Preiļu novadā

Lai saglabātu un atjaunotu Vārkavas parku, uzsākti Vārkavas parka sakārtošanas darbi un nākotnē tiek plānots veikt vēsturiskā parka atjaunošanu. Vārkavas muižas pils ir Valsts aizsargājamo nekustamo pieminekļu sarakstā un Vārkavas parks ap pili ir dabas piemineklis.

Parks ir ierīkots 19. gadsimtā, šobrīd tā platība ir 2,7 ha, tajā aug vietējās koku un krūmu sugas – kļavas, oši, egles, apses, ozoli, trauslais vītols, liepas, gobas, lazdas, Eiropas segliņi, ievas u.c., 1969. gadā, kad parkam tika veikta pirmā apsekošana, konstatēts, ka tajā aug vairāk nekā desmit svešzemju koku un krūmu sugas – aslapu kļava, cukura kļava, pūkainais filadelfs, smaržīgā apse, sudrabvītols, Ungārijas ceriņš, Krimas liepa un platlapu liepa. Veicot parka apsekošanas darbus, drīzumā tiks noskaidrots, vai šie eksotiskie koki un krūmi vēl joprojām Vārkavas parkā ir sastopami.

Tā kā aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi “Vārkavas parks” kopš 2001. gada atrodas Dabas aizsardzības pārvaldes aizsardzībā, jebkuras parkā veiktās darbības ir iepriekš saskaņojamas. Kā pastāstīja Vārkavas apvienības pārvaldes vadītāja Inta Kivleniece, pirms parka atjaunošanas darbiem nepieciešams veikt parka inventarizāciju. Tas vajadzīgs, lai apzinātu parkā esošo augu, dzīvnieku, sēņu, ķērpju, kukaiņu u.c. daudzveidību, koku vecumu, veselības stāvokli un estētisko vērtību. Lai šos darbus paveiktu nepieciešams piesaistīt atbilstošus ekspertus. Parka inventarizāciju veikt ir uzticēts ainavu arhitektei Ilzei Mārai Janelis, kura ir pieredzes bagāta parku vēsturiskās ainavas speciāliste. Nākamais solis pēc parka inventarizācijas, kas ir plānota pabeigt novembra beigās, ir parka rekonstrukcijas plāna izstrāde. Tad nākamajā gadā nepieciešams veidot tehnisko projektu un jau 2023. gadā varētu uzsākt rekonstrukcijas plāna ieviešanu,  ar nākotnes iecerēm par parka atjaunošanu dalījās Inta Kivleniece.

Iepazīstoties ar vecajām fotogrāfijām, kartēm un dokumentiem,  var redzēt, ka Vārkavas parka teritorija laika gaitā ir mainījusies. Piemēram, tur, kur šobrīd atrodas mitrājs aiz Vecvārkavas estrādes, agrākos laikos esot bijis muižas dīķis. Vietējo iedzīvotāju atmiņu stāstos parādās informācija, ka Vārkavas muižas pili ar Vārkavas baznīcu savienojusi egļu aleja, kas laika gaitā esot izgriezta. Vārkavas apvienības pārvalde, izpētīt Vārkavas muižas pils un parka vēsturi, aicinājusi vēsturnieku Agri Dzeni. Veicot šo pētījumu, noteikti tiks atklāti līdz šim vēl nezināmi vēstures fakti gan par pili, gan par parku, informēja Vārkavas novadpētniecības muzeja vadītāja Elvīra Āboliņa.

“Parkā augošajiem kokiem un krūmiem arī ir savs dzīves cikls, ar laiku tie noveco un kļūst bīstami, tādēļ nepieciešamības gadījumā, saskaņojot ar Dabas aizsardzības pārvaldi, parkā tiek veikti koku kopšanas  un zāģēšanas darbi. Jau vairākus gadus Latvijā oši cieš no infekcijas slimības, kas veicina stipru un veselu koku bojāeju dažu gadu laikā. Diemžēl šī slimība ir skārusi arī Vārkavas parka ošus, kas nozīmē, ka nākotnē būsim spiesti tos nozāģēt,” stāsta Inta Kivleniece.

Vecākie Vārkavas parka koki ir ozoli, pētnieki skaidro, ka tie ir vismaz 200 gadu veci. Augustā, veicot parka apsekošanu, uz viena no parka ozolu saknēm tika atklāta reti sastopama sēne – daivainā čemurene. Tā  pieder piepju sēņu grupai un ir iekļauta Sarkanajā grāmatā. Parka kokos sastopami arī Baltie āmuļi, kas ir reti sastopams pusparazītisks krūms, kas parasti mājo kļavās, liepās un ābelēs.

Aicinām baudīt dabu un rudeni, dodoties pastaigās pa šarmanto Vārkavas parku. Te ir iespēja Stacijas lapenē sarīkot pikniku un izmantot labiekārtoto ugunskura vietu. Skaistākām rudens bildēm, parka teritorijā pavisam nesen ir uzstādīti jauni vides objekti, kas veidoti no koku lapām. Mazākajiem rudens baudītājiem tiek piedāvāta iespēja izpriecāties speciāli izveidotajā parka koku lapu kaudzē.

Vārkavas apvienības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste

Dagnija Dudarjonoka