Papildinās Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja krājums par Atmodas periodu Preiļos

19.02.2021.

Šogad viss ir savādāk. Pasākumi nenotiek, klātienes tikšanās nav iespējamas, arī muzeji apmeklētājiem ir slēgti. Uz šī gada sākumu Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs ir sagatavojis Atmodas laikam veltītu āra izstādi “Es Atmodā. 1987-1991”. Diemžēl stingro epidemioloģisko drošības prasību dēļ izstādi atklāt Barikāžu atceres gadadienā nebija iespējas, tāpēc tā kļūs pieejama no 25. februāra un tiks izvietota Raiņa bulvārī pretī Kultūras namam. Ar ko zīmīgs tieši šis datums – 25. februāris? Pirms 32 gadiem 1989. gada 25. februārī notika preiliešiem ļoti nozīmīgs un saviļņojošs pasākums – Latvijas sarkanbaltsarkanā karoga pacelšana virs grāmatu nama “Latgale”!

Atmoda Preiļos un muzeja krājumā

 Trešā Atmoda jeb Dziesmotā revolūcija. Šie daži gadi 1980. gadu 2. pusē un 1990. gadu sākumā bija notikumiem un iespaidiem pārsātināti – tautas manifestācijas, Baltijas ceļš, Barikādes, Latvijas karoga atdzimšana, demokratizācija. Reti kurš stāvēja malā, jo tā bija Latvijas tautas atmoda, kas rezultējās neatkarīgā valstī.

Atmodas laiks raksturīgs ar daudzām pārmaiņām – gan politiskām, gan kultūras un izglītības, gan sociālajām un arī ekonomiskajām. Arī Preiļos kūsāja notikumi, polemika presē, iedzīvotāju aktivizēšanās un iestāšanās par savu nākotni.

Preiļos, līdzīgi kā visā Latvijā, Atmodas notikumi ir nesaraujami saistīti ar Latvijas Tautas frontes (LTF) Preiļu nodaļas darbību, kuras spilgtākais līderis bija Arkādijs Višņevskis (1939-2001), taču aktīvi darbojās un pašaizliedzīgi šajā darbā iesaistījās arī daudzi citi preilieši un rajona pārstāvji. LTF Preiļu nodaļas atbalsta grupas aktuālākie uzdevumi bija: „ekoloģijas problēmu risināšana rajonā, kultūras un vēstures pieminekļu atjaunošana, iedzīvotāju migrācijas procesa saprātīga regulēšana”. Aktīvi kultūras jautājumu risināšanā iesaistījās Latvijas Kultūras fonda Preiļu kopa (vadītāja Skaidrīte Bērziņa), kas jau toreiz aktualizēja arī Preiļu pils atjaunošanu un parka kanālu attīrīšanu no dūņām, kā arī rīkoja talkas Preiļu vecajos kapos.

1989. gada 25. februārī, notika Latvijas karoga iesvētīšana Preiļu katoļu baznīcā un tā svinīga pacelšana virs grāmatu nama “Latgale”. No kreisās: Preiļu Romas katoļu draudzes dekāns Alberts Budže, LTF Preiļu nodaļas priekšsēdētājs Arkādijs Višņevskis. Foto: Igors Pličs. PVLMM krājums.

Šo notikumu aculiecinieki un iesaistītie vēl ir dzīvi un spilgti to atceras, arī tā laika bērniem ir savas atmiņas, kas vieno šo paaudzi. Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja krājumā par Atmodas notikumiem pamatā liecina fotogrāfijas (to klāsts aizvien papildinās), pierakstītās cilvēku atmiņas, dokumenti un dažādi priekšmeti.

LTF Preiļu rajona aktīvista Jāzepa Anspoka uzrunas fragments Latvijas karoga uzvilkšanas mītiņā Preiļos 1989. gada 25. februārī. PVLMM krājums.

