Preiļu novada dome 14. jūnijā rīko trešo mutisko izsoli par Preiļu novada pašvaldības nekustamā īpašuma “Skolas” Silajāņu pagastā atsavināšanu

17.05.2022.

Preiļu novada dome 2022. gada 14. jūnijā plkst. 09.00 attālinātā veidā ZOOM platformā rīko trešo mutisko izsoli par Preiļu novada pašvaldības nekustamā īpašuma ar kadastra Nr. 7676 004 0455 –“Skolas”, Silajāņu pagasts, Preiļu novads, kas sastāv no vienas zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 7676 004 0455, Skolas ielā 4, Silajāņos, Silajāņu pagastā, Preiļu novadā 4,5282 ha platībā,  un būvēm – bijušās divu stāvu Silajāņu  pamatskolas ēkas ar kadastra apzīmējumu 7676 004 0455 001 (ēkas kopējā platība 860,50 m2 ), otras divu stāvu skolas ēkas ar kadastra apzīmējumu 7676 004 0455 002 (ēkas kopējā platība 446,80 m2) un  saimniecības ēkas ar kadastra apzīmējumu 7676 004 0455 004 platībā 16,7 m2 atsavināšanu.

Ar izsoles noteikumiem var iepazīties ŠEIT.

Pieteikumi izsolei tiek pieņemti no sludinājuma publicēšanas dienas “Latvijas Vēstnesī” un novada domes mājas lapā www.preili.lv līdz 10.06.2022. plkst. 12.00 iesniedzot dokumentus Raiņa bulvārī -19, Preiļos.

Izsoles objekta sākumcena – EUR 24 583,50 EUR. Dalības maksa EUR 10,00 un nodrošinājums – EUR 2458,00 maksājams  novada domes kontā Nr. LV08UNLA 0026000130630, SEB banka.

Izsoles veids – mutiska izsole ar augšupejošu soli (izsoles solis EUR 100,00).

Nekustamā īpašuma daļas vadītāja
Vita Biezaite
Tālrunis: 65307328, e-pasts: vita.biezaite@preili.lv

Pēdējās izmaiņas: 17.05.2022.

Skolēni no Latgales pārstrādei nogādā nepilnas 2,5 tonnas izlietotu bateriju

Ir noslēgusies “Zaļā josta” rīkotā izlietoto bateriju vākšanas konkursa “Tīrai Latvijai” 2021./2022. mācību gada sezona, kuras ietvaros sadarbībā ar AS “BAO” pārstrādei nogādātas nepilnas 25 tonnas šo videi kaitīgo atkritumu – tas ir par 6 tonnām vairāk, nekā pērn. Konkursa laikā teju 75 tūkstoši Latvijas bērnu un jauniešu no 314 mācību iestādēm čakli iesaistīja savas ģimenes un draugus izlietoto bateriju vākšanā, kas tagad ir pārstrādātas vērtīgās otrreizējās izejvielās. Latgales reģionu konkursā pārstāvēja 52 izglītības iestādes, savācot 2467,5 kg izlietotu bateriju.

“Latgales reģiona mācību iestāžu audzēkņi ik gadu aktīvi iesaistās dažādās “Zaļā josta” rīkotās vides izglītības un ar atkritumu šķirošanu saistītās aktivitātēs, uzskatāmi parādot, ka rūpes par dabu latgaliešiem ir ļoti svarīgas,” stāsta “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa, uzsverot, ka Vislatvijas izlietoto bateriju vākšanas kampaņa “Tīrai Latvijai” nav izņēmums. Latgales reģionu izlietoto bateriju vākšanā šogad pārstāvēja 52 izglītības iestādes, kas ir par 10 dalībskolām vairāk, nekā pērn. Kopumā izdevies ne tikai savākt un pārstrādei nodot 2 tonnas 467,5 kg bateriju, bet arī izglītot bērnus, kādēļ izlietotās baterijas ir jāšķiro. “Zaļā josta” atgādina, ka izlietotas baterijas ir videi kaitīgi atkritumi, kuri, nepareizi apsaimniekoti, spēj ne tikai piesārņot augsni un gruntsūdeņus ar ķīmiskiem savienojumiem un smagajiem metāliem, bet arī radīt nopietnus veselības traucējumus. Tāpēc to pareiza apsaimniekošana ir īpaši būtiska. Dalība konkursā “Tīrai Latvijai” sniedz ne tikai acīmredzamu ieguldījumu vides stāvokļa uzlabošanai, bet arī māca ilgtermiņā bērniem un jauniešiem pareizas atkritumu apsaimniekošanas pamatprasmes.

Šajā mācību gadā aktīvākās izglītības iestādes bateriju vākšanā Latgales reģionā ir Preiļu 2. vidusskola, kuras audzēkņi savākuši 357 kg bateriju, J. Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzija, kuras audzēkņi savākuši pārstrādei 218 kg izlietotu bateriju, kā arī Vārkavas vidusskola, kuras audzēkņi pārstrādei nogādāja 105 kg bateriju.

No pirmsskolas izglītības iestādēm Latgalē labākos rezultātus uzrādīja Viļānu pilsētas un Bērzkalnes pirmsskolas izglītības iestādes, attiecīgi savācot 101,7 un 101 kg bateriju.

Savukārt, rēķinot, cik daudz izlietotu bateriju savācis vidēji katrs mācību iestādes audzēknis,  savu čaklumu Latgales reģionā visvairāk apliecināja Bērzkalnes pirmsskolas izglītības iestādes audzēkņi, katrs pārstrādei nogādājot vidēji 5,05 kg bateriju. Arī citas Latgales reģiona pirmsskolas izglītības iestādes šogad naski iesaistīja audzēkņu ģimenes vides attīrīšanā no potenciālā bateriju radītā piesārņojuma. Rezultātā Audriņu pirmsskolas izglītības iestādes audzēkņi katrs vidēji pārstrādei nodevis 1,88 kg bateriju. Turpretī Balvu pirmsskolas izglītības iestādes “Pīlādzītis” audzēkņi katrs vidēji savācis 1,84 kg izlietotu bateriju.

Aktīvākais Latgales reģiona novads pēc savāktā bateriju apjoma arī šogad nemainīgi kā pērn ir Daugavpils pilsēta un novads. Izlietoto bateriju vākšanā iesaistoties 18 izglītības iestādēm, savākti 681,5 kg bateriju. Aktīvākās novada skolas šogad ir J. Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzija (savākti 218 kg bateriju), Daugavpils pilsētas 3. pirmsskolas izglītības iestāde (savākti 97 kg bateriju) un Daugavpils 15. pirmsskolas izglītības iestāde (savākti 75 kg bateriju).

No Rēzeknes pilsētas un novada, konkursā “Tīrai Latvijai” aktīvi iesaistoties 13 izglītības iestādēm, savākti 627,2 kg bateriju, kas ir teju divreiz vairāk, nekā pērn. Aktīvākie bateriju vācēji novada mācību iestādēs šogad ir pirmsskolas vecuma bērni ar ģimenēm – Rēzeknes pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde “Vinnijs Pūks”, kuras audzēkņi savāca 299 kg bateriju, Rēzeknes pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde “Bitīte”, kuras skolēni pārstrādei nogādāja 93,5 kg bateriju, un Grišānu pirmsskolas izglītības iestāde, savācot 91,5 kg bateriju.

Preiļu pilsētu un novadu bateriju vākšanā pārstāvēja 3 izglītības iestādes, savācot 441 kg bateriju. Lielākais pienesums bateriju vākšanā bija Preiļu 2. vidusskolai, kuras skolēni savāca 357 kg bateriju. Salas pamatskolas audzēkņi pārstrādei nogādāja 51 kg bateriju, savukārt Pelēču pamatskolas audzēkņi savāca 33 kg bateriju.

Izlietoto bateriju vākšanas konkursu “Tīrai Latvijai” organizēja “Zaļā josta” sadarbībā ar AS “BAO” un Valsts izglītības satura centru. Plašāka informācija par kampaņu “Tīrai Latvijai” atrodama vietnē www.tirailatvijai.lv.

Papildu informācija:

Laima Kubliņa, 26710793, laima.kublina@zalajosta.lv, www.zalajosta.lv

Informāciju sagatavoja
Laima Kubliņa
SIA “Zaļā josta” mārketinga vadītāja

Preiļu novada pašvaldība īstenos divus projektus Aglonā

Preiļu novada pašvaldība saņēmusi Lauku atbalsta dienesta apstiprinājumu par divu jaunu projektu realizēšanu Preiļu novada Aglonā. Viens no projektiem paredz kāpšanas sienas un ODMI bloku iegādi Aglonas pagasta iedzīvotāju sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai,  otra projekta ietvaros tiks ierīkots apgaismojums Aglonas nūjošanas – slēpošanas trasē.

“Kāpšanas sienas un ODMI bloku iegāde Preiļu novada pašvaldības Aglonas pagasta iedzīvotāju sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai” – šī projekta ietvaros tiks iegādāta kāpšļu siena un ODMI bloki, kas tiks izvietoti Aglonas bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas centrā “Strops”. ODMI bloki ir viegli, mīksti, liela izmēra, ūdensizturīgi būvbloki bērniem ar neskaitāmām konstrukciju iespējām un tas ir lielisks rotaļu elements tā neierasti lielā un vieglā izmēra dēļ. Kopā ar kāpšļu sienu šis būs jauns un saistošs veids, kā bērniem un jauniešiem atpūsties “Stropā”. Projekta attiecināmās izmaksas ir 6292.94 EUR, t.sk. publiskais finansējums 5663.65 EUR.

“Aglonas nūjošanas – slēpošanas trases apgaismojuma ierīkošana” – projekta laikā paredzēts izbūvēt apgaismojumu trasē,  kas 1,45 km garumā ved gar Aglonas vidusskolu, gar Cirīša ezera krastu, blakus estrādei un pie pludmales. Rezultātā iedzīvotājiem tiks paplašinātas trases izmantošanas iespējas, īpaši rudens/ziemas sezonā, kad dienas ātri satumst. Attiecināmās projekta izmaksas ir 27327.85 EUR, t.sk. publiskais finansējums 24595.06 EUR.

