Pārskats par Preiļu novada Bāriņtiesas darbu 2020. gadā

08.02.2021.

Atbilstoši Bāriņtiesu likumā paredzētajiem darbības principiem bāriņtiesa savā darbībā pamatojas uz Latvijas Republikas likumiem un Starptautiskajām tiesību normām un, risinot jautājumus savas kompetences ietvaros, vadās no bērna vai aizgādnībā esošas pilngadīgas personas tiesību un interešu prioritāra aizsardzības principa. Saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto risina bērnu un aizgādnībā esošo personu  personisko un mantisko interešu aizsardzības jautājumus:

  • bāriņtiesa pieņem lēmumus bērna un aizgādnībā esošās personas interesēs,
  • pieprasa nepieciešamo informāciju aizbildnības, aizgādnības, adopcijas vai ar aizgādību saistīto jautājumu izlemšanai,
  • veic pasākumus aizbildnības un aizgādnības uzraudzībā,
  • iesniedz prasības pieteikumus tiesā bērna vai aizgādnībā esošas personas interesēs,
  • sadarbojas ar citām valsts un pašvaldības institūcijām, lai veiktu savus uzdevumus.

Preiļu novada bāriņtiesa (turpmāk tekstā – bāriņtiesa) darbojas saskaņā ar Preiļu novada pašvaldības apstiprināto nolikumu un pamatojoties uz Bāriņtiesu likumu, Civillikumu, citu normatīvo aktu un publisko tiesību principiem, prioritāri nodrošina bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību un tiesisko interešu aizsardzību.

Bāriņtiesas sastāvā ir bāriņtiesas priekšsēdētāja Valentīna Krīvāne, priekšsēdētājas vietniece Anna Lazdāne, bāriņtiesas locekļi  Anna Dzidra Bernāne, Līvija Pastare. Bāriņtiesas lietvedības sekretāre ir Nellija Kondratjeva. Visiem bāriņtiesas darbiniekiem ir pienākumu veikšanai atbilstoša izglītība. Regulāri tiek celta profesionālā kvalifikācija, apmeklējot kursus un seminārus.

Lai pilnveidotu savas zināšanas, bāriņtiesas darbinieki apmeklējuši Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas seminārus un diskusijas, kā arī Latvijas pašvaldību mācību centra u.c. rīkotos seminārus bāriņtiesas kompetences jautājumos, kā arī piedalījušies dažādos semināros un konferencēs Bērnu tiesību aizsardzības un personu ar ierobežotu rīcībspēju jautājumos.

Katru gadu bāriņtiesā tiek organizēta konsultatīva tikšanās ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas darbiniekiem, kurā aicināti piedalīties visi interesenti.
Bāriņtiesas locekļi piedalās bāriņtiesas sēdēs, pieņem lēmumus, veic ārpusģimenes aprūpē un aizgādnībā esošo personu dzīves apstākļu pārbaudes, sniedz atbalstu un konsultē aizbildņus, aizgādņus, audžuģimenes un adoptētājus, sniedz atbalstu personai, kuras aprūpē nodots bērns vecāku prombūtnes laikā, veic mantisko un personisko tiesību uzraudzību šajās ģimenēs, pārstāv bāriņtiesu tiesas sēdēs, pārstāv nepilngadīgo kriminālprocesā, saskaņā ar amatu aprakstu vai pēc bāriņtiesas priekšsēdētāja rīkojuma izpilda citus pienākumus.

Bāriņtiesa lietas izskata bāriņtiesas sēdēs un lēmumus pieņem koleģiāli, izņemot gadījumus, kad, konstatējot apdraudējumu bērnam, bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos un ir jārīkojas nekavējoties, lai nodrošinātu bērnam drošus apstākļus.  Šajos gadījumos bāriņtiesas priekšsēdētājs vai bāriņtiesas loceklis pieņem vienpersonisku lēmumu par bērna nošķiršanu, aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam, aizbildņa vai audžuģimenes atstādināšanu no pienākumu pildīšanas un bērnu nogādāšanu drošā vietā.

