Preiļu kultūras nama izstāžu zālē skatāma “Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” 5. izstādes 1. daļa

29.06.2019 — 18.08.2019

No 29. jūnija līdz 18. augustam Preiļu kultūras nama izstāžu zālē /Raiņa bulvārī 28/ skatāma “Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” 5. izstādes 1. daļa.

Kā pavasaros gājputni atgriežas mājās, tā mākslinieku domas un sajūtas, krāsas un līnijas apmetas zem Sv. Pētera baznīcas velvēm Rīgā, lai vasarā pulcētos Preiļos un citviet. Visur, kur tiek gaidīta un koši apmeklēta, skatīta, cildināta mūsu glezniecība. Respektīvi – Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā kārtējā konkursa skate. Šogad jau piektā.

Pieci ir nopietns skaitlis. Ja salīdzinām ar cilvēka dzimšanu, pieaugšanu, tad tas ir vecums, kad mazulis droši nostājies uz savām kājām, var patstāvīgi pārvietoties, pārvarēt šķēršļus, ir apguvis nepieciešamākās sadzīves eksistences darbības, izprot svarīgākos jēdzienus, var veidot sižetiskus stāstījumus, atšķir fantāzijas no realitātes, grib un prot paust savas emocijas, tam ir izveidojušās rakstura un personības pamatiezīmes. Visu minēto var attiecināt arī uz notikumu kopumā un atsevišķām norisēm kārtējā konkrētās izstādes tapšanas gaitā.

Jāzepa Pīgožņa balvas kopizstādes jo sevišķi nepieciešamas mūsdienu mākslas norisēs, kad neierobežotas mākslinieku darbu skates kļuvušas par retumu mākslas ikdienā, kurā lielāko tiesu pārsvaru guvušas solo izstādes vai atsevišķu grupu, kuratoru veidotas tēmai pakļautas ekspozīciju uzbūves. Tās vien sašaurina katra mākslinieka iespēju parādīt savu veikumu un skatītāju iespēju iepazīt, atrast, satikties ar sev vajadzīgāko, atbilstošāko mākslas darba atainojuma sižetu un formu. Demokrātijas kā rīcības principa dīgtspējas apstākļiem jābūt kultūraugiem labvēlīgākiem. Katra mākslinieka līdzdalība, ja to nenoraida žūrija profesionālo kritēriju dēļ, ir vēlama un nepieciešama, jo tā vairo redzējumu dažādību, paplašina ieskatus par acīm saskatāmo un ar prātu, sirdi tveramo. Galu galā tā ir zīme ikvienam – tavs darbs, domas, sajūtas ir nepieciešamas. Mākslinieka un skatītāja darbs, kas veido, nostiprina un bruģē ceļu uz garīgo labklājību.

Ceļš uz garīgo labklājību ir izaugsmes ceļš. Katram individuāli un sabiedrībai kopumā. Ceļš, kurš prasa pašdisciplīnu, sevis pārvarēšanu, garīgu piepūli un jaunas atklāsmes. Izaugsme bez robežām. To vēl nopietnāku, nozīmīgāku stiprina fakts, ka liela daļa Jāzepa Pīgožņa balvas konkursizstādes dalībnieku ir mākslas skolu pedagogi. Cilvēki, kuru mākslas jēgas, esības, pilnveides izzināšana, izpratne, izlīkumošana, izlietojums, izlēciens, izlidojums ir ar nākamības segumu. Ko ainavā un glezniecībā viņi atrod, spēj īstenot, tas skaidrības gaismā atspīd viņu audzēkņos. Kā process un rezultāts vienlaikus.

Latvijas sakoptība, izaugsme, cerīgums ir acīmredzami ik dienas katrā novadā un pagastā. Gribētos, lai tās visā krāšņumā paliek arī kā glezniecības vērtības ar mūžības elpu. Tad izstāde “Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā” turpinās savu likteni. Un pieci taps par desmit.

Ingrīda Burāne,
Mākslas zinātniece,
Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra vadītāja 

Jāzepa Pīgožņa balvu Latvijas ainavu glezniecībā 2015. gadā iedibināja Rīgas dome un Preiļu novada dome sadarbībā ar Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienību, Rīgas Sv. Pētera baznīcas pārvaldi, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeju, Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Mākslas akadēmiju, Jāņa Anmaņa Jauno talantu atbalsta fondu un idejas autoriem – kinorežisoru un gleznotāju Jāni Streiču un māksliniekiem Jāni Anmani un Jāni Strupuli. Šīs balvas mērķis ir atklāt Latvijas ainavas daudzveidību, aktualizēt un popularizēt Latvijas ainavas glezniecības tradīcijas, nodrošināt Latvijas ainavas glezniecības nozares attīstību un vienot Latvijas galvaspilsētas un novadu kultūras procesus.

2015. gadā Jāzepa Pīgožņa balvu Latvijas ainavu glezniecībā saņēma Latvijas Universitātes profesors, mākslinieks Roberts Muzis, 2016. gadā – māksliniece Silva Linarte, 2017. gadā – mākslinieks Aldis Kļaviņš, 2018. gadā – mākslinieks Jānis Plivda.

Šogad izstādei 359 darbus iesniedza 195 mākslinieki. Tas ir lielākais skaits kā autoru tā darbu ziņā, kāds izstādes vēsturē fiksēts. Žūrija ekspozīcijai Rīgā un Preiļu muzejā atstāja 88 autoru 110 darbus.

“Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” 2019. gada galvenajai balvai nominēti: Nugzars Paksadze ar darbu “Pārmaiņu vējš”, Alberts Pauliņš ar darbu “L. Van Bēthovenam”, Agra Ritiņa ar darbu “Tur plūst pilsēta”, Krišjānis Beļavskis ar darbu “Alus dīķis Mālpilī”, Ilze Muceniece-Adamaite ar darbu “Sudrabojums”, Uldis Zuters ar darbu “Pa ceļam, ziema” un Patrīcija Brekte ar darbu “Gaujas tilts”.

Pēdējās izmaiņas: 15.07.2019.