Preiļu novadu vizītē apmeklē Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš

24.09.2019.

20. septembrī Preiļu novadu darba vizītē apmeklēja Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš. Preiļu novada domē Ministru prezidents tikās ar pašvaldības vadību un deputātiem. Sarunā piedalījās LR 13. saeimas deputāts Aldis Adamovičs, Latgales plānošanas reģiona vadība un pārstāvji, kā arī Latgales speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) Uzraudzības komitejas priekšsēdētājs, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Lāčplēsis. Tikšanās laikā Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda iepazīstināja ministru prezidentu ar paveikto Preiļu novadā, realizētajiem projektiem un nākotnes iecerēm.

Aldis Adamovičs klātesošos informēja par administratīvi teritoriālās reformas pašreizējām nostādnēm Saeimā un pateicās Arturam Krišjānim Kariņam par to, ka valdības deklarācijā turpmākajiem gadiem iekļauts Latgales rīcības plāns.

Latgales Plānošanas reģiona vadītājs, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks raksturoja situāciju Latgales pašvaldībās un ieskicēja svarīgākos jautājumus – slimnīcu, valsts iestāžu filiāļu un ceļu likteni tajās pašvaldībās, kuras turpmāk nebūs attīstības centri.

Jānis Lāčplēsis iepazīstināja ar Latgales SEZ darbību, norādot, ka tas ir instruments, kas palīdz attīstīties spēcīgiem uzņēmumiem.

Preiļu novada domes deputāts Aigars Zīmelis ierosināja parūpēties par turpmāko atbalstu māju siltināšanas procesam Latgalē, kas šejienes iedzīvotājiem ir īpaši aktuāls, jo dzīvojamais fonds noveco. Pašvaldības deputāte Ineta Liepniece izteica atbalstu dzīvojamā fonda sakārtošanai, ieviešot speciālu programmu jauno speciālistu apgādei ar dzīvokļiem.

Vizītes laikā Preiļos Ministru prezidents tikās ar AS “Preiļu siers” valdes priekšsēdētāju Jāzepu Šņepstu, iepazinās ar uzņēmumu, apmeklēja VUGD LRB Preiļu daļas darbu, Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāziju un Robotikas klubu. Ministru prezidents guva ieskatu novada infrastruktūras sakārtošanā, klātienē aplūkojot Preiļu pili un jauno Rietumu ielu.

Vizītes noslēgumā Preiļu Kultūras namā uz tikšanos ar Ministru prezidentu bija pulcējušies novada iedzīvotāji, pašvaldības deputāti un iestāžu pārstāvji. Augsto viesi sveica starptautisko  konkursu laureāte – Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas, Preiļu 1. pamatskolas un Preiļu Kultūras centra deju kopa “Gaida” (vadītāja Gaida Ivanova).

Sarunas laikā ar iedzīvotājiem Arturs Krišjānis Kariņš augstu novērtēja redzēto akciju sabiedrībā “Preiļu siers” un kvalitatīvās izglītības iespējas Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijā, atzīstot, ka Preiļi ir viens no novadiem, kur šobrīd jau notiek attīstība.

Tikšanās laikā iedzīvotāji interesējās par administratīvi teritoriālās reformas norisi, par konkrētiem ieguvumiem reformas rezultātā, aicināja pārveidot mākslīgi izveidotos novadus un jautāja par valsts uzņēmumu darbu. Ministru prezidents saņēma atzinīgus vārdus par pašreizējās valdības darbu.

Runājot par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu, Ministru prezidents norādīja uz nepieciešamību attīstīt visas valsts teritoriju, tomēr tas nenozīmē līdzvērtīgu līdzekļu ieguldīšanu visās šī brīža pašvaldībās. Svarīgi ir koncentrēt naudu un enerģiju jaunajiem novadu centriem un nodrošināt mobilitāti novada robežās.

“Vecā patiesība bija, ka visa valsts attīstīsies vienmērīgi, tomēr tā nenotiek nekur pasaulē. Šobrīd mēs izdarām izvēli – nākotnes attīstības vārdā, jo visam vienlaikus nebūs līdzekļu”, atzina Arturs Krišjānis Kariņš.

