Notikusi talka Preiļu pilsētas vecajos katoļu kapos

06.09.2019.

24. augustā Preiļu pilsētas veco katoļu kapu teritorijas pareizticīgo un luterāņu apbedījumu daļā notika Iniciatīvas grupas rīkota talka. Kopumā talkas norises laikā tajā piedalījās ap 15 aktīvistu – Preiļu pilsētas un apkārtnes iedzīvotāji. Tik dažādi bija talkas dalībnieki – dažādu vecumu, dažādu konfesiju (katoļi, pareizticīgie, vecticībnieki) un valodu (krievu, latviešu, latgaliešu) nēsātāji, bet tik līdzīgi savās apņēmībā – tikties kapos, lai darītu ne vien Dievam, bet arī sev un pilsētai tīkamu darbu, uzkoptu aizaugušo un sen jau nekopto Preiļu miesta kapu teritoriju. Talkas dalībniekus atbalstīja Ārijs Vucāns, apmaksājot gardo pusdienu zupu, kuru pagatavoja SIA “Arka” pavāri, kas spirdzināja talkas dalībniekus, kamēr SIA „Preiļu saimnieks” apsolījās palīdzēt ar savākto gružu un atkritumu izvešanu.

Talka iesākās ar kapu teritorijas apskati, darāmo darbu apzināšanu un dalībnieku pulcēšanos, tiem ierodoties “pilnā bruņojumā” – ar grābekļiem, lāpstām, laužņiem, cirvjiem, virvēm, skrubjiem, motorzāģiem un zāles trimeriem. Sagaidot un noklausoties Līvānu un Riebiņu pareizticīgo draudzes priestera Mihailu Soiko īso sprediķi, talkas dalībnieki vienojās kopējā aizlūgumā  atbilstoši savai konfesijai un reliģiskajai praksei. Pēc tam pulcējošos uzrunāja Iniciatīvas grupas pārstāvē un talkas idejas autore, novadpētniece Tatjana Kolosova, kas klātesošos iepazīstināja ar zināmo kapu vēsturi, šeit apglabātajiem un talkas idejas rašanos. Pēc tam dalībnieki vienmērīgi izklīda pa kapu teritoriju, ķeroties klāt nepieciešamajiem darbiem – grāba lapas un veco zāli, cēla nokritušos kapu pieminekļus vai izraka iegrimušos kapu kopiņu rāmīšus, attīrīja tās no apauguma, fiksēja pieminekļu ierakstus, cērta un rāva, kapus postošās, krūmu saknes. Rezultātā, patiecoties lieliskajiem laikapstākļiem, lielajai talkas dalībnieku atsaucībai un aktivitātei, pretēji sākotnēji plānotajam, izdevās sakopt VISU pareizticīgo un luterāņu kapu daļu.

Talkas laikā veiktie novērojumi par kopējo kapu un šeit atrodamo apbedījumu stāvokli, atklāja daudzas interesantas un līdz šim maz zināmas liecības par vecajiem Preiļu miesta kapiem un to pareizticīgo/luterāņu daļu – ne uz visiem radušajiem jautājumiem ir iespējams gūt ātras un drošas atbildes. Piemēram:

  • Pareizticīgo/luterāņu kapu daļas vecums un patiesais lielums – ļoti daudzas kapu kopiņas ir bez kapu rāmīšiem vai pieminekļiem un ir identificējamas vien pēc nelieliem zemes pauguriņiem. Ņemot vērā arī mūsdienās piekopto praksi (īpaši lielākos ģimeņu apbedījumos) jaunos apbedījumus likt pa virsu vecajiem – nav pārliecinoši identificējams nedz kopējais apbedījumu skaits, nedz arī laiks, kad te parādījušies pirmie apbedījumi.
  • Pareizticīgo/luterāņu kapu daļas iedalījums – zināms, ka kapu “tālāka” daļa tika iedalīta miesta kopienas “svešiniekiem” jeb ne-katoļiem, taču tā kā par daudzu apbedījumu esību liecina vien zemes pauguriņi, sakoptās kapu daļas apbedījumu konfesionālais iedalījums nemaz nav nosakāms.
  • Kapu slēgšana – Zināms, ka kopš 1950-jiem gadiem kapi ir slēgti un jauni apbedījumi šeit netiek praktizēti. Zināms arī, ka pēc Preiļu pilsētas Jauno kapu (iekšpus apvedceļam) atklāšanas, atsevišķi ģimeņu kapu pieminekļi tika pārnesti uz jaunajiem kapiem, kur aktīvajām Preiļu ģimenēm bija noteikts turpināja apbedīt tuviniekus. Kuri pieminekļi tika pārnesti un kuru palikušo apbedījumu pauguriņi ir liecības par šīm kapu “mirušajām dvēselēm”? Šai sakarā ir zināmas vien dažās epizodes, kamēr apbedīju “pārbraukšanas” kopainu vien sākam atklāt un pētīt.
  • Laika zobs vai apzināts vandālisms – tiem apbedījumiem, kuriem vēl ir saglabājies kapu rotājums (piemineklis vai kapa rāmītis) vien dažiem ir pilnīgi pieminekļu krusti, kamēr absolūtajam vairumam krusti ir saglabājušies vien daļēji vai arī nav vispār. Liecības par krustu stiprinājuma vietām ir saskatāmas pieminekļu akmens pamatnē, kamēr nolauztie krusti (vētras vai lūstoša koka gadījumā) blakus nav atrodami. Tas liek domāt, ka pieminekļu metāla daļas tika apzināti izlauztas vai arī bezcienīgi aiznestas metāllūžņos.
  • “Jaunās” tradīcijas? – Ir zināma sena tradīciju uz kapu kopiņas atstāt cienastu aizgājēja dvēselei, dažreiz arī kāda stiprāka dzēriena glāzītes veidā. Cik gan neparasti bija atrast liecības šai tradīcijai – zaļas alkohola pudeļu lauskas un 100 ml glāzīte, visā kapu teritorijā, tostarp pareizticīgo un luterāņu apbedījumu vidū. Taču skaidrojums tam nav meklējams jaunās tradīcijās, bet grādīgo brūžā tuvums Padomju laikā un pašu preiliešu attieksme, “ieraut” starp kapu kopiņām. Laikam aizgājēji kādam ļoti pietrūkuši, ja jau tik bieži kāds bija nācis tos “atcerēties”. Domāju saprotiet, ka aiz sarkasma pilna apraksta, atklājās šausmīga situācija, kur kapu teritorija bija pārvērtusies par dzertuves vietu. Šis novērojums atkal un atkal izsauc neizpratni, par pilsētas iedzīvotāju morāles klātesamību, ko tādu nodarot svētvietai.

Iniciatīvas grupas biedri neplāno apstāties pie padarītā, jau septembrī plānojot vēl vienu talku. Lūdzam sekot informācijai un aicinājuma gadījumā atsaukties.

Rihards Sisojevs,
Iniciatīvas grupas biedrs

Pēdējās izmaiņas: 06.09.2019.