Informāciju sagatavoja
Preiļu novada pašvaldības Attīstības, investīciju un inženiertehniskās daļas
projektu vadītāja Ingūna Barkeviča

Preiļu novada Labklājības pārvalde izsludina atklātu konkursu uz SAC “Vārkava” ārsta palīga amatu

16.05.2022.

Preiļu novada Labklājības pārvalde (Reģ.Nr.90010825446) izsludina atklātu konkursu uz SAC “Vārkava” ārsta palīga (profesijas kods 2240 01) amatu (1 vakance uz pilnu slodzi, uz nenoteiktu laiku).

Galvenie amata pienākumi un uzdevumi:

  • Vadīt medicīniskās aprūpes darbu un nodrošināt medicīnisko pakalpojumu pieejamību Iestādes klientiem.
  • Pārzināt Iestādes klientus, viņu vajadzības, sniegt palīdzību klientiem, uzraudzīt tos, konsultēt, sniegt medicīnisko palīdzību vecuma pensionāriem un invalīdiem savu pienākumu robežās, veikt Klienta medicīniskās aprūpes dokumentācijas kārtošanu.
  • Veikt pirmo palīdzību 1.līmenī klientam viņa dzīvībai kritiskās situācijās, sniegt konsultācijas.
  • Pēc nepieciešamības klientu pavadīšana uz pieņemšanu pie ģimenes ārstiem, uz konsultācijām pie medicīnas speciālistiem (uz slimnīcām) un informācijas sniegšana par klientu veselības stāvokli.
  • Rakstīt pieprasījumu zāļu iegādei un nodrošināt medikamentu izrakstīšanu pie ģimenes ārstiem klientu ārstēšanai.
  • Nodrošināt precīzu un drošu medikamentu saņemšanu Iestādes klientiem: zāļu un aprūpes līdzekļu iegāde / piegāde no aptiekām , zāļu izplatītājiem, u.c.
  • Saskaņot ēdiena ēdienkartes un būt atbildīgam par ēdienu apjoma un sastāvdaļu atbilstību normatīvo aktu prasībām.
  • Sekot Iestādes iemītnieku personīgās higiēnas prasību ievērošanai, klientu istabu un sanitāro mezglu tīrībai dežūras laikā.

 

Prasības pretendentiem (-ēm):

  • 1. līmeņa profesionālā augstākā izglītība (4.profesionālais kvalifikācijas līmenis), ārsta palīga kvalifikācija.
  • Valsts valodas zināšanas atbilstoši 2009. gada 7. jūlija MK noteikumu Nr. 733 prasībām C1 (ja izglītība nav iegūta latviešu valodā), teicama latviešu gramatikas prasmes.
  • Vēlams sertifikāts specialitātē.
  • Reģistrācija Ārstniecības personu reģistrā.
  • Praktiska darba pieredze un atbilstošas prasmes atbilstošā amatā vismaz viens gads.
  • Pārzināt ar nozari saistītos tiesību aktus un standartus.
  • Pārzināt darbā izmantojamo tehnisko līdzekļu darbības principus un lietošanas noteikumus.
  • Prasme lietot E-veselības sistēmu.
  • Datora lietotāja prasme augstā līmenī (MS Word, Excel, Interneta pārlūkprogrammas), iemaņas darbā ar biroja tehniku.
  • Atbildīga attieksme pret darbu un precizitāte pienākumu izpildē.

Piedāvājam:

  • Pilnu darba slodzi (summētais darba laiks).
  • Atsaucīgu kolektīvu.
  • Labus darba apstākļus.
  • Atalgojumu 1090,00 EUR (pirms nodokļu nomaksas).
  • Noteiktas Iestādes darbinieku sociālās garantijas.

Iesniedzamie dokumenti:

  • Motivācijas vēstule (aprakstot savu līdzšinējo pieredzi, kas palīdzēs vadīt medicīniskās aprūpes darbu un nodrošināt medicīnisko pakalpojumu pieejamību SAC “Vārkava” klientiem).
  • Dzīves gājuma apraksts (CV).
  • Izglītību un kvalifikāciju apliecinošu dokumentu kopijas.

Konkursa nolikums (ŠEIT).

Plānotais darba attiecību uzsākšanas laiks  2022. gada 06. jūnijs.

Amata pretendentu pieteikšanās un nepieciešamo dokumentu iesniegšanas termiņš –  līdz 2022. gada 30. maija plkst. 16.00.

Nepieciešamos dokumentus, kas ievietoti slēgtā aploksnē ar norādi “Konkursam uz Labklājības pārvaldes SAC “Vārkava” ārsta palīga amatu”, var iesniegt:

  • personīgi Labklājības pārvaldes lietvedei (2.stāvs, 6.kab.) Aglonas ielā 1a, Preiļos;
  • sūtot tos pa pastu (tiks izskatīti līdz 30.05.2022. plkst.16.00 pa pastu saņemtie iesniegumi) uz adresi: Preiļu novada Labklājības pārvalde, Aglonas iela 1a, Preiļi, LV-5301;
  • sūtot uz e-pastu parvalde@preili.lv, ar norādi “Konkursam uz Labklājības pārvaldes SAC “Vārkava” ārsta palīga amatu”.

Papildu informāciju iespējams iegūt, zvanot SAC “Vārkava” vadītājai Lidijai Krasnais pa tālruni 28440356.

Konkursa komisija sazināsies tikai ar tiem pretendentiem, kuri tiks uzaicināti uz darba interviju.

 

Pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi atbilstoši normatīvajiem aktiem nodarbinātības jomā. Iesniedzot pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, pretendents apliecina, ka piekritis konkursa noteikumiem un fiziskas personas datu apstrādei. Atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas 13. panta 1. punktam, sniedzam informāciju par iesniegto personas datu apstrādes tālākajām darbībām Preiļu novada pašvaldībā: personas datu apstrādes pārzinis ir Preiļu novada pašvaldība, Raiņa bulvāris 19, Preiļi, Preiļu novads, LV-5301, tālr.65322766; datu apstrādes juridiskais pamats – Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta b) apakšpunkts un c) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta b) apakšpunkts un Darba likums.

Preiļu novada pašvaldības un tās iestāžu komandām pievienojas jauni speciālisti

Preiļu novada pašvaldībai, atbilstoši likumu normām, ar savu ikdienas darbu jānodrošina noteiktas funkcijas un uzdevumi, lai virzītu novadu uz attīstību dažādās jomās. Lai veiksmīgi realizētu ieceres un izpildītu saistošās funkcijas, svarīgi piesaistīt zinošus speciālistus un veidot spēcīgu komandu. Maija mēnesī vakantajās amatu vietās konkursu rezultātā piesaistīti vairāki jauni darbinieki.

Saunas pagasta pārvaldes vadītāja turpmāk būs Māra Pudnika.
Preiļu novada dome 28. aprīļa sēdē nobalsoja par Māras Pudnikas apstiprināšanu amatā. Līdz šim Māra bija pagasta pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja un aprīlī atklātā konkursā pieteica savu kandidatūru, lai arī turpmāk rūpētos par Saunas pagasta attīstību. Māras profesionālā izglītība, kā arī ilggadēja pieredze saistīta ar kultūru un mākslu. Viņa ieguvusi augstāko izglītību mākslas projektu vadībā un daudzus gadus vadījusi Aizkalnes tautas namu. Pirms administratīvās reformas bijusi arī Preiļu novada domes deputāte un sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas vadītāja. Māra jau paspējusi iepazīties ar Saunas pagasta cilvēkiem, redzējusi reālo situāciju un zina, kas ir svarīgākie risināmie jautājumi turpmākajam darbam.

Attīstības, investīciju un inženiertehnisko daļu vadīs Iveta Piziča.
16. maijā darba tiesiskās attiecības Preiļu novada pašvaldībā uzsāk Iveta Piziča. Pirms tam Iveta strādājusi Rēzeknes novada un Viļānu novada attīstības daļās. Viņa ir ieguvusi augstāko izglītību ekonomikā, saņēmusi Vācijas ekonomikas un pārvaldes Akadēmijas sertifikātu projektu vadībā, šobrīd mācās arī Rīgas Tehniskajā universitātē. Iveta uzsver: “Attīstības, investīciju un inženiertehniskās daļas pamatuzdevums ir nodrošināt pašvaldības stabilu izaugsmi, un būtisks priekšnoteikums ir zinoša, radoša un saliedēta komanda. Šobrīd piedzīvojam globālas un vietējas pārmaiņas – ģeopolitiskā situācija, klimata izmaiņas, energoresursu un izejvielu izmaksu pieaugums, reformas.  Svarīgi, grūtības un izaicinājumus izmantot kā virzītājspēku, iespēju augt un attīstīties. Novēlu mums visiem būt atvērtiem un elastīgiem, jo pasaule mainās un arvien aktuāls ir Raiņa teiciens, ka “pastāvēs, kas pārvērtīsies””.

Vecākā komercdarbības speciālista darbu pašvaldībā veiks Ingūna Bramane.
Ingūnas līdzšinējā darba pieredze saistīta ar finanšu jomu un projektu vadību. Viņa guvusi pieredzi darbā ar bankām, investoriem, ES struktūrfondiem, realizējot dažādus investīciju projektus, kā arī veiksmīgi darbojusies ar finanšu analizēšanu un komandas vadību. Ingūna ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu vadībzinībās, studējusi arī tiesību zinības un regulāri papildina zināšanas dažādos kursos, kas noteikti ļaus ar jaunu skatījumu paraudzīties uz uzņēmējdarbības procesiem novadā un virzīt jomas attīstību.