Bāriņtiesa strādā ar nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu (NPAIS), audžuģimeņu informācijas sistēmu (AĢIS), izmanto Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Sodu reģistra, Iedzīvotāju reģistra datu bāzes un Pašvaldības sociālās palīdzības informācijas sistēmas datus.

Bāriņtiesas darbības nodrošināšanai pārskata gadā nosūtīti 478 dokumenti un to pielikumi, saņemti 411 ienākošie dokumenti (iesniegumi, informācija, pieprasījumi).
Bāriņtiesas lēmumi 2020. gadā

Pārskata periodā bāriņtiesa pieņēmusi 59 lēmumus, tai skaitā 3 vienpersoniskie lēmumi. Pārskata gadā ierosinātas 23 jaunas lietas. Uz pārskata perioda beigām (2020. gada 31. decembri) bāriņtiesā aktīvas 402 lietas.

 Aizgādības tiesības

Bāriņtiesa sadarbojas ar Preiļu novada Labklājības pārvaldi, Pašvaldības policiju, krīžu centru „Rasas pērles”, Latgales ģimeņu atbalsta centru “Daugavpils”.

Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 22. panta 11. daļu bāriņtiesa, ierosinot lietu par aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākiem, veic riska izvērtēšanu, informē vecāku par sekām un uzdod viņam sadarbībā ar sociālo dienestu noteiktā termiņā novērst bērnu attīstībai nelabvēlīgos apstākļus. Tikai tad, ja vecāki šajā termiņā kavējas novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļus, un bērna palikšana ģimenē var radīt draudus bērna dzīvībai un veselībai, bāriņtiesa lemj par aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam un bērna šķiršanu no ģimenes. 2020. gadā bāriņtiesa izņēmusi 7 bērnus no ģimenēm, pārtraucot 11 vecākiem aizgādības tiesības. Visos gadījumos, kad tiek pārtrauktas aizgādības tiesības, bāriņtiesa par pieņemto lēmumu sniedz informāciju Sociālajam dienestam un lūdz sniegt nepieciešamo palīdzību bērna vecākiem, kā to paredz Bāriņtiesu likuma 39. panta 1. daļa un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 27. panta 5. daļa, lai sekmētu bērna atgriešanos ģimenē. Ja bērna aizgādības tiesību pārtraukšanas iemesli ir zuduši, bāriņtiesa lemj par pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanu vecākiem, sagatavojot lietu par iespējamu bērna pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanu vecākiem, pārliecinās vai nepastāv apstākļi, kas pastāvēja laikā, kad vecākiem tika pārtrauktas aizgādības tiesības, pieprasa sociālā dienesta atzinumu, noskaidro vai nepastāv citi pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanas riski, izvērtē, vai atgriežoties ģimenē, bērnam tiks nodrošināta pilnvērtīga aprūpe, audzināšana un labvēlīga vide. 2020. gadā  pārtrauktās aizgādības tiesības atjaunotas 2 vecākiem un 2 bērni atgriezti ģimenē.

Civillikuma 203. pantā noteikts, ka, ja gada laikā no aizgādības tiesību pārtraukšanas nav iespējams tās atjaunot, bāriņtiesa lemj par prasības sniegšanu tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu vecākiem. Aizgādības tiesību atņemšanu vecākiem, kā galējo līdzekli, piemēro tiesa. Prasības pieteikums par aizgādības tiesību atņemšanu rajona tiesā 2020. gadā celts pret 2 vecākiem.

Ārpusģimenes aprūpe (audžuģimenes, aizbildņi, bērnu nami, krīzes centri)

Gadījumos, kad bērns ir palicis bez vecāku gādības (bērna vecāki miruši, ilgstošas slimības dēļ lūguši nodrošināt bērnam ārpusģimenes aprūpi, vecākiem pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības), bāriņtiesa lemj par ārpusģimenes aprūpes veida piemērošanu bērnam – aizbildnību, ievietošanu audžuģimenē vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā. Katram bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē. Ja tā nav bioloģiskā ģimene, tad ģimenisko vidi var nodrošināt gan aizbildņi, gan audžuģimene, gan bērns var tikt adoptēts. Kā to paredz normatīvie akti, tad tikai gadījumos, kad bērnam nav iespējams nodrošināt ģimenisku vidi, bērns tiek ievietots institūcijā, bet laikā, kad bērns ir institūcijā, bāriņtiesa meklē iespēju nodrošināt bērnam ģimenisku vidi.

