Ledus onkoloģijas nozarē ir sakustējies

05.10.2020.

Onkoloģija ir tā joma, kurā vajadzības pieaug ātrāk kā finansiālās iespējas tās apmierināt. Kaut arī uzlabojumi nenorit tik strauji, kā gribētos, tie tomēr notiek. Arī šogad ledus ir sakustējies – Veselības ministrija ir apstiprinājusi, ka tiks veidots Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2021.-2023.gadam. Par to, kas ir sasniegts šajā gadā un kas varētu mainīties tuvākajā laikā, stāsta Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis. Apmeklē Krūts veselības dienu Rīga Plaza 17. oktobrī un uzzini, kas sagaida onkoloģijas pacientus nākotnē!

KAS JAU IZDARĪTS

Paplašināta  medikamentu pieejamība

2020. gadā ir paplašinājies valsts apmaksāto medikamentu klāsts vairākām pacientu grupām. Kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļauti inovatīvi medikamenti melanomas pacientiem, aknu vēža pacientiem un plaušu vēža pacientiem.

Jāatzīst gan, ka šie medikamenti ir tikai maza daļa no tiem, kas vēl gaida rindā uz iekļūšanu kompensējamo zāļu sarakstā. Gribētos, lai medikamentu stratēģiskā ieviešana notiktu organizētāk, proti, lai speciālisti izvērtētu sarakstu un noteiktu, kuri medikamenti un kādā secībā tiks ieviesti. Manuprāt, ir vajadzīgs kaut kāds plāns, lai nav tā, ka medicīnai tiek iedalīta nauda, un tad mēs kaut ko spontāni izlemjam.

Uzlabota zarnu vēža testēšanas metode

No pagājušā gada valsts apmaksātās zarnu vēža profilaktiskās pārbaudes ir kļuvušas pacientiem draudzīgākas. Slēpto jeb neredzamo asiņu noteikšanai fēcēs tiek izmantota jauna testēšanas metode, kas ir precīzāka, turklāt to pietiek veikt vienu reizi mājas apstākļos, pēcāk nogādājot paraugu laboratorijā. Iepriekš bija nepieciešama trīsreizēja izkārnījumu vākšana.

Zarnu vēzis ir viens no biežāk sastopamajiem vēža veidiem. Ik gadu to diagnosticē vairāk kā 1000 pacientiem, turklāt lielākā daļa no gadījumiem tiek atklāti novēloti. Ir cerība, ka jaunā testēšanas metode uzlabos atsaucību zarnu vēža profilaktiskajām pārbaudēm, tādējādi ļaujot ne vien agrīni diagnosticēt zarnu vēzi, bet daļai pacientu pat novērst audzēja attīstību.

Veiktas investīcijas tehnoloģijās

Lai vecinātu krūts vēža agrīnu diagnostiku un ārstēšanu, šajā gadā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā ir uzstādītas divas jaunas diagnostisko izmeklējumu iekārtas  mamogrāfijas un stereotaktiskās biopsijas izmeklējumu veikšanai. Tagad pateicoties inovatīvām tehnoloģijām un augstas izšķirtspējas attēliem, ārsti varēs labāk saskatīt nelabvēlīgās izmaiņas un operatīvi nosūtīt pacientes tālākai novērošanai vai ārstēšanai. Sievietēm vairs nebūs nepieciešamas diagnostiskās rezekcijas un varbūt arī atkārtotas mamogrāfijas, tādejādi sievietes tiks fiziski un emocionāli daudz mazāk traumatizētas.

Nākamais solis ir panākt, lai manipulācijas tiktu adekvāti apmaksātas. Šobrīd tās slimnīcām rada zaudējumus, jo reālas izmaksas ir augstākas nekā summa, ko valsts sedz par katru manipulāciju.

Iepirkta polivalentā vakcīna pret dzemdes kakla vēzi izraisošo cilvēka papilomas vīrusu

No 2020. gada 12  – 18 gadus vecu meiteņu vakcinācijai pret CPV (cilvēka papilomas vīrusa infekciju) 2-valentās vakcīnas vietā tiek apmaksāta 9-valentā vakcīna. Šī ir patiešām laba vakcīna, jo nodrošina ievērojami plašāku aizsardzību pret vēža veidiem, kurus izraisa kāds no cilvēka papilomas vīrusa tipiem. Latvijai paveicās, ka pateicoties kompānijai, kas to izplata, varējām dabūt šīs vakcīnas tik ātri, jo rinda pēc tām pasaulē ir diezgan gara.

Kaut arī šobrīd vakcīna tiek apmaksāta tikai meitenēm, nākotnē mums būtu jādomā par to, vai tomēr nebūtu lietderīgi vakcinēt arī zēnus, jo arī viņi var būt vīrusa izplatītāji.

UZ KO VAJADZĒTU TIEKTIES TUVĀKAJOS GADOS?

