Preilieši Baltā galdauta svētkos atceras valsts neatkarības atgūšanas smagos notikumus

09.05.2019.

4 . maijā Preiļu Kultūras namā pilsētas un novada iedzīvotāji piedalījās Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienai veltītajos Baltā galdauta svētkos.

Pasākuma dalībniekus uzrunāja Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda, ielūkojoties valsts neatkarības atgūšanas notikumos un aicinot ikvienu novērtēt to, ka dzīvojam brīvā valstī.  Ja mēs aizmirsīsim savu valsti, mēs aizmirsīsim arī paši sevi. Valsts neatkarība ir pamatu pamats tam, ko mēs darām un mūsu iespējām, ko varam īstenot. Pašvaldības vadītāja atzina, ka priekšā mums vēl daudz izaicinājumu, tomēr ar daudziem paveiktajiem darbiem varam lepoties. Mūsu kļūdas ir mūsu pašu, bet arī sasniegumi ir mūsu.

Šogad Baltā galdauta svētkos preiliešus ar savu klātbūtni bija pagodinājis režisors un  kinooperators, režisora un operatora Jura Podnieka uzticamais komandas biedrs Aleksandrs Demčenko. Viesis dalījās atmiņās par satraucošajiem neatkarības atgūšanas laika notikumiem Latvijā un kaimiņu valstīs Lietuvā un Igaunijā. Kad Podnieka grupa pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās sāka filmēt PSRS karstajos punktos, ar operatora kameru strādāja arī Aleksandrs Demčenko, un tieši viņš 1991. gada janvārī Viļņā uzņēma kadrus, kas vēlāk visai pasaulei pavēstīja par tanku un demonstrantu asiņaino sadursmi pie televīzijas.

Pasākuma dalībniekiem bija iespēja noskatīties Jura Podnieka radošās komandas 1990. gadā uzņemto filmu  “Krustceļš” un 1991. gada dokumentālo filmu “Postskriptum”. Filmās no operatoru kameras atainoti neatkarības atgūšanas smagie notikumi.

Preiļu novada Kultūras centra vadītājs Guntis Skrimblis pasākuma laikā saņēma apsveikumus no pašvaldības un kolēģiem sakarā ar augstā valsts apbalvojuma piešķiršanu. 3. maijā Valsts prezidents Raimonds Vējonis Guntim Skrimblim pasniedza IV šķiras Atzinības krustu.

Baltā galdauta svētkus ar muzikālu sveicienu kuplināja Preiļu Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu koris skolotājas Daigas Koļesņičenko vadībā, pasākumu ar emocionālām dzejas rindām papildināja Guntis Skrimblis.

3. maijā valsts neatkarības atgūšanai veltītais pasākums, tikšanās ar Aleksandru Demčenko un filmu demonstrējumi norisinājās novada izglītības iestāžu audzēkņiem.

Filmu “Krustceļš” aicinām noskatīties interneta vietnē, izmantojot saiti  https://www.filmas.lv/movie/1369/.

Dokumentālās filmas “Krustceļš” režisors un scenārija autors ir Juris Podnieks, operatori: Andris Slapiņš, Gvido Zvaigzne, Juris Podnieks, mūzikas autors – Mārtiņš Brauns.

Filmas pamatā ir stāsts par Baltijas valstu mēģinājumiem iegūt tiesības uz pašnoteikšanos un politisku neatkarību. Filmai cauri vijas 1990. gada Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, kuros pēc 50 okupācijas gadiem pirmoreiz satiekas trimdas un dzimtenes tautieši.

Dokumentālā filma “Postskriptum” radusies kā turpinājums filmai “Krustceļš” pēc 1991. gada janvāra notikumiem Viļņā un Rīgā.

Pirmā Latvijas neatkarība, iegūta 1918. gadā, ilga 7882 dienas, un pēc tam vairāk nekā 50 gadus Latvija pasaules kartē tika zīmēta kā PSRS sastāvdaļa. Taču sapnis par brīvu valsti palika dzīvs. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados līdz ar pārmaiņām Padomju Savienībā ideja par brīvu Latviju kļuva arvien reālāka. Līdz ar pārbūves sākumu 80. gadu vidū aizvien vairāk atdzima nacionālās idejas, kas pārauga vispārējā tautas atmodā, savu kulmināciju sasniedzot 1989. gada 23. augustā ar Latvijas, Igaunijas, Lietuvas kopīgi rīkoto akciju „Baltijas ceļš”. 

Viens no stūrakmeņiem ceļā uz Latvijas neatkarības atjaunošanu bija 1990. gada 4. maijā pieņemtā Neatkarības atjaunošanas deklarācija. Tā diena patiešām mainīja Latvijas vēsturi, tā bija uzdrīkstēšanās, vēsturiskā taisnīguma un Latvijas tautas nākotnes goda jautājums.

Vēl pēc 4. maija Latvija piedzīvoja barikāžu laiku un citas negācijas, bet tam vairs nebija spēka un atbalsta. 1991. gada 21. augustā tika pieņemts Latvijas Republikas konstitucionālais likums par Latvijas Republikas valstisko statusu, un Latvijas neatkarību sāka atzīt pasaules valstis.

Neatkarības atjaunošanas laiks Baltijas valstīs 20. gadsimta vēsturē ierakstīts kā „Dziesmotā revolūcija” Baltijā.

Maija Paegle,
Preiļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste

Pēdējās izmaiņas: 09.05.2019.