Biedrība “Moskvinas vecticībnieki” īstenoja kārtējo projektu par vecticībnieku kultūru

01.12.2020.

No 2020. gada maija līdz  novembrim biedrība “Moskvinas vecticībnieki” realizēja trešo projektu “Latgales vecticībnieku tradicionālais apģērbs”. Projektu atbalstīja un finansēja VKKF un a/s “Latvijas meži”, tāpat arī Preiļu novada dome.

Šī tēma ir ļoti aktuāla. Neviens no zinātniekiem vai pētniekiem nepievērsa uzmanību šim jautājumam. Vienīgo reizi Latgales krievu iedzīvotāju apģērbu aprakstīja zinātnieks, etnogrāfs A. Zavarina. Tāpēc nolēmām turpināt iepriekšējā projektā uzsākto darbu. Mēs pievērsām uzmanību sieviešu apģērbam. Jāatzīmē, ka Latgales vecticībnieki bija konservatīvāki apģērbā nekā viņu senči no Novgorodas, Pleskavas un Tveras guberņas.

Latgales vecticībnieku vīriešu apģērbam raksturīgs krievu krekls – “kosovorotka”. Sieviešu uzvalkam bija garš apakškrekls un sarafāns. No 19. gadsimta vidus modē ienāk “pārītis”, kas paņemts no tradicionālajām Donas kazaku drēbēm. “Pārītis” nozīmē – garie svārki un savilkta blūze.

Sākumā mēs pievērsāmies senām fotogrāfijām no Dvinskas un Rēzeknes apriņķa vecticībnieku ģimenes fotoalbumiem. Izpētījām apģērbu, tā konstrukciju, audumu, salīdzinājām to ar citu reģionu apģērbu, ar modeļiem, ko piedāvāja etnogrāfi un folkloristi. Tika sagatavots metodiskais līdzeklis par Latgales krievu iedzīvotāju tradicionālo apģērbu un tā lietošanu mūsdienu apstākļos. Nākotnē plānojam to papildināt un sagatavot izdevumam.

Projekta ietvaros notika radošās darbnīcas un individuālās konsultācijas par tautas apģērba vēsturi un tā izmantošanas iespējām mūsdienās. Tika pārrunāti tērpu izgatavošanas jautājumi. Notika bērnu svētki “Šuj man, māmiņ, svētku sarafānu!” un “Vakarēšanas” (večorki) pieaugušajiem.

Projekta ietvaros tika uzšūts garš apakškrekls sieviešu sarafānam, lūgšanas sarafāns un “pārītis”, kas sastāv no sieviešu blūzes un svārkiem.

Vēlos izteikt pateicību aktīviem projekta dalībniekiem – šūšanas darbnīcas vadītājai Skaidrītei Kotānei, Dinai Maksimovai un fotomāksliniekam Igoram Pličam no Preiļiem, Olgai Aleksejevai, Grigorjevu ģimenei – Lidijai un Vladimiram no Līvāniem.

Tatjana Kolosova-Peresta,

Latvijas kultūras vēstnieks, projekta vadītāja

 

 

Pēdējās izmaiņas: 01.12.2020.