Pateicoties Preiļu fotogrāfiem Igoram Pličam un Gunāram Vilcānam, īpaši smalki fotogrāfijās ir dokumentēta Preiļu rajona Tautu konferences dienā, 1989. gada 25. februārī, Preiļos notikusī sarkanbaltsarkanā karoga iesvētīšana Preiļu katoļu draudzes baznīcā (dekāns Alberts Budže) un tā uzvilkšana virs grāmatu nama “Latgale”. Šis notikums pulcēja ļoti lielu skaitu preiliešu, tajā ar runām uzstājās LTF pārstāvji Arkādijs Višņevskis, Ilgvars Muzikants un citi. Jāzepa Anspoka sarakstītais runas teksts ir saglabājies un šobrīd bagātina muzeja krājumu.

Nozīmīga loma Atmodas procesā bija arī masu medijiem, ne tikai valsts, bet arī reģionālajiem. Jau no 1950. gada Preiļu rajonā iznāca Latvijas Komunistiskās partijas Preiļu rajona komitejas un Preiļu rajona tautas deputātu padomes laikraksts “Ļeņina karogs”, taču Atmodas laikā tajā tika publicēta arī LTF informācija, kā arī aprakstīti svarīgie Atmodas notikumi Preiļos (redaktors Pēteris Pīzelis). No 1990. gada 13. februāra tas kļuva par neatkarīgu Preiļu rajona laikrakstu un no 29. marta mainīja nosaukumu uz “Novadnieks”. Taču šajā laikā Preiļos iznāca arī neoficiāla prese – LTF Preiļu rajona apvienības biļetens „Preiļu Novads”. Tā 1. numurs, ko sagatavoja Silvija Jokste un Skaidrīte Bērziņa, iznāca 1989. gada martā. Teksti tika drukāti ar rakstāmmašīnu un pavairoti ar kserokopijas palīdzību.

Šajā laikā Preiļos darbojās arī vietējā televīzijas studija. Tās spilgtajos un nereti asajos un drosmīgajos sižetos, kas šobrīd glabājas muzeja krājumā, ir iemūžināti dažādi tā laika pasākumi un aktualitātes, tostarp arī ekoloģiskās problēmas Preiļu parkā.

ILTF biļetens “Preiļu Novads”. PVLMM krājums

Vērtīgs muzeja jaunieguvums

2020. gada nogalē krājums papildinājies ar ļoti vērtīgu Valentīnas Brices dāvinājumu – viņa muzejam ir nodevusi virkni priekšmetu un fotogrāfiju, kas saistītas ar pirmo atjaunotās Latvijas Republikas Preiļu pilsētas vadītāju Juri Bricu (23.12.1943. – 26.02.1994) un viņa darbību Atmodas laikā un pirmajos atjaunotās Latvijas Republikas gados.

Juris Brics. 1980. gadu sākums. PVLMM krājums.

Juris Brics bija aktīvi iesaistījies Atmodas procesos Preiļos, viens no LTF atbalsta grupas Preiļu rajonā izveidotājiem 1988. gada 19. augustā un arī vēlākajiem aktīvistiem. 1989. g. vietējo pašvaldību vēlēšanās no LTF saraksta ievēlēts par Preiļu pilsētas padomes deputātu, 1990. g. 18. janvārī ar Preiļu pilsētas Tautas deputātu padomes sēdes lēmumu ievēlēts par Preiļu pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju. Šo amatu ieņēma līdz pat savai pāragrajai aiziešanai mūžībā 1994. gada 26. februārī, līdz ar to J. Brics ir iegājis vēsturē kā pirmais atjaunotās Latvijas Republikas Preiļu pilsētas vadītājs, kam nācās tikt galā ar visiem jaunajiem izaicinājumiem, kas šajā laikā skāra gan Preiļus, gan mūsu atjaunoto valsti kopumā. Apbalvots par LR Ministru kabineta Atzinības rakstu par darbu, kas veicinājis Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanu un pašvaldību demokrātijas nostiprināšanu. Tāpat saņēmis 1991. gada barikāžu dalībnieku Piemiņas zīmi par piedalīšanos Latvijas neatkarības aizstāvēšanā 1991.gada janvārī – augustā.