Preiļu novada bāriņtiesa 2020. gadā nav pieņēmusi nevienu lēmumu par bērnu ievietošanu ārpusģimenes aprūpes iestādē (bērnunamā), visiem ir atrastas audžuģimenes un aizbildņi. Procentuāli lielākais bērnu skaits atrodas aizbildnībā. Aizbildņi pilnībā aizstāj bērniem vecākus, veic bērna interešu pārstāvību ar vecāku tiesībām, pārstāv bērnu visās lietās valsts un pašvaldību iestādēs, nesaņemot tam īpašu pilnvarojumu.

Pārskata periodā kopējais aizbildņu skaits ir 26, no kuriem 17 ir bērna radinieki.  Pārskata periodā aprūpe audžuģimenē izbeigusies 2 bērniem, sasniedzot pilngadību. Preiļu novada teritorijā ir 2 audžuģimenes, kurās kopā ir ievietots 1 bez vecāku gādības palicis bērns.

Audžuģimene bērna intereses pārstāv tikai dažās jomās ar bāriņtiesas pieņemto lēmumu par pilnvarojumu. Gan tiesu procesos, gan valsts iestādēs, pieņem lēmumus par valsts robežu šķērsošanu, finanšu izlietojumu, audžuģimenē ievietota bērna personiskās un mantiskās intereses pārstāv bāriņtiesa. Bāriņtiesa veic regulāru audžuģimeņu izvērtējumu, pieprasa bērnu psihofizioloģisko attīstību pārskatus, atskaites par pabalstu izlietojumu bērnu vajadzībām, pieprasa informācija no mācību un veselības aprūpes iestādēm par izglītības un veselības aprūpes nodrošināšanu bērniem u.c.

Preiļu novada bāriņtiesa aicina novada iedzīvotājus būt aktīviem un atbalstošiem, dalīties mīlestībā, kļūstot par audžuģimeni bērniem, kuri ir palikuši bez vecāku gādības.

Uz 2020. gada 31. decembri ārpusģimenes aprūpe nodrošināta 46 Preiļu novada bērniem, no kuriem 35 bērni ir aizbildnībā, 9 bērni ievietoti audžuģimenēs, 2 ilgstoši atrodas ilgstošās sociālās aprūpes institūcijās. Viens bērns ir adoptēts.

Visos gadījumos, kad bērnam nodrošināta ārpusģimenes aprūpe, bāriņtiesa veic ikgadējās dzīves apstākļu pārbaudes, lai pārliecinātos par bērnu aprūpi un uzraudzību, noskaidrotu bērnu viedokli, sekotu līdzi darbībām ar bērna mantu.

Bāriņtiesa 2020. gadā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai pieprasījusi 17 bez vecāku gādības esošajiem bērniem apliecības sociālo garantiju saņemšanai.

Lai nodrošinātu bāriņtiesas darbību, sastādīti 200 dzīves apstākļu pārbaudes akti, sastādīti  150 sarunas protokoli un 75 gada pārskati.

Atbilstoši MK noteikumiem “Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās” prasībām bāriņtiesa pārskata periodā 2 bērnus informējusi sarunās, gan arī izsniedzot rakstisku informāciju par tiesībām uz sociālajām garantijām pēc pilngadības sasniegšanas, paralēli informējot sociālo dienestu  par jauniešiem, kuriem būtu nodrošināmas sociālas garantijas pēc pilngadības sasniegšanas.

