Atskats uz Preiļu novada administratīvās teritorijas virszemes ūdeņu apsaimniekošanas apspriešanas sanāksmi

25.02.2022.

Preiļu novada pašvaldībā 2022. gada 21. februārī plkst.17.00 tika organizēta Preiļu novada administratīvās teritorijas virszemes ūdeņu apsaimniekošanas apspriešanas sanāksme. Sanāksmē piedalījās 12 dalībnieki klātienē un Webex platformā bija pieslēgušies 9 dalībnieki.
Sanāksmes gaitā visi klātesošie tika informēti par pašvaldības pasākumiem, kas līdz šim ir īstenoti Preiļu novada administratīvās teritorijas virszemes ūdeņu apsaimniekošanai, tāpat tika runāts par pašvaldības perspektīvajiem ūdens resursu apsaimniekošanas pasākumiem.

Pašvaldība izvirza šādu perspektīvo ūdens resursu apsaimniekošanas pasākumu plānu:

  • Izstrādāt “Publisko ūdeņu apsaimniekošanas plānu Preiļu novada administratīvajā teritorijā 2023.-2030.gadam”;
  • Preiļu novada administratīvās teritorijas ezeru un tā piekrastes zonas rekreatīvā potenciāla saglabāšana un palielināšana;
  • Preiļu novada administratīvās teritorijas ezeru zivsaimnieciskā potenciāla saglabāšana un palielināšana;
  • Preiļu novada administratīvās teritorijas ūdenstilpņu pieejamības nodrošināšana un atbilstošas infrastruktūras izveide;
  • Preiļu novada administratīvās teritorijas ezeru un tiem piegulošo teritoriju floras un faunas eksistences un daudzveidības nodrošināšana, vienlaicīgi nodrošinot to pieejamību sabiedrībai;
  • Preiļu novada administratīvās teritorijas ezeru un tiem piegulošo teritoriju vēstures un kultūrvēsturisko objektu aizsardzība, vienlaikus nodrošinot to pieejamību sabiedrībai.
  • Licencētās makšķerēšanas pasākumu veikšana Preiļu novada administratīvās teritorijas ezeros, izstrādājot jaunus saistošos noteikumus «Par licencēto makšķerēšanu Bicānu, Biešona, Bierzgaļa, Ciriša, Eikša, Jašazarā, Kategradas, Kaučera, Salmeja, Lielajā Kolupa ezerā, Pelēču, Pakaļna, Rušona un Zolvas ezeros»;
  • Izstrādāt saistošos noteikumus ”Preiļu novada publisko un pašvaldības ūdenstilpņu, to salu un piekrastes zonas uzturēšanas un sabiedriskās kārtības noteikumi”;
  • Izstrādāt apsaimniekošanas, stratēģiskos plānu, kā arī saistošos noteikumus, kas saistīti ar ūdenstilpņu saprātīgu apsaimniekošanu.

Sanāksmes gaitā tika diskutēts par Rušonas ezera ūdens līmeņa svārstībām. Pašvaldība informē, ka Riebiņu novada dome 2019. – 2020. gadā realizēja Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas projektu “Rušonas ezera ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu izstrāde”.

Informējam, ka Rušona ezers ir hidroloģiski saistīts ar vairākām ūdenstilpnēm un ūdenstecēm, kas skar vairāku pašvaldību teritorijas, ne tikai Preiļu novada, bet arī Rēzeknes novada teritorijas. 2020. gadā tika informētas visas pašvaldības par esošo situāciju un par VVD Latgales RVP nosacījumu izpildi, taču tā arī kopsaucējs netika atrasts. 2021. gada
31. maijā Vides pārraudzības valsts birojs ir izdevis Lēmumu Nr. 4-02/44 Par stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu Rušona ezera ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumiem. Līdz ar to varam pieņemt, ka ūdens līmeņa noteiktās robežvērtības ir atbilstošas Rušona ezera ekspluatācijas (apsaimniekošanas) izstrādātajiem noteikumiem. Uz doto brīdi no VVD Latgales RVP ir pieprasīti atkārtoti atzinumi Rušona ezera ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumiem un Bicānu ezera ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumiem.

Sanāksmes laikā tika pārrunāti jautājumi par licencēto makšķerēšanu ezeros un rūpniecisko (pašpatēriņa un komerczveju).
Tika izteikts ierosinājums par spiningošanas lieguma pagarināšanas iespējamību zivju nārsta laikā Rušonas ezerā, sakarā ar to, ka tiek izķertas zivis (līdakas, zandarti) to nārsta laikā, jo sakarā ar laika apstākļiem Latgalē līdaku un zandartu nārsta laiks ir mazliet garāks nekā citās Latvijas ūdenstilpnēs. Informējam, ka saskaņā ar MK Nr. 800 “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi” 46. punktu, pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem ir tiesīga noteikt no šiem noteikumiem atšķirīgu makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību, un pamatojoties uz šo noteikumu 48. punktu BIOR var sagatavot zinātniski pamatotu rekomendāciju, kas nepieciešama saistīto pašvaldības saistošo noteikumu pieņemšanai. Zinātniski pamatotajā rekomendācijā institūts ietver informāciju par zivju resursu izmantošanu konkrētajā ūdenstilpē, esošā stāvokļa (situācijas) analīzi, kā arī secinājumus un ieteikumus par konkrēto makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību regulēšanas pasākumu, papildu aizliegumu vai ierobežojumu nepieciešamību un termiņiem.