Kultūras un tūrisma pārvaldes komandai pievienojas vairāki darbinieki:

Pelēču kultūras namu vadīs Diāna Laizāne.
Diānas saknes meklējamas Stabulnieku pagastā, kur viņa absolvējusi Dravnieku pamatskolu. Pēc pamatizglītības iegūšanas, viņas tālākais ceļš cieši saistījies ar mūziku un kultūru. Diāna ir dziedātāja, mūzikas pedagoģe un vokālo ansambļu vadītāja. Mācījusies Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolā, vēlāk Daugavpils Universitātē, kur joprojām turpina maģistrantūras studijas. Diāna aktīvi darbojusies kā skatuves māksliniece un tagad savu pieredzi liks lietā, lai attīstītu Pelēču pagasta kultūras dzīvi.

Saunas tautas nama vadītāja amatam izraudzīts Agris Pastars.
Saunas TN vadītājs Agris Pastars ir aktīvs jaunietis, kurš pašlaik studē pedagoģiju Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā. Par izaicinājumiem kultūras jomā Agris saka : “Runājot par kultūras attīstības vīziju, Saunas pagastu es redzu kā vietu, kas aizvien skaidrāk apzinās sevi kā unikālu Preiļu novada kultūras dzīves sastāvdaļu, kā vietu, kas spēj apburt ar savām tradīcijām, unikālajiem apskates objektiem un aktīvajiem pagasta iedzīvotājiem!”

Tūrisma attīstības un informācijas centra tūrisma darba organizatora pienākumus veic Maira Šuksta.
Šajā amatā Maira darbojas aptuveni mēnesi un pati atzīst, ka ir gandarīta par iespēju sevi attīstīt, pilnveidot un realizēt tūrisma jomā dzimtajā novadā. Maira ieguvusi bakalaura grādu uzņēmējdarbībā kā ārējo sakaru struktūrvienības vadītāja, vēlāk studējusi ekotūrismu, kas bijis viens no labākajiem lēmumiem viņas pilnveidošanās ceļā. Līdzšinējā darba pieredze bijusi plaša un vērtīga.  Vairākus gadus Maira darbojusies kā klientu apkalpošanas speciālists dažādos uzņēmumos, kā arī strādājusi viesnīcu tīklā Grecotel Grieķijā, kas devis vērtīgu pieredzi tieši darbā ar klientiem. Tāpat Maira savus spēkus izmēģinājusi uzņēmējdarbībā un atzīst, ka, lai arī agrāk ir domājusi doties uz kādu lielāku pilsētu, kur iespēju būtu vairāk, veidojot ģimeni, sapratusi, ka Preiļi ir pievilcīga vieta ģimenēm un ka vēlas palikt šeit un ieguldīt savu darbu un laiku, lai sniegtu pienesumu tagad jau TAIC komandā.

Aglonas tūrisma informācijas centrā darbu uzsākusi Vita Vanaga.
Darbu Aglonā kā Preiļu novada Tūrisma attīstības un informācijas centra tūrisma darba organizatore ir uzsākusi Vita Vanaga, kuras saknes meklējamas Aglonā. Viņa ieguvusi mākslas projektu vadītāja kvalifikāciju Daugavpils Universitātē, papildinājusi zināšanas mediju, komunikācijas un vizuālās reklāmas jomā. Līdz šim Vita strādāja par Višķu pagasta Sabiedriskā centra vadītāju. Viņai ļoti rūp apkārtējā vide un Latgales ilgtspējīga attīstība, un šajā neilgajā laika posmā TAIC kolēģi novērtējuši Vitu kā iejūtīgu personu ar ļoti plašu interešu klāstu.

Sīļukalna kultūras nama vadītāja turpmāk būs Agnese Solozemniece.
Agnese dzimusi un augusi muzikālā ģimenē, kur visos svētkos un sanākšanās skanējusi mūzika, tādēļ likumsakarīgi, ka savu profesionālo izglītību viņa ieguvusi tieši mūzikas jomā. Agnesei vienmēr paticis organizēt dažādus pasākumus, veidot scenārijus un uzstāties, ko viņa dara jau 27 gadus, strādājot mūzikas skolā. Līdz šim Agnese vadījusi vairākus vokālos ansambļus Sīļukalna kultūras namā, bet brīdī, kad ilggadējā KN vadītāja pieņēma jaunus profesionālos izaicinājumus, arī Agnese nolēma uzsākt jaunu ceļu. Kā pati atzīst, amatiermākslas kolektīviem līdz šim vienmēr bijis liels atbalsts no KN vadības, tāpēc Agnese ir apņēmības pilna enerģiski strādāt, lai turpinātu pagastā iedibinātās labās tradīcijas, pulcējot skatītājus un klausītājus uz dažādām kultūras norisēm.

Informāciju sagatavoja
Preiļu novada pašvaldības Sabiedrības iesaistes un mārketinga daļa
un Kultūras un tūrisma pārvalde

Preiļu novada Pelēču pagastā maina pasta nodaļas darbības modeli un darbalaiku

Zemā pasta pakalpojumu pieprasījuma dēļ Preiļu novada Pelēču pagastā no 2022. gada 15. jūnija tiek mainīts Pelēču pasta nodaļas darbības modelis un darbalaiks, pielāgojot to iedzīvotāju reālajām vajadzībām. Turpmāk Pelēčos visi pasta pakalpojumi katru darbdienu no plkst. 11.00 līdz 12.00 tiks nodrošināti līdzšinējā atrašanās vietā Liepu ielā 6 vai arī iedzīvotāji varēs izvēlēties tos saņemt pie pastnieka savā dzīvesvietā.

Ņemot vērā niecīgo pasta pakalpojumu pieprasījumu Pelēču pasta nodaļā, kas rada Latvijas Pastam ikgadējos zaudējumus vairāk nekā 3700 eiro apmērā, tiek mainīts pasta nodaļas darbības modelis un darbalaiks, bet iedzīvotājiem arī turpmāk būs ērti pieejami visi nepieciešamie pasta pakalpojumi.

Tāpat kā līdz šim, Pelēču pasta pakalpojumu sniegšanas vietā iedzīvotājiem būs pieejami visi pasta pakalpojumi un arī citi pakalpojumi, kurus nodrošina Latvijas Pasts: vienkāršu un ierakstītu iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences saņemšana un nosūtīšana, iekšzemes un pārrobežu pasta paku saņemšana un nosūtīšana, pastmarku un aplokšņu iegāde, preses izdevumu abonēšana, iemaksas Pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā, naudas pārvedumu izmaksa, komunālo maksājumu un citu rēķinu apmaksa un komercpreču iegāde.

Jebkuram reģionu iedzīvotājam jau patlaban ir plašas iespējas saņemt nepieciešamos pasta pakalpojumus arī pie pastnieka tieši savā dzīvesvietā. Pastnieks klienta dzīvesvietā nodrošina tos pašus pakalpojumus, kas pieejami pasta pakalpojumu sniegšanas vietā: vēstuļu korespondences un pasta paku sūtījumu piegādi, pieņemšanu un nosūtīšanu, pastmarku un aplokšņu iegādi, preses izdevumu abonēšanu, naudas pārvedumu un pensijas saņemšanu, komunālo un citu rēķinu apmaksu, iemaksas PNS kontā, komercpreču iegādi u.c.

Ar pastnieka starpniecību Pelēču iedzīvotājiem iespējams saņemt arī skaidras naudas izmaksu no PNS konta. Šo un pārējos pastnieka pakalpojumus dzīvesvietā iespējams saņemt, iepriekš sazinoties ar Latvijas Pasta Klientu centru pa tālruni: 27008001 vai 67008001.

Saņemot aicinājumu par reģistrēta sūtījuma izņemšanu, iedzīvotājiem ir iespēja pieteikt sūtījuma bezmaksas saņemšanu Pelēču pasta pakalpojumu sniegšanas vietā, iepriekš zvanot pa tālruni 67008001, 27008001 un norādot datumu, kurā klients vēlas saņemt sūtījumu. Savukārt, apmeklējot Preiļu 1.pasta nodaļu Raiņa bulvārī 21, sūtījumu saņemšana bez iepriekšēja pieteikuma iespējama pirmdienās–piektdienās no plkst. 8.00 līdz 17.00.

Pasta pakalpojumu sniegšanas vietu skaitu un izvietojumu nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Par universālā pasta pakalpojuma saistību noteikšanu, kas paredz, ka Latvijas Pastam katra novada teritoriālajā vienībā ir vismaz viena pasta pakalpojumu sniegšanas vieta.

Pelēču iedzīvotāji par pasta pakalpojumu saņemšanas iespējām no 2022. gada 15. jūnija tiks informēti ar īpašiem paziņojumiem savās pastkastītēs, sākot ar 16. maiju.

 

Par VAS Latvijas Pasts

Latvijas Pasts nodrošina plašāko pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, uzturot vairāk nekā 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietu. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. Latvijas Pasts ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā ap 3000 darbinieku. Uzņēmuma iekšzemes sūtījumu piegādes kvalitātes mērījumus veic viena no Latvijas vadošajām tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūrām Kantar TNS, savukārt pārrobežu sūtījumu piegādes kvalitātes kontroles mērījumi tiek nodrošināti Starptautiskās pasta korporācijas (International Post Corporation) ietvaros ar izpētes kompāniju Kantar TNS, Ipsos un Quotas starpniecību.

Sīkākai informācijai:
Vineta Kļaviņa | Vecākā sabiedrisko attiecību projektu vadītāja
Mob.: +371 26722585
E-pasts: pr@pasts.lv; vineta.klavina@pasts.lv

Donoru diena Preiļos 30. maijā

 

Ikviens no jaunizveidotā Preiļu novada iedzīvotājiem, ikviens no mums var izdarīt labu darbu un palīdzēt izglābt kāda līdzcilvēka dzīvību! 30. maijā no plkst. 8.00 līdz plkst. 12.00, Preiļu slimnīcā norisināsies Donoru diena. Nāc un iesaisties! Lai dzīvība nepārtrūkst! Valsts asinsdonoru centrs.