Sadarbība ar tiesām

Laikietilpīga un īpaši sarežģīta ir bāriņtiesas darbības funkcija – atzinumu sniegšana pēc tiesas pieprasījuma lietās par atsevišķas aizgādības noteikšanu vienam no vecākiem, bērna dzīvesvietas un saskarsmes tiesību izmantošanas kārtības noteikšanu. Minētajās lietās vecāki nav varējuši vienoties par bērna interesēm atbilstoša lēmuma pieņemšanu, un bērni šajos vecāku strīdos tiek izmantoti kā ieroči savstarpējā cīņā. 2020. gadā bāriņtiesa šajās lietās sniegusi 5  atzinumus.

Pārskata gadā bāriņtiesas priekšsēdētāja un bāriņtiesas locekļi ir piedalījusies 20  Daugavpils tiesas sēdēs. Bāriņtiesa tiesas procesos bijusi gan prasītājs, gan tiesas pieaicināta iestāde – viedokļa un atzinuma sniegšanai, gan kā nepilngadīgā pārstāvis kriminālprocesā.

Nepilngadīgo mantas lietu pārraudzība

Nepilngadīgiem bērniem var piederēt manta, ko dāvinājuši vai atstājuši mantojumā vecāki, vecvecāki vai citi radinieki. Bāriņtiesai saskaņā ar Civillikuma normām nepieciešams pieņemt lēmumus par bērna vai aizgādnībā esošas personas mantisko interešu nodrošināšanu vai aizstāvību. Vecāki bērnu vārdā bez bāriņtiesas atļaujas nevar mantojumu, dāvinājumu pieņemt vai atraidīt, kā arī rīkoties ar bērna mantu. Bērniem var piederēt konti bankās, nekustamie īpašumi vai vecāku atstāti mantojumi.

Bāriņtiesa veic bērna mantisko tiesību ievērošanu, katru gadu pieprasot no bērna vecāka vai aizbildņa norēķinu par bērna mantas pārvaldību, pārbauda norēķina pareizību, veic bērnam piederošā nekustamā īpašuma apskati, gadījumos, kad vecāki, aizbildņi un aizgādņi kavējas iesniegt atskaites, pieprasa informāciju no kredītiestādēm. 2020. gada 31. decembrī bāriņtiesas pārraudzībā ir 21 aktīva lieta par bērna mantas pārvaldību.

Vecāku aprūpē esoša bērna nodošana citas personas aprūpē

 Joprojām vecāki darba dēļ ilgāku laika periodu izbrauc uz ārzemēm, tāpēc ir aktuāli jautājumi par bērna nodošanu trešo personu aprūpē uz laiku, kas ilgāks par trīs mēnešiem. 2020. gada 31. decembrī aktīvas ir 4 lietas par bērnu nodošanu citu personu aprūpē, kurās bāriņtiesa veic šo bērnu personisko un mantisko tiesību ievērošanas uzraudzību.                     

Aizgādnības lietu pārraudzība

Aizgādnību nodibina pilngadīgai personai, kurai ar tiesas spriedumu ierobežota rīcībspēja. Civillikumā noteikts, ka personas, kurai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi, rīcībspēju var ierobežot, ja tas nepieciešams šīs personas interesēs, un ir vienīgais veids, kā tās pasargāt. Aizgādņus pār pilngadīgajiem ieceļ attiecīgā bāriņtiesa. Atbilstoši Bāriņtiesu likumā noteiktajam, bāriņtiesa, saskaņā ar notāra taisīto notariālo aktu par aizgādnības nodibināšanu mantojumam ieceļ aizgādni mantojumam, lai nodrošinātu mantojuma uzraudzību un apsaimniekošanu. Bāriņtiesa piedalās lietu izskatīšanā tiesā, iesniedzot pierādījumus, kuriem ir nozīme lietās par rīcībspējas ierobežošanu, pagaidu aizgādnības nodibināšanu un rīcībspējas ierobežojumu pārskatīšanu. Pēc sprieduma par rīcībspējas ierobežojuma noteikšanu stāšanās likumīgā spēkā bāriņtiesa pieņem lēmumu par aizgādņa iecelšanu. 2020. gada 31. decembrī aktīvas ir 43 lietaspar aizgādņa iecelšanu personai ar ierobežotu rīcībspēju. Pārskata periodā 3 personām iecelts aizgādnis, savukārt 2 aizgādņiem noteikts pilnvaru apjoms jau esošās aizgādnības lietas ietvaros, pamatojoties uz tiesas spriedumu par rīcībspējas pārskatīšanu. Bāriņtiesa uzrauga aizgādnībā esošo tiesību un interešu ievērošanu, pieprasot no aizgādņiem norēķinus, pārbaudot tos, kā arī veicot šo personu dzīves apstākļu pārbaudes.

