Holokausta upuru piemiņas pasākums 11. augustā Preiļos

29.07.2019.

2019. gada 11. augustā jau 16. reizi Preiļos notiks Holokausta upuru piemiņas pasākums, kurā piedalīsies Preiļu Goda pilsonis Dāvids Zilbermans ar dēliem Emīlu un Gabrielu no Ņujorkas (ASV). Ebreju tradicionālo lūgšanu pasākumā izpildīs Latvijā pazīstamais dziedātājs, kantors, pedagogs, kultūras darbinieks, Maksa Goldina biedrības „Ebreju kultūras mantojums” valdes priekšsēdētājs Vlads Šuļmans. Tradicionāli pasākumā piedalīsies Preiļu Holokausta upuru memoriāla un piemiņas arkas ebreju kopienai Preiļos arhitekts Sergejs Rižs. Sadarbībā ar Rēzeknes klezmeriem (vadītājs Vitālijs Čačis) Preiļu kultūras namā apmeklētājus priecēs ebreju tradicionālās mūzikas koncerts “Ebreju kvartāla vecās melodijas”, kurā šogad piedalīsies solisti no Harkovas (Ukraina) Darja un Genādijs Fomini.

1941.gada vasara Latvijas un Preiļu ebreju kopienām bija pēdējā, vien dažu mēnešu laikā tika iznīcināts vairākus gadsimtus veidojies sociālo attiecību modelis starp latviešiem un ebrejiem. Vairāk par dzīvi līdz Holokaustam un tā notikumiem, varat lasīt Preiļu muzeja rakstu ciklā par ebreju kopienu Preiļos “Izplēstā lappuse…”.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas holokausta upuru piemiņai un tā vēstures izpētei tika pievērsta pastiprināta uzmanība. Latvijas republikā 4. jūlijs ir noteikts par Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu, simboliski atzīmējot Rīgas sinagogas nodedzināšanu 1941.gadā. Šai kad visā valstī tiek izkārti karogi sēru noformējumā, bet piemiņas pasākumos piedalās augstākās valsts amatpersonas.

Preiļos, pateicoties novadnieka, Preiļu Goda pilsoņa Dāvida Zilbermana (ASV, Ņujorka)  iniciatīvai un finansējumam Holokausta upuru memoriāls tika atklāts 2004. gada 9. augustā, dienā, kad 1941. gadā kad tika nogalināti pēdējie dzīvi palikušie  pilsētas ebreji. 2013. un 2014. gadā, pateicoties Vācijas biedrības ”L.O.T.” jauniešiem tika sakopta un atjaunota Preiļu ebreju pilsoņu kapsēta. 2015. gadā atklāti vārti, piemiņas arka Preiļu ebreju kopienai, kuras vairs nav.

2018. gada novembrī, sadarbojoties Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejam un biedrībai “Preiļu ebreju kapsēta”, kopīgā vēlmē izveidot piemiņas vietu ebreju nogalināšanas vietā, tika veikta grunts izpēte, atsedzot viena Holokausta upuru nogalināšanas un sadedzināšanas bedri blakus ebreju pilsoņu kapsētai, iegūstot unikālas pagātnes Preiļu ebreju kopienas materiālas liecības – sieviešu, vīriešu un bērnu apavi, sieviešu rokassomiņas, vīriešu bikšu jostas. Šobrīd priekšmeti atrodas restaurācijā.

Šī gada  Dāvida Zilbermana ģimenes, biedrības “Preiļu memoriāls” valdes priekšsēdētāja Sergeja Riža tikšanās mērķis ar pašvaldības vadību, muzeja kolektīvu un pilsētas aktīvistiem un iedzīvotājiem ir risināt jautājumu par ebreju nogalināšanas vietas (bedru) teritorijas sakopšanu un iekļaušanu vienotajā Holokausta upuru piemiņas kompleksā. Nākotnē tāds komplekss varētu kļūt par vienu no retajiem Latvijā, muzeju zem atklātām debesīm un tūristu iecienītu apskates objektu.

 

Pēdējās izmaiņas: 05.08.2019.