Uzmanību! Donoru diena norisināsies SIA “Preiļu slimnīca” PS FIT telpās, ieeja no Talsu ielas puses.

 

SIA “Preiļu slimnīca”
sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Naglis

Kas ir Preiļu krauklis?

2012. gadā tika apstiprināts Vladimira Ladusāna izstrādātais Preiļu novada ģerbonis. Tieši desmit gadus vēlāk jaunizveidotā Preiļu novada deputāti apstiprinājuši, ka arī pēc administratīvi teritoriālās reformas tiks saglabāts šis pats ģerbonis. Tā heraldiskais apraksts vēsta, ka Preiļu novada ģerbonī ir attēlots melns krauklis zelta laukā, aiz tā kreisajā pusē zaļa četrlapu āboliņa lapa, kas savulaik simbolizēja četras apvienotās lauku teritorijas, bet nu ieguvis jaunu nozīmi, parādot Vārkavas, Riebiņu, Aglonas un Preiļu apvienošanos.

Krauklis, kā simbols, jau izsenis saistīts ar Preiļu novadu. 1938. gadā Valsts prezidents Kārlis Ulmanis apstiprināja Preiļu pilsētas ģerboni, kurā arī bija attēlots melns krauklis zelta laukā. Šī putna attēls ģerbonim izraudzīts tāpēc, ka arī Preiļu ilggadējo īpašnieku Borhu ģerbonī bija attēloti kraukļi — gudrie, uzmanīgie, drošsirdīgie, spēcīgie putni.

Nereti arī vietējie mākslinieki un amatnieki kraukļa tēlu izvēlējušies attēlot savos darbos. Krauklis iemūžināts gan gleznās, gan audeklos, keramikā, kokā un metālā. Pirms kāda laika Preiļu novada pašvaldība iegādājās vietējā mākslinieka Aleksandra Nesterjuka, kurš pārstāv uzņēmumu “Nester Custom”, radīto metāla kraukli. Tagad krauklis atradis savu mājvietu pie jauniešu centra “Četri”, kur priecēs gan vietējos iedzīvotājus, gan viesus. Krauklis veidots no metāla rezerves daļām, apvieno pagātni ar mūsdienīgiem risinājumiem un spilgti attēlo jaunā Preiļu novada vērtības – ilgtermiņa domāšana, spēja pielāgoties, transformācija, cieņa pret pagātnes vērtībām, bet vienlaikus stingrs skats nākotnē.

Informāciju sagatavojusi
Preiļu novada pašvaldības
Sabiedrības iesaistes un mārketinga daļa

 

Preiļu pils pirmajā stāvā aktīvi norit atjaunošanas darbi

13.05.2022.

Preiļu novada pašvaldība turpina īstenot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstītā projekta “Preiļu pils 1. stāva atjaunošana komercdarbības attīstības nodrošināšanai” realizāciju, kura mērķis ir atjaunot Preiļu muižas kompleksa objekta – Preiļu pils pirmo stāvu, piemērojot to restorāna un gastronomijas tūrisma pakalpojumu sniegšanai. Projektā paredzēti pils pirmā stāva atjaunošanas darbi, kā arī ārējo inženiertīklu izbūve un pils pieslēgšana pilsētas ūdensapgādes, kanalizācijas un apkures sistēmai, kā arī elektropieslēguma un elektronisko sakaru tīklu pieslēguma izveide. Paredzēta pils fasādes krāsošana un apkārtējās teritorijas labiekārtošana, tajā skaitā grantētu celiņu un teritorijas apgaismojuma izbūve.

Preiļu novada pašvaldības būvinženieris Normunds Dudeničs informēja, ka šobrīd Preiļu pils pirmā stāva iekšdarbi jau paveikti par 30% – saudzīgi veikta iekšējo mūra sienu tīrīšana, saglabājot iepriekš atklātos vēsturiskos sienu dekorus, bojātā apmetuma noņemšana, izmantojot rokas instrumentus, sienu apstrāde ar līdzekli pret bioloģisko apaugumu. Bojātās iekšējo mūru sienas būvnieki atjaunojuši tās pārmūrējot. Paralēli tikusi veikta sienu apmetuma izveide atbilstoši vēsturiskai tehnoloģijai – izmantojot sijātu granti un veldzētu kaļķu mīklu. Ir izņemta liekā grunts visā pirmā stāva platībā, kā arī sagatavota blietēta pamatne un ieklāts grīdas siltinājuma slānis. Veikti bojāto būvkonstrukciju atjaunošanas darbi – pārsedžu atjaunošana un pirmā stāva pasijas nostiprināšana. Šobrīd notiek darbi pie atvērumu izbūves starpstāvu pārsegumos, kas paredzēti ventilācijas un kanalizācijas sistēmu starpstāvu šķērsojumiem.

“Pilnā sparā rit iekšējo inženiersistēmu izbūves darbi – tiek izbūvēta elektroinstalācija, apkures sistēma, ūdensapgāde un kanalizācija, kā arī uzsākti darbi pie ventilācijas un kondicionēšanas sistēmu izbūves. Tuvāko dienu laikā plānots uzsākt intensīvu ārējo inženiertīklu izbūves darbus. Ir pasūtīti vēsturiska dizaina radiatori, pēc kuru montāžas pirmajā stāvā tiks veikta grīdas pamatnes betonēšana. Darbu izpilde no kopējā apjoma šobrīd sastāda ap 15% , taču jāņem vērā, ka šis apjoms ir pret Līguma summu, nevērtējot darbietilpību. Darbus plānots pabeigt un objektu nodot ekspluatācijā līdz šī gada nogalei,” informē N. Dudeničs.

Veicot remontdarbus vēsturiskā ēkā, būvniekam ir jāpārvar dažādi izaicinājumi un nemitīgi jāmeklē risinājumi, kā ar ierobežotiem resursiem, tehniski veicot nepieciešamos būvdarbus, saglabāt objekta vēsturiskās liecības un maksimāli sasniegt arhitekta vīziju. Darba procesa virzības un rezultāta pamatā ir aktīva visu iesaistīto pušu komunikācija, uzskata SIA “Preiļu celtnieks” valdes loceklis un projektu vadītājs Egils Stikāns: “Šajā procesā ir iesaistīti ļoti daudzi cilvēki – par arhitektūru atbild viens inženieris, par elektrību cits, par apkures sistēmu vēl cits, par vājstrāvas sistēmu izbūvi vēl pavisam cits speciālists, katram ir savi plāni, tad nu mēs būvniecības procesā tiekamies un liekam to bildi kopā, lai tiktu sasniegts projekta mērķis. Mums kā būvniekam šis pils projekts ir ļoti tuvs, šai ēkai arī no būvniecības puses raugoties, ir interesanta vēsture. 1930. gadā, kad tika veikti pils pārbūve lauksaimniecības skolas vajadzībām, izdarītie būvniecības darbi nesakrita ar tā laika būvinženiera sastādīto plānu, jo līdzekļi tika izlietoti tur, kur tas bija vairāk nepieciešams. Arī mums ir līdzīgi, mēs primāri veicam tos darbus, kas ēkai ir visvairāk nepieciešami – pirmajā un otrajā posmā veicām konstrukciju stiprināšanu, logu rekonstrukciju,  tagad trešajā – inženiertīklu izbūvi. Veidojot ventilācijas, apkures, elektrības, vājstrāvas sistēmas izveidi ir jāievēro zināmi noteikumi. Uz papīra plānos viss izskatās labi, bet dzīvē daudz kas nesakrīt, tādēļ regulāri ir nepieciešams projektā veikt izmaiņas.”

Pils pirmā stāva kreisajā spārnā tiks veidota 5 D ekspozīciju zāle, kur caur dažādām sensorām iekārtām, zāles apmeklētāji tiks iepazīstināti ar Preiļu novada amatnieku stāstiem. Šī aktivitāte tiks īstenota pārrobežu projekta ietvaros. Savukārt, pils labais spārns pēc darbu pabeigšanas atklātā izsolē tiks nodotas nomā komersantam restorāna izveidei. Projektā ir paredzēts, ka restorāns kalpos gan kā ēdināšanas iestāde, gan arī vienlaikus sniegs gastrotūrisma pakalpojumus – rīkos tematiskas ēdienu gatavošanas meistardarbnīcas, Latvijas šefpavāru meistarklases, dažādu vēstures laika posmu ēdiena gatavošanas darbnīcas u.c. Restorāna zonas tālāka ierīkošana paliek īrnieka ziņā, jo katram komersantam ir savs redzējums gan par apdares materiālu izmantošanu, gan virtuves iekārtu izvietojumu un citiem telpas iekārtošanas jautājumiem.

“Veicot pils renovācijas darbus, nevaram to atjaunot tādu, kāda tā bijusi senāk, jo liecību un fotogrāfiju ir palicis maz. Šeit ir svarīgi uzticēties galvenajam arhitektam un censties viņa ideju izpildīt praktiski, dažreiz tas nav iespējams tehniski un tad ir jāmeklē kompromisi. Mums ir paveicies, ka varam strādāt ar labākajiem sava aroda profesionāļiem – arhitekte Marinu Mihailovu un arhitektu Arturu Lapiņu (“Arhitektoniskā izpētes grupa” SIA) par būvniecības darbu procesu stāsta Egils Stikāns.

Projekta  Nr. 3.3.1.0/20/I/011 “Preiļu pils 1. stāva atjaunošana komercdarbības attīstības nodrošināšanai” kopējais finansējums ir 949 723,12 euro, no tiem attiecināmie izdevumi 868 712,89 euro, ERAF finansējums 300 000,00 euro, valsts budžeta dotācija 15 882,35 euro, pašvaldības finansējums 456 553,75 euro, privātais attiecināmais finansējums 96 276,79 euro.

 

Informāciju sagatavojusi
Preiļu novada pašvaldības
Sabiedrības iesaistes un mārketinga daļa

Aizvadīts XVII Latvijas mūzikas skolu Jauno vokālistu konkurss “Dziedu Dievmātei”

12.05.2022.