Arhīvs

Bāriņtiesai ir savs arhīvs, kurā tiek glabātas pastāvīgi un ilgstoši glabājamās lietas. Preiļu novada bāriņtiesas uzziņu sistēma: vairāklīmeņu arhīviskā apraksta sistēma. Arhīviskais apraksts un uzskaites saraksti, nomenklatūra ir saskaņoti ar Daugavpils zonālo arhīvu.

Citas lietas

Bāriņtiesa pieņem lēmumus arī citos gadījumos: vecāku domstarpību lietās par nodokļu atvieglojumiem par bērniem, par ģimenes valsts pabalsta izmaksu, vecāku domstarpības bērnu audzināšanas jautājumos, ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu saskarsmes ierobežojumiem ar vecākiem, viesošanos pie radiniekiem, viesošanos viesģimenēs, piespiedu ārstēšanu, tiek izpildīti saņemtie pieprasījumi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda par vecāku un bērnu dzīves vietas noskaidrošanu.

Sadarbībā ar probācijas dienestu – probācijas dienesta klientu dzīves vietas apsekošana, viedokļu noskaidrošana un cita probācijas dienesta pieprasītā informācija
– regulāri tiek  sniegta palīdzība vecākiem un aizbildņiem prasību pieteikumu sagatavošanā par uzturlīdzekļu piedziņu, aizgādņiem – prasības pieteikumu  sagatavošanā tiesai par rīcībspējas noteikšanu  vai personas rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu.

Regulāri informācija par bāriņtiesā pieņemtajiem lēmumiem tiek ievadīta Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā (NPAIS), Audžuģimeņu informācijas sistēmā (AĢIS). Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek sniegta informācija par pieņemtajiem lēmumiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldei, Uzturlīdzekļu garantijas fondam, Latgales ģimeņu atbalsta centram.

Notariālās darbības

Bāriņtiesas pienākumos ietilpst darījuma aktu sagatavošana un apliecināšana – pirkuma līgums, dāvinājuma līgums, nomas līgums un citi līgumi, vienošanās, nostiprinājuma lūgums Zemesgrāmatai un tā apliecināšana, testamentu sastādīšana vai atsaukšana, pilnvaru sagatavošana un apliecināšana, pilnvaru atsaukšana, paraksta apliecināšana, noraksts vai izraksta sastādīšana un apliecināšana, mantojuma saraksta sastādīšana, fotokopijas apliecināšana. 2020. gadā  Bāriņtiesā veikti 266 notariālie darījumi:

  • 117 nostiprinājuma lūgumi zemesgrāmatai,
  • 136 pilnvaras,
  • 56 darījuma akta projekti ,
  • 13 citas darbības (fotokopiju apliecināšana, paraksta paraugi u.c.).

Pēc notāra rīkojuma ir sastādīts 4 mantojuma inventāra saraksti.

Ikdienā bāriņtiesa sniedz konsultācijas Preiļu pilsētas un Preiļu novada iedzīvotājiem bāriņtiesas kompetences jautājumos. Tāpat būtiski atzīmēt, ka ir palielinājies ienākošo zvanu un telefoniski sniegto konsultāciju apjoms.

Valentīna Krīvāne,
Preiļu novada bāriņtiesas priekšsēdētāja

Pēdējās izmaiņas: 08.02.2021.