Mainot radiatorus, jākonsultējas ar nama apsaimniekotāju

22.05.2020.

Lai nenodarītu pāri mājas iekšējai siltumapgādes sistēmai, radiatoru nomaiņa ir jāveic tehniski pareizi, un nedrīkst aizmirst arī par normatīvo aktu prasībām.

Dažkārt dzīvokļu īpašnieki uzskata, ka radiatorus savā mājoklī var mainīt atbilstoši saviem ieskatiem, kaut gan īstenībā ir jāveic speciāli aprēķini, lai izvēlētos atbilstošus sildķermeņus. Nevar ieiet veikalā un nopirkt acij tīkamākos un lielākos radiatorus. Pēc to uzstādīšanas parasti sākas kaimiņu sūdzības, ka viņu dzīvokļos kļuvis auksts.

Lai veiktu radiatoru nomaiņu daudzdzīvokļu ēku dzīvokļos, pirms darbu uzsākšanas ir nepieciešams izstrādāt tehnisko projektu, kuru izgatavošanu veic sertificēti speciālisti siltumapgādes sistēmu projektēšanā. Tehniskais projekts ir nepieciešams, lai radiatoru maiņu dzīvokļa īpašnieks izpildītu tehniski pareizi un to nomaiņa neiespaidotu turpmāku apkures sistēmas funkcionēšanu. Izstrādātais tehniskais projekts ir jāsaskaņo ar ēkas apsaimniekotāju SIA “PREIĻU SAIMNIEKS”. Lai pēc saskaņojuma saņemšanas varētu sākt radiatoru nomaiņu, ir nepieciešams veikt apkures sistēmas attiecīgo stāvvadu atslēgšanu un iztukšošanu, bet pēc darbu pabeigšanas tā pieslēgšanu, uzpildīšanu un remonta laikā skartā posma savienojuma vietu blīvuma pārbaudi.

Normatīvajos aktos noteikts, ka siltumenerģijas lietotājs bez siltumenerģijas piegādātāja atļaujas nedrīkst patvaļīgi pieslēgt jaunas siltumapgādes sistēmas vai pieslēgt tās pēc remonta bez hidrauliskās pārbaudes veikšanas, tādējādi provocējot avārijas situācijas un traucējot citu lietotāju siltumapgādi. Tādēļ siltumapgādes sistēmas uzlabošana jāuztic speciālistiem, jo, kaut ko labojot saviem spēkiem, visdrīzāk atklāsies sistēmas darbības traucējumi, un nāksies vien saukt palīgā avārijas dienestu. Pēc sildelementu nomaiņas jāveic kopējās sistēmas pārregulēšana jaunajiem apstākļiem. To SIA “PREIĻU SAIMNIEKS” apsaimniekotajās mājās var veikt tikai un vienīgi SIA “PREIĻU SAIMNIEKS” Siltuma apgādes nodaļas vai avārijas dienesta speciālisti.

Radiatoru nomaiņu dzīvokļos vēlams veikt ārpus apkures sezonas, pretējā gadījumā nepieciešams atslēgt apkuri ne tikai dzīvoklim, kur notiek minētie darbi, bet arī visiem pārējiem dzīvokļiem, kas atrodas virs vai zem šī dzīvokļa.

Dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķa īpašuma un attiecīgās kopīpašuma domājamās daļas. Kopīpašuma sastāvā ietilpst gan balkonu un lodžiju ārējās norobežojošās konstrukcijas, gan arī atsevišķā īpašumā esošie sildelementi, ja siltumapgādes sistēmas funkcionālā darbība ir atkarīga no tiem.

Ja atsevišķā pārbūve skar kopīpašumā esošo daļu, dzīvokļa īpašniekam nepieciešams saņemt 50 % plus viena balss mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišanu. Tas attiecas arī uz radiatoru nomaiņu. Dzīvoklī nomainīti radiatori, kaut arī tie iegādāti par dzīvokļa īpašnieka līdzekļiem, kļūst par kopīpašuma daļu, ja ēkā ir izveidota siltuma apgādes sistēma, kas funkcionāli saistīta ar visas mājas ekspluatāciju.

Pašreizējā prakse rāda, ka jaunus radiatorus iedzīvotāji uzstāda par savu naudu. Taču saskaņā ar normatīvajiem aktiem, dzīvokļa īpašnieks var vērsties pie pārvaldnieka un pieprasīt, lai pārējie iedzīvotāji viņam kompensē jauno radiatoru vērtību. Vienīgi tādā gadījumā viņam pašam jāizpilda visas normatīvo aktu prasības: jāsarīko dzīvokļu īpašnieku aptauja un jāpanāk viņu piekrišana radiatoru nomaiņai.

Inga Krekele,
SIA “Preiļu saimnieks”
sabiedrisko attiecību speciāliste


Dzīvokļa īpašuma likums:

Dzīvokļa īpašnieka tiesības

Dzīvokļa īpašniekam attiecībā uz dzīvokļa īpašumu ir pilnīgas varas tiesības, tai skaitā tiesības:

  • valdīt un lietot dzīvokļa īpašumu, iegūt no tā labumu, izmantot to pēc sava ieskata mantas pavairošanai un vispār lietot to jebkādā veidā, ciktāl dzīvokļa īpašnieku neierobežo likumi un ciktāl tas nerada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem;
  • atsavināt, tai skaitā dāvināt, dzīvokļa īpašumu;
  • ieķīlāt un citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām dzīvokļa īpašumu;
  • nodot dzīvokļa īpašumu lietošanā citām personām;
  • iemitināt dzīvokļa īpašumā ģimenes locekļus un citas personas;
  • piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;
  • lietot kopīpašumā esošo daļu, ciktāl lietošanas ierobežojumus nenosaka šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemtie dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi.

Dzīvokļa īpašnieka pienākumi

Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums:

  • piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;
  • segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā;
  • norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana);
  • maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus;
  • maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes;
  • saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā;
  • nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu;
  • pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.
Pēdējās izmaiņas: 22.05.2020.