Š. g. 11. maijā Aglonas bazilikas Baltajā zālē jau 17. reizi notika Latvijas mūzikas skolu Jauno vokālistu konkurss “Dziedu Dievmātei”. Šogad konkursā dalību ņēma 43  audzēkņi no 11 Latvijas mūzikas skolām.

Konkursa mērķis ir pilnveidot audzēkņu uzstāšanās prasmes un skatuves kultūru, kā arī popularizēt akadēmiskās dziedāšanas vērtības, sekmēt latgaliešu un garīgās mūzikas kultūru tradīciju saglabāšanu. Nolikums paredzēja, ka audzēkņiem jāizpilda savai vecuma grupai noteikta obligātā Dievmātei veltītā dziesma un brīvas izvēles Latgales novada tautas dziesma bez pavadījuma. Jauno vokālistu veikumu šajā gadā vērtēja: Ieva Lazdāne (ilggadēja Aglonas bazilikas Kora skolas direktore, konkursa “Dziedu Dievmātei”  aizsācēja), Aira Birziņa (diriģente, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas profesore), Andžella Goba (Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas asociētā profesore).

Konkursa “Dziedu Dievmātei 2022” konkursa rezultāti:

  • A1 grupa:
    1.vieta Elizabetei Mozumačai (skolotāja Maruta Veļičko, Staņislava Broka Daugavpils mūzikas vidusskola)
    1.vieta Agnesei Dzalbei (skolotāja Baiba Klepere, Lielvārdes Mūzikas un mākslas skola)
    2.vieta Justīnei Plotei (skolotāja Baiba Klepere, Lielvārdes Mūzikas un mākslas skola)
    2.vieta Karolīnai Teilānei (skolotāja Aija Razumovska, Ludzas Mūzikas pamatskola)
    3.vieta Viktorijai Kozlovskai (skolotāja Lolita Greitāne, Balvu Mūzikas skola)
    3.vieta Ramonai Priskurelai (skolotāja Aija Razumovska, Ludzas Mūzikas pamatskola)
    Atzinība Alisei Apinei (skolotāja Ilze Grēvele–Skaraine, Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola)
    Atzinība Esterei Krivtežai (skolotāja Guntra Kuzmina–Jukna, Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola)
    Atzinība Samantai Vēverei (skolotāja Danuta Kārkliniece, Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola)
    Atzinība Kristai Vidžei (skolotāja Anita Cinkmane, Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skola)
    Atzinība Marijai Terēzei Šmitei (skolotāja Evita Konuša, Ogres Mūzikas un mākslas skola).
  • A2 grupa:
    1.vieta Mārcim Poševam (skolotāja Linda Vītola, Balvu Mūzikas skola)
    2.vieta Kirilam Brigam (skolotāja Danuta Kārkliniece, Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola)
    3.vieta Intaram Andersonam (skolotāja Evita Konuša, Lielvārdes Mūzikas un mākslas skola)
    3.vieta Markusam Slavinskim (skolotāja Ilze Grēvele–Skaraine, Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola)
    Atzinība Ritvaram Kalvānam (skolotāja Iveta Soldāne, Aglonas bazilikas Kora skola).
  • B1 grupa:
    1.vieta Sintijai Indrikovai (skolotāja Iveta Soldāne, Aglonas bazilikas Kora skola)
    1.vieta Patrīcijai Ķirsonei (skolotāja Linda Vītola, Balvu Mūzikas skola)
    1.vieta Keitijai Patrīcijai Kokinai (skolotāja Ilze Valaine, Preiļu Mūzikas un mākslas skola)
    2.vieta Amandai Jankovskai (skolotāja Baiba Klepere, Lielvārde Mūzikas un mākslas skola)
    3.vieta Ērikai Indrikai (skolotāja Linda Vītola, Balvu Mūzikas skola)
    3.vieta Sanijai Kupčai (skolotāja Linda Vītola, Balvu Mūzikas skola)
    3.vieta Juranai Sendrjūtei (skolotāja Edīte Rucina, Staņislava Broka Daugavpils mūzikas vidusskola)
    Atzinība Rasai Baltkalnei (skolotāja Baiba Klepere, Lielvārdes Mūzikas un mākslas skola).
  • B2 grupa:
    1.vieta Viktoram Gallo (skolotāja Edīte Rucina, Staņislava Broka Daugavpils mūzikas vidusskola)
    2.vieta Gustavam Briškam (skolotāja Ilze Valaine, Preiļu Mūzikas un mākslas skola)
    3.vieta Ervīnam Ratinskim (skolotāja Guntra Kuzmina–Jukna, Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola).
  • C1 grupa:
    1.vieta Annijai Leikumai (skolotāja Iveta Soldāne, Aglonas bazilikas Kora skola)
    2.vieta Evelīnai Placinskai (skolotāja Iveta Soldāne, Aglonas bazilikas Kora skola)
    2.vieta Angelīnai Krivošejevai (skolotāja Linda Vītola, Balvu Mūzikas skola)
    3.vieta Martai Romanjoli (skolotāja Andra Fenhane, Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skola)
    3.vieta Agnetai Elīzai Auziņai (skolotāja Andra Fenhane, Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skola)
    Atzinība Viktorijai Dronovai (skolotāja Ilze Valaine, Preiļu Mūzikas un mākslas skola).
  • C2 grupa: 3.vieta Raineram Bukšam (skolotāja Linda Vītola, Balvu Mūzikas skola).
  • Lielās balvas ieguvēja (ar visaugstāko punktu skaitu) Elizabete Mozumača.

Atskatoties uz emocijām pilno dienu, Aglonas bazilikas Kora skolas direktore Juta Kondavniece atzīmē: “Maija mēnesī, kad visi ticīgie velta savas lūgšanas Dievmātei, esam priecīgi uzņemt pie sevis ciemos jaunos vokālistus no visas Latvijas un kopīgi veltīt savas dziesmas – lūgšanas mūsu Aglonas Dievmātei. Pirmais Aglonas bazilikas Kora skolas un Preiļu rajona padomes organizētais Jauno vokālistu konkurss notika 2001. gada maijā Aglonas bazilikas Baltajā zālē. Nu jau esam tikuši līdz 17. konkursam. Mēs, Aglonas bazilikas Kora skola, esam lepni, ka mums ir iespēja rīkot šo konkursu! Paldies dalībniekiem, viņu skolotājiem, koncertmeistariem par profesionālo sniegumu! Paldies visiem, kuri iesaistījās šī konkursa tapšanā!”

Konkursu rīkoja Aglonas bazilikas Kora skola, sadarbībā ar Aglonas baziliku, Preiļu novada pašvaldību un Aglonas pagasta pārvaldi u.c. “Lielo balvu” nodrošināja Andrejs Aglonietis.

Informāciju sagatavoja
Aglonas bazilikas Kora skola un
Preiļu novada pašvaldības Sabiedrības iesaistes un mārketinga daļa

Konkursa atklāšanā visus klātesošos sveica Aglonas bazilikas Kora skolas direktore Juta Kondavniece.
Jauno vokālistu veikumu šajā gadā vērtēja: Ieva Lazdāne (ilggadēja Aglonas bazilikas Kora skolas direktore, konkursa “Dziedu Dievmātei” aizsācēja), Aira Birziņa (diriģente, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas profesore), Andžella Goba (Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas asociētā profesore).
Konkursa norisi vadīja Aglonas kultūras nama vadītāja Gunta Gulbe-Kalvāne.

Preiļu mūzikas un mākslas skolas pārstāvji.
Daļa no Aglonas bazilikas Kora skolas pārstāvētās komandas.

Maijā un jūnijā notiks Dziesmu un Deju svētku ieskaņas koncerti

11.05.2022.

Maijā un jūnijā ikviens interesents aicināts apmeklēt Dziesmu un Deju svētku ieskaņas koncertus, lai ieskatītos un ieklausītos koru, deju kolektīvu un pūtēju orķestru XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku koncertu repertuārā. Ieskaņas koncerti notiks Alūksnē, Aucē, Cēsīs, Madonā, Liepājā, Preiļos, Talsos, Tukumā un Valmierā.

28. maijā Talsu Sauleskalna estrādē dziedās Kurzemes un Zemgales jauktie kori, savukārt 11. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē skanēs Vidzemes un Latgales jaukto koru balsis. 4. jūnijā Tukuma Durbes estrādē notiks Latvijas sieviešu un vīru koru svētki. Visos trīs koncertos skanēs 2023. gada Dziesmu un Deju svētku repertuārs – dziesmas no koru lielkoncerta “Tīrums. Dziesmas ceļš” un Noslēguma koncerta “Kopā augšup”. Ieeja koncertos Talsos, Tukumā un Cēsīs bez ieejas maksas.

11. jūnijā Alūksnes Pilssalas estrādē 600 dejotāji no visas Latvijas izdejos dejas no lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs”. Lieluzvedums ir iecerēts kā veltījums izziņas kārei un mūžīgās izaugsmes meklējumiem, dejās un stāstos atainojot dažādu laiku Latvijas apceļotāju pieredzēto, sajusto un secināto, viesojoties Latvijas novados, iepazīstot vietējo tradīcijas, paražas un atklājot katras vietas unikālo dzīvesziņu. Biļetes uz koncertu no 20. maija būs iespējams iegādāties Alūksnes Kultūras centra kasē un “Biļešu paradīze” kasēs.

Aizrautīgi Svētkiem gatavojas arī pūtēju orķestri. 22. maijā Auces brīvdabas estrādē,  29. maijā Preiļu parka estrādē, 4. jūnijā Madonas pilsētas estrādē, 5. jūnijā Valmieras pilsētas brīvdabas estrādē un 12. jūnijā Liepājas koncertestrādē “Pūt, vējiņi” orķestru sniegumā skanēs skaņdarbi no XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku pūtēju orķestru koncerta “Spēlējam un svinam pāri laikiem Latvijā” programmas. Ieeja koncertos Aucē, Preiļos, Madonā, Valmierā un Liepājā bez ieejas maksas.

Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte uzsver: “Spītējot pandēmijai, Dziesmu un Deju svētku kustības dalībnieki ar apbrīnojamu mērķtiecību turpināja gatavoties Svētkiem visu rudens un ziemas periodu. Visticamāk, šis laiks tuvākā vai tālākā nākotnē kļūs par vēsturnieku izpētes un profesionāļu analīzes objektu par tradīcijas dzīvotspēju. Dziesmu un Deju svētku ieskaņas koncerti ir iespēja pirmajiem ielūkoties Svētku galveno notikumu tapšanā – repertuārā un dramaturģijā, kā arī sajust ilgi gaidīto kopābūšanu.”

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki norisināsies 2023. gada vasarā Dziesmu svētku tradīcijas 150 gades zīmē. Svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Informāciju sagatavoja:
Linda Ertmane
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Latvijas Nacionālais kultūras centrs
67228985, 29181396
linda.ertmane@lnkc.gov.lv
www.lnkc.gov.lv

Pasākums “Militārās karjeras iespējas un Tehnikas displejs” Višķos

2022. gada 25. maijā, no plkst. 11:00 līdz 16:00 Daugavpils būvniecības tehnikuma programmu īstenošanas vietā Višķi, Višķu tehnikums 18, Višķu pagasts un Augšdaugavas novada Višķu pagasta Estrādē (Višķu Tehnikums 35, Estrāde 35) sadarbībā ar Ādažu mehanizētās kājnieku brigādi un NATO karavīriem notiks pasākums “Militārās karjeras iespējas un Tehnikas displejs”, kura laikā notiks:

  1. Lekcija par dienesta iespējām bruņotajos spēkos;
  2. Mehanizētās kājnieku brigādes ieroču un ekipējuma demonstrācija;
  3. NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas tehnikas parāde.

Aicinām skolas pieteikties grupu apmeklējumam un dalībai šajā pasākumā aizpildot anketu:  www.ej.uz/dbt_mil

Pasākumu rīko: Ādažu mehanizētās kājnieku brigāde un Daugavpils būvniecības tehnikums.

Atbalstu sniedz: Augšdaugavas novads, Višķu pagasts, Latgales Zemessardzes 34. kājnieku bataljons.

Papildu informācija zvanot 26030416

Ģimenisko vērtību veicināšana Aizkalnes un Pelēču pagastos

Biedrība “Sabiedriskais centrs “Aizkalne”” ir saņēmusi apstiprinājumu projektam “Ģimenisko vērtību veicināšana Aizkalnes un Pelēču pagastos” Sabiedrības Integrācijas fonda un  Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Ģimenei draudzīga pašvaldība” atklāta projektu pieteikumu konkursa “Ģimenei draudzīgas vides veidošana” ietvaros. Projekta mērķis ir stiprināt ģimeņu saites, godināt ģimeni kā vērtību, sekmēt pozitīvu attieksmi pret ģimeni, lai veicinātu ģimeniskas vides un vērtību nostiprināšanu Aizkalnes un Pelēču pagastos. Projekta sadarbības partneris ir biedrība “Nīdermuižas draudze” Projekts tiks īstenots abos pagastos. Projekta ietvaros tiks organizēti trīs pasākumi bērniem, viens pasākums ģimenēm un viens pasākums ģimenisku vērtību godināšanai.

Radošo aktivitāšu diena bērniem ”Nāc uz manām trepēm spēlēties”, kura notiks šī gada 14. maijā,  ietvers sevī vairākas radošās  darbnīcas jeb pieturas, kurās notiks nodarbības – akmeņu apgleznošana,  sapņu ķērāju darināšana, keramikas darbnīca, dabas vides estētikas nodarbība un citas aktivitātes.

Jūnijā Pelēču pagastā  tiks organizētas fotoorientēšanās sacensības “Dārgumu lāde” divu pagastu bērniem un pusaudžiem, kur atraktīvā veidā tiks izzinātas un fotogrāfijās atpazītas pagasta ievērojamākās vietas.

Jūlijā seno amatu prasmju dienā “Daram kopā” tiks celtas saulītē sen aizmirstas nodarbes un stiprināta paaudžu saikne. Bērniem tiks rādīta aitu cirpšana ar dzirklēm un vilnas pārstrāde, zāles pļaušana ar izkaptīm, kopā ar mammām un vecmammām ēdienu gatavošana pēc sentēvu metodēm. Būs konkurss jaunajiem lauksaimniekiem un daudz kas cits. Pasākums notiks Aizkalnē un tajā piedalīsies ģimenes ar bērniem.

Pasākums ar suņiem “Satiec savu draugu”  jūlija beigās un augusts sākumā Pelēčos būs organizēts divās nodarbībās un tā mērķa grupa ir Pelēču un Aizkalnes pagastu pirmskolas vecuma bērni,  tai skaitā  bērni ar īpašām vajadzībām un viņu vecāki. Lielāka vērība tiks pievērsta bērniem ar īpašām vajadzībām, lai iepazīstinātu šīs grupas bērnus un viņu vecākus ar kanisterapijas iespējām veselības uzlabošanā.

Augustā notiks pasākums “Stipro ģimeņu godināšana kāzu jubilejās”. Tiks aicināti pāri, kuriem ir apaļas vai pusapaļas kopdzīves jubilejas, sākot no 25. laulībā nodzīvotiem gadiem un  kuri dzīvo  vai uztur saikni ar Aizkalnes un Pelēču pagastiem. Būs ģimeņu godināšana un koncerts.

Projekta rezultātā bērni un pusaudži no diviem pagastiem būs savstarpēji sapazinušies, pavadījuši kopā brīvo laiku, apguvuši jaunas prasmes, stiprinājuši piederību vietai un kopienai, kopīgi darbojušies ar vecākiem un vecvecākiem, nostiprinot paaudžu saiknes. Godinot pagastu stiprās ģimenes, tiks sekmēta sabiedrības pozitīvā attieksme pret ģimenes vērtībām.

 

Projekta vadītāja Janīna Beča

Preiļu parkā rosījās brīvprātīgie no Latvijas un Lietuvas

Būrīša uzstādīšana pūcēm, foto: Ieva Babre

Šī gada 29. un 30. aprīlī Lielās Talkas laikā Preiļu parkā norisinājās projekta “Vides kvalitātes uzlabošanas pasākumi publiskajās ūdenstilpnēs Latvijā un Lietuvā” brīvprātīgo nometne, kurā piedalījās aktīvisti gan no Preiļiem, gan Lietuvas un arī citām valstīm.

Preiļu 1. pamatskolas skolēni no 6. c, 9. a un 5. b klasēm skolotāja Ulda Čerpakovska vadībā izgatavoja 10 pūču būrus, kas, pateicoties SIA “Vektor“ tehniskajam atbalstam, tika uzstādīti parka kokos vietās, kas varētu būt piemērotas pūču ligzdošanai. Savukārt 17 brīvprātīgo jauniešu grupa no Lietuvas nevalstiskās organizācijas “Innovators Valley”, tostarp jaunieši arī no citām valstīm, kopā ar Preiļu muižas kompleksa un parka komandu pie lielās estrādes blakus šūpolēm izbruģēja no parkā savāktajiem laukakmeņiem plašu un drošu ugunskura vietu, bet dienas noslēgumā izgatavoja trīs kukaiņu mājiņas. Tās līdzinās dekoratīviem daudzdzīvokļu namiņiem, kur “istabās” ievietoti zari, sūnas, ķērpji, čiekuri un dažādi citi dabas materiāli. Kukaiņu mājiņas paredzētas savvaļas bitēm vientuļniecēm, taču tajās patvērumu varēs rast arī dažādi zirnekļi un vaboles. Tās palīdzēs uzturēt un vairot parka bioloģisko daudzveidību, kā arī kalpos kā praktiskais uzskates mācību līdzeklis skolēniem.

Lietuvas Mitrāju atjaunošanas un saglabāšanas fonda (Pelkių atkūrimo ir apsaugos fondas) eksperti pabeidza rudenī iesākto abinieku ziemošanas vietu izveidi kanāla krastā netālu no vecās pils drupām. Abinieku ziemošanas vietas veidotas no zariem un zemes, tās dos iespēju vardēm, krupjiem un arī tritoniem rast drošu vietu, kur pārlaist ziemu. Kā paskaidroja vides eksperts Židrūnas Sinkēvičs, šīs vietas paredzētas, lai samazinātu apdraudējumu tiem abiniekiem, kas parasti ziemo zem koku saknēm, peļu alās, arī pie ēku pamatiem un tamlīdzīgās vietās.

Tāpat, iesaistoties skolēniem, viņu vecākiem, biedrības “Nature’s Sunshine” Latgales komandas aktīvistiem, un, protams, Preiļu muižas kompleksa un parka komandai, tika vākti atkritumi projekta ietvaros iztīrītā kanāla krastos pie jaunās un vecās pils. Tā kā pagājušā gada rudenī šajā vietā, tīrot gultni, tika izceltas dūņas un sanesumi, līdz ar tiem zemes virspusē nonāca liela daļa daudzos gadu desmitos kanālā izmesto atkritumu – riepas, stikla tara, trauku lauskas, iepakojuma materiāli, dažādi metāla priekšmeti, arī zvejniecības tīklu fragmenti un pat murds. Brīvprātīgie šos atkritumus uzlasīja un ievietoja Lielās Talkas baltajos maisos. Tāpat tika uzlasīti atkritumi arī citviet parkā, kas liek secināt, ka kopumā parks nav stipri piegružots, kas, acīmredzot, liecina par iedzīvotāju attieksmes maiņu un arī Preiļu muižas kompleksa un parka komandas ikdienas rūpīgo darbu.