Preiļu muzejam dāvinātie priekšmeti ne tikai raksturo konkrēto cilvēku, bet vienlaikus arī ir spilgtas sava laikmeta materiālās liecības. Radiouztvērēju “VEF 202” masveidā sāka ražot 1972. gadā un ar tā palīdzību Juris Brics, līdzīgi kā citi šī uztvērēja lietotāji, klausījās ziņas, analītiskos raidījumus, sporta pārraides, mūzikas raidījumus u.c. Un tam bija sava loma arī Atmodas īpašajos notikumos. Kā atceras Valentīna Brice: “Strādājot dārzā, tieši šis radioaparāts divu dienu garumā tika izmantots, klausoties pirmo Latvijas Tautas Frontes kongresu, tas bija līdzi Baltijas ceļā”.

Jura Brica radiouztvērējs “VEF 202”. PVLMM krājums.

1989. gada 23. augustā notika Baltijas ceļš – vairāk nekā 600 kilometru gara cilvēku ķēde Igaunijā, Latvijā un Lietuvā no Tallinas cauri Rīgai līdz Viļņai sadevās rokās, pieminot Rībentropa – Molotova pakta noslēgšanas piecdesmitgadi. Akciju rīkoja Baltijas valstu nacionālās kustības „Rahvarinne” Igaunijā, Latvijas Tautas fronte Latvijā un „Sajūdis”. Arī Preiļu rajona iedzīvotāji 20 grupās ar 6 autobusiem un vieglajām automašīnām ieradās uz “Baltijas ceļu” un izvietojās 1 km garā ceļa posmā uz Valmieras – Rīgas šosejas netālu no Siguldas.

Piemiņas zīmes politiski represētajiem atklāšanas pasākums pie Preiļu Romas katoļu baznīcas. Runu saka Preiļu katoļu draudzes dekāns Alberts Budže. Labajā malā Juris Brics. 1991. gada 14. jūnijs. PVLMM krājums.

Fotogrāfijās un videosižetos no Baltijas ceļa daudziem tā dalībniekiem var redzēt kaklā iekārtus vai rokās radioaparātus – bija paredzēts, ka akcija tiks koordinēta ar radio palīdzību. Negaidīti 23. augusta rītā Latvijas Komunistiskā partija aizliedza iepriekš saskaņoto Baltijas ceļa koordinēšanu Latvijas radio tiešraidē. Taču tas nepatraucēja – pateicoties radio žurnālistu pašaizliedzībai, LTF priekšsēdētāja uzruna rokās sadošanās minūtēs skanēja nevis tiešraidē, bet ierakstā, kas bija veikts pāris stundas pirms akcijas.

Kopumā dāvinājumā ir 26 priekšmeti, kas saistīti ar Jura Brica dzīvi un darbību. Fotogrāfijas ir vērtīgas ar to, ka ļauj ielūkoties tā laika priekšsēdētāja darba kabinetā Tirgus laukumā 1, vēsturiskajā Preiļu pagasta pārvaldes ēkā, kā arī būt klāt vienā no svarīgiem Atmodas laika notikumiem Preiļos – piemiņas zīmes politiski represētajiem atklāšanas pasākumā pie Preiļu Romas katoļu baznīcas 1991. gada 14. jūnijā, kurā piedalījās politiski represētie, viņu tuvinieki, kultūras un izglītības iestāžu pārstāvji. Uzrunas teica arī J. Bricis un Preiļu katoļu draudzes dekāns Alberts Budže (1930-2017), kam bija liela loma, šajos pārmaiņas gados iedvesmojot preiliešus.

Liels paldies Valentīnai Bricei par vērtīgo dāvinājumu!

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs allaž priecājas par dāvinājumiem, kas saistīti ar Preiļu pagātni – ne tikai senāko, bet arī pavisam nesen piedzīvoto. Atmodas periods ir īpaši nozīmīgs mūsu valsts vēstures posms, par kuru informācija un krājums aizvien tiek aktīvi papildināts, lai mēs varētu daudzpusīgāk par šiem notikumiem stāstīt muzeja apmeklētājiem, sabiedrībai un skolu jaunatnei.

Informāciju sagatavoja:
Ilona Vilcāne
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciāliste vēstures jautājumos

Pēdējās izmaiņas: 19.02.2021.