Veicināt agrīnāku diagnostiku un uzlabot skrīninga rādītājus

Tas, uz ko mums vajadzētu tiekties, ir audzēju agrīna diagnostika un to attīstības novēršana. Es ticu, ka ieguldot darbu sabiedrības izglītošanā un profilaktiskajos pasākumos, tas varētu kļūt par Latvijas veiksmes stāstu. Pacientiem, kuri regulāri piedalās valsts apmaksātās vēža skrīninga programmās, ļaundabīgie audzēji, ja tie vispār tiek atklāti, parasti tiek diagnosticēti agrīni. Izoperējot pacientus slimības pirmajās stadijās, mēs varam gan ievērojami samazināt ārstēšanas izmaksas, gan būtiski uzlabot ārstēšanas rezultātus.

Tomēr, lai vēža skrīninga aptveres rādītāji ievērojami pieaugtu, manuprāt, būtu jādomā par vēl kādu mehānismu, kā uzrunāt attiecīgo mērķauditoriju. Vienreiz nosūtīt uzaicinājuma vēstuli, acīmredzot, ir par maz. Būtu nepieciešami atkārtoti uzaicinājumi, kurus, iespējams, varētu nosūtīt nevis pa pastu, bet uz mobilo tālruni vai kā citādi.

Uzlabot histoloģisko un molekulāro diagnostiku un orientēties uz personalizētu ārstēšanu

Problēma, kas nav atrisināta jau daudzus gadus, ir nepieciešamie uzlabojumi diagnostikas jomā. Būtu jāpaplašina izmeklējumu loks, nosakot arī mutācijas un specifiskos marķierus.

Pacientiem, kuriem pēc ārstēšanas slimība ir progresējusi vai atgriezusies, specifiskas ģenētiskās analīzes palīdzētu piemeklēt piemērotākos medikamentus, jo  ne visiem pacientiem, kam diagnosticēts vienas lokalizācijas vēzis, der arī vienas un tās pašas zāles. Personalizēta pieeja būtu nepieciešama arī pie lielajām lokalizācijām jeb izplatītākajiem vēža veidiem, jo tas varētu palīdzēt ne vien veiksmīgāk ārstēt pacientus, bet arī ietaupīt līdzekļus. Veikt ģenētiskās analīzes ir lētāk kā ārstēt pacientu ar ļoti dārgām zālēm, kuras viņam nepalīdz.

Latvijā ik gadu onkoloģiskas saslimšanas tiek konstatētas vairāk kā 11 000 cilvēku. Apmēram 55% no visiem onkoloģisko saslimšanu gadījumiem veido 5 lielās lokācijas jeb biežāk izplatītie vēža veidi. Tie ir ādas vēzis, krūts vēzis, kolorektālais vēzis, plaušu vēzis un priekšdziedzera vēzis. Ieviešot personalizēto pieeju šiem vēža veidiem, mēs varētu ļoti būtiski uzlabot situāciju onkoloģijas jomā.

Izstrādāt algoritmus diagnostiskajiem izmeklējumiem

Būtu jāizstrādā vienots protokols, lai izmeklējumi, neatkarīgi no tā, vai tie tiek veikti Rīgā vai citur Latvijā, balstītos uz vienu un to pašu algoritmu. Vēl viena problēma, kas būtu jāatrisina – jāievieš vienoti standarti tajā, kā tiek aprakstīti un interpretēti izmeklējumu rezultāti. Tas būtu nepieciešams, lai vienā vietā veiktos izmeklējumus varētu izmantot arī citur, lai to apraksti un secinājumi būtu lakoniski un konkrēti.

Paplašināt speciālistu pieejamību reģionos

Noderīga lieta varētu būt ģimenes ārstu vai ārstu speciālistu kopprakses novadu centros(ņemot vērā gaidāmo valsts teritoriālo reformu), kas būtu tāda kā mini poliklīnika. Pie šīm praksēm varētu piesaistīt vienkāršākās diagnostiskās tehnoloģijas un speciālistus, piemēram, ginekologu, ķirurgu vai radioloģijas speciālistu, kurš varētu  uz vietas veikt un interpretēt rezultātus. Nevaram gaidīt, lai visa diagnostika notiktu tikai Rīgā. Primārie izmeklējumi būtu jāveic tuvāk pacienta dzīvesvietai, un  tikai tad, kad ir sūdzību kopums un konkrēta atradne, būtu lietderīgi sūtīt pacientu uz komplicētiem izmeklējumiem.

Informatīvais raksts tapis projekta Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!ietvaros. Kampaņas mērķis ir aicināt sievietes rūpēties par savu veselību, izmantojot valsts apmaksātās krūts mamogrāfijas pārbaudes, un izglītot par agrīnas diagnostikas nozīmi krūts vēža ārstēšanā un personalizētas terapijas nozīmīgumu. Kampaņu rīko Latvijas sieviešu volontieru biedrība “VITA”, Latvijas Basketbola savienība un Latvijas Onkologu asociācija.

Sekojiet līdzi kampaņas aktivitātēm: www.facebook.com/Laidzivotu

Vairāk informācijas:
Ilva Ogle
e-pasts: ilva@divigani.lv
tālr.: +371 26351199

Pēdējās izmaiņas: 05.10.2020.