Talcinieki Preiļu parkā, foto: Ieva Babre

Talkas laikā pirmo reizi tika izmantoti arī projektā iegādātie instrumenti parka kopšanai.

Par pasākuma fotografēšanu rūpējās Ieva Babre. Paldies par darbu organizēšanu un  vadīšanu Preiļu muižas kompleksa un parka komandai!

Projektu “Vides kvalitātes uzlabošanas pasākumi publiskajās ūdenstilpnēs Latvijā un Lietuvā” (SAVE PAST FOR FUTURE) Nr. LLI-476 finansē Eiropas Savienības Interreg V-A Latvijas – Lietuvas programma 2014. – 2020.gadam. Projekta partneri ir Preiļu novada dome, Lietuvas nevalstiskās organizācijas “Innovators valley” un “Lietuvas Mitrāju atjaunošanas un saglabāšanas fonds” (Pelkių atkūrimo ir apsaugos fondas), kā arī Zarasu rajona pašvaldība Lietuvā. Projekta laikā tiek veikti ūdens kvalitātes uzlabošanas darbi, rekonstruējot un iztīrot ūdenstilpju sistēmas 3 parkos – Antalieptes klostera parkā un Kamarišķu muižas parkā Lietuvā un Preiļu muižas parkā. Projekts tiek īstenots no 2020. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. jūlijam. Kopējās projekta izmaksas ir 1 030 848,12 eiro – Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums 876 220,89 eiro un projekta partneru līdzfinansējums 154 627,30 eiro apmērā, tostarp Preiļu novada domes līdzfinansējums – 57 790,31 eiro.

Sīkāka informācija par projektu www.latlit.eu vai www.preili.lv.

Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī raksta saturu pilnībā atbild Preiļu novada dome, un tās nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

 

Informāciju sagatavojusi
projekta sabiedrisko attiecību speciāliste
Ilona Vilcāne

 

Preiļu un Panevēžas muzeju virtuālā izstāde. Sieviete mākslā.

10.05.2022.

 

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja un Panevēžas novadpētniecības muzeja (Lietuva) virtuālā izstāde – “Sieviete mākslā”

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs

Tēlniece Ēvī Upeniece

Dzimusi 1925. gadā Rīgā no Preiļiem nākušā Sarkandaugavas finiera fabrikas meistara Eduarda Upenieka un igaunietes Leidas Upenieces (Oinas) ģimenē. 1952. gadā beigusi Latvijas Valsts mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļu, kur mācījusies pie latviešu tēlniecības pamatlicējiem – Teodora Zaļkalna, Emīla Meldera, Kārļa Zemdega.

Ē. Upeniece ir viena no 20. gadsimta otrās puses tēlniecības vecmeistarēm un tā laika jauno mākslas ideju paudējām. Māksliniece ir darbojusies visos tēlniecības žanros un īpaši ir pievērsusies stājtēlniecībai un dekoratīvajai tēlniecībai. Strādājot stājtēlniecībā un mazajās formās, Ēvī Upeniece ilgo darba gadu laikā ir radījusi darbus, kuri ir maiguma un vienlaikus stipra gara spēka caurstrāvoti. Māksliniece pievērsusies mātes un bērna tēmai, liriskas un harmoniskas figūras, sievietes sargātājas, strādnieces, medmāsas, aktrises tēlu radīšanai.

No 1953. gada piedalās grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs. Sarīkojusi vairāk nekā 20 personālizstādes daudzos muzejos un galerijās Latvijā, Dānijā, Krievijā. Ēvī Upenieces darbi atrodas muzeju kolekcijās Latvijā, Tretjakova galerijā Maskavā, citu Krievijas pilsētu muzeju krājumos, kā arī privātās kolekcijās Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā, ASV.

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejam veiksmīga sadarbība ar Ēvī Upenieci izveidojusies jau  kopš 2012. gada, kad tēlniece dāvināja muzejam savus pirmos darbus ģipsī – Asnāte, Upe, Salaspils Madonna, Piemiņai, Māte ar bērnu. Vēl 8 ģipša skulptūras tēlniece dāvināja muzejam 2019. gadā. Dāvinājums ir izvietots un apskatāms Preiļu muižas kapelā. Tāds arī bija Ēvī Upenieces uzstādījums – lai viņas darbi “nekrāj putekļus” krājumā, bet gan ir pieejami ikvienam mākslas baudītājam!

2021. gada 19. augustā Rīgas pilī Valsts prezidents Egils Levits Ēvī Upeniecei pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni par mūža ieguldījumu mākslā un latviešu tēlniecības tradīciju kopšanā.

Asnāte. Ģipsis. 55 x 25 x 40 cm. 2010.
Salaspils Madonna. Ģipsis 70 x 31 x 35 cm. 1981.

Buklets “Ēvī Upeniece”. Bukletu ar sveicieniem svētkos tēlniece nosūtīja Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja kolektīvam 2020. gada 18. novembrī.

 

Aktrise Regina Zdanavičūte

Regina Zdanavičūte (1925–2015) veltīja vairāk nekā 60 savas dzīves gadus Juoza Miltiņa Drāmas teātrim (līdz 1995. gadam Panevēžas Drāmas teātris).

Panevēžas Drāmas teātris ir dibināts 1940. gadā. 1970. un 1980. gados tas bija zināms ne vien Lietuvā, bet arī visā Padomju Savienībā un ārvalstīs. Direktors Juozs Miltinis, kas vadīja teātri kopš tā dibināšanas līdz 1980. gadam, režisēja izrādes, kas tagad ir ierakstītas teātra vēsturē un izskolojis daudzus talantīgus aktierus, tostarp R. Zdanavičūti.

Aktrise ir dzimusi Kauņā 1925. gada 12. jūnijā. Viņas tēvs Jons Zdanavičs bija kara tiesas tiesnesis, savukārt viņas māte bija no Kaukāza. Vēlāk J. Zdanavičs tika iecelts jaunā amatā un visa ģimene pārcēlās uz Marijampoli, kur Reginai mājās izglītību nodrošināja karavīru sievas un mūķenes.

Drīz vien J. Zdanaviču nozīmēja par Panevēžas Reģionālās tiesas priekšsēdētāja vietnieku. Šeit R. Zdanavičūte studēja meiteņu ģimnāzijā, kur dzejniece Solomeja Neris tai laikā pasniedza lietuviešu valodu, literatūru un vācu valodu. Studējot ģimnāzijā, R. Zdanavičūte sāka apmeklēt teātra aktieru studiju, ko vadīja režisors J. Miltinis. 1943. gadā viņu uzņēma Panevēžas Drāmas teātrī, kur viņa strādāja līdz 2005. gadam.

Aktrisei patika dzeja, viņu raksturoja kā cilvēku ar spēcīgu skatuves enerģiju, drosmi, humora izjūtu un iekšēju aristokrātiju. R. Zdanavičūte atveidojusi ap 120 dažādu lomu teātrī. Viņa atveidoja spilgtas un paliekošas lomas arī kino un televīzijā: Marcinkiene (“Neviens negribēja mirt” 1966), Māte (“Naktis bez guļvietas” 1966), Ļutkuviene (“Maiņa”1977) u. c.

1974. gadā R. Zdanavičūte saņēma Lietuvas PSR Nopelniem bagātā mākslinieka titulu. 2002. gadā aktrise tika novērtēta kā ievērojamākā Panevēžas pilsone mākslas jomā.

 

Aktieri Regina Zdanavičūte (Kanina) un Broņus Babkausks (Moska) izrādē „Krāpnieka testaments“ (rež. J. Miltinis, 1956). Foto: K. Vitkus
Aktieri Regina Zdanavičūte (Roza Aleksandrovna Pesočinskaja) un Gedimins Karka (Nikolajs Mihailovičs Čmutins) izrādē “Retro” (rež. Julius Dautarts, 1982). Foto: K. Vitkus. Panevēžas pilsētas bibliotēka.
“Juozs Miltinis bija spējīgs tik spēcīgi aizraut cilvēkus, ka ikviens viņam uzticējās”. Regina Zdanavičūte. Pastkarte no izrādes “Bonjour, maestro”. Foto: S. Bagdonavičs. Sabiedriskā iestāde “Derme”. 2004.

Šī publikācija ir tapusi ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā ir atbildīgs Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs un Panevēžas novadpētniecības muzejs un tas nekādā veidā nevar tikt izmantots, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.

 Projekts “Pārrobežu vēstures un kultūras mantojuma veicināšana ar muzeja inovāciju palīdzību” / Museum 2020 tiek īstenots pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību instrumenta ietvaros un to finansē Eiropas Savienība.

Projekta mērķis ir izveidot pārrobežu sadarbības platformu un radīt nosacījumus, lai nodrošinātu arvien lielāku tūristu un apmeklētāju interesi par kultūrvēsturisko mantojumu Latvijas un Lietuvas pierobežas teritorijā. Projekta partneri – Preiļu novada dome (LV), Panevēžas novadpētniecības muzejs (LT).

Projekta budžets: 367 864,64 EUR, no tiem ES finansējums: 331 078,17 EUR

Projekta īstenošanas periods: 2020. gada 1. jūnijs – 2022. gada 31. maijs.

 

Informāciju sagatavoja:

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs

https://preili.lv/nozares/kultura/muzeji/preilu-vestures-un-lietiskas-makslas-muzejs/

Panevēžas novadpētniecības muzejs  http://www.paneveziomuziejus.lt/

Riebiņu MJIC “Pakāpieni” notika pērlīšu auskaru meistarklase

5. maijā Riebiņu MJIC “Pakāpieni” notika pērlīšu auskaru meistarklase , ko vadīja talantīgā Lāsma Eriņa. Kopumā uz meistarklasi bija ieradušies 10 jaunieši, kas bija apņēmības pilni un izveidoja burvīgu dāvaniņu savai mammai!