Ministru prezidents informēja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sāk izstrādāt likumu, lai gadu pirms vēlēšanām visas pašvaldības zinātu, kā norisināsies plānotā reforma. Ministru prezidents uzsvēra kvalitatīvas veselības aprūpes un kvalitatīvas izglītības nepieciešamību, kā piemēru minot redzēto “Preiļu sierā”, kur operators – labi atalgots darbinieks ar labu izglītību – pie 3-4 ekrāniem ar dažādām diagrammām viens kontrolē lielu un sarežģītu sistēmu. “Vajag rast vairāk iespēju šādu uzņēmumu izveidei, tāpēc bērniem jādod laba izglītība”, tā norādīja Ministru prezidents.

Ja izglītību un veselības aprūpi paredzēts koncentrēt attīstības centros, tad jārisina jautājums, lai tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo ārpus šādiem centriem, būtu iespējama laba pārvietošanās. Viens no lielajiem izaicinājumiem nākamajos gados – attīstīt autoceļu tīklu starp pilsētām, tomēr vēl apjomīgāks darbs – sakārtot reģionālo ceļu tīklu. Ministru prezidents atzina, ka netiešā reforma mobilitātes nodrošināšanai būs krietni dārgāka.

Ministru prezidents informēja klātesošos, ka šobrīd valdībā notiek nākamā gada valsts budžeta sagatavošana, pēc tam sāksies darbs pie nodokļu sistēmas pilnveidošanas ar mērķi to padarīt vienkāršāku un taisnīgāku. Nākamajā gadā nav paredzēts paaugstināt nodokļus, neapliekamo minimumu plānots celt līdz 300 eiro, savukārt minimālo algu līdz 500 eiro paredzēts paaugstināt no 2021. gada 1. janvāra.

Valdība ir atradusi papildu finansējumu jau darba sākumā izvirzītajām prioritātēm – 9 miljonus eiro administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai, 10 miljonus eiro medicīnas darbinieku algu paaugstināšanai, līdzekļus pedagogu algu celšanai un zinātnes attīstībai. Papildus 200 miljoni eiro paredzēti pensiju budžetā, lai turpinātu veikt diezgan nozīmīgu pensiju indeksāciju. Valstī tiks paaugstināts arī minimālā pabalsta līmenis. Valdība lēš, ka ekonomiskā izaugsme nākamajā gadā valstī turpināsies nedaudz lēnāk nekā tas bijis iepriekšējos gados.

Jautājumā par OIK Ministru prezidents atgādināja, ka pirms vēlēšanām viens no politiskajiem spēkiem bija apsolījis likvidēt OIK, tomēr šis solījums ir bijis pārsteidzīgs. Lai cik negodprātīgi šī sistēma tika izveidota, tomēr tā balstīta uz dažādiem likumiem un līgumiem. Diemžēl tikt no tās vaļā uzreiz nav iespējams, jo mēs dzīvojam tiesiskā valstī. Šobrīd darbs pie šī jautājuma sakārtošanas norit Ekonomikas ministrijā.

Atbildot uz iedzīvotāju jautājumu par dažu novadu teritorijas pārdalīšanu, Aldis Adamovičs atzina, ka šāda iespēja pastāv, tomēr tas nebūtu vēlams, jo pašvaldībām pastāv dažādas saistības, kuru sakārtošana būtu sarežģīta un laikietilpīga.

Tikšanās noslēgumā Maruta Plivda un Aldis Adamovičs pateicās Ministru prezidentam par vizīti Preiļos. Saeimas deputāts izteica viedokli, ka tagadējais Ministru prezidents un Valsts prezidents savā iepriekšējā darbībā daudz iepazinuši rietumu pasauli, viņu darba un domāšanas stils ir pavisam savādāks nekā iepriekšējiem mūsu valsts vadītājiem. Tas ir vairāk praktisks un pragmatisks, izskatot dažādus jautājumus, tostarp nevajadzīgu naudas tērēšanu un dažādu shēmu apkarošanu.

Maija Paegle,
Preiļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste

Pēdējās izmaiņas: 02.10.2019.