Pieminot 1949. gada 25. marta deportācijas

23.03.2021.

Šogad būs pagājuši jau 72 gadi, kopš liktenīgā 25. marta, kad vairāk nekā 42 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju tika izsūtīti uz attāliem PSRS nostūriem – Amūras, Tomskas un Omskas apgabaliem. No Preiļu rajona deportēja 1035 cilvēkus, tostarp sievietes, bērnus un sirmgalvjus. Daudzi no viņiem dzimtajā Latvijā vairs neatgriezās.

Jau kopš Atmodas laika Preiļos tiek rīkoti politiski represēto piemiņas pasākumi, kas tradicionāli notiek blakus Preiļu Romas katoļu baznīcai pie 1993. gadā atklātā pieminekļa politiski represētajiem (autore Vija Dzintare). Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs, sadarbībā ar represētajiem un viņu tuviniekiem, lielu uzmanību pievērš šo traģisko notikumu piemiņas uzturēšanai, uzkrājot un saglabājot dažādas liecības – atmiņas, priekšmetus, fotogrāfijas –, kas stāsta, kā šajos skaudrajos izsūtījuma apstākļos mūsu tautieši cīnījās par izdzīvošanu, bērnu skološanu un galvenais – iespēju atgriezties Tēvzemē. Vienlaikus, neskatoties uz ļoti ierobežotajiem apstākļiem, kad galvenā uzmanība tika pievērsta izdzīvošanai, muzejā glabājas gan izsūtījumā tapuši literāri sacerējumi, gan radošā veidā rotātas tekstilijas, tādējādi apliecinot spītu un vēlmi saglabāt savu nacionālo identitāti.

Arī šogad atcerēsimies 1949. gada 25. marta deportāciju notikumus, individuāli vai vienas mājsaimniecības lokā noliekot ziedus un aizdedzot svecītes pie pieminekļa politiski represētajiem. Plkst. 12.00 Preiļu Romas katoļu baznīcā notiks Sv. Mise, kuras laikā tiks pieminēti 1949. gada 25. martā deportētie. Aicinām ievērot valstī noteiktos pulcēšanās ierobežojumus!

                            Terēzija Lakovska (Mūrniece)

              ILGAS PĒC  DZIMTENES

Brienot pa sniegotiem mežiem,
Salstot tālajos, plašajos laukos,
Ar domām es dzimtenē klīstu
Pa Latgales baltajiem ceļiem.

Nekas nevar nonāvēt mīlu,
Kādu sirdī pret Tēvzemi jūtu.
Savu dzīvību liktu es ķīlā,
Kaut lemts man tur atgriezties būtu.

Latgales zilajos silos es klīstu,
Ar to vien es laimīga būtu.
Ak, Dievs, kā es nebrīvi nīstu,
Nevaru izteikt – kādu bezspēku jūtu.

Sapņos miglainie rīti mani aijā,
Dzimtenes vēji kā māmiņa šūpo.
Domās es viegla kā dūjiņa kļūstu,
Aiznes uz Dzimten, cerību kaija.

1950. gadi
Kemerovas apg. St. Trudarmeiskaja

1949. gada 25. martā deportētās Daugavpils apr. Preiļu pag. iedzīvotājas Omskas apg. Isiļkula raj. Medvežkā ap 1953. – 1954. gadiem. No kreisās: Terēzija Lakovska (Mūrniece), Genovefa Pīzele (Skudra), Eleonora Strapcāne (Mūrniece). PVLMM krājums.

Informāciju sagatavoja:
Ilona Vilcāne
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciāliste vēstures jautājumos

Pēdējās izmaiņas: 23.03.2021.