Sintija Ančeva
MJIC “Pakāpieni”

 

Māmiņdienas fotokonkursa ‘’Māmiņ, tavā tuvumā es uzziedu’’ izstāde jau apskatāma Riebiņu MJIC

Laika periodā no 2022. gada 26. aprīļa līdz 4. maijam Preiļu novada iedzīvotāji tika aicināti piedalīties Riebiņu Multifunkcionālajā jaunatnes iniciatīvu centrā (MJIC) “Pakāpieni” māmiņdienas fotokonkursā, kur galvenais uzdevums bija iesūtīt fotogrāfiju, kas saistās ar māmiņu vai vecmāmiņu.

Kopumā tika saņemtas vairāk kā 30 sirsnīgas fotogrāfijas.

Jau tagad Māmiņdienas fotokonkursa ‘’Māmiņ, tavā tuvumā es uzziedu’’ izstāde ir apskatāma pie Riebiņu MJIC ”Pakāpieni”.

Ikviens uzmanības apliecinājums sniedz daudz pozitīvu emociju , tāpēc Riebiņu MJIC ‘’Pakāpieni’’ aicina izbaudīt kopīgu pastaigu ar savu māmiņu vai vecmāmiņu, apskatot māmiņdienai veltīto izstādi!
Foto izstāde apskatāma līdz 16.maijam.

MJIC “Pakāpieni” vadītāja
Sintija Ančeva

 

 

Augustā notiks latgaliskais seminārs jauniešiem “Atzolys”

2022. gada augustā biedrība “LgSC” Balvu novadā rīkos bezmaksas četru dienu latgalisko semināru jauniešiem “Atzolys”, kurā varēs piedalīties 20 jaunieši vecumā no 16 līdz 25 gadiem, lai mācītos latgaliešu rakstu valodu, iepazītos ar mūsdienu Latgales personībām, kā arī izzinātu reģiona kultūrvēsturi un šī brīža iespējas jauniešiem.

Jauniešu seminārs “Atzolys” paredzēts no 2022. gada 11. līdz 14. augustam Balvu novada Rekavas vidusskolā. Semināram pieteikties varēs jaunieši vecumā no 16 līdz 25 gadiem ar interesi mācīties latgaliešu rakstu valodu, runāt latgaliski, iepazīt latgalisko kultūru un vērtības, lai stiprinātu savu identitāte, nākotnē veidotu stipru Latgales reģionu un iesaistītos pilsoniskās sabiedrības veidošanā, kā arī socializētos, veidotu jaunus kontaktus, interesanti pavadītu laiku ar domubiedriem un iedvesmotos no Latgalē aktīviem cilvēkiem.

Pirmo reizi seminārs “Atzolys” notika 2004. gadā un tā sešus gadus pēc kārtas līdz 2009. gadam, vēlāk ar pārtraukumiem 2014. gadā un 2016. gadā. Lai aktīvi iesaistītos latgaliešu kultūras procesos, seminārs savulaik bijis kā atspēriena punkts arī daudziem šobrīd latgaliskajā kultūrtelpā zināmajiem aktīvistiem. Semināra “Atzolys” mērķis ir veicināt jauniešu aktīvu iesaistīšanos demokrātijas un pilsoniskās sabiedrības veidošanā, viņus izglītojot jautājumos, kuri saistīti ar sociālekonomiskiem faktoriem un Latgales reģiona vērtībām, īpaši latgaliešu rakstu valodu.

Semināra dienās jauniešiem paredzētas gan latgaliešu rakstu valodas un Latgales kultūras nodarbības, gan arī satikšanās ar šobrīd Latgalē aktīviem māksliniekiem un iedvesmotājiem. Jauniešiem būs iespēja arī uzzināt vairāk par brīvprātīgo darbu , latgaliešu NVO, sociālo uzņēmējdarbību un būšanu aktīviem reģionā. Tāpat “Atzolu” laikā jaunieši varēs praktiski iepazīties ar vienu no latgaliskākajām vietām Latvijā – Upītes kultūrtelpu un tās dažādo piedāvājumu.

Ar jauniešiem seminārā stādās: latgaliešu rakstu valodas nodarbības pasniegs latgaliešu rakstu valodas speciāliste Māra Mortuzāne-Muravska, par brīvpratīgā darba un sociālās uzņēmējdarbības iespējām stāstīs Regita Zeiļa, ar Ziemeļlatgales kultūru un šī gada jubilāru, ievērojamo Latgales kultūras personību Miķeli Bukšu iepazīstinās Balvu Centrālās bibliotēkas vadītāja Ruta Cibule, komandas saliedēšanās aktivitātes vadīs Ieva Johansson no platformas “MeYou.One”, iedvesmojošas nodarbības vadīs un par jauniešiem aktuālo mūsdienās runās Lauris Zalāns, hip-hop meistarklasi rīkos un kopā ar jauniešiem “Bigmaar’s Records” studijā radoši strādās repere Ūga jeb Daiga Barkāne, tāpat seminārā viesosies un piedalīsies arī citi lektori, aktīvisti un latgaliešu kultūras personības.

Visas seminārā paredzētās aktivitātes, ēdināšana un nakšņošana būs bez maksas, dalībniekiem pašiem jānodrošina transports uz un no semināra norises vietas. Lai piedalītos seminārā, jauniešiem līdz 30. maijam jāaizpilda pieteikšanās anketa te: ej.uz/Atzolys2022. Apstiprinājumu par piedalīšanos semināra rīkotāji nosūtīs līdz 10. jūnijam, ņemot vērā dalībnieka motivāciju piedalīties.

Semināra notikšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem, kā arī Latgales kultūras programma, kuru īsteno Valsts kultūrkapitāla fonds un Latgales reģiona attīstības aģentūra ar AS “Latvijas valsts meži” atbalstu. Semināra rīkotājs – biedrība “LgSC”.

Papildu informācija:
Amanda Anusāne
Biedrība “LgSC”
lgsc@lgsc.lv
22040611
http://lgsc.lv

SIA “Preiļu slimnīca” aicina darbā mārketinga speciālistu

SIA “Preiļu slimnīca” aicina darbā mārketinga speciālistu uz nepilnu darba laiku  (20 stundas nedēļā).

Darba pienākumi:

  • Uzņēmuma mārketinga plāna izstrāde un ieviešana saskaņā ar uzņēmuma kopējo stratēģiju un plāniem;
  • Uzņēmuma pozitīvā tēla veicināšana masu saziņas līdzekļos;
  • Mārketinga budžeta plānošana un izpildes / efektivitātes kontrole;
  • Komunikācijas kanālu paplašināšana un attīstīšana;
  • Uzņēmuma ārējo un iekšējo mārketinga kampaņu plānošana un īstenošana;
  • Uzņēmuma mājas lapas papildināšana ar aktuālo informāciju;
  • Sadarbības partneru piesaiste pakalpojumu attīstībai un pārdošanai;
  • Informācijas monitorings un analīze;
  • Informatīvā materiāla sagatavošana (bukleti, brošūras, pakalpojumu apraksti u.c.) un to atbilstības uzņēmuma mērķiem, mārketinga plānam kontrole.

Prasības pretendentiem/-ēm:

  • augstākā izglītība sociālo zinātņu (uzņēmējdarbība, mārketings) vai radniecīgā jomā;
  • darba pieredze mārketinga speciālista amatā;
  • augsta atbildības sajūta, precizitāte un iniciatīva;
  • labas analītiskās un informācijas apkopošanas spējas, radoša domāšana;
  • patstāvīgums lēmumu pieņemšanā, inovatīvi risinājumi;
  • prasme strādāt komandā un produktīvi sadarboties ar dažādu struktūrvienību darbiniekiem un ārējiem sadarbības partneriem;
  • labas iemaņas biroja datorprogrammu lietošanā (dizaina programmatūru pārzināšana tiks uzskatīta par priekšrocību).

Piedāvājam:

  • darba līgumu uz nenoteiktu laiku;
  • stabilu atalgojumu, sociālās garantijas;
  • darbinieku veselības apdrošināšanu (pēc pārbaudes laika);
  • pilnas likmes mēnešalga Eur 1174,00 pirms nodokļu nomaksas.

Dzīves un iepriekšējās darba pieredzes aprakstu (CV) un pieteikumu (motivācijas vēstuli) aicinām iesūtīt līdz 2022. gada 24. maija plkst. 16.00 uz e-pastu: lietvede@preiluslimnica.lv ar norādi “Mārketinga speciālists”.

Pieteikuma dokumentos lūdzam norādīt tikai tādu informāciju, kura nepieciešama, lai novērtētu Jūsu piemērotību amatam un kas attiecas uz paredzētā darba veikšanu.

Atsūtot pieteikuma dokumentus, kuros norādīti Jūsu personas dati, Jūs piekrītat, ka visa Jūsu sniegtā informācija tiks izmantota tikai Jūsu kandidatūras izvērtēšanai norādītajam amatam un saziņai ar Jums.

PAPILDINĀTS. Preiļu novada pašvaldības vadības tikšanās ar iedzīvotājiem

Maija mēnesī paredzētas pašvaldības vadības, domes deputātu un speciālistu tikšanās ar iedzīvotājiem:

  • 17. maijā plkst. 15.00 tikšanās Upmalas pagasta pārvaldes telpās – aicināti Rožkalnu, Upmalas un Vārkavas pagastu iedzīvotāji.
  • 24. maijā plkst. 15.00 Riebiņu KC telpās – aicināti Riebiņu, Rušonas, Silajāņu, Stabulnieku, Galēnu un Sīļukalna pagastu iedzīvotāji.
  • 30. maijā plkst. 16.00 Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas aktu zālē (Kooperatīvā iela 6) – aicināti Preiļu pilsētas, Preiļu, Saunas, Aizkalnes, Pelēču pagastu iedzīvotāji, kā arī ikviens interesents.

Tikšanās laikā plānots izrunāt dažādas aktualitātes, kā arī sniegt atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem.
Ja ir kādi jautājumi vai neskaidrības par sanāksmēm, aicinām vērsties Sabiedrības iesaistes un mārketinga daļā (kontakti).