu, kas izslēdz apmeklētājus, kuri skaitītāja vietu ir šķērsojuši divas reizes). Tas norāda, ka vidēji dienā tie ir 346 apmeklētāji. Šeit jāvērš uzmanība, ka Preiļu parkam ir ļoti daudz ieeju, šie dati ir tikai par vienu ieejas daļas statistiku. Preiļu parkā ir daudz celiņu un taku, ir apmeklētāji, kas izstaigā tikai daļu no parka vai dodas pa citām ieejām, celiņiem, kur uzskaite netiek veikta. Līdz ar to esošie rādītāja dati norāda, ka, iespējams, kopumā parku apmeklē vēl vairāk cilvēku.
Visvairāk parks tika apmeklēts jūlija mēnesī (13502 apmeklētāji), savukārt rudens mēnešos parka apmeklētība, salīdzinot ar vasaru, ir tikai nedaudz samazinājusies, kas norāda, ka parks kā apskates, rekreācijas un vēstures objekts cilvēkiem joprojām ir aktuāls.
Preiļu parka kā vides, vēstures izziņas un rekreācijas objekta vērtība ir acīmredzama, tā popularitāte ir joprojām augoša un, ņemot vērā esošo situāciju visā valstī, pasaulē – šādi koptie un uzturētie dabas objekti būs arvien pieprasītāki un apmeklētāki. Tas norāda, ka parka labiekārtošana ir loģiski turpināma, neaizmirstot par vēstures vides un dabas tuvuma sajūtu saglabāšanu, Preiļu parka individualitātes un unikalitātes izkopšanu.
Projekta “Parki bez robežām” vadītāja
S. Čingule-Vinogradova