Šī gada oktobrī, pateicoties Artūra Utināna dāvinājumam, Preiļu muzeja krājums ir papildinājies ar bagātīgu materiālu, kas stāsta par starpkaru perioda Preiļu pašvaldības darbinieku un aktīvu pašdarbnieku Jāni Utinānu (1910-1973).
1941. gada 14. jūnijā J. Utināns tika deportēts un nonāca ieslodzījumā Kirovas apg. Vjatlagā, pēc tam – nometinājuma vietā Novosibirskas apg. Vengerovā. Izsūtījumā izdzīvoja, spriedums tika atcelts 1956. gada 16. novembrī un Latvijā atgriezās 1957. gadā. J. Utināna krustdēls Artūrs Utināns ir apkopojis fotogrāfijas un dokumentus, kas saistīti ar J. Utināna dzīvi pirms 2. pasaules kara, izsūtījumā un pēc atgriešanās Latvijā. Šie materiāli uzskatāmi rāda gan aktīvo sabiedrisko rosību un kūsājošo kultūras dzīvi līdz 2. pasaules karam Preiļos, gan atspoguļo J. Utināna 1950. gadu saraksti ar padomju iestādēm cīņā par specnometinājuma atcelšanu un nometnē pavadītā laika ieskaitīšanu darba stāžā, kā arī turpmākās darba gaitas pēc atgriešanās dzimtenē.
1920.-1930. gados J. Utināns strādāja Preiļu pagasta valdē un Preiļu policijā pie pasu izsniegšanas, bija Latvijas katoļu jaunatnes biedrības Preiļu nodaļas biedrs un 1933. gadā darbojās arī kā biedrības Preiļu nodaļas valdes sekretārs. Īpaši interesantas ir muzeja krājumā nonākušās pirmskara Preiļu sabiedrisko dzīvi raksturojošās fotogrāfijas – Pēterdienas svinības ar priesteri Pēteri Apšenieku goda krēslā un teātra dzīve.
Muzeja krājumā līdz šim jau bija atsevišķas fotogrāfijas no 1938. gadā 26. jūnija rīkotās brīvdabas estrādes Preiļu parkā “Mērnieku laiki Slātavā”. Izrādi rīkoja 18. Daugavpils aizsargu pulka Preiļu pagasta un arī Jasmuižas aizsargi un aizsardzes. Pateicoties A. Utināna dāvinājumam, muzeja krājums papildinās ar jaunām fotogrāfijām, savukārt zinātniskais arhīvs ar vēl vairāku fotogrāfiju digitālām kopijām, kas ilustrē šo Preiļu kultūras dzīvē svarīgo notikumu. Šis uzvedums izskanēja pa visu Latgali, un, kā lēš tā laika prese, to apmeklēja ap 3000 skatītāju. “Latgales Vēstnesī” tika rakstīts: “1938. gada 26. jūnijā visi ceļi veda uz Preiļiem!”. “Mērnieku laiki Slātavā” starpkaru periodā bija ļoti populāra 5 cēlienu luga, ko pēc brāļu Kaudzīšu romāna dramatizējis bija Zeltmatis (īstajā vārdā Ernests Kārkliņš). Pirmo reizi iestudēta 1922. gadā uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves, tā kļuva par visvairāk spēlēto izrādi divdesmito gadu sākumā. Arī vēlāk tā bieži parādījās Latvijas reģionu pašdarbības kolektīvu uzvedumos un 1930. gadu otrā pusē tā tika izrādīta brīvdabā arī citviet Latvijā. Izrādē Preiļos Jānis Utināns spēlēja Ķenča lomu, par ko recenzijā laikrakstā “Latgales Vēstnesis” saņēma ļoti pozitīvu novērtējumu – “nepārspējams savā lūgšanā bija Ķencis”!
Jauniegūtajās fotogrāfijās redzami arī citi cilvēki, kas aktīvi iesaistījās tā laika sabiedriskajā dzīvē – Preiļu katoļu draudzes prāvests no 1930. līdz 1936. gadam Pēteris Apšenieks (1887–1942), Daugavpils apriņķa policijas 4. iecirkņa (Preiļos) krimināluzraugs Eliass Budže (1901–1941) un citi.
Daudz skarbākas liecības nāk no izsūtījuma laika – dokumenti, kas apliecina sarežģīto saraksti ar dažādām padomju iestādēm par J. Utināna lietas pārskatīšanu un specnometinājuma atcelšanu.
Kopumā muzeja krājumā iekļauti 43 A. Utināna dāvināti priekšmeti. Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs allaž priecājas un pateicas par dāvinājumiem, kas attiecas uz mūsu novada senāku un arī ne tik senu vēsturi!
Pēterdiena Preiļos 1936. gada 29. jūnijā. Pirmajā rindā no kreisās 2. J. Utināns. Otrajā rindā no labās 3. Olga Patašnika. Trešajā rindā no labās 4. E. Budže, 5. P. Apšenieks, 6. . Daugavpils apriņķa policijas 4. (Preiļu) iecirkņa priekšnieks Jezups Sperģis. PVLMM krājums.
Uzveduma Preiļu parkā “Mērnieku laiki Slātavā” dalībnieki. 1938. gada 26. jūnijā. PVLMM krājums.
Ķencis (J. Utināns) “ved kukuļus”. Uzvedums “Mērnieku laiki Slātavā” 1938. gada 26. jūnijā Preiļu parkā. PVLMM krājums.
Izziņa par J. Utināna lietas pārskatīšanu un 1942. gada 16. decembra sprieduma atcelšanu un lietas izbeigšanu. 1956. gada 19. novembris.
J. Utināns Ķemeru sanatorijā 1962. gadā.
Informāciju sagatavoja:
Ilona Vilcāne
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciāliste vēstures jautājumos