Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs piedāvā izstādi “Jānis Strupulis. Atskats.”

10.11.2020 — 28.01.2021

No 11. novembra līdz 2021. gada 28. janvārim Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs piedāvā izstādi “Jānis Strupulis. Atskats.” Ļoti seni, seni un jauni darbi: medaļas monētas, zīmējumi un gleznas.

Zelts nav nekas. Darbs ir viss

Jānis Strupulis dzimis 1949. gada 28. janvārī Vecpiebalgā skolotāju ģimenē. 1964. gadā beidzis Jaunpiebalgas novada Pēterskolu (tolaik – Zosēnu astoņgadīgo skolu). 1966. gadā absolvējis Valkas 1. vidusskolu. 1973. gadā pabeidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu.

No 1975. līdz 1980. gadam – Latvijas Televīzijas mākslinieks scenogrāfs. No 1980. līdz 1985. gadam strādājis Dekoratīvās mākslas kombinātā. Sākot ar 1985. gadu – brīvmākslinieks.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1978. gada. Latvijas Medaļu kluba prezidents no 1989. gada. FIDEM (Starptautiskā Medaļu mākslas federācija)  biedrs no 1993. gada, Latvijas pārstāvis FIDEM. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis no 1994. gada. Vācijas Medaļu mākslas biedrības biedrs no 1998. gada.

No 1971. gada piedalījies vairāk nekā 440 izstādēs 25 valstīs.

Kopš 1975. gada radījis ap 770 medaļu. 1991. gadā veidojis Latvijas Republikas valsts ģerboņa tēlniecisko modeli. Kopš 1992. gada veidojis Latvijas apgrozības un piemiņas monētu modeļus.

Ieguvis zelta medaļu X un XII Dantes biennālē 1992. un 1996. gadā.

Galvenā balva Baltijas valstu medaļu triennālē 1995. gadā.

Paula Stradiņa balva 1997. gadā.

Dantes Aligjēri biedrības Latvijā balva 2010. gadā.

LZA Raiņa balva 2013. gadā.

2009. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Darbi atrodas 18 valstu 60 muzejos.

Interese par mākslu Jānim Strupulim radās Valkā. Te viņš sāka pirkt pirmās mākslas grāmatas. Mākslinieks atceras: “Dārgākās mākslas grāmatas tolaik nevarēju nopirkt, bet veikalā lēni izšķirstīju. Igauņu pusē bija atšķirīgas grāmatas par mākslu”. Pati pirmā, ko J. Strupulis nopirka un ir saglabājis, bija Valsts Ermitāžas (muzejs Sanktpēterburgā, Krievijā) izdotā brošūriņa par Albrehta Dīrera (vācu gleznotājs  un grafiķis, viens no renesanses laikmeta izcilākajiem māksliniekiem) gravīrām. Mākslinieks pat pieļauj, ka tieši šī grāmatiņa kļuva par iemeslu tam, kāpēc viņš sāka apmeklēt fakultatīvās mākslas vēstures stundas Valkas 1. vidusskolā.

Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu Jānis Strupulis absolvēja 1973. gadā. Mākslinieks atceras, ka mācību gados ar medaļām vai mazformāta ciļņiem  saistītu uzdevumu bijis maz, – pievēršanos medaļai daudzējādā ziņā noteikusi apstākļu sakritība. No vienas puses, tieši 20. gadsimta 70. gados Latvijas (tolaik vēl padomju republikas statusā) mākslā pieauga interese par mazajām formām, tostarp medaļu, kurai pievērsās arī vairāki jaunie mākslinieki. No otras puses – sagadījās tā, ka Jānim Strupulim nebija  darbnīcas, kur strādāt pie lielformāta tēlniecības darbiem. Medaļa vispirms bija glābiņš no piespiedu bezdarbības, laika gaitā kļūstot par galveno viņa darbības jomu.

1973. gadā aizsākās Latvijas medaļu mākslas izstāžu (tagad Latvijas medaļu mākslas triennāļu) tradīcija. Kopš 1976. gada Jānis Strupulis ir piedalījies visās izstādēs, laika gaitā kļūstot par šīs tradīcijas nozīmīgāko glabātāju un turpinātāju. Viņa darbībai ir būtiska nozīme Baltijas medaļu mākslas triennāļu iedibināšanā un pastāvēšanā.

Kopš 1993. gada Jānis Strupulis ir Starptautiskās Medaļu mākslas federācijas (FIDEM) biedrs, ir Latvijas pārstāvis šajā organizācijā. Tas apliecina ne vien viņā kā medaļu mākslinieka reputāciju starptautiskā mākslas vidē, bet arī viņa ieguldījumu, veicinot Latvijas medaļu mākslas pastāvēšanu starptautiskajā apritē.

