Iedzīvotājiem

Atbilde uz jautājumu vai par nepasūtītu preci vai pakalpojumu ir jāmaksā? Liekas acīmredzams – ja nepasūtīja, tad nav arī jāmaksā. Tomēr reālajā dzīve šai sakarā rodas virkne citu jautājumu, atbildi uz kuriem ir vērts zināt, piemēram:

  • Kādas sekas iestāsies, ja komersants paziņo, ka preču saņemšana un atbildes nesniegšana nozīmē, ka patērētājs piekrīt preces pirkt?
  • Vai patērētājam ir jāsūta preces komersantam uz sava rēķina?
  • Vai ir kādas atšķirības, ja nepasūtīta prece pienāk kopā ar pasūtīto preci?
  • Ko darīt, ja vienreizēja pasūtījuma vietā izrādās, ka ar Jums ir noslēgts līgums par vairākiem piegādēm?

Patērētājam nav pienākuma maksāt par nepasūtītu preci vai pakalpojumu

Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ir noteikts:

Patērētājam nav pienākuma pieņemt preci vai pakalpojumu un samaksāt cenu vai citu maksājumu par preci vai pakalpojumu, ja prece ir piegādāta vai pakalpojums sniegts, patērētājam neizdarot pasūtījumu. Ja patērētājs neatbild uz šādu pasūtījumu, tas nenozīmē, ka viņš pasūtījumam piekrīt.

Tātad, pat ja komersants savā vēstulē patērētājam paziņo, ka, nesniedzot atbildi patērētājs piekrīt pirkt preces vai saņemt pakalpojumus, šāds noteikums patērētājam nebūs saistošs un patērētājam nebūs pienākuma maksāt par šādu preci vai pakalpojumu. Tāpat patērētājam nebūs pienākuma uz sava rēķina glabāt preci vai nosūtīt to atpakaļ komersantam. Citiem vārdiem, komersantam, ja viņš vēlas saņemt preci atpakaļ, būs jāorganizē nepasūtītas preces saņemšana pašam.

Turklāt, komersantiem ir jāatceras, ka komercprakse, kuras ietvaros pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs pieprasa tūlītēju vai atliktu maksājumu par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, ko patērētājs nav pasūtījis, vai pieprasa šādu preci vai lietu atdot vai glabāt, tiek uzskatīta par negodīgu komercpraksi jebkuros apstākļos un par to komersantam var tikt uzlikts arī naudas sods.

Ja pasūtot preci tiek atsūtīta arī nepasūtīta prece

Augstāk minētais attiecas arī uz situācijām, kad patērētājs pasūta kādu preci, bet līdztekus saņem arī kādu citu nepasūtītu preci t.i. arī šajā gadījumā patērētājam nav pienākuma pieņemt un apmaksāt nepasūtītu preci.

Piemēram, patērētājs interneta veikalā pasūtīja portatīvo datoru, bet saņēma arī datorpeli. Šajā gadījumā pārdevējs nav tiesīgs prasīt patērētājam samaksu par preci un viņam pašam ir jāorganizē preces savākšana no patērētāja.

Arī gadījumā, kad patērētājs piekrita pasūtīt noteikta veida preces, piemēram, vitamīnus, bet, neizdarot atkārtotu pasūtījumu saņem vēl vienu šādu preču sūtījumu, patērētājam nav pienākuma otru sūtījumu pieņemt un apmaksāt.

Savukārt, pavisam cita situācija veidojas, ja patērētājs pie pirmā pasūtījuma noformēšanas skaidrā un labi saprotamā veidā tika informēts par to, ka viņam tiek piedāvātas vairākas piegādes un tam piekrita, tad otrs sūtījums netiks uzskatīts par nepasūtītu preci.

Svarīgi pasvītrot, ka noslēdzot līgumu par vairākām piegādēm komersantam ir pienākums skaidrā un labi saprotamā veidā informēt par to patērētāju. Šādas informācijas nesniegšana var novest pie tā, ka attiecīga komercprakse tiks atzīta par negodīgu.

Piemēram, šī gada februārī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izplatīja brīdinājumu par “Helvetia Direct Marketing” un “Natural Pharmaceuticals” īstenoto praksi – zvanot un piedāvājot preces, kā arī sūtot tiešā pasta un e-pasta vēstules, pārsvarā piedāvājot piegādāt uztura bagātinātājus par brīvu uz speciāliem, izdevīgiem noteikumiem. PTAC norāda, ka daudzos gadījumos patērētāji neapzinās, ka, piekrītot saņemt kādu preci bez maksas, patiesībā tiek noslēgts ilgtermiņa līgums ar regulārām preču piegādēm un samaksas pieprasījumu par atsūtītajām precēm. Vēlāk abi uzņēmumi iesniedza PTAC rakstveida apņemšanās novērst konstatētos trūkumus.

Padomi, saņemot piedāvājumus pa telefonu/e-pastos/tērzēšanā

Noslēguma atgādināsim vairākas PTAC rekomendācijas patērētājiem, kuri saskaras ar iepriekš minēto uzņēmumu vai līdzīga veida piedāvājumiem:

  • rūpīgi izvērtēt piedāvāto preču vai pakalpojumu nepieciešamību un iegādi;
  • ņemt vērā, ka, telefoniski piekrītot saņemt preces par konkrētu cenu, tiek noslēgts distances līgums, kas nozīmē saistības arī patērētājam;
  • nepiekrist piedāvājumam, ja nav skaidras visas izmaksas un/vai līguma noteikumi;
  • ja patērētājs ir piekritis šādam līgumam un to noslēdzis, bet nevēlas saņemt preces, tad 14 dienu laikā izmantot atteikuma tiesības, lai atteiktos no precēm un izbeigtu līgumu, aizpildot papīra/elektronisku atteikuma veidlapu vai sagatavojot iesniegumu brīvā formā un nosūtot tos komersantam;
  • atcerēties, ka, ja prece nav pasūtīta, patērētājam nav pienākums to pieņemt un apmaksāt.

Papildus informācija: www.pateretajs.lv

Jautā konsultantam: https://www.pateretajs.lv/index.php/lv/kontakti-rekviziti/konsultanti-reionos

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija