Aktivitātes projektā “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi Preiļu novadā”

12.02.2020.

Ir noslēgusies interneta aptauja par remigrantu un potenciālo remigrantu vajadzībām dzīvei un darba iespējām Latvijā, Preiļu novadā. Aptaujā piedalījās tikai 56 personas, kas liecina par emigrantu zemo aktivitāti – iespējams, ka aizbraukušie vairāk domā par savu pašreizējo dzīves vidi vai nevēlas piedalīties sociālās aptaujās. Respondenti galvenokārt bija vecumā no 30 līdz 50 gadiem, 57% sieviešu. Vairāk kā pusei aptaujas dalībnieku ir vismaz vidējā līmeņa un/vai profesionālā izglītība, bet 41% arī augstākā izglītība. Lielākā daļa aptaujas dalībnieku ir aktīvajā darbaspējas vecumā, un būtiskākie iemesli aizbraukšanai ir bijušas finansiālās grūtības (52%), kā arī darba trūkums Latvijā (41%). Savukārt piektā daļa no aptaujātajiem aizbraucējiem ir apzināti pametuši valsti, lai iegūtu ārvalstu pieredzi (20%). 66% ārvalstīs dzīvo vairāk kā piecus gadus, 21% – no 3 līdz 5 gadiem. Pārējie ir devušies projām salīdzinoši nesen – trīs gadu laikā (13%).

Cik liela ir varbūtība, ka aptaujas dalībnieki vēlreiz mainītu savu dzīvi un atgrieztos Latvijā? Tikai trešā daļa (34%) to plāno, bet nevar atbildēt, kad tas notiks. Nedaudz vairāk kā piektā daļa (23%) uz šādu jautājumu atbildi nevar sniegt un nav pārliecinoši izlēmuši, vai paliks uz dzīvi ārvalstīs vai nākotnē dosies atpakaļ uz Latviju. Savukārt cita piektā daļa respondentu pārliecinoši zina, ka savu turpmāko dzīvi saistīs ar ārvalstīm un neplāno doties kā uz Latviju kā patstāvīgu dzīvesvietu Tikai 5 no aptaujātajiem cilvēkiem plāno tuvākajā laikā atgriezties uz dzīvi Latvijā, savukārt 7 to iecerējuši darīt nākamo 3-5 gadu laikā. Emocionālu dzimtās puses trūkumu izjūt 48%, reizēm nostalģija parādās trešdaļai no aptaujātajiem, bet piektā daļa tādu vispār neizjūt.

Kā visvairāk motivējošais iemesls, lai izlemtu par atgriešanos uz dzīvi Latvijā, tiek norādīts piemērots darba piedāvājums Latvijā (57% no respondentiem). Citi motivējošie faktori: uzņēmējdarbības uzsākšanas iespējas Latvijā (27%) un pašvaldības atbalsts (23%), dzīvesvietas nodrošināšanai vai citam būtiskam iemeslam. Diemžēl gandrīz trešdaļā no atbildēm bija norādīts, ka nekas nav motivējošs, lai atgrieztos Latvijā.

Aptaujātie cilvēki savā mītnes zemē galvenokārt ir sabiedriski mazaktīvi un tikai 10 cilvēki norādīja, ka piedalās kādā no latviešu organizācijām vai citām aktivitātēm. Tam varētu būt dažādi iemesli – nav pasākumu tuvākajā apkārtnē, aizņemtība darbā u.c.

Atgriešanās – vai tāda reāli pastāv? Aptaujas laikā tika izzināti iemesli, kas kavē emigrantus atgriezties uz patstāvīgu dzīvi Latvijā, un respondenti varēja norādīt līdz trīs svarīgākajiem iemesliem. Visbiežākās atbildes: zemais atalgojuma Latvijā (82%), valsts ekonomiskās situācijas nestabilitāte (66%), darba tirgus trūkums (36%), valsts politiskās situācijas nestabilitāte (34%). Piektajai daļai respondentu problēmas sagādā arī dzīvesvietas trūkums, kas aptaujas laikā atkārtoti tika norādīts kā jautājums, ko būtu jārisina pašvaldības un valsts līmenī.

Valsts un pašvaldību līmenī ir izveidoti dažādi atbalsta rīki remigrantiem un potenciālajiem remigrantiem, tomēr par šādām iespējām zināja vien 3 cilvēki no aptaujātajiem. Viņus interesē konkrētas iespējas: atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai (57%) un informatīvas konsultācijas tuvāk izvēlētajai dzīvesvietai (30%), bet dzīvesvietas atrašanas palīdzību labprāt izmantotu 20% emigrantu. Aptaujas dalībnieki bija arī kritiski, norādot, ka “Nekādu reālu iespēju taču nav. Visas nosauktās ir tikai formālas”; “Nevajadzētu tādus pakalpojumus. Ārzemēs to izdarījām bez jebkādas palīdzības un valodas nezināšanas”. 10% aptaujas dalībnieku norādīja, ka šādas atbalsta iespējas viņiem nav vajadzīgas.

Aptaujā bija jautājums: Vai vispār ir vajadzīga jelkāda palīdzība no valsts un pašvaldības puses tiem, kas ir izlēmuši atgriezties dzimtenē? Daži respondenti arī šajā jautājumā norādīja, ka šāda palīdzība nav nepieciešama, bet daudzi izteica savas idejas par pašvaldības iespējām veicināt emigrantu atgriešanos. Kā primāri tika norādīta palīdzība darba atrašanā un adekvāts atalgojums. Aicinājumi bija vairāk koncentrēties uz atbalstu jauniem un radošiem cilvēkiem, uzņēmējdarbības vides veidošanu. Interesanti, ka tika norādīts par lielākas palīdzības nepieciešamību tiem, kas dzīvo Latvijā, piedāvājot lekcijas, motivācijas un pašapziņas paaugstināšanas pasākumus, jo Latvijā dzīvojošie esot lielākoties pesimistiski, tendēti uz negatīvo un konservatīvi savā domāšanā.

Lai gan daudzi aptaujas dalībnieki uzskata, ka pašvaldība, visticamāk, nav spējīga kardināli mainīt situāciju un tam ir jānotiek valsts līmenī, tomēr pašvaldībai savu iespēju robežās ir jākoncentrē uzmanība uz labvēlīgas vides izveidi darba ņēmējiem, darba devējiem, potenciālajiem uzņēmējiem un jaunajām ģimenēm – vidi, kas ietver gan infrastruktūru, sociālos un izglītības pakalpojumus, dzīvojamā fonda pieejamību, adekvātus darba piedāvājumus un reālas iespējas uzsākt un īstenot uzņēmējdarbību.

Aptaujas datu apkopojums pieejams pašvaldības mājas lapā: https://preili.lv/sabiedribas-lidzdaliba/sabiedribas-lidzdaliba/

Citas projekta aktivitātes

Projekta ietvaros tiek veidota sadaļa “REMIGRĀCIJA” Preiļu novada domes mājas lapā, kā arī veidota video filmiņa par Preiļu novadu. Vēl pavasarī paredzēti apmācību semināri pašvaldības darbiniekiem un viesošanās pie emigrantiem Īrijā, kā arī informatīvs pasākums Preiļu novada iedzīvotājiem, tai skaitā remigrantiem.

Projekts ilgs līdz 2020.gada 31. maijam, piešķirtais finansējums 10 tūkstoši eiro, projekts dod iespēju izplatīt informāciju par novadu un apzināt vairāk potenciālo remigrantu, kā arī veicina saziņu ar cilvēkiem, kas jau atgriezušies no ārvalstīm. Informācijai par projekta gaitu var sekot Preiļu novada domes mājas lapā un Facebook.

Elita Jermolajeva,
projekta vadītāja

Aktivitāte notiek Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) prioritārā pasākuma 2019.-2021. gadam “Diasporas likuma normu īstenošanai (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators”)  ietvaros.

Pēdējās izmaiņas: 12.02.2020.