Pats mākslinieks ir teicis: “Medaļa ir mūžīga. Celtnes pārvēršas drupās, sairst papīrs, audekls un koks, izbalē krāsas, saplīst keramika un marmors, bet medaļas un monētas atrod pēc tūkstošiem gadu”.

Jāņa Strupuļa daiļradē nozīmīga vieta ir arī monētai. Monētu projektus zīmē grafiķi, bet tēlnieki veido monētu trīsdimensiju modeļus, kurus kaltuvē samazina līdz monētas formātam. Jānis Strupulis darinājis plastisko veidojumu daudzām lata monētām (lasītis, divlatnieks ar gotiņu pļavā u.c.). Viņš veidojis modeļus aptuveni 50 Latvijas Bankas izdotajām kolekciju medaļām

“Jāni Strupuli redzu kā apbrīnojami spēcīgu, neatkarīgu un monolītu personību. Laikā, kad realitātē vai virtuālajā vidē mūs uzrunā daudz neapmierinātības un pat naida, viņš piedāvā mums tuvoties pasaulei, kurā valda cieņa un saudzība gan pret cilvēku un viņa garīgo telpu, gan pret vidi, kurā dzīvojam”, saka mākslas zinātniece un vēsturniece Edvarda Šmite

“Nezinu latviešu mākslā mūsu paaudzē otru tādu radošu personību, kura tik mērķtiecīgi un harmoniski būtu savu talantu īstenojusi un iekodējusi nu jau uz laikiem Latvijas kultūras vēsturē”, atzīst  mākslas zinātniece Ingrīda Burāne.

Jānis Strupulis ir ļoti daudzpusīgs mākslinieks, kas tuvina viņu renesanses tipa māksliniekiem šī jēdziena plašākajā un dziļākajā nozīmē. Renesanses māksliniekus raksturoja vēlēšanās izmēģināt savu talantu vairākās mākslas jomās. Mākslinieka Jāņa Strupuļa vārds atrodams Latvijas glezniecībā (portrets, klusā daba, abstraktās kompozīcijas – pastelis, tempera, eļļa, akrils), Latvijas tēlniecībā (medaļa, piemiņas plāksnes, mazo formu tēlniecība, ārtelpas skulptūras, atceres vietu monumenti – bronza, šamots, alumīnijs, emalja, granīts, koks), Latvijas zīmējumā (portrets, klusā daba – zīmulis, ogle, sangīna, krāsu zīmuļi), Latvijas numismātikā, Latvijas lietišķajā grafikā plakāti, emblēmas, pastmarkas), Latvijas heraldikā (1991. gadā darinājis Latvijas Republikas valsts ģerboņa plastisko etalonu, veidojis Latvijas Republikas ģerboņus Saeimas ēkas fasādei un zālei, tiesu namiem). Jānis Strupulis ierakstījis sevi arī Latvijas zinātnes vēsturē. Kopš 1994. gada viņš ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.

Jānis Strupulis nes Latvijas vārdu pasaulē, piedalīdamies FIDEM kongresos un ziņodams par Latvijas sasniegumiem medaļu mākslā, jo viņš ir arī Latvijas Medaļu mākslas kluba dibinātājs 1989. gadā.

Jānis Strupulis strādā ļoti daudz, labprāt pieņem ikvienu piedāvājumu. Viņš ir brīvmākslinieks, kurš brīvību saprot kā pienākumu un atbildību. Varbūt tāpēc māksliniekam nav trūcis apbalvojumu un pagodinājumu. Mākslas zinātniece Ingrīda Burāne ir teikusi: “Ar savām atslēgām un gaismas avotiem Jānis Strupulis sargā pasaules vēstures, kultūras, mākslas vērtības un atdod tās pasaulei ar Latvijas vārdu”.

Uz savas plaketes Darbs (1993, bronza, 110×68, pirmo reizi izstādīta Latvijas tēlnieku centra rīkotajā 8. Latvijas medaļu mākslas triennālē Mencendorfa namā) ir iegravējis – Zelts nav nekas. Darbs ir viss.

Izstādes kopskats

 

 

Sudraba un zelta monētu gafelšoneris “JULIA MARIA” modelis. Reverss, p=190 mm, br., 1995. Dizainu izstrādājis un modeli veidojis Jānis Strupulis.
TĀLUMĀ. 360×400 mm, akrils, kartons, 1998.

 

Pēdējās izmaiņas: 12.11.2020.