Moskvinas vecticībnieku draudzei – 290

04.08.2019

2019. gada 4. augustā Moskvinas vecticībnieku draudze svinēs 290. gadadienu kopš kopienas pastāvēšanas.

Plkst. 11-00 notiks Svinīgais aizlūgums.

Plkst. 12-00 – garīgo dziesmu kora uzstāšanās, apsveikumi, apbalvojumi.

Baznīcas priekštelpā būs apskatāma draudzes vēsturei veltīta fotoizstāde.

Krievzeme tika kristīta 10. gadsimta beigās, pieņemot Austrumu kristietību jeb Pareizticību, savukārt 17. gadsimta 2. pusē Krievu Pareizticīgā baznīca piedzīvoja šķelšanos. Jaunais Maskavas patriarhs Nikons bija iedomājis reformēt pareizticības ceremoniālos kanonus. Nebūt ne visi bija atsaucīgi un pretimnākoši piedāvātajām izmaiņām, ne mazums bija to ticīgo, kas atteicās pieņemt jauninājumus, saglabājot savas ticības tradīcijas nemainīgas. Krietni vēlāk vēsturnieki nosodīs patriarha Nikona rīcību, kuras rezultātā sākās agrāko ticības brāļu vajāšanas, slepkavošanas, kad “nepaklausīgie” tika dedzināti savās mājās un baznīcās. Glābjot savu dzīvību un ticību, daudzi bēga uz Ziemeļiem, Dienvidiem un Sibīrijas plašumiem. Krievzemes ļaudis, kas sāka sevi saukt par vecticībniekiem, no Maskavas, Tveras, Pleskavas un Novgorodas guberņām bēga uz mūsdienu Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Austrumpolijas teritorijām.

Ir zināms, ka pirmais vecticībnieku dievnams mūsdienu Latvijas teritorijā tika uzcelts 1660. gadā Liginišķu apkārtnē, mūsdienu Daugavpils teritorijā.

Par Moskvinas vecticībnieku draudzi zinām, ka pirmie tās locekļi Borhu ģimenes zemēs parādījās 17-18. gadsimtu robežās, bet par draudzes oficiālo izveidošanās gadu tiek uzskatīs 1729. gads. Ciems, kas ir draudzes nosaukuma pamatā, atšķirīgos laikos ir ticis saukts dažādi – Maskjāņi, Maskaviņa u.c. Šejienes lūgšanu nams vairāku desmitu kilometru plašajā apkārtnē bija vienīgā ticīgo tikšanās vieta, lai arī ir liecības par citu dievnamu esību atšķirīgos laika periodos. Ir zināmi gadījumi, kad 19. gadsimta vidū izmantojamie lūgšanu nami ar pavēli tika slēgti, tomēr draudzes locekļi tūlīt pat atrada jaunu pulcēšanās vietu reliģisko ceremoniju veikšanai. Mūsdienās skatāmais dievnams ir celts 1887. gadā. Tā iekšpusē ir skatāma liela, svinīgā panikadilla (lustra ar svecēm), bet zvanu tornī – liels zvans ar apbrīnu izraisošu rašanās vēsturi.

Moskvinas vecticībnieku draudze ilgus gadus bija viena no lielākajām lauku draudzēm, pārsniedzot 2 tūkstošu robežu. Taču pēc 20. gadsimta 50-jiem gadiem, kad daudzi labāka darba meklējumos pārbrauca uz pilsētām, draudzes locekļu skaits ir samazinājies.

Moskvinas vecticībnieku vidū vienmēr ir bijuši gudri un Dieva vārdu zinoši cilvēki – kāds bija garīgo grāmatu pārrakstītājs, kāds cits – labs Dievvārdu teicējs un dziedātājs ne vien Moskvino, bet arī Rīgas Grebenšikovas draudzē. No moskviniešu vidus ir cēlušies 8 garīgie tēvi, kas kalpojuši Daugavpils, Jēkabpils un Preiļu rajonos, uz šodienu mēs zinām visus mūsu garīgos tēvus no 1820. gada.

Šeit tikuši kristīti tādi sabiedrībā zināmi un augstu novērtēti cilvēki kā Latvijas komponists Jānis Ivanovs, 4. Saeimas deputāts Timofejs Pavlovskis, zinātnieks un ģeologs Dimitrijs Jegorovs, Valsts bankas viceprezidente (1986.g.) Gaļina Alijeva u.c.

Arī mūsdienās Moskvinas vecticībnieku draudze godā un turpina iepriekšējo paaudžu tradīcijas. Katru svētdienu un baznīcas svētku dienās notiek dievkalpojumi, dievnama padome rūpējas par dievnama un tā teritorijas saglabāšanu un labiekārtošanu, ir nodibināta nevalstiskā organizācija “Moskvinas vecticībnieki”, kas ar projektu finansējumu palīdzību īsteno draudzes garīgi izglītojošo un saimniecisko darbību. Darbojas garīgo dziesmu koris “Сретение” (Satikšanās).

Moskvinas vecticībnieki aktīvi izzina savus ciltskokus, cenšoties nezaudēt saikni ar aizgājušajām paaudzēm, glabājot atmiņu par tiem senčiem, kuri Latvijas zemē raduši savu tēvzemi, bet Moskvinas pusē – dzimteni, vietu kur kopt un uzturēt savu veco pareizticību.

Tatjana Kolosova,
Vecticības vēstures pētniece

Pēdējās izmaiņas: 02.08.2019.