1. septembrī ar svinīgiem pasākumiem, skolu direktoru un klašu audzinātāju iedvesmojošiem vārdiem iesācies jaunais 2020./2021. mācību gads Preiļu novada pašvaldības izglītības iestādēs. Šajā mācību gadā skolas gaitās devušies 1385 skolēni.
Preiļu novada Izglītības pārvaldes apkopotie dati liecina, ka mācības Preiļu 1. pamatskolā iesākuši 470 audzēkņi, Preiļu 2. vidusskolā jaunais mācību gads iesācies 214 skolēniem, 171 audzēknis mācīsies Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijā, Saunas pagasta Salas pamatskolā jaunajā mācību gadā zinības apgūs 62 skolēni, Pelēču pagasta Pelēču pamatskolā – 80 skolēni. Preiļu novada pirmsskolas izglītības iestādē “Pasaciņa” mācību gaitas iesākuši 388 bērni.
Kopumā jauno mācību gadu novada izglītības iestādēs iesākuši par 11 skolēniem vairāk kā iepriekšējā mācību gadā.
Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis, raksturojot mācību gada sākumu, atzīst, ka arī Preiļu novada skolās no 1. septembra ir sākusies mācību satura un pieejas pakāpeniska ieviešana atbilstoši jaunajiem pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartiem. Apsveicama ir vēlme un gatavība mācīšanos skolā 12 gadu garumā neizjust kā formālu, bet veidot piemērotu un atbilstošu katra skolēna vajadzībām, mērķiem un iespējām.
Valsts izglītības satura centra īstenotā ESF projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030) mērķis ir izstrādāt, aprobēt un pēctecīgi piecu gadu laikā ieviest Latvijā tādu vispārējās izglītības saturu un mācību pieeju bērniem un jauniešiem vecumā no 1,5 gadiem līdz 12. klasei, kas nodrošina mūsdienās vajadzīgās zināšanas, prasmes un attieksmes.
Jaunā pieeja nosaka, ka kopējais stundu skaits katrā mācību priekšmetā noteikts trim gadiem, nevis nedēļai, kā tas ir bijis līdz šim. Vidusskolā, visvairāk 12. klasē, aptuveni 30% mācību laika, skolēni varēs veltīt tiem mācību priekšmetiem, kuri viņus īpaši interesē, – mācīties tos padziļināti un apgūt brīvas izvēles specializētos kursus.
Būtiskas izmaiņas, kā uzsvēra A.Zagorskis, būs stundu sarakstā pamatizglītībā. Otrā svešvaloda tiks mācīta jau no 4. klases, apvienota un kopā tiek mācīta Latvijas un pasaules vēsture, ieviests jauns mācību priekšmets – teātra māksla, tiks mācīta arī tehnoloģiju joma, kurā ietilpst tādi mācību priekšmeti kā dizains un tehnoloģijas 1. – 9. klasē, datorika 1. – 9.klasē, integrēti datorikas elementi 1.-3.klasēs, inženierzinības 7. klasē. Vidusskolā būs iespēja apgūt datorikas kursu, dizaina un tehnoloģiju pamatkursu un augstāko līmeni, arī programmēšanu. Papildināta ir veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma.
Lai arī jaunais mācību standarts šogad obligāts ir noteiktām klašu grupām (1., 4., 7., un 10. klasēm), ir jāsaprot, ka mācīšanās pieejas maiņa ir jaunā standarta pamats, un tā nav jāatliek uz diviem gadiem arī pārējās klašu grupās.
Viens no svarīgiem nosacījumiem, kas tiek ieviests izglītības iestādēs, īstenojot mūsdienīgas lietpratības izglītību, ir esošās vērtēšanas prakses pārskatīšana. No novērtēšanas, kas koncentrējās tikai uz rezultāta fiksēšanu, tagad notiek virzība uz vērtēšanu skolēna mācīšanās atbalstam, un jāsaprot, ka atzīme ir tikai par rezultātu. Vērtēšana 4.–12. klasē saglabājas kā līdz šim – 10 ballu skalā. Mainās vērtēšana 1.–3. klasē, jo turpmāk vērtējums tiks izteikts četros apguves līmeņos attiecībā pret sasniedzamajiem rezultātiem: sācis apgūt, turpina apgūt, apguvis vai apguvis padziļināti.
A.Zagorskis uzsver, ka secinājumu ir daudz, taču ir daži svarīgākie. Ja bērniem ļaujam darīt vairāk pašiem un sniedzam viņiem atbalstu, skolēni iemācīsies vairāk un ātrāk. Veiksmes kritērijs ir arī visu skolotāju darbs vienotam mērķim – katra bērna izaugsmei. Ne mazāk būtisks nosacījums ir kvalitatīvs atbalsts pedagogiem no skolas vadības, skolas sadarbība ar pašvaldību, kā arī saziņa ar vecākiem.
“Vērojot pedagogu profesionalitāti un izaugsmi, redzu, ka pārmaiņu process katrā novada skolā ir iespējams”, tā atzīst Andrejs Zagorskis un novēl izturību un radošu darbu jaunajā mācību gadā gan pedagogiem, gan skolēniem, gan izglītojamo vecākiem.