Papildu tika ierosināts novada iedzīvotājiem izveidot makšķerēšanas licenci ar atlaidi, pašvaldība informēja, ka izstrādājot jaunus saistošos noteikumus tiek domāts par labvēlīgu apstākļu radīšanu dažādu sabiedriski mazaizsargāto grupu iedzīvotājiem.
Tāpat tika piedāvāts pārtraukt komerczveju pašvaldības administratīvās teritorijas ezeros – Lielais Kolupa ezers un Bierzgaļa ezers. Caurskatīt arī zvejas rīku limitus pašpatēriņa zvejai.

Pašvaldība informē, ka pamatojoties uz MK Nr. 796 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos”  8. punktu “Pašvaldības reizi gadā līdz 1. jūlijam iesniedz institūtā priekšlikumus par nepieciešamo zvejas limitu maiņu iekšējos ūdeņos, kā arī par nozvejas apjoma limita piešķiršanu publiskajos ezeros, ja tiek plānots uzsākt komerciālo zveju ezeros, kas nav minēti šo noteikumu 9. pielikumā. Minētos priekšlikumus par zvejas limitu maiņu iekšējos ūdeņos, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, pašvaldība pirms iesniegšanas institūtā saskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Institūts:

8.1. mēneša laikā izvērtē iesniegtos priekšlikumus, apkopo kopējā nozvejas apjoma limita apguves datus un atsevišķu zivju sugu nozvejas apjomu ezeros un upēs iepriekšējā gadā un par pašvaldību priekšlikumiem vai citām nepieciešamajām zvejas limitu izmaiņām ūdenstilpēs sagatavo zinātnisko pamatojumu ar secinājumiem un ieteikumiem zvejas limita izmaiņām attiecīgajos ūdeņos. Zinātnisko pamatojumu iesniedz Zemkopības ministrijā;

8.2. zinātniskajā pamatojumā ietver informāciju par zivju resursu pētniecību un izmantošanu konkrētajā ūdenstilpē, par kopējo un atsevišķu zivju sugu krājumu stāvokli vai nozvejas datu analīzi, kurā izmanto institūta rīcībā esošos datus par maksimāli pieejamo laikposmu.”

Tika pārrunāts jautājums par Preiļu novada pašvaldības policijas darbinieku darbu, kas saistīti ar zivju inspektora pienākumu veikšanu. Informējam, ka uz doto brīdi ir 2 Preiļu novada pašvaldības policijas darbinieki, kas saistīti ar zivju inspektora pienākumiem.  Sanāksmes gaitā noskaidrojās, ka inspektoru skaits būtu jāpalielina, taču pašvaldībai nav tik liels resurss, lai varētu palielināt zivju inspektoru skaitu. Tāpēc tika piedāvāts piesaistīt sabiedriskos inspektorus. Informējam, ka sabiedriskais vides inspektors ir brīvprātīgais, kurš patstāvīgi vai sadarbībā ar valsts vides inspektoru vai pašvaldības amatpersonu veic zvejas un makšķerēšanas normatīvo aktu ievērošanas kontroli bez atlīdzības.

Persona var kļūt par Valsts vides dienesta vai pašvaldības pilnvarotu personu – sabiedrisko vides inspektoru zivju resursu aizsardzībā un uzraudzībā Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē.

Sabiedriskajam vides inspektoram ir šādas tiesības:

  • veikt pārbaudes kopā ar valsts vides inspektoru vai pašvaldības vides kontroles amatpersonu;
  • bez valsts vides inspektora vai pašvaldības amatpersonas klātbūtnes, veikt pārbaudes un fiksēt pārkāpumu, sastādot ziņojumu par konstatēto zvejas vai makšķerēšanas noteikumu pārkāpumu;
  • pārbaudīt ar zivju resursu ieguvi saistītās darbības, tai skaitā ūdenstilpēs un to tiešā tuvumā veikt vietas apskati, pārbaudīt dokumentus, zivju ieguves rīkus un lomu un veikt mantu apskati;
  • izcelt nelikumīgus zivju ieguves rīkus un nodot tos lēmumu pieņemšanai Valsts vides dienestam, pašvaldības policijai vai pašvaldības vides kontroles amatpersonai;
  • ūdeņos un to tiešā tuvumā pārbaudīt lomu un zvejā izmantotos rīkus.

Tika iztirzāts jautājums par infrastruktūras sakārtošanu pie ūdenstilpnēm, par pašvaldības publisko pieeju palielināšanu pie ezeriem. Par sabiedrības iesaisti publiskajos sakopšanas pasākumos, par informācijas nodrošināšanu publiskajās vietnēs un dažādos informācijas resursos. Pašvaldība plāno piesaistīt dažādu fondu finanšu līdzekļus infrastruktūras pie ezeriem uzlabošanai.

Tika iesniegts rakstisks ierosinājums par to, lai pašvaldība  veiktu pasākumus Salmeja ezera ūdens līmeņa pacelšanai līdz tā vēsturiskajam līmenim. 80-jos gados, kad notika Preiļupes iztaisnošana un teritorijas meliorēšana, kā arī grāvju no Ostrovas ezeriem novirzīšana tajā, būtiski pazemināja ūdens līmeni, līdz ar ko ezers aizaug un tā krasti pārpurvojas.  Informējam, ka pašvaldība šo informāciju iesniegs Latgales reģionālajā vides pārvaldē ar lūgumu sniegt priekšlikumus šīs situācija risināšanai.

Informāciju sagatavoja
Preiļu novada ezeru apsaimniekošanas speciāliste Inese Jakovele
Tālrunis +371 25213523 e-pasts: zivis@preili.lv

 

Pēdējās izmaiņas